Par subsīdijām lauksaimniekiem

Turpinājums

no 1.lpp.

Aldis Dzeguze , Jēkabpils rajona lauksaimniecības departamenta direktors, neslēpa, ka rajonā cūku audzētāji ir sašutuši par valdības atsaukto kvotu projektu cūkgaļas importam no Igaunijas un Lietuvas. Akciju sabiedrībai "Jēkabpils labība", kurā kopj 38 000 cūku, realizācijas kavēšanās un "Rīgas miesnieka" pērn slēgtās kautuves dēļ faktiskie zaudējumi esot 380 000 latu. Gaļas pārstrādes uzņēmumu parāds lopu audzētājiem par pagājušo gadu 1999. gada 1. janvārī — vismaz 500 000 latu. Rodoties jautājums, kālab pārstrādes uzņēmumi ir tik ieinteresēti pirkt importēto gaļu. Acīmredzot tādēļ, ka tā ir lētāka. Tomēr A. Dzeguze par tās kvalitāti šauboties, dīvaini esot, ka par iepirkto importa cūkgaļu piegādātājiem maksājot tūdaļ, turpretī pašu valsts lopu audzētājiem uz norēķiniem jāgaida mēnesi, divus un pat ilgāk. Tā notiekot gan Daugavpils, Saldus, Tukuma, Valmieras un Rēzeknes uzņēmumos, gan arī gaļas pārstrādes firmās Rīgā. Jēkabpils lauksaimniecības departamenta direktors pauda neizpratni, kādēļ ir jāatsakās no iekšējā tirgus aizsardzības. Viņš uzskata, ka lauksaimniecības nozari ar subsīdijām vien neizdosies aizsargāt.

Vents Balodis paskaidroja, ka jau ir notikušas trīs Ministru kabineta (MK) sēdes par cūkgaļas problēmām, turklāt par tām diskutēts vairākas stundas. Viņš neslēpa pārsteigumu, kādēļ premjerministrs savu lēmumu nav saskaņojis ar MK. Vents Balodis Saeimā neatbalstot šo noteikumu atcelšanu. Pēc V.Baloža domām, acīmredzot Igaunijas un Lietuvas notām ir lielāka loma. Arī ZM valsts sekretārs Jānis Lapše piebilda, ka Zemkopības ministrijas viedokli aizstāvējuši tikai divi ministri — Ivars Godmanis un Anatolijs Gorbunovs. ZM valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere atgādināja, ka katra kaimiņvalsts dara tieši to, ko uzskata par pareizāku.

Rīgas rajona lauksaimniecības departamenta direktors Aivars Ceplišs diskusiju turpinājumā sacīja, ka arī šajā rajonā zemnieki gaida samaksu no pārstrādes uzņēmumiem par piegādāto produkciju. Diemžēl pat tiesu izpildītāji nerīkojoties tā, kā lēmusi tiesa. Spriedumi bijuši, taču uzņēmumu finansēm aresta nav. Ņemot to visu vērā, manāmi apsīkusi sivēnu iepirkšana. Ja "Rīgas miesniekam" piegādājot gaļu, tā tur stāvot trīs dienas, un tad jau, protams, par izcilu kvalitāti vairs nevarot būt ne runas.

Juris Tukišs , Ogres rajona lauksaimniecības departamenta direktors, iepazīstināja ar sarežģījumiem cūku kompleksā "Papardes". Realizācijas parādu tur neesot, toties pašam īpašniekam krājas parādu un kredītu nasta. Pusi cūku ganāmpulka viņš jau likvidē, saglabājot uz diviem trim mēnešiem vēl 2000 cūku. Ja situācija nemainīšoties ražotājiem par labu, kompleksu slēgšot. J. Tukišs norādīja, ka cūkgaļas ražotājiem par kilogramu ekstra un 1. šķiras gaļas subsīdijās vajadzētu maksāt 10 vai 15 santīmu.

Vienīgais, kurš atzina, ka rajonā īpašu problēmu nav, bija Cēsu rajona lauksaimniecības departamenta direktors Andris Melbārdis . Cēsu pusē esot daudz licencētu mazjaudas kautuvju, gaļas ražotāji veiksmīgi atrodot dažādas valsts iestādes un firmas, lai realizētu produkciju pat Rīgā.

Turpretī Rēzeknes rajona lauksaimniecības departamenta direktors Oļģerts Kupra norādīja, ka problēmas rajona pagastos radušās piena ražotājiem. Protams, grūtības esot arī akciju sabiedrībai "Rēzeknes piena konservu kombināts" ar piena konservu tirgu, tādēļ noslēgta vienošanās ar piena piegādātājiem, ka norēķini notiks triju mēnešu laikā. Piena cenas uzņēmumā esot 8,5; 6,5 un 5,5 santīmi. Lai nu kā, zemnieki nesteidzoties sākt tiesu darbus ar kombinātu, jo cerot, ka pavasarī situācija abām pusēm uzlabosies.

Par linkopības nozari nobažījies ir Ludzas rajona lauksaimniecības departamenta direktors Aivars Kārkliņš , kurš bilda, ka vajadzētu varbūt mainīt subsīdiju apjomus šai nozarei. Linkopjiem lielākās problēmas esot ar norēķiniem par realizētajiem linu stiebriņiem. 1996. gadā rajonā pārdotas 1046 tonnas linu stiebriņu, bet pagājušajā gadā — 1770 tonnu. Diemžēl linu stiebriņu pārstrādes uzņēmumi kavējas ar samaksu, kaut gan parādu apjomi samazinoties. Vecie parādi iekrājušies Rēzeknes linu fabrikai par 1995., 1996. un 1997. gadu 14 000 latu apjomā. Saskaņā ar līgumiem par 1998. gada ražu uzņēmumiem patlaban vēl neesot jāmaksā audzētājiem. A. Kārkliņš sacīja, ka neviena nozare, ja tā nonākusi "uz grunts", nevar atspirgt un attīstīties bez nopietnām investīcijām.

Ar būtiskākajām izmaiņām 1999. gada subsīdiju nolikuma projektā, kas vēl ir jāprecizē ministrijā un jāakceptē valdības sēdē, rajonu lauksaimniecības departamentu direktorus iepazīstināja Velta Feodorova , ZM Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore. Kopumā valsts atbalstam subsīdijās ieplānoti gandrīz 19 miljoni latu. Augšņu kultūrtehniskajai un agrotehniskajai ielabošanai paredzēti 1,35 miljoni latu. Būtiskas izmaiņas paredzamas meliorējamo zemju sistēmu sakārtošanai un skābo augšņu kaļķošanai. Subsīdijas varēs saņemt 20 procentu apjomā, ja saimniecības zemes kadastrālā vērtība ir 115 latu. Ja tā pārsniedz minēto vērtību, subsīdijas paredzētas 30 procentu apjomā. Arī zemes pirkšanas gadījumā vērā ņem zemes kadastrālo vērtību. Ja saimniekam zeme ir vairākos pagastos, vērā ņem konkrētā pagasta kopējo zemes kadastrālo vērtību, kurā reģistrēta zemnieku saimniecība. Lauksaimnieciski izmantojamo zemju pirkšanas gadījumā subsīdiju izlietošanas mērķis ir zemju platību konsolidācija. Tādēļ mērniecības plānā pieļaujams ir tikai viens starpgabals. Savukārt būvniecībā ēku rekonstrukcijas gadījumā subsīdijas nav paredzētas. Tās plānotas tikai jaunām būvēm. Toties subsidēs jaunas tehnoloģijas iegādi. Piemēram, ja vecā kūtī ierīko jaunu mēslu transportieri, par mēslu renes ierīkošanu izdevumi tomēr jāsedz pašam saimniecības īpašniekam. Tāpat var saņemt subsīdijas, ja pie agrāk būvētas kūts iekārto jaunu vircas vai šķidrmēslu krātuvi.

Saskaņā ar Pasaules bankas ieteikumiem un prasībām kopējā subsīdiju summa vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt 20 000 latu jeb 30 procentus no kopējo iegāžu vērtības. Maksimālā summa, no kuras var aprēķināt subsīdijas, ir 60 000 latu (1998. gadā tā bija 100 000 latu). Šogad subsīdiju nolikumā nav paredzēts valsts atbalsts jaunajiem zemniekiem, kā tas bija 1998. gadā.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore