Ārlietu ministrs: Par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm

28.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, kas Ārlietu ministrijā piedalījās seminārā par ārpolitikas aktualitātēm. Tikšanās laikā M.Riekstiņš ieskicēja Eiropas Savienības un NATO darba kārtību, informēja par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības aktualitātēm, attiecībām ar Krieviju, kā arī Ārlietu ministrijas ikdienas darbu konsulārās palīdzības jomā un dialogu ar uzņēmējiem.

Runājot par Eiropas Savienības aktualitātēm, M.Riekstiņš kā galveno prioritāti uzsvēra Lisabonas līguma ieviešanu, kas ietver jaunu institucionālo struktūru veidošanu, tai skaitā Eiropas Ārējās darbības dienestu. M.Riekstiņš informēja, ka 26.aprīlī Vispārējo lietu padomē ministri politiski vienojās par ES augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones sagatavoto priekšlikumu lēmumam par Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību. “Esam ieinteresēti, lai līdz ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi Eiropa palielinātu savu kā globāla spēlētāja ietekmi. Eiropas Ārējās darbības dienests ir instruments, lai veiksmīgi nodrošinātu visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu intereses,” norādīja ministrs.

Vienlaikus M.Riekstiņš atzīmēja, ka Latvijas kā nelielas dalībvalsts interesēs ir, lai jaunajā dienestā tiktu nodrošināta adekvāta dalībvalstu diplomātu klātbūtne, balstoties uz attiecīgu ģeogrāfisko līdzsvaru. Ministrs arī akcentēja, ka jaunveidojamā dienesta funkcijās nepieciešams iekļaut konsulārās aizsardzības nodrošināšanu ikvienam ES pilsonim trešajās valstīs.

Kā vienu no Latvijas ārlietu dienesta galvenajiem uzdevumiem M.Riekstiņš minēja gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Ministrs atzīmēja, ka valdībā ir skatīts un apstiprināts informatīvais ziņojums “Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā” un rīcības plāns. “Prezidējošajai valstij Eiropas Savienībā ir liela slodze, atbildība un darbs, kam nepieciešama attiecīga sagatavošanās, un to nevar veikt, tikko pamostoties no rīta,” teica M.Riekstiņš.

Pievēršoties NATO darba kārtībai, ārlietu ministrs atzīmēja jauno NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes procesu un Latvijas intereses attiecībā uz koncepcijas saturu. M.Riekstiņš reģionālos žurnālistus informēja par 22.–23.aprīlī notikušo NATO ārlietu ministru sanāksmi Tallinā, norādot uz Latvijas interesēm saistībā ar kolektīvo drošību un visu sabiedroto vienādas drošības jēdzienu kā fundamentālu šīs alianses pamatvērtību. Vienlaikus ārlietu ministrs arī atzīmēja, ka nepieciešams rast adekvātus risinājumus iepretim jaunajiem draudiem, tostarp energodrošības un kiberdrošības jomā.

Runājot par NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operāciju Afganistānā un Latvijas militāro un civilo dalību tajā, M.Riekstiņš aicināja apsvērt iespēju palielināt Latvijas iesaisti. Tāpat ārlietu ministrs informēja žurnālistus par Latvijas iesaisti nemilitāro kravu tranzītā uz Afganistānu, izmantojot Rīgas ostu, kas ir konkurētspējīgs maršruts iepretim citiem piedāvājumiem gan laika, gan izmaksu ziņā. Ārlietu ministrs atzīmēja arī jūnija sākumā gaidāmo Afganistānas prezidenta Hamida Karzaja vizīti Latvijā sakarā ar dalību NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā Rīgā.

Atzīmējot Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības aktualitātes, kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem M.Riekstiņš minēja iniciatīvu izvērtēt izveidotos reģionālos formātus, lai tos modernizētu un palielinātu reģionālās sadarbības efektivitāti.

M.Riekstiņš uzsvēra, ka šīs Saeimas laikā kā būtiskākais Latvijas pilsoņu bezvīzu ceļošanā atzīmējams ievērojamais Latvijas puses darbs, lai nonāktu pie 14 valstu lēmumiem par vīzu režīma atcelšanu Latvijas pilsoņiem, tostarp ar Kanādu, Austrāliju un ASV. Šobrīd tiek turpināts darbs, lai Latvijas pilsoņiem nodrošinātu bezvīzu ieceļošanas kārtību Brazīlijā.