Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par personu atpakaļnodošanu / atpakaļuzņemšanu
(Atpakaļuzņemšanas līgums)

Latvijas Republikas Valdība

un

Vācijas Federatīvās Republikas Valdība,

balstoties uz draudzīgajām attiecībām starp abām valstīm un to tautām,

vēlēdamās eiropeisko centienu garā stāties pretī nelegālajai ieceļošanai,

vadoties no centieniem saskaņā ar vispāratzītām starptautisko tiesību normām un sadarbības gaisotnē atvieglot otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nelegāli uzturošos personu atpakaļuzņemšanu un personu tranzītu,

ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa

Līgumslēdzēju Pušu valstu pilsoņu atpakaļuzņemšana

1. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma bez sevišķām formalitātēm uzņem personas, kas neizpilda vai ir pārstājušas izpildīt Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos, ja ir pierādīts vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tām ir pirmās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uzturēšanās laikā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ir zaudējušas savas valsts pilsonību, neiegūstot citas valsts pilsonību vai vismaz garantiju otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonības saņemšanai.

(2) Šī panta pirmā daļa atbilstoši tiek piemērota attiecībā uz personām, kas Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā ieceļojušas ar derīgu otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņa pasi.

(3) Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, uz tādiem pašiem noteikumiem uzņem šo personu atpakaļ, ja vēlākas pārbaudes rezultātā sešu mēnešu laikā noskaidrojas, ka izceļošanas brīdī no šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas persona neatbilda šī panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

2. pants

(1) Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personu atpakaļuzņemšana, kompetentās institūcijas uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem atbild bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā.

(2) Pēc piekrišanas personas atpakaļuzņemšanai Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas iepriekš rakstiski vienojas par personas nodošanas termiņu.

(3) Personas nodošana notiek bez kavēšanās, parasti vienas nedēļas laikā pēc šī panta pirmajā daļā minētā termiņa notecēšanas, bet izņēmuma gadījumos — ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

(4) Ja Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, nespēj ievērot personas nodošanas termiņu, tā nekavējoties par to informē otru Līgumslēdzēju Pusi. Tā jauno personas nodošanas termiņu paziņo vismaz vienu nedēļu iepriekš, atsaucoties uz iepriekšējo atpakaļuzņemšanas pieprasījumu.

II nodaļa

Trešo valstu pilsoņu / pavalstnieku un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana prettiesiskas ieceļošanas un prettiesiskas uzturēšanās gadījumā

3. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma uzņem personas, kam nav Līgumslēdzēju Pušu pilsonības (trešo valstu pilsoņus / pavalstniekus vai bezvalstniekus), ja tās neizpilda Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos un ja ir pierādīts vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka:

1. tās Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā, izmantojot gaisa vai jūras ceļu, prettiesiski ieceļojušas tieši no otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas, vai šāda ieceļošana notikusi, izmantojot viltotus dokumentus vai

2. tām ir derīga otras Līgumslēdzējas Puses izsniegta uzturēšanās atļauja, vai

3. tām ir derīga otras Līgumslēdzējas Puses izsniegta vīza. Minētais neattiecas uz tranzītvīzu, ko Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personu atpakaļuzņemšana, izsniegusi, pamatojoties uz derīgu otras Līgumslēdzējas Puses vīzu vai uzturēšanās atļauju, lai nodrošinātu to tiešu ieceļošanu Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personu atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā, pie kam Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasa personu atpakaļuzņemšanu, pirmām kārtām cenšas tās izraidīt uz izcelsmes valsti.

(2) Šī panta pirmās daļas noteikumi atbilstoši tiek piemēroti attiecībā uz personām, kuru pēdējā dzīvesvieta bijusi tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana.

4. pants

(1) Atpakaļuzņemšanas pieprasījums iesniedzams 12 mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās institūcijas uzzinājušas par trešās valsts pilsoņa / pavalstnieka vai bezvalstnieka prettiesisko ieceļošanu vai prettiesisko uzturēšanos.

(2) Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem atbild bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā.

(3) Trešās valsts pilsoņa / pavalstnieka vai bezvalstnieka kontrolēta atpakaļuzņemšana notiek bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, tai piekritusi. Šis termiņš tiek pagarināts pēc tās Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, lūguma vienīgi gadījumā, ja pastāv tiesiski vai praktiski šķēršļi personas uzņemšanai, un tikai uz šo šķēršļu pastāvēšanas laiku.

(4) Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas iepriekš rakstiski saskaņo paredzētos personu nodošanas termiņus.

(5) Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, bez sevišķām formalitātēm uzņem atpakaļ trešās valsts pilsoni / pavalstnieku vai bezvalstnieku, ja Līgumslēdzēja Puse, kam tikusi pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, trīsdesmit dienu laikā pēc tās uzņemšanas konstatē, ka nav pastāvējuši šī Līguma 3. pantā paredzētie priekšnoteikumi.

III nodaļa

Tranzīts

5. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma atļauj trešo valstu pilsoņu / pavalstnieku vai bezvalstnieku tranzītu vai eskortēšanu cauri savai teritorijai, ja tiek nodrošināta viņu ieceļošana turpmākās tranzīta valstīs un mērķa valstī.

(2) Tranzīts vai eskortēšana var tikt atteikta, ja

1. persona turpmākā tranzīta valstī vai mērķa valstī var tikt pakļauta vajāšanas briesmām vai tai draud kriminālvajāšana vai kriminālsoda izpilde tādu iemeslu dēļ, kas paredzēti šī Līguma 10. panta pirmajā daļā minētajās konvencijās, vai

2. personai Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīts personas tranzīts, valsts teritorijā draud kriminālvajāšana; šādi apstākļi pirms tranzīta uzsākšanas jādara zināmi Līgumslēdzējai Pusei, kas pieprasījusi personas tranzītu,.

(3) Ja eskortēšana tiek veikta, izmantojot gaisa satiksmi, Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas tranzītu, ir atbrīvota no pienākuma sagādāt tranzītvīzu.

(4) Neraugoties uz sniegtu atļauju tranzītam, eskortēšanai pieņemtās personas var tikt nodotas atpakaļ otrai Līgumslēdzējai Pusei, ja vēlāk iestājas vai tiek atklāti šī panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas neļauj īstenot tranzītu, vai ja vairs netiek nodrošināta ceļojuma turpināšana vai personas uzņemšana mērķa valstī vai iespējamā tranzīta valstī.

IV nodaļa

Datu aizsardzība

6. pants

(1) Ciktāl, īstenojot šo Līgumu, nepieciešams nodot datus, kas attiecas uz personām, šie dati var skart vienīgi:

1. ziņas par nododamo personu un, ja ir, — par tās radiniekiem (uzvārds, vārds, ja bijis, — iepriekšējais uzvārds, pavārdi vai pseidonīmi, dzimšanas datums un vieta, dzimums, pašreizējā un iepriekšējā pilsonība / pavalstniecība),

2. personas apliecību vai ceļošanas dokumentu (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevējiestāde, izdošanas vieta utt.),

3. citas nododamās personas identifikācijai nepieciešamās ziņas,

4. uzturēšanās vietas un ceļojuma maršrutu,

5. citas ziņas pēc Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, kas tai nepieciešamas, lai pārbaudītu atpakaļuzņemšanas priekšnosacījumus saskaņā ar šo Līgumu.

(2) Ciktāl, īstenojot šo Līgumu, tiek nodoti dati, kas attiecas uz personām, jāvadās pēc šādiem noteikumiem, ievērojot Līgumslēdzējām Pusēm saistošos nacionālos tiesību aktus:

1. Datu izmantošana tos saņēmušajā institūcijā ir pieļaujama vienīgi dotajam mērķim, ievērojot tās institūcijas norādījumus, kas nodevusi šos datus.

2. Datu saņēmēja institūcija pēc tās institūcijas, kas nodevusi datus, pieprasījuma informē par šo datu izmantošanu un tādējādi sasniegto rezultātu.

3. Ar personām saistītie dati drīkst tikt nodoti vienīgi kompetentajām institūcijām. Datu tālāka nodošana citām institūcijām ir pieļaujama vienīgi ar tās institūcijas iepriekšēju piekrišanu, kas nodevusi šos datus.

4. Kompetentajai institūcijai, kas nodod ar personām saistītos datus, ir pienākums rūpēties par to, lai tie būtu pareizi, kā arī par to, lai lai to saturs un apjoms atbilstu mērķim, ar kādu tie tiek nodoti. Nododot datus, jāievēro attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi. Ja atklājas, ka ir tikuši nodoti dati, kas nav pareizi vai ko nav bijis pieļaujams nodot, par to nekavējoties informējama kompetentā institūcija, kas tos saņēmusi. Tai ir pienākums šos datus izlabot vai iznīcināt.

5. Gan kompetentajai institūcijai, kas nodod, gan kompetentajai institūcijai, kas saņem ar personām saistītos datus, ir pienākums dokumentēt to nodošanu un saņemšanu.

6. Gan kompetentajai institūcijai, kas nodod, gan kompetentajai institūcijai, kas saņem ar personām saistītos datus, ir pienākums tos efektīvi nodrošināt pret nesankcionētu pieeju, nesankcionētām izmaiņām un nesankcionētu atklāšanu.

V nodaļa

Izmaksas

7. pants

Visas izmaksas, kas saistītas ar personu atpakaļnosūtīšanu līdz otras Līgumslēdzējas Puses valsts robežai, kā arī tranzīta izmaksas saskaņā ar šī Līguma 5. pantu sedz Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu. Šis noteikums attiecas arī uz atpakaļuzņemšanas gadījumiem saskaņā ar šī Līguma 4. panta piekto daļu.

VI nodaļa

Līguma īstenošana

8. pants

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un Vācijas Federatīvās Republikas Federālā iekšlietu ministrija noslēdz Protokolu par šī Līguma īstenošanas kārtību, kurā tiek paredzēti pārējie šī Līguma īstenošanai nepieciešamie noteikumi, it īpaši:

a) savstarpējās sazināšanās veids un kārtība,

b) personu uzņemšanai nepieciešamās ziņas, dokumenti un pierādījumi,

c) par šī Līguma īstenošanu atbildīgās kompetentās institūcijas,

d) izdevumu atlīdzināšanas kārtība saskaņā ar šī Līguma 7. pantu,

e) trešo valstu pilsoņu / pavalstnieku un bezvalstnieku tranzīta vai eskortēšanas noteikumi.

VII nodaļa

Konsultācijas

9. pants

(1) Līgumslēdzējas Puses sniedz viena otrai atbalstu, piemērojot un iztulkojot šo Līgumu un Protokolu par šī Līguma īstenošanas kārtību. Iespējamie strīdus jautājumi tiek risināti abu Līgumslēdzēju Pušu konsultācijās attiecīgo iekšlietu ministriju vadībā.

(2) Līgumslēdzējas Puses viena otru informē par tiesību normām, kas reglamentē ieceļošanas un uzturēšanās kārtību to valstu teritorijā, kā arī par visiem līdz šim noslēgtajiem un spēkā esošajiem atpakaļuzņemšanas līgumiem ar trešajām valstīm.

VIII nodaļa

Noslēguma noteikumi

10. pants

(1) Šī Līguma noteikumi neiespaido 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokola par bēgļa statusu redakcijā piemērošanu.

(2) Šī Līguma noteikumi neiespaido Līgumslēdzēju Pušu pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem.

11. pants

(1) Šis Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

(2) Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša, kas seko mēnesim, kad tas parakstīts, pirmajā dienā.

12. pants

Šis Līgums var tikt grozīts vai papildināts, abpusēji vienojoties.

13. pants

Līgumslēdzējas Puses iespēju robežās 30 dienu laikā pēc šī Līguma spēkā stāšanās viena otru informē par Protokolā par šī Līguma īstenošanas kārtību paredzētajiem pierādījumiem un apstākļiem, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka pastāv atpakaļuzņemšanas pienākums, nosūtot attiecīgo dokumentu paraugus.

14. pants

Vācijas Federatīvās Republikas Valdība nekavējoties pēc šī Līguma spēkā stāšanās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102. pantu veic tā reģistrāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātā. Otra Līgumslēdzēja Puse par to tiek informēta, atsaucoties uz ANO reģistrācijas numuru, tiklīdz tas ticis apstiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātā.

15. pants

(1) Katrai Līgumslēdzējai Pusei, par to iepriekš paziņojot, ir tiesības, pamatojoties uz sabiedriskās drošības, kārtības vai veselības aizsardzības apsvērumiem, apturēt šī Līguma piemērošanu vai svarīgu iemeslu dēļ to denonsēt.

(2) Līguma piemērošanas apturēšana stājas spēkā septiņas dienas pēc tam, kad otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu par to. Līguma denonsācija stājas spēkā nākošā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu par to.

Parakstīts Berlīnē, 1998. gada 16. decembrī divos eksemplāros latviešu un vācu valodā, pie kam abi teksti ir vienlīdz saistoši.

Latvijas Republikas valdības vārdā Roberts Jurdžs Iekšlietu ministrs

Vācijas Federatīvās Republikas valdības vārdā Otto Schily Iekšlietu ministrs Wolf–Ruthart Born Ārlietu ministrijas ministriālais vadītājs