Labklājības ministrijas rīkojums Nr.287

Rīgā 1997. gada 21. augustā

Par ārsta prakses sertifikācijas noteikumiem

Izdots saskaņā ar likuma “Par prakses ārstiem” 32. pantu

1. Apstiprināt “Ārsta prakses sertifikācijas noteikumus”.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Labklājības ministrijas 1997. gada 30. janvāra rīkojumu Nr.48 “Par ārsta prakses sertifikācijas noteikumiem”.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Labklājības ministrijas 1996. gada 16. augusta rīkojumu Nr.243 “Higiēnas noteikumi ārsta prakses kabineta iekārtošanai”.

Veselības valsts ministrs V.Jaksons

Ārsta prakses sertifikācijas noteikumi

Apstiprināti ar Labklājības ministrijas
1997. gada 21. augusta rīkojumu Nr.287

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka ārsta prakses sertifikācijas kārtību un obligātās prasības ārsta praksei (turpmāk tekstā — “obligātās prasības”) sertifikāta saņemšanai.

2. Par obligāto prasību ārsta praksei izpildi ir atbildīgs prakses ārsts.

3. Saskaņā ar likuma “Par prakses ārstiem” 32. pantu ārsta praksi sertificē Ekonomikas ministrijas Akreditācijas biroja akreditēta vai Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

II. Ārsta prakses sertifikācija

4. Sertifikācijas institūcija:

4.1. pieņem ārsta prakses pieteikumu sertifikācijai;

4.2. veic ārsta prakses auditu pēc “no ārstniecības pakalpojumu sniedzēja un patērētāja neatkarīgas trešās puses” principa, lai novērtētu ārsta prakses atbilstību šo noteikumu III un IV nodaļās noteiktajām obligātajām prasībām;

4.3. pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai atteikumu;

4.4. izsniedz sertifikātu;

4.5. aptur un atjauno sertifikātu;

4.6. veic sertificētās ārsta prakses uzraudzību, veicot periodiskus ārsta prakses uzraudzības auditus;

4.7. anulē sertifikātu;

4.8. nodrošina informācijas pieejamību par obligātajām prasībām un sertifikācijas kārtību par personām, kas veiks ārsta prakses auditu, kā arī par ārsta prakses audita izdevumu tāmēm un uzraudzības iemaksas tāmēm;

4.9. saglabā informāciju, kas saņemta no ārsta prakses, konfidencialitāti likumā noteiktajā kārtībā.

5. Ārsta prakse:

5.1. iesniedz sertifikācijas institūcijā pieteikumu sertifikācijai;

5.2. iesniedz sertifikācijas institūcijā pēc tās pieprasījuma ārsta prakses materiāltehnisko bāzi un personāla kvalifikāciju raksturojošus dokumentus, kas nepieciešami sertifikācijai;

5.3. nodrošina sertifikācijas institūcijai netraucēta ārsta prakses audita veikšanai nepieciešamos darba apstākļus;

5.4. apmaksā ar ārsta prakses auditu saistītos izdevumus pirms ārsta prakses audita sākuma, kā arī veic uzraudzības iemaksu.

6. Ārsta prakses sertifikācijas izmaksu cenrādi un uzraudzības iemaksu cenrādi apstiprina valsts sekretārs.

7. Ārsta prakse ir tiesīga noraidīt vienu, vairākas vai visas personas, kas veic ārsta prakses auditu, motivētā rakstiskā iesniegumā, pēc kura sertifikācijas institūcija iesniedz ārsta praksei priekšlikumu par jaunu personu sarakstu, kas veiks ārsta prakses auditu.

8. Sertifikācijas institūcijai, pamatojoties uz ārsta prakses audita rezultātiem, lēmums par sertifikāta piešķiršanu jāpieņem 10 dienu laikā un pozitīva lēmuma gadījumā jāizsniedz atbilstības sertifikāts, kurā norādīta likuma “Par prakses ārstiem” 33. pantā minētā informācija.

9. Ja ārsta prakses auditā tiek konstatētas neatbilstības obligātajām prasībām, sertifikācijas institūcija 10 dienu laikā pēc ārsta prakses audita beigām sniedz motivētu rakstisku atzinumu par ārsta prakses neatbilstību obligātajām prasībām. Ja ārsta prakse tās nenovērš trīs mēnešu laikā, sertifikācijas institūcija sniedz sertifikācijas atteikumu.

10. Sertifikāta derīguma termiņu nosaka sertifikācijas institūcija. Tas nevar būt mazāks kā divi gadi.

11. Sertifikācijas institūcija veic tās sertificētās ārsta prakses uzraudzību:

11.1. pēc savas iniciatīvas par to iepriekš informējot ārsta praksi;

11.2. pēc sertificētās ārsta prakses pieprasījuma.

Sertificētā ārsta prakse maksā uzraudzības iemaksu reizi gadā.

12. Sertifikācija tiek atteikta, ja:

12.1. ārsta prakse apzināti sniegusi nepatiesu informāciju par savu darbību sertifikācijas institūcijai pieteikumā sertifikācijai vai citos ārsta prakses darbu raksturojošos dokumentos;

12.2. ārsta prakse nenodrošina sertifikācijas institūcijai netraucētai ārsta prakses audita veikšanai nepieciešamos darba apstākļus;

12.3. ārsta prakse nav veikusi ar ārsta prakses auditu saistīto izdevumu apmaksu;

12.4. ārsta prakses auditā konstatētās neatbilstības obligātajām prasībām ārsta prakses telpām, aprīkojumam vai personālam nav novērstas trīs mēnešu laikā.

13. Sertifikācijas institūcija aptur sertifikātu, ja ārsta prakses uzraudzības audita laikā konstatētas neatbilstības obligātajām prasībām, kuru novēršanai nepieciešamas vairāk nekā divas nedēļas.

Sertifikātu aptur uz laiku līdz trim mēnešiem. Sertifikācijas institūcija paziņo par sertifikāta apturēšanu 10 dienu laikā pēc ārsta prakses audita beigām ārsta praksē.

14. Sertifikācijas institūcija atjauno sertifikātu pēc visu neatbilstību obligātajām prasībām novēršanas.

15. Sertifikātu anulē:

15.1. ja sertificētā ārsta prakse tiek slēgta vai likvidēta;

15.2. pēc sertificētās ārsta prakses rakstiska pieprasījuma;

15.3. ja sertificētā ārsta prakse nenodrošina sertifikācijas institūcijai netraucētai ārsta prakses uzraudzības audita veikšanai nepieciešamos darba apstākļus;

15.4. ja ārsta prakse, kuras sertifikāts ir apturēts, trīs mēnešu laikā nenovērš neatbilstības obligātajām prasībām.

Ārsta praksei jānodod anulētais sertifikāts sertifikācijas institūcijā trīs dienu laikā no lēmuma par sertifikāta anulēšanu saņemšanas.

16. Par sertifikāta anulēšanu sertifikācijas institūcija pieņem lēmumu, ko nosūta ārsta praksei. Lēmuma kopiju par sertifikāta anulēšanu sertifikācijas institūcija nosūta zināšanai;

16.1. Labklājības ministrijai;

16.2. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam;

16.3. Latvijas Ārstu biedrības Ārstu prakses reģistram;

16.4. Valsts ieņēmumu dienestam.

17. Ārsta prakse viena mēneša laikā pēc ārsta prakses audita beigām ir tiesīga iesniegt sūdzību par ārsta prakses audita norisi, sertifikāta atteikumu, apturēšanu vai anulēšanu sertifikācijas institūcijā. Ja sertifikācijas institūcijas sūdzības izskatīšanas rezultāts neapmierina ārsta praksi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Labklājības ministrijā un tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

III. Obligātās prasības ārsta prakses telpām

18. Ārsta praksē iekārto vismaz šādas telpas:

18.1. pacientu uzgaidāmo telpu;

18.2. pacientu pieņemšanas telpu;

18.3. sanitāro mezglu, kas iekārtots gan pacientiem, gan personālam pieejamā vietā. Tas var būt kopīgs vairākām pacientu pieņemšanas telpām. Ja ārsta prakse atrodas dzīvojamās ēkas daļā, tad to iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla.

19. Ārsta praksei jānodrošina iekļūšana tajā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

20. Ārsta praksē ir nodrošināta apgāde ar elektrisko strāvu.

21. Ārsta praksē ir ar valsts vispārējo telefona sakaru sistēmu savienots tālrunis.

22. Pie ieejas ārsta praksē ir piestiprināta uzraksta plāksne, uz kuras norādīts prakses ārsta vārds, uzvārds, prakses ārsta specialitāte, zinātniskais grāds un pieņemšanas laiks. Pacientu pieņemšanas telpā redzamā vietā ir novietoti prakses ārsta specialitātes sertifikāta un ārsta prakses sertifikāta oriģināli vai to kopijas.

23. Ārsta praksē ir nodrošināta regulāra ārsta prakses telpu uzkopšana un tīrība. Pacientu pieņemšanas telpas apdarē izmanto viegli tīrāmus materiālus.

24. Ārsta prakses pacientu pieņemšanas telpā visu gadu nodrošina gaisa temperatūru ne zemāku par +18°C, gaisa relatīvo mitrumu 40–60%, gaisa kustības ātrumu ne lielāku par 0,2 m/s.

25. Ārsta prakses pacientu pieņemšanas telpā ir tāds ventilācijas režīms, lai nodrošinātu telpā ne mazāk kā vienu gaisa apmaiņu stundā.

26. Ārsta prakses pieņemšanas telpas minimālais apgaismojuma līmenis fluorescences gaismas avotam ir 500 lx, kvēldiegu — 200 lx.

27. Ārsta prakses telpās darba laikā nodrošina aukstā un karstā ūdens apgādi. Pacientu pieņemšanas telpā ir izlietnes medicīniskā personāla roku mazgāšanai, kas apgādātas ar auksto un karsto ūdeni.

28. Ārsta praksē izlietotos materiālus savāc polietilēna vai citu ūdensnecaurlaidīgu materiālu maisos vai noslēgtās ūdensnecaurlaidīgās tvertnēs; asus, smailus priekšmetus iesaiņo, pēc tam ievieto tvertnēs. Atkritumu izvietošanu ārpus ārsta prakses veic atbilstīgi vietējās pašvaldības noteiktai kārtībai. Inficētos atkritumus pirms ievietošanas polietilēna vai citu ūdensnecaurlaidīgu materiālu maisos dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem atbilstoši šo līdzekļu pielietošanas instrukcijai.

29. Ķirurģiskā profila specialitāšu ārsta praksē papildus šo noteikumu 17. punktā minētajām telpām iekārto šādas telpas:

29.1. pārsienamo telpu;

29.2. ambulatoro operāciju telpu, ko iekārto tādu ķirurģisko manipulāciju vai ambulatoro operāciju veikšanai, pirms kurām jāizdara roku pirmsoperācijas apstrāde. Telpu apdarei izmanto glazētas flīzes vai citus termiski un ķīmiski izturīgus, viegli mazgājamus un dezinficējamus materiālus. Grīda ir klāta ar keramiskiem materiāliem.

IV. Obligātās prasības ārsta prakses aprīkojumam, dokumentācijai un personālam

30. Ārsta prakses obligātais aprīkojums:

30.1. fonendoskops;

30.2. ierīce netiešai arteriālā asins spiediena mērīšanai;

30.3. injekciju adatas;

30.4. vienreizējās lietošanas intravenozie katetri, transfūzijas sistēmas;

30.5. vienreizējās lietošanas šļirces, Žanē tipa šļirce;

30.6. dažāda izmēra kuņģa zondes un komplekts kuņģa skalošanai;

30.7. gumijas vai cita materiāla žņaugs;

30.8. vienreizējās lietošanas gumijas cimdi;

30.9. pārsienamais materiāls;

30.10. mutes plētējs;

30.11. elpvadi (vismaz trīs izmēru);

30.12. ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai;

30.13. vienreizējās lietošanas dzemdību komplekts;

30.14. medicīniskā kušete;

30.15. nestuves;

30.16. skapis medikamentu uzglabāšanai.

31. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta prakses obligātais aprīkojums papildus šo noteikumu 30. punktā minētajam aprīkojumam:

31.1. auguma garuma mērītājs;

31.2. medicīniskie svari (pieaugušo un bērnu);

31.3. elektriskais un/vai sausā tvaika sterilizators, tvertnes instrumentu dezinfekcijai (ja netiek veikta centralizēta sterilizācija citā ārstniecības iestādē);

31.4. tvertnes sterila materiāla glabāšanai (ja netiek lietoti tikai vienreizējās lietošanas materiāli un instrumenti);

31.5. refleksu āmuriņš;

31.6. medicīniskais termometrs;

31.7. pleiras, trahejas punkciju adatas;

31.8. urīnpūšļa katetri;

31.9. transporta imobilizācijas šinas;

31.10. ģipša vai analoga materiāla pārsēji;

31.11. ķirurģiskais skalpelis;

31.12. anatomiskās un ķirurģiskās pincetes;

31.13. medicīniskās grieznes;

31.14. šujamais materiāls un adatturis;

31.15. vaginālie spoguļi;

31.16. uztriepju zondes;

31.17. augļa stetoskops;

31.18. pelviometrs;

31.19. otooftalmoskops;

31.20. redzes asuma noteikšanas tabula ar apgaismojumu;

31.21. pipetes;

31.22. gaismas reflektors;

31.23. ausu un deguna spoguļi;

31.24. špāteles;

31.25. aizdegunes un balsenes spoguļi;

31.26. spailes svešķermeņu izņemšanai no augšējiem elpošanas ceļiem;

31.27. instrumentu galdiņš;

31.28. ledusskapis.

32. Ķirurģiskā profila ārsta prakses obligātais aprīkojums papildus šo noteikumu 30. punktā minētajam aprīkojumam:

32.1. elektriskais un/vai sausā tvaika sterilizators, tvertnes instrumentu dezinfekcijai (ja netiek veikta centralizēta sterilizācija citā ārstniecības iestādē);

32.2. tvertnes sterila materiāla glabāšanai (ja netiek lietoti tikai vienreizējās lietošanas materiāli un instrumenti);

32.3. bezēnu lampa;

32.4. medicīniskais termometrs;

32.5. pleiras, trahejas punkciju adatas;

32.6. urīnpūšļa kateteri;

32.7. transporta imobilizācijas šinas;

32.8. ģipša vai analoga materiāla pārsēji;

32.9. drenas;

32.10. ķirurģiskais skalpelis;

32.11. anatomiskās un ķirurģiskās pincetes;

32.12. klemmes (taisnie un liektie moskīti, taisnie un liektie peāni, Mikuliča un veļas klemmes);

32.13. medicīniskās grieznes;

32.14. šujamais materiāls un adatturis;

32.15. instrumentu galdiņš;

32.16. ledusskapis.

33. Ginekologa ārsta prakses obligātais aprīkojums papildus šo noteikumu 30. punktā minētajam aprīkojumam:

33.1. ginekoloģiskais krēsls;

33.2. medicīniskie svari (pieaugušo);

33.3. elektriskais un/vai sausā tvaika sterilizators, tvertnes instrumentu dezinfekcijai (ja netiek veikta centralizēta sterilizācija citā ārstniecības iestādē);

33.4. tvertnes sterila materiāla glabāšanai (ja netiek lietoti tikai vienreizējās lietošanas materiāli un instrumenti);

33.5. vietējā apgaismojuma avots;

33.6. medicīniskais termometrs;

33.7. urīnpūšļa katetri;

33.8. ķirurģiskais skalpelis;

33.9. anatomiskās un ķirurģiskās pincetes;

33.10. medicīniskās grieznes;

33.11. šujamais materiāls un adatturis;

33.12. vaginālie un rektālie spoguļi;

33.13. uztriepju zondes;

33.14. augļa stetoskops;

33.15. pelviometrs;

33.16. instrumentu galdiņš.

34. Internista un pediatra ārsta prakses obligātais aprīkojums papildus šo noteikumu 30. punktā minētajam aprīkojumam:

34.1. auguma garuma mērītājs;

34.2. medicīniskie svari (pieaugušo, bet pediatram arī bērnu);

34.3. medicīniskais termometrs;

34.4. elektriskais un/vai sausā tvaika sterilizators, tvertnes instrumentu dezinfekcijai (ja netiek veikta centralizēta sterilizācija citā ārstniecības iestādē);

34.5. tvertnes sterila materiāla glabāšanai (ja netiek lietoti tikai vienreizējās lietošanas materiāli un instrumenti);

34.6. ledusskapis.

35. Zobārsta prakses obligāto aprīkojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi “Obligātās prasības zobārstniecības kabinetam un zobu tehniskai laboratorijai”.

36. Obligātais aprīkojums vispārējās anestēzijas nodrošināšanai ārsta praksē:

36.1. manipulāciju galds (zobārsta praksē — zobārstniecības krēsls, ginekologa praksē — ginekoloģiskais krēsls ar iespēju novietot pacientu horizontālā stāvoklī);

36.2. skābekļa inhalācijas ierīce ar skābekļa plūsmu ne mazāk kā 10 l/min.;

36.3. anestēzijas aparāts (pielietojot inhalācijas ansetēziju);

36.4. ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai ar skābekli rokas vai automātiskā režīmā;

36.5. kardiomonitors (elektrokardioskops);

36.6. defibrilators;

36.7. pulsa oksimetrs;

36.8. ierīce netiešai arteriālā asins spiediena mērīšanai;

36.9. ķirurģiskais sūknis;

36.10. laringoskops;

36.11. trahejas intubācijas caurules (vismaz trīs izmēru);

36.12. elpvadi (vismaz trīs izmēru);

36.13. kuņģa zondes (vismaz divu izmēru);

36.14. mutes plētējs;

36.15. vienreizējās lietošanas sistēmas intravenozai šķidrumu infūzijai;

36.16. vienreizējās lietošanas intravenozie katetri, šļirces, adatas;

36.17. medikamenti vispārējās anestēzijas nodrošināšanai un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

37. Pielietojot visparējo anestēziju, ārsta praksē jāparedz atsevišķa telpa vai vieta pacienta novērošanai pēcnarkozes periodā. Izmantojot gaistošas anestēzijas vielas, jānodrošina pacienta izelpojamā gaisa izvades sistēma ārpus telpām.

38. Obligātais medikamentu minimums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ārsta praksē:

38.1. epinefrīns (Adrenalinum) — 0,1% šķīdums;

38.2. prednizolons vai cits glikokortikoīds injekciju formā;

38.3. atropīns — 0,1 % šķīdums;

38.4. diazepāms (Relanium, Seduxenum) — 0,5% šķīdums;

38.5. digoksīns — 0,025% šķīdums;

38.6. difenhidramīns (Dimedrolum) — 1% šķīdums vai cits antihistamīna līdzeklis;

38.7. tramadola šķīdums vai metamizols (Analginum) — 50% šķīdums;

38.8. heparīns — 5 ml (5000 DV/ml);

38.9. aminofilīns (Euphyllinum) — 2,4% šķīdums;

38.10. glikoze — 5% un 40% šķīdums;

38.11. furosemīds (Lasix) — 1% šķīdums;

38.12. lidokaīns — 2% šķīdums;

38.13. nātrija glorīds — 0,9% šķīdums;

38.14. hidralazīna šķīdums vai klonidīna (Clophellinum) šķīdums vai kāds cits antihipertenzīvs līdzeklis;

38.15. papaverīna hidrohlorīds — 2% šķīdums vai cits spazmolītiskais līdzeklis;

38.16. nitroglicerīns tablešu vai aerosola formā;

38.17. “Beclomet” vai “Salbutamo” tipa aerosoli;

38.18. antiseptiskie šķīdumi.

39. Ārsta praksē lieto dezinfekcijas līdzekļus, kuri atļauti un reģistrēti pielietošanai Latvijas Republikā. Dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumi tiek veikti saskaņā ar ārsta praksē izstrādātu dezinfekcijas un sterilizācijas plānu.

40. Saskaņā ar likuma “Par prakses ārstiem” 12. pantu un Ārstniecības likuma 59. pantu ārsta prakses medicīniskā dokumentācija tiek sagatavota, noformēta un glabāta Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.

Ārsta praksē ir personāla amatu apraksti un dokumentēts personāla atbildības sadalījums.

41. Ārsta prakses personāla kvalifikācija:

41.1. prakses ārstam jābūt sertificētam attiecīgajā specialitātē;

41.2. sertificēta ārsta vadībā strādā ārstu palīgi, medicīnas māsas, vecmātes un laboranti, kuriem ir medicīnas profesionālā pamatizglītība vai akadēmiskais grāds māsu zinībās;

41.3. katra sertificēta ārsta vadībā drīkst strādāt viens nesertificēts ārsts, neieskaitot rezidentus.

V. Pārejas jautājums

42. Līdz Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālā fonda izveidei šo noteikumu 16.2. apakšpunktā paredzētās funkcijas veic Valsts slimokase.

Ārstniecības departamenta direktora v.i. I.Voicāne