Konvencijas par bērna tiesībām papildus protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju
Pieņemts un atvērts parakstīšanai, ratifikācijai vai pieņemšanai ar Ģenerālās Asamblejas 2000.gada 25.maija rezolūciju A/RES/54/263
Stājies spēkā 2002.gada 18.janvārī

Šī Protokola Dalībvalstis,

Ievērodamas, ka, lai turpmāk sasniegtu Konvencijas par bērna tiesībām mērķus un tās noteikumu, it īpaši 1., 11., 21., 32., 33., 34., 35. un 36.pantu, īstenošanu, būtu lietderīgi paplašināt pasākumus, kurus Dalībvalstīm jāveic, lai garantētu bērnu aizsardzību pret tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju,

Ievērodamas arī to, ka Konvencijā par bērna tiesībām ir atzītas bērna tiesības būt pasargātam no ekonomiskās ekspluatācijas un no jebkāda darba veikšanas, kas var būt bīstams vai kavēt bērna izglītošanos, vai kaitēt bērna veselībai vai fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai vai sociālajai attīstībai,

Dziļi norūpējušās par ievērojamo un pieaugošo bērnu starptautisko tirdzniecību nolūkā veikt tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,

Dziļi norūpējušās par plaši izplatīto un ilgstošo sekstūrisma praksi, pret kuru bērni ir īpaši neaizsargāti, tā kā tas tieši veicina tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,

Atzīdamas to, ka virkne īpaši neaizsargātu grupu, tai skaitā, meiteņu, ir pakļautas lielākam seksuālas izmantošanas riskam un ka seksuāli izmantotu personu vidū ir neproporcionāli liels meiteņu īpatsvars,

Norūpējušās par pieaugošo pieejamību bērnu pornogrāfijai internetā un izmantojot citas attīstītās tehnoloģijas un atsaucoties uz Vīnē 1999.gadā organizēto starptautisko konferenci "Par bērnu pornogrāfijas apkarošanu internetā", it īpaši tās noslēgumu, aicinot visā pasaulē atzīt par noziedzīgu bērnu pornogrāfijas izgatavošanu, izplatīšanu, eksportu, pārsūtīšanu, importu, apzinātu glabāšanu un reklamēšanu, un uzsverot ciešākas sadarbības un partnerības starp valdībām un interneta nozari nozīmīgumu,

Uzskatot, ka tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas samazināšana tiks sekmēta, risinot jautājumus visaptveroši, strādājot ar veicinošajiem faktoriem, tai skaitā, mazattīstību, nabadzību, ekonomiskās atšķirības, netaisnīgu sociālekonomisko struktūru, disfunkcionālas ģimenes, izglītības trūkumu, migrāciju starp pilsētām un laukiem, dzimumu diskrimināciju, pieaugušo bezatbildīgu seksuālo uzvedību, kaitīgo tradicionālo praksi, bruņotus konfliktus un tirdzniecību ar bērniem,

Uzskatot turklāt, ka sabiedriskās apziņas celšanas centieni ir vajadzīgi, lai mazinātu patēriņa pieprasījumu pēc tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas, un turpmāk ticot globālās partnerības visu dalībnieku starpā nostiprināšanas un normatīvo aktu piemērošanas valsts mērogā pilnveidošanas nozīmīgumam,

Ievērojot starptautisko tiesību dokumentu par bērnu aizsardzību noteikumus, tai skaitā, Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem un Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju Nr.182 "Par viskaitīgāko bērnu darba veidu aizliegumu un nekavējošos rīcību, lai tos likvidētu"

Iedrošinātas ar milzīgo atbalstu Konvencijai par bērna tiesībām, kas izpaužas esošajās plašajās saistībās bērnu tiesību veicināšanā un aizsardzībā,

Atzīdamas Rīcības programmas tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfijas novēršanai un Deklarācijas un Rīcības kārtības pret bērnu seksuālu izmantošanu komerciāliem mērķiem, kuri pieņemti Stokholmā laikā no 1996.gada 27. līdz 31.augustam Pasaules kongresā, un citu attiecīgo starptautisko institūciju nozīmīgu lēmumu un rekomendāciju noteikumu īstenošanas svarīgumu,

Pienācīgi ievērojot katras tautas tradīciju un kultūrvērtību nozīmīgumu bērnu aizsardzībā un harmoniskā attīstībā,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Dalībvalstis aizliedz tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju šajā Protokolā noteiktajā kārtībā.

2.pants

Šajā Protokolā:

(a) Tirdzniecība ar bērniem nozīmē jebkādu darbību vai operāciju, ar kuru jebkura persona vai personu grupa nodod bērnu citai par samaksu vai jebkādu citu atlīdzību;

(b) Bērnu prostitūcija nozīmē bērna izmantošanu seksuālās darbībās par samaksu vai jebkāda cita veida atlīdzību;

(c) Bērnu pornogrāfija nozīmē jebkādu bērna, kas iesaistīts reālās vai simulētās izteikti seksuālās darbībās, demonstrēšanu ar jebkādu līdzekļu palīdzību vai jebkādu bērna dzimumorgānu demonstrāciju galvenokārt seksuāliem mērķiem.

3.pants

1. Katra Dalībvalsts nodrošina, ka tās krimināllikumā vai sodu likumā tiek pilnībā paredzēti vismaz šādi nodarījumi un darbības, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti valstī vai transnacionāli, individuāli vai grupā:

(a) Saistībā ar tirdzniecību ar bērniem 2.panta izpratnē:

(i) Bērna piedāvāšana, nodošana vai pieņemšana ar jebkādiem līdzekļiem:

a. Bērna seksuālai izmantošanai;

b. Bērna orgānu nodošanai peļņas nolūkā;

c. Bērna iesaistīšanai piespiedu darbā;

(ii) Ja starpnieks nepienācīgā kārtā iegūst piekrišanu bērna adopcijai, pārkāpjot piemērojamos starptautisko tiesību dokumentus par adopciju;

(b) Bērna piedāvāšana, iegūšana, iepirkšana vai sagādāšana bērnu prostitūcijai 2.panta izpratnē;

(c) Bērnu pornogrāfijas 2.panta izpratnē izgatavošana, izplatīšana, popularizēšana, imports, eksports, piedāvāšana, pārdošana vai glabāšana iepriekšminētajiem mērķiem.

2. Ievērojot Dalībvalsts normatīvo aktu noteikumus, tas pats attiecas uz mēģinājumu izdarīt jebkādu no iepriekšminētajām darbībām un līdzdalību vai dalību kādā no minētajām darbībām.

3. Katra Dalībvalsts padara šādus noziedzīgus nodarījumus par sodāmiem ar atbilstošiem sodiem, ņemot vērā to smago raksturu.

4. Ievērojot tās nacionālos normatīvo aktu noteikumus, katra Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, ja nepieciešams, lai noteiktu juridisko personu atbildību par šī panta 1.punktā noteiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ievērojot Dalībvalsts tiesību principus, šādām juridiskām personām var tikt noteikta kriminālatbildība, civilatbildība vai administratīvā atbildība.

5. Dalībvalstis veic visus atbilstošos likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas bērnu adopcijā iesaistītās personas rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem starptautisko tiesību dokumentiem.

4.pants

1. Katra Dalībvalsts veic pasākumus, kuri var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju pār 3.panta 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja attiecīgie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti tās teritorijā vai uz kuģa vai lidaparātā, kas reģistrēts attiecīgajā valstī.

2. Katra Dalībvalsts var veikt pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju pār 3.panta 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem šādos gadījumos:

(a) Kad aizdomās turamais ir attiecīgās valsts pilsonis vai persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta atrodas tās teritorijā;

(b) Kad cietušais ir attiecīgās valsts pilsonis.

3. Katra Dalībvalsts turklāt veic pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju pār iepriekšminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kad aizdomās turamā persona atrodas tās teritorijā un tā neizdod viņu citai Dalībvalstij sakarā ar to, ka šo noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis kāds no tās pilsoņiem.

4. Šis Protokols neizslēdz kriminālo jurisdikciju, kas īstenojama saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

5.pants

1. Noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3.panta 1.punktā, ir iekļaujami pie tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu personu izdod citai valstij saskaņā ar jebkuru Dalībvalstu starpā noslēgtu līgumu par izdošanu, un ir iekļaujami pie tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu personu izdod citai valstij, katrā nākamā starp tām noslēgtā līgumā par izdošanu saskaņā ar attiecīgajos līgumos ietvertajiem noteikumiem.

2. Ja Dalībvalsts, kura padara izdošanu atkarīgu no līguma esamības, saņem izdošanas lūgumu no citas Dalībvalsts, ar kuru tai nav noslēgts līgumus par izdošanu, tā var uzskatīt šo Protokolu par tiesisku pamatu izdošanai attiecībā uz šiem noziedzīgiem nodarījumiem. Uz izdošanu attiecas lūgumu saņēmušās valsts normatīvo aktu noteikumi.

3. Dalībvalstis, kuras nepadara izdošanu atkarīgu no līguma esamības, savā starpā atzīst šādus noziedzīgus nodarījumus par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu personu izdod citai valstij, ievērojot lūgumu saņēmušās nacionālo normatīvo aktu noteiktumus.

4. Šādi noziedzīgi nodarījumi izdošanas starp Dalībvalstīm nolūkā ir uzskatāmi par izdarītiem ne tikai to notikuma vietā, bet arī to valstu teritorijā, kurām ir jānosaka sava jurisdikcija saskaņā ar 4.pantu.

5. Ja lūgums par izdošanu ir veikts attiecībā uz 3.panta 1.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un lūgumu saņēmušā Dalībvalsts neizdod un neizdos noziedzīga nodarījuma izdarītāju viņa pilsonības dēļ, šī valsts veic piemērotus pasākumus, lai nodotu lietu savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai.

6.pants

1. Dalībvalstis viena otrai sniedz vislielāko palīdzību saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību krimināllietā vai izdošanas procesā, kuri ierosināti attiecībā uz 3.panta 1.punktā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tai skaitā, palīdzību to rīcībā esošu tiesvedībai vajadzīgo pierādījumu vākšanā.

2. Šī panta 1.punktā noteiktos pienākumus Dalībvalstis pilda saskaņā ar to starpā esošajiem līgumiem vai citām vienošanām par savstarpējo tiesisko palīdzību, kuras var pastāvēt to starpā. Šādu līgumu vai vienošanās neesamības gadījumā Dalībvalstis vien otrai sniedz palīdzību saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

7.pants

Ievērojot savu nacionālo normatīvo aktu noteikumus, Dalībvalstis:

(a) Veic pasākumus, paredzot, ka pēc vajadzības izņem un konfiscē:

(i) Mantas, kā, piemēram, materiālus, līdzekļus un citus rīkus, kuri izmantoti šajā Protokolā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai vai sagatavošanai;

(ii) Šādu noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtos līdzekļus;

(b) Izpilda no citas Dalībvalsts saņemtos lūgumus par (a) apakšpunktā minēto mantu vai iegūto līdzekļu izņemšanu vai konfiskāciju;

(c) Veic pasākumus, lai uz laiku vai pilnī­bā slēgtu telpas, kas izmantotas šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

8.pants

1. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu no šajā Protokolā aizliegtajām darbībām cietušo bērnu tiesības un intereses visās kriminālprocesa stadijās, it īpaši:

(a) Atzīstot cietušo bērnu neaizsargātību un piemērojot procedūras, lai apzinātu viņu īpašās vajadzības, tai skaitā, viņu īpašās vajadzības liecinieku statusā;

(b) Informējot cietušos bērnus par viņu tiesībām, viņu lomu un tiesvedības apjomu, laiku un virzību, un viņu lietu izskatīšanas gaitu;

(c) Pieļaujot cietušo bērnu uzskatu, vajadzību un bažu paušanu un ņemšanu vērā tiesvedībā, kurā tiek skartas viņu personiskās intereses, saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu procesuālajām normām;

(d) Nodrošinot atbilstošus atbalsta pakalpojumus cietušajiem bērniem visā tiesvedības gaitā;

(e) Ja nepieciešams, aizsargājot cietušo bērnu personisko dzīvi un identitāti un veicot pasākumus saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai novērstu nepienācīgu informācijas izplatīšanu, kas varētu novest pie cietušo bērnu identifikācijas;

(f) Nepieciešamos gadījumos cietušo bērnu, kā arī viņu ģimeņu un viņu labā liecinošo liecinieku drošības nolūkos nodrošinot pret iebiedēšanu un atriebību;

(g) Novēršot nevajadzīgu kavēšanos lietu izskatīšanā un cietušajiem bērniem atlīdzību noteicošu rīkojumu vai spriedumu izpildē.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka neskaidrība par cietušā faktisko vecumu nebūs par traucēkli kriminālizmeklēšanu ierosināšanai, tai skaitā, uz cietušā vecuma noskaidrošanu vērstas izmeklēšanas ierosināšanu.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai krimināltiesību sistēmā attiecībā uz no šajā Protokolā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajiem bērniem pirmām kārtām tiktu ņemtas vērā bērnu intereses.

4. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu apmācību, jo īpaši juridisko un psiholoģisko apmācību, personām, kuras nodarbojas ar no šajā Protokolā aizliegto noziedzīgo nodarījumu cietušajiem.

5. Nepieciešamības gadījumā Dalībvalstis pieņem mērus, lai nosargātu no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem cietušo personu profilaksē un/vai aizsardzībā un rehabilitācijā iesaistīto personu un/vai organizāciju drošību un godprātīgumu.

6. Nekas no šajā pantā noteiktā nav iztulkojams kā kaitējošs vai neatbilstošs apsūdzētā tiesībām uz taisnīgu un objektīvu lietas izskatīšanu tiesā.

9.pants

1. Dalībvalstis pieņem vai nostiprina, īsteno un popularizē normatīvos aktus, administratīvos pasākumus, sociālās politikas un programmas, lai novērstu šajā Protokolā minētos noziedzīgos nodarījumus. Īpaša uzmanība ir pievēršama to bērnu aizsardzībai, kuri ir īpaši neaizsargāti pret šādām darbībām.

2. Dalībvalstis veicina vispārēju sabiedrības, tai skaitā, bērnu, apziņu, izplatot informāciju ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem, izglītību un apmācību par šajā Protokolā minēto noziedzīgu nodarījumu preventīvajiem pasākumiem un kaitīgajām sekām. Pildot savas šajā pantā paredzētās saistības, Dalībvalstis iedrošina sabiedrības un, jo īpaši, bērnu un cietušo bērnu, piedalīšanos šādās informatīvajās, izglītības un apmācības programmās, tai skaitā, starptautiskā mērogā.

3. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo palīdzību no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem cietušajiem, tai skaitā, viņu pilnīgu sociālo reintegrāciju un viņu pilnīgu fizisko un psiholoģisko atveseļošanos.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai visiem no šajā Protokolā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajiem bērniem būtu pieejamas atbilstošas procedūras bez diskriminācijas saņemt zaudējumu atlīdzību no tiesiski atbildīgajām personām.

5. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi aizliegtu šajā Protokolā noteikto noziedzīgo nodarījumu reklāmas materiālu izgatavošanu un izplatīšanu.

10.pants

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu starptautisko sadarbību ar daudzpusējām, reģionālām un divpusējām vienošanām, lai novērstu, atklātu, izmeklētu, uzsāktu kriminālvajāšanu un sodītu tās personas, kuras ir atbildīgas par darbībām, kas saistītas ar tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju, bērnu pornogrāfiju un bērnu sekstūrismu. Dalībvalstis turklāt veicina starptautisko sadarbību un saskaņotību starp iestādēm, nacionālajām un starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām un starptautiskajām organizācijām.

2. Dalībvalstis veicina starptautisko sadarbību, lai palīdzētu cietušo bērnu fiziskās un psiholoģiskās atveseļošanas procesā, sociālajā reintegrācijā un repatriācijā.

3. Dalībvalstis veicina starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai risinātu tādus pamatcēloņus kā nabadzība un mazattīstība, kas veicina bērnu neaizsargātību pret tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju, bērnu pornogrāfiju un bērnu sekstūrismu.

4. Tās Dalībvalstis, kuras to spēj, sniedz finansiālu, tehnisku vai citādu palīdzību saskaņā ar esošajām daudzpusējām, reģionālajām, divpusējām vai citām programmām.

11.pants

Nekas šajā Protokolā neskar nekādus bērna tiesību īstenošanu vēl veicinošākus noteikumus, kas var būt ietverti:

(a) Dalībvalsts normatīvajos aktos;

(b) Starptautiskajās tiesībās, kas ir saistošas attiecīgajai valstij.

12.pants

1. Divu gadu laikā pēc šī Protokola spēkā stāšanās attiecīgajā Dalībvalstī katra Dalībvalsts iesniedz Bērnu tiesību komitejai ziņojumu, sniedzot visaptverošu informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu Protokola noteikumus.

2. Pēc visaptveroša ziņojuma iesniegšanas katra Dalībvalsts ziņojumos, kurus tā saskaņā ar Konvencijas 44.pantu iesniedz Bērnu tiesību komitejai, ietver jebkādu papildus informāciju attiecībā uz šī Protokola īstenošanu. Citas Protokola Dalībvalstis iesniedz ziņojumu katrus piecus gadus.

3. Bērnu tiesību komiteja var pieprasīt no Dalībvalstīm papildus informāciju saistībā ar šī Protokola īstenošanu.

13.pants

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai jebkurai valstij, kura ir Konvencijas dalībniece vai ir to parakstījusi.

2. Šis Protokols ir ratificējams un tam var pievienoties jebkura valsts, kura ir Konvencijas dalībniece vai ir to parakstījusi. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti ir deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

14.pants

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kura ratificē šo Protokolu vai tam pievienojas pēc tā spēkā stāšanās, Protokols stājas spēkā mēnesi pēc tās ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

15.pants

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā, iesniedzot rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam informē pārējās Konvencijas Dalībvalstis un visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana neatbrīvo Dalībvalsti no tās šajā Protokolā paredzētajām saistībām sakarā ar jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai. Šāda denonsēšana nekādā veidā nekavē turpināt nevienas tādas lietas izskatīšanu, kura jau tiek izskatīta Bērnu tiesību komitejā līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai.

16.pants

1. Ikviena Dalībvalsts var ierosināt grozījumu un iesniegt to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs pēc tam paziņo ierosināto grozījumu Dalībvalstīm ar lūgumu tām norādīt, vai tās atbalsta Dalībvalstu konferenci, lai izskatītu un balsotu par ierosinājumiem. Gadījumā, ja četru mēnešu laikā pēc attiecīgā paziņojuma dienas vismaz vien trešdaļa Dalībvalstu atbalsta šādu konferenci, Ģenerālsekretārs sasauc konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Katrs grozījums, kas pieņemts ar apspriedē klātesošu un balsojušu Dalībvalstu vairākuma balsīm, ir iesniedzams apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā.

2. Šī panta 1.punktā noteiktajā kārtībā pieņemtais grozījums stājas spēkā, kad to ir apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un akceptējis divu trešdaļu Dalībvalstu vairākums.

3. Grozījumam stājoties spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kuras to ir akceptējušas, citām Dalībvalstīm paliekot saistītiem ar šī Protokola noteikumiem un jebkuriem agrākajiem grozījumiem, kurus tās ir akceptējušas.

17.pants

1. Šis Protokols, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodas teksti ir vienādi autentiski, ir deponējams Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvos.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta šī Protokola apliecinātas kopijas visām Konvencijas Dalībvalstīm un visām valstīm, kuras ir parakstījušas Konvenciju.