Eiropas nauda Latvijas laukiem

Mārtiņš Roze, Zemkopības ministrijas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Par Latvijas lauku attīstību Eiropas Savienības (ES) kontekstā zinātnieki un Zemkopības ministrijas (ZM) vadošie speciālisti sprieduši vairākās sēdēs un konferencēs. Sagatavošanās integrācijai ES arī lauku vides un lauksaimniecības attīstības jomā ir ļoti atbildīgs process, īpaši ja ceram saņemt ES strukturālo atbalstu fondu finansiālo palīdzību. Par procesa norisi plašāk informē ZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze .

— Vispirms jārunā par pirmsiestāšanās fondiem, īpaši par vienu, kas funkcionē SAPARD programmas ietvaros. Tā ir speciāla programma lauksaimniecības un lauku attīstībai, kuru paredzēts uzsākt 2000. gadā. Patlaban jātiek galā ar sagatavošanās darbiem, un konceptuāli tie jāpaveic līdz šā gada 1. jūlijam. Tad ES Komisija varēs novērtēt Latvijas sagatavotību saņemt finansējumu, ko tā piedāvā. Tas ir nopietns un plašs uzdevums, kas neietilpst tikai ZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta darba pienākumos. Uzdevuma izpildē iesaistīti visi ZM departamenti.

Nupat tika sagatavots rīkojums, kādā veidā šī programma jāizstrādā. Liela daļa darba attiecas uz Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamentu tieši no atbalsta mehānisma izstrādes viedokļa. Nepieciešama arī saskaņošana ar nacionālo valsts atbalsta sistēmu. Lai saņemtu ES naudu, nepieciešams citas valsts finansu atbalsts šajā sektorā, kas nav tieši saistītas ar ES palīdzību, bet tas jāsaskaņo ar ES kopējās lauksaimniecības pamatprincipiem. Ir arī nosacījums, ka jābūt līdzfinansējumam no Latvijas puses. ES finansējums varētu būt līdz 70 procentiem. Tomēr puse nepieciešamā jāsedz ar nacionālajām finansēm. Šie līdzekļi var sadalīties starp valsts budžeta un pašu saņēmēju personīgajiem līdzekļiem, jo nepieciešams kopfinansējums no naudas saņēmēja puses. Tas viss, protams, atkarīgs no mērķa, jo ir dažas programmas, kurām varētu būt simtprocentīgs finansējums no ES. Tas varētu saistīties ar zinātniskiem pētījumiem un informācijas sagatavošanu.

— ES finansējuma mērķi un izlietojums acīmredzot tiek stingri kontrolēts.

— Tā tas ir, tādēļ jābūt finansu uzraudzībai un vadībai no mūsu puses. Tajā iesaistīts ZM Budžeta un finansu departaments, lai būtu skaidri izstrādāta sistēma, kādā veidā ES nauda, līdzko tā pārceļojusi mūsu valsts robežu, tiek uzraudzīta. Procesam jābūt datorizētam un precīzi pārbaudāmam. Nepieciešama kontrole, vai naudu izlieto programmā paredzētajiem mērķiem. Tā nav revīzija, kā tas bija līdz šim, bet gan audits. Arī pie audita sistēmas izveides ir būtiski jāstrādā, lai tas būtu pieņemams Eiropas Savienībai. ES to visu novērtēs un labvēlīga iznākuma gadījumā apstiprinās. Finansu pārskatāmība tiešām ir nopietna ES prasība. Ja nevaram parādīt, ka mums vajadzīgā sistēma ir, problemātiska var kļūt finansējuma saņemšana. Tur nav tā, ka vispirms piešķir naudu, bet pēc tam raugās, kā Latvija to izlietos. Gluži pretēji: vispirms izpēta sistēmu, tikai pēc tam var būt runa par naudu. Finanses netiek uzreiz piešķirtas arī pilnā apjomā. Tos avansē pa posmiem. Kāda posma kļūdainas administrēšanas dēļ varam zaudēt turpmāko finansējumu. Mums gan vēl nepiemēros atmaksas sistēmu, kā tas paredzēts ES dalībvalstīm. Maksājumi no ES vispirms jāsedz ar nacionālā budžeta līdzekļiem, jo tikai pēc tam tos atmaksā no ES budžeta.

— Tās ir valstiskās aktivitātes. Kādām aktivitātēm jābūt rajonos un pagastos?

— Ļoti svarīgas ir vietējās un palīdzības saņēmējas puses aktivitātes rajonos un pagastos, kad valstī būs īstenota administratīvi teritoriālā reforma. Tādēļ būtiska loma ir vietējām iniciatīvas grupām rajonos, pagastos vai vairākos pagastos kopā. Grupu lielums nav strikti noteikts. Tām valsts noteikto pamatprincipu ietvaros būs jāizstrādā savs attīstības un rīcības plāns un programma. Viss, protams, atkarīgs no sistēmas izveides, un īpaši tas skar infrastruktūru un attīstību laukos.

1998. gadā decembra sākumā divas dienas notika SAPARD programmas sagatavošanas seminārs Jūrmalā. Tajā aicināja piedalīties rajonu lauksaimniecības departamentus, dažādu līmeņu rajonu pašvaldību pārstāvjus, vairāku organizāciju biedrus un arī citu ministriju speciālistus. Runājām par veicamo aktivitāšu pamatprincipiem, arī par visu vietējā līmeņa struktūru iesaistīšanos darbā, tātad par rajonu lauksaimniecības departamentu, vietējo pašvaldību un dažādu zemnieku organizāciju lomu jautājumu izstrādāšanā. Seminārā patīkami pārsteidza aktivitāte, kādu apliecināja rajoni, kuri ieinteresēti piedalīties dažādās programmās. Dažiem pagastiem jau ir uzkrāta pieredze sadarbībā ar citiem finansu donoriem vairāku attīstības plānu izstrādē, kas nav bijuši saistīti ar ZM. Pasaules dabas aizsardzības fonds, piemēram, ir finansējis attīstības plānus projektiem. Šādus attīstības plānus ir finansējis arī Reģionālais attīstības fonds. Ministrija vēlētos kļūt par vienu no komponentiem šādos kopējos plānos, jo tie ir daudz plašāki par lauksaimniecības nozari un lauku vides attīstību. Gribam, lai lauksaimniecības attīstība Latvijā būtu viena no būtiskākajām sastāvdaļām šajā kopplānā. Tas ir mūsu galvenais uzdevums.

— Diez vai būtu loģiski nodalīt lauku vides attīstību no lauksaimniecības perspektīvas?

— Protams, jo cilvēki jau ir vieni un tie paši, turklāt tas nav atkarīgs no tā, vai viņi nodarbojas ar lauksaimniecību, mājamatniecību, lauku tūrismu vai ko citu. Vide tik un tā ir jāsakārto. Mūsu valstī raksturīga ir lauksaimnieciskā ainava, ko neietekmē intensīva vai ekstensīva saimniekošanas metode. Aizlaistās platības lauksaimniecībai un dabai nenodara lielu ļaunumu, toties tas ir būtisks kaitējums lauku vides ainavai. Saaudzējot varenus ušņu laukus, būs kaitējums savvaļas dzīvniekiem un augiem, jo tā vairs nebūs tiem nepieciešamā dabīgā vide. Tas nebūs nedz tīrums, nedz pļava, tas būs kas sabojāts. Arī pie šādas sakopšanas nopietni jāstrādā. Un tā jau ir lauksaimniecība. Tātad uzdevumu lauks ir visai plašs.

Starp citu, arī ES piedāvā veselu buķeti ar programmu nosaukumiem, kas atbilstu SAPARD programmas finansējumam. Klāt gan ir piebilde, ka var būt arī citas programmas, ja tām ir valstisks pamatojums. Ar tādu pilnu sarakstu nevarēsim startēt, jo vērā jāņem mūsu administratīvās iespējas. Katrai programmai vajadzīga rūpīga izstrāde, pamatojumi, administrēšana, tādēļ būs jānoteic svarīgākās prioritātes, jākonsultējas ar iespējamiem saņēmējiem un citām ministrijām. Īpaši tas nepieciešams darbā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Labklājības ministriju. Arī ar Satiksmes ministriju par transportu un infrastruktūru. Tā ka darba pietiks visiem, drīzāk pat cilvēku pietrūks, arī Zemkopības ministrijā.

— Tātad programmās iesaistītajiem cilvēkiem nepieciešamas vispusīgas un profesionālas zināšanas mūsdienīgā līmenī.

— Jā, un programmu ietvaros mācības paredzētas tiem, kuri iesaistīti to sagatavošanā. Tā ir viena puse. Taču būtisks ieguldījums paredzēts tiem, kuri būs iesaistīti finansu administrēšanā un auditā. Tas ir sevišķi svarīgi, jo aizvien pieaug mūsu kopējā atbildība pret valsti ne tikai par subsīdiju izlietojumu. Atbildības mēraukla būs arī attiecībās ar ES, kas vērtēs Latviju kopumā. Tas mums visiem jāņem vērā un jābūt pietiekami kvalitatīvi sagatavotiem.

— Vai būtu pareizi mehāniski kopēt un īstenot Latvijā citu valstu darbības modeļus un sistēmas šajā jomā?

— Nevienas valsts modeli kopumā kopēt nevarēsim. Jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesaliktu kopā divas pilnīgi atšķirīgas sistēmas, turklāt katru savā posmā, jo tad var rasties nopietnas nesaskaņas. Tas būtu lielākais risks, ja primitīvā veidā tiktu pārņemtas ārvalstu sistēmas. Visos posmos jābūt saskaņotībai, jāņem vērā administratīvā sistēma, finansu vadības sistēma un Latvijas likumdošana. Tas viss ir vienots kopums. Pārceļot mehāniski kaut ko no kādas citas valsts, mainās politiskā, juridiskā un ekonomiskā vide. Un vēl jāņem vērā, ka, piesaistot ārvalstu līdzekļus SAPARD lauku attīstības plānam, jābūt gataviem parādīt, ka finansējumu spējam izlietot efektīvi. Tad varētu cerēt uz līdzekļiem ne tikai no valstiskiem donoriem jeb ES lauksaimniecības budžeta, bet arī no investoriem, kurus interesētu līdzdalība mūsu valsts privātajā biznesā. Lai investētu, vienmēr nepieciešama dziļāka ekonomikas izpēte. Tāds uzskatāms piemērs ir Taivāna, kur izglītojos divus mēnešus. Taivāna ir spējusi iekšējās sistēmas dēļ saņemt milzīgas investīcijas no ASV.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 17. novembra rīkojumu Latvijā ir izveidota Lauku strukturālo programmu aģentūra, kuras vadītājs ir Jānis Jankovskis . Viņu lūdzām informēt par iespējamo finansiālo atbalstu no ES lauksaimniecības budžeta un Latvijas valsts budžeta finansējuma daļas apjomiem.

— SAPARD programmai plānoti 520 miljoni ekiju gadā visām desmit kandidātvalstīm, un programma paredzēta sešu septiņu gadu periodam. Mums varētu būt no ES divdesmitā daļa šīs summas, apmēram 25 miljoni ekiju gadā. Latos rēķinot, tas būtu nedaudz mazāk par 20 miljoniem latu. Latvijai no savas puses būtu jāpiešķir 25 procenti jeb mazākais 5 miljoni latu. Tas nozīmē, ka no ES būtu apmēram 20 miljoni latu, ņemot vērā līdzekļu piešķiršanas principu. ES Komisija vērā ņem trīs pamatprincipus: lauksaimniecības ieguldījums procentuāli iekšzemes kopproduktā, lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits procentuāli un lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības hektāros. Ja minētie rādītāji ir lielāki, rodas nopietnākas problēmas ES finansējuma ziņā. ES valstīs lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir divi līdz pieci procenti. SAPARD lauku attīstības plāns apmēram augustā jāiesniedz Ministru kabinetā akceptēšanai. Pēc tam tas jānosūta ES Komisijai izskatīšanai, kas varētu ilgt līdz 2000. gada sākumam. Tad arī pieņems lēmumu, vai paveiktais atbilst ES noteiktajiem principiem un likumdošanai. ES finansiālā atbalsta griestus zināsim jau šā gada vidū. Latvijā jābūt arī speciālai maksājumu aģentūrai jeb finansu administrēšanas sistēmai.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore