1996. GADA KONVENCIJA PAR JŪRNIEKU DARBA LAIKU UN KUĢU APKALPES KOMPLEKTĒŠANU

Starptautiskās Darba organizācijas Vispārējā konference,

Ko Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome un kas 1996.gada 8.oktobrī sanākusi uz savu astoņdesmit ceturto sesiju un,

Ievērojot 1976.gada Konvencijas par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada Protokola un 1996.gada Konvencijas par darba inspekciju jūrniecībā noteikumus, un

Atsaucoties uz šādu Starptautiskās Jūras organizācijas dokumentu būtiskiem noteikumiem: 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar 1995.gada grozījumiem, Asamblejas rezolūcija A.481(XII) (1981) "Par kuģa minimālās apkalpes principiem", Asamblejas rezolūcija A.741(18) (1993) "Par starptautisko drošas kuģošanas un piesārņojuma novēršanas kodeksu" (Starptautiskās drošas pārvaldes (ISM) kodekss), un Asamblejas rezolūcija A.772(18) (1993) "Par noguruma faktoriem apkalpes komplektēšanā un kuģa drošībā", un

Atsaucoties uz Starptautiskās Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada "Jūras tiesību konvencijas" spēkā stāšanos 1994.gada 16.novembrī, un

Nolēmusi pieņemt noteiktus priekšlikumus attiecībā uz 1958.gada Konvencijas par darba algu, darba laiku un apkalpes komplektēšanu (jūras) un 1958.gada rekomendācijas par darba algu, darba laiku un apkalpes komplektēšanu (jūras) pārskatīšanu, kas ir sesijas darba kārtības otrais jautājums, un

Noteikusi, ka šie priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas formā;

Tūkstoš deviņi simti deviņdesmit sestā gada divdesmit otrajā oktobrī pieņem šādu Konvenciju, kas pazīstama ar nosaukumu 1996.gada konvencija par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu.

I daļa

KOMPETENCE UN DEFINĪCIJAS

1. pants

1. Šī Konvencija attiecas uz ikvienu valsts vai privātā īpašumā esošu jūras kuģi, kas reģistrēts Dalībvalsts teritorijā, kurā Konvencija ir spēkā, un kas parasti veic komercdarbības jūrā. Šajā Konvencijā kuģis, kas atrodas divu Dalībvalstu reģistros, uzskatāms par reģistrētu tās Dalībvalsts teritorijā, ar kuras karogu tas brauc.

2. Ciktāl tas izpildāms, kompetentā institūcija, apspriežoties ar zvejas kuģu un zvejnieku organizāciju pārstāvjiem, piemēro šīs Konvencijas noteikumus komerczvejai jūrā.

3. Konvencija neattiecas uz tradicionāli būvētiem koka kuģiem kā dou vai džonkas.

2. pants

Šajā Konvencijā:

(a) ar terminu kompetentā institūcija saprot ministru, valsts pārvaldi vai citu institūciju, kam ir tiesības izdot noteikumus, instrukcijas vai citus normatīvos aktus ar likuma spēku par jūrnieku darba vai atpūtas stundām un kuģu apkalpes komplektēšanu;

(b) ar terminu darba stundas saprot laiku, kurā jūrnieks veic darbu uz kuģa;

(c) ar terminu atpūtas stundas saprot ārpus darba laiku; šis termins neietver īsus pārtraukumus;

(d) ar terminu jūrnieks saprot personu, kuras jūrnieka definīcija formulēta valstu likumos vai citos normatīvajos aktos vai kolektīvajos līgumos, un kas jebkādā apjomā ir nodarbināts vai iesaistīts darbā uz jūras kuģa, uz kuru attiecas Konvencija;

(e) ar terminu kuģa īpašnieks saprot kuģa īpašnieku vai jebkuru citu organizāciju vai personu, tādu, kā rīkotājdirektors vai berbouta fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka ir pārņēmis atbildību par kuģa darbību un kas, uzņemoties šādu atbildību, ir piekritis pārņemt visus ar to saistītos pienākumus un visu atbildību.

II daļa

JŪRNIEKU DARBA UN ATPŪTAS LAIKS

3. pants

5.pantā izklāstītie ierobežojumi nosaka maksimālo darba laiku, ko nedrīkst pārsniegt noteiktajā laika periodā vai minimālo atpūtas laiku, kas jānodrošina noteiktajā laika periodā.

4. pants

Dalībvalsts, kas ratificē šo Konvenciju, atzīst, ka jūrnieku, līdzīgi kā citu darbinieku, normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas ar vienu atpūtas dienu nedēļā un atpūtu valsts svētkos. Tomēr tas nekavē Dalībvalstis apstiprināt vai reģistrēt kolektīvos līgumus, kas nosaka ne mazāk labvēlīgu jūrnieku normālo dienas darba laiku.

5. pants

1. Darba laika vai atpūtas laika ierobežojumi ir:

(a) maksimālais darba laiks nepārsniedz:

(i) 14 stundas diennaktī; un

(ii) 72 stundas nedēļā;

vai

(b) minimālais atpūtas laiks ir ne mazāks kā:

(i) desmit stundas diennaktī; un

(ii) 77 stundas nedēļā.

2. Atpūtas laiku var sadalīt ne vairāk kā divās daļas, kur viena ir vismaz sešas stundas, un intervāls starp šīm daļām nedrīkst pārsniegt 14 stundas.

3. Pulcēšanos, ugunsdzēšanas un jūras glābšanas mācības un mācības, kas noteiktas valstu normatīvajos aktos un starptautiskajos instrumentos, veic, lai minimāli traucētu atpūtas pārtraukumus un neradot pārgurumu.

4. Situācijās, kad jūrnieku izsauc, lai pieskatītu mašīntelpu, kas ir bez uzraudzības, jūrniekam ir jāpiešķir atbilstoša kompensējoša atpūta, ja normālā atpūta ir pārtraukta ar izsaukumu uz darbu.

5. Ja nav kolektīva līguma vai arbitrāžas lēmuma, vai kompetentā institūcija nolemj, ka līguma vai arbitrāžas lēmuma noteikumi neatbilst 3. un 4.punkta noteikumiem, tādus noteikumus, kas nodrošina nodarbinātajiem jūrniekiem pietiekamu atpūtu, nosaka kompetentā institūcija.

6. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi nekavē Dalībvalstis izdot savus likumus vai citus normatīvos aktus, vai kompetentajām institūcijām pilnvaras apstiprināt vai reģistrēt kolektīvos līgumus, kas pieļauj izņēmumus attiecībā uz noteiktajiem ierobežojumiem. Šādos izņēmumos, ciktāl tas iespējams, ievēro noteiktos standartus, bet tajos var noteikt biežākus vai garākus atpūtas periodus vai kompensējošu atpūtu jūrniekiem, kas atrodas sardzē vai jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kas veic īsus reisus.

7. Dalībvalstis pieprasa, lai uz kuģa viegli pieejamā vietā būtu izlikta darba sadalījuma tabula, kur katra pozīcija ietver:

(a) darba laika grafiku darbam jūrā un ostā; un

(b) maksimālo darba laiku vai minimālo atpūtas laiku, ko paredz karoga valstī spēkā esošie normatīvie akti vai kolektīvie līgumi.

8. Šī panta 7.punktā minēto tabulu veido pēc noteikta parauga darba valodā vai kuģa valodās un angļu valodā.

6. pants

Jūrniekus, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt nakts laikā. Šajā pantā ar vārdu nakts laiks saprot vismaz deviņas secīgas stundas, to skaitā laika periodu no pulksten 24 līdz 5. Šis noteikums neattiecas uz tādu jūrnieku, kuru vecums ir no 16 līdz 18 gadiem, plānotu apmācību un grafiku.

7. pants

1. Šīs Konvencijas noteikumi nekādi neierobežo kuģa kapteiņa tiesības norīkot jūrnieku strādāt jebkurā laikā, lai nodrošinātu tūlītēju kuģa, uz tā esošo cilvēku vai kravas drošību, vai sniegtu palīdzību citiem kuģiem vai cilvēkiem, kas jūrā ir briesmās.

2. Atbilstoši šī panta 1.punktam, kapteinis var atcelt noteikto darba laiku vai atpūtas laiku un norīkot jūrnieku strādāt jebkurā laikā, lai atjaunotu normālu stāvokli.

3. Atjaunojot normālu stāvokli, tiklīdz tas iespējams, kapteinis pārliecinās, lai ikvienam jūrniekam, kas veicis darbu plānotajā atpūtas periodā, tiktu nodrošināta atbilstoša atpūta.

8. pants

1. Dalībvalstis pieprasa katru dienu veikt ierakstus par jūrnieku darba stundām vai atpūtas stundām, lai veiktu uzraudzību saskaņā ar 5.panta noteikumiem. Katrs jūrnieks saņem kapteiņa vai kapteiņa un jūrnieka pilnvarotas personas apstiprinātu ierakstu kopiju.

2. Kompetentā institūcija nosaka kārtību šādu ierakstu glabāšanai uz kuģa, ieskaitot intervālus, kādos informācija jāieraksta. Kompetentā institūcija izveido jūrnieku darba laika vai atpūtas laika ierakstu veidlapu, ņemot vērā visus pieejamos Darba Organizācijas norādījumus, vai arī izmanto jebkāda parauga veidlapu, ko sagatavojusi Organizācija. Veidlapu sagatavo valodā vai valodās, kas noteiktas 5.panta 8.punktā.

3. Valstu likumdošanas atbilstošo noteikumu kopijas, kas attiecas uz šo Konvenciju, un atbilstošos kolektīvos līgumus glabā uz kuģa un tie ir apkalpei viegli pieejami.

9. pants

Kompetentā institūcija atbilstošos intervālos pārbauda un apstiprina 8.pantā minētos ierakstus, lai pārraudzītu atbilstību noteikumiem, kas nosaka darba laiku un atpūtas laiku saskaņā ar šo Konvenciju.

10. pants

Ja ieraksti vai citi pierādījumi norāda uz noteikumu, kas nosaka darba laiku vai atpūtas laiku, pārkāpumiem, kompetentā institūcija pieprasa veikt tādus pasākumus, tajā skaitā kuģa apkalpes komplektēšanas pārskatīšanu, ja nepieciešams, kas novērstu turpmākos pārkāpumus.

III daļa

KUĢU APKALPES KOMPLEKTĒŠANA

11. pants

1. Katram kuģim, uz kuru attiecas šī Konvencija, ir jābūt pietiekoši, droši un efektīvi nokomplektētam, saskaņā ar apliecību par kuģa apkalpes minimālo sastāvu vai tās ekvivalentu, ko izdevusi kompetentā institūcija.

2. Nosakot, apstiprinot vai pārskatot kuģa apkalpes minimālā sastāva līmeņus, kompetentā institūcija ņem vērā:

(a) nepieciešamību atcelt vai samazināt līdz minimumam, ciktāl tas iespējams, darbu virs darba laika, lai nodrošinātu pietiekošu atpūtu un ierobežotu pārgurumu; un

(b) starptautiskos aktus, kas norādīti preambulā.

12. pants

Persona, jaunāka par 16 gadiem, nedrīkst strādāt uz kuģa.

IV daļa

KUĢU ĪPAŠNIEKU UN KAPTEIŅU PIENĀKUMI

13. pants

Kuģa īpašniekam ir jānodrošina kapteinim nepieciešamie resursi, ievērojot šīs Konvencijas saistības, ieskaitot tās, kas attiecas uz atbilstošu kuģa apkalpi. Kapteinim ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu Konvencijas prasības par jūrnieku darba un atpūtas laiku.

V daļa

PIEMĒROŠANA

14. pants

Dalībvalsts, kas ratificē šo Konvenciju, ir atbildīga par tās noteikumu piemērošanu ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, izņemot gadījumus, kur spēkā ir kolektīvie līgumi, arbitrāžas lēmumi vai tiesas spriedumi.

15. pants

Dalībvalstis:

(a) veic visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot piemērotu sankciju un koriģējošu pasākumu noteikšanu, lai nodrošinātu efektīvu Konvencijas noteikumu izpildi;

(b) nodrošina piemērotus kontroles dienestus, lai pārraudzītu veikto pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo Konvenciju un, lai tos nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem; un

(c) apspriežoties ar kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām izstrādā kārtību, kādā izskata ar jebkuru šajā Konvencijā ietverto jautājumu saistītās sūdzības.

VI daļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Šī Konvencija groza pārstrādāto 1958.gada Konvenciju par darba algu, darba stundām un apkalpes komplektēšanu (jūras), pārstrādāto 1949.gada Konvenciju par darba algu, darba stundām un apkalpes komplektēšanu (jūras), 1946.gada Konvenciju par darba algu, darba stundām un apkalpes komplektēšanu (jūras) un 1936.gada Konvenciju par darba algu, darba stundām un apkalpes komplektēšanu (jūras). Dienā, kurā šī Konvencija stājas spēkā, iepriekšminētas Konvencijas ir slēgtas ratifikācijas nolūkam.

17. pants

Šīs Konvencijas ratifikācijas dokumentus nosūta Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram reģistrācijai.

18. pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas dokumentus ir reģistrējis Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors.

2. Šī Konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors ir reģistrējis piecu Dalībvalstu ratifikācijas dokumentus, no kurām trijām kuģniecības flotes bruto tilpība ir ne mazākā kā viens miljons katrai.

3. Pēc tam ikvienā Dalībvalstī Konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās ratifikācijas dokumenta reģistrēšanas.

19. pants

1. Dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo Konvenciju var denonsēt to desmit gadus pēc tam, kad šī Konvencija pirmo reizi stājas spēkā ar aktu, kas nosūtīts Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Šāda denonsēšana nevar stāties spēkā, ja nav pagājis gads no tās reģistrēšanas dienas.

2. Katrai Dalībvalstij, kas ir ratificējusi šo Konvenciju un kas gada laikā, kas seko iepriekšējā punktā minētajiem desmit gadiem, nav izmantojusi denonsēšanas tiesības, kas noteiktas šajā pantā, Konvencija ir saistoša vēl desmit gadus, un pēc tam šo Konvenciju var denonsēt pēc katriem desmit gadiem saskaņā ar šā panta nosacījumiem.

20. pants

1. Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors paziņo visām Starptautiskās Darba organizācijas Dalībvalstīm par visu ratifikācijas dokumentu un denonsēšanas dokumentu, ko viņam iesniegušas Organizācijas Dalībvalstis, reģistrāciju.

2. Kad ir izpildīti 18.panta 2.punkta nosacījumi, Ģenerāldirektors paziņo Organizācijas Dalībvalstīm datumu, kurā Konvencija stāsies spēkā.

21. pants

Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu sīku aprakstu par visām ratifikācijām un denonsēšanas aktiem, ko viņš reģistrējis saskaņā ar iepriekšējo pantu nosacījumiem.

22. pants

Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome iesniedz Ģenerālajai Konferencei ziņojumu par šīs Konvencijas darbību, un izskata nepieciešamību iekļaut Konferences darba kārtībā jautājumu par visas Konvencijas vai tās daļu grozījumiem.

23. pants

1. Ja Konference pieņem jaunu Konvenciju, kas groza visu šo Konvenciju vai tās daļas, ja vien jaunā Konvencija neparedz citādi:

(a) ratificējot jauno grozīto Konvenciju Dalībvalsts ipso jure denonsē šo Konvenciju, neraugoties uz 19.panta nosacījumiem, tiklīdz jaunā grozītā Konvencija stājas spēkā;

(b) no dienas, kad jaunā grozītā Konvencija stājas spēkā, šī Konvencija Dalībvalstīm ir slēgta ratifikācijas nolūkam.

2. Šī Konvencija visos gadījumos paliek spēkā esošajā formā un pēc būtības tajās Dalībvalstīs, kas to ratificējušas, bet nav ratificējušas grozīto Konvenciju.

24. pants

Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.