Eiropas Savienībā: dienu ritumā

Sākas sarunas par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES

Ne tikai ar Igauniju, bet arī ar pārējām abām Baltijas valstīm jāsākas sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Šādu uzskatu pauda Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Eiropas Padomē Hanss-Gerts Peterings. Eiropas Komisija norādījusi, ka ar Igauniju un Latviju, iespējams, sarunas tiks uzsāktas 1999. gada beigās, bet ar Lietuvu tās sākšot "piemērotā laikā". Peterings, kurš vada savas frakcijas darba grupu "Paplašināšana", paskaidrojis, ka Baltijas valstīm esot pretenzijas par drošību. Ja šo valstu iestāšanās NATO, rēķinoties ar Krieviju, netiktu īstenota, būtu jāpaātrina minēto valstu iestāšanās process ES. Iestāšanās sarunu uzsākšana būtu politiska rakstura signāls ne tikai Igaunijai, bet arī Latvijai un Lietuvai par to, ka Baltijas valstis drīz būs piederīgas ES vērtējuma un drošības kopumam. Peterings, starp citu, norādījis, ka Baltijas valstis kopumā sasniegušas labu progresu. Šo valstu integrācija ar apmēram astoņiem miljoniem iedzīvotāju kopskaitā salīdzinājumā ar citām lielām kandidātvalstīm, kuras pretendē uz integrāciju ES, esot paveicama.

Polija līdz 2002.gadam grib sagatavoties integrācijai ES

Polija vēlas līdz 2002.gadam sasniegt tādu līmeni, lai būtu sagatavojusies iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES). Faktu apstiprināja Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis 1998. gada novembrī Eiropas Parlamentā (EP). Līdzdalība ES, ņemot vērā visus pienākumus un tiesības, ir Polijas politikas pamatmērķis. ES paplašināšanās procesa dinamika iekļaujas arī 15 dalībvalstu interešu lokā. A.Kvašņevski EP pavadīja ārlietu ministrs Broņislavs Geremeks, ministru eksprezidents un parlamentārās komitejas integrācijai ES priekšsēdētājs Tadeušs Mazovickis, kā arī galvenais poļu starpnieks Jans Kulakovskis un vēstnieks ES Jans Truščinskis. Kvašņevskis mēģināja kliedēt ES pastāvošās bažas par iespējamiem migrācijas uzplūdiem. Situāciju dramatizēt neesot nekāda pamatojuma. Spānijas un Portugāles piemērs 80.gados apliecinājis, ka ar lielām pūlēm izskatītais pārejas posms migrācijas jautājumā drīz vien izrādījies lieks. Patlaban esot vairāk tādu poļu pilsoņu, kuri atgriežas savā tēvzemē, nevis to atstāj.

Pie Polijas austrumu robežas darbi ritot pilnā apjomā. Tiekot izveidota uzlabota infrastruktūra, robežas škersošana, arī kontrole tiekot pilnveidota. "Mēs to būsim izdarījuši, lai izveidotu solīdu barjeru organizētajai noziedzībai, narkotiku kontrabandai un nelegālajai migrācijai," apgalvojis Polijas prezidents, kurš, starp citu, negatīvi izteicies par jaunas robežlīnijas veidošanu Eiropā. Šajā kopsakarībā viņš aizstāvējis arī Ukrainas un Moldovas iesaistīšanu ES integrācijas procesā.

Kopumā Kvašņevskis iezīmējis pozitīvu Polijas tautsaimniecības attīstības ainu. Valsts kopš vairākiem gadiem uzrādot vienu no lielākajiem izaugsmi apliecinošiem skaitļiem Eiropā. Arī bezdarba līmenis Polijā esot zemāks nekā atsevišķās ES dalībvalstīs. Preču un pakalpojumu imports no ES valstīm pārsniedzot Polijas eksporta līmeni. Tādējādi ES nodrošinātas 200 000 darbavietas.

"LV" informācija