Ekonomikas ministrijas dienesta vēstule Ministram

1997. gada 5. septembrī

Darba grupas secinājumi un priekšlikumi
par PVAS "Latvenergo" un likvidējamās a/s "Banka Baltija" finansiālā darījumā iesaistīto Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo iestāžu un amatpersonu darbību

1. Par PVAS "Latvenergo" valdes un prezidenta darbību

1.1. PVAS "Latvenergo" prezidents un valde savā darbībā, izpildot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 27.03.1997. pasludināto spriedumu (kuru bija iespēja pārsūdzēt), ir vadījušies no likuma "Par uzņēmējdarbību" 1. panta, ar kuru noteikts uzņēmējdarbības jēdziens, likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 3. panta, kas prasa tādu rīcību, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu, un pamatā no uzņēmuma grāmatvedības dokumentu un bilances sakārtošanas pozīcijām, bet nav izvērtējuši ar to saistīto seku patieso ietekmi uz energoapgādi, kas ietver sevī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, kā arī uz valsts iedzīvotāju interesēm.

1.2. PVAS "Latvenergo" prezidents nav savlaicīgi informējis padomes priekšsēdētāju par svarīgiem PVAS "Latvenergo" (tālāk tekstā arī - Sabiedrības) darbības aspektiem, kā arī valde nav saņēmusi padomes piekrišanu tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar tiesas sprieduma labprātīgu izpildes veidu, kaut gan PVAS "Latvenergo" prezidents iebilst pret šādu apgalvojumu.

1.3. Šajā gadījumā PVAS "Latvenergo" un likvidējamās akciju sabiedrības "Banka Baltija" (turpmāk - Banka Baltija) finansiālo saistību kārtošanas gaitā PVAS "Latvenergo" prezidents un valde ir vairākkārt pārkāpuši PVAS "Latvenergo" statūtos un valdes reglamentā noteikto kompetenci un to rīcības ierobežojumus.

1.4. PVAS "Latvenergo" netiek ievērota lēmumu pieņemšanas kārtību un to apstiprināšanas procedūras hierarhija, kas izpaužas, iesniedzot Privatizācijas aģentūras (turpmāk - PA) valdei PVAS "Latvenergo" prezidenta parakstītus dokumentus bez attiecīga valdes un padomes akcepta un valdes lēmumus bez padomes un akcionāru pilnsapulces akcepta, gadījumos, kad tas ir nepieciešams.

2. Par PVAS "Latvenergo" padomes darbību

2.1. Nedz padome, nedz padomes priekšsēdētājs nav noteikuši, kādi ir Sabiedrības darbības nozīmīgie aspekti, par kuriem prezidentam nekavējoties ir jāinformē padomes priekšsēdātājs, kā to nosaka PVAS "Latvenergo" statūti.

2.2. Padome, saņemot informāciju par Bankas Baltija kreditoru prasības cedēšanu Lihtenšteinas firmai "International Finance Company Establishment" (turpmāk - IFCE), šā gada 9. jūnija un 26. jūnija sēdē izsaka savu attieksmi par garantētā kredīta atmaksas Bankai Baltija ietekmi uz PVAS "Latvenergo" darbību. Padome, izvērtējot valdes sniegto informāciju, principā atzīst par pareizu valdes rīcību, bet izsaka neizpratni par saistību cesijas jēgu un mērķi, kā arī par cesionāra izvēli.

3. Par PVAS "Latvenergo" darbībām, veicot tiesas spriedumu izpildi

3.1. PVAS "Latvenergo" varēja nomaksāt cedētā parāda summu 8 miljonu latu apmērā pa daļām, pilnībā norēķinoties ar IFCE līdz 31.12.1997. Nebija radusies nepieciešamība pārskaitīt minēto parāda summu vienlaicīgi pilnā apjomā. Savukārt PVAS "Latvenergo" pamatojums, ka tieši jūnijā Sabiedrības finansiālais stāvoklis bija labvēlīgs maksājuma veikšanai, ir pretrunā ar PVAS "Latvenergo" valdes tālāko rīcību, ņemot ilgtermiņa aizdevumu a/s "Latvijas Unibanka" parādsaistību nomaksai IFCE.

3.2. PVAS "Latvenergo" nebija nepieciešamības konkrētajā situācijā ņemt tik lielu aizdevumu 5 miljonu latu apmērā, bez tam saistību nodrošināšanai tiek ieķīlāti sabiedrības apgrozāmie līdzekļi (lietas un naudas līdzekļi) 7,5 miljonu latu kopvērtībā, ja pēc pašu apgalvojuma PVAS "Latvenergo" finansiālais stāvoklis jau tā bija labvēlīgs maksājuma veikšanai.

4. Par Privatizācijas aģentūras darbību

4.1. Privatizācijas aģentūra, akceptējot PVAS "Latvenergo" darbības, kas saistītas ar finansiālajām saistībām pret BB, ir vadījusies galvenokārt no privatizācijas procesa norises aspekta, lai padarītu PVAS "Latvenergo" pievilcīgu investoriem, sakārtojot uzņēmuma bilanci, kurā nav ietvertas parādsaistības.

4.2. Privatizācijas aģentūra ir pieņēmusi un pat akceptējusi tādus PVAS "Latvenergo" dokumentus, kuri nav sagatavoti atbilstoši PVAS "Latvenergo" statūtos noteiktajām prasībām.

4.3. Nav attaisnojusies politisko spēku pārstāvju darbība PVAS "Latvenergo" padomē, izslēdzot no tās kompetentus nozares speciālistus.

5. Noslēgumā, darba grupa uzskata, ka katras amatpersonas vai darījumos iesaistīto personu vainas vai izdarīto pārkāpumu apjoms ir jāizmeklē prokuratūrai un tā noteikšana ir tiesas kompetencē, taču gan Privatizācijas aģentūrai, gan PVAS "Latvenergo" valsts pilnvarniekiem, padomes un valdes locekļiem, kā arī prezidentam ir nopietni jāizvērtē sava un pakļauto darbinieku rīcība notikumu gaitā, apsverot efektīvāko līdzekļu piemērošanu, lai nepieļautu līdzīgu precedentu atkārtošanos un sauktu pie atbildības tos, kuru rīcība radīja šādas situācijas iespējamību.

6. Priekšlikumi

6.1. Privatizācijas aģentūrai:

- ir jāveic pasākumi, lai privatizējamos valsts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas veic monopoldarbību, izpildot sabiedrisko pakalpojumu saistību, tiktu nodrošinātas īpašnieka, tas ir, valsts, interešu ievērošana, nosakot likumā paredzētos maksimālos ierobežojumus uzņēmuma vadības rīcībai;

- vienlaicīgi ir jāpanāk, lai tie dokumenti, kurus izskata un apstiprina PA valde, atbilstu attiecīgo privatizējamo uzņēmumu statūtiem un PA valdes lēmumiem;

- jāizvērtē un jāpilnveido līgumi ar valsts pilnvarniekiem privatizējamos infrastruktūras monopoluzņēmumos, paredzot tiem papildu prasības un paaugstinātu atbildību par šāda uzņēmuma darbību, kā arī nosakot elastīgākus darba samaksas principus;

- kopīgi ar PVAS "Latvenergo" valsts pilnvarniekiem jāizvērtē Sabiedrības padomes sastāvs, padomes un valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atbildība, kā arī to atalgojums;

- organizēt privatizējamos infrastruktūras monopoluzņēmumos valsts pilnvarnieku un padomes locekļu apmācības;

- jānosaka privatizācijas procesa kuratora kompetence, pienākumi un atbildība.

6.2. Ekonomikas ministrijas struktūrvienībām:

- izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabineta izskatīšanai dokumentu projektus par sabiedrisko pakalpojumu saistību un īpašām prasībām uzņēmējdarbībai šādu saistību izpildē (atbilstošu normu projekti ir ietverti Ekonomikas ministrijas sagatavotajos likumprojektos "Enerģētikas likums" un "Monopoldarbības regulēšanas likums", kuru tālākā virzība ir ļoti aktuāla un būtu pēc iespējas jāpaātrina), kā arī ir jānosaka stingrākas prasības infrastruktūras monopoluzņēmumu vadībai un lēmumu pieņemšanas procedūrai;

- izstrādāt nepieciešamo grozījumu projektus spēkā esošajos normatīvajos aktos, tai skaitā likumos "Par uzņēmējdarbību", "Par akciju sabiedrībām", lai noteiktu sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi uzņēmējdarbībā, reglamentējot sabiedriskās nozīmes uzņēmumu darbību;

- noteikt ministrijas amatpersonu lomu, funkcijas un atbildību informācijas sniegšanā par situāciju privatizējamos uzņēmumos, it īpaši par infrastruktūras monopoluzņēmumiem;

- pilnveidot Ekonomikas ministrijas pārraudzības mehānismu pār Privatizācijas aģentūras darbu, it īpaši infrastruktūras monopoluzņēmumu privatizācijas procesa vadībā.

Darba grupas vadītājs A.Ošs