Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
V.Paegle
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):
Frakcijas “Pilsoniskā Savienība” vārdā vēlos uzrunāt jūs ar trim jautājumiem, kas man šķita ārkārtīgi svarīgi šodien.
Visupirms jau tas, ka mēs lielā vienprātībā atbalstījām “Vienotības” Ministru prezidenta ierosinājumu apstiprināt ārlietu ministra amatā Roņa kungu. Un, manuprāt, tas liecināja par to, ka mēs tomēr varam valstiski vienoties, jo ārlietu ministra postenis, protams, ir ārkārtīgi svarīgs, lai aizstāvētu Latvijas intereses ārvalstīs, lai veidotu Latvijas tēlu. Bet, manuprāt, vissvarīgākais ir tas, ka Aivis Ronis tomēr nodrošinās to, ka mēs turpinām savu rietumniecisko ārpolitikas kursu. Turklāt viņam ir dziļa izpratne par drošības nozīmi Latvijas ārpolitikā un izpratne par to, ka NATO ir ārkārtīgi svarīga organizācija šajā ziņā. Un viņš, būdams Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs, arī noprot, cik ļoti svarīga ir šī transatlantiskā saikne. Tas būtu viens.
Otra ļoti svarīga diskusija, kas nebija tikai par šā konkrētā likumprojekta būtību, bet izraisīja arī diskusijas un debates par valodu politiku Latvijā. Runa ir par Zinātniskās darbības likumu, kur tika noraidīts PCTVL frakcijas priekšlikums, kas aicināja ļaut promocijas darbu iesniegt svešvalodā. Taču ar lielu balsu pārsvaru tika atbalstīts “Pilsoniskās Savienības” deputātes Druvietes priekšlikums, kas pieļāva to darīt tikai tad, ja darbs bija veltīts tieši attiecīgās valodas izpētei.
Latvijā attiecībā uz valodas politiku ir ārkārtīgi svarīgi to nodrošināt un nostiprināt zinātnē, bet šai politikai ir jābūt arī tādai, kas atver Latvijā studiju telpu Eiropas Savienības valodām. Un tas ir mūsu konkurētspējas jautājums, jo tiešām tad ir runa par Latvijas iedzīvotāju integrāciju Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti Latvijā.
Latvijā izglītības eksports notiek, protams, latviešu valodā, bet pirmām kārtām arī angļu valodā. Un jāsaka tā, ka krievu valoda nav integrācijas līdzeklis nedz Latvijā, nedz arī Eiropas Savienībā, nedz arī ir mūsu eksporta prece. Mūsu konkurētspēja ir tiešām atkarīga no tā, ka, jo vairāk mūsu iedzīvotāji mācās Eiropas Savienības valodas, jo svarīgāk tas arī ir.
Un beidzot es vēlos pārrunāt jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli, saistībā ar kuru Saeima izskatīja Ministru kabineta sagatavotos grozījumus – sešus likumus sakarā ar mikrouzņēmumu jauna nodokļa ieviešanu. Un Saeima šiem likumprojektiem piešķīra steidzamību, nosakot mēnesi ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu tiešām ļoti kvalitatīvi sagatavot priekšlikumus, kuri nodrošinātu darba ņēmēju sociālo aizsardzību.
Mikrouzņēmumu nodokļa likums vienkāršos vairākas lietas – un tas ir ārkārtīgi svarīgi –, lai mēs tiešām attīstītos šajā ziņā... tas vienkāršos nelielajiem uzņēmējiem birokrātiskās procedūras grāmatvedībā un piemēros samazinātas nodokļa likmes. Mūsuprāt, mikrouzņēmumi ir valsts ekonomikas izaugsmes mugurkauls, un mums ir jādara viss iespējamais, lai atvieglotu šāda veida uzņēmējdarbību Latvijā.
S.Šķesters
(ZZS frakcija):
Es tiešām gribu papildināt šo domu, ka šodien mēs izskatījām un Saeimas sēdē lielu uzmanību veltījām likumprojektam “Par mikrouzņēmumu nodokli”, kurš tika pieņemts pirmajā lasījumā. Jaunajā likumā tiks definēts mikrouzņēmums un tā statuss, kā arī būs noteikts, kāds ir mikrouzņēmuma nodoklis. Likumā iecerētais mikrouzņēmuma nodoklis ir paredzēts kā fiksēts maksājums no apgrozījuma. Tiek paredzēts, ka ar šo jauno nodokli tiks veicināta arī bez darba palikušo cilvēku iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšana tieši mikrouzņēmumu sfērā. Bezdarbnieka pabalsta saņēmējs drīkstēs dibināt uzņēmumu, kas būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, un turpināt arī saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vienotais nodoklis apvienos teju visus uzņēmuma un darbaspēka nodokļus. To varēs maksāt individuālie komersanti, zvejnieku un zemnieku saimniecības. Šo nodokli varēs izvēlēties maksāt arī SIA, ja tās gada apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu. Tātad tur reāli būs ierobežots darbinieku skaits. Darbinieku skaits nevarēs būt lielāks par 5 cilvēkiem, bet darbinieki ir fiziskās personas.
Tātad šis mikrouzņēmuma nodoklis faktiski ir jauns nodoklis valstij, un tāpēc, es domāju, mums būs vēl nopietnas diskusijas. Runa būs arī par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Jau tas vien, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ilgs, liecina par to, ka jaunu nodokļu ieviešanā tas nav pats labākais, ka mēs šo nodokli mēģinām ieviest steidzamības kārtā. Bet, tā kā sabiedrībā ir pieprasījums pēc tā, lai mēs aktivizētu šo mazo un vidējo uzņēmējdarbību, tad tomēr šis nodoklis ir jāvirza tālāk un jāstrādā pie tā, lai tiktu saglabātas šīs sociālās garantijas un vēl daudzas citas lietas, kas šajā jaunajā nodoklī tiek iestrādātas, turklāt paturot prātā, lai tās neapdraudētu arī nodokļu un pārējo valsts politiku.
Otrs ļoti svarīgs jautājums, mūsu izpratnē, ir kāda aktualitāte, ko izskatīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Tas bija Valda Kristovska... “Vienotības” ziņojums par to, ka jau tuvākajā laikā, tā ap nākamā gada budžeta veidošanas laiku, lai reāli sabalansētu nākamā gada budžetu, ir jāķeras klāt pie pensijām, skolotāju algām, pabalstiem un citām tamlīdzīgām lietām. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir pret šādu politiku. Mēs uzskatām, ka jāatrod citi līdzekļi, lai mēs varētu risināt šos budžeta jautājumus, bet ne jau šādā veidā, ka mēs kaut ko atņemam pensionāriem un tiem cilvēkiem, kuriem šodien jau tāpat tiešām ir smaga dzīve.
Es domāju, ka tā ir ļoti pozitīva tendence, kaut arī novēlota, ka, vienojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tiek atjaunota 100 miljonu... atvainojos, 10 miljonu latu liela kredīta piešķiršana tieši zemniekiem apgrozāmo līdzekļu iegādei un savu lauksaimniecisko problēmu risināšanai.
Un līdz ar to es novēlu veiksmīgu sēju un priecīgus svētkus!
V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):
Mūsu frakcijai ir gandarījums, ka šodien steidzamība tika piešķirta grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, ko savulaik, 2.martā, iesniedza Tautas partija. Tie paredz, ka par dāvinājumiem, kas ir virs 1000 latiem un ir vērsti uz to, lai cilvēks sakārtotu savu veselību vai arī iegūtu izglītību, vairs nebūs jāmaksā 26 procentu ienākuma nodoklis, jo tā bija acīm redzama valdības kļūda, ka šāda norma tika ieviesta, it īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos. Un tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka šis dāvinātājs jau vienreiz faktiski šo nodokli ir nomaksājis. Mēs centīsimies arī panākt, lai šis grozījums attiektos uz visu šo taksācijas gadu, nevis tikai uz šo otro pusgadu.
Šodien mēs iesniedzām divus pieprasījumus, un tie abi ir par ļoti svarīgām tēmām. Pirmais pieprasījums ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, un tas ir par kredītņēmēju atbalsta programmu. Tātad pēc vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem līdz 31.martam Finanšu ministrijai bija jāizstrādā kredītņēmēju atbalsta programma. Par šādu programmu faktiski tiek runāts un pie tās dažādās darba grupās tiek strādāts... precīzāk būtu teikt, tiek imitēta strādāšana jau apmēram gadu. Diemžēl šāda programma līdz šim Ministru kabinetā vēl nav skatīta, bet šādu kredītņēmēju ir desmitiem tūkstošu, kam šī palīdzība ir nepieciešama, jo viņu materiālā situācija turpina pasliktināties. Jāpiebilst, ka šīs atbalsta programmas īstenošanai un valsts galvojuma izsniegšanai no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem ir pieejams 82 miljonu latu liels finansējums, un tādēļ ir jautājums, tiešām kādēļ – vai nu apzināti, vai neapzināti – šī programma tiek vilcināta. Tāpēc mēs stingri prasīsim atbildes uz šiem jautājumiem.
Nākamais būtiskais, es domāju, visiem latviešiem jautājums ir par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas bija nepatīkams pārsteigums, ka otrdien valdības sēdē bez kaut kādām diskusijām tika būtiski mainīta šo svētku programma: tika atcelts atklāšanas koncerts 11.novembra krastmalā, tika saīsināts pats svētku norises laiks, kā arī tika pārcelti vairāki koncerti uz daudz mazākām telpām, kas savukārt nozīmē, ka daudzi bērni tur vienkārši netiks iekšā. Tātad tiem, kas būs gadiem gatavojušies – gan bērniem, gan skolotājiem, un, protams, arī viņu ģimenes locekļiem –, kas būs cerējuši uz piedalīšanos šajos svētkos, tāda iespēja tagad tiks liegta.
Vēl jo vairāk dīvaini tas ir tāpēc, ka tad, kad bija budžeta pieņemšanas process, Tautas partijas vārdā es personīgi biju iesniedzis grozījumus likumā “Par valsts budžetu”, kas paredzēja papildus piešķirt šiem svētkiem 300 000 latu, attiecīgi samazinot summu, ko saņem Valsts kanceleja. Par to mēs tagad arī diskutējām, jo faktiski šī institūcija dublē Tieslietu ministriju, un Valsts kanceleja būtu pat jālikvidē. Toreiz gan premjers, gan izglītības un zinātnes ministre dievojās un apgalvoja: “Nē, svētkiem līdzekļi ir pilnā apmērā! Lai nu ko, bet skolēnu dziesmu svētkus mēs “neapcirpsim”!” Taču tagad realitāte izrādās gluži cita.
Es domāju, ka, tā kā tas ir valdības lēmums, tad to vēl var paspēt mainīt, un to mēs noteikti centīsimies panākt.
Par mikrouzņēmumu nodokli. Tiešām apsveicama ideja! Arī par to gari un plaši plašsaziņas līdzekļos ir stāstīts, cik nu tagad viss būs skaisti un labi... ka Ekonomikas ministrija pie tā ir strādājusi vairāk nekā pusgadu... Bet tad, kad mēs ieraudzījām šeit, Saeimā, rezultātu, ko tad Ekonomikas ministrija tādu ir sastrādājusi, tad jāteic, ka šā nodokļa konceptuālais piedāvājums ir apbrīnojami sliktas kvalitātes. Tā esošā redakcija faktiski nerisina darbinieku sociālo aizsardzību, bet – pats sliktākais! – nebūt nav izdevīgāka par esošā nodokļa normām. Jo tad, kad paanalizē dziļāk, izrādās, ka faktiski tā varbūt ir izdevīga tikai pavisam mazam uzņēmumam, kurā ir viens darbinieks. Tādēļ no visu Saeimas frakciju puses tiešām būs jāveic ļoti nopietns darbs, lai šo brāķi izlabotu. Tas, protams, atkal prasīs laiku.
Un visbeidzot. Tā kā te jau tika nosaukts, ka “Vienotības” Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis (līdz šim es domāju, ka viņš ir “Jaunā laika” Ministru prezidents), tad jāteic, ka, protams, ir apsveicami, ka šodien tika apstiprināts ārlietu ministrs – ļoti cienījams kandidāts, un arī mēs par viņu balsojām. Bet apbrīnojami ir tas, ka vēl arvien nav nosaukts neviens divu pārējo ministru kandidāts. Laiks iet... Tie, kuri saka, ka viens ministrs var sekmīgi vadīt divas ministrijas, tie vai nu nekad nav strādājuši valsts pārvaldē, vai arī vienkārši māna sabiedrību. Ir ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk izvirzīt šo ministru kandidātus, lai Saeima tos var vērtēt un lai beidzot šīs ministrijas atkal var nopietni strādāt. Un te nu tiešām vajadzētu, lai vārdi par vienotību būtu redzami arī darbos un lai tiešām šie ministri maksimāli ātri tiktu nodoti gan pārējo frakciju vērtēšanai, gan sabiedrības vērtēšanai.
K.Pētersone
(LPP/LC frakcija):
Jā, turpināšu tēmu, ko aizsāka mans kolēģis Vents Armands Krauklis. Arī mēs, mūsu frakcija, šodien atbalstīja ārlietu ministru Aivi Roni, taču jautājums par pārējo ministru kandidatūrām, kā mēs uzskatām, tomēr ir un paliek Ministru prezidenta atbildība, tāpēc es par to šodien detalizētāk neizteikšos.
Es domāju, ka ir ļoti nopietni jāturpina izvērtēt to sešu likumu paketi, kura sola atvieglojumus mikrouzņēmumiem. Mūsu frakcija, tā kā mēs tik tiešām esam solījuši koalīcijai atbalstīt valstiski svarīgus lēmumus, šodien tā nosacīti atbalstīja gan steidzamību, gan šo sešu likumu par nodokļiem mazajiem mikrouzņēmumiem... tad mēs atbalstījām arī šos likumprojektus pirmajā lasījumā. Taču mūsu nosacījums ir tāds, ka šā mēneša laikā tik tiešām ir jāatrod risinājums, lai šī nodokļu pakete reāli uzņēmējiem arī kaut ko dotu.
Jā, protams, mēs iestājamies arī par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, taču šie likumi faktiski paredz tikai administratīvā sloga mazināšanu. Pašas nodokļu nastas mazināšanu tie neparedz. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā vienkārši ir realitāte, un atkarībā no komersanta tipa dažiem komersantiem šis 20 procentu nodokļa apjoms no apgrozījuma, nevis no peļņas var izrādīties pat neizdevīgs. Un, protams, labi ir tas, ka pats uzņēmējs vienmēr varēs izvēlēties, vai viņš izvēlas šo mikrouzņēmuma statusu vai ne. Kaut gan nosacījumi ir stingri.
Otrs trūkums ir tas, ka faktiski Ministru kabinets virza likumprojektu uz Saeimu, pats apzinoties to, ka ir radīta pretruna ar Satversmi. No vienas puses, tas varētu veicināt uzņēmējdarbību, varētu veicināt nodokļu ieplūšanu Valsts kasē un jaunu darba vietu radīšanu, bet, no otras puses, tiem darba ņēmējiem, kas strādās šajā mikrouzņēmumā, var rasties netaisnīga sociālo garantiju situācija, jo viņu atskaitījumi nebūs atkarīgi no viņu algas. Neatkarīgi no tā, vai darba ņēmējs saņems 200 vai 500 latu algu, viņa sociālo garantiju apjoms nemainīsies. Mēs tomēr sagaidām, ka atbildīgā ministrija, Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Labklājības ministriju nāks klajā ar tādu priekšlikumu, kas ļaus šo konstitucionālo pretrunu novērst.
Taču būs jādomā arī mums, deputātiem. Mums jau vairākas diskusijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šo jautājumu ir bijušas, bet, kā es jau teicu, mūsu frakcija patur sev iespēju izvērtēt šo galīgo redakciju un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, bet vajadzības gadījumā, ja mēs redzēsim, ka šis likums nestrādā, mēs nevarēsim to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Šī ir priekšsvētku nedēļa, un es gribu visiem Latvijas cilvēkiem novēlēt svētku sajūtu 4.maijā. Mums ir divas tik tiešām nozīmīgas svētku dienas – tas ir 18.novembris un 4.maijs. Bet atšķirībā no 18.novembra, kas ir mūsu pamatu pamats – mūsu valsts tapšanas diena, 4.maijs kā neatkarības atjaunošanas diena ir diena, kuru vairākums no mums ir paši piedzīvojuši. Mēs atceramies šīs dienas izjūtas, un daudzi no mums, arī piedaloties manifestācijās un tautas kustībā, šīs dienas atnākšanu briedināja paši.
Un es gribu teikt, ka Saeimas deputāti un Saeimas Prezidijs, sasaucot svinīgo sēdi un piedaloties šīs dienas svētku norišu rīkošanā, nav domājuši, kā iezīmēt sevi, bet šīs dienas un šo svētku saturs būs galvenokārt godināt, pieminēt vispirms jau tos deputātus, kuri, 138 kopskaitā, toreiz, būdami Augstākās padomes deputāti, nobalsoja “par” Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un, protams, mēs gribam godināt arī Tautas fronti kā organizāciju, kura toreiz apvienoja plašu uzskatu spektru un kurā saplūda gan Vides aizsardzības klubs, gan LNNK, gan arī daudzi indivīdi, kas apvienojās uz šīs Tautas frontes vēlēšanu platformas, gan arī visus tos cilvēkus, preses pārstāvjus, radio un televīzijas žurnālistus, kuri ar savu tiešu līdzdalību... kuri visi kopā un arī mēs pamazām veicinājām atmošanos un tuvinājām Latvijas neatkarības iespēju.
Priecīgus svētkus visiem šajā dienā!
J.Dobelis
(TB/LNNK frakcija):
Vēsture ir bijusi un būs, notikumi nāk un iet, un ir ļoti pareizi, ka mēs atceramies to, ko vajag atcerēties, un mēģinām godīgi paskatīties uz visu to, kas ir noticis. Protams, es ar lielu prieku sveicu visus sakarā ar 4.maija tuvošanos. It īpaši savus kolēģus, Augstākās padomes deputātus, un visus tos, kas mūs ļoti stingri atbalstīja.
Bet tajā pašā laikā mēs šodien joprojām sastopamies ar mēģinājumiem izkropļot Latvijas vēsturi, izcelt tādus datumus, kas Latvijā nebūt nav briesmīgi populāri vai ļoti patīkami. Un tā tas bija arī šodien. Bija jāklausās kārtējie mēģinājumi uzspiest sev vēlamo 9.maija traktējumu, pilnīgi melīgi apgalvojot, ka 9.maijā, lūk, simtiem tūkstošu svinot šo dienu un ka Latvijas tautas gandrīz vai lielais vairākums ir ļoti ieinteresēti svinēt tieši šo dienu. Tie ir absolūti meli! Acīmredzot šie sludinātāji nav Latvijā parādījušies nekur citur, kā vien Rīgā, Daugavpilī... varbūt vēl dažās vietās, kur ir koncentrēts nelatviešu skaits, kuri svin to, ko viņi atrod par vajadzīgu. Latviešu tautai, Latvijas valstij 9.maijs neko labu nenozīmē.
Es gribu atgādināt, ka Latvijas valsts savu neatkarību zaudēja 1940.gada 17.jūnijā, un tā ir Latvijas Republikas okupācijas diena. Nevajadzētu izvairīties no šā vārda “okupācija” lietošanas, jo, tiklīdz mēs to aizmirstam, tūdaļ parādās kaut kādi citi traktējumi un citi datumi. Un ne Latvijas valsts vairs varēja eksistēt veselas divas paaudzes, ne latviešu tauta varēja rīkoties tā, kā viņai tas liktos pareizi.
Tā ka, patīk kādam tas vai nepatīk, bet mums arī Saeimā ir ievēlēti deputāti, kuri izliekas, ka to nezina. Var būt, ka viens otrs arī tiešām to nezina, nāk un plātās te ar Latvijai pilnīgi svešām lentītēm un domā... Tas ir tāds mazu bērnu gājiens vispār – apkarināties ar kaut ko un skraidīt riņķī.
Nu ko var darīt, tie ir tādi paši deputāti kā visi pārējie, bet to, ka nedrīkst klusēt un ka ir jāatgādina, kāda tiešām bija vēsturiskā patiesība... nu, pie tā laikam būs jāpaliek. Tā ka arī šodien nācās par to runāt.
Protams, ir patīkami, ka Saeimas vairākums visādas šādas idejas neatbalstīja, un simboliski bija tas, ka tieši 65 Saeimas deputāti nobalsoja “pret” mēģinājumiem slavināt 9.maiju it kā saistībā ar uzvaras 65. gadadienu.
M.Lasmanis
(frakcija “Jaunais laiks”):
Šodien mēģināšu frakcijas “Jaunais laiks” vārdā atspoguļot šīs Saeimas sēdes aktualitātes.
Sēdē šodien izskatījām vairāk nekā 40 likumprojektus, bet frakcijas vārdā mēģināšu uzsvērt trīs – mūsuprāt, pašus aktuālākos jautājumus.
Pirmām kārtām ir jāuzteic mūsu Saeimas darbs, ka mēs esam spējuši vienoties un šodien ievēlējām jaunu ārlietu ministru – Aivi Roni, kas būtībā, strādājot mazākuma valdības sastāvā, ir liels sasniegums Ministru prezidenta darbā. Un par to ir liels prieks.
Jāatzīst gan arī tas, ka pārējie opozīcijas pārstāvji mūs kritizēja par to, ka vēl nav atrasti arī citu ministru kandidāti, bet radioklausītājiem ir jāapzinās tas, ka darbs mazākuma valdībā nevedas tik viegli, kā vairākuma valdībā, un mums ir būtiski panākt šo vienoto viedokli vismaz koalīcijā, lai varētu izvirzīt kādu no kandidātiem. Šim ārlietu ministra kandidātam bija šāds atbalsts, tāpēc mums šobrīd ir jauns ministrs.
Otrs jautājums, par ko es vēlos runāt. Visi šeit par to jau runāja, bet es mēģināšu sīkāk ieskicēt tos jautājumus, kas attiecas tieši uz mikronodokli. Tā ir daļa no kopējās valdības koncepcijas par to, ka ir jāattīsta mazais un vidējais bizness. Mēs jau esam grozījuši Komerclikumu, kas ļauj uzņēmējiem, kā arī visiem jaunu uzņēmumu veidotājiem, dibinot uzņēmumus, sākotnējā kapitālā ieguldīt tikai vienu latu, ļaujot to kāpināt līdz 2000 latu lielam pamatkapitālam kā normālam SIA desmit gadu griezumā. Tā ka būtībā šis ir pirmais solis. Ja viss tiks paveikts, no 1.maija tas būs spēkā.
Šeit mēs speram nākamo soli, lai mikrouzņēmumu uzņēmējiem, kuri veidojas, viņu darbības vidi padarītu vēl patīkamāku un veiksmīgāku. Respektīvi, ieviešot mikronodokli, uzņēmējam tiek dota iespēja maksāt tikai fiksētu maksu – 20 procentus no apgrozījuma, kas dod iespējas viņam savā uzņēmumā sasniegt līdz 70 tūkstošiem lielu apgrozījumu un kas dod iespējas viņam nodarbināt līdz 5 darbiniekiem un šiem darbiniekiem maksāt pat līdz 500 latiem ikmēneša algu par šo vienreizējo nomaksāto likmi.
Tas ir īsts atbalsts tādai uzņēmējdarbības formai, kas būtībā ir ģimenes uzņēmums, kurā strādā ģimenes locekļi, kam rūp šis uzņēmums. Un viņiem šī ir ļoti laba iespēja. Šī iespēja maksāt mikronodokli atvieglo arī grāmatvedības kārtošanu, respektīvi, PVN deklarācijas iesniegšana notiek reizi ceturksnī, PVN atmaksas notiek pēc kases principa, kas praksē notiek tā: tas nav kā priekšnodoklis, bet gan maksā tikai tajā gadījumā, kad nodoklis tiek saņemts. Tad, kad saņem PVN, tad arī atmaksā valstij.
Arī gada pārskatu izstrādei ir atviegloti noteikumi, jo pārskata dokumentu grupa ir īsāka.
Un tagad sīkāk par tiem 20 procentiem, respektīvi, par to, kur paliek šie 20 procenti. Šajā brīdī, kas ir piedāvāts uz pirmo lasījumu, šie 65 procenti aiziet sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, 30 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 5 procenti – uzņēmuma ienākuma nodoklī, kas nodrošina to, ka visiem šiem darbiniekiem tiek nodrošinātas sociālās garantijas un stabils darbs.
Loģiski, ka šajā likumprojektā ir dažnedažādas nepilnības, bet laikā starp lasījumiem gan deputāti, gan ministrijas ir apņēmušās rūpīgi strādāt un izstrādāt, it īpaši maziem uzņēmumiem, kam apgrozījums varbūt gadā ir viens, divi vai trīs tūkstoši, piemērotas normas. Protams, 20 procenti ir diezgan liela summa, bet pastāv arī varianti. Deputāti jau diskutēja, ka būtu svarīgi ņemt vērā progresivitāti, kas dotu iespēju maksāt varbūt mazāku likmi nekā 20 procenti. Tā varētu būt 5, 10 vai 15 procenti – atkarībā no apgrozījuma. Bet tad aktuāls paliek jautājums, ko mēs nespējam atrisināt labklājības jomā. Un tas ir cieši saistīts ar sociālajām iemaksām un ar sociālo budžetu, kas būtībā samazina šo darbinieku sociālo aizsardzību. Tā ka deputātiem darba iespējas būs plašu plašās.
Un vēl trešais jautājums, par ko es vēlos runāt, ir par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kurš tika skatīts otrajā lasījumā. Un te kārtējo reizi tika noraidīti “Jaunā laika” priekšlikumi par mediju reklāmas ierobežojumiem priekšvēlēšanu laikā. Tas gan neizraisīja nekādu lielu izbrīnu, jo patiesībā lielākā daļa, Saeimas vairākums laikam, uzskata, ka klaja propaganda medijos un sevis slavināšana ir labākais veids, kā sabiedrībai likt saprast, kuri politiķi ir tie labākie, atsakoties no tiešas tikšanās ar vēlētājiem, kur var runāt un atbildēt uz jautājumiem, kur notiek diskusijas un dialogi. Tāda nu mēs šeit tā sabiedrība esam!
Noslēgumā gribu akcentēt arī to,
ka mēs tomēr esam svētku priekšvakarā, ka ir pagājuši 20 gadi
šajā brīvībā, šajā demokrātiskajā
republikā – Latvijas valstī, un es domāju, ka šis laiks ir
īsts pārdomu laiks, kur cilvēki var aizdomāties, ko viņi paši ir
paveikuši savā dzīvē, ko ir paveikusi šī valsts, ko viņi ir
devuši valstij un ko valsts viņiem ir devusi.
Priecīgus svētkus!
J.Pliners
(PCTVL frakcija):
Es būtu priecīgs jūs sveikt valsts Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 20.gadadienas priekšvakarā, bet diemžēl... Es uzskatu, ka 4.maijs, bez šaubām, ir svētki, bet svētki ar rūgtuma piegaršu. Atkal diemžēl divdesmit neatkarības gadu laikā mūsu valsts ir novesta līdz bezdibenim. Politisko neatkarību Latvijas Republika faktiski zaudēja tad, kad mēs iestājāmies NATO un Eiropas Savienībā. Mums nav mugurkaula, mēs tur neprotam šajās cienījamajās organizācijās aizstāvēt mūsu valsts intereses.
Finansiāli ekonomiskā neatkarība tika zaudēta tad, kad mēs paņēmām lielus kredītus Starptautiskajā Valūtas fondā un Eiropas Komisijā. Šie kredīti ar visiem procentiem būs jāatdod agri vai vēlu, turklāt ne tikai mums, bet arī mūsu bērniem un mazbērniem.
Pa šiem gadiem Latvijā ir iznīcināta rūpniecība, izpostīta lauksaimniecība un zvejniecība, iet bojā mazais un vidējais bizness, bezdarbs ir šausmīgi liels, kura gandrīz nekad nebija, – gandrīz 191 tūkstotis cilvēku ir bez darba. Bezdarbs – tas ir briesmīgi. Cilvēkam faktiski nav naudiņas pat elementārai iztikai. Daudzi latvieši un nelatvieši bēg no valsts uz ārzemēm, lai nopelnītu naudiņu iztikai sev un saviem bērniem.
Latvijā – paldies Dievam! – nebija ne mēra, ne kara, ne asiņainas revolūcijas, bet mēs esam tur, kur mēs esam, pateicoties valdošo partiju tuvredzīgajai politikai “skaldi un valdi”. Mēs uzskatām, ka kultūras nekaro, tās var tikai bagātināt cita citu. Mēs uzskatām, ka nav sliktas valodas – jebkura valoda ir bagātība. Mēs uzskatām, ka tikai kopā latvieši un cittautieši var panākt Latvijas labklājību.
Jā, Dobeļa kungs nemeloja, kad viņš teica, ka PCTVL frakcijas deputāti piedāvāja oficiāli atzīmēt Latvijā 9.maiju. Latvijas vēsture patiešām ir traģiska. Jebkurš karš ir liela traģēdija. Bet kas bija, tas bija! Un, ja Sarkanā armija toreiz nebūtu uzvarējusi fašismu, – bet Sarkanajā armijā karoja arī divas latviešu divīzijas, kurās bija tikai Latvijas pilsoņi –, ja nebūtu bijis šīs uzvaras, tad šodien nebūtu mūsdienu Eiropas, šodien nebūtu neatkarīgas Latvijas. Šeit būtu Ostlande, bet valsts valoda būtu vācu valoda. Tas viss bija paredzēts plānā “Ost”, kuru parakstīja reihsministrs Rozenbergs, un tad būtu daudz lielākas bēdas. Starp citu, šajā plānā bija ieskicēts, ka daļa latviešu ir jāiznīcina, daļa – jāpārvācisko, bet un daļa – jāizsūta uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Paldies Dievam, tas nenotika. Un tā uzvara... un pateicoties šai uzvarai, šodien ir neatkarīga vai vismaz daļēji neatkarīga Latvijas Republika, ir valsts valoda, ir latviešu un Latvijas kultūra un ir mūsdienu Eiropa. Starp citu, kara laikā ēkā, kurā es tagad runāju, tātad Saeimas ēkā, atradās SS un policijas štābs.
Attiecīgi cienīsim cits citu, sadarbosimies un ticēsim, ka Latvija – agrāk vai vēlāk – izveseļosies un ka viss tomēr būs labi. Jebkurā gadījumā es, neskatoties uz to, ka daru to ar rūgtumu, es tomēr gribu sveikt jūs svētkos un novēlēt labu veselību, turību, cerību! Lai viss notiek un lai laime ir jums blakus!
Paldies.
V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):
Vēlos informēt par to, ka frakcija “Saskaņas Centrs” sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Lieta ir tāda, ka 2010.gada 4.janvārī Valsts kontrole paziņoja, ka likumības revīzijas “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu projektos iekļauto administratīvo izmaksu ekonomiskā pamatojuma un atbilstības spēkā esošajām tarifu aprēķināšanas metodikām izvērtējums”, kas tika veikta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam, gaitā ir konstatēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot sākotnējo tarifu projektu iesniegšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, pats izvēlas izmaksu posteņus, par kuriem sniegt pamatojumu komisijai. Komisija nepieprasa un nesaņem pilnvērtīgu informāciju par administratīvajām izmaksām, tādējādi faktiski nevar izvērtēt tarifos iekļauto komersanta atbalsta funkciju izmaksu pamatotību, līdz ar to, iespējams, negūst adekvātu pārliecību par tarifu aprēķinu pamatotību.
Valsts kontrole arī konstatēja, ka esošā metodika rada iespēju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem projektos atkārtoti iekļaut iepriekšējos tarifus plānotos, bet neveiktos izdevumus, tādējādi saņemot nepamatoti lielākus ieņēmumus. Šobrīd komisija nekontrolē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izdevumu nepieciešamību un pamatotību, kā rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var nekontrolēti palielināt savus administratīvos un investīciju izdevumus, pieprasot uz to pamata palielināt tarifu. Tādējādi netiek sasniegts, raugoties no patērētāju viedokļa, visbūtiskākais likuma mērķis – nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi jeb cenas atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.
Līdz ar to “Saskaņas Centra” likumprojekts ir vērsts uz to, lai komisija papildinātu savas darbības pārskatu ar izdevumu nepieciešamības detalizētu pamatojumu, kā arī nodrošinātu šīs informācijas atklātu pieejamību, publicējot to komisijas interneta mājaslapā. Esošais komisijas finansēšanas modelis rada tiešu komisijas ieinteresētību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu paaugstināšanā, jo komisija tiek finansēta no procentuālās daļas no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja apgrozījuma, kas, palielinot tarifu, automātiski palielinās. Lai nebūtu nepieciešams mainīt finansēšanas modeli, komisijas izdevumiem un to detalizētam pamatojumam jābūt pakļautam sabiedrības kontrolei, tas ir, jābūt atklāti pieejamai informācijai.
Frakcijas “Saskaņas Centrs” sagatavotais likumprojekts ir nepieciešams, lai realizētu patiesi neatkarīgu uzraudzību pār komisijas pieņemtajiem lēmumiem un patiesi neatkarīgu, patērētāja interesēm atbilstošu padomu došanu lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī pilnvērtīgi realizētu sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām.
Frakcijas “Saskaņas Centrs” likumprojekts ir vērsts arī uz to, lai novērstu līdzšinējās tarifu noteikšanas prakses nepilnības, kad monopoluzņēmumi uztur augstus tarifus un paaugstina tos, ietverot tarifu projektos nepamatotās un nepārbaudītās investīciju un administratīvās izmaksas. Kā to konstatēja Valsts kontrole, atsevišķi investīciju projekti pēc tarifu paaugstināšanas vispār netiek īstenoti.
Izdevumu pamatotības pārbaudi ir paredzēts noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredzēs, piemēram, tarifu projektā ietverto investīciju izmaksu aktuālas nepieciešamības un apmēra adekvātuma ekspertīzi, administratīvo izdevumu salīdzināšanu ar vidējo administratīvo izmaksu īpatsvaru citās līdzvērtīgās komercsabiedrībās.
Mēs esam pārliecināti, ka mūsu likumprojekta pieņemšanas gadījumā šis likums labvēlīgi ietekmēs gan sabiedrības, gan tautsaimniecības attīstību.
Nodrošinot efektīvāku monopolpakalpojumu tarifu kontroli, tiks novērsta nepamatota tarifu palielināšanas iespēja, kā rezultātā tarifu apmērs var pat samazināties. Tādējādi iegūs gan sabiedrība, gan komersanti, maksājot pamatotākus un zemākus monopolpakalpojumu tarifus, atlikušo naudu ieguldot tautsaimniecībā.
Paldies par sadarbību un uzticību.