Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs E.Repše

Uz jaut. nr.208/J9 – dok. nr.5869

Par 2010.gada valsts budžetu

Finanšu ministrija izskatīja Jūsu 2010.gada 20.aprīļa vēstulē Nr.12/2-7-n/112-(9/10) iesniegto Saeimas deputātu jautājumu “Par 2010.gada valsts budžetu” (jautājumu reģistra Nr.208/J9) un sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem:

1. Kāds ir valsts budžeta deficīts uz šī gada 19.aprīli (miljonos latu un attiecībā pret iekšzemes kopproduktu), tai skaitā, kāds ir valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta deficīts?

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem valsts pamatbudžetā 2010.gadajanvārī – 19.aprīlī ir izveidojies finansiālais deficīts (-43,8) milj. latu apmērā, valsts speciālā budžeta (ar ziedojumiem un dāvinājumiem) finansiālais deficīts veidoja (-190,2) milj. latu. Līdz ar to valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance veidoja (-234,0) milj. latu, kas ir ~(-2,0)% no 2010.gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālās bilances izpildes rādītāji 2010.gada 1.ceturksnī atspoguļoti 1.tabulā.

1.tabula

Valsts kopbudžeta izpilde 2010.gada I ceturksnī (milj. latu)

	valsts pamatbudžets	valsts speciālais budžets	konsolidētais valsts budžets*	konsolidētais pašvaldību budžets	konsolidētais kopbudžets**
finansiālais deficīts (-)/ pārpalikums (+)	-56,4	-124,4	-180,8	36,3	-132,7
finansiālais deficīts (-)/pārpalikums (+) % no IKP***			-1,5%	0,3%	-1,1%

* neieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas

** ieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas

*** saskaņā ar likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” prognozēto IKP 2010.gadam (11 891,5 milj. latu)

2. Kāda ir valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izpilde kopš gada sākuma? Kādiem pasākumiem un cik lielā apmērā valdība ir piešķīrusi finansējumu no minētās pro­grammas?

Likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” pamatbudžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir apstiprināta apropriācija 6 932 827 latu apmērā.

Atbilstoši Likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 32.pantā noteiktajam, lai kompensētu IIN neizpildi pašvaldībām par 2010.gada janvāri un februāri un pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 27.pantu, saņemot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu, likumā noteiktā apropriācija ir palielināta par 12 324 864 latiem, līdz ar to programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā ir plānoti līdzekļi 19 257 691 lata apmērā.

No programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plānotajiem līdzekļiem ar Ministru kabineta lēmumu jau ir piešķirti 15 336 418 lati, no tiem ar Finanšu ministrijas rīkojumu jau ir pārdalīti minis­triju budžetos 14 450 162 lati.

Vēstules pielikuma 3.tabulā pievienota informācija par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikto pārdali no budžeta pro­grammas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 27.aprīlim. 4.tabulā pievienota informācija par valsts pamatbudžeta 99.00.00 pro­grammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izpildi pa ministrijām par 2010.gada I ceturksni.

3. Uzskaitiet visus gadījumus (datumu, summu, saņēmēju, mērķi, pamatojumu), kad finanšu ministrs apropriācijas rezerves ietvaros ir piešķīris vai atteicis piešķirt apropriācijas!

Likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” 74.resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” paredzēta programma 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” ar finansējumu 100 000 latu apmērā.

Finanšu ministra 2010.gada 21.aprīļa rīkojums Nr.249 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali no programmas “Apropriācijas rezerve”” izdots saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 47.pantu, kurā noteikts, ka finanšu ministram ir tiesības pārdalīt programmā “Apropriācijas rezerve” apstiprināto apropriāciju, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2009.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumu Nr.594 “Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu” 5.punktu minis­trija var pieteikties uz kārtējā gada apropriācijas rezervi un izmantot to, ja no ministrijas darbības neatkarīgu iemeslu dēļ iepriekšējā gadā asignējumi nav izlietoti un budžeta likumā kārtējā gadā nav noteikti ierobežojumi, šādos gadījumos:

– bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet kārtējā gadā attiecīgajam pasākumam asignējumi nav piešķirti vai to plānotais apmērs bijis nepietiekams;

– budžetā plānotu un iesāktu valsts investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja kārtējā gadā šiem mērķiem asignējumi nav piešķirti vai to plānotais apmērs bijis nepietiekams;

– maksājumiem, kas nepieciešami budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un kārtējā gadā šiem mērķiem asignējumi nav piešķirti vai to plānotais apmērs bijis nepietiekams;

– investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemju iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums.

Saskaņā ar iepriekšminētajos noteikumos noteikto kārtību ministrijas apropriācijas rezerves līdzekļu saņemšanai varēja pieteikties līdz 2010.gada 1.martam. Pieteikumi apropriācijas pārdalei no šīs programmas tika iesniegti 304 748 latu apmērā, tai skaitā no Ekonomikas minis­trijas 227 287 latu apmērā, Finanšu minis­trijas 43 000 latu apmērā un Kultūras minis­trijas 34 461 lata apmērā.

Kā nosacījumiem neatbilstošs tika atzīts Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas pieprasījums. Kultūras minis­trija 2010.gada 2.marta vēstulē Nr.02.5-9/583 lūdza novirzīt 34 461 latu no budžeta programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” Kultūras ministrijai, lai valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” varētu veikt maksājumus par licencējamo “Microsoft Corporation” programmatūras produktu nodrošināšanu
30 573 latu apmērā un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija varētu segt izdevumus par toneriem un pulveriem 3 888 latu apmērā.

No Kultūras ministrijas vēstulē sniegtās informācijas secinājām, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai pieprasītais finansējums 3888 latu apmērā, lai segtu izdevumus par toneriem un pulveriem, atlikums pamatā radies iestādes reorganizācijas dēļ, kā rezultātā aizkavējās publiskā iepirkumu procedūra, kas neatbilst 2007.gada 28.augusta Minis­tru kabineta noteikumiem Nr.594 “Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu” .

Attiecībā par pieprasījumu valsts aģentūrai “Kultūras informācijas sistēmas” norādījām, ka līdzekļu atlikuma, kas radies no ietaupījuma atlīdzībai, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikto taupības politiku 2009.gadā netika turpināta darbinieku veselības apdrošināšana, izmantošana neatbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam programmas “Apropriācijas rezerve” mērķim.

Bez tam Finanšu ministrija nevarēja atbalstīt pieprasījumu arī rēķina apmaksai par mēbelēm, ko piegādātāja kļūdas dēļ 2009.gadā nevarēja apmaksāt, jo pēc Kultūras ministrijas vēstulē sniegtās informācijas 2010.gadā nav plānots veikt galīgā norēķina maksājumu par 2009.gadā saņemto pakalpojumu, bet gan neizlietoto finansējumu plānots novirzīt maksājumam par licencējamo “Microsoft Corporation” programmatūras produktu nodrošināšanu.

Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, Finanšu ministrija neatbalstīja Kultūras ministrijas pieprasījumu novirzīt 34 461 latu no budžeta programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”. Kā nosacījumiem neatbilstošs tika atzīts Kultūras minis­trijas pieprasījums (Finanšu ministrijas 12.03.2010.vēstule Nr.2-2-08/2188).

Finanšu ministrija kā resors 2010.gada 24.februāra vēstulē Nr.10-2-03/1639 “Par valsts budžeta apropriācijas rezervi” prasīja finansējumu Valsts kases virtuālo serveru infrastruktūras papildināšanai, jo 2009.gadā netika pabeigti ieplānotie darbi un līdz ar to plānotie līdzekļi netika izlietoti.

Ņemot vērā, ka iesniegtais pieprasījums apropriācijas rezerves asignējuma saņemšanai neatbilda nosacījumiem, jo Valsts kase atklātu konkursu “Virtuālo serveru infrastruktūras paplašināšana” izsludināja tikai 2009.gada 28.decembrī, pieprasījums par apropriācijas pārdali
43 000 latu apmērā netika atbalstīts.

Līdz ar to rīkojumā paredzēta apropriācijas pārdale no programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” uz Ekonomikas ministrijas programmu 24.00.00 “Statistiskās informācijas nodrošināšana” 100 000 latu apmērā (visa apropriācijas rezervei plānotā summa) projektam “Metadatu vadītas integrētās statistisko datu apstrādes un vadības sistēmas (MDV-ISDA VS) modernizācija un funkcionalitātes pilnveidošana ar mērķi iestrādāt datorizēto personu interviju veikšanai nepieciešamos programmatūras moduļus vispārējo skaitīšanu organizēšanā”, kas nepieciešama sekmīgai 2010.gada lauku saimniecību un 2011.gada Tautas skaitīšanas darbu norisei. Sistēmas ieviešana ļaus ievērojami ekonomēt finanšu līdzekļus. Līdzekļi tiks izlietoti 2009.gadā noslēgtā ISDA VS CASIS sistēmas izstrādes līgumā paredzētās piegādes “PPS datu funkcionalitāte”, “Metadatu moduļa pilna funkcionalitāte”, “Datu apstrādes funkcionalitāte”, “CAPI moduļa ekrānformas” no devumu apmaksai.

4. Uzskaitiet visus gadījumus (datumu, summu, saņēmēju, mērķi, pamatojumu), kad finanšu ministrs ir veicis apropriāciju pārdales vai palielināšanu vai atteicies to veikt!

Atbilstoši likumdošanā paredzētajam delegējumam ir izdoti finanšu ministra rīkojumi par likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteikto apropriāciju izmaiņām:

1. apropriāciju pārdales no 74.resora programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz ministriju budžetiem saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.daļas 2.punktu, Pārejas noteikumu 43.punktu, likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 43.pantu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra sēdes protokola Nr.10 74.§ “Protokollēmuma projekts “Par 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmā plānoto līdzekļu pārdalēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2010.gadā”. Likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” plānots finansējums 210 386 685 latu apmērā, no tā atbilstoši ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem ar Finanšu ministrijas rīkojumiem uz ministriju budžetiem šobrīd pārdalīti līdzekļi 93 070 493 latu apmērā (skatīt 5.tabulu);

2. apropriāciju pārdales starp pro­-­grammām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.daļas 1.punktu, Pārejas noteikumu 42.punktu un likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 44. un 45.pantu (skatīt 6.tabulu);

3. apropriāciju palielināšanu saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 14.daļas 1. un 3.punktu (skatīt 7.tabulu). Šobrīd valsts konsolidētā budžeta izdevumu plāns jau palielināts 217 720 436 latu apmērā, no tā 916 577 latu apmērā uz ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielināšanas rēķina, bet 216 803 859 latu apmērā (1,82% no IKP) uz deficīta pieauguma rēķina, tajā skaitā:

– 184 580 000 latu apmērā palielināti valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi, lai izpildītu Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumu lietā Nr.2009-43-01 (110 880 000 latu – lai nodrošinātu vecuma un izdienas pensiju izmaksu pilnā apmērā no 2010.gada 1.februāra, 73 700 000 latu – lai 2010.gada aprīlī atmaksātu no vecuma un izdienas pensijām ieturēto datu par laika posmu no 2009.gadajūlija līdz 2010.gada janvārim);

– 12 324 864 latu apmērā prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kompensācijai pašvaldībām par janvāri un februāri;

– 19 898 995 latu apmērā ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumu un maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu uz 2010.gada l.janvāri novirzīšanai izdevumu segšanai.

Jautājumā par atteikumu veikt apropriāciju pārdali vai palielināšanu informējam par tālāk minēto.

Kultūras ministrija š.g. 22.marta vēstulē Nr.02.5.-91749 lūdza samazināt apropriāciju apakšprogrammā 19.07.00 “Mākslas un literatūra” budžeta izdevumu kodā “subsīdijas un dotācijas” par 16 200 latiem un palielināt apropriāciju programmai 21.00.00 “Kultūras mantojums”, tai skaitā, atlīdzības izdevumiem par 10 424 latiem un precēm un pakalpojumiem par 5776 latiem. Vienlaikus programmas 21.00.00 “Kultūras mantojums” ietvaros tiek lūgts veikt izmaiņas, samazinot apropriāciju kapitālajiem izdevumiem par 24 994 latiem un palielinot apropriāciju atlīdzībai par 3337 latiem, precēm un pakalpojumiem par 21 657 latiem. Finansējuma apmēra palielinājums atlīdzībai tiek skaidrots ar nepieciešamību nodrošināt līdzekļus atlīdzībai Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma vadītājai un speciālistam kolekciju darbā, kā arī lai valsts aģentūra “Rakstniecības un mūzikas muzejs” samaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu par 2010.gada janvāri un februāri.

Ņemot vērā likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 45.panta 4.punktā paredzēto Finanšu ministrija neatbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu veikt līdzekļu pārdali un palielināt apropriāciju atlīdzībai par 13 761 latiem un aicināja iesniegt precizētu pieprasījumu apropriācijas izmaiņām (Finanšu ministrijas 31.03.2010.g. vēstule Nr.2-2-08/2816) .

Veselības ministrija 2010.gada 12.marta vēstulē Nr.S-01-13FM-12.1/3157 lūdza palielināt apropriāciju, iestrādājot Veselības ministrijas 2010.gada budžeta izdevumos budžeta iestāžu maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu.

Finanšu ministrija 2010.gada 14.aprīļa vēstulē Veselības ministrijai Nr. 2-6-07/3157 “Par Veselības ministrijas 2009.gada līdzekļu atlikumu iestrādi 2010.gada budžeta izdevumos” par maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma 3 895 921 lata apmērā novirzīšanu apakšprogrammai 33.01.00 “Ārstniecība” norādījusi:

1. par atlikuma 3 226 703 latu apmērā novirzīšanu daļējai apmaksai par 2010.gada janvārī veiktajām pārstrādēm NMP sniegšanai stacionāros.

Ņemot vērā, ka minētie līdzekļi ir Veselības ministrijas valsts budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumi uz 2010.gada 1.janvāri un minētās valsts budžeta iestādes ieņēmumus ir guvušas galvenokārt no maksas pakalpojumiem atbilstoši apstiprinātajiem maksas pakalpojumu cenrāžiem, Finanšu ministrija uzskata, ka līdz ar to līdzekļi būtu izlietojami izdevumiem, kas saistīti ar minēto iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija lūdz minētos līdzekļus izmantot citam mērķim – par NMP sniegšanu stacionāros, Finanšu ministrija uzskata, ka Veselības ministrijai jautājums jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā.

2. par atlikuma 669 218 latu apmērā novirzīšanu SIA “Kuldīgas slimnīca” valsts galvotā aizdevuma segšanai.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinetā nav izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts “Par SIA “Kuldīgas rajona slimnīca” un SIA “Ludzas rajona slimnīca” valsts galvoto aizdevumu saistību izpildes nodrošināšanu” un nav pieņemts lēmums par valsts budžeta iestāžu maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumu novirzīšanu SIA “Kuldīgas rajona slimnīca” valsts galvotā aizdevuma saistību pilnīgai segšanai, šobrīd Finanšu ministrija nevar atbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumu par apropriācijas palielināšanu un atlikumu novirzīšanu SIA “Kuldīgas slimnīca” valsts galvotā aizdevuma saistību pilnīgai segšanai 669 218 latu apmērā.

Veselības ministrija 2010.gada 16.marta vēstulē Nr.S-01-13FM-12.1/1061 “Par pieprasījumu apropriācijas pārdalei starp budžeta programmām, apakšpro­grammām un izdevumu kodiem” iesniedza priekšlikumus apropriācijas pārdalei starp budžeta pro­grammām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Finanšu ministrija 2010.gada 14.aprīļa vēstulē Veselības ministrijai Nr.2-6-07/3159 “Par pieprasījumu apropriācijas pārdalei starp budžeta programmām, apakšpro­grammām un izdevumu kodiem” ir norādījusi:

1. nav atbalstāms priekšlikums par līdzekļu pārdali NMPD transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojumu sadārdzinājuma nodrošināšanai Rīgas reģionālajam centram atbilstoši valsts iepirkuma rezultātam 542 210 latu apmērā, ņemot vērā Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa sēdes protokollēmumā (Nr.19, 39.§) noteikto, ka Veselības ministrija pārtrauc NMPD atklāto konkursu “Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram”.

2. nav atbalstāms priekšlikums par līdzekļu pārdali 97 518 latu apmērā, lai Veselības norēķinu centrs nodrošinātu papildu funkciju valsts centralizēto iepirkumu veselības aprūpes jomā veikšanu saskaņā ar Veselības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1149 “Veselības norēķinu centra nolikums”, jo Ministru kabinetā nav pieņemts lēmums par minēto grozījumu atbalstīšanu.

3. nav atbalstāms priekšlikums par līdzekļu pārdali atlīdzībai 1303 latu apmērā, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, darba samaksas nodrošināšanai Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā strādājošajiem, ņemot vērā likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 45.panta ceturtajā daļā un Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.256 6.3.apakšpunktā noteikto, ka nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai.

4. attiecībā uz priekšlikumu par līdzekļu pārdali, samazinot izdevumus subsīdijām un dotācijām apakšprogrammā 33.01.00 “Ārstniecība” un palielinot izdevumus atlīdzībai apakšprogrammā 39.04.00 “Neatliekamā medicīniskā palīdzība” 1 085 435 latu apmērā vienlīdzīgas atalgojuma sistēmas nodrošināšanai visiem pārņemto dienestu darbiniekiem atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1651 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību”:

Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 45.panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.256 “Noteikumi par kārtību, kādā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tiek veikta apropriācijas pārdale starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem” 6.3.apakšpunktam nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai un kopējo izdevumu apjomu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.256 8.punktam minētie nosacījumi neattiecas uz funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 268.punktam neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņem neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas etapā no noteikumu 25.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm līdz 2010.gada 1.jūlijam, atbalstāms izdevumu atlīdzībai palielinājums tām ārstniecības iestādēm, kuras atbilstoši Veselības ministrijas 2010.gada 22.martā elektroniski sniegtajai informācijai paredzēts pārņemt ar 2010.gada 1.aprīli (Jēkabpils NMP brigādes, Aknīstes NMP brigādes, Viesītes NMP brigādes – 110 538 lati) un 2010.gada 1.maiju (Rēzeknes NMP brigādes, Ogres NMP brigādes, Liepājas NMP brigādes – 103 976 lati). Priekšlikumi tiks iekļauti Finanšu ministrijas rīkojumā par apropriācijas pārdali.

Lai izvērtētu priekšlikumu par izdevumu atlīdzībai palielināšanu 2010.gadā NMPD jau iekļautajām NMP brigādēm 870921 lata apmērā, nodrošinot vienlīdzīgu atalgojuma sistēmu visiem pārņemto dienestu darbiniekiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1651, Finanšu ministrija lūdza Veselības ministrijai iesniegt papildu informāciju un aprēķinus. Veselības ministrija 2010.gada 21.aprīļa vēstulē Nr.S-01-13FM-12.1/1484 iesniegusi pieprasīto informāciju un aprēķinus, kas šobrīd tiek izskatīti Finanšu ministrijā.

5. Uzskaitiet visus gadījumus (datumu, summu, saņēmēju, mērķi, pamatojumu), kad finanšu ministrs ir lēmis par apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīšanu, piešķiršanu vai atteikumu!

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiek piešķirti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 12.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1644 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļus”, kas nosaka, ka vispirms par līdzekļu piešķiršanu lemj Ministru kabinetā un tikai pēc Ministru kabineta lēmuma piešķiršanas Finanšu ministrija ar rīkojumu pārdala finansējumu konkrētās ministrijas budžetā. Kārtība nosaka, ka tikai ārkārtas gadījumos, ja situācijas stabilizēšanai nepieciešams valsts budžeta līdzekļus piešķirt nekavējoties, pirms pieprasījumu ir iespējams izskatīt Ministru kabinetā, lēmumu par līdzekļu piešķiršanu var pieņemt arī finanšu ministrs. 2010.gadā par visiem līdzekļu piešķiršanas gadījumiem lēmumu vispirms ir pieņēmis Ministru kabinets (skatīt 3.tabulu).

6. Uzskaitiet visus gadījumus (datumu, summu, saņēmēju, mērķi, pamatojumu), kad finanšu ministrs ir sniedzis valsts vārdā galvojumus vai atteicis tos sniegt!

Likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 8.pants nosaka kopējo pieļaujamo 2010.gadā sniedzamo valsts galvojumu apmēru (171 646 000 latu apmērā), savukārt likuma 13.pielikums nosaka, ka 2010.gadā valsts galvojumi var tikt izsniegti 2.tabulā minētajiem mērķiem.

2.tabula

2010.gadā plānotie valsts galvojumi

Mērķis	Apjoms (latos)
Studējošo kreditēšana (Kredītu izsniegšana studējošajiem)	10 692 000
Studiju kreditēšana (Kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai)	18 954 000
AS “Parex banka” (Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas realizēšanai)	71 000 000
VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai)	71 000 000
KOPĀ	171 646 000

Informējam, ka 2010.gada 17.martā ir notikusi izsole par tiesībām veikt studējošo un studiju kreditēšanu un tiesības izsniegt studiju un studējošā kredītus no kredīt­iestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu ieguva AS “SEB banka”.

Ņemot vērā, ka no pārējiem valsts galvojumu pretendentiem līdz šim nav saņemti galvojumu sniegšanas pieprasījumi, finanšu ministrs 2010.gadā nav pieņēmis lēmumus par valsts galvojumu sniegšanu.

Pielikumā:

1. Informācija par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikto pārdali no budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 27.aprīlim (3.tabula);

2. Operatīvais mēneša pārskats “Valsts pamatbudžeta 99.00.00 programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izpilde” (4.tabula);

3. Informācija par veikto līdzekļu pārdali no 74.resora programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 27.aprīlim (5.tabula);

4. Informācija par veikto pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 27.aprīlim (6.tabula);

5. Informācija par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas palielināšanu laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 27.aprīlim (7.tabula).

Ar cieņu,

finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 28.aprīlī

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

Uz jaut. nr.209/J9 – dok. nr.5864

Par Latvijas Bankas analītisko uzdevumu izpildi un valsts atbalstu AS “Parex banka”

Atbildot uz jūsu 2010. gada 22. aprīļa vēstuli Nr.12/2-7-n/113-(9/10), sniedzam atbildes uz deputātu jautājumiem “Par Latvijas Bankas analītisko uzdevumu izpildi un valsts atbalstu AS “Parex banka” (jautājumu reģistra Nr.209/J9).

1. Likuma “Par Latvijas Banku” V nodaļa “Analītiskie uzdevumi” definē Latvijas Bankas analītiskās funkcijas. Kādi bija Latvijas Bankas analītiskā darba rezultāti, pētot globālās ekonomiskās un finanšu krīzes iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību 2008.gadā?

Kopš 2004.gada marta Latvijas Banka ir vērsusi Latvijas Republikas valdības, Saeimas, ekonomistu, baņķieru, citu komersantu un sabiedrības pārstāvju uzmanību uz to, ka Latvijas tautsaimniecības straujā attīstība ir nesabalansēta un tā ilgtermiņā nav uzturama. Jau tolaik Latvijas Bankas analīze lika secināt, ka ekonomikas pārkaršana un tai sekojošā tautsaimniecības disproporciju veidošanās, atstājot šīs norises pašplūsmā, draud pāraugt liela mēroga ekonomikas krīzē. Lai to nepieļautu, Latvijas Banka savas kompetences ietvaros izmantoja gan tās rīcībā esošos instrumentus, palielinot procentu likmes un ceļot banku obligāto rezervju prasību normu, kā arī būtiski paplašinot banku obligāto rezervju prasību bāzi, gan arī aktīvi mudināja valdību spert atbilstošus solus un īstenot stingru fiskālo politiku. Diemžēl jau 2005.gadā ar Latvijas Bankas līdzdalību izveidotais pretinflācijas plāns valdībā un Saeimā atbalstu guva novēloti – tikai 2007.gadā, kad tautsaimniecība pārkaršanas seku rezultātā jau bija nozīmīgi ievainota.

2008.gada pašā sākumā, kad vēl daudzi indikatori atspoguļoja nesabalansētas ekonomiskās izaugsmes sekas un inflācija vēl nebija sasniegusi savu augstāko punktu, Latvijas Bankas veiktā analīze liecināja par gaidāmo ekonomiskās aktivitātes lejupslīdi un riskiem tautsaimniecības turpmākai attīstībai. Tika sagaidīts, ka minēto lejupslīdi līdztekus ekonomikas pārkaršanas laikā uzkrātajām disproporcijām varētu pastiprināt arī satricinājumi globālajos finanšu tirgos.

Apzinoties šos riskus un redzot nepieciešamību atbalstīt ekonomisko aktivitāti, Latvijas Bankas padome 2008.gada 17.janvārī pieņēma lēmumu par banku obligāto rezervju normas mazināšanu, šādi aizsākot stimulējošas monetārās politikas lēmumu virkni. Turklāt, pētot globālās finanšu situācijas attīstību, secinājām, ka pastāv finanšu resursu būtiskas sadārdzināšanās un ārējā finansējuma pieejamības nozīmīgas sašaurināšanās riski, kas Latvijai varētu radīt nozīmīgas maksājumu bilances problēmas. Tādēļ vienlaicīgi ar banku obligāto rezervju normas mazināšanu Latvijas Banka veica arī tās diferenciāciju atkarībā no banku saistību termiņ­struktūras. Sākotnēji samazinot obligāto rezervju prasību normu banku ilgtermiņa saistībām un vēlāk, kopā ar obligāto rezervju normas mazināšanu banku īstermiņa saistībām, turpinot samazināt arī banku ilgtermiņa saistībām piemērojamo rezervju normu, Latvijas Banka veicināja no valsts maksājumu bilances struktūras viedokļa pozitīvas banku ārējo saistību termiņstruktūras pārmaiņas, bankām samazinot īstermiņa un palielinot ilgtermiņa saistību īpatsvaru. Tādējādi tika mazināta tautsaimniecības pakļautība riskiem, kas saistīti ar straujām kapitāla plūsmu izmaiņām ekonomikas un finanšu krīžu laikā.

Kopumā 2008.gada laikā Latvijas Bankas padome samazināja obligāto rezervju prasību normu no 8% gada sākumā līdz 5% banku īstermiņa saistībām un 3% – ilgtermiņa saistībām gada beigās. Minēto lēmumu rezultātā banku obligāto rezervju prasības samazinājās uz pusi, tādējādi 2008.gadā banku sektora likviditātes atbalstam atbrīvojot līdzekļus vairāk nekā 700 miljonu latu apmērā.

2. Vai šī analītiskā darba rezultātā tika izstrādātas atbilstošas rekomendācijas un kādām valsts vai privātajām institūcijām šīs rekomendācijas tika sniegtas?

Aizvadīto gadu garumā esam veikuši aktīvu sabiedrības un ekonomiskās politikas veidotāju informēšanu par gaidāmajām problēmām un riskiem tautsaimniecībā, kā arī rosinājuši valdību veikt pasākumus šo risku mazināšanai. Gluži tāpat kā pirms ekonomikas pārkaršanas aicinājām valdību veikt ekonomikas pārmērīgās un nelīdzsvarotās izaugsmes ierobežojošus pasākumus, arī saskatot ekonomikas lejupslīdes riskus un saprotot, ka Latvijas Bankas rīcībā esošo monetārās politikas instrumentu tautsaimniecības stimulēšanas iespējas vien var nebūt pietiekošas, jau kopš 2008.gada pavasara rosinājām valdību veikt eksporta veicināšanas un ekonomikas sildīšanas pasākumus. Turklāt, saredzot fiskālās krīzes iespējamību un problēmas, ko tautsaimniecībai var radīt nesamērīgs valsts budžeta deficīts, vienlaicīgi arī mudinājām valdību samērot budžeta izdevumus ar ienākumiem, lai mazinātu tautsaimniecības konkurētspējas zudumu un sekmētu iespējami ātru tautsaimniecības atveseļošanos.

3. Ja šādas rekomendācijas tika sniegtas, vai rekomendāciju adresāti ņēma tās vērā?

Diemžēl līdzīgi kā ekonomikas nesabalansētās izaugsmes gados, arī ekonomikai ieejot recesijā, valdība Latvijas Bankas rekomendētos pasākumus veica novēloti, kad ekonomiskā un finanšu krīze jau bija nozīmīgi skārusi tautsaimniecību.

4. Vai patiesībai atbilst informācija, ka Latvijas Komercbanku asociācijas septembrī nosūtīto vēstuli par iespējamajiem pasākumiem pret briestošo finanšu krīzi Latvijas Bankas padome izskatīja tikai pirmajā kārtējā sēdē novembra vidū?

Iepriekšējā pieredze liecināja, ka kopš 2008.gada sākuma atbrīvoto likviditāti, Latvijas Bankai pakāpeniski mazinot obligāto rezervju prasības, komercbankas neizmantoja tautsaimniecības kreditēšanai, bet lielākoties noguldīja atpakaļ Latvijas Bankā. Līdz ar to 2008.gada 2.oktobra Komercbanku asociācijas vēstulē minētā steidzamības pakāpe nebija pamatota, un komercbankām bija pieejams adekvāts likviditātes apjoms.

Lai turpinātu īstenot 2008.gada sākumā uzsākto stimulējušo monetāro politiku un sniegtu Latvijas komercbankām atbalstu finanšu tirgu sasaluma apstākļos, vienlaicīgi neradot paniku tirgos ar pārlieku straujām rezervju prasību izmaiņām, Latvijas Bankas padome tās nākošajā sēdē 2008.gada 13.novembrī nolēma samazināt obligāto rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem no 5% līdz 3% un samazināt rezervju normu visām pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām no 7% līdz 5%. Lēmumi par abu termiņu normas samazinājumu stājās spēkā divos posmos – attiecīgi par 1% no 24.novembra un vēl par 1% – no 24.decembra.

5. Vai pastāv sakarība starp valsts atbalsta apmēriem AS “Parex banka” un šī atbalsta sniegšanas laiku?

Lēmums par valsts atbalsta apmēru konkrētajā laikā tiek balstīts uz bankas likviditātes un kapitāla pietiekamības attīstības prognozēm, iekļaujot tajās sagaidāmo noguldījumu dinamiku, banku finansējuma dinamiku, sindicēto kredītu pirmstermiņa atmaksas iespējamības analīzi, kā ari kredītportfeļa kvalitātes prognozi un citus faktorus. Tādējādi sniedzamā atbalsta apjoms ir atkarīgs no daudziem faktoriem, un to ietekmē visu bankas darbības nodrošināšanas pasākumu saskaņotība.

6. Vai Jūs kā Latvijas Bankas prezidents varat apliecināt, ka abas AS “Parex banka” restrukturizācijas rezultātā izveidotās vienības patiešām būs dzīvotspējīgas, spēs pildīt savas kredītsaistības un būs interesantas potenciālajiem investoriem?

Skandināvijas valstu pieredze komercbanku sanācijā un restrukturizācijā liecina, ka valdības apstiprinātais AS “Parex banka” restrukturizācijas modelis ir dzīvotspējīgs. Vienlaicīgi jāpiebilst, ka restrukturizācijas rezultāts būs atkarīgs no daudzu faktoru mijiedarbības, tai skaitā no tā, cik profesionāli restrukturizācija tiks veikta, no valsts fiskālās politikas lēmumiem, no restrukturizēto vienību vadības lēmumiem un izvēlētajiem biznesa plāniem, kā ari no tautsaimniecības, t.sk. nekustamā īpašuma tirgus, attīstības tendencēm un citiem faktoriem.

7. Vai, diskutējot par iespējamajiem AS “Parex banka” restrukturizācijas modeļiem, tika apspriests scenārijs par “vecās” problemātiskos aktīvus saturošās vienības likvidāciju, no tā izrietošajiem papildus izdevumiem un iespējamo bankas kapitāla zaudēšanu?

Diskutējot par AS “Parex banka” restrukturizācijas risinājumiem, tika izskatīti dažādi varianti, t.sk. variants par AS “Parex banka” likvidāciju. Kā jau vairākkārt norādīts, tas Latvijas valstij radītu mi1zīgus zaudējumus, un valdības apstiprinātais AS “Parex banka” restrukturizācijas plāns šādu risinājumu neparedz.

Ar patiesu cieņu,

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

Rīgā 2010.gada 27.aprīlī