Saeimas 2010. gada 29. aprīļa sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 29.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Dokumentu juridiskā spēka likums” (Nr.1723/Lp9) un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā 2010.gada 6.maijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Valsts zemes dienesta pārstāves Olgas Geitus-Eitvinas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Valsts zemes dienesta pārstāves Judītes Mierkalnes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Meža likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Ministru prezidents lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā pirmo jautājumu lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un pieci Saeimas deputāti – deputāts Pliners, Buhvalovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs – lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šo pašu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” darba kārtības izmaiņām.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš runās “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu iekļaut likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Jautājums, mūsuprāt, ir ārkārtīgi aktuāls. Pasliktinās demogrāfiskā situācija, un tāpēc Latvijas augstskolas tuvā nākotnē sagaida ar studentu trūkumu saistītas problēmas.

Katru gadu Latvijā augstāko izglītību apgūst aptuveni 120 tūkstoši studentu, un tikai pusotrs tūkstotis jeb nedaudz vairāk par procentu ir ārvalstu studenti. Rietumvalstīs ārvalstu studentu skaits ir vidēji 10 procenti no kopējā studējošo skaita, un tas ir mērķis, uz kuru jātiecas arī Latvijai.

Izglītībai jākļūst par eksporta preci. Izglītības eksportu neveicina Izglītības likumā un Augstskolu likumā ietvertie ierobežojumi attiecībā uz studiju valodu, tāpēc mēs ierosinām mīkstināt esošos ierobežojumus, faktiski demokratizēt šo likumu un dot iespēju īstenot studiju programmas ne tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, bet arī citās valodās. Likumā saglabātos valsts valodas apguves iekļaušana studiju kursu obligātajā apjomā.

Daudzu valsts universitāšu rektori – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes rektors – daudzkārt izteicās masu informācijas līdzekļos un faktiski pauda atbalstu šim mūsu priekšlikumam.

Mēs ierosinām arī uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada beigām izveidot valsts zinātnisko institūtu, faktiski pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtu, kas centralizēti un augstā zinātniskā līmenī nodarbotos ar pedagoģisko un metodisko materiālu izstrādāšanu vispārizglītojošajām un profesionālās izglītības skolām. Šāda specializēta institūta izveide veicinās izglītības kvalitātes uzlabošanos Latvijas skolās.

Lūdzu iekļaut mūsu iesniegto likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei. Viņa acīmredzot runās “pret” šādiem darba kārtības grozījumiem.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Protams, es runāšu “pret”, tieši tāpat kā iepriekšējās desmit vai pat divdesmit reizes, kad mūsu Saeimas darba kārtībā ir parādījies jautājums par augstākajā izglītībā un zinātnē lietojamo valodu loku.

Vispirms īsi par otro priekšlikumu, tātad par valsts zinātniskā institūta veidošanu. Šādus jautājumus nerisina ar likuma starpniecību. Zinātniskā institūta izveide ir apsveicama iecere, bet pašreizējos apstākļos, protams, tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas un Ministru kabineta kompetencē esošs jautājums, par kādiem līdzekļiem un kādā veidā veidot šādu institūtu, jo darbs, ko veiktu šāda struktūra, jau notiek.

Bet tagad par pašu galveno. Tik tiešām es nevēlos sākt no paša sākuma un atgādināt pamattēzes par Latvijas sabiedrības integrācijas lingvistisko pamatu, par mūsu Rietumu orientāciju, par to, ka Latvijā studiju telpa ir atvērta izglītībai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, jo mums visiem ir skaidrs, kāda ir Latvijas piederība, un mums visiem ir skaidrs, kuru valodu apguve un kurās valodās studijas varētu būt uzskatāmas par Latvijas valsts prioritāti.

Runāsim skaidri un gaiši, jo šodien to nāksies darīt ne vienu reizi vien! Rakstām un runājam – “svešvalodas”, bet domājam – “krievu valoda”. Protams, visas valodas ir vienlīdz vērtīgas, bet katrai valodai ir savas sociolingvistiskās funkcijas noteiktā valstī. Latvijā ir viena valsts valoda – tātad latviešu valoda –, un latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām – tātad tā ir līdzvērtīga pārējām 22 valodām.

Latvijā mums pašreiz ir iespēja realizēt studiju programmas Eiropas Savienības valodās, galvenokārt angļu valodā. Likums šādu iespēju paredz, un šī iespēja arī plaši tiek izmantota, bet nav pilnīgi nekāda pamata atvērt studiju programmas krievu valodā. Atkārtoju vēlreiz: nav pilnīgi nekāda – ne zinātniska, ne lingvistiska, ne arī integratīva – pamata!

Droši vien, apspriežot šos jautājumus, kāds pieminēs arī mūsu ārkārtīgi lielās izglītības eksporta iespējas. Nemānīsim sevi! Izglītības eksports Latvijā turpmākajos gados būs iespējams tikai ļoti ierobežotā apjomā, turklāt galvenokārt tad, ja mēs nodrošināsim mācības angļu valodā. Pieminēsiet Kazahstānu? Pieminēsiet Gruziju? Pieminēsiet Ukrainu vai Krieviju? No šīm valstīm mūsu studenti tik tiešām ir nākuši, un viņi bez mazākajām grūtībām apgūst studiju kursus angļu valodā, jo arī viņiem ir svarīga šī integrācija Eiropā. Turklāt gan privātajās augstskolās, gan valsts augstskolās ir īpašas grupas tieši studentiem no jau minētajām un citām valstīm, kur mācību process notiek angļu valodā, un tas arī ir tieši tas, ko viņi vēlas. Bet mēs nekādā gadījumā nedrīkstam it kā demokrātiskas valodu vides aizsardzības aizsegā paplašināt Latvijas izglītības telpu nevis Rietumu, bet Austrumu virzienā, sniedzot nepamatotus argumentus par it kā lielo ieguldījumu valsts budžetā, kas nu tādā gadījumā varētu būt. Gluži otrādi! Šī ir viena no tā sauktajām maigās varas formām, kas Latviju lēnām, bet konsekventi grūž atpakaļ Austrumu telpā, un tas šoreiz tiek darīts ar humanitāriem līdzekļiem.

Pēc kāda brīža mēs runāsim par ieteiktajiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Tur tas parādīsies vēl jo spilgtāk.

Tāpēc kārtējo reizi aicinu nelolot viltus cerības par Latvijas ekonomikas uzlabošanu, pakļaujot riskam valodas politiku un sabiedrības vienotību. Un es, protams, aicinu vispār neizskatīt šos grozījumus, jo no to izskatīšanas mēs esam atteikušies vismaz jau desmit reizes un to darīsim arī turpmāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” darba kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamo šodienas sēdes darba kārtības grozījumu, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 2. Darba kārtība nav grozīta.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu pieprasījumus.

Viens no tiem ir deputātu Kraukļa, Rugātes, Segliņa, Ārberga, Porieša, Valera, Klauža, Brieža, Dalbiņa un Kučinska pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta programmas uzsākšanai”. Šis deputātu pieprasījums tiek iekļauts sēdes darba kārtībā bez debatēm saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

Un ir saņemts arī deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Paula, Valera, Brieža, Slaktera, Spurdziņa un Kučinska pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”. Arī šis pieprasījums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā bez debatēm un bez atsevišķa balsojuma.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam tradicionāli – ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ļeņina baļķa nesēju gars cenšas būt mūžam dzīvs. Spilgts piemērs ir attiecīgais likumprojekts.

Kas tā anotācijā ir rakstīts? Simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju esot izvēlējušies 9.maiju. Kaut kas ar to skaitīšanu dažiem nav īsti kārtībā. Pietrūkst zināšanu. Kur jūs esat redzējuši tos simtus tūkstošu? Kurā vietā? Vai ar to jūs domājat to pulcēšanos Pārdaugavā, kur kādi desmit, divdesmit tūkstoši atnāk? Puse no viņiem nezina, kāpēc viņi tur ir atnākuši vispār!

Tālāk. Likumprojekta anotācijā ir ģeniāls teikums: “Likumprojekta iesniedzēji aicina Saeimu sekot tautai.” Kurai tautai mums ir jāseko, ko? (No zāles dep. J.Pliners: “Latvijas! Latvijas tautai!”) Tās tautas sajukušas – tāpat kā valodas ir sajukušas. Es domāju, ka vienam otram arī valsts ir sajukusi. Viņš ir aizmirsis, kurā valstī viņš šodien dzīvo. Vai nevajadzētu mainīt šo dzīvesvietu kādam? Šeit nav Krievija. Es gribu vēl vienu reizi atgādināt: šeit nekad nebūs Krievija! Nesapņojiet par to!

Un tāpēc es gribu atgādināt to patieso vēsturisko notikumu gaitu. Ko nozīmē 9.maijs Latvijas valstij un latviešu tautai? Neko labu. 1945.gada 9.maijā Latvija bija un palika okupēta. Vienu okupācijas karaspēku nomainīja otrs okupācijas karaspēks. Latviešu tauta priecājas 9.maijā? Atvainojiet, jūs laikam slikti pazīstat latviešu tautu.

Un vēl atgādināšu, kas notika 1940.gadā. Okupācija! Vārdiņš, kuru daudzi vairs negrib šodien lietot. Bet šāds jūsu iesniegums prasīt prasa, lai mēs atgādinātu par to, ka bija okupācija. Ne velti mums 17.jūnijs ir Latvijas Republikas okupācijas diena, nekas cits. Jūs man parādiet vienu kārtīgu latviešu ģimeni, kura 9.maijā kaut ko svinēs! Tādas Latvijā nav. Ja kāds latviski runājošais aiziet līdzi kādam nelatviski runājošam uz kaut kurieni, tad tās ir atsevišķas vienības, nekas vairāk. Kā jūs vispār varat iedomāties kaut ko tādu Latvijas valstī – Latvijas Saeimā iesniegt šādu projektu, kas runā par kaut kādu 9.maiju?! Neviens jums neliedz aizbraukt uz Sarkano laukumu, paraudāt pie Ļeņina mauzoleja. Lūdzu, brauciet (No zāles dep. J.Pliners: “Tur brauks prezidents!”), raudiet, dzeriet, vicinieties, ar ko vien jūs gribat, bet lieciet mierā Latviju! Lieciet mierā latviešu tautu ar savu 9.maiju! Paprasiet vienam latviešu leģionāram jeb latviešu nacionālajam partizānam, vai vismaz viens no viņiem smaida 9.maijā! Stipri šaubos.

Jūs, iesniedzot šādu priekšlikumu, nodarbojaties ar sabiedrības šķelšanu, nevis ar ko citu. Jūs traucējat 16.martā cilvēkiem godīgi atcerēties kara gaitas, bet 9.maiju jūs pilnīgi gribat uzbāzt kā kaut ko... es nezinu, svētsvinīgu. Un kariniet tās lentītes, pie kuras vietas vien jūs gribat. Tā ir jūsu darīšana, bet neuzbāzieties Latvijas Republikas Saeimai ar, es teikšu, vispār prātam neaptveramiem Ļeņina baļķa nesēju cienīgiem priekšlikumiem.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija piedāvā grozīt 8. un 9.maija dienu statusu. Tiek piedāvāts atzīmēt nacisma sagrāves dienu nevis 8., bet 9.maijā un nosaukt to par Antihitleriskās koalīcijas uzvaras dienu.

Gribu jums atgādināt, ka visa pasaule atzīmē Uzvaras dienu pār nacismu jau 65 gadus. Daļa valstu atzīmē šo dienu 8.maijā, daļa – 9.maijā. Latvijas iedzīvotāji viennozīmīgi ir izvēlējušies 9.maiju. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej nu ej!”) Šajā dienā patiešām uz svētku pasākumiem sanāk, kā jau teica iepriekšējais runātājs, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz muldēt!”) Vairākos desmitos pilsētu un apdzīvoto vietu – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī... tā es varētu vēl turpināt un minēt arī Liepāju, Ventspili un citas pilsētas un ciematus...

Mēs aicinām Saeimu sekot Latvijas tautai, kā arī Valsts prezidentam, kurš šo dienu tieši 9.maijā kopā ar daudzu citu valstu vadītājiem svinīgi atzīmēs Maskavā. Uzvara pār fašismu, kurā pamatieguldījumu sniedza padomju tauta, ieskaitot arī 130. latviešu strēlnieku korpusa varonīgos karavīrus, ne tikai deva iespēju piedzimt mūsdienu demokrātijai, tapt Apvienoto Nāciju Organizācijai un Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai, bet arī ļāva daudzām tautām, to skaitā latviešiem, krieviem un ebrejiem, izvairīties no totālas fiziskās iznīcināšanas. Tādēļ valdošās elites pretdabiskā, perversā vēlēšanās pielīdzināt komunismu nacismam, tanī pašā laikā turpinot godināt latviešu Waffen SS leģionu, izsauc simtiem tūkstošos Latvijas iedzīvotāju tikai un vienīgi absolūti likumsakarīgu pretīguma sajūtu.

Mēs esam kopā ar tiem, kuri ir pret fašismu. Mēs iestājamies par to varonīgo karavīru atbalstu, kuri ar ieročiem rokās antihitleriskās koalīcijas sastāvā cīnījās pret fašismu un ir nodzīvojuši līdz pat šai baltai dieniņai. Mēs esam par to cilvēku piemiņas saglabāšanu, kuri ir krituši no nacistu asiņainajām rokām, cīnoties ar viņiem frontēs vai arī būdami ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Tādēļ mēs arī piedāvājam mainīt 8.maija, piemiņas dienas, nosaukumu – dēvēt to nevis par Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, bet gan par Nacisma upuru piemiņas dienu.

Lai jau to hitleriešu zaldātu piemiņu, kuri krita pie Belgradas, Parīzes, Maskavas un Staļingradas vai arī 1944.gada 16.marta kaujā pie Veļikajas upes, godina “Visu Latvijai!”, bet bez jebkāda mūsu valsts atbalsta!

Dāmas un kungi! Latvijas tautai uzspiestais viltotais vēstures variants neies cauri. Hitlers netiks augšāmcelts no miroņiem, un Saeimas ēkā vairs nekad nedarbosies SS un policijas štābs.

Ja nebūtu tās uzvaras, tad neeksistētu arī mūsdienu Eiropa.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Aivim Ronim”.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ārpolitika ir viena no tām jomām, kur ir sevišķi svarīgi nodrošināt stabilitāti un kontinuitāti, jo ārpolitika ir tā joma, kura vistiešākajā veidā nosaka Latvijas tēlu ārvalstīs, nosaka mūsu partneru uzticēšanos un atbalstu.

Pēc sarunām ar Aivi Roni es esmu pārliecinājies, ka Aivis Ronis, kas ir pieredzējis diplomāts un arī eksperts jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādes darba grupā, spēs nodrošināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti, nodrošināt aktīvu ārlietu resora darbu. Un kā viens no uzstādījumiem, uzsākot šo darbu, ir arī uzstādījums aktivizēt Ārlietu ministrijas darbu tieši Latvijas ekonomisko interešu aizstāvībā.

Godātie deputāti, no savas puses varu vienīgi aicināt atbalstīt Aivi Roni kā ārlietu ministru. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Piekrītam!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram Aivim Ronim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Aivi Roni un vēlam panākumus šajā darbā!

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputātes Vairas Paegles atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Vairas Paegles atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ievas Braunfeldes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Valsts kontroles iesniegumu “Par Ievas Braunfeldes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu savā sēdē, uzklausīja valsts kontrolieri un pretendenti un, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Braunfeldes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Maijas Caras atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu par Maijas Caras atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata. Komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, to atbalstījusi. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Maijas Caras atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Dinas Suipes apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Dinas Suipes apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi šo lēmuma projektu. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dinas Suipes apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Laumas Ainas Balašas apstiprināšanu par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Laumas Ainas Balašas apstiprināšanu par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Tā savā sēdē izskatīja šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Laumas Ainas Balašas apstiprināšanu par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Valsts zemes dienesta pārstāves Olgas Geitus-Eitvinas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi iesniegumu par līdzšinējās Valsts zemes dienesta pārstāves Olgas Geitus-Eitvinas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts zemes dienesta pārstāves Olgas Geitus-Eitvinas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Valsts zemes dienesta pārstāves Judītes Mierkalnes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi jautājumu par Valsts zemes dienesta pārstāves Judītes Mierkalnes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā un aicina Saeimu atbalstīt šīs kundzes ievēlēšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā... apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts zemes dienesta pārstāves Judītes Mierkalnes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Kraukļa, Rugātes, Segliņa, Ārberga, Porieša, Valera, Klauža, Brieža, Dalbiņa un Kučinska pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta programmas uzsākšanai”.

Motivācijas sniegšanai vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēl pagājušajā gadā, kad desmitiem tūkstošu kredītņēmēju nespēja tikt galā ar savām saistībām, valdības vadītājs un finanšu ministrs... valdība solīja, ka tiks izveidota īpaša atbalsta programma šiem kredītņēmējiem. Tam tika paredzēti līdzekļi no starptautiskā aizdevuma. Šāda apņemšanās ir iekļauta memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem. Diemžēl līdz pat šim laikam šāda programma ne tikai nav sākusi strādāt, bet faktiski pat līdz galam nav izstrādāta.

Strādājot pie Maksātnespējas likuma, komisijā mēs redzam, cik daudz ir traģisku likteņu ekonomiskās situācijas maiņas dēļ, kā arī valsts politikas dēļ, jo daudzi cilvēki zaudējuši darbu – arī valsts pārvaldes institūcijās – un nespēj šīs saistības vairs kārtot objektīvu iemeslu dēļ. Latvijā šodien tā ir realitāte. Tāpēc tas, ka par šo programmu faktiski acīmredzot vai nu apzināti, vai neapzināti ir aizmirsts, – tas nav pieļaujami.

Tāpēc mēs stingri prasām atbildēt uz šiem jautājumiem, kas ir pieprasījumā. Kas tiek darīts? Kad tiks darīts? Un kad beidzot šie cilvēki varēs saņemt reālu palīdzību? Uzskatu, ka šī problēma ir ļoti, ļoti svarīga un neatliekama.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Paula, Valera, Brieža, Slaktera, Spurdziņa un Kučinska pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”.

Motivācijas sniegšanai vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautas partija un visi tie cilvēki, kas seko līdzi kultūras procesiem, bija ārkārtīgi nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka otrdien valdības sēdē bez kādām debatēm, bez konsultācijas ar sociālajiem partneriem, ar kultūras organizācijām, ir būtiski mainījuši 10. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu norises plānu – atcēluši atklāšanas koncertu, saīsinājuši šo svētku laiku, samazinājuši iespējamo dalībnieku skaitu, mainīdami vienas koncerta vietas norises uz mazākām norises vietām. Tas ir tiešām ciniski!

Ir skaidrs, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki ir ārkārtīgi svarīgi. Gadiem ilgi skolotāji, pedagogi, vecāki ir gatavojušies šiem svētkiem. Tad, kad tika izstrādāts šā gada budžeta projekts, mums bija bažas, vai varēs šie svētki notikt pilnā apmērā, tāpēc Tautas partijas vārdā mēs iesniedzām budžeta labojumus, kur bija paredzēti papildus 300 tūkstoši latu svētku norisei, par šādu summu samazinot Valsts kancelejas budžetu. Toreiz gan premjers, gan izglītības un zinātnes ministre dievojās un solīja, ka līdzekļu pietiekot, ka svētki netikšot samazināti. Bet īstenībā, izrādās, viņi ir melojuši kārtējo reizi, sargājuši birokrātus, bez kuriem faktiski var iztikt. Tagad ir Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas funkciju dublēšanās. Un tagad šie svētki tiek būtiski apcirpti.

Tas tā nedrīkst būt! Mēs prasām pārskatīt šo lēmumu. Šiem svētkiem ir jānorit tieši tā, kā tas sākotnēji bija plānots.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Arī šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu ar numuru 5829B.

Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Par 9.maiju, Jakov!”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pirmkārt, es gribu jums paziņot, ka PCTVL frakcijas deputāti kopumā atbalsta Zinātniskās darbības likumu un piedāvātos tā grozījumus.

Otrkārt, es lūdzu deputātus piekrist 11.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: “Promocijas darbu var iesniegt valsts valodā vai svešvalodā, pievienojot izvērstu promocijas darba kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā.

Promocijas darba publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padomes akceptu.”

Mūsuprāt, šis priekšlikums sekmēs valsts izglītības sistēmas prestiža paaugstināšanu, palielināšanu, aktivizēs mazākumtautību pārstāvju darbību zinātnes jomā, sekmēs Latvijas tautas integrāciju. Mūsu priekšlikums nekādā gadījumā nesamazinās valsts valodas nozīmi un lomu mūsu valstī.

Tāpēc aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL priekšlikums ir saprotams – atjaunot nelielam skaitam Latvijā saglabājušos krievu zinātnieku iespējas iesniegt un aizstāvēt disertāciju dzimtajā valodā. Atdot atpakaļ tās iespējas, kuras Saeima bezkaunīgi viņiem tika atņēmusi pirms pusotra mēneša.

Starp citu, PCTVL frakcijā 60 procentiem deputātu ir piešķirti zinātniskie grādi, bet liekas, ka es esmu vienīgais krievu deputāts, kurš saņēma šo grādu dabzinātņu jomā jau padomju laikā. Saņēmu nevis Rīgā, bet Maskavā, kas ir savā veidā kvalitātes papildu sertifikāts. Saņēmu zinātnisko grādu par dažiem pētījumiem, kas tika veltīti Latvijas pilsētu ūdensapgādei. Divi mani pētījumi jau darbojas. Tā ir Daugavpils ūdensapgāde un aizsargjosla apkārt Baltezeram.

Man bija tas gods arī pirmajā Otrās republikas desmitgadē pastrādāt zinātnes laukā, un es rakstīju savus darbus tikai krievu valodā. Pēc tam mēs, mocīdamies un tulkojot visu tekstu valsts valodā, nosaucām to par šifrēšanu, lai liels skaits ārvalstu konkurentu to nespētu izlasīt.

Dāmas un kungi! Atņemdami krieviem tiesības lietot dzimto valodu zinātniskajā darbībā, jūs gribējāt mūs pazemot, bet pirmām kārtām pazemojāt paši sevi. Tā rīkojas cilvēki, kuri baidās no konkurences. Un jūsu bažas ir pamatotas. Kā piemēru minēšu Rīgā dzimušo PSRS Zinātņu akadēmijas prezidentu un padomju kosmisko programmu vadītāju Mstislavu Keldišu. Visa mūsdienu Zinātņu akadēmija pat tūkstoš gadu laikā nespētu izdarīt to, ko bija izdarījis šis zinātnieks, rīdzinieks. Pat viņa darbu tulkošana uz latviešu valodu vien aizņemtu Valsts valodas centram vismaz simts gadus, turklāt pirmie piecdesmit no tiem tiktu veltīti tās terminoloģijas izstrādei, kuras nav latviešu valodā.

Jūs tā aizrāvāties ar okupācijas seku likvidāciju, ka piemirsāt arī par to, ka Latvijas Zinātņu akadēmija tika dibināta 1946.gadā.

Jūs baidāties no godīgas konkurences, jo šādā gadījumā profesors Šadurskis, kas ir 4.marta netīro Valodas likuma grozījumu autors, būtu par manu asistentu.

Es ar lielu cieņu izturos pret tādiem latviešu zinātniekiem kā Paulis Lejiņš, Jānis Peive, Kārlis Plaude, Aleksandrs Mālmeisters, Bruno Puriņš, Jānis Lielpēteris, Jānis Stradiņš, Juris Ekmanis. Diemžēl aizvien mazāk kļūst tādu izcilu zinātnieku, kāds bija Augusts Kirhenšteins, bet aizvien vairāk rodas melno Kārļu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Juri, sadod tiem velliem!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te bija runa par kaut kādam bailēm. Es atkal runāšu par elementārām prāta spējām.

Šķiet, ka pilnīgi normāli ir tas, ka modernajā sabiedrībā tās pārstāvji zina nevis vienu, bet divas, trīs un pat vēl vairāk valodu. Un tagad atkal... Tā vēlēšanās nonākt pie vienas valodas ir diezgan smieklīga. Kā nopietns arguments tiek minēta mazākumtautību pārstāvju iesaistīšana zinātniskajā darbā. Tad nu pasakiet man, lūdzu, – par kādām mazākumtautībām tad mēs te varētu runāt? Latvijā ir desmitiem dažādu tautību. Un iedomāsimies, ka katras tautības pārstāvis lietos savu valodu... (Starpsauciens no zāles.) Un tas, kurš nupat tur izteicās, nemaz savas tautas valodu, iespējams, nezina, bet... Viena valoda tiek stumta cauri pa visiem kanāliem, un tā ir krievu valoda, un nevajag slēpties te! Un nevajag nelaiķi Keldišu pieminēt un citus zinātniekus! Lieciet viņiem mieru, lai viņi mierīgi atdusas.

Tā ka šāda veida piedāvājums ir vienkārši vairāk nekā smieklīgs. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Viņš nav smieklīgs, viņš ir stulbs!”) Ko jūs vēlaties? Kuras tautības tad jūs gribat šeit iesaistīt? Paprasiet kādam no šo tautību pārstāvjiem! Ko jūs viņus te pārstāvat? Jūs esat pilnvaroti viņu vietā runāt? Nē!

Tas ir tas pats 9.maija gars! Nu ko jūs tur esat sakabinājuši tās lentītes šodien? Nu ko jūs vēl uzkabināsiet? Šis 9.maija gars, Ļeņina baļķa nesēju gars jūtams arī šajā priekšlikumā.

Drīzāk es varētu runāt par to, ka varētu atbalstīt nākamo priekšlikumu, bet līdz tam mēs vēl nonāksim.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu, ar Ļeņinu ir stipri maz sakara šajā priekšlikumā, un vajadzētu iztikt bez tādiem savstarpējiem apvainojumiem.

Bet lietas būtība ir sekojoša. Mēs ļoti labi zinām, ka pasaulē viss mainās ļoti strauji, ka šobrīd pasaulē ļoti strauji attīstās Dienvidaustrumāzija, Austrumāzija. Šie reģioni kļūst arvien konkurētspējīgāki, un mums, kas esam Eiropas Savienībā, ir jātur tiem līdzi. Un nepārprotami Eiropas Savienības konkurētspēja un Latvijas konkurētspēja ir ļoti cieši saistītas, jo galu galā mēs esam izvēlējušies dzīvot Eiropas Savienībā.

Savukārt, lai mēs būtu konkurētspējīgāki Eiropas Savienības ietvaros, mums ir savstarpēji cieši jāsadarbojas. Mums ir jāsadarbojas visās jomās, tajā skaitā – zinātnes jomā. Bet zinātnes jomā nav iespējams sadarboties, ja mēs nezinām valodas, uz kuru pamata mēs varētu šo sadarbošanos īstenot. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Latvijas zinātnē tiktu izmantotas valodas, kuras tiek plaši lietotas Eiropas Savienības kopējā sadarbībā. Un zinātnē, kā mēs to visi labi zinām, tā ir angļu valoda. Un, lai padarītu konkurētspējīgāku mūsu zinātni, lai padarītu konkurētspējīgāku Latviju, lai padarītu konkurētspējīgu Eiropas Savienību, mums šī sadarbošanās ir nepieciešama.

Tāpēc ir jānoraida šis priekšlikums, kurš ir vērsts uz to, lai zinātnē vairāk lietotu nevis tās valodas, kas šobrīd ir pašas izplatītākās Eiropas Savienībā, nevis angļu valodu, kas ir visizplatītākā ne tikai Eiropas Savienības zinātnieku savstarpējās attiecībās, bet vispār zinātnes pasaulē, bet citas valodas. Ir vairāk nekā skaidrs, ka tas ir jānoraida!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Skaidrs, ka deputātam, kurš, runājot par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, runāja par 9.maiju – paldies Dievam, ka vēl nerunāja par 16.martu! –, es neiešu skaidrot, bet vēršos pie jums.

Mūsu priekšlikumā ir rakstīts: ja pretendents to grib un vēlas un ja Promocijas padome tam piekrīt... ka tikai tādā gadījumā viņam var atļaut aizstāvēties arī svešvalodā.

Es gribu jums paziņot, ka vakar notika karsta oponēšana Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un ka četri deputāti nobalsoja “par”, seši – “pret”, divi atturējās.

Es jūs aicinu domāt ar galvu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Porietis.

Izskatot 2. – deputātes Inas Druvietes priekšlikumu –, domas dalījās gan izglītības jomas praktiķu, gan arī deputātu vidū. Pieļaujot, ka priekšlikumam nepieciešami precizējumi, lai atsevišķas filoloģijas jomas netiktu nostādītas nevienādā situācijā salīdzinājumā ar citām jomām filoloģijā, komisija nolēma priekšlikumu šādā redakcijā neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Prezidij! Un godātā komisija! Es nestrādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tāpēc nevaru komentēt to, kas notika šīs komisijas sēdē, taču Tautas partijas frakcijā pievērsām uzmanību šim priekšlikumam, ko iesniegusi deputāte Ina Druviete. Tautas partijas frakcija, rūpīgi izvērtējusi šo redakciju, nolēma atbalstīt Inas Druvietes iesniegto priekšlikumu, vienlaikus atzīstot, ka šī redakcija būtu jāprecizē. Taču diemžēl šim likumprojektam noteiktais steidzamības režīms to neļauj vairs izdarīt.

Protams, arī komisija varbūt varēja ar savu, tā teikt, tādu aktīvāku pozīciju piedalīties šā priekšlikuma precizēšanā, taču arī tas nav noticis.

Taču, ja ir runa par to filozofiju vai par mērķi, ko vēlamies sasniegt, ja atbalstām Druvietes kundzes priekšlikumu, tad jāteic, ka tas tomēr ir ārkārtīgi vērtīgs un būtisks latviešu valodai kā valsts valodai, īpaši terminoloģijas ziņā. Šie darbi tiek izstrādāti noteiktās nozarēs, un tas nozīmē, ka attīstās latviešu valoda. Un tas ir ļoti spēcīgs stimuls, zinātnisks, akadēmisks, un pēc tam – arī plašā apritē ieejošs kvalitatīvāks valodas lietojums.

Un, lai tas tā notiktu, acīmredzot ir nepieciešamas vairākas lietas. Vispirms būtu jāatbalsta šodien šī redakcija, ko ir iesniegusi Druvietes kundze, un pēc tam būtu jādomā par to, kā šī redakcija ir precizējama un vai šā panta redakcija ir precizējama. Un tas būtu jādara visdrīzākajā laikā. Un man gribas izteikt vēlmi, lai šajā darbā tomēr – cik man ir zināms, šāds aicinājums varētu būt arī vietā – aktīvāk iesaistītos Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pati ar savu pienesumu un lai būtu arī latviešu valodas institūtu aktīvāka pozīcija un aktīvāka iesaistīšanās šo ļoti delikāto jautājumu sakārtošanā, kuriem pats pamats ir Valsts valodas likums. Un tas ir tas, uz kā mēs arī balstāmies, lai varētu arī zinātniskajā darbībā, lūk, šīs detaļas precizēt.

Paldies. Mēs atbalstām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Cienījamā Rugātes kundze! Jūs te izteicāt nelielu izbrīnu par komisijas balsojumu. (No zāles dep. A.Rugāte: “Nevis par balsojumu!”) Es gribu jums paskaidrot to, ka balsojums komisijā izšķīrās... (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ne jau par balsojumu!”) Lūdzu, nepārtrauciet, Kraukļa kungs, mani, kamēr es runāju tribīnē!

Sēdes vadītājs.

Es lūdzu kārtību!

Dz.Ābiķis.

Es gribu paskaidrot un gribu aicināt Tautas partijas frakcijas deputātus būt konsekventākiem un vienotākiem savos uzskatos, jo tieši Tautas partijas frakcijas deputātu balsojums komisijā izšķīra jautājumu par šādu nostāju šeit. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kādā partija tu esi?”) Un tāpēc, cienījamie kolēģi... Runājot par lietas būtību, jāteic, ka faktiski šis priekšlikums saskaņojas ar tiem argumentiem, kurus es izteicu, argumentējot balsojumu par iepriekšējo priekšlikumu. Jo deputātes Druvietes priekšlikums nostiprina Eiropas Savienības oficiālās valodas zinātnes jomā – gan latviešu valodu, gan citas valodas. Tā ir šā priekšlikuma būtība. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt deputātes Druvietes priekšlikumu.

Un aicinu cienījamos Tautas partijas deputātus, to skaitā Kraukļa kungu, uzklausīt arī paskaidrojumus un citu deputātu viedokļus, nevis viņus pārtraukt! (No zāles dep. J.Dobelis: “Ābiķi, gribi tikt nākamajā Saeimā?!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Labi, ka klaji pretvalstiskus priekšlikumus mēs vēl noraidām. Pagaidām. Pagaidām noraidām. Bet man jāteic, ka ir ārkārtīgi skumji, nožēlojami un drūmi, ka šodien, 20 gadus pēc deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināšanas, mēs Latvijā esam spiesti visādos veidos cīnīties... daži donkihoti, ne visai daudzi, palikuši vairs... cīnīties pret sarkano mēri. Nu lūk! Un es šajā sakarībā jūs esmu uzrunājis ļoti bieži, uzsverot, kā Krievijas vara – tagad to sauc par mīksto varu, mīksto revolūciju un vēl visādi citādi – ietekmē mūs... jau ir ietekmējusi. Ļoti ietekmējusi! Mēs jau esam tuvu savas neatkarības zaudēšanai. Krievu valoda jau ir pārņēmusi Latviju kā mēris.

Un, lūk, PCTVL frakcijas un “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti šķietami nevainīgi vakar komisijā aizbildinājās ar to, ka katra valoda ir ļoti laba un ka tā ir jāzina – pareizi! –, un aizbildinājās ar integrāciju – ar to, ka, ja krievu valodu ieviesīšot pēc iespējas vairāk arī zinātniskajā darbā, tad integrācija notikšot. Viņi gan ir sajaukuši. Integrācija Latvijā notiek, ja vispār kaut drusciņ notiek (ļoti bēdīgi tā notiek!), tikai uz latviešu valodas, tas ir, uz valsts valodas bāzes, nevis uz krievu valodas bāzes. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Nu, lūk! Un bēdīgi ir tas, ka vakar ar divu Latvijas parlamenta deputātu, latviešu partijas divu deputātu, atbalstu – es negribēju nosaukt, bet Ābiķa kungs jau minēja Tautas partijas divu deputātu atbalstu – “sarkanie” panāca, ka Druvietes kundzes ļoti korektais priekšlikums tika noraidīts. Druvietes kundzes priekšlikums principā ir tas pats sākotnējais, kas bija pirmajā lasījumā, tikai ir piebilde: ja darbs veltīts tieši attiecīgās valodas izpētei. Tātad tiek pieļauta darba aizstāvēšana un iesniegšana. Taču tas tika noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Druvietes kundze vakar komisijā ļoti pamatoti... nezinu, vai viņa arī šodien nāks šeit un arī jums tuvāk paskaidros... viņa šajā lietā ir, es domāju, ļoti, ļoti kompetenta, un viņai var uzticēties... Bet nu rezultāts ir tāds, ka šo priekšlikumu noraidīja. Es jūs, protams, aicinu šodien to atbalstīt. Atbalstīt!

Bet, atgriežoties pie tā sauktās mīkstās varas, gribu pateikt, ka vakar Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē mēs bijām paaicinājuši Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvjus Kudora kungu un Pelnēna kungu, un viņi mums ļoti interesanti pastāstīja par pētījumu, kā Krievija veido krievu pasauli... krievu pasauli, protams, ne tikai Latvijā, ne tikai Baltijas valstīs, ne tikai bijušajās Padomju Savienības valstīs, bet principā visā pasaulē... kā viņi ietekmē. Un šī ietekme ir milzīga! Es varētu stāstīt ļoti interesanti... Starp citu, es jums iesaku kādreiz Kudora kungu vai Pelnēna kungu pieaicināt kādā no jūsu tikšanās reizēm, un viņi ļoti interesanti jums pastāstītu par šīm lietām, par to, kā Krievija ietekmē pasauli. Bet nu man laiks ir beidzies...

Paldies par uzmanību. Es aicinu, kolēģi, atbalstīt Druvietes kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie klātesošie! Šodien debates parāda to, ka mūsu Saeimā ir sadalījums nevis starp komunisma piekritējiem un noliedzējiem, nevis starp Latvijas neatkarības pretiniekiem un atbalstītājiem, bet starp cilvēkiem, kuri izvēlas ksenofobiju, iracionālu naidu pret kādu tautu.

Šodien izskanēja ļoti apvainojoši vārdi, ka krievu valoda esot līdzīga mērim, kurš izplatījies Latvijā. To teica kolēģis Tabūns. Man šķiet, ka šajā balsojumā, kurš bija vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, balsu sadalījums bija tieši tāds, kāds ir sadalījums starp partijām mūsu Saeimā. Ir daži cilvēki, kas iestājas par loģisku integrāciju uz latviešu valodas pamata, bet bez citu valodas aizskaršanas. Ir arī cilvēki, kuri grib visādos veidos iznīcināt minoritāšu izglītību Latvijā. Un ir arī cilvēki, kuriem ir vienalga.

Kāda ir Druvietes kundzes priekšlikuma būtība? Viņa grib atļaut Latvijā aizstāvēt promocijas darbus tā sauktajās trešajās valodās tikai tādā gadījumā, ja tas darbs ir tikai valodniecības jomā. Bet – kas ir valodniecība? Valodniecība neietver sevī, piemēram, folkloristiku, neietver sevī arī literatūrzinātni, ir tikai diezgan šaura joma. Tādā gadījumā, piemēram, Daugavpils Universitātē būs liegta promocijas darbu aizstāvēšana krievu literatūrā, kā arī folklorā. Bet visi mēs zinām, ka, piemēram, Latgalē ir ļoti daudz autohtonu, savdabīgu sādžu, kur dzīvo gadsimtiem ilgi tie paši vecticībnieki. Viņu dzimtā valoda ir krievu valoda, un viņiem ir savas teikas, paražas un tā tālāk. Kāpēc mums to vajag aizstāvēt latviešu valodā? Tas ir absurds.

Vakar Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks teica arī, ka vispār Latvijā šo darbu skaits... varam saskaitīt uz pirkstiem. Bet, manuprāt, Druvietes kundzes priekšlikums būtībā... Viņa grib sevi parādīt kā latviešu valodas aizstāve. Es gribu no šīs tribīnes uzdot jautājumu: ko jūs darāt jūsu akadēmiskajā darbā, lai paplašinātu latviešu valodas pielietojumu cittautiešu vidū? Vai jūs izgudrojāt kaut kādu mācīblīdzekli, piemēram, datordisku vai sarunvārdnīcu, ko izplatīt, teiksim, simttūkstoš eksemplāros? Nē! Jūs nodarbojaties tikai ar aizliegumiem. Tas nav pamatoti, un, man šķiet, šis šodienas balsojums netiks saprasts ne Eiropas Savienības valstīs, ne arī NATO.

Nesen es atgriezos no Austrijas. Austrija ir pārsvarā vāciski runājoša valsts. Tur dzīvo tikai 6 tūkstoši slovēņu, bet šiem slovēņiem ir oficiāla – slovēņu valoda. Tur ir arī sava oficiāla valoda ungāriem, ir arī oficiāla valoda horvātiem. Bet Latvijā, kā jūs zināt, austrumslāvu īpatsvars ir tuvu 40 procentiem. Šajā gadījumā, man liekas, mums jārunā ne tikai par promocijas darbu aizstāvēšanu krievu valodā, bet arī par augstāko izglītību krievu valodā, vidējo izglītību krievu valodā un krievu valodas izmantošanu pašvaldībās, saskarsmē ar cilvēkiem. Taču tas regulējums ir citu likumu – valodas likumu – un attiecīgo normatīvo aktu saturs.

Šodien mēs runājam par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, un es ļoti gribu vērsties pie tā sauktajiem nacionālajiem deputātiem. Atgriežos pie padomju laika likumiem: bija ļoti nepatīkami latviešu zinātniekiem aizstāvēt savus darbus krievu valodā.

Gribu jūs aicināt to kļūdu nepieļaut attiecībā uz krievu valodu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Par 9.maiju, Jakov!”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Pirmām kārtām gribu izteikt protestu pret dažādiem apvainojumiem, to skaitā arī pret šo – “tie sarkanie”. Ko tas nozīmē – “sarkanie”? Nu, ja mēs esam sarkanie, tad priekšpēdējais runātājs ir sarkanbrūns. Vai mēs kliedzām Latvijas PSR laikā: “Lai dzīvo komunisms!”? Nē! Vai mēs pa radio kliedzām: “Lai dzīvo Padomju Latvija!”? Nē! Un šodien cilvēks, kurš to darīja, apsaukā un apvaino citus: “Sarkanie!” Atkārtoju: ja mēs esam sarkanie, tad attiecīgais cilvēks un viņa sabiedrotie ir sarkanbrūni, un tas ir daudz sliktāk.

Konkrēti par lietas būtību. Cienot deputāti Druvietes kundzi, es tomēr uzskatu, ka šis priekšlikums ir nekorekts, neprofesionāls, neloģisks un nekādā gadījumā nekalpo latviešu valodas attīstībai.

Padomāsim! Šodien angļu filoloģijā vai valodniecībā tomēr var aizstāvēties angļu valodā, vācu filoloģijā vai valodniecībā var aizstāvēties vācu valodā, bet krievu valodniecībā vai filoloģijā... Ja es, pieņemsim, pētu Jeseņina vai Puškina dzeju, varu aizstāvēties krievu valodā, bet pēc šā priekšlikuma... Šis priekšlikums sašaurina šo iespēju. Pieņemsim, valodniecībā vai atsevišķās valodniecības nozarēs es it kā varu aizstāvēties angļu, vācu vai krievu valodā, bet filoloģijā – praktiski ne, arī daudzās valodniecības jomās ne. Nepareizi, neloģiski! Nevienam labāk no tā nekļūs! Arī latviešu valoda stiprāka no tā nekļūs. Jo ir citas metodes, kā sargāt valsts valodu, kā attīstīt valsts valodu un tā tālāk.

Nav svarīgi, kurā valodā zinātnieks runā! Nozīme ir tam, vai viņš ir zinātnieks vai viņš nav zinātnieks.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, redziet, kā sanāk! Tiklīdz mēs sākam runāt par savas valodas aizstāvēšanu, uzreiz rodas zināma nervozitāte.

Neviens šeit, es domāju, neiebilst pret jebkuras valodas apgūšanu. Lūdzu! Uz priekšu! Jo vairāk valodu kāds no mums zina, jo vairāk iespēju paveras. Vai kāds par to te strīdas?

Un arī deputātes Druvietes priekšlikums tikai paplašina šīs iespējas apgūt valodu, nostiprina zināšanas un precizē, kādā veidā var paplašināt savas zināšanas, apgūstot kādu valodu, uzsver kādas svešvalodas pielietošanu, ja attiecīgais zinātniskais darbs ir veltīts attiecīgās valodas izpētei.

Tāpēc jāsaka vēl vienu un vēl vienu reizi: ir ļoti nožēlojami. Godātie kolēģi... Viena man ir muguru pagriezusi, man tas nepatīk (No zāles: “Sievietes tev nepatīk, patīk vīrieši!”)... Nožēlojami... Sievietes man nepatīk tad, ja viņas man pagriež muguru...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar zāli, Dobeļa kungs!

J.Dobelis.

Labi.

Tiklīdz mēs ķeramies pie Valsts valodas likuma, tiklīdz mēs sākam runāt par latviešu valodas aizstāvēšanu, tūdaļ parādās nervozitāte: nāk tribīnē un ar visādiem argumentiem kaut kā mēģina noniecināt latviešu valodu. Pirmais pienākums katram Latvijas Republikas pilsonim būtu vismaz pietiekamā līmenī zināt valsts valodu. Mums darbojas Valsts valodas likums, lai nerastos šādi pilnīgi nevajadzīgi sarežģījumi, bet mēs te laužam šķēpus! Mēs tur mēģinām tā un šitā... Piedošanu, arī es protu krievu valodu un protu daudzus tādus vārdus krievu valodā, ko viens otrs krievs pat nezina. Nu un tad? Es zinu, kur es lietošu šo valodu. Bet tad, ja ir runa par mūsu likumdošanu, ja ir runa par to, ka man ir jāsalīdzina krievu valoda ar tās savienības tautu valodām, kurā Latvija atrodas, tad – piedošanu! – man likumos ir jādod priekšroka Eiropas Savienības tautu valodām. Nu tas taču ir pilnīgi normāli! Par ko jūs te tā uztraucaties? Un tas mēģinājums mūžīgi... Aiz mazākumtautību valodu it kā aizstāvēšanas atkal rēgojas lielā krievu valoda. Krievija jums ir tepat blakus. Kāda jums ir problēma? Tagad deputāti pat bez vīzas var braukt uz Krieviju uz 90 dienām, tur ciemoties var. Kas jūs aiztiek? Kāpēc jūs neliekat mieru latviešu valodai? Es nevaru saprast. Taisni otrādi! Jo ātrāk jūs iemācīsieties kārtīgi runāt latviešu valodā, jo ātrāk jūs pārliecināsiet sabiedrību par to, jo būs mierīgāk.

Un tāpēc esiet tik laipni, pārdomājiet labāk manus jaukos vārdus un atbalstiet deputātes Druvietes priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Neuztraucieties, sarkanie! Es neapvainoju krievu valodu – valodu vispār nevar apvainot –, bet uzsveru, ka caur krievu valodu Krievija ar jūsu palīdzību, vistiešāko palīdzību, pārņem varu Latvijā. Krievu valoda Latvijas informatīvo telpu pārplūdinājusi par apmēram 90 procentiem. Latviski raida jau vairs tikai dažas raidstacijas un daži laikraksti, protams, iznāk. Krievu valodā to ir daudz vairāk. “Tēvzemieši” ne visai sen bija pasludinājuši tādu saukli: “Latvieti, nepadodies! Krievi nāk!” Nu tie ir atnākuši. To saka ne jau “tēvzemieši” vairs, bet paša “Saskaņas Centra” cilvēki, tā vadītāji. “Saskaņas Centra” vadonis Urbanovičs paziņojis (No zāles dep. V.Agešins: “Par tēmu jārunā!”), ka viņš esot vara, ka viņa rokās būšot vara pēc 10.Saeimas vēlēšanām. Un, ja tas tā turpināsies, ja mēs būsim tik mīkstmugurīgi, nebūtu brīnums, ja tā tas notiktu. Un ko viņi darīs? Viņi demontēs Latvijas valsts pamatus. Demontēs! Tas nozīmē – iznīcinās visu to, ko mēs pirms 20 gadiem sākām atgūt pēc 50 gadu ilgās okupācijas. Un tas ir ļoti nopietni.

Un viena kripatiņa no tā, ko es saku, attiecas arī uz šo Druvietes kundzes priekšlikumu. Cienījamie kolēģi, latvieši! Atbalstiet, visi kā viens, šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam, otro reizi.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ar tādiem nacionālpatriotiem kā Tabūna kungs un Dobeļa kungs nav vērts diskutēt. Es šoreiz gribu vērsties pie Tautas partijas frakcijas deputātiem. (No zāles dep. V.Muižniece: “Nemaz neceri!”) Jūs taču esat pragmatiski cilvēki. Jūs protat strādāt ar uzņēmējiem. Nesen viena jūsu jaunā partnere, uzņēmēja, kura vada vienu kosmētikas kompāniju, teica, ka vajag Latvijā izveidot jaunu tautu un vajag visiem dot pilsonību. Un pēc tam uz viņu bija tāds liels “uzbrauciens”. Nu šausmīgi!

Bez tam jūs kuluāros ļoti bieži runājat ar krievu žurnālistiem, kuri ir no telekanāliem, kas raida krievu valodā. Jums ļoti patīk saņemt kādu PR no krievu telekompānijām. Toreiz jūs bijāt it kā pretimnākoši. Bet šoreiz jūs gribat iepatikties nacionālā spārna darboņiem un iepatikties arī nacionāli aizskartiem cilvēkiem, kuru Latvijā ir mazāk un mazāk ar katru gadu.

Vēlreiz atkārtoju, ka šis nav priekšlikums par latviešu valodas stiprināšanu. Šeit ir jautājums par minoritāšu tiesību aizskaršanu, un tās ir pavisam citas lietas. Es gribu vērsties pie jums. Esiet taču principiāli! Vai jūs gribat atbalstīt Latvijas nācijas kā politiska jēdziena attīstību vai šauri raudzīties, vadoties pēc valodas un pēc asins? Tās ir pavisam citas lietas. Un, teiksim, nākotnes sadarbības plāni varētu būt atkarīgi arī no šādiem it kā sīkiem balsojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Viss sajucis mūsu galvās – filoloģija, sarkanais mēris, 9.maijs, šīs un tās valodas... disertācijas, apmācības... Es vienkārši gribu pievērsties ļoti konkrēti tam priekšlikumam, ko ierosinājusi mūsu kolēģe Druvietes kundze.

Tas izauga ne jau tukšā vietā. Padomju Latvijā promocijas darbi latviešu filoloģijas jomā bija jāiesniedz un jāaizstāv krievu valodā. Tas nebija pareizi, manuprāt, jo humanitārajās zinātnēs, it īpaši filoloģijā, ir ļoti svarīgi, lai pētniecības priekšmets tiktu aprakstīts tajā valodā, uz kuru tas attiecas.

Tāpēc latviešu filoloģijas darbu aizstāvēšana citā valodā ierobežoja pētnieku rosību, viņu aktivitāti. Tas arī politiski nebija gudri, jo kāpināja rūgtumu, kritiku sabiedrībā. Tiesa, to nesaprata daudzi no tiem, kuri uzturēja spēkā padomju promocijas politiku, un viņi varbūt pat sirsnīgi bija vīlušies. Un tam bija tiešas politiskas sekas.

Es labi atceros Zinātņu akadēmijas Tautas frontes nodaļas sanāksmes, kur šī promocijas politika tika asi kritizēta. Un vai tas, kad notiek tagad, nav vienkārši atriebība? Jo ir skaidrs, ka priekšlikuma mērķis ir ierobežot krievu valodas lietošanas lauku. Un vai ne vecs rūgtums patlaban vada profesori Druvieti? Vai tikpat sirsnīgi neviļas tie, kas tagad atbalsta šo priekšlikumu? Un vai šis ierosinājums nav vienkārši šaha rokāde promocijas politikas jomā?

Vēl viens apsvērums par to, kāpēc šis priekšlikums apgrūtinās promocijas procesu vēl vairāk, ja tas būs pieņemts. Promocijas darbu vērtēšana krievu filoloģijā būs apgrūtināta Krievijas akadēmisko aprindu speciālistiem, būs apgrūtināta viņu pieeja šiem darbiem. (No zāles dep. A.Rugāte: “Nav taisnība!”) Deputātes Druvietes priekšlikuma netiešs mērķis ir neļaut attīstīties krievu filoloģijai Latvijā. To deputāte pati varbūt pat neapzinās.

Priekšlikums seko ideoloģijai, kuru profesore pati jau sen attīsta, un šīs ideoloģijas mērķis – pārtraukt krievu valodas pašpietiekamību Latvijā. Kā ar psiholingvisti ar Druvietes kundzi ir interesanti un lietderīgi diskutēt, jo redzu diskusijas priekšmetu. Es piekrītu tam, ka latviešu valoda Latvijā ir aizsargājama, un es, piemēram, atbalstu nolūku attīrīt valodu no piesārņojuma. Es ļoti uzmanīgi, ar lielu interesi klausos no šīs tribīnes paustos viedokļus par to, cik svarīgi ir attīstīt tieši latviešu valodu, un arī tās uzrunas, kuras teic Lāča kungs, Eniņa kungs un pati Druvietes kundze... Es zināmā mērā pat apskaužu, jo, piemēram, krievu valodu attīrīt no piesārņojuma ir daudz grūtāk, turklāt bieži vien tādi mēģinājumi tiek uzskatīti par pedantu mēģinājumiem. Un es domāju, ka latviešu sabiedrībai šī tradīcija ir labāk izteikta, tāpēc es tikai apsveicu latviešu sabiedrību ar tādu nostāju.

Bet šajā konkrētajā jomā ar kolēģi Druvieti kā politiķi es nediskutēju. Viņas priekšlikums kaitē Latvijas sabiedrības integrācijai. Un esmu pārliecināts, ka stimulēšana ar pātagu rada integrējamajos necieņu pret to, kā dēļ šī stimulēšana tiek īstenota, un veicina sabiedrības dezintegrāciju.

Atkārtoju: filoloģijas jomā ir ļoti svarīgi, lai pētniecības priekšmets tiktu aprakstīts tajā valodā, uz kuru tas attiecas.

Tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Porietim.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, ir izskanējuši ļoti daudzi viedokļi, to skaitā arī Tautas partijas frakcijas viedoklis. Varbūt jūs sākumā palaidāt garām to, ka, piesakot šo priekšlikumu, es teicu, ka neatbalstošs balsojums bija tikai tāpēc, ka pat Rektoru padomes pārstāvji izteica bažas, vai, atbalstot tieši attiecīgās valodas izpēti, netiks, teiksim, nevienādā situācijā nostādītas kādas citas filoloģijas jomas šajā doktora grāda ieguvē.

Kas attiecas uz mani, es tāpēc balsojumā atturējos.

Taču man nekādā gadījumā nav pieņemams tas, ka mode kritizēt deputātus par viņu neatkarīgas izvēles izdarīšanu balsojot... ka tā ir pārnākusi arī uz Saeimas deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šodien vairākkārt izskan vārds “integrācija”. Patiesa integrācija var būt tad, ja tā balstās uz noteiktām vērtībām, par kurām visi ir vienojušies. Latvijā tāda ir noteikti latviešu valodas prašana.

Jauki skan šie vārdiņi – “Latvijas nācija”. Uz ko tā balstītos? Franciju veido politiska nācija. Aizbrauciet uz Franciju, pabraukājiet pa Franciju un pamēģiniet iztikt bez franču valodas, tad jūs redzēsiet, ko nozīmē patiesi politiskas nācijas veidošana. Tā balstās uz vienotu valodas politiku.

Kādreiz bija tāds jēdziens – “padomju tauta”, bija tāds ļoti jocīgs jēdziens. Kādā valodā notika visi galvenie pasākumi tajā pašā PSRS? Šķiet, ka tikai vienā valodā. Un tā nebija ne latviešu, ne gruzīnu, ne kazahu valoda, tā bija krievu valoda. Un tāpēc, ja jūs runājat par integrāciju, es atbalstu jēdzienu “integrācija” tādā nozīmē, ka visas pamatvērtības, kuras ir svarīgas pamattautai, kas dzīvo Latvijā, latviešu tautai, tiek atbalstītas. Ja ir godīga attieksme pret latviešu valodu, godīga attieksme pret Latvijas vēsturi – godīga, patiesa attieksme, nevis no citas valsts uzspiesta! – un godīga attieksme pret latviešu tautas dzīvi, tradīcijām un vērtībām, tad mēs varam runāt par integrāciju, un tad nebūs nekādu problēmu. Bet, ja jūs katrā priekšlikumā saskatāt kaut kādus mistiskus draudus krievu vai kādai citai valodai, tad tā vairs nekāda integrācija nevar būt. Tā ir vienkārši tāda smieklīga cīkstēšanās par kaut kādām atsevišķām normām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kādas tautas locekļu, pārstāvju morālo stāju un taisnīgumu, ja viņi nedzīvo savā tēvzemē, bet ārpus tās, pierāda tas, kā viņi izturas, atpakaļ skatīdamies uz savu tēvzemi, un kā viņi skatās uz to, kā tur aizstāv minoritāšu tiesības.

Kolēģi no abām prokrieviskajām partijām! Krievijā dzīvo 2,3 miljoni ukraiņu – ukraiņu, kas ārpus savas tēvzemes robežām tur stabili un gadsimtiem ilgi dzīvo. (No zāles dep. J.Pliners: “Par priekšlikumu!”) Atskatieties atpakaļ pār plecu, ko dara krievi Krievijā! (No zāles dep. V.Agešins: “Par priekšlikumu!”) Tas ir tieši par priekšlikumu. Tieši par priekšlikumu. Par jūsu stāju. Krievijā nav ne tikai universitātes ukraiņu valodā... Īslandē ir 300 tūkstošiem cilvēkiem savā dzimtajā valodā universitāte, Luksemburgā – 300 tūkstošiem, bet ukraiņiem – 2,3 miljoniem! – nav savas augstākās mācību iestādes Krievijā. Nav ne tikai universitātes, nav taču arī vidējās mācību iestādes. Lūk, tad, kad jūs paskatīsieties atpakaļ uz savu tēvzemi un aizstāvēsiet īstas minoritāšu tiesības Krievijā, tad es ticēšu jūsu morāli ētiskajai stājai, ka jūs cīnāties par minoritāšu tiesībām un par taisnīgumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir pusotra minūte. Vai jums pietiks, Druvietes kundze, ar divām minūtēm? (No zāles dep. I.Druviete: “Jā, protams!”)

Tad Druvietes kundzei ir vārds debatēs. Būtu ļoti labi, protams, ja mēs pabeigtu skatīt šo likumprojektu līdz pārtraukumam.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu par priekšlikumu, tāpēc man pietiks ar divām minūtēm.

Izlasiet, lūdzu, likumprojektu un piedāvājumus! Runa ir tikai par promocijas darbu aizstāvēšanu un iesniegšanu, turklāt tas attiecas tikai uz filoloģiju. Atgādinu, ka zinātnisko darbu valodas izvēle ir brīva, tādēļ rakstus zinātniskos žurnālos, monogrāfijās, kā arī starptautiski citējamos izdevumos zinātnieks var iesniegt jebkurā valodā. Bet te runa ir par promociju. Promocija ir darba aizstāvēšana doktora grāda iegūšanai attiecīgās zinātnes padomes apstiprinātajās nozarēs, un viena no tām ir filoloģija.

Latvijā Zinātniskās darbības likums ir ļoti liberāls. Tas ļauj promocijas darbu iesniegt jebkurā Eiropas Savienības valodā un, protams, valsts valodā, un aizstāvēšana var notikt arī citā valodā. Tika iesniegts nepamatots grozījums, lai paplašinātu valodu loku tieši filoloģijā. Tātad no komisijas nāca priekšlikums ļaut darbus filoloģijā ne tikai aizstāvēt, bet arī iesniegt citā valodā.

Jau pagājušajā reizē, aicinot nenoteikt steidzamību, es paskaidroju, ko mēs saprotam ar vārdu “filoloģija”. Tā nebūt nav valodniecība, tā nebūt nav tikai literatūrzinātne un folkloristika. Filoloģijas grāds tiek piešķirts arī mākslas zinātnes, bibliotēku zinātnēs, arī komunikācijas zinātnēs. Tātad vārda “filoloģija” spektrs ir ļoti plašs.

Arī valodniecība nebūt nav tikai slāvu, ģermāņu vai romāņu valodniecība. Tā ir arī vispārīgā valodniecība, tā ir arī lietišķā valodniecība. Vārdu sakot, valodniecības spektrs ir ļoti plašs, un katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvēlas darba valoda.

Slāvu valodniecībā joprojām kā drīkstēja, tā arī, pēc mana priekšlikuma, drīkstēs aizstāvēt darbus krievu valodā. Pagājušajā gadā bija doktora darbs par franču valodu franču valodā, par vācu valodu – vācu valodā, par krievu valodu – krievu valodā. Pilnīgi normāli! Tas tā būs.

Bet, ja mēs noraidām manu priekšlikumu, tad darbu, piemēram, par viduslaiku angļu valodu varēs aizstāvēt krievu valodā, darbu par ķīniešu teātra mākslu – aizstāvēt krievu valodā. Līdz ar to tik tiešām – jā, šeit ir taisnība cienījamajiem oponentiem! – krievu valodas pašpietiekamība Latvijā pastiprināsies, bet latviešu valodas noturībai tik tiešām tiks dots ļoti jūtams trieciens, jo tieši humanitārās zinātnes noder sabiedrības integrācijai un nacionālās identitātes uzturēšanai.

Priekšlikums ir saskaņots arī ar Latvijā esošo trīs promocijas padomju pārstāvjiem, tas ir profesionāls un pamatots gan praktiskajā darbībā, gan arī citu valstu pieredzē.

Tātad priekšlikums ir izteikts. Varu tikai lūgt to atbalstīt, jo tas tik tiešām nav no zila gaisa ņemts. Kā Pimenovs pareizi teica, es šeit esmu latviešu valodas aizstāvībai, un to, ko es domāju par kontekstu, lasiet manās vairāk nekā 300 publikācijās!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 25, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

J.Porietis.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – 13. Likums pieņemts.

J.Porietis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs ejam pārtraukumā, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt divas mūsu kolēģes, kurām tieši šodien ir dzimšanas diena.

Dzimšanas diena šodien ir deputātei Ilmai Čepānei. (Aplausi.)

Un dzimšanas diena ir arī mūsu kolēģei Skaidrītei Pilātei. (Aplausi.)

Paziņojumi.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm – komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godājamie deputāti! Vēršos pie tiem, kuri ir Deputātu grupā sadarbībai ar Kuveitas parlamentu. Aicinu – kamēr vēl Kuveitā naftas resursi nav beigušies, aicinu! – visus sadarbības grupas biedrus tepat blakuszālē uz īsu sapulci.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mēs mainām bišķiņ kārtību, bet... Citreiz viens otrs deputāts nedzird reģistrācijas rezultātus, bet tie ir svarīgi.

Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Oskars Kastēns, Janīne Kursīte-Pakule, Leopolds Ozoliņš, Jakovs Pliners... Paldies, redzu! Baiba Rivža, Inese Šlesere un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Vai varu palūgt vēlreiz zvanu? Ir pulksten 11.00...

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas 29.aprīļa sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Komisija likumprojektu izskatīja un aicina atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē.

Priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Komisija priekšlikumu atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”. Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” ir izstrādāts, pamatojoties uz jaunatnes politikas pamatnostādnēm laika posmam no 2009.gada līdz 2018.gadam. Tas precizē gan lietotos terminus, darba ar jaunatni jēdzienus, gan darbības apjomu, gan arī pārējos nosacījumus.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu arī jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

20.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.maijs. Paldies.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos! Ir arī cits priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Holostovam!

A.Holostovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Lūdzu pagarināt... (Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītāja.

1.jūnijs bija otrs priekšlikums. Tātad ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi – 20.maijs un 1.jūnijs. Un mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Vispirms balsosim par tālāko termiņu – tātad par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” otrajam lasījumam būtu 1.jūnijs. Lūdzu zvanu! Balsosim, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” otrajam lasījumam noteiktu 1.jūniju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir komisijas piedāvātais – 20.maijs. Paldies.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pats likuma nosaukums jau saka, par ko ir runa. Vienā teikumā izstāstīšu par būtību. Tā ir šāda: mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, sagatavojusi to pirmajam lasījumam un ir atbalstījusi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 6.maijam.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.maijs. Paldies.

J.Tutins.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5823 – likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Šie grozījumi paredz precizēt termina “elektronisko sakaru komersants” definīciju un dažas citas lietas, kā arī paredz precizēt Datu valsts inspekcijas funkcijas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja, uzaicināja gan Tieslietu ministriju, gan Satiksmes ministriju. Nekādu būtisku iebildumu nebija, atbalstīja pirmajā lasījumā.

Tāpēc lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies kolēģiem par vienprātīgo atbalstu, īpaši Kārlim Leiškalna kungam.

Priekšlikumus komisijā gaidīs līdz šā gada 6.maijam.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 12, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5830 – likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Šie grozījumi paredz pārņemt vienu no Eiropas Komisijas direktīvām, ieviest šīs direktīvas normas.

Jāteic, ka šis likumprojekts no Ministru kabineta puses tika virzīts kopā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Šo otro likumprojektu šobrīd skata Sociālo un darba lietu komisija. Es ceru, ka viņi to arī veiksmīgi izskatīs un ka tas tātad tiks pieņemts līdz ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu izskatīja, pieaicinot gan “Latvijas Dzelzceļa”, gan Satiksmes ministrijas speciālistus, un secināja, ka likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu. Tāpēc lūdzu arī Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Komisija ir ierosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5.maijs, izskatīšana – 13.maija sēdē.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs, izskatīšana – 13.maija sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un saņēma divdesmit četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu par pantu, kas skar nepilngadīgo smēķēšanu, ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija to neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 60, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kur ir atrasts kompromisa variants konkrētajai normai.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret 3. un 4.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, ko ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! 6. un 7.priekšlikuma būtība –paaugstināt naudas sodu velosipēdu un mopēdu vadītājiem par nepakļaušanos atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli, tātad par bēgšanu, no 20 uz 120 latiem, tātad sešas reizes.

Visu šo septiņu gadu laikā, kopš es atrodos Saeimā, es vēl nebiju redzējis seškārtīgu naudas soda apmēra paaugstināšanu. Vēl vairāk! Es esmu dziļi pārliecināts, ka šādu gadījumu nebija visu deviņu Saeimu sasaukumu laikā, pat ja tiem pievienotu duci Latvijas PSR Augstākas padomes sasaukumu. Es jau nerunāju par to, ka naudas sodu par bēgšanu paredzēts seškārt palielināt velosipēdu un mopēdu vadītājiem, kuriem iespējas bēgt no mūsu drošsirdīgās policijas ir minimālas. Piezīmēšu, ka šā naudas soda apmēra seškārtīga palielināšana tiek piemērota nevis straujas inflācijas periodā, bet gan iedzīvotāju ienākumu krasas lejupslīdes laikā. Pēc tam tiek piedāvāts seškārtīgi palielināt naudas sodu nevis ekskluzīvu “Bentley” vadītājiem, bet gan velosipēdu īpašniekiem, kaut arī lielākā daļa no šiem velosipēdiem maksā daudz mazāk nekā piedāvātā naudas soda summa. Labāk tad jau būtu konfiscējuši transportlīdzekli.

Domāju, ka ne tikai Latvijas Republikas Saeimā, bet arī citos parlamentos seškārtīga naudas sodu apmēru palielināšana pagaidām vēl netiek praktizēta. Tādēļ visi, kas vēlas, ka Latvijas Republikas Saeima tiktu ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā, lai balso “par”, bet es klusi balsošu “pret” 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Lūdzu deputātu Buzajevu tomēr rūpīgi izlasīt labajā pusē redzamo akceptēto redakciju, kurā velosipēdu vadītāji nav minēti. Un lūdzu jūs turpmāk nedezinformēt Saeimas deputātus. Rūpīgi izlasiet, kas labajā pusē ir rakstīts!

Aicinu atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tātad mums ir jābalso par 6. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 51, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums, kurā ir daļēji iekļauti arī iekšlietu ministres priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu arī par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 5, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

8.priekšlikumu iesniedza deputāts Buzajevs. Komisija to neatbalstīja. Un jāteic, ka komisija atrada zināmu kompromisu no visiem tiem ļoti straujajiem soda paaugstinājumiem... no mazajām promilēm līdz vienai... Tomēr šo paaugstinājumu samazināja uz pusi. Līdz ar to komisijas variants ir citāds. Bet deputāta Buzajeva iesniegtais 8.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pirmajā lasījumā tika nobalsots par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu – divkārt palielināt naudas sodu apmērus par braukšanu alkohola reibumā. Mēs uzskatām, ka šāda naudas sodu palielināšana ir nesamērīga un ka tā neņem vērā krasu iedzīvotāju ienākumu līmeņa krišanos krīzes laikā.

Lūk, mūsu piedāvātais kompromisa variants – palielināt visus naudas sodus nevis divkārt, kā to cenšas panākt Iekšlietu ministrija, bet par 25 procentiem.

Jāpiebilst, ka atbildīgā komisija arī nolēma mīkstināt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, bet samērā nedaudz.

Zem mūsu spiediena Iekšlietu ministrija, kad likumprojekts tika izskatīts otrajā lasījumā, iepazīstināja komisiju ar lielu skaitu statistikas datu, to skaitā arī ar datiem par naudas sodu apmēru dažās citās Eiropas valstīs. Skaitļi izskatās draudīgi, ja neņem vērā milzīgo starpību iedzīvotāju ienākumu līmenī. Ja ņem vērā, piemēram, starpību starp Latvijas iedzīvotāju un kaimiņvalsts Igaunijas iedzīvotāju algām, tad sanāk, ka Igaunijā naudas sods vadītājiem, kuriem asinīs konstatēja no 0,2 līdz 0,5 alkohola promilēm, attiecībā pret vidējo algu ir par 35 procentiem mazāks. Gadījumā, ja alkohola saturs ir no 0,5 līdz 1,5 promilēm, tad tas ir par 22 procentiem mazāks, nekā piedāvājusi mūsu komisija.

Latvijā, ja par bāzi ņem novembra darba algas līmeni – apmēram 426 latus –, tad piedāvātā naudas soda līmenis svārstās no 0,35 līdz 2,3 procentiem no mēnešalgas. Spānijā šis diapazons ir no 0,15 līdz 0,3 procentiem no mēnešalgas apmēra. Zemākais līmenis ir 2,5 reizes mazāks, nekā ir piedāvāts ieviest Latvijā, bet augstākais – gandrīz 8 reizes mazāks. Īrijā naudas soda augstākais līmenis ir 2,6 reizes mazāks, nekā tiek piedāvāts ieviest Latvijā, bet Francijā – 1,4 reizes mazāks. Beļģijā un Vācijā naudas sodu relatīvie diapazoni ir aptuveni tādi paši, kādi būs pie mums, un tikai Polijā tie ir būtiski augstāki.

Turklāt nav saprotams, kādēļ vispār vajag palielināt naudas sodus tieši tagad. 2009.gadā iereibušu vadītāju aizturēšanas gadījumi (salīdzinājumā ar 2008.gadu) ir samazinājušies par 9 procentiem, bet, sākot no 2007.gada, – par 19 procentiem. Avāriju skaits, paldies Dievam, ir samazinājies vēl krasāk: salīdzinājumā ar 2008.gadu – par 83 procentiem, bet salīdzinājumā ar 2007.gadu – gandrīz 2,5 reizes.

Tāpēc nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka pastāvošā naudas sodu sistēma nedarbojas. Pastiprināt tās bardzību vēl vairāk – tas nozīmē tikai palielināt korupcijas risku.

Aicinu atbalstīt kompromisa priekšlikumu, kuru piedāvā PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Plinera kungs! Ir ārkārtīgi bīstami veikt šo korelāciju starp sodu par pārkāpumu un atalgojuma līmeni. Šeit droši vien vietā ir vecais labais teiciens: bagāts dara, kā grib, nabags – kā var. Šeit ir runa par to, ka naudas sods... soda nauda tiek uzlikta attiecīgi par pašu pārkāpumu. Un, ja jūs redzat, ka neesat spējīgs maksāt, tad neriskējiet ar pārkāpšanu. Nu kāds tam sakars ar atalgojuma līmeni!

Tas nozīmē, ka Āfrikas valstī dzērājs var braukt un nobraukt, bet viņš nav sodāms, tāpēc ka tur atalgojuma līmenis ir vēl zemāks.

Neviens jūs nesoda par to, ka jums ir mazi ienākumi. Jūs soda par to, ka jūs pārkāpjat likumdevēju noteikto, teiksim, ātruma ierobežojumu vai aizliegumu atrasties pie stūres dzēruma stāvoklī. Tāpēc šī motivācija, ko jūs minējāt, manuprāt, ir tīra un tieša spekulācija. Neviens nesoda par nabadzību! Soda par likuma pārkāpumu.

Tā ka šo argumentu nevar ņemt vērā. Lai gan jāteic, ka atbildīgā komisija to ir ņēmusi vērā un gājusi pat uz zināmu soda naudas samazinājumu... laikam jāsaka – uz naudas soda samazinājumu, meklējot kompromisu starp iekšlietu ministres iesniegto un Buzajeva kunga iesniegto. Tā ka aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniska Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tieši šis ir kompromisa variants. Ja jūs paskatītos otrajā ailītē, tad redzētu, ka sākotnēji no valdības puses nāca priekšlikums simtprocentīgi palielināt šos naudas sodus.

Šeit, pirmkārt, ir jārunā par samērīgumu – par to, vai tiešām vajadzēja uzreiz šajos gadījumos palielināt simtprocentīgi.

Otrkārt, es varu piekrist tam, ka šeit, mūsu kodeksā, nav nekāda tieša sakara starp atalgojuma līmeni un sodu. Bet, Leiškalna kungs, es jums nevaru piekrist vienā lietā. Piemēram, Skandināvijas valstīs ir tiešs sakars: tiem cilvēkiem, kuri pārkāpj likumus un kuri ir ļoti labi atalgoti, vienalga, vai viņi strādā valsts pārvaldē vai privātajā sektorā, ir jāmaksā lielāki naudas sodi.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo šis ir tieši kompromisa variants.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Aizstāvot savu godu, es gribu tomēr pievērst deputātu uzmanību faktam, ka arī es piedāvāju palielināt naudas sodus, nevis samazināt, turklāt palielināt tos diezgan bargi – uzreiz par 25 procentiem.

Ja ir runa par soda apmēra saistību ar algu, tad jāteic, ka tāda ir prakse, piemēram, Vācijā, kur soda naudas svārstās no vienas līdz trijām mēnešalgām – vāciešu mēnešalgām salīdzinājumā ar mūsējām.

Protams, kompromisu varētu būt daudz, taču es uzskatu, ka manis piedāvātais kompromiss tomēr ir labāks, un ceru uz gandrīz trešdaļas Saeimas deputātu balsu atbalstu tam.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lai būtu pavisam skaidrs un lai novērstu maldināšanu par kādu konkrētas partijas spiedienu vai ko savādāku, gribu darīt jums zināmu, ka Juridiskā komisija, analizējot soda jautājumus, vienmēr lūdz speciālistus, kas iesniedz šādus priekšlikumus, kā arī citus ekspertus vērtēt jau esošo sodu darbības rezultātu. Komisija vienmēr lūdz izvērtēt to, kā darbojas jau pašreizējās normas, kāds ir sasniegtais rezultāts, kāda ir soda izpilde, kāds no tā ir ieguvums sabiedrībai, un tikai tad lemj par kādas normas izmaiņām. Un tāpat tas ir noticis arī šajā gadījumā, un tieši tāpēc komisija nonāca pie secinājuma, ka 8.priekšlikums nav atbalstāms. Aicinu jūs atbalstīt 9. un 10.priekšlikumu – komisijas sagatavotos priekšlikumus. Un nekāds spiediens no kādas konkrētas partijas šajā ziņā nevar būt, nekādam spiedienam nebūtu nekādas nozīmes, jo Juridiskā komisija strādā koleģiāli un lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Turklāt komisijas piedāvājumam bija pārliecinošs balsu vairākums, un mēs ceram, ka arī pārējie deputāti to atbalstīs.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Jā. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt, balsot “pret” deputāta Buzajeva priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

11.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

12.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs.

14.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs.

15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Naudas sods pusaudžiem nevis par atrašanos alkohola reibumā, bet vienkārši par alkohola lietošanu tiek ieviests pirmo reizi visā 26 gadus ilgajā kodeksa pastāvēšanas laikā.

Iekšlietu ministrijas iesniegtajā anotācijā motivācija ir sekojoša: “Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmo daļu bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus un bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Līdz ar to likumīga pamata saukt nepilngadīgos pie administratīvās atbildības par smēķēšanu vai alkoholisko dzērienu lietošanu nav.” Citāta beigas.

No Iekšlietu ministrijas viedokļa, labākais bērnu aizsardzības veids ir viņu aplikšana ar naudas sodiem. Ņemot vērā to, ka dzeršana pusaudžu vidū ir ārkārtīgi bīstama parādība, es atļaušos atbalstīt policijas loģiku un piedāvāšu aplikt pusaudžus ar naudas sodu ne tikai par alkoholisko dzērienu lietošanu, bet arī par alkoholisko dzērienu iegādāšanos.

Grozījuma pamatojums ir ļoti vienkāršs. Jūs, protams, atceraties diskusiju Alkohola aprites likuma apspriešanas laikā, kad deputāte Sarmīte Ķikuste piedāvāja pasludināt 1.septembrī “sauso likumu”. Un, protams, jūs neatceraties, ka bez debatēm bijāt atbalstījuši manu priekšlikumu – visas 365 gadā aizliegt pusaudžiem iegādāties alkoholu. Lūk, es piedāvāju šodien ieviest par šā jau spēkā esošā aizlieguma pārkāpšanu naudas sodu.

Liekas, ka Iekšlietu ministrija piedāvā ieviest naudas sodu par alkohola lietošanu no pusaudžu puses tādēļ, ka tas ir aizliegts ar likumu. Deputāts Buzajevs piedāvā ieviest naudas sodu par alkohola iegādāšanos no pusaudžu puses, tāpēc ka arī tas ir likumā aizliegts. Savukārt Juridiskā komisija vienu priekšlikumu atbalsta, bet otru, kura pamatā ir tā pati loģika, noraida. Mani māc bažas, ka šeit nav vainojams nedz alkohols, nedz pusaudži, nedz loģika, bet gan pats deputāts Buzajevs: vienkārši Juridiskā komisija nolēma, ka tiesības uz likumdošanas iniciatīvu nav attiecināmas uz kādu vienu konkrētu personu, kas stāv jūsu priekšā.

Tādēļ, ja man pēc nākamo vēlēšanu rezultātiem nāksies ieņemt iekšlietu ministra posteni, es pats neparakstīšu ministrijas likumdošanas iniciatīvas, bet uzticēšu to darīt parlamentārajam sekretāram.

Pagaidām es aicinu vismaz Sarmīti Ķikusti balsot “par” manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Komisija neatbalsta deputāta Buzajeva priekšlikumu. Jāsaka, ka gan smēķēšanas gadījumā, ko ir veicis nepilngadīgais, gan arī alkohola lietošanas gadījumā pirmais sods, kas tiek piemērots, ir brīdinājums. Un brīdinājums ir labākais profilakses līdzeklis, lai nākamajā reizē nebūtu vairs jāpiemēro naudas sods.

Tā ka aicinu neatbalstīt Buzajeva priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

16.priekšlikumu formulējis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

17.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

18.priekšlikumu iesniedzis deputāts Juris Sokolovskis. Tas nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

20.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 21.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Bergholcs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Tāpat arī 22.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Bergholcs. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot, 23.priekšlikumā – tā paša parlamentārā sekretāra priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 24. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Pirms es aicinu balsot par likumprojektu kopumā, informēju, ka paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā līdz Jāņiem, jo šogad Jāņos ir garās brīvdienas. Līdz ar to ir cerības, ka tas tomēr būs zināmā mērā, daļēji, profilakses līdzeklis.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1724/Lp9) pirmajā lasījumā ir izskatāms, jo ir arī saņēmis komisijas atbalstu. Kā šāda grozījuma iesniegšanas motīvs anotācijā ir norādīts šim laikam ļoti pozitīvs morāls un, protams, arī ekonomisks stimuls, proti, cilvēku savstarpējās solidaritātes veicināšana.

Jāatzīst, ka pašreizējā likumdošana paredz būtiskus apgrūtinājumus tiem cilvēkiem, kam ir paredzēta šī palīdzība medicīnas vai izglītības izdevumu segšanai. Spēkā esošais likums paredz, ka tām personām, kas saņem ziedojumus un dāvinājumus, kuri pārsniedz 1000 latu robežu, par visu šo 1000 latu apjomu ir jāmaksā pilnā apjomā ienākuma nodokļa likme – 26 procenti. Iesniegtie grozījumi paredz citu pieeju, proti, ka visa šī ziedojuma summa izglītības vai veselības nodrošināšanai netiek aplikta ar ienākuma nodokli pilnā apmērā neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība. Tas ir pats galvenais, ko var piebilst par šo likuma grozījumu.

Varētu pateikt vēl arī to, ka dāvinātāja nauda, kuru viņš iedod lūdzējam vai prasītājam vai arī no sava laba prāta piešķir kādam, kuram pēc tās ir vajadzība, jau reiz ir aplikta ar nodokli. Un arī tāpēc šie grozījumi ir lietas sakārtošanas labad vēlami.

Protams, jāatzīst vēl arī tas, ka komisijā tika debatēts, jo ir saņemta Finanšu ministrijas vēstule, kurā Finanšu ministrija neatbalsta šo atvieglojumu piešķiršanu attiecībā uz tiem maksājumiem, kas ir paredzēti izglītības iegūšanai, un atbalsta tikai tos, kas ir paredzēti veselības nostiprināšanai vai veselības vajadzībām, operācijām (izņēmums ir kosmētiskās operācijas; tas ir paredzēts arī iesniedzēju priekšlikumā).

Taču jautājums radās par to, ka šajā gadā... ka, pieņemot likumu gandrīz vai gada vidū, varbūt būtu taisnīgi, ja attiecībā uz visiem tiem, kas ir izdarījuši šādus maksājumus kopš gada sākuma, būtu pārejas noteikumos tomēr atruna, ka visi tie, kas ir šādus maksājumus veikuši, būtu atbrīvojami no nodokļa, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, līdz likuma spēkā stāšanās brīdim. Esam komisijā arī to pārrunājuši un panākuši vienošanos, ka šādu grozījumu, šādu papildinājumu uz otro lasījumu mēs varētu iesniegt arī komisijas vārdā.

Un līdz ar to izskatās, ka patiesībā visas politiskās partijas, kas ir pārstāvētas komisijā, atbalsta šādu grozījumu virzīšanu Saeimā, turklāt rosina Saeimu lemt arī par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai Kraukļa kungs vēlas runāt par steidzamību? Jā. Tātad sākam debates.

Vārds Kraukļa kungam par likumprojekta steidzamību.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi! Tautas partijai ir gandarījums par to, ka mūsu piedāvātais kļūdas labojums – un tā faktiski bija valdības kļūda, nolemjot aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli šos dāvinājumus ārstniecībai un izglītībai – ir guvis atbalstu. Un tomēr arī steidzamība šajā jautājumā ir ļoti svarīga. Ir jābūt cilvēkiem skaidrībai. Mēs savu priekšlikumu iesniedzām 2.martā, ir pagājuši faktiski jau divi mēneši, lai nonāktu līdz šādam kopīgam redzējumam. Šādas kļūdas būtu jālabo ātrāk.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šī steidzamība ir ārkārtīgi svarīga. Un, protams, svarīgi ir arī tas, lai beigu beigās komisija nolemtu, ka tas attiecas uz visu kalendāro gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Rugāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam...

Sēdes vadītāja.

Vispirms par pirmo lasījumu!

A.Rugāte.

Piedošanu, ir pirmais lasījums. Es atvainojos! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

A.Rugāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs, un izskatīšana otrajā lasījumā – 13.maijā.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs, izskatīšana galīgajā lasījumā – 13.maijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1734/Lp9 – “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Sa-eimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.maijs.

Sēdes vadītājs.

6.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”” un atbalstīja šo likumprojektu. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.maijs.

Sēdes vadītājs.

6.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Likumā par ostām”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5706.

Šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas līdzdalību izstādē “World Expo 2010” Šanhajā. Atbildīgās institūcijas secināja, ka pašreizējā likumdošana neatļauj ostu pārvaldēm ziedot līdzekļus šādiem mērķiem, tādēļ komisija pēc diskusijām un konsultācijām gan ar Finanšu ministriju, gan ar Ekonomikas ministriju nolēma šo likumprojektu virzīt uz priekšu. Tiesa, uz otro lasījumu – acīmredzot jau ar Juridisko biroju ir panākta vienošanās – mēs pievienosim to, ka šāds ziedojums ir jāsaskaņo arī ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai tomēr būtu arī pilnīga parlamentārā kontrole pār šo jautājumu.

Tā kā izstāde jau faktiski tūliņ tiks atklāta, komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Likumā par ostām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 12, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Interesants gadījums. Es negribu runāt ne “par”, ne “pret”, bet gribu runāt par dažām īpatnībām likumu rakstīšanā un zināmu problēmu risināšanā.

Ko likums paģēr? Likums paģēr zināmu lietu, jo to, ka šī izstāde notiks 2010.gadā, mēs zinājām piecus gadus iepriekš. To, ka Latvija piedalīsies, zinājām vismaz trīs gadus iepriekš. Tas, kādā veidā izstāde “World Expo 2010” būtu finansējama, bija jānosaka likumā par 2010.gada budžetu, precīzi norādot gan ieņēmumu daļu, gan izdevumu daļu. Visu laiku notiek kaut kāda cerēšana uz to, ka kāds ziedos. Vēl jau nav zināms, vai ziedos. Un atkal mums būs jārisina kāda problēma. Proti, likums šobrīd paģēr, ka ostu pārvaldes drīkst dāvināt, ziedot valstij, ieskaitot valsts budžetā... šādas ieņēmumu pozīcijas budžetā nav, bet paiesim tam faktam garām... drīkst ziedot valsts budžetā un ka Ministru kabinets lemj par dāvināto finanšu līdzekļu pieņemšanu, kā arī ziedojuma izlietošanu, ja ziedotājs nav noteicis dāvinājuma mērķi.

Ne ziedotājam, kas ziedo caur valsts budžetu, ne Ministru kabinetam šādas mērķtiesības neparedz ne Likums par budžetu un finanšu vadību, ne arī šā gada budžeta likums. Mēs mēģinām atkal atrisināt problēmas, likumam klāt neesot.

Vēl. Jāņem vērā, ka ostu pārvaldes vai ostas, brīvostas mums ir atvasinātas publiskās personas, kurām ir tiesības uz savu budžetu, un, ja šāds dāvinājums nav paredzēts šīs ostas budžetā, tad... Atkal man interesanti – kas un kādā veidā lems un vai ostas lems par sava 2010.gada budžeta izmaiņām? Kur tad sūtīs? Kas tad piešķirs? Un kas un kādā veidā Minis­tru kabinetam ir devis tiesības rīkoties ar šādām naudām pēc saviem ieskatiem? Ar šādām naudām! Ja nemaldos, runa ir par pusmiljonu latu. Vai ar šādām naudām rīkoties deleģēts ir tikai Latvijas Republikas parlaments?

Nav jau teikts, ka šī problēma nebija risināma šā gada budžetā. Vajadzēja budžeta ieņēmumu sadaļā ierakstīt kontribūciju ostām (Ventspils ostai – pusmiljons, Rīgas ostai – otrs pusmiljons), jo tās nav kapitālsabiedrības kā “Latvijas Dzelzceļš”, un izdevumu daļā ierakstīt pie... ierakstīt Latvijas investīciju un attīstības aģentūras budžetā. Un tad viss būtu kārtībā. Tad mēs skaidri zinātu... Nezinu, cik likumīgi... Bet mēs ieliktu ieņēmumus no ostas budžeta līdzekļiem kā budžeta sadaļu, kā pozīciju, un arī izdevumus šajā finansējumā.

Es nezinu, kā šeit šādas problēmas var atrisināt likumiski. Bet mēs, kārtējo reizi saskaroties ar šo problēmu, darīsim vienalga ko, lai tik šī nauda atrastos.

Un vēl ir viens jautājums. Es vakar skatījos Latvijas televīzijas, ja nemaldos, 1.kanālu, un redzēju, ka osta nebūt neizteica šādu vēlmi – dāvināt. Viens no Ostas valdes locekļiem teica, ka osta pirmām kārtām par to nav lēmusi un ka neviens nevar zināt, ja šis jautājums tiks iekļauts darba kārtībā ar visiem ostas budžeta labojumiem, vai lēmums būs pozitīvs. Un tad jau valdībai šobrīd ir lēnā garā jādomā par to, kādu atkal triku izdarīt, lai mēs šo naudu varētu ieguldīt Šanhajā – kā es saprotu, “Aerodium” projektā, kur lēks pa gaisu cilvēki un pievilinās apmeklētājus Latvijas paviljonam, kurš atklāšanas dienā vēl nav atklāts un diez vai tiks atklāts arī vēl pēc divām trijām nedēļām. Vismaz tā izskatās, bet pievilināt...

Jāņem vērā arī tas, ka šis finansējums pa tiešo aiziet latviešu – jā! –, bet juridiski Kanādas firmai. Atkal tāda īpatnēja budžeta kolīzija, ka mēs caur valsts budžetu 2010.gadam, kurš ir briesmīgi īsināts, saīsināts un noīsināts... ka mēs risinām nevis skolēnu Dziesmu svētku problēmas, bet risinām kādas Kanādas firmas vēlmi, reklamējot Latviju, reklamēt, neapšaubāmi, arī sevi.

Tās ir lietas, par kurām jādomā daudz ātrāk. Es gan ļoti strikti neaicinu balsot “pret”, bet, kā lai saka, īsti leģitīms jau šis likumprojekts nav.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis.

Jā. Komisijā mums bija garas debates, un tiešām arī komisija norādīja, ka šādi jautājumi būtu jārisina daudz laicīgāk. Diemžēl Ekonomikas ministrija savulaik šo lietu ir palaidusi tādā, nu, diezgan vieglprātīgā veidā uz priekšu. Bet nu tiešām ir lūgums gan no Finanšu ministrijas, gan no Ekonomikas ministrijas puses šo likumprojektu virzīt uz priekšu strauji. Ir arī rakstisks Finanšu ministrijas atzinums, ko komisija pieprasīja, – ka tas, ministrijasprāt, nav pretrunā ar citiem regulējošiem aktiem. Tāpēc komisijas vārdā man tomēr ir jāaicina jūs atbalstīt šo...

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par ostām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 14, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs, pulksten 9.00 no rīta, izskatīšana Saeimas sēdē – 6.maijā.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs, pulksten 9.00, izskatīšana Saeimas sēdē – 6.maijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītās deputātes un godātie deputāti! Šeit būs runa faktiski par sešiem nākamajiem likumprojektiem.

Jau kopš 2009.gada 30.oktobra Minis­tru kabinets apstiprinājis koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kuras virsmērķis ir izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, un palielināt uzņēmēju skaitu. Lai turpinātu mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu ieviešanu, ir būtiska likumprojekta “Par mikrouzņēmumu nodokli” un grozījumu to pavadošajos likumos – likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, “Par nodokļiem un nodevām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” – izskatīšana un pieņemšana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmušas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vēstuli, kurā viņš lūdz izskatīt šo likumprojektu iespējami ātri, atzīmēdams, ka likumprojekts “Par mikrouzņēmumu nodokli” ir sociāla rakstura atbalsta instruments, kurš ir vērsts uz ģimenes uzņēmumu atbalstīšanu un šāda uzņēmumu tipa iedzīvināšanu Latvijas ekonomikā, kā arī uz ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanu mikrouzņēmumos.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vairākās sēdēs uzklausījusi pieaicināto ekspertu viedokļus, iepazinusies ar koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekļa Jāņa Endziņa prezentēto fiksētā mikrouzņēmumu nodokļa pamatojumu, konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Par mikrouzņēmumu nodokli”. Iepazinusies ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska vēstuli par minēto likumprojektu, komisija atbalstīja likumprojekta steidzamību, bet, ņemot vērā, ka nepieciešams laiks, lai izskatītu būtiskus Juridiskā biroja priekšlikumus, tika noteikts pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, konkrēti 28.maijs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nobalsot vispirms vajag!”)

Likumprojekta iesniedzēji un Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas speciālisti, eksperti jau rīt pulksten vienos tiksies, lai strādātu ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs saņemtajiem deputātu, Juridiskā biroja un pieaicināto sabiedrisko organizāciju priekšlikumiem, veiktu to izskatīšanu un sagatavošanu iesniegšanai atbildīgajā komisijā, lai likumprojekts būtu vislabākajā veidā izveidots un realizēts un lai koncepcija par mikrouzņēmumu atbalstu tiktu īstenota un likums nebūtu pretrunā ar Satversmi.

Un konkrēti šobrīd strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” steidzamību.

Deputāte Pētersone ir nospiedusi pogu tieši tajā brīdī, kad es teicu: “Lūdzu zvanu!” Droši vien jāļauj runāt un argumentēt “par” vai “pret” steidzamību.

Vārds deputātei Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Un atvainojos, ja es kavēju procedūru.

Es gribu teikt mūsu frakcijas, LPP/LC, vārdā, ka mēs atbalstīsim steidzamību un atbalstīsim arī šo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Runājot par steidzamību, jāteic, ka tas ir tikai nosacīts atbalsts, jo tik tiešām ir ļoti svarīgi, ar kādiem priekšlikumiem Saeimā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vērsīsies šī darba grupa, par kuru stāstīja deputāts Krūmiņš. Jo, kad mūsu frakcijā mēs izdiskutējām šos likumprojektus, tad mūs darīja bažīgus uzņēmēju apsvērumi, ka... Jā, mēs atbalstītu katru atvieglojumu uzņēmējdarbības videi, taču šajā paketē netiek atvieglots nodokļu apjoms jeb nodokļu nasta. Tiek atvieglotas atsevišķas birokrātiskās procedūras, atskaišu iesniegšanas biežums tiek mazināts.

Runājot par steidzamību, jāteic arī tas, ka likumprojektu paketē ir iestrādāti riski, kas rada... Šajā redakcijā likumprojekti nonāk pretrunā ar Satversmi, jo tiek ierobežotas tiesības darba ņēmējiem šajos komersantos, šajās mazajās uzņēmējdarbības formās, saņemt diferencētas sociālās garantijas, kas būtu atkarīgas no viņu darba samaksas.

Tātad mūsu frakcija ir gatava atbalstīt konceptuāli, bet otrajā lasījumā mēs lemsim par atbalstu šai paketei tikai tad, ja visi eksperti pateiks, ka šīs konstitucionālās pretrunas ir likvidētas darba gaitā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nesapratu jūsu attieksmi pret steidzamību.

K.Pētersone.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krūmiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītājs.

Mums vispirms ir jānobalso par pirmo lasījumu.

A.Krūmiņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Krūmiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs. Izskatīšana – Saeimas 10.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

28.maijs – priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 10.jūnija sēdē – otrais, galīgais, lasījums. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, lūdz Saeimu atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krūmiņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Krūmiņš.

Arī šim likumprojektam 28.maijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana – Saeimas 10.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Augusts Krūmiņš... Es atvainojos... Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, komisija uzskatīja, ka likumprojektam ir jāpiešķir steidzamība.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krūmiņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Krūmiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs, izskatīšana – Saeimas 10.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī šim likumprojektam atbildīgā komisija lūdz piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krūmiņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Krūmiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs, izskatīšana – Saeimas 10.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī šim likumprojektam komisija lūdz piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krūmiņš.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta otrā lasījuma datumu.

A.Krūmiņš.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.maijs un izskatīšana – 10.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par mikrouzņēmumu nodokli”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatījusi minēto likumprojektu, atbildīgā komisija lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par mikrouzņēmumu nodokli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krūmiņš.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu mēs skatījām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tiešām, neapšaubot labo gribu, ko izstrādātāji šajā likumprojektā un iepriekšējos likumprojektos ir iekļāvuši, varu tikai apbrīnot – negatīvā nozīmē! – to, cik nekvalitatīvs rezultāts pēc tāda ilga, skaļa, darba ir nonācis līdz Saeimai. Faktiski gan šis, gan tie pārējie likumprojekti ir ļoti būtiski jāpārstrādā, tur ir ļoti daudzas “dziļumbumbas”, tēlaini izsakoties. Bet pats galvenais: ja šo visu pieņemtu tādā veidolā, kādā to ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija, tad, visticamāk, faktiski nevienam uzņēmumam tas nebūtu interesanti, jo aktīvam uzņēmējam tas pat nav izdevīgāk nekā tas, ko pašreizējā likumdošana nosaka.

Tāpēc es aicinu deputātus tiešām uz ļoti rūpīgu darbu pie šiem likumprojektiem.

Protams, pirmajā lasījumā, lai pats process virzītos uz priekšu, ir jāatbalsta, lai gan faktiski dokumenta kvalitāte to neļautu darīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Krūmiņš.

Kā jau es teicu, komisija ir piedāvājusi pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai novērstu minētās neprecizitātes, kuras ir likumā un uz kurām norādīja speciālisti. Tādēļ deputātus es aicinu uz atbildīgu radošu darbu pie šā likumprojekta.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par mikrouzņēmumu nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta otrā lasījuma datumu.

A.Krūmiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs, likumprojekta izskatīšana – 10.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5848.

Juridiskā komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi piecus priekšlikumus, un visi priekšlikumi ir atbalstīti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs.

Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.maijs.

Sēdes vadītājs.

5.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Ir saņemti vienpadsmit priekšlikumi, trīs no tiem nav atbalstīti.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.... (No zāles: “Balsot!”) Ā, deputāti prasa balsojumu. Lūdzu skaļāk to savu saucienu!... Balsosim par 9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 41, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste.

10. – deputātu Latkovska un Ķikustes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Latkovska un Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 40, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 5.maijs.

Sēdes vadītājs.

5.maijs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.5855. Ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs.

5.maijs.

Sēdes vadītājs.

5.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Šajā likumprojektā, kas ir ar priekšsēdētāja kunga nosaukto garo nosaukumu, valdība mēģina risināt divas problēmas, un abas tās ir pozitīvas. Pirmā ir neliela strukturāla reforma, apvienojot divas komitejas, un otrā – vieglāka piekļuve līdzekļiem no sabiedrības puses.

Aicinu vispirms noteikt likumprojektam steidzamību un pēc tam atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Jau iepriekš pateikdamies, aicinu to atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu noteikt otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt 30.aprīli un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 6.maijā.

Sēdes vadītājs.

30.aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 6.maijā – otrais, galīgais, lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5742.

Šo likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, ņemot vērā to, ka Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir Ministru kabinetam lūdzis izskatīt pēc iespējas ātrāk jautājumu, vai nav iespējams papildināt ar papildu funkcijām Zemkopības ministrijas funkcijas. Konkrēti jautājums ir par to, ka Zemkopības ministrijas funkcijās vajadzētu ietilpināt arī meža nozares darbinieku apmācību, izglītošanu un informācijas pieejamības nodrošināšanu.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi šo grozījumu un papildina funkciju skaitu attiecīgajā pantā, un komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalsta tā steidzamību.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile.

Lūdzam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī likumprojekta otrā lasījuma datumu.

A.Seile.

Komisija vienojās, ka priekšlikumi būtu iesniedzami līdz 5.maijam, līdz pulksten 9.00 no rīta. Tātad pasteidzieties tos sagatavot! Un likumprojektu otrajā lasījumā varētu izskatīt Saeimas 6.maija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.maijs, pulksten 9.00 no rīta, un likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 6.maijā.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Līdz ar to apstiprinātā šodienas darba kārtība izskatīta.

Informēju, ka šodien bija pulksten piecos pēcpusdienā paredzēts izskatīt divas atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz abiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes.

Viens bija jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par 2010.gada valsts budžetu”.

Uz šo jautājumu, kā jau es teicu, ir saņemta rakstiska atbilde, un, sazinoties ar iesniedzējiem, noskaidrots, ka jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Līdz ar to uz šo jautājumu mutvārdu atbilde netiks sniegta.

Otrs jautājums tika iesniegts Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas analītisko uzdevumu izpildi un valsts atbalstu AS “Parex banka””. Ir saņemta rakstiska atbilde, un jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka viņus apmierina rakstiskā atbilde. Līdz ar to arī uz šo jautājumu mutvārdu atbilde netiks sniegta.

Un tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis četrus jaunus jautājumus.

Deputāti Pliners, Buhvalovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par izglītības eksporta veicināšanu”. Šis jautājums, protams, tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Ir saņemts arī deputātu Dukšinska, Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”. Šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Ir saņemts arī deputātu Ivana Klementjeva, Agešina, Ribakova, Zemļinska un Pimenova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā”. Šis jautājums, protams, tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Un ir saņemts deputātu Fjodorova, Ribakova, Tutina, Urbanoviča, Agešina, Golubova, Vidavska, Mirska, Pimenova un Rubika jautājums finanšu ministram Einaram Repšem “Par patentmaksas piemērošanu”. Šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Tagad vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

Deputāte Ingrīda Circene nevēlas neko paziņot?

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc 15 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc sešām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Kamēr nāk deputāts Ābiķis, tikmēr vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Visi Saeimas deputāti un Saeimas darbinieki! Rītdien pulksten 10.30 izbrauksim uz pavasara talku! Stādīsim kociņus. Laipni aicināti!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Atgādinu jums, ka nākamajā trešdienā pulksten 12.30 Sarkanajā zālē mums ir sēde kopā ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kā arī ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kurā skatīsim jautājumu par valsts budžeta izlietojumu sportam Izglītības un zinātnes ministrijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa. Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Oskars Kastēns, Janīna Kursīte-Pakule, Leopolds Ozoliņš, Baiba Rivža, Inese Šlesere un Ausma Ziedone-Kantāne... Paldies, es redzu! Un Ērika Zommere.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas 2010.gada 29.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.