Izglītības un zinātnes ministre: Par pārmaiņām izglītībā pēdējo 20 gadu laikā

30.aprīlī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe viesojās Vecumnieku novada Valles vidusskolā, tikās ar skolēniem un runāja ar viņiem par atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības divdesmit gadiem. Ministre pastāstīja gan par savu personisko pieredzi pirms 20 gadiem, gan atskatījās uz izglītībā notikušajām pārmaiņām.

Sarunā ar jauniešiem T.Koķe teica, ka ikvienam cilvēkam attiecīgajā laikā svarīgi darīt to, ko vislabāk prot, tādējādi sniedzot iespējami lielāku ieguldījumu noteiktu lietu un kopējā valsts attīstībā. Būdama angļu valodas filoloģe un pedagoģe, pirms 20 gadiem viņa mācīja angļu valodu Augstākās padomes deputātiem, jo arī tā laika deputātu angļu valodas zināšanas ir palīdzējušas stiprināt Latvijas starptautiskās pozīcijas un parādīt Latviju pasaulei. T.Koķe arī pastāstīja, ka tūlīt pēc neatkarības atgūšanas viņa kā viena no pirmajām Latvijas pārstāvēm ieguva Zviedrijas stipendiju un četrus mēnešus Stokholmas Universitātē veidoja jaunu studiju kursu topošo pedagogu sagatavošanai, kas pilnībā atšķīrās no līdz tam izmantotajām pieejām skolotāju izglītībā.

Runājot par pārmaiņām izglītībā, ministre uzsvēra, ka 20 gadu laikā notikusi pāreja no centralizētas sistēmas, no normatīvās pedagoģijas uz atvērtu sistēmu, kas jauniešiem gan devusi brīvību un vairojusi izvēles iespējas, gan vienlaikus likusi mācīties uzņemties atbildību par savu izvēli. Šo gadu laikā vidusskolā jauniešiem bijušas iespējas brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, bet bieži vien izvēlēts vieglākais pretestības ceļš, taču šobrīd vidusskolā ir programmu pieeja, un tā tāda arī tiks saglabāta. Tajā pašā laikā nemitīgi tiek veikts darbs pie mācību satura pārskatīšanas un pilnveides, jo svarīgi nodrošināt tā atbilstību mūsdienu dinamiskajam laikmetam, kas vienlaikus veicina atbilstošāku jauniešu sagatavošanu turpmākajām dzīves gaitām.

20 gadu laikā izglītībā notikusi virzība uz kompetenču un prasmju apguvi, pilnveidotas un dažādotas mācību metodes, uzlabota un joprojām tiek modernizēta izglītības infrastruktūra, tostarp izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Latvijas izglītības sistēma kļuvusi arī atvērta starptautiskajiem procesiem, dodot iespējas skolēniem, audzēkņiem, studentiem un pedagogiem izmantot dažādu starptautisko programmu iespējas. Tāpat ieviesti centralizētie eksāmeni, notiek izglītības programmu licencēšana un akreditācija.

Runājot par jauniešu turpmākās izglītības gaitām, ministre rosināja viņus sākt studijas Latvijas augstskolās, piebilstot, ka valsts budžeta vietu skaits saglabāts aptuveni iepriekšējā līmenī, tāpat nodrošināta studiju un studējošo kreditēšana. Vienlaikus viņa rosināja jauniešus izmantot tās iespējas, ko dod Latvijas dalība Eiropas Savienībā, proti, daļu studiju laika mācīties arī ārpus Latvijas.

Sarunā ar jauniešiem T.Koķe sacīja, ka šai paaudzei, kas dzimusi brīvībā, ir dotas izvēles iespējas, bet vienlaikus paaudzei, kas dzimusi brīvībā, nekas cits neatliek, kā darīt, darīt pašiem, negaidot no citiem. Šai paaudzei vērtības būs iespējams radīt ar savām zināšanām un labklājības avots būs pats cilvēks.

T.Koķe tikās arī ar Valles vidusskolas direktoru Česlavu Batņu un skolas pedagogu kolektīvu, kā arī ar Vecumnieku novada domes priekšsēdētāju Rihardu Melgaili un domes pārstāvjiem. Ministre pārliecinājās, ka skolai ir priekšrocības, ar kurām tai nākotnē ir iespējas ieinteresēt un piesaistīt jaunus skolēnus, piemēram, sporta infrastruktūra.

Sarunā ar skolotājiem ministre uzsvēra, ka, veidojot 2011.gada valsts budžetu, stingri aizstāvēs pedagogu atalgojumu. T.Koķe piebilda, ka pēdējā gadā vispārējā izglītībā, gan sākot sakārtot skolu tīklu, gan ieviešot principu “nauda seko skolēnam”, veikts nozīmīgs darbs, kas sekmē izglītības kvalitāti, pedagogu atalgojuma palielināšanu, veicina racionālu valsts līdzekļu izmantošanu.

Tika pārrunāti arī jautājumi par izmaiņām mācību saturā, un skolotāji pauda viedokli, ka šīs pārmaiņas ir nepieciešamas. Vienlaikus viņi atzina, ka ir būtiski tām sagatavoties un veikt nepieciešamos priekšdarbus – definēt vienotas prasības, kādām bērniem jābūt, sākot skolas gaitas, tostarp kontekstā ar skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece