Par Saeimā caurlūkoto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”

12.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers, nosūtot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 4.martā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, norādīja uz riskiem, kas varētu rasties pēc likuma spēkā stāšanās saistībā ar valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanu.

Saeima, caurlūkojot šo likumu 2010.gada 22.aprīlī, veica tajā vairākus papildinājumus, lai mazinātu iepriekš norādītos riskus.

22.aprīlī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” 23.pants (par Imigrācijas likuma 33.pantu) paredz pagarināt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanas un atbilžu sniegšanas termiņus no trīsdesmit uz deviņdesmit dienām, tādējādi dodot iespēju attiecīgajiem dienestiem veikt nepieciešamās pārbaudes trīs reizes ilgākā laikā, nekā tas ir bijis līdz šim.

Savukārt tiesību norma, kas paredz, ka darījumu summas samaksai par nekustamā īpašuma iegādi ir jābūt veiktai bezskaidras naudas norēķinu veidā (likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” 18.pants, ar kuru papildina Imigrācijas likuma 23.panta pirmo daļu ar 29.punktu), nodrošinās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, tai skaitā attiecībā uz uzturēšanās atļauju pieprasītāju rīcībā esošo finanšu līdzekļu izcelsmes kontroli, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu identificēšanu.

Ievērojot Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas kompetenci saistībā ar pārbaužu veikšanu par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī to, ka minēto iestāžu darbinieki piedalījās iepriekš minētā likuma pilnveidošanā tā caurlūkošanas procesā Saeimā, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja lūdza šīm iestādēm sniegt viedokli, vai 22.aprīlī atkārtoti caurlūkotā likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.

Atbildot uz minēto Valsts prezidenta kancelejas lūgumu, Drošības policijas priekšnieks J.Reiniks un Satversmes aizsardzības biroja direktors J.Kažociņš ir snieguši pozitīvu vērtējumu par 2010.gada 22.aprīlī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” redakciju. Drošības policijas priekšnieks J.Reiniks ir informējis Valsts prezidenta kanceleju, ka 2010.gada 22.aprīlī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa. Savukārt Satversmes aizsardzības biroja direktors J.Kažociņš savā atbildē Valsts prezidenta kancelejai ir norādījis, ka likumdevēja veiktie likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” papildinājumi, proti, deviņdesmit dienu pārbaudes ilguma noteikšana termiņuzturēšanās atļaujas pieprasītājam, prasība darījuma summas samaksu veikt bezskaidras naudas norēķinu veidā, deleģējums Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā izvērtēt Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. vai 30.punkta paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu, rezultātiem un ietekmi uz Latvijas sabiedrības attīstību, mazinās iespējamo papildu apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Attiecībā uz nepieciešamību veikt Imigrācijas likuma grozījumu makroekonomiskās ietekmes analīzi, kā arī izvērtēt to ietekmi uz Latvijas valsts budžetu, sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā, jāatzīst, ka izvērstu makroekonomiskās ietekmes analīzi attiecīgās Saeimas komisijas neiesniedza. Taču Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniedza analīzi par likuma grozījumu iespējamo ietekmi uz valsts budžetu. Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc tikšanās ar drošības iestāžu pārstāvjiem secināja, ka papildus valsts budžeta līdzekļi šo iestāžu darbības nodrošināšanai nav nepieciešami. Lai arī norādītā likuma grozījumu ietekme uz tautsaimniecību kopumā minētajās komisijās tika apspriesta, tomēr sīkāk netika analizēta to ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, nekustamā īpašuma vērtību līmeņa izmaiņām un to ietekmi uz īpašuma kadastra vērtību noteikšanu, pamatojoties uz kuru tiek noteiktas nekustamā īpašuma un mājokļa nodokļa likmes. Tāpat būtu jāvērtē arī iepriekš norādītā ietekme uz situāciju banku sektorā un mājsaimniecību kredītsaistību problēmām, kas ir cieši saistītas ar situāciju nekustamā īpašuma tirgū. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtajām ziņām (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ziņojums Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisijai par situāciju banku sektorā un veiktajiem uzraudzības pasākumiem) lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apmēra (attiecīgi 81,4% un 88,5%) ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Pasliktinoties kredītu kvalitātei, bankas ir spiestas veidot lielus uzkrājumus nedrošiem kredītiem. Kopš 2009.gada sākuma uzkrājumu jeb kredītu vērtības samazināšanās zaudējumu apmērs ir pieaudzis četras reizes. Tas savukārt ietekmē banku kreditēšanas politiku attiecībā uz uzņēmējdarbību un tautsaimniecībai svarīgu projektu atbalstīšanu.

Valsts prezidents norāda, ka, caurlūkojot likumu, Saeima ir papildinājusi Imigrācijas likuma 38.pantu ar otro daļu, kas paredz Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā izvērtēt Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un iesniegt par to ziņojumu Saeimai. Šī tiesību norma ir ļoti svarīga tieši tāpēc, ka tā dos iespēju regulāri pārliecināties par 2010.gada 22.aprīļa likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” un tajā ietverto, plaši apspriesto tiesību normu makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā, investīciju piesaistes apjomiem un izmaiņām migrācijas kopējā ainā, jo pretējā gadījumā jebkuri argumenti par minētā likuma pozitīvu vai negatīvu ietekmi šobrīd ir pieņēmumi.

Nobeigumā Valsts prezidents atzīmē, ka Imigrācijas likuma 23.pants nosaka ārzemnieka tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nevis garantē tiesības šādu atļauju saņemt. Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts nosaka, ka jebkurš ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus ir derīga veselības apdrošināšanas polise un ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Savukārt Imigrācijas likuma 35.pants nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas, vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, u.c. gadījumos. Imigrācijas likuma 22.panta otrā daļa nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Tas nozīmē, ka vismaz vienu reizi gadā tiek veikta pārbaude, vai joprojām pastāv tie apstākļi, pamatojoties uz kuriem termiņuzturēšanās atļauja tika izsniegta.

Ievērojot visu minēto, Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nolēmis izsludināt 22.aprīlī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā” Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta preses dienests