Pasaules Banka: Par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumos Latvijā

28.aprīlī Latvijā tika prezentēts Pasaules Bankas Diagnostikas pārskats par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā.

Šis pārskats Latvijā tika veikts saistībā ar ekonomiskās situācijas lejupslīdi un tiem izaicinājumiem, ar ko patērētāji ir saskārušies finanšu pakalpojumu jomā pēdējo divu gadu laikā – pārlieku lielo parādu slogu, grūtībām segt savas kredītsaistības, banku, ne banku un citu iesaistīto finanšu pakalpojumu sniedzēju praksi, kā arī strīdu risināšanas kārtību, kas pieejama patērētājiem.

Lai ieviestu pārskatā izstrādātās rekomendācijas un uzlabotu patērētāju aizsardzības situāciju Latvijā, Pasaules Banka kopā ar finanšu pakalpojumu uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām u.c. ir izstrādājusi Rīcības plānu. Kaut gan par tajā ietvertajām aktivitātēm tiek diskutēts, plāna galvenais mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā.

Prezentācijas pasākumu vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, savā atklāšanas runā paužot atbalstu Pasaules Bankas rekomendācijās minēto uzlabojumu veikšanai, kas ievērojami stiprinās patērētāju aizsardzību un finanšu potenciālu Latvijā. Ekonomikas ministrija ir gatava koordinēt Pasaules Bankas sniegto rekomendāciju un Rīcības plāna īstenošanu praksē, veidojot darba grupu ar visu iesaistīto valsts iestāžu, nozaru asociāciju un patērētāju aizstāvības nevalstisko organizāciju dalību.

Galvenie Pasaules Bankas pārskata secinājumi par situāciju Latvijā

Pēdējo desmit gadu laikā mājsaimniecības Eiropā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Āzijā ir atklājušas jaunu, plaši pieejamu pakalpojumu – dažādu veidu kredītus. No Rietumeiropas līdz pat Centrālāzijas austrumu krastam daudzas mājsaimniecības ir uzņēmušās kredītsaistības, lai nodrošinātu mitekli, iegādātos mašīnu, kā arī kopumā uzlabotu dzīves līmeni. Diemžēl daudzos gadījumos tieši mājsaimniecību lielais kredītu slogs ir padarījis valstu ekonomikas uzņēmīgas un jutīgas pret globālo finanšu krīzi. Latvija ir viena no šīm valstīm.

Pēdējos desmit gados ir dramatiski pieaudzis Latvijas mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits, vidēji par 70% gadā no 2004.–2007.gadam. Izsniegto hipotekāro kredītu daudzums vien ir audzis no 8% no IKP 2003.gadā līdz 31% 2008.gadā, kas ir otrais lielākais jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Vislielākais mājokļa kredītu skaits piešķirts ārvalstu valūtās un ar mainīgo procentu likmi. Turklāt mājas un dzīvokļi ir ieķīlāti ne tikai, ņemot hipotekāros kredītus, bet arī patēriņa un kredītkaršu pakalpojumus. Tajā pašā laikā nekustamā īpašuma cenas ir nokritušās aptuveni par pusi pēdējo divu gadu laikā, pēc vairāk nekā dubulta kāpuma no 2005. līdz 2007.gadam. Šī aina skaidri norāda uz to, ka pēdējos gados Latvijas mājsaimniecības uzņēmās ļoti augstu finanšu risku. 

Neskatoties uz straujo patēriņa kredītu izplatību un popularitātes kāpumu, liela daļa Latvijas iedzīvotāju savā veidā neiekļaujas šajā finanšu sistēmā. Vidēji vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju nav pat bankas konta. Tāpat kredītreģistrā ietverta informācija tikai par 4% Latvijas iedzīvotāju, kas sasnieguši pilngadību. Turklāt nedzīvības apdrošināšanas polises mājsaimniecībām sastāda pat mazāk nekā 1% no IKP.

Pasaules Banka publisko Diagnostikas pārskatu par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā. No šā pārskata izriet: neskatoties uz to, ka Latvija ir ieviesusi galvenos finanšu pakalpojumu tirgus regulēšanas principus, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību, ir nepieciešami uzlabojumi piecās jomās.

• Atbildīgo institūciju stiprināšana. Ir jāstiprina un jāefektivizē institucionālā infrastruktūra, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzību. Pārskatā rekomendēts uzlabot Patērētāju tiesību aizsardzības centra ekspertīzi tieši finanšu pakalpojumu jomā. Šajā jautājumā ļoti svarīgs būtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbalsts, kā arī citu Eiropas valstu laba prakse. Ilgtermiņā varētu tikt izveidota arī iestāde, kuras kompetencē būtu tieši patērētāju tiesību aizsardzība finanšu pakalpojumu jomā, šāda prakse ir pierādījusi savu efektivitāti daudzās valstīs. Turklāt būtu jāizveido vai jāstiprina esošie finanšu pakalpojumu ombudi, kas efektīvi skatītu individuālos strīdus un sūdzības.

• Informācijas, kas tiek sniegta patērētājiem, iegādājoties finanšu pakalpojumus, caurskatāmības un saprotamības uzlabošana. Patērētāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji tikai iegūtu, ja tiktu sniegta skaidra, patiesa, viegli saprotama un salīdzināma informācija finanšu pakalpojuma izvēles un iegādes brīdī. Pamata informāciju par konkrēto finanšu pakalpojumu vajadzētu sniegt vienkāršā formā kā, piemēram, galveno faktu izklāsts (tiek izmantots Apvienotajā Karalistē), Standartizētā Eiropas patērētāju informācija, Eiropas Standartizētā informācijas lapa hipotekārajiem kredītiem, tādējādi patērētājiem būtu daudz vieglāk saprast un salīdzināt pakalpojumu cenas.

• Finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības prakses, sevišķi pārdošanas prakses, uzlabošana. Finanšu pakalpojumu pircēji ļoti daudz iegūtu, ja pakalpojumu sniedzēji uzlabotu savu uzņēmējdarbības praksi un stiprāku pašregulāciju, kas balstās uz labi izstrādātiem nozaru Labas prakses kodeksiem, kas ietvertu arī nozīmīgu lomu piešķirt tieši finanšu pakalpojumu tirdzniecības labai praksei. Tāpat ir nepieciešama nebanku jomas licencēšana un labāka regulēšana. Lai pārliecinātos par finanšu pakalpojumu pārdevēju godprātīgumu pakalpojumu piedāvāšanas un pārdošanas brīdī, būtu jāievieš tā sauktā incognito pircēju prakse uzraudzības institūcijās.

• Efektīvu strīdu risināšanas mehānismu finanšu pakalpojumu jomā izveide. Jāuzlabo strīdu risināšanas process. Sākot ar to, ka katram finanšu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu izveidot un darīt klientiem pieejamu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūru, standarta sūdzību veidlapas. Tāpat ilgākā laika posmā Latvijā vajadzētu arī domāt par iespējām izveidot finanšu ombuda institūciju, kas skatītu individuālas patērētāju sūdzības gadījumos, kad strīdus nav iespējams atrisināt, vienojoties ar finanšu pakalpojuma sniedzēju. Kaut gan Latvijas Komercbanku asociācijai un Apdrošinātāju asociācijai ir izveidoti savi ombudi, tajās izskatītais sūdzību skaits neliecina, ka tie būtu populāri vai iemantojuši patērētāju uzticību, tādēļ tos nepieciešams attīstīt un stiprināt.

• Finanšu izglītības un patērētāju informēšanas programmu ieviešana, lai uzlabotu gan skolēnu, gan pieaugušo izpratni un zināšanas finanšu pakalpojumu jomā. Jāizveido un jāievieš patērētāju izglītības un informēšanas programmas kā skolas vecuma bērniem, tā arī pieaugušajiem, lai patērētāji varētu apzināties gan saistības, ko uzņemas, izvēloties finanšu pakalpojumus, gan izprast līguma noteikumus, gan arī apzināties finansiāla rakstura riskus, kas turpmāk ļautu izvairīties no neapdomīgas finanšu pakalpojumu izvēles un lielas parādu nastas. Tāpat ir svarīgi, lai iedzīvotāji mācētu veidot un plānot arī savas personīgās finanses un ģimenes budžetu. Pasaules Banka iesaka Latvijai veikt nacionāla mēroga mājsaimniecību pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanu līmeni par finanšu pakalpojumu un finanšu plānošanas jautājumiem. Tas palīdzētu arī izveidot programmas un tās efektīvi ieviest.

Šie ieteikumi ir apkopoti Rīcības plāna darba versijā, kas vēl tiek apspriesta, tomēr ir svarīgi, lai plāna īstenošanas procesā iesaistītos gan atbildīgās valsts institūcijas, gan finanšu pakalpojumu sniedzēji, tos pārstāvošās asociācijas, nevalstiskās organizācijas u.c. Tikai tā ir iespējams panākt uzlabojumus patērētāju aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā, nodrošināt mājsaimniecību finansiālu ilgtspēju un izvairīties no to pieļautajām kļūdām finanšu plānošanā nākotnē.  

Pasaules Banka aicina finanšu pakalpojumu sniedzējus, nevalstiskās organizācijas un citus interesentus sniegt komentārus par publiskoto Rīcības plānu līdz 14.maijam, rakstot uz e-pastu ptac@ptac.gov.lv.

Informāciju sagatavoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tulkojot Pasaules Bankas patērētāju aizsardzības un finanšu izglītības koordinatores Eiropā un Centrālāzijā Sjū Rutledžas sagatavoto informāciju