Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 29.aprīlī

AM: Par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem

29.aprīlī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK noteikumu projekts “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem”.

Lai kvalitatīvi nodrošinātu augstāko virsnieku karjeras plānošanu un īstenošanu, plānots samazināt augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu skaitu līdz astoņiem amatiem.

Šobrīd ir paredzēti 17 augstāko virsnieku dienesta pakāpei atbilstoši amati pie noteiktā NBS lieluma miera laikā – 5800 aktīvā dienesta karavīru. Savukārt rietumvalstu bruņotajos spēkos pieņemts, ka ne mazāk kā uz 1000 aktīvajā dienestā esošajiem karavīriem var tikt plānots viens augstākā virsnieka dienesta pakāpei atbilstošs amats.

Augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu skaitu plānots samazināt, turpinot iesāktās reformas bruņotajos spēkos. Reformējot NBS, ir izdarīti vērienīgi grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā un Militārā dienesta likumā, kuri stājušies spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par administratīvā sloga mazināšanu aviācijas degvielas piegādei

29.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa.

Šobrīd aviācijas degvielas piegādei no akcīzes preču noliktavas, kas atrodas lidostas teritorijā, tiek noformēts gan degvielas attaisnojuma dokuments, gan piegādes lapa (reālais piegādes apliecinājums, kuru paraksta gaisa kuģa kapteinis), taču abos dokumentos tiek norādīti vieni un tie paši rekvizīti un informācija. Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem, kas nodarbojas ar gaisa kuģu apgādi ar naftas produktiem, līdz ar grozījumiem tiek svītrots punkts, kas paredz degvielas attaisnojuma dokumentu noformēt vismaz divos eksemplāros, t.i., abi dokumenti tiks apvienoti.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

FM: Par robežkontroles punkta “Grebņeva” modernizācijas pabeigšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu

29.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par robežkontroles punkta (RKP) “Grebņeva” modernizācijas pabeigšanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu 2011.gadā 2,74 miljonu latu apmērā.

Sanāksmē lēma, ka Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam), sagatavojot valsts budžeta pieprasījumu 2011.gadam, jāparedz ilgtermiņa saistībās finansējumu robežkontroles punkta “Grebņeva” modernizācijas pabeigšanai – 2 742 321 latu, tai skaitā būvniecības izmaksām 2 674 561 latu, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksām 67 760 latus (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis).

Ar Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra sēdes protokolu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tika noteikts pienākums organizēt robežkontroles punkta “Grebņeva” modernizāciju atbilstoši apstiprinātajam plānam, kas ietverts informatīvajā ziņojumā par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas un Krievijas robežas.

2008.gadā par robežkontroles punkta rekonstrukcijas būvdarbu iepirkuma procedūras uzvarētāju kļuva SIA “Arčers”, ar kuru tika noslēgts būvdarbu līgums. Lai nodrošinātu robežkontroles punkta rekonstrukcijas būvdarbu sākšanu saskaņā ar VID un SIA “Arčers” noslēgto vienošanos un būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo rekonstrukcijas būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumu noslēgšanu, 2010.gada 10.martā tika pieņemts lēmums par SIA “Nams” izvēli RKP “Grebņeva” rekonstrukcijas autoruzraudzības līguma noslēgšanai, bet 2010.gada 19.martā – lēmums par SIA “Fabrum” izvēli RKP “Grebņeva” rekonstrukcijas būvuzraudzības līguma noslēgšanai.

Ministru kabineta protokollēmuma projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību

Lai pašreizējos sociālekonomiskajos apstākļos nodrošinātu iespēju ikvienam cilvēkam saņemt pašvaldību piedāvātos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas attiecīgajos noteikumos.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 29.aprīlī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Lai risinātu situācijas, kad klienti līdzekļu trūkuma dēļ nevar samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kavējot tā saņemšanu, līdz minimālās darba algas līmenim plānots paaugstināt līdzekļu apjomu, kam jāpaliek klienta rīcībā pēc pakalpojuma samaksas. Šāda rīcība nepieciešama, jo, vērtējot apgādnieka iespēju samaksāt par pašvaldības piešķirto sociālo pakalpojumu, pašvaldības sociālais dienests izvērtē apgādnieka ienākumu līmeni. Ja tas nesasniedz minimālās darba algas līmeni, tad starpība starp pakalpojuma izmaksu un klienta samaksāto summu sedz pašvaldība. Tas nozīmē, ka turpmāk klienta rīcībā būs jābūt līdzekļiem minimālās darba algas apmērā, nevis pusei no tās, kā tas ir šobrīd.

Tādējādi arī cilvēki ar ierobežotiem līdzekļiem varēs saņemt sociālo pakalpojumu, nevis paliks bez tā, apdraudot savu veselību. Savukārt pašvaldību sociālajiem dienestiem samazināsies nepieciešamība lemt par pašvaldības pabalstu piešķiršanu šiem cilvēkiem.

Tāpat atbilstoši grozījumiem paredzēts, ka par ilgstošo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klientiem būs jāmaksā ne tikai no tiem ienākumiem, ko veido pensijas, piemaksas pie pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, bet arī no citiem ienākumiem, piemēram, citu valstu pensijām, izdienas pensijām, ja tādas ir piešķirtas, u.c. avotiem.

Gadījumos, kad klients īslaicīgi nesaņem pakalpojumu, piemēram, atrodas slimnīcā vai viesojas pie draugiem, viņa prombūtnes laikā netiks aprēķināta maksa par ēdināšanu. Līdz ar to par minēto pakalpojumu būs jāmaksā mazāk.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, pērn pašvaldības pašas nodrošināja sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par 27,7 miljoniem latu, savukārt 10,3 miljoni latu no kopējās summas tika pārskaitīti citiem pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, kurās definētas piekrastes vērtības un attīstības potenciāls, noteikti vienoti piekrastes attīstības un aizsardzības mērķi, lai veicinātu piekrastes kā unikāla Latvijas attīstības resursa ilgtspējīgu izmantošanu.

Latvijā piekraste ir viena no nacionālajām bagātībām, tomēr valsts attīstībā tā izmantota nepilnīgi. Piekraste nav pietiekami novērtēta un netiek izmantota kā īpašs Latvijas ilgtspējīgas attīstības resurss un priekšrocība, uzskata RAPLM.

Pamatnostādnēs ministrijas speciālisti definējuši piekrastes vērtību, nosakot, ka piekrastes vērtība ir tās vienotais dabas un kultūras mantojums, kas ietver vidi, kura laika gaitā ir izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā.

RAPLM uzskata, ka, attīstot daudzveidīgu un daudzfunkcionālu piekrasti, saglabājot vienoto dabas un piekrastes dabas un kultūras mantojumu, palielināsies piekrastes ilgtspējīga attīstība, sekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Latvijas konkurētspēju un atpazīstamību.

Lai īstenotu piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķus, pamatnostādnes piedāvā uzlabot piekrastes pārvaldību, izveidojot un īstenojot uz ilgtspējīgas piekrastes apsaimniekošanas principiem balstītu pārvaldības sistēmu, sakārtojot tiesisko regulējumu, kā arī uzlabojot līdzšinējo sadarbību un iesaistot sabiedrību.

Pamatnostādnes paredz veidot augstas kvalitātes dzīves telpu, nosakot erozijas un plūdu riska zonas, pielāgojot pasākumus klimata pārmaiņām, realizējot ūdenssaimniecības projektus pilsētās un ciemos.

Kā viens no būtiskākajiem mērķiem ir attīstīt piekrasti kā ekonomiski līdzsvarotu un daudzfunkcionālu telpu, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbību specifiskās jomās un uzlabojot publisko infrastruktūru. Piemēram, ostu darbībā, zvejniecībā, atpūtā vai tūrismā.

Īstenojot pamatnostādnes, RAPLM uzskata, ka tiks nodrošināta piekrastes attīstība, uzlabosies sadarbība starp pašvaldībām, valsts institūcijām un sabiedrību, kā arī piekrastē tiks sekmēta vienotās dabas un kultūras mantojuma saglabāšana.

Plānots, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pamatnostādņu īstenošanai varētu būt pieejams papildu finansējums, kas vērsts uz atbalsta sniegšanu publiskās infrastruktūras pilnveidošanai un uzturēšanai piekrastes funkcionālajā telpā.

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam 29.aprīlī tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē.

RAPLM: Par elektroniskās pārvaldes attīstības plānu

29.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais elektroniskās pārvaldes attīstības plāns, kas paredz veicināt elektronisko datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes efektivitāti un samazinot administratīvās izmaksas.

RAPLM uzskata, ka plāna ieviešana sekmēs publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ērtā un vienkāršā veidā, veicinās interneta pieejamību pašvaldībās, kā arī sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos.

Kaut arī jau šobrīd valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums savstarpēji sadarboties un apmainīties ar informāciju, kura tām ir nepieciešama lēmumu pieņemšanai un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, ja šī informācija jau ir citu iestāžu rīcībā, atsevišķu pakalpojumu sniegšanu regulē speciālie likumi, un tādēļ joprojām var pastāvēt situācijas, kad iestādes pieprasītās izziņas no citām iestādēm ir jāiesniedz klātienē. Plāns paredz koordinētu grozījumu izstrādi nozaru tiesiskajā regulējumā, atceļot informācijas pieprasīšanu no iedzīvotājiem un komersantiem, ja tā ir pieejama valsts informācijas sistēmās un reģistros.

Tāpat plāns paredz veikt valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas procesu optimizāciju un pārvaldes sniegto pakalpojumu procedūru vienkāršošanu. Plāns arī nosaka elektroniskās identifikācijas kartes izmantošanu elektroniskajā vidē, lai saņemtu e-pakalpojumus, un drošu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.

Savukārt, lai izveidotu vienotu vidi valsts pārvaldes e-dokumentu apritei, plāns paredz izstrādāt vienotu, drošu un automatizējamu e-dokumentu apriti starp valsts pārvaldes iestādēm. Rezultātā samazināsies dokumentu aprites izmaksas un palielināsies dokumentu aprites ātrums. Tiks izveidots pamats, lai nodrošinātu valsts un iedzīvotāju, valsts un komersantu oficiālu sazināšanos elektroniskajā vidē.

Plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem, kā arī 2013.gadā no valsts budžeta līdzekļiem.

Elektroniskās pārvaldes attīstības plāns 2010.–2013.gadam vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu atļaujas maksas kārtību

Lai varētu izsniegt atļaujas lauksaimniecības produkcijas, dalāmu dolomīta akmens un cementa smagsvara un lielgabarīta kravu pārvadājumiem, plānots papildināt noteikumus, iekļaujot atļaujas maksu arī šīm kravu grupām.

Tāpat paredzēts noteikt maksu beztermiņa atļaujai vai atļaujai uz laiku līdz trīs gadiem atsevišķiem smagsvara un lielgabarīta pārvadājumiem. To paredz 29.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem, un maksas apmērs”. Par tiem vēl lems valdība.

6.aprīlī valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”, kuri paredz izsniegt atļauju arī lauksaimniecības produkcijas smagsvara un lielgabarīta kravu pārvadājumiem, dalāmu dolomīta akmens un cementa lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumiem noteiktā maršrutā. Līdz ar to šīm kravu grupām nepieciešams noteikt atļaujas maksu.

Atļauju lielgabarīta vai smagsvara kravu pārvadājumiem noteiktā maršrutā izsniedz VAS “Latvijas valsts ceļi”, nepieciešamības gadījumā saskaņojot maršrutu ar attiecīgajām pašvaldībām, autoceļu un tiltu īpašniekiem, pilsētas elektrotransporta dienestu, dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku un ar sakaru un elektroapgādes dienestu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kadastrālo vērtību bāzi 2011.gadam

29.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2011.gadam. Tos izstrādājuši Valsts zemes dienesta (VZD) un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts projekta anotācijā, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtēšanu, tai skaitā kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, veic VZD. No 2006.gada aprīļa kadastrālo vērtību bāzi izstrādā vienlaikus zemei un ēkām visā valsts teritorijā pa nekustamā īpašuma grupām.

Ar jaunajiem noteikumiem plānots apstiprināt ne tikai no jauna izstrādātās bāzes vērtības, korekcijas koeficientus un lauku nekustamo īpašumu grupas vērtību zonējumus, bet arī no jauna apstiprināt visu pārējo nekustamo īpašumu grupu vērtību zonējumus, kas izstrādāti no 2007.gada līdz 2009.gadam, un inženierbūvju bāzes vērtības, kas izstrādātas 2010.gadā atbilstoši Kadastra likuma pārejas noteikumiem, proti, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža zemes, dzīvojamo māju apbūves, rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves, komercobjektu apbūves zonējumus u.c. Plānots apstiprināt arī ēku un inženierbūvju tipu bāzes vērtības.

Vērtību zonējuma kartes nav pievienotas normatīvā akta projektam papīra veidā, bet gan normatīvā akta projektā izdarīta atsauce uz elektroniski parakstītiem dokumentiem un elektronisko dokumentu pieejamību VZD un Valsts kancelejas arhīvos, kā arī VZD interneta mājaslapā www.vzd.gov.lv.

Normatīvā akta projektā ietvertā kadastrālo vērtību bāze kadastrālās vērtēšanas vajadzībām jāpiemēro no 2011.gada 1.janvāra.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VidM: Par virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību

29.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 “Virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai atbilstoši Latvijas tranzīta biznesa interesēm atvieglotu ostu akvatorija remonta padziļināšanas darbu izpildi, vienkāršojot procedūras un saīsinot saskaņošanai nepieciešamo laiku, vienlaikus būtiski nesamazinot vides aizsardzības prasības attiecībā uz jaunu tranzīta biznesa infrastruktūras objektu būvniecību.

Noteikumu projekts paredz atvieglot ostu akvatoriju un kuģu ceļu remonta padziļināšanas darbu veikšanai nepieciešamo saskaņošanas procedūru administratīvo slogu, paredzot, ka Valsts vides dienests pats iegūs nepieciešamo informāciju par darbu veikšanas ietekmi uz īpaši aizsargājamām teritorijām, īpaši aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, uz zivju resursiem, kā arī plānoto darbu atbilstību upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos noteiktajiem ūdens objektu kvalitātes mērķiem.

Tāpat noteikumu projekts precizē prasības attiecībā uz izņemtās grunts novietošanu sauszemē vai grunts novietnē jūrā, kā arī paredz samazināt no reizi trijos gados uz reizi piecos gados grunts paraugu analīžu veikšanu gadījumos, kad nav sagaidāmas būtiskas grunts kvalitātes izmaiņas.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību skolas augļu un dārzeņu programmai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādāšanai izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”, ar ko 29.aprīlī iepazinās valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķirs, administrēs un uzraudzīs valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu augļu un dārzeņu piegādāšanai vispārējo izglītības iestāžu 1.–6.klases skolēniem. Atbalsta administrēšanu un uzraudzību īstenos Lauku atbalsta dienests (LAD).

Atbalstu piešķirs produktu ražotājiem par svaigiem augļiem (āboliem, bumbieriem, lielogu dzērvenēm) un dārzeņiem (kāpostiem, kolrābjiem, burkāniem un kāļiem), ko izdalīs skolēniem programmas darbības laikā. Augļiem un dārzeņiem jābūt audzētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību, kā arī jābūt transportētiem no to ražošanas vietas līdz izglītības iestādei ne vairāk kā 300 km rādiusā.

Maksimālā atbalsta likme bez pievienotās vērtības nodokļa vienas porcijas iegādes un piegādes izmaksu segšanai ir 0,14 lati. Uz atbalstu varēs pieteikties produktu ražotāji (tostarp arī to kooperatīvās sabiedrības), kas reģistrējušies Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī pašvaldības un izglītības iestādes. Tāpat pieteikties varēs arī saimnieciskās darbības veicēji, kas nodrošina skolas ēdināšanu.

Lai pieteiktu savu dalību programmā, izglītības iestādei katru gadu līdz 15.septembrim LAD reģionālajā nodaļā ir jāiesniedz iesniegums, kurš ir atrodams šā noteikumu projekta pielikumā.

Savukārt atbalsta pretendentam jeb uzņēmumam, kurš vēlas apgādāt skolas ar augļiem un dārzeņiem, katru gadu līdz 15.decembrim jāiesniedz LAD informācija par produktu klāstu un to izglītības iestāžu nosaukumiem un adresēm, uz kurām tas piegādās produktus atbalsta periodā.

Noteikumu projekts paredz, ka porcijas svars nedrīkst būt mazāks par 100 gramiem, kā arī produkti ir jāpiedāvā sagriezti, kā arī apstrādāti un iepakoti atbilstoši ES prasībām. Svaigus ābolus vai bumbierus varēs piedāvāt nesagrieztus un neiesaiņotus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas MK un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa