Par nodokļu politikas vidēja termiņa pamatprincipiem

Finanšu ministrija piedāvā sociālajiem partneriem – uzņēmējiem un arodbiedrībām – vienoties par kopējiem mērķiem un pamatprincipiem Latvijas vidēja termiņa nodokļu politikai. Šie pieci mērķi ir nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošana, stabilu valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, nodokļu politikas sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju un sociālais taisnīgums.

6.maijā notika Reformu vadības grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija turpināja debates ar sociālajiem partneriem, uzņēmējiem un citiem interesentiem par Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu 2011.–2016.gadam projektu, piedāvājot tuvākajā laikā vienoties un panākt maksimālu kopīgu atbalstu interešu grupu vidū par pamatprincipiem, kas būtu pamatā valsts turpmākiem lēmumiem nodokļu politikas jomā tuvākajos gados.

Pirmā mērķa – nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība – sasniegšanai Finanšu ministrija piedāvā šādus rīcības virzienus:

• nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes nosaka visas būtiskās nodokļu politikas izmaiņas turpmākajos piecos gados;

• saglabāt zemu nodokļu īpatsvaru pret IKP (ne augstāku kā 30%);

• nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatlikmes. Akcīzes nodokļa pamatlikmju paaugstināšana pieļaujama tikai tad, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības minimālo prasību izpildīšanai;

• Ministru kabinets un sociālie partneri būtiskas nodokļu politikas izmaiņas, kas nav paredzētas nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs, virza tikai pēc izvērstas diskusijas Reformu vadības grupā vai alternatīvā forumā, kas izveidots šim mērķim.

Otrā mērķa – uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju – sasniegšanai tiek piedāvāti rīcības virzieni:

• samazināt nodokļu slogu darbaspēkam;

• vienkāršot nodokļu un nodevu sistēmu;

• vienkāršot nodokļu un nodevu saistību izpildes prasības, samazinot tam patērēto laiku un novēršot dažādas interpretācijas iespējas;

• pilnveidot nodokļu un nodevu administrēšanu;

• pilnveidot sodu sistēmu;

• nodrošināt godīgu konkurenci.

Trešo mērķi – nodrošināt stabilus valsts budžeta ieņēmumus – plānots sasniegt ar šādiem rīcības virzieniem:

• nodokļu politikas izmaiņas kopumā nerada negatīvu fiskālo ietekmi.

• padarīt nodokļu un nodevu sistēmu efektīvāku, pakāpeniski samazinot izņēmumu, atvieglojumu un nodokļu režīmu skaitu (PVN samazinātās likmes, UIN un IIN atvieglojumi, daudzie mikrouzņēmumu nodokļa režīmi u.c.), kā arī pārnesot nodokļu slogu uz jomām ar zemāku izvairīšanās risku;

• samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicināt godīgu konkurenci.

Ceturtais mērķis – nodokļu politikas sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju – varētu tikt sasniegts, nosakot griestus papildu budžeta ieņēmumiem no nodokļu politikas izmaiņām, pārējos ieņēmumus novirzot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai.

Piektais mērķis – sociālais taisnīgums – ietver pasākumus, kas padarītu nodokļu sistēmu progresīvāku, samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem un palielinot nodokļu slogu ekskluzīvam īpašumam.

Kā zināms, Finanšu ministrija par izstrādāto Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu jau marta pirmajā pusē sāka diskusiju ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kā arī ar uzņēmējiem Tautsaimniecības padomes sēde. Lai iesaistītu plašāku ekspertu, uzņēmēju un citu interesentu loku dokumenta apspriešanā, tika izsludināta pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana mājaslapā. Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemti vairāki priekšlikumi gan no fiziskām un juridiskām personām, gan sabiedriskajām organizācijām, priekšlikumi apkopoti un iespēju robežās iestrādāti pamatnostādņu projektā.

Pamatnostādņu projektu paredzēts līdz 1.jūnijam atbilstoši 2011.gada valsts budžeta izstrādes grafikam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.