Par “Parex bankas” restrukturizācijas plānu

“Parex bankas” restrukturizācijas plāns, kuru ir atbalstījušas visas par valsts finanšu sistēmas stabilitāti atbildīgās valsts institūcijas Ministru kabineta (MK) izveidotajā darba grupā un kas ir apstiprināts MK un nosūtīts akceptēšanai Eiropas Komisijā, paredz divu vienību – “jaunās bankas” un “risinājuma bankas” – izveidi, un tiek plānots, ka tie būs finansiāli patstāvīgi uzņēmumi. Tas ir vienīgais “Parex bankas” pārveides plāns.

Plāna realizācija paredz valstij ieguldīt “jaunajā bankā” 100 miljonus latu, kas pēc būtības nebūs jauns ieguldījums, bet valsts noguldījuma kapitalizācija. Veiktie ieguldījumi “jaunajā bankā” tiks atgūti, banku pārdodot. Vecajā bankā jeb “risinājuma bankā” nekādi papildu valsts ieguldījumi nav paredzēti.

Restrukturizācijas plāns paredz pasākumu kopumu “jaunās bankas” atgriešanai privātā tirgū kā pilnvērtīgai kredītiestādei – paredzēts, ka tā būs kredītiestāde, kas sniegs pilna spektra finanšu pakalpojumus ar plašām iespējām piesaistīt līdzekļus.

Savukārt “risinājuma banka”, saglabājot bankas licenci un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos darbības ierobežojumus, nodrošinās aktīvu pārvaldīšanu un pēc būtības darbosies kā investīciju uzņēmums, tādējādi “risinājuma bankas” uzdevumu veikšanai nav nepieciešams ilgtermiņā nodrošināt kredītiestādes statusu. Piesaistot investoru un attiecīgi papildu līdzekļus, “risinājuma banka” ilgtermiņā var darboties arī kā banka un ar laiku pilnībā atjaunot tās darbību kredītiestādes statusā. Tomēr, ja investorus interesēs tikai atsevišķu vecās bankas aktīvu iegāde, tad restrukturizācijas plāns paredz, ka vecā banka kā banka darbojas līdz brīdim, kamēr kapitāla pietiekamība atbilst FKTK prasībām. Tālāk tās darbība būs atkarīga no īpašnieku lēmumiem. Tiek prognozēts, ka “jaunā banka” ar peļņu sāk strādāt 2011.gadā un “risinājuma banka” saglabās stabilu kapitālu vismaz 3–4 gadus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa