KONVENCIJA PAR CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS UN PROSTITŪCIJAS IZMANTOŠANAS NO TREŠO PERSONU PUSES NOVĒRŠANU

Atvērta parakstīšanai Leiksaksesā, Ņujorkā, 1950.gada 21.martā

Preambula

Ņemot vērā, ka prostitūcija un ļaunums, kas tiek nodarīts cilvēku tirdzniecības prostitūcijas nolūkos rezultātā, nav savienojami ar personas godu un cieņu un rada briesmas indivīda, ģimenes un sabiedrības labklājībai,

Ņemot vērā, ka attiecībā uz sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanu ir spēkā šādi starptautiskie dokumenti:

1. 1904.gada 18.maija Starptautiskais Līgums par balto vergu tirdzniecības novēršanu, kas grozīts ar Protokolu, kuru 1948.gada 3.decembrī apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja,

2. 1910.gada 4.maija Starptautiskā Konvencija par balto vergu tirdzniecības novēršanu, kas grozīta ar iepriekš minēto Protokolu,

3. 1921.gada 30.septembra Starptautiskā Konvencija par sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanu, kas grozīta ar Protokolu, kuru 1947.gada 20.oktobrī apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja,

4. 1933.gada 11.oktobra Starptautiskā Konvencija par pilngadīgu sieviešu tirdzniecības novēršanu, kas grozīta ar iepriekšminēto Protokolu,

Ņemot vērā, ka Tautu Savienība 1937.gadā sagatavoja konvencijas projektu, paplašinot iepriekšminēto dokumentu darbības sfēru, un

Ņemot vērā, ka notikumi kopš 1937.gada dod iespēju noslēgt konvenciju, kas apvieno iepriekšminētos dokumentus un ietver 1937.gada Konvencijas projekta būtību, kā arī vēlamās izmaiņas:

Tāpēc Līgumslēdzējas puses

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Šīs Konvencijas Puses vienojas sodīt jebkuru personu, kas, lai apmierinātu citu cilvēku vēlmes:

1. Sameklē, aizvilina vai aizved citu personu ar mērķi nodarbināt prostitūcijā, pat ja tas noticis ar šīs personas piekrišanu;

2. Izmanto prostitūcijā citu personu, pat ar šīs personas piekrišanu.

2. pants

Šīs Konvencijas Puses arī turpmāk vienojas sodīt jebkuru personu, kas:

1. Uztur, vada, apzināti finansē publisko namu vai arī piedalās tā finansēšanā;

2. Apzināti nomā vai iznomā ēku vai jebkādu citu vietu, vai kādu tās daļu ar mērķi nodarbināt prostitūcijā citas personas.

3. pants

Atkarībā no tā, cik lielā mērā to pieļauj nacionālie normatīvie akti, mēģinājumi izdarīt kādus no 1. un 2.pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un darbības, kas tiek veiktas, lai sagatavotos šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, arī ir sodāmas.

4. pants

Atkarībā no tā, cik lielā mērā to pieļauj nacionālie normatīvie akti, apzināta līdzdalība darbībās, kas minētas 1. un 2.pantā, arī ir sodāma.

Atkarībā no tā, cik lielā mērā to pieļauj nacionālie normatīvie akti, līdzdalība tiek uzskatīta par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, kur vien tas ir nepieciešams, lai nepieļautu, ka šī persona paliek nesodīta.

5. pants

Gadījumos, kad saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem cietušās personas var tikt uzskatītas par pusēm tiesvedības procesā, kam par pamatu ir kāds no šajā Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uz ārvalstniekiem attiecināmas tādas pašas tiesības kā uz pilsoņiem.

6.pants

Ikviena šīs Konvencijas Puse piekrīt veikt nepieciešamos pasākumus, lai atceltu vai anulētu jebkuru spēkā esošu likumu, noteikumus vai administratīvu aktu, pamatojoties uz kuriem personas, kas ir iesaistītas vai arī tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos prostitūcijā, ir speciālās reģistrācijas subjekts vai arī viņām ir speciāls dokuments, vai uz viņām attiecas speciālas izņēmuma prasības, kas ir saistītas ar uzraudzību vai reģistrāciju.

7. pants

Iepriekšējie spriedumi, kas pasludināti ārvalstīs par šajā Konvencijā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, atkarībā no tā, cik lielā mērā to pieļauj nacionālie normatīvie akti, ir ņemami vērā, lai

1. Noteiktu recidīvu;

2. Atņemtu noziedzīgā nodarījuma izdarītājam iespēju realizēt politiskās un pilsoņu tiesības.

8. pants

Šīs Konvencijas 1. un 2.pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir uzskatāmi par tādiem, uz kuru pamata noziedzīgā nodarījuma izdarītāju var izdot citai valstij, saskaņā ar jebkādu izdošanas līgumu, kas jau ir vai arī vēlāk var tikt noslēgts starp jebkurām šīs Konvencijas Pusēm.

Šīs Konvencijas Puses, kuras noziedzīgā nodarījuma izdarītāja izdošanu neuzskata par atkarīgu no līguma pastāvēšanas, turpmāk atzīst, ka šīs Konvencijas 1. un 2.pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir par pamatu izdošanai to starpā.

Izdošana tiek pamatota saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurai tiek iesniegts pieprasījums par izdošanu.

9. pants

Valstīs, kur pilsoņu izdošanu neatļauj nacionālie normatīvie akti, pret pilsoņiem, kuri atgriezušies savā valstī pēc tam, kad ārzemēs izdarījuši jebkādu no šīs Konvencijas 1. un 2.pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiek uzturēta apsūdzība, un tiem tiek piespriests sods savas valsts tiesā.

Šis nosacījums nav piemērojams, ja līdzīgā gadījumā, kas noticis starp šīs Konvencijas Pusēm, nevar tikt nodrošināta ārvalstnieka izdošana.

10. pants

9.panta noteikumi netiek piemēroti, ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzētā persona ir tiesāta ārvalstī un ja tai ir piespriests sods, un persona to ir izcietusi vai atbrīvota no tā, vai tas ir samazināts saskaņā ar šīs ārvalsts normatīvajiem aktiem.

11. pants

Nekas šajā Konvencijā nav tulkojams kā tāds, kas nosaka Puses attieksmi pret vispārējo jautājumu par kriminālās jurisdikcijas robežām saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

12. pants

Šī Konvencija neietekmē principu, ka noziedzīgie nodarījumi, uz kuriem tā attiecas, tiks katrā valstī definēti, noziedzīgā nodarījuma izdarītāji par tiem tiks tiesāti un sodīti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

13. pants

Šīs Konvencijas Puses pieprasījuma paziņojumus par Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izpilda saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un praksi šajā jomā.

Pieprasījuma paziņojumu nodošana notiek:

1. Tieši sazinoties tiesu varas iestādēm; vai

2. Tieši sazinoties divu valstu tieslietu ministriem vai tieši sazinoties pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentai institūcijai ar tās valsts tieslietu ministru, kurai pieprasījums tiek iesniegts; vai

3. Ar pieprasījuma iesniedzējas valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvja starpniecību, kas atrodas tajā valstī, kurai pieprasījums tiek iesniegts; šis pārstāvis nosūta pieprasījuma paziņojumus tieši kompetentajai tiesu varas iestādei vai institūcijai, ko noteikusi tās valsts valdība, kurai pieprasījums tiek iesniegts, un arī tieši saņem no šādas institūcijas dokumentus, kas apstiprina pieprasījuma paziņojumā izteikto prasību izpildi.

1. un 3.punktā minētajos gadījumos pieprasījuma paziņojuma kopija tiek nosūtīta pieprasījuma saņēmējas valsts augstākajai institūcijai.

Ja nepastāv cita vienošanās, pieprasījuma paziņojumi tiek sastādīti pieprasījuma iesniedzošās institūcijas valodā, vienmēr pastāvot nosacījumam, ka valsts, kurai pieprasījums tiek iesniegts, var pieprasīt tulkojumu savā valodā, ko institūcija, kas izdara pieprasījumu, apstiprina kā pareizu.

Katra šīs Konvencijas Puse paziņo citām Konvencijas Pusēm, kādu metodi vai metodes tā izmantos, nosūtot iepriekšminētos pieprasījumu paziņojumus.

Kamēr valsts šādu paziņojumu nav izdarījusi, tajā pastāvošā kārtība attiecībā uz pieprasījuma paziņojumiem paliek spēkā.

Pieprasījuma paziņojumu izpildīšana nevar būt par pamatu prasībai par jebkādu izdevumu piedziņu, izņemot izdevumus, kas paredzēti ekspertu algošanai.

Nekas šajā pantā nevar tikt tulkots kā Konvencijas Pušu apņemšanās pielietot krimināllietās pierādīšanas formas vai metodes, kas ir pretrunā ar valstu normatīvajiem aktiem.

14. pants

Katra Konvencijas Puse izveido vai uztur dienestu, kam uzdots koordinēt un centralizēt šajā Konvencijā minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas rezultātus.

Šādiem dienestiem jāvāc visa informācija, kas paredzēta, lai sekmētu šajā Konvencijā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un sodīšanu par tiem, un jāuztur cieši kontakti ar citu valstu attiecīgajiem dienestiem.

15. pants

Atkarībā no tā, cik lielā mērā to pieļauj nacionālie normatīvie akti un cik lielā mērā par 14.pantā minētajiem dienestiem atbildīgās institūcijas to uzskata par vēlamu, tās sniedz citu valstu institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgajiem dienestiem, šādu informāciju:

1. Ziņas par jebkādu noziedzīgo nodarījumu, kas minēts šajā Konvencijā, vai par jebkuru mēģinājumu izdarīt šādu noziedzīgu nodarījumu;

2. Ziņas par šajā Konvencijā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu meklēšanu un celto apsūdzību, arestu, notiesāšanu, iebraukšanas atļaujas atteikšanu vai izraidīšanu, šādu personu pārvietošanos vai jebkāda cita noderīga informācija par tām.

Sniegtā informācija ietver noziedzīgā nodarījuma izdarītāju aprakstus, viņu pirkstu nospiedumus, fotogrāfijas, darbības metodes, policijas dokumentus un tiesu dokumentus.

16. pants

Konvencijas Puses vienojas ar valsts vai privāto izglītības, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, ekonomisko vai citu atbilstošo dienestu palīdzību īstenot vai atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz prostitūcijas novēršanu, kā arī prostitūcijā un šajā Konvencijā minētajos noziedzīgajos nodarījumos cietušo rehabilitāciju un sociālo integrāciju.

17. pants

Konvencijas Puses apņemas, saistībā ar ieceļošanu un izceļošanu, uzsākt vai turpināt tādus pasākumus, kas ir nepieciešami saskaņā ar šajā Konvencijā noteiktajām saistībām, lai ierobežotu jebkura dzimuma cilvēku tirdzniecību prostitūcijas nolūkos.

Īpaši šīs valstis apņemas:

1. Izdot tādus noteikumus, kas ir nepieciešami ieceļotāju vai izceļotāju, sevišķi sieviešu un bērnu aizsardzībai, kā ieceļošanas un izceļošanas vietā, tā arī, kamēr tie atrodas ceļā;

2. Veikt attiecīgus informēšanas pasākumus, brīdinot sabiedrību par briesmām, ko rada iepriekšminētā tirdzniecība;

3. Veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu dzelzceļa staciju, lidostu, jūras ostu un ceļā esošu transporta līdzekļu, kā arī citu sabiedrisko vietu uzraudzību nolūkā nepieļaut starptautisko cilvēku tirdzniecību prostitūcijas nolūkos;

4. Informēt attiecīgās institūcijas par tādu cilvēku ierašanos, kuri, prima facie, varētu būt šādas tirdzniecības organizētāji un līdzdalībnieki vai arī cietušie.

18. pants

Konvencijas Puses apņemas, saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto, pieprasīt paziņojumus no prostitūtām, kas ir ārvalstnieces, lai noskaidrotu viņu identitāti un sociālo statusu, kā arī noskaidrot iemeslus, kāpēc tās ir atstājušas savu valsti. Iegūtā informācija tiek nodota minēto personu izcelsmes valsts institūcijām, lai veicinātu to iespējamo atgriešanu.

19. pants

Konvencijas Puses, saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto un nekaitējot apsūdzības uzturēšanai vai cita veida tiesvedībai, un, cik vien tas ir iespējams, apņemas:

1. Nodrošināt piemērotu, pagaidu aprūpi un uzturu bez līdzekļiem palikušajām personām, kas ir cilvēku tirdzniecības prostitūcijas nolūkos upuri, laikā, kad vēl nav pabeigti atgriešanai nepieciešamie pasākumi;

2. Atgriezt 18.pantā minētās personas, kuras vēlas atgriezties vai kuru atgriešanu var pieprasīt personas, kurām ir vara pār tām, vai kuru izraidīšana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Atgriešana notiek tikai pēc tam, kad ar uzņemošo valsti ir panākta vienošanās par atgriežamo personu identitāti un tautību, kā arī par ierašanās pie valstu robežām vietu un datumu. Ikviena šīs Konvencijas Puse sekmē šādu personu pārvietošanos caur tās teritoriju.

Ja iepriekšējā rindkopā minētās personas nevar pašas apmaksāt ar atgriešanu saistītos izdevumus, un tām nav ne dzīvesbiedru, ne radinieku, ne arī aizgādņu, kas varētu par tām samaksāt, atgriešanas izmaksas līdz tuvākajai valsts robežai vai ostai, kurā iespējama iekāpšana, vai lidostai, no kuras iespējams doties uz šīs personas izcelsmes valsti, sedz valsts, kurā tie pastāvīgi uzturas, un atlikušās ceļojuma izmaksas sedz to izcelsmes valsts.

20. pants

Šīs Konvencijas Puses, ja vien tas jau nav paveikts, dara visu nepieciešamo, lai uzraudzītu nodarbinātības aģentūru darbību, nolūkā novērst personu, kas meklē darbu, sevišķi sieviešu un bērnu, pakļaušanu prostitūcijas draudiem.

21. pants

Šīs Konvencijas Puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par normatīvajiem aktiem, kas ir to valstīs jau izdoti, un turpmāk katru gadu par normatīvajiem aktiem, kas var tikt izdoti saistībā ar šīs Konvencijas regulēšanas priekšmetu, kā arī par visiem pasākumiem, kas veikti piemērojot Konvenciju. Ģenerālsekretārs periodiski publicē saņemto informāciju un izsūta visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un citām valstīm, kuras saista šīs Konvencijas noteikumi saskaņā ar 23.pantu.

22. pants

Ja starp šīs Konvencijas Pusēm rodas strīds attiecībā uz tās tulkošanu vai piemērošanu, un to neizdodas atrisināt citā veidā, strīda izskatīšana pēc jebkuras strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma nododama Starptautiskajai tiesai.

23. pants

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai jebkurai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstij un arī jebkurai citai valstij, kurai Ekonomikas un Sociālo lietu Padome nosūtījusi ielūgumu.

Šī Konvencija ir pakļauta ratifikācijai, un ratifikācijas dokumenti iesniedzami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

Pirmajā daļā minētās valstis, kas nav parakstījušas Konvenciju, var tai pievienoties.

Pievienošanās notiek, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu.

Šajā Konvencijā vārds “valsts” ietver arī visas tās valsts, kas paraksta Konvenciju vai tai pievienojas, kolonijas un aizbilstamās teritorijas, un visas teritorijas, par kurām šāda valsts ir starptautiski atbildīga.

24. pants

Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc otrā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas.

Katrā valstī, kas ratificē Konvenciju vai tai pievienojas jau pēc otrā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas, Konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad šī valsts iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

25. pants

Notekot piecu gadu termiņam kopš Konvencijas spēkā stāšanās dienas, jebkura no šīs Konvencijas Pusēm var to denonsēt, iesniedzot rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

Pusei, kas veic šādu denonsēšanu, tā iegūst spēku viena gada laikā, sākot no dienas, kad to ir saņēmis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

26. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un citas valstis, kas minētas 23.pantā:

(a) par to, kuras valstis ir parakstījušas, ratificējušas un pievienojušās Konvencijai, saskaņā ar 23.pantu;

(b) par to, kādā datumā šī Konvencija stājas spēkā, saskaņā ar 24.pantu;

(c) par saņemtajiem paziņojumiem par denonsēšanu, saskaņā ar 25.pantu.

27. pants

Katra šīs Konvencijas Puse, saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām, apņemas pieņemt normatīvos aktus un veikt citus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Konvencijas piemērošanu.

28. pants

Šīs Konvencijas noteikumi Pušu attiecībās prevalē pār Preambulas otrās rindkopas 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā minēto starptautisko dokumentu noteikumiem, no kuriem katrs tiek uzskatīts par spēku zaudējušu, kad visas Puses būs kļuvušas par šīs Konvencijas Pusēm.

To apliecinot, apakšā minētās personas attiecīgo valdību pilnvarojumā parakstījušas šo Konvenciju, kas tika atvērta parakstīšanai Leiksaksesā, Ņujorkā, tūkstoš deviņi simti piecdesmitā gada divdesmit pirmajā martā un kuras apliecinātu un precīzu kopiju Ģenerālsekretārs nosūta visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un citām valstīm, kas minētas 23.pantā.

Nobeiguma protokols

Nekas šajā Konvencijā nekaitē tiem normatīvajiem aktiem, kuros ir noteikumi par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanu no trešo personu puses novēršanu, un kas nodrošina stingrākus noteikumus, kādi ir šajā Konvencijā.

Noteikumi, ko satur Konvencijas 23. līdz 26.panti, ir attiecināmi uz šo Protokolu.