Ministru kabineta rīkojums Nr.248

Rīgā 2010.gada 6.maijā (prot. Nr.22 1.§)

Par Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepciju 2010.–2013.gadam

1. Atbalstīt Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) attīstības koncepcijas 2010.–2013.gadam (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 2.variantu un informācijas sistēmas attīstības 2.modeli.

2. Noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Lai nodrošinātu informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 2.varianta un informācijas sistēmas attīstības 2.modeļa ieviešanu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izstrādāt un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2010.gada 30.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai noteiktu kārtību, kādā ieviešama un darbojas centralizētā datu apmaiņa starp pašvaldībām un valsts iestādēm, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju.

4. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sagatavot un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2013.gada 30.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanu un informācijas sistēmas attīstības un uzturēšanas finansējuma modeli pēc 2013.gada.

5. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai informācijas sistēmas uzturēšanu nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

(Ministru kabineta
2010.gada 6.maija
rīkojums Nr.248)

Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcijas 2010.–2013.gadam kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2010.–2013.gadam (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojuma Nr.305 "Par valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam" 8.2.apakšpunktu.

Koncepcijas mērķis ir piedāvāt risinājumus pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) ilgtspējīgai attīstībai, nodrošinot kvalitatīvu datu apmaiņu starp valsts institūcijām un pašvaldībām, pašvaldību funkciju izpildes informatizāciju, samazinot valsts institūciju un pašvaldību izdevumus informācijas sistēmu uzturēšanai.

Informācijas sistēmas projekts tika uzsākts 1998.gadā kā valsts investīciju programmas projekts. Valsts investīciju programmas projekts paredzēja izveidot modernu informācijas sistēmu pašvaldību funkciju informatizācijai un elektroniskai datu apmaiņai ar valsts informācijas sistēmām un valsts reģistriem. No 1998.gada līdz 2004.gadam informācijas sistēmas projektu finansēja no valsts investīciju programmas. Nepietiekamā valsts investīciju programmas finansējuma dēļ netika izveidota informācijas sistēma, kuru izmanto visas pašvaldības.

No 2004.gada informācijas sistēmas uzturēšana un attīstība tiek finansēta no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (turpmāk – RAPLM) budžeta programmas "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas uzturēšana un attīstība".

Šobrīd informācijas sistēma ir valsts atbalsta rīks pašvaldībām, nodrošinot to funkciju izpildes informatizāciju un elektronisku datu apmaiņu ar četriem valsts reģistriem. Centralizēti tiek nodrošināta informācijas sistēmas uzturēšana un administrēšana.

2010.–2013.gadā ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums informācijas sistēmas attīstībai. Ar Ministru kabineta 2010.gada 15.marta rīkojumu Nr.147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu" informācijas sistēmas attīstības projekts ir iekļauts prioritāro projektu sarakstā.

Koncepcijas projektā ir izvērtēti divi virzieni informācijas sistēmas attīstībai 2010.–2013.gadā – informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstība un informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstība. Pamatojoties uz informācijas sistēmas attīstības virzieniem, koncepcijā izvērtēti četri informācijas sistēmas attīstības modeļi 2010.–2013.gadam, piesaistot informācijas sistēmas attīstībai ERAF finansējumu.

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 4.1.6.pasākums paredz izstrādāt un līdz 2010.gada 31.augustam ieviest informācijas sistēmu kā valsts un pašvaldību informācijas sistēmu savietotāju. Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumos Nr.698 "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums" un Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.288 "Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums" iekļautais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu, ka informācijas sistēma tiek veidota un uzturēta kā modelis centralizētai datu apmaiņai starp pašvaldībām un valsts iestādēm atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā (turpmāk – likums) noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu likuma izpildi, izstrādājami priekšlikumi par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ieviešams un darbojas modelis centralizētai datu apmaiņai starp pašvaldībām un valsts iestādēm, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju. Lai nodrošinātu RAPLM atbalstītā informācijas sistēmas attīstības 2.modeļa ieviešanu, ievērojot likuma 6.panta astoto daļu un 8.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, normatīvajos aktos par valsts informācijas sistēmām jābūt skaidri definētām prasībām attiecībā uz informācijas saturu un datu apjomu, kurus tās saņem no pašvaldībām un nosūta tām. Koncepcija paredz, ka RAPLM līdz 2010.gada 30.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikumi par normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai noteiktu kārtību, kādā ieviešams un darbojas modelis centralizētai datu apmaiņai starp pašvaldībām un valsts iestādēm, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju.

2. Informācijas sistēmas attīstības virzieni 2010.–2013.gadā

2.1. Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstība

Koncepcija paredz informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstību, informācijas sistēmu integrējot un konsolidējot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmu savietotājā (turpmāk – sistēmu savietotājs), tādējādi informācijas sistēma kļūs par vienu no sistēmu savietotāja komponentēm, nodrošinot pašvaldībām centralizētu informācijas (datu) apmaiņu ar valsts institūcijām tiešsaistē, pašvaldību pieprasījumu izpildei nepieciešamās informācijas (datu) kompilēšanu un nodošanu pašvaldībām, kā arī pašvaldību datu centralizētu nodošanu valsts institūcijām.

Iestrādājot sistēmu savietotāja informācijas sistēmas komponentē savietojamības funkcionalitāti, valsts institūcijām tiks nodrošināti vienoti datu apmaiņas standarti ar pašvaldībām, tai skaitā pieeja pašvaldību datiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Valsts institūciju dati, kuri nepieciešami pašvaldībām noteikto funkciju izpildei vai elektronisko pakalpojumu sniegšanai, tiks nodoti sistēmu savietotāja informācijas sistēmas komponentei, un tā nodrošinās, ka visas pašvaldības saņem šos datus. Līdz ar to valsts institūcijām tiks samazināti administratīvie izdevumi atsevišķu datu kopu uzturēšanai un nodošanai atsevišķi katrai pašvaldībai, līgumu ar pašvaldībām pārvaldībai, lietotāju pārvaldībai un atbalstam.

Sistēmu savietotāja informācijas sistēmas komponentes savietojamības funkcionalitāte netraucēs pašvaldībās izmantot komercprogrammatūru. Visas pašvaldības neatkarīgi no tā, kādu komercprogrammatūru tās izmanto, ar informācijas sistēmas starpniecību varēs saņemt un nodot datus valsts institūcijām pēc apstiprinātiem vienotiem datu apmaiņas standartiem.

Lai attīstītu informācijas sistēmas integrācijas (savietojamības) funkcionalitāti, jāveic šādi darbi:

1) sadarbībā ar valsts informācijas sistēmu un valsts reģistru pārziņiem jāizstrādā datu apmaiņas standarti un formāti centralizētai datu nodošanai uz sistēmu savietotāja informācijas sistēmas komponenti un saņemšanai no tās, izstrādājot un ieviešot mehānismu datu saņemšanai un nodošanai starp sistēmu savietotāju un visām pašvaldībām, arī tām, kuras izmanto komersantu izstrādātās programmatūras. Šīm pašvaldībām tiks izstrādāti un publicēti datu apmaiņas apraksti. Sistēmu savietotāja informācijas sistēmas komponentei attīstības projekta ietvaros jāizstrādā tiešsaistes datu apmaiņas tehnisko risinājumu projekti un tie jārealizē, izmantojot pieejamo ERAF finansējumu;

2) jāizstrādā un jāievieš lietotāju autorizācijas mehānisms. Ņemot vērā to, ka valsts informācijas sistēmu savietotājam Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir izstrādājis lietotāju autorizācijas mehānismu, tas jāpielāgo informācijas sistēmas vajadzībām;

3) jāsakārto ar datu centralizētu nodošanu un saņemšanu saistītās juridiskās attiecības starp valsts institūcijām un pašvaldībām. Šobrīd valsts reģistru uzturētāji slēdz līgumus par datu nodošanu ar katru pašvaldību atsevišķi. Informācijas sistēmas savietojamības izmantošanas gadījumā valsts institūcijām būtu jānoslēdz tikai viens līgums ar informācijas sistēmas pārzini par datu nodošanu un saņemšanu. Pašvaldības pašlaik slēdz līgumus gan ar reģistru uzturētājiem, gan ar programmatūru izstrādātājiem. Savietotāja gadījumā pašvaldībām jāslēdz līgums ar informācijas sistēmas pārzini par valsts reģistru datu saņemšanu.

2.2. Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstība

Koncepcijas projektā tiek izvērtēti četri informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras turpmākās attīstības varianti.

1.variants

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra pašvaldību darba informatizācijai tiek attīstīta un pilnveidota, izmantojot pieejamo ERAF finansējumu.

Pozitīvie aspekti:

1) lietojumprogrammatūras attīstībai nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi;

2) pašvaldībām ir iespēja lietojumprogrammatūru sava darba nodrošināšanai izmantot bez maksas;

3) lietojumprogrammatūras attīstība veicinās konkurenci lietojumprogrammatūru tirgū, tiks ierobežota maksas paaugstināšanās par komerciālas lietojumprogrammatūras izmantošanu.

Negatīvie aspekti:

1) nepieciešams valsts budžeta finansējums lietojumprogrammatūras uzturēšanai;

2) lietojumprogrammatūru šobrīd izmanto neliels skaits pašvaldību, daļa pašvaldību izmanto komercprogrammatūras.

2.variants

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra tiek nodota publiskai lietošanai kā brīvā (atklātā pirmkoda) programmatūra.

Pozitīvie aspekti:

1) nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi lietojumprogrammatūras uzturēšanai un attīstībai;

2) izstrādāts lietojumprogrammatūras sākotnējais risinājums;

3) jebkurš interesents var bez maksas izmantot radītos izejas kodus;

4) jebkurš interesents par saviem līdzekļiem var pilnveidot un attīstīt lietojumprogrammatūru;

5) tiks nodrošināta ieguldīto resursu turpmāka izmantošana;

6) pašvaldība iepirkuma kārtībā pati var izvēlēties piegādātāju un norēķināties par lietojumprogrammatūru.

Negatīvie aspekti:

1) var veidoties liels skaits pārveidoto lietojumprogrammatūras versiju, no kurām pašvaldībām būs grūtības izvēlēties atbilstošāko;

2) izstrādātās lietojumprogrammatūras versijas var nebūt pieejamas modificēšanai citiem speciālistiem (konkurentiem);

3) Latvijā valsts iestādēm nav pieredzes atvērtā koda risinājumu ieviešanai;

4) pašvaldībām nepieciešami līdzekļi, lai lietojumprogrammatūru piemērotu savām vajadzībām.

3.variants

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra izsoles vai konkursa kārtībā tiek nodota koncesijā.

Pozitīvie aspekti:

1) nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi lietojumprogrammatūras uzturēšanai;

2) pašvaldībām saglabājas lietojumprogrammatūras izvēles iespējas;

3) tiks nodrošināta ieguldīto resursu turpmāka izmantošana;

4) iespēja ātrāk reaģēt uz jebkurām izmaiņām normatīvajos aktos.

Negatīvie aspekti:

1) Latvijā valsts iestādēm nav pieredzes lietojumprogrammatūru nodošanai koncesijā;

2) grūti prognozēt, kas notiek ar lietojumprogrammatūru koncesijas laikā;

3) iespējams, koncesijas līgumā būs jāparedz garantijas koncesionāram attiecībā uz finansiālajiem un komerciālajiem riskiem;

4) grūti prognozēt, cik lietojumprogrammatūra maksās pašvaldībām.

4.variants

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstība tiek pārtraukta.

Pozitīvie aspekti:

1) sākotnējais lietojumprogrammatūras ieviešanas un izmantošanas mērķis ir sasniegts – pašvaldību darbam nepieciešamās pamatprogrammatūras ir izstrādātas un ieviestas;

2) iespējams pārtraukt lietojumprogrammatūras tālāko attīstību un tās uzturēšanas finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, jo reformu rezultātā ir izveidojušās rīcībspējīgas pašvaldības ar iespējām piesaistīt kvalificētus informācijas tehnoloģiju speciālistus.

Negatīvie aspekti:

1) samazinās lietojumprogrammatūru piedāvājums tirgū;

2) iespējams lietojumprogrammatūru izmantošanas izmaksu pieaugums pašvaldībām.

3. Informācijas sistēmas attīstības modeļi un to finansējums 2010.–2013.gadā

Informācijas sistēmas turpmākai attīstībai tiek piedāvāti četri modeļi. Katrs modelis paredz informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstību, izmantojot ERAF finansējumu. Katrā modelī piedāvāts atšķirīgs informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības variants.

1.modelis

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte tiek attīstīta, izmantojot ERAF finansējumu.

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra pašvaldību darba informatizācijai tiek attīstīta un pilnveidota, izmantojot pieejamo ERAF finansējumu (informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 1.variants).

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte un informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem.

2.modelis

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte tiek attīstīta, izmantojot ERAF finansējumu.

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra tiek nodota publiskai lietošanai kā atklātā pirmkoda programmatūra (informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 2.variants).

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra tiek uzturēta no programmatūras attīstītāju budžeta.

3.modelis

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte tiek attīstīta, izmantojot ERAF finansējumu.

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra izsoles vai konkursa kārtībā tiek nodota koncesijā (informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 3.variants).

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet koncesionāram jānodrošina informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras uzturēšana un attīstība saskaņā ar koncesijas līgumu.

4.modelis

Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte netiek attīstīta, bet tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstība tiek pārtraukta (informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 4.variants).

1.modelī kopējais no ERAF nepieciešamais finansējums informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes un informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstībai ir 337 tūkst. latu. Informācijas sistēmas uzturēšanai 2010.–2013.gadā no valsts budžeta nepieciešami 1299 tūkst. latu.

2.modelī kopējais no ERAF nepieciešamais finansējums informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstībai ir 187 tūkst. latu. Informācijas sistēmas uzturēšanai 2010.–2013.gadā no valsts budžeta nepieciešami 1299 tūkst. latu.

3.modelī kopējais no ERAF nepieciešamais finansējums informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstībai ir 187 tūkst. latu. Informācijas sistēmas uzturēšanai 2010.–2013.gadā no valsts budžeta nepieciešami 1299 tūkst. latu.

4.modelī 2010.gadā un turpmāk netiek plānots ERAF finansējums informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitātes attīstībai. Informācijas sistēmas uzturēšanai 2010.–2013.gadā no valsts budžeta nepieciešami 1299 tūkst. latu.

RAPLM atbalsta koncepcijā piedāvāto informācijas sistēmas lietojumprogrammatūras attīstības 2.variantu un informācijas sistēmas attīstības 2010.–2013.gadam 2.modeli – informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte tiek attīstīta, izmantojot ERAF finansējumu, bet informācijas sistēmas lietojumprogrammatūra tiek nodota publiskai lietošanai kā atklātā pirmkoda programmatūra. Informācijas sistēmas savietojamības funkcionalitāte uzturama no valsts budžeta līdzekļiem.

Informācijas sistēmas koncepcija ir pirmais solis turpmākai pašvaldību politikas izstrādei informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Vides ministra, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
pienākumu izpildītāja vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs