Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

Uldis Krastiņš. Vaina komplicētos noziedzīgos nodarījumos

Noziedzīgu nodarījumu sastāvi Krimināllikuma (KL) normās pēc to pazīmēm konstruēti visai atšķirīgi, neviendabīga ir arī personas psihiskā attieksme pret noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā iekļautajām pazīmēm. Personas psihiskajai attieksmei pret noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm ir noteicoša nozīme nodarījuma kvalifikācijā un tālāk arī soda noteikšanā nodarījumā vainīgajai personai. Tāpēc ne velti KL 8.panta otrajā daļā paredzēts – nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. No teiktā izriet, ka krimināltiesību uzdevums ir analizēt noziedzīgu nodarījumu sastāvus un pēc tajos ietvertajām pazīmēm (pazīmju kopuma) klasificēt krimināltiesību normas pēc to satura un uzbūves paņēmieniem un izstrādāt teorētiskas rekomendācijas noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu vainas noteikšanā.

Raksta mērķis ir sasaistīt krimināltiesību normas saturiskās un konstruktīvās īpatnības ar personas psihiskās attieksmes novērtējumu nodarījumā, lai noteiktu, vai šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tīši vai aiz neuzmanības. Problēmas turpmākajā analīzē svarīga nozīme ir krimināltiesību teorijā pieņemtajam nodarījumu sastāvu sadalījumam vienkāršos un komplicētos sastāvos, kura pamatā ir nodarījuma sastāvu satura izklāsta īpatnības, kas iekļautas dažādās sastāva konstrukcijās. Noziedzīga nodarījuma vienkāršā sastāvā ir paredzēts viens noziedzīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas parasti apdraud vienu noziedzīga nodarījuma objektu (aizsargājamo interesi), nodarījums izdarīts ar vienu vainas formu un tam ir vienas kaitīgās sekas.

Ieva Orupe. Piespiedu nomas līguma slēgšana

Ar 2009.gada 15.aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2008-36-01 par neatbilstošu Satversmei tika atzīts atlīdzības par piespiedu nomu apmēra ierobežojums 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā gadījumos, kad uz zemes atrodas citai personai vai personām piederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 2009.gada 22.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Ar tiem 54.panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas paredz, ka gadījumā, ja zemes gabala un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki savstarpēji nevar panākt vienošanos, zemes nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, turklāt privatizētā objekta īpašniekam ir jākompensē zemes gabala īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.

Autores mērķis ir raisīt diskusiju, vai tiesību normu grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” atrisinājuši visas problēmas, kas saistītas ar nomas līguma noslēgšanu starp zemes un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem piespiedu nomas gadījumā. Rakstā analizēts normatīvais regulējums, lai noskaidrotu, vai nepieciešams skaidri izteikts dzīvokļu īpašnieku pilnvarojums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai apsaimniekotājam slēgt zemes nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieku. Autore centīsies izvērtēt, vai pašreizējais tiesiskais regulējums dod tiesības zemes gabala īpašniekam vienpusēji izrakstīt rēķinus par zemes gabala nomu gadījumos, kad puses nav panākušas savstarpēju rakstveida vienošanos. Tostarp apskatīts arī “starpniecības maksas” pieprasīšanas tiesiskums, kā arī pievienotās vērtības nodokļa piemērošana piespiedu nomas darījumiem.

“Jurista Vārda” redakcija