Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 6.maijā

MK: Par valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projektu

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts 2010.–2012.gadam, kura mērķis ir nodrošināt plānotu, saskaņotu un koordinētu komunikāciju par valsts būtiskākajām darbības prioritātēm un lēmumiem sociāli ekonomiskās un politiskās krīzes laikā.

Plāna projektā ir iekļauti starpministriju līmeņa pasākumi, kas nodrošinās valsts vidēja termiņa prioritāšu komunikāciju par ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, sociālās drošības garantēšanu un valsts pārvaldes reformu īstenošanu. Komunikācijas pasākumu plāns paredz arī valsts pārvaldes komunikācijas resursu (interneta mājaslapas, iedzīvotāju pieņemšana un apkalpošana, ziņu aģentūru iepirkumi u.c.) centralizāciju, padarot komunikāciju pieejamāku un vienkāršāku sabiedrībai un samazinot valsts pārvaldes iestāžu izdevumus komunikācijas funkciju īstenošanai.

Komunikācijas pasākumu plāns ir izstrādāts, jo aizvien samazinās sabiedrības uzticības līmenis valsts varai. Statistikas dati rāda, ka Latvijā ir augstākie valsts varas neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā – valdībai (88%), Saeimai (92%) un politiskajām partijām (95%). Vienlaikus Latvijā ir viszemākais atbalsts valsts dalībai ES – tikai 23% Latvijas pilsoņu valsts dalību ES vērtē kā labu lietu, bet puse pilsoņu uzskata, ka Latvijas dalība ES nav ne laba, ne slikta lieta. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīves apstākļus var ietekmēt Eiropas līmenī. Tajā pašā laikā sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Tomēr sabiedrības uzticību var atgūt tikai ilgtermiņa perspektīvā, nodrošinot demokrātisku un konsekventu lēmumu pieņemšanas un skaidrošanas procesu.

Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā. Ikviens iedzīvotājs un nevalstiska organizācija ir aicināta izteikt savus priekšlikumus pasākumu plānam līdz 2010.gada 20.maijam uz e-pastu priekslikumi@mk.gov.lv.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

FM: Par ES fondu projektu maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība.

Vienkāršojot ES fondu ieviešanu, tika konstatēts, ka ir jāpilnveido vairākas procedūras. Tādēļ noteikumu projekts paredz precizēt maksājumu plūsmu ES fondu projektos atkarībā no finansējuma saņēmēja veida.

Būtiski tiek atvieglota izdevumu deklarāciju sagatavošanas kārtība – līdz šim izdevumu deklarācijas sagatavoja atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, turpmāk to plānots uzticēt sertifikācijas iestādei (Valsts kase). Tādējādi tiktu paātrināta izdevumu deklarāciju sagatavošana un iesniegšana Eiropas Komisijā (EK) par aptuveni divām nedēļām. Līdz ar to tie finansējuma saņēmēji, kas ES fondu projektus īsteno pēc pašfinansēšanās shēmas, arī finansējuma atmaksu no EK varētu saņemt ātrāk.

Noteikumi arī paredz iespēju sagatavot maksājuma pieprasījumu un saņemt ES finansējuma atmaksu eiro. Līdz šim to varēja darīt tikai tad, ja šāda iespēja bija atļauta attiecīgās ES fonda aktivitātes īstenošanas noteikumos.

Papildus iepriekšminētajam tiek noteikti finanšu disciplīnas pasākumi ES fondu finansējuma saņēmējiem, kas īsteno projektus, kuriem ir piešķirts avansa maksājums. Šādiem finansējuma saņēmējiem jāiesniedz maksājuma pieprasījumi avansa apmērā 6 vai 12 mēnešu laikā, ja projektam piešķirts komercdarbības atbalsts. Pēc minētā termiņa atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde vērtē avansa neizmantošanas iemeslus un var lemt par tā atgriešanu. Līdz šim finanšu disciplīnas pasākumi tika noteikti individuāli ES fondu aktivitāšu īstenošanas noteikumos un līgumos par projektu īstenošanu.

Izsludinātais noteikumu projekts aizstās MK 2007.gada 26.jūnija noteikumus Nr.418 “Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”.

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtību

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas paredz grozījumus noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību.

Lai termins “apbūves zeme” būtu skaidri saprotams, noteikumos ir iekļauts skaidrojums, ka apbūves zeme nav zemesgabals, attiecībā uz kuru būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2010.gada 1.janvārim, bet pēc 1.janvāra ir pagarināta vai pārreģistrēta. Lai personām atvieglotu administratīvo procedūru reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā ar PVN apliekamo personu reģistrā, saskaņā ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2010.gadam noteikto reģistrēšanas laiks VID ar PVN apliekamo personu reģistrā tiek samazināts no 15 uz 10 darbdienām.

Noteikumu projekts papildināts ar punktu, kas nosaka, ka fiziskajai personai, kura vienu reizi 12 mēnešu laikā ir veikusi vienu darījumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, bet kura rezultātā pārsniegts likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis (10 000 latu), nav jāiemaksā valsts budžetā PVN no summas, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni.

Noteikumu projekts ir papildināts ar punktu, kas skaidro ar PVN apliekamā darījuma vērtību nelietotam nekustamajam īpašumam visos gadījumos, kad notiek ēkas vai būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbi.

MK noteikumi ir papildināti ar punktu, kas skaidro PVN 0 procentu likmes piemērošanu tādu kuģu pārveidošanai, remontam un tehniskajai apkopei, kas kuģo starptautiskajos ūdeņos, pārvadā pasažierus vai kurus izmanto komercdarbībai vai glābšanas darbiem. Tāpat noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka apliekamajai personai ir jākoriģē PVN deklarācija, ja eksporta darījums pēc tā uzsākšanas nav noticis vai muitas iestāde atzinusi to par neesošu. Tā kā preču specifikācija pēc savas būtības nevar nepārprotami apliecināt eksporta faktu, noteikumu projektā tā ir svītrota no eksporta apliecinošu dokumentu uzskaitījuma.

Noteikumi arī papildināti ar punktu, kur ir noteikts, ka taksācijas periods (viens kalendārais mēnesis) ir tikai tām apliekamajām personām, kas sniedz citas dalībvalsts personai pakalpojumus vai veic likumā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt tām personām, kas neveic minētos darījumus un kam apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz likumā noteiktās robežvērtības, taksācijas periods ir kalendārais ceturksnis vai puse no kalendārā gada.

Noteikumu projektā ir svītroti punkti, kas attiecas uz PVN pārmaksas atmaksas kārtību, kas bija spēkā līdz 2010.gada 1.janvārim. Tāpat arī ir svītrota norma, kas noteica attiecīgās PVN likmes piemērošanu 2009.gadā viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs.

Noteikumu projekts ir papildināts ar punktu, kas paskaidro, ka saskaņā ar gada deklarāciju līdz 1.maijam ir jānomaksā arī PVN. Noteikumu projektā ir paskaidrots, par kādu taksācijas periodu maksā PVN un kad ir atskaitāms priekšnodoklis, gadījumos, kad pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme un PVN maksā pakalpojumu sniedzējs. Lai nodrošinātu skaidrāku noteikumu normu piemērošanu gadījumos, kad, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, apliekamā persona darbojas citas ES dalībvalsts apliekamās personas vārdā, noteikumu projektā ir minēti piemēri attiecībā uz tādiem pavaddokumentiem, kas apliecina preču ievešanu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

FM: Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta prioritātēm Latvijā

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm 2009.–2014.gadam, nododot to starpinstitūciju saskaņošanai.

Lai minētajā plānošanas periodā Latvija saņemtu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu, Latvijai ar donorvalstīm jānoslēdz saprašanās memorands par finanšu instrumentu ieviešanu. Saprašanās memoranda ietvaros jāpanāk vienošanās par finanšu instrumentu ieviešanas mehānismu, kā arī par konkrētām prioritātēm (dalībvalsts izvēlas no donorvalstu piedāvātajām prioritātēm).

Lai nodrošinātu efektīvāku finanšu instrumentu līdzekļu izlietojumu, kā arī samazinātu administratīvās izmaksas nākamajā periodā, Latvijai būtu jākoncentrējas uz pēc iespējas mazāku prioritāšu skaitu un arī to ietvaros jānosaka konkrēti vēlamie sasniedzamie rezultāti, līdz ar to samazinot arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju skaitu un radot jūtamāku pievienoto vērtību no ieguldījumiem projektos, vienlaikus nodrošinot nepārklāšanos ar ES fondu finansētajiem pasākumiem.

Finanšu ministrija memorandā piedāvās iekļaut šādas prioritātes:

• vides aizsardzība un vadība vai klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija, novirzot tai 30% no EEZ finanšu instrumenta ietvaros pieejamā finansējuma;

• NVO fonds, novirzot 35% EEZ finanšu instrumenta finansējuma;

• kultūras mantojuma aizsardzība, novirzot 35% EEZ finanšu instrumenta finansējuma;

• atbalsts zaļākai rūpniecībai – Viedo tehnoloģiju fonds, novirzot 40% no Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros pieejamā finansējuma;

• pētniecība, novirzot 19% no Norvēģijas finanšu instrumenta finansējuma;

• tieslietas, novirzot 40% no Norvēģijas finanšu instrumenta;

• darba un trīspusējās sadarbības veicināšana, novirzot 1% no Norvēģijas finanšu instrumenta.

Papildus minētajam Finanšu ministrija ierosina Sabiedrības integrācijas fondam sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām apsvērt iespēju vismaz 25% no prioritātei “NVO fonds” piedāvātā procentuālā sadalījuma novirzīt aktivitātei – cilvēkdrošības stiprināšana, savukārt Kultūras ministrijai izvērtēt iespēju prioritātes “Kultūras mantojuma aizsardzība” ietvaros atbalstīt nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, nevis arhitektūras pieminekļu restaurāciju.

Latvijas pozīcija jautājumā par finanšu instrumentu prioritātēm vēl tiks saskaņota starp ministrijām un par to lems MK.

2009.gada decembrī Norvēģija, Īslande un Lihtenšteina panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju par līdzekļu piešķiršanu finanšu instrumentu ieviešanai plānošanas periodā no 2009. līdz 2014.gadam. Latvijai tā ietvaros varētu būt pieejami 72,95 miljoni eiro jeb 51,27 miljoni latu (EEZ finanšu instrumenta ietvaros – 34,55 miljoni eiro un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros – 38,4 miljoni eiro).

FM: Par kārtību, kādā veicami maksājumi valsts budžetā

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā veidā veicami maksājumi valsts budžetā un kā tie atzīstami par saņemtiem, par prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu.

Lai novērstu situāciju, kad viens un tas pats maksājuma pakalpojumu veids tiesību aktos ir dažādi reglamentēts, noteikumu projekta mērķis ir vienotā terminoloģijā reglamentēt visus valsts budžetā veicamajiem maksājumiem lietojamos maksājuma pakalpojumu veidus (maksājuma veikšana skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kasē; maksājuma veikšana ar bankas vai citas iestādes starpniecību; izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu; ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti, maksājuma karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā) un noteikt vienotu procedūru kopumu valsts budžetā saņemto maksājumu atzīšanai atbilstoši katram maksājuma pakalpojuma veidam.

Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā valsts budžetā veiktais maksājums ir atzīstams par valsts budžetā saņemtu, tāpēc bieži vien valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas dažādi interpretēja maksājuma saņemšanas valsts budžetā brīdi. Šī situācija ne tikai neapmierināja valsts pakalpojumu saņēmēju, bet arī radīja risku, ka valsts ir sniegusi pakalpojumu, par kuru nav saņemta samaksa.

Noteikumu projektā ir noteiktas prasības, kas jāievēro valsts budžeta maksājumus administrējošām institūcijām, slēdzot maksājuma pakalpojumu līgumu ar maksājuma pakalpojumu sniedzēju par tiešsaistes maksājumu pakalpojuma izmantošanu, valsts budžeta norēķinos.

Noteikumu projektā noteikts, ka maksājuma pakalpojumu līgumā jāparedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākums ieskaitīt valsts budžeta kontā Valsts kasē visu maksājumu summas, par kurām maksājumu pakalpojuma sniedzējs ir nosūtījis valsts budžeta maksājumu administrējošai institūcijai ziņojumu par maksājuma izpildi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kas precizē arhīvu maksas pakalpojumu klāstu un to cenas atbilstoši paaugstinātajai pievienotās vērtības likmei.

Palielinoties arhīvu tehnisko iekārtu jaudai, ir samazinātas cenas atsevišķiem maksas pakalpojumiem, kā arī ieviesti jauni pakalpojumu veidi. Cenrādī ir noteikti tādi jauni maksas pakalpojumu veidi kā likvidēto kapitālsabiedrību dokumentu pieņemšana, kinodokumentu un mikrofilmu digitalizēšana, informācijas tulkošana no vietnes “Raduraksti”, arhīvu video dokumentu izsniegšana demonstrēšanai ārpus arhīva, kino/video dokumenta kopēšana pasūtītājam no arhīva nodrošinājuma fonda, pasūtītāja kino/video dokumentu kopēšana u.c.

Cenrādī ir precizēts to personu loks, kurām maksas apmērs par sociāli tiesiskas izziņas sagatavošanu un izsniegšanu tiek samazināts par 50% kā sociāli vismazāk aizsargātām personu grupām. Samazinātais maksas apmērs par šo pakalpojumu attieksies uz politiski represētām personām, pirmās grupas invalīdiem, personām, kuras atzītas par trūcīgām, kā arī personām, kurām pieprasītā informācija nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai. 

Jauna maksas pakalpojumu cenrāža izstrādi nosaka pašreizējā ekonomiskā situācija. 2010.gadā arhīvu finansējums no valsts budžeta dotācijas, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazinājies par 43%, nodarbināto skaits samazinājās par 25%. Ieviestie taupības pasākumi pilnībā nesedz izdevumus, kas nepieciešami valsts arhīvos uzkrātā nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai, tādēļ cenrāža izstrādātāji – Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas speciālisti – uzskatīja, ka jāpaplašina valsts arhīvu maksas pakalpojumu sniegšana un jāpiesaista lielāks maksas pakalpojumu izmantotāju skaits.

Pieņemot cenrādi, plānots palielināt valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu pieprasītāju skaitu un atrisināt problēmas, kas saistītas ar valsts budžeta dotācijas samazinājumu un maksas pakalpojumu ieņēmumu plāna izpildi.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

VesM: Par darbnespējas lapu anulēšanas kārtību

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, paredzot, ka pēc Veselības inspekcijas atzinuma darbnespējas lapu izsniegušās ārstniecības iestādes vadītājam mēneša laikā būs jāizdod rīkojums par tās anulēšanu.

Jaunā kārtība uzlabos Veselības inspekcijas kontroles un uzraudzības funkciju efektivitāti, jo turpmāk tās lēmums būs saistošs ārstniecības iestāžu vadītājiem. Rezultātā tiks novērsta nepamatota slimības pabalstu izmaksa un ļaunprātīga darba devēju līdzekļu izmantošana.

Atgādinām, ka šobrīd likumdošana nosaka, ka galīgo lēmumu pēc Veselības inspekcijas atzinuma par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu pieņem ārstniecības iestādes vadītājs, kurš ir tiesīgs neņemt vērā uzraugošās institūcijas iebildumus.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par grozījumiem Pierīgas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par grozījumiem Pierīgas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007.–2013.gadam”.

Rīkojuma projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Rīgā un Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī veicinātu Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē.

Pašreiz atkritumu apsaimniekošanas vadlīnijas Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā nosaka Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.–2013.gadam. Izstrādājot minēto atkritumu apsaimniekošanas plānu, nebija pieejama informācija par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem minētajā atkritumu apsaimniekošanas plānā minēto pasākumu realizācijai, tajā skaitā atkritumu poligona “Getliņi” darbības uzlabošanai un modernizācijai.

Realizējot plānu, Vides ministrija konstatēja, ka Pierīgas reģiona pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas komersantiem ir ierobežotas iespējas piedalīties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē, jo reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā nav pietiekami precīzi aprakstīti nepieciešamie pasākumi, kuru īstenošanai ir iespējams izmantot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus. Tādējādi Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas komersanti atrodas nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pārējiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Šāda situācija arī kavē ES Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi. Rīkojuma projekts novērsīs šo situāciju.

Ar rīkojuma projektu tiek precizēti pasākumi, kuri ir veicami sadzīves atkritumu poligona “Getliņi” darbības uzlabošanai, kā arī ir precizēta informācija par plāna realizācijas izmaksām un investīciju sadalījumu plāna ietvaros.

VidM: Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu precizēs definīciju, kas ir limits, kurš saistīts un nepieciešams sakarā ar likumā iepriekš veiktajiem grozījumiem, kas neparedz vairs nodokļa maksātājiem aizpildīt un iesniegt valsts iestādē C kategorijas piesārņojošās darbības deklarāciju par vidē emitēto piesārņojumu. Tāpat precizēta terminoloģija atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Ķīmisko vielu likumā. Turpmāk nodokļa objekts būs arī tās baterijas un akumulatori, kas ir iestrādāti ierīcēs vai transportlīdzekļos.

Stājoties spēkā direktīvai 2008/101/EK, aviācijas darbības tiek iekļautas kopējā Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), Dabas resursu nodokļa likumā sagatavoti grozījumi, kas paredz piemērot sankcijas operatoriem, ja tie nepilda tiem uzlikto pienākumu ES ETS ietvaros līdz kārtējā gada 30.aprīlim nodot emisiju kvotas par iepriekšējā gadā emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu; tādas pašas sankcijas tiek piemērotas arī gaisa kuģu operatoriem.

Likums paredz piemērot atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa samaksas, ja nodokļa maksātājs pats vai ar apsaimniekotāja starpniecību nodrošina izlietotā iepakojuma reģenerāciju normatīvo aktu noteiktajā apjomā. Šobrīd izlietotā iepakojuma savākšana notiek pamatā ar atkritumu konteineru starpniecību. Depozīta sistēmas ieviešana dzērienu iepakojumam izlietotā iepakojuma apjomus palielinās. Izsludinātais likumprojekts noteiks, ka atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa samaksas piemērojami arī tad, ja nodokļa maksātājs piedalās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, nodrošinot atbilstoši normatīvo aktu noteikto iepakojuma apsaimniekošanu ar depozīta sistēmas starpniecību, ko plānots piemērot dzērienu vienreiz un atkārtoti lietojamam iepakojumam.

Likumprojekts nosaka, ka atbrīvojumu no nodokļa samaksas, ja tiek nodrošinātas atbilstošās likuma prasības, var saņemt arī lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kurš pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā lietotu transportlīdzekli, kā arī persona, kura pati ieved Latvijā transportlīdzekli un pirmo reizi patstāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekli.

Likums tiks papildināts ar normu, kas nosaka, kā rēķināt nodokli personai, kura saņēmusi C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un maksā nodokli 50 latu gadā, ja tā piesārņojošo darbību vai saimniecisko darbību izbeigusi un C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums ir pārtraukts laikā, kas nesakrīt ar nodokļa taksācijas perioda pēdējo mēnesi.

Likumprojektā tiek precizēta nodokļa maksāšanas kārtība, ja nodokļa summa ir mazāka par 100 latiem gadā gadījumā, ja nodokļa maksātājam ir vairāki objekti, kuros tiek veiktas atšķirīgu kategoriju piesārņojošas darbības. Tāpat tiek paaugstināta nodokļa likme par ūdeņu piesārņošanu ar fosforu no 2011.gada, par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polietilēnteraftalāta un polistirola izejmateriāliem no 2011.gada, kā arī pakāpeniski tiek paaugstināta nodokļa likme par daļiņu PM₁₀ emisijām gaisā no 2011.gada.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par prasībām dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim un valsts nodevu par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu”, ko 6.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir pārņemt prasības, kuras paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 15.jūlija direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) un Komisijas 2003.gada 16.maija direktīva 2003/40/EEK, kas izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežas un marķēšanas prasības un nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei.

Šīs direktīvas nosaka dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Noteikumu projektā noteiktas arī prasības par dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādē iesaistīto pušu pienākumiem un atbildību, saskaņā ar Komisijas 2010.gada 9.februāra regulu (ES) Nr.115/2010, ar ko nosaka aktivēta alumīnija oksīda lietošanas noteikumus dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem.

Noteikumu projektā ir noteikts valsts nodevas apmērs par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu un valsts nodevas samaksas kārtību, kā arī precizēti kompetento institūciju pienākumi un atbildība. Par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama 100 latu valsts nodeva, savukārt par atļaujas atkārtotu izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū – 30 lati.

Noteikumu projekts noteiks prasības attiecībā uz apzīmējumu “dabīgais avota ūdens”, norādi “viegli gāzēts” un dabīgā minerālūdens būtiskajām sastāvdaļām, kaut arī to neparedz minētās direktīvas, tādēļ tas ir sagatavots kā tehnisko noteikumu projekts, un tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to spēku zaudēs pašreizējie Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.634 “Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa