Uzrunājot enerģētikas politikas konferences dalībniekus:

Godātie konferences dalībnieki, organizatori un atbalstītāji!

Šodienas konference ir kārtējais apliecinājums tam, ka viens no mūsdienu aktuālākajiem jautājumiem kā globālā, tā arī Latvijas mērogā ir enerģētika. Turklāt ne tikai kā ekonomisks resurss, bet arī kā starpvalstu un reģionu politiku noteicējs, reizēm pat virzītājspēks.

Runājot par enerģētikas problēmām globālā mērogā, īpaši ņemot vērā to, ka pašreiz pasaules patēriņā dominējošie fosilie resursi nav neizsmeļami, nāk prātā vārdi, ko teicis bijušais ASV prezidents Džimmijs Kārters: “Mums vienkārši ir jāsabalansē mūsu pieprasījums pēc enerģijas ar strauji sarūkošajiem enerģijas resursiem. Rīkojoties tagad, mēs varam kontrolēt nākotni, tā vietā lai ļautu nākotnei kontrolēt mūs.”

Vēlos pateikties Eiropas Savienības Parlamenta deputātam Krišjānim Kariņam par šo iniciatīvu. Reizē arī atzīmēt pieaugošo Parlamenta lomu Eiropas Savienības enerģētikas politikas virzībā. Pēdējie gadi ir zīmīgi ar intensīvu Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības valstu darbu, veidojot kopīgu enerģētikas politiku. Nesenās energoresursu piegādes krīzēs Eiropas Savienības valstis nonāca ķīlnieka lomā. Sāpīgā veidā, bet tas deva kopēju izpratni par stipra un funkcionējoša iekšējā enerģētikas tirgus nozīmi. Rezultātā tapa virkne Eiropas Savienības līmeņa likumdošanas iniciatīvu, rīcības plānu un līdzfinansējuma iespējas enerģētikas infrastruktūras projektiem.

Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ir apņēmušās palielināt videi draudzīgas enerģijas izmantošanu. Ne mazāk svarīgs ir atbalsts jaunu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai enerģijas ražošanā un apgādē. Ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana ne tikai nākotnē mazinās atkarību no energoresursu importa. Ekonomiskās krīzes apstākļos šie procesi arī stimulē būvniecības sektoru un stimulē ekonomiku. Jāizsaka pateicība Eiropas Komisijai un īpaši iepriekšējam enerģētikas komisāram Piebalga kungam par tiešām ražīgu darbu, iedzīvinot vienotu ES enerģētikas politiku.

Iekšējā tirgus stiprināšanā būtiska ir reģionālā sadarbība. Šeit vēlos atzīmēt pagājušajā gadā aizsākto Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna realizāciju. Šis plāns ir piemērs veiksmīgai Eiropas Komisijas, reģionālo ekspertu un energokompāniju sadarbībai. Latvija, būdama t.s. enerģētiskā sala, asi izjūt izvēles iespēju trūkumu. Patērētājam, vai tā būtu valsts vai mājsaimniecība, izvēles iespējas ir neatņemama brīva tirgus sastāvdaļa.

Taču līdzīgi kā viena mājsaimniecība nav cīnītāja pret monopoluzņēmumiem, tā arī maza valsts var izdarīt maz, viena pati mēģinot risināt izolētības problēmu. Tādēļ Eiropas Savienības enerģētikas politikas ārējā dimensijā bieži esam uzsvēruši vienas balss nozīmi sarunās un sadarbībā ar valstīm, kas ir nozīmīgi energoresursu piegādātāji un tranzīta valstis.

Manuprāt, Latvija ir piemērs, kā maza valsts var iet kopsolī ar Eiropas Savienības kopējiem mērķim un vienlaikus būt arī to veidotāja. Vēsturiski esam mantojuši augstu atjaunojamo resursu īpatsvaru enerģijas ražošanā. Taču Latvija var iet tālāk. Mēs varam saprātīgi izmantot bagātīgos meža resursus, lai vēl vairāk mazinātu atkarību no resursiem, ko nevaram iegūt savā zemē. Lai gan vērojams elektrības pieprasījuma kritums, tomēr reģionā parādās jaunu projektu konkurence. Tādēļ Latvija nedrīkst kavēties ar vietējo jaudu attīstību – jauno ogļu un biomasas staciju. Attīstot jaunas jaudas reģionā, redzam arī kodolenerģijas nozīmīgo lomu. Mēģinot samazināt fosilās enerģijas ietekmi uz vidi, kodolenerģija Baltijā būs svarīgs elektrības avots arī Latvijai. Jau minētais Starpsavienojumu plāns ir veiksmīgs reģionālās sadarbības piemērs, kuru lielā mērā iniciēja tieši Latvijas eksperti. Rezultātā šodien Baltijas valstīs varam runāt par nopietnu virzību uz atvērtu elektrības tirgu.

Tomēr risinot reģionālos jautājumus, nedrīkstam aizmirst par pasaules enerģētikas tirgus dinamiku. Pagājušā gada “klusā revolūcija” nekonvencionālās gāzes ieguvē ASV ir spilgts piemērs, ka jābūt gataviem piemēroties izmaiņām. Šis pavērsiens sazarojās tālāk: kritās pieprasījums pēc sašķidrinātās gāzes ASV, līdz ar to – tās cena. Tas ļāva Eiropas valstīm izvēlēties par labu lētākai alternatīvai. Rezultātā radās nopietns pamats pārskatīt ilgtermiņa gāzes iepirkuma cenas no tradicionālajiem gāzes piegādātājiem. Šādas notikumu ķēdes nākotnē var kļūt arī par Latvijas realitāti. Lai tā notiktu, mums jāpārzina un jāanalizē ne tikai reģionālie procesi. Mums jāspēj saskatīt un pat prognozēt, kā globālās tendences iespaido Latviju.

Šodien man ir tikšanās ar ASV īpašo sūtni enerģētikas jautājumos Ričardu Morningstāru, lai apspriestu gan Latvijas intereses, gan apliecinātu Latvijas atbalstu Eiropas Savienības un ASV sadarbībai enerģētiskās drošības jautājumos. ASV priekšrocības tehnoloģiju attīstībā ir nenoliedzamas. Mums savukārt nepieciešams maksimāli efektīvi izmantot vietējos resursus. Tādēļ sadarbība ar ASV būtu lietderīga Latvijai.

Manuprāt, Latvijai blakus finansējuma, tehnoloģiju un investīciju piesaistei ir jāspēj ieņemt sava niša, pirmkārt, Baltijas un Ziemeļvalstu, un otrkārt, Eiropas enerģētikas tirgū.

Novēlu konferences dalībniekiem diskusijās definēt pakāpienus, kas palīdzētu Latvijai ieņemt vietu enerģijas apritē, kura nekaitētu videi un sekmētu ekonomikas attīstību.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna konferencē “Enerģētikas politika Latvijā un Eiropas Savienībā” 7.maijā