Rezolūcija

Par valsts robežkontroles procedūras harmonizēšanu un kopīgas informācijas sistēmas izveidošanu Baltijas valstīs

Baltijas valstu kopējas ekonomiskās, politiskās un drošības intereses (gan iekšējās, gan ārējās) balstās uz integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļvalstu ekonomiskajā un politiskajā sistēmā, kā arī uz stabilām ekonomiskajām un politiskajām attiecībām ar NVS valstīm.

Šo interešu realizācija ir atkarīga no valsts robežkontroles sistēmas (VRKS) efektivitātes.

Baltijas asambleja savā 1994.gada 15.maija rezolūcijā ieteica Baltijas Ministru padomei veikt pasākumus, lai kardināli uzlabotu robežšķērsošanas procedūru, bet savā 1994.gada rezolūcijā tā ieteica Baltijas Ministru padomei pieņemt noteikumus, kas vienkāršotu un paātrinātu robežšķērsošanas procedūru un palielinātu robežšķērsošanas punktu caurlaidību.

Šo pasākumu nodrošināšanai ir nepieciešams izveidot Baltijas valstīs harmonizētu VRKS, kuras tehniskās realizācijas līdzeklis būtu datortīkls. Drošības apsvērumu dēļ tam jābalstās uz valsts institūciju kontrolētiem datu pārraides tīkliem (VDPT). To praktiskā izveide jāsāk ar valsts robežām, pakāpeniski aptverot centrālās ar robežu saistītās robežapsardzes, imigrācijas (policijas), muitas, vides un veselības aizsardzības, transporta un pārvadātāju reģistrācijas iestādes un to datu bāzes.

Baltijas asambleja iesaka Baltijas Ministru padomei:

1) izstrādāt VRKS koncepciju, kuras pamatā būtu Baltijas muitas ūnijas izveidošanas noteikumi;

2) harmonizēt kravu tranzīta noteikumus, arī noteikumus par ceļu lietošanu, kravu ārējiem izmēriem un svara atbilstību Eiropas Savienības prasībām;

3) noteikt kārtību abpusējai muitas zīmogu un dokumentu atzīšanai, kas ļautu realizēt automātisku dokumentu apstrādi (ADP);

4) izstrādāt vienotu metodiku krāpšanas novēršanai, paredzot ar modernā informācijas apstrādes datortīkla palīdzību veikt arī riska analīzi ar robežšķērsošanu saistītajos dokumentos;

5) ieviest importa kravu elektronisko deklarēšanu (EDI), arī importa kravu iepriekšēju deklarēšanu pirms to nosūtīšanas;

6) iepriekšminēto pasākumu veikšanai izveidot darba grupas koncepcijas un projektu izstrādei un to tehniskās realizācijas vadīšanai.

Baltijas asamblejas Prezidija prekšsēdētāja vietnieks Arnolds Rītels Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Māris Budovskis Latvijas Republika

Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Egidijs Bičkausks Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas

Prezidija priekšsēdētāja

vietnieks

Arnolds Rītels

Igaunijas Republika

Baltijas asamblejas

Prezidija

priekšsēdētājs

Māris Budovskis

Latvijas Republika

Baltijas asamblejas
Prezidija priekšsēdētāja

vietnieks

Egidijs Bičkausks
Lietuvas Republika

Rīgā 1995.gada 22.aprīlī