Par labdabīgu konkurenci zāļu apritē

Juris Bundulis, Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums — 

"LV" Nr.77, 18.05.2001

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Es nekomentēšu ne Saeimas ieteiktos priekšlikumus, ne arī to, kā šis process pašlaik notiek. Grozījumi Farmācijas likumā tika atdoti Saeimai atpakaļ atkārtotai izskatīšanai. Atkal acīmredzot būs

diskusijas. Kas notika pēdējā mirklī? Bija Aptiekāru asociācijas paziņojums, ka grozījumi likumā ir jāatsauc un jāpārskata, ka asociācija griezīsies pie Valsts prezidentes. Asociācija uzskata, ka visvairāk cietīs mazās aptiekas un individuālie uzņēmumi, nevis lielās ķēdes. Taču atsevišķas aptiekas, arī Latvijas Farmaceitu biedrība Saeimai izteica pateicību par to, ka šāds dokuments ir pieņemts un ka tas ir pirmais nopietnais solis jautājuma sakārtošanā, ka šo jautājumu vajadzētu atbalstīt, turpinot to tālāk risināt. Bet ir jāpasaka, ka, lūk, no šī brīža mēs esam sākuši to risināt. Un ir jādod pietiekams pārejas laiks. Izrādās, tie cilvēki, par kuriem Aptiekāru asociācijas prezidents sacīja, ka viņi cietīs, šo dokumentu apsveica. Vai nav mazliet dīvaini?

Manuprāt, diskutējot tiks pieņemts vienīgais pareizais lēmums, kas būs virzīts uz cilvēka drošību un kas dos iespēju farmaceitam kā cilvēkam ar noteiktu izglītību, cilvēkam, kas godprātīgi strādā. Mēs sakām, ka farmaceitam lēmumu pieņemšanā vajadzētu neatkarību. Kaut gan zināma neatkarība viņam ir arī pašlaik. Taču es apzinos, ka tā ir ļoti grūta neatkarība. Viņš var atteikties no negodīgas darbības. Bet tā jau ir izvēle uz robežas starp darbu un bezdarbu. Un tā nav viegla izvēle. Protams, ja ir cilvēki, kas piekrīt un strādā līdz brīdim, kamēr Valsts farmācijas inspekcija konstatē šos pārkāpumus... Tad ir cita saruna un citas nepatikšanas. Ja lieta ir nopietna, anulējam licenci. Un farmaceits vienalga kļūst par bezdarbnieku. Ļoti ceru, ka likumdošana ies tādā virzienā, lai abas intereses — veselības aprūpi un biznesu — varētu saprātīgi apvienot. Pašlaik šajā saspringtajā periodā Labklājības ministrijai un Farmācijas departamentam ir visvieglāk, jo mēs gaidām rezultātu. Un, protams, ar lielu interesi un uzmanību visam sekojam, jo rezultāts būs ļoti svarīgs tālākai darbībai.

— Vai Latvijā ir daudz aptieku ķēžu?

— Pašlaik septiņdesmit — astoņdesmit procentu no visām valstī esošajām aptiekām ir apvienojušās lielāka vai mazāka izmēra ķēdēs. Un atliek tikai tām vēl nedaudz apvienoties, sanākt un vienoties par spēles noteikumiem, lai aptieku tirgus monopolizācija pienāktu nemanot. Tad gan var iesākties cenu diktāts, no kura cilvēki cietīs. Tie visi ir pietiekami nopietni procesi. Pašlaik aptiekas kā individuāli uzņēmumi vairāk ir laukos. Ir sāpīgi lasīt licencēšanas komisijai adresētos iesniegumus, kuros individuāla uzņēmuma, aptiekas vadītāji lūdz anulēt viņu licenci, jo aptiekas tuvumā ir atvērtas aptieku ķēdes, kuras konkurē ar lētām cenām. Pašlaik iedzīvotājiem varbūt šķiet, ka tas ir labi. Bet tad, kad ķēdes būs palikušas vienīgās, vai tās arī tad turpinās zāles pārdot tikpat lēti? Katram no mums tas ir ļoti nopietns jautājums. Ne velti pasaulē pastāv aksioma, ka tas, kurš savās rokās tur varu medikamentu tirdzniecībā, tur savās rokās visu.

Ja kāda rokās nonāk liela daļa aptieku, tad šis cilvēks diktē spēles noteikumus. Rietumos runā par to, ka ir jau bīstami pat, ja 10–15 procenti no aptiekām nonāk viena īpašnieka rokās. Bet Latvijā tā klusi un mierīgi gada laikā... Saprotu, ka tas daudziem nepatiks, bet domāju, ka mums uz šīm lietām ir jāskatās reāli. Un ir jādomā, kā abas intereses savienot.

— Maz vairs Latvijā ir īpašnieku, kuriem pieder tikai viena aptieka?

— Diemžēl tādu vairs nav daudz. Un galvenokārt tādas aptiekas ir laukos. Šo aptieku īpašnieki ļoti godprātīgi strādā, pilda cēlu un smagu misiju, saņemot par to ļoti mazu atalgojumu. Un, kad pārējais tirgus būs pārdalīts, uz kurieni tad ies ķēdes? Vairs ir tikai viens virziens — lauki. Agrāk, piemēram, aptieka filiāli varēja atvērt tikai savā teritorijā. Tagad jebkura pilsētas aptieka var atvērt filiāli arī laukos, kur vien vēlas. Tāda iespēja pastāv. Kopš šī gada 1. janvāra laukos ir atvērtas jau pāri par piecdesmit aptieku filiāles. Manuprāt, ir labi, ka uz laukiem "aizgājušas" piecdesmit divas filiāles. Un tās ir atvērtas vietās, kur tuvumā aptieku nav. Tajā pašā laikā ir vēl vietas laukos, kur trūkst aptieku. Jādomā, kā šo jautājumu atrisināt. Turklāt Rīgā aptiekas daudzviet ir ļoti tuvu cita pie citas.

Labi, ka sākam diskutēt par svarīgiem famācijas nozares jautājumiem. Jo, ja to neizdarīsim, turpināsies visi procesi, kas pašlaik notiek. Taču, ja diskutēsim gadu vai divus, tad pēc trim gadiem diskutēt vairs nebūs jēgas.

Aptieku skaits ir palielinājies par 25 procentiem, bet zāļu tirgus stāv uz vietas. Tas nozīmē, ka vidējais ienākums (nevis peļņa) uz vienu aptieku ir samazinājies par 25 procentiem. Šādā situācijā pilnīgi skaidrs, un to saka visi, kam pieder aptieku ķēdes, izdzīvot varēs aptieku ķēdes, bet individuāliem uzņēmumiem būs ļoti grūti. Jo viņiem izmaksas struktūra gulstas uz vienu aptieku, ķēdei — uz daudzām. Aptieku ķēdēm Latvijā pašlaik ir izveidojusies ļoti labvēlīga situācija. Vienīgajām. Tādēļ to īpašnieki ir uztraukušies. Jo grozījumi Farmācijas likumā būtu pirmais solis, kad viņiem rastos problēmas. Milzīgā aptieku skaita dēļ arī speciālisti ar farmaceitisko izglītību kļūst par lielu deficītu. Ja nebūs speciālistu, atkal cietīs cilvēki.

Pašlaik ir situācija, ka daudzi lēmumi būs ļoti diskutabli, atsevišķām interešu grupām tie būs ļoti sāpīgi. Negribētu teikt, ka tie būs sāpīgi cilvēkam. Taču, kad sākas diskusijas, parasti izsakās tie, kuru intereses tiek skartas. Un ļoti maz izsakās tie cilvēki, kuri ir apmierināti. Es reizēm domāju, ka problēma varbūt ir arī tajā apstāklī, ka mēs ļoti bieži aizmirstam pateikt elementāru paldies par labi paveiktu darbu.

Zinu, ka Farmaceitu biedrība ir rakstījusi pateicības vēstuli Saeimas komisijai. Domāju, ka Saeimas deputātiem tāpat kā visiem cilvēkiem, ir patīkami saņemt arī atbalsta vēstules, ne tikai sāpju un kritikas vēstules. Jo tad šie cilvēki zina, ka viņu paveiktais darbs kādam ir arī palīdzējis. Ir jābūt ļoti lielam optimistam, lai darītu darbu, saņemot tikai kritiku un negācijas. Ja mums kāds uz departamentu piezvana un par kaut ko pauž atzinību, es iesaku to pateikt tiem cilvēkiem, kas veido likumdošanu. Jo viņus par daudziem jautājumiem bieži vien kritizē. Es, piemēram, par Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju varu teikt tikai tos labākos vārdus, jo viņi vienmēr cenšas iedziļināties farmācijas problēmās. Mums veidojas labs dialogs.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente