Aptieku skaita pieaugumu nevar vērtēt viennozīmīgi pozitīvi, jo aptiekas koncentrējas pilsētās, kur to skaits jau pārsniedz nepieciešamo daudzumu, bet lauku iedzīvotājiem netiek nodrošināta kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe. To, ka Latvijā aptieku skaits pārsniedz objektīvi nepieciešamo, liecina arī fakts, ka vidējais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku Latvijā (skat. 1. tabulu) (3168 iedzīvotāji uz vienu aptieku) ir zems ne tikai salīdzinājumā ar ES valstīm (Dānijā - 15 182 iedzīvotāji uz vienu aptieku, Zviedrijā - 11 385 iedzīvotāji uz vienu aptieku, Nīderlandē - 10 113 iedzīvotāji uz vienu aptieku), bet arī ar Igauniju (6185 iedzīvotāji uz vienu aptieku) un Lietuvu (5770 iedzīvotāji uz vienu aptieku).

Situāciju sarežģī arī aptieku komerciālo ķēžu veidošanās. Aptieku ķēdes īpašnieki atver aptiekas tiešā tuvumā jau esošām aptiekām, un, piemērojot pazeminātu cenu politiku līdz tam brīdim, kad jau esošā aptieka bankrotē, likvidē konkurentu, un turpmāk monopolveidā nosaka cenas. Eiropas valstīs ar samērā nelielu teritoriju, piemēram, Dānijā, tiek īstenoti noteikti valsts pasākumi, kas ierobežo aptieku komerciālo ķēžu veidošanu, jo nelielās teritorijās šādas ķēdes var kļūt par monopoliem tirgū. Latvijā šādi ierobežojumi nepastāv, jo netiek ņemts vērā apstāklis, ka aptieka nav vienkārši tirdzniecības vieta - tās atvēršanai, uzturēšanai, zāļu pagatavošanai un analīzei, farmaceitisko pakalpojumu sniegšanai, personāla kvalifikācijas celšanai nepieciešams daudz vairāk līdzekļu nekā tāda tirdzniecības uzņēmuma atvēršanai un uzturēšanai, kura pienākumos neietilpst rūpes par iedzīvotāju veselību. Aptieku komerciālo ķēžu veidošanas reglamentāciju nevar uzskatīt par brīvas konkurences ierobežošanu, jo gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā farmācija pieskaitāma pie reglamentējamām sfērām. Farmaceitiskās aprūpes un patērētāju aizsardzības standartu nodrošināšanai ir pieļaujami noteikti nosacījumi un ierobežojumi.

Latvijā visvairāk aptieku ir ar vidēju telpu platību, no 50 līdz 100 kv.m (1. attēls):

1. att. Aptieku skaits procentuālā izteiksmē attiecīgi ar telpu platību līdz 50 kv. m, no 50 līdz 100 kv. m un virs 100 kv. m

Interesanti ir tas, ka procentuālās attiecības starp šīm grupām ir ļoti līdzīgas pagastos un Rīgā, bet atšķiras citām lielajām pilsētām un mazajām pilsētām (2. attēls):

2. att. Procentuālās attiecības aptieku grupām attiecīgi ar telpu platību līdz 50 kv.m, no 50 līdz 100 kv.m un virs 100 kv.m Rīgā, citās lielajās pilsētās, mazajās pilsētās un pagastos

Attēlā redzams, ka Rīgā un pagastos ir mazāk aptieku ar telpu platību virs 100 kv.m. Rīgā šī tendence vērojama sakarā ar augstu telpu īres maksu, toties pagastos jau vēsturiski aptiekas netika veidotas īpaši lielās telpās, jo apgrozījums tur ir nesalīdzināmi zemāks nekā pilsētās.

Attiecībā uz aptieku telpām un pieņēmumu, ka konkrēti nepieciešamo aptieku telpu noteikšana ir aptieku ķēžu lobēšana, to nevar secināt, aplūkojot faktus:

3. att. Desmit Latvijas lielāko aptieku ķēžu aptieku telpu vidējā platība salīdzinājumā ar vidējo aptieku telpu platību pagastos funkcionējošajās aptiekās un Rīgas aptiekās (kv.m)

Attēlā redzama lielāko Latvijas aptieku ķēžu aptieku telpu vidējā platība salīdzinājumā ar vidējo aptieku telpu platību pagastu aptiekās un Rīgas aptiekās. Aplūkojot diagrammu, redzams, ka no desmit lielākajām aptieku ķēdēm tikai trijām vidējā aptieku telpu platība pārsniedz pagastu aptieku vidējo platību. Turklāt jāņem vērā, ka tām aptieku ķēdēm, kurām ir vislielākās vidējās telpu platības, šīs platības nav attiecināmas uz jaunatveramajām aptiekām, piemēram, "Hansa Pharma" jaunatveramo aptieku telpu vidējā platība ir 79,5 kv.m, "Calcex" - 40,7 kv.m. Aptieku ķēžu īpašnieki nebūt necenšas ieguldīt līdzekļus lielu aptiekas telpu uzturēšanā. Lielas telpas pieder tieši lauku aptiekām, kuras privatizēja PSRS laikos būvētās aptiekas ar plašām telpām, un to uzturēšana pašreiz jāuzņemas šīm lauku aptiekām.

Secinājumi

1. Nav pamata uzskatīt, ka aptieku ķēdes veido aptiekas ar plašām telpām, visbiežāk tās ir aptiekas ar vidēju telpu platību, kas neprasa papildlīdzekļu ieguldījumu telpu uzturēšanai.

2. Aptieku ķēžu veidošanās apdraud iedzīvotāju nodrošināšanu ar medikamentiem par konkurētspējīgu cenu, jo ķēžu īpašnieki, uz noteiktu laiku samazinot cenas, lai izkonkurētu esošās aptiekas, turpmāk monopolveidā nosaka cenas.

3. Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, kā arī ar Lietuvu un Igauniju, ir ļoti liels aptieku skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bet to teritoriālais izvietojums ir neracionāls un nenodrošina lauku iedzīvotājiem farmaceitisko aprūpi. Tāpēc nepieciešams izstrādāt stratēģiju Latvijas aptieku skaita ierobežošanai un to racionālam teritoriālam izvietojumam.

4. Konceptuāli pārskatāms būtu arī aptieku īpašumtiesību jautājums.

Pēc LM Farmācijas departamenta datiem