Eiropas Komisija: Par administratīvā sloga samazināšanu ES finansētos projektos

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu vienkāršot procedūras, kas regulē dalību ES finansētos pētniecības projektos. Kopējais mērķis ir padarīt līdzdalību pārredzamu un pievilcīgu labākajiem pētniekiem un inovatīvajiem uzņēmumiem Eiropā un ārpus tās.

Ņemot vērā vajadzību stiprināt ekonomikas atveseļošanu un veidot jaunus izaugsmes un nodarbinātības avotus krīzes laikā pazaudēto darba vietu aizstāšanai, stratēģijas “Eiropa 2020” stūrakmens ir nodrošināt, ka Eiropas pētniecībā tiek izmantotas visas iespējas. Papildinot vienkāršošanas priekšlikumus, Komisija ir izveidojusi arī neatkarīgu ekspertu grupu pilnīgai Septītās ietvarprogrammas pārskatīšanai.

Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna sacīja: “Mūsu priekšlikumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu Eiropas pētniecības programmās. Mums ir nepieciešama vislabāko pētnieku un visinovatīvāko uzņēmumu līdzdalība un mums ir nepieciešams, ka viņi koncentrējas uz rezultātu, nevis administratīviem jautājumiem. Tādējādi tiks stiprināta tautsaimniecība un uzlabota dzīves kvalitāte Eiropā. Jo īpaši mums jārosina plašāka MVU iesaistīšanās. Es ticu, ka tas ir izdarāms, neapdraudot finanšu kontroli. Mēs lūdzam citu ES iestāžu palīdzību šā mērķa sasniegšanai.”

Budžeta komisārs Janušs Levandovskis papildināja: “Finanšu regulas pārskatīšanas rezultāti, ar kuriem Komisija nāks klajā nākamajā mēnesī, ietvers konkrētus tiesību aktu priekšlikumus, tādējādi stiprinot idejas par pētniecības finansējuma procedūru vienkāršošanu, kas būs noderīgi arī citās politikas jomās. Lai rosinātu potenciālos ES finansējuma saņēmējus, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus vai NVO, pieteikties uz finansējumu, mums ir vajadzīgi vienkāršāki noteikumi. Vienkāršošana – labāka ES budžeta izlietošana sabiedrības un uzņēmumu interesēs.”

Komisijas stratēģijas pirmajā daļā ir iekļauti uzlabojumi, kas iespējami atbilstīgi pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, daļa no tiem jau ir uzsākti. Pie tādiem pieskaitāmi, piemēram, labākas IT sistēmas, konsekventāka tiesību aktu piemērošana, jo īpaši revīzijas jomā, kā arī struktūras un satura uzlabojumi attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, atbilstīgi kuriem pētniecības iestādes piesakās uz finansējumu.

Otrajā daļā paredzētas izmaiņas esošajos finanšu noteikumos, lai būtu iespējama vēl lielāka vienkāršošana, vienlaikus saglabājot efektīvu kontroli, piemēram, paplašinot vidējo izmaksu metodiku lietojumu, tādā veidā izvairoties no nosacījuma skrupulozi atskaitīties par katras mazas vienības izmaksām atsevišķi. Komisija vēlas arī ļaut ES finansētos projektos izmantot tās pašas grāmatvedības metodes, kas attiecas uz valstu piešķirto finansējumu pētniecībai. Par šiem priekšlikumiem ir nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums.

Pārējo plānoto izmaiņu īstenošana tiks izvērtēta saistībā ar nākamajām pētniecības pamatprogrammām. Viena no minētajām iespējām ir virzība uz maksājumiem atbilstīgi rezultātiem, proti, finansējuma saņēmējiem tiktu piešķirts vienreizējs maksājums konkrētu zinātnisku uzdevumu veikšanai, un tā vietā, lai atskaitītos par katras vienības izmaksām, viņiem jāparāda, ka attiecīgie uzdevumi ir veikti efektīvi un racionāli.

Pagaidām Komisija ir uzsākusi pašreizējās pamatprogrammas starpposma novērtējumu. Ir paredzēts, ka šim mērķim izveidotā Rolfa Annerberga vadītā neatkarīgo ekspertu grupa savu ziņojumu iesniegs rudenī.

R.Annerbergs ir Zviedrijas Vides, lauksaimniecības zinātņu un teritoriālās plānošanas pētniecības padomes ģenerāldirektors. Grupas pilnvarās ietilpst vairāki jautājumi saistībā ar pamatprogrammas darbību izstrādi, īstenošanu un ietekmi.

Pamatinformācija

Pētnieku vidū Septītā pamatprogramma ir pierādījusi savu noderību, par ko liecina vairāk nekā 33 tūkstoši kopš 2007.gada saņemto projektu priekšlikumu un gandrīz 7 tūkstoši finansēto projektu. Piedalās gandrīz visas Eiropas universitātes.

Gan Septītās pamatprogrammas izstrādē, gan kopš tās uzsākšanas jau ir veiktas vairākas konkrētas darbības procedūru vienkāršošanai.

Tā, piemēram, ar Septīto pamatprogrammu ir izveidots jauns garantiju fonds un vienota reģistrācijas sistēma, tādējādi ļaujot organizācijām, kas finansējuma saņemšanai iesniedz vairākus projektus vairāku gadu garumā, savu informāciju ievadīt tikai vienreiz. Astoņi no desmit Septītās pamatprogrammas dalībniekiem pašreiz nav pakļauti iepriekšējām finanšu pārbaudēm, savukārt trim no četriem dalībniekiem nav jāiesniedz apliecinājums par finanšu pārskatiem, kas vajadzīgs, iesniedzot regulārus maksājumu pieprasījumus.

Komisija 2007.gadā izveidoja divas jaunas izpildaģentūras: Pētniecības izpildaģentūru (REA) un Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (ERCEA). Eiropas Pētniecības padome ir centrālā Septītās pamatprogrammas sastāvdaļa, un tā piešķir finansējumu jaunu un jau pieredzējušu pētnieku vadītiem projektiem, neizvirzot pārrobežu konsorciju iesaistīšanu kā nosacījumu.