• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2010., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/209618

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Reformu vadības grupa: Par nodokļu politikas pamatprincipiem

Vēl šajā numurā

11.05.2010., Nr. 73

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu

Eiropas Komisija 29.aprīlī publicēja Eirobarometra aptaujas rezultātus, kas liecina, ka pārliecinoši lielākais vairākums eiropiešu uzskata: Eiropas tiesību akti par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu būtu lietderīgi. Bažas par drošības risku, kas saistīts ar radioaktīvajiem atkritumiem, tiek paustas gan valstīs, kurās ir atomelektrostacijas, gan tajās, kurās kodolenerģiju neražo.

Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja: “Cilvēki visā Eiropā pauž vienādas bažas neatkarīgi no tā, vai viņu valstī ir atomelektrostacijas, vai nav. Mums jāuztver šīs bažas nopietni un jāpārliecinās, ka radioaktīvie atkritumi tiek apglabāti cilvēkiem un videi drošā veidā.”

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar īpašo Eirobarometra aptauju “Eiropieši un kodoldrošība” pārliecinošs vairākums jeb 82% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana būtu jāregulē ES līmenī. Šāds uzskats nepārprotami valda visā Eiropas Savienībā. Tam gandrīz vienprātīgi piekrīt iedzīvotāji Kiprā (93%), Ungārijā (90%), Nīderlandē (90%) un Slovēnijā (90%). Arī spektra otrā galā – tajās valstīs, kur tam piekrīt vismazākais cilvēku skaits, – piekritēji tomēr nepārprotami ir vairākumā (Austrijā 59%, Apvienotajā Karalistē 60%, Maltā 62%).

Atomelektrostaciju drošums

Lai gan iedzīvotāju bažas izraisa arī kodolmateriālu nepareiza izmantošana un terorisms, liels vairākums jeb 59% uzskata, ka atomelektrostacijas var izmantot drošā veidā. Šis ES vidējais rādītājs ir saglabājies stabils, salīdzinot ar 2006.gada apsekojumu. Valstu rezultātos vērojamas dažas būtiskas izmaiņas: 14 valstīs šā apgalvojuma piekritēju īpatsvars ir audzis, kas visspilgtāk izpaužas Īrijā (+11), Polijā un Luksemburgā (+9), kā arī Maltā, Igaunijā un Itālijā (+6). Piekritēju īpatsvars samazinājies Bulgārijā (-9), Vācijā (-7), Francijā un Rumānijā (-5).

Priekšvēsture

Lēmums par kodolenerģijas izmantošanu vai neizmantošanu jāpieņem pašām dalībvalstīm. Pašlaik 15 no 27 ES dalībvalstīm ir atomelektrostacijas, bet ir tikai daži galīgo glabātavu projekti visbīstamākajai radioaktīvo atkritumu kategorijai. Eiropas Komisija 2010.gada otrajā pusē ierosinās ES tiesību aktus par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana par šādu tiesību aktu priekšlikumu. Lai gan Eiropas Komisija pilnībā ievēro principu, ka enerģijas avotu struktūra ir valstu kompetencē, ES ir iesaistījusies kodoldrošības, kodolaizsardzības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas visprogresīvākā tiesiskā regulējuma izstrādē. Šo Kopienas kompetenci – noteikt pamatdrošības standartus ES līmenī – skaidri regulē Euratom līgums.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!