Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 21.maijā

— Kas jums šķiet nozīmīgākais veikums vai notikums rīdzinieku dzīvē aizvadītajā nedēļā?

G.Bojārs: — Aizvadītajā nedēļā ir notikuši daudzi un dažādi notikumi. Tie saistīti ar gatavošanos Rīgas astoņsimtgadei, notikusi orgkomitejas "Rīga 800" sēde. Bijušas vairākas tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem. Varbūt lielākais notikums ir Baltijas jūras partneriāta forums — ārkārtīgi veiksmīgs biznesa projekts, kura laikā notika vairāk nekā 10 000 biznesa tikšanos.

— Aizvadītajā nedēļā bija diezgan īpatnēja situācija — nebija institūcijas, kas varētu sasaukt pat domes sēdi, jo valdes vairs nav, prezidiju daudzi deputāti apšauba, bet ir vairāki neatliekami jautājumi. Cik saprotu, šīsnedēļas ārkārtas domes sēde būs rīt?

G.Bojārs: — Jā, domes sēdi var sasaukt domes priekšsēdētājs, tādā gadījumā tā ir ārkārtas sēde.

— Jūs jau esat sasaucis?

G.Bojārs: — Tā tiks sasaukta šīs dienas laikā, notiks operatīvā sanāksme, piedalīsies valdes locekļi, kuri apspriedīs darba kārtību.

— Un tad būs arī paredzēts balsojums par izmaiņām pašvaldības nolikumā, lai izveidotu domes prezidiju.

G.Bojārs: — Diemžēl komitejas nav savu darbu izpildījušas, tās novilcinājušas šī lēmuma pieņemšanu, tāpēc nebūtu demokrātiski virzīt šo lēmumu tālāk, tādēļ tiks apspriests jautājums par valdes saglabāšanu līdz izmaiņām nolikumā par prezidija izveidošanu.

— Tātad šonedēļ neturpināsies situācija, ka dome praktiski nevar pieņemt lēmumu?

G.Bojārs: — Domāju, ka rīt domnieki varētu tiešām pieņemt šo lēmumu un valdi saglabāt līdz brīdim, kad tiek izveidots prezidijs. Tā būs domnieku izšķiršanās.

— Vai esat pārliecināts, ka izdosies šo prezidija institūciju realizēt, jo presē aptaujātie partiju pārstāvji ļoti pretrunīgi vērtē šo ideju.

G.Bojārs: — Diemžēl šeit varam vērot atsevišķu partiju un atsevišķu politisko spēku ne vienmēr produktīvu un racionālu darbu. Prezidijs ir būtiski nepieciešams Rīgas domei, valde tādā veidā, kādā tā šobrīd strādā, ir nedemokrātiska institūcija. Tuvākajā laikā, domāju, izdosies pārliecināt politiķus no dažādiem spēkiem par nepieciešamību šīs izmaiņas veikt.

— Tātad jūs esat un paliekat optimists. Ministru prezidents — bijušais mērs Andris Bērziņš, vērojot pašreizējās domes darbību, atcerējās bērnībā lasīto Hjū Loftinga stāstu par doktoru Dūlitlu. Kā intervijā televīzijā atzina premjers, šobrīd dome atgādinot stāstā aprakstīto divgalvaino dzīvnieku Grūdjūsvelcmūs, respektīvi, jums tiek pārmesta neizlēmība, pat nevēlēšanās risināt neatliekamus politiskus jautājums. Jums ir kaut kas iebilstams?

G.Bojārs: — Šos izteikumus negribētu komentēt. Domāju, ka tas ir tīri politisks komentārs un atspoguļo valdošo partiju attieksmi pret to, ka pie varas Rīgas domē nākuši citi politiskie spēki

— Sabiedrībā aizdomas rada situācija sakarā ar LSDSP noslēgtajiem dažādajiem līgumiem ar partijām. Kādēļ šie līgumi nav publiskoti, lai darītu galu gan manipulācijām presē par šo tematu, gan lai gaisinātu vēlētāju šaubas?

G.Bojārs: — Šie līgumi starp dažādiem politiskajiem spēkiem vēl nav visos punktos izpildīti. Nekas radikāls tajos nav, ar tiem ir iepazinušies arī daži citi politiskie spēki. Tā kā tā tomēr ir partiju darīšana, tad arī partiju vadošās institūcijas izlems, kad šo līgumu publiskot.

Man diemžēl balsstiesību šajā jautājumā nav, tādēļ es šo lietu arī neietekmēju. Nekādu lielu noslēpumu šeit nav, un agri vai vēlu tie tiks publiskoti. Mēs strādājam arī pie citiem līgumiem, pie līguma ar "Tēvzemei un Brīvībai"LNNK. Kādā veidā tas izvērtīsies, tas, domāju, ir šīs nedēļas jautājums.

— Kas tad īsti ir — šī amatu nepārdalīšanas aizsardzība, tas ir jūsu personas vietas garants vai kas cits? Tā bieži tiek minēts presē, komentējot šos savstarpējos partiju līgumus.

G.Bojārs: — Katrs politiskais spēks ir ieguvis savu vēlētāju atbalstu, līdz ar to arī pārstāvniecība šajos amatos tiek nodrošināta pēc proporcionalitātes principa. Domāju, ka tas ir ļoti godīgs princips, jo vēlētāji pauduši savu attieksmi pret partijām, pret partiju programmām, un mēs cieši turēsimies pie šī principa un neļausim amatus pārdalīt.

— Jā, šonedēļ deputātiem ārkārtas sēdē būtu jālemj arī par represēto pieminekļa uzstādīšanas finansējumu un vietu. Lēmuma projektā šobrīd vispār neesot norādīta vieta — ne sākotnēji iecerētā, ne Torņakalns? Vai esat pārliecināts, ka šī nedēļa beidzot dos skaidru atbildi uz šiem jautājumiem?

G.Bojārs: — Šonedēļ noteikti jādod atbilde uz šo jautājumu, jo uzstādīšanas termiņš ir 14. datums. Kreitusa kungs ir izstrādājis koncepciju, kādā veidā tas ir virzāms. Es šo koncepciju atbalstu un domāju, ka mēs ļoti strauji pieņemsim lēmumu, tātad arī par uzstādīšanas vietu.

— Tas nozīmē, ka šajā ārkārtas sēdē, kuru jūs tomēr sasauksit, smagumpunkts pārvirzīsies no prezidija veidošanas uz šo jautājumu?

G.Bojārs: — Sakrājušies ļoti daudzi neatliekami jautājumi, kas ir jārisina. Prezidija veidošana nav atrisināma šajā ārkārtas sēdē, tajā mums ir jālemj, vai pagarinām valdes darbību, un, protams, represēto pieminekļa vieta būs viens no pietiekami svarīgiem un būtiskiem jautājumiem.

— Viens karsts jautājums: vai dome grasās iejaukties, palīdzēt rast risinājumu situācijai, kas veidojas 1. slimnīcā un Gaiļezerā, proti, no 1. jūnija pārtraukt uzņemt plānveida pacientus?

G.Bojārs: — Problēma ir diezgan aktuāla. Jādomā, kā to risināt ar valdību, jo pēc pastāvošās kārtības 28,4 procentus no kopējā ienākuma, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, dome pārskaita Labklājības ministrijai, tā savukārt pārskaita Rīgas novada slimokasei, arī nepilnu summu, nevis pilnu šo summu, bet nepilnu summu, un savukārt Rīgas novada slimokase sadala starp slimnīcām. Rezultātā no 30 līdz 32 miljoniem, kas paredzēti veselības aprūpes finansēšanai, Rīgas pilsētas slimnīca saņem ievērojami mazāk. Šī problēma ir ļoti nopietna. Ir paredzēti vēl zināmi grozījumi valdības izstrādātajā projektā, kura rezultātā Rīga vairs nekontrolēs šo procesu. Tas, manuprāt, ir nepareizi, jo Rīga apkalpo ne tikai rīdziniekus, bet arī lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, šis finansējums noteikti ir jāplāno un jāparedz, un mēs vērsīsimies pie valdības ar saviem risinājuma variantiem.

— Jūs gatavojaties atcelt iepriekšējās domes sagatavoto rīkojumu par vairāk nekā 600 000 latu piešķiršanu pilsētas astoņsimtgades svētku rīkošanai, ieskaitot to kā dotāciju akciju sabiedrības "Aldaris" ģenerālsponsoru kontā. Kas īsti ir ar šiem pāri par 600 000 latu? Laikam jau galvenā problēma ir, vai "Aldaris" nevar domes naudu izmantot kā apgrozāmos līdzekļus savās interesēs?

G.Bojārs: — Šo jautājumu ir izvērtējusi domes Kultūras komiteja un atzinusi, ka veids, kā šos svētkus plānots rīkot, nav racionāls. Katrā ziņā situācija, kas radās pagājušonedēļ, līdz ar Rīgas domes budžeta rezerves kontu un tā izlietošanu, ir pietiekami nopietna, šīs naudas summas izlietojums tieši tādēļ arī tika apturēts. Pārrunās ar Krūmiņa kungu, Finansu departamenta direktoru, mēs nonācām pie secinājuma, ka būtu racionāli šo summu — nevis rīkojuma izpildi — apturēt, bet šo rīkojumu atcelt un ieskaitīt šo summu rezerves fondā.

— Vai šī jautājuma galīgai izlemšanai nepieciešams arī domes akcepts?

G.Bojārs: — Nē.

— To izlems Finansu departaments?

G.Bojārs: — To izlemšu es.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā