Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”

Izdarīt likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2004, 2., 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “sociālās palīdzības dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “sociālais dienests” (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 3.pantu ar vārdiem “ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

3. Izslēgt 4.panta 2.punktu.

4. Izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdu un skaitli “un 2.”.

5. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) noteikt uzvedības ierobežojumus;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5. un 6.¹ punktā”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja bērns, kas izdarījis nodarījumu vai pārkāpumu, ir noslēdzis izlīgumu un izpildījis tajā ietvertos nosacījumus, audzinoša rakstura piespiedu līdzekli viņam var nepiemērot. Ja par attiecīgo nodarījumu Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība, izlīgumu organizē un vada Valsts probācijas dienests.

(4) Ja izlīgums noslēgts Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka vadībā, beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, Valsts probācijas dienests ziņo tiesai par izlīguma nosacījumu izpildi. Izlīguma nosacījumu izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Citos gadījumos par izlīguma nosacījumu izpildi, beidzoties izlīguma nosacījumu izpildes termiņam, tiesai vai administratīvajai komisijai ziņo cietušais vai viņa pārstāvis.”

6. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Papildus bērnam var uzlikt par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.”

7. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. (1) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — uzvedības ierobežojumus —, bērnam uzliek par pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas.

(2) Noteikt bērnam uzvedības ierobežojumus var uz laiku no 30 dienām līdz vienam gadam.

(3) Bērnam var noteikt šādus uzvedības ierobežojumus:

1) aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas;

2) aizliegt satikties ar noteiktām personām;

3) uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā;

4) uzlikt par pienākumu periodiski (vienu līdz četras reizes mēnesī) ierasties uz reģistrāciju Valsts policijā;

5) uzlikt par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās;

6) uzlikt par pienākumu turpināt pamatizglītības iegūšanu;

7) uzlikt par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista.

(4) Tiesnesis vai administratīvā komisija, piemērojot šajā pantā paredzēto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, var noteikt vienu vai vairākus šā panta trešajā daļā minētos uzvedības ierobežojumus. Šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos uzvedības ierobežojumus piemēro tikai tiesnesis.

(5) Izdevumus, kas radušies, piemērojot uzvedības ierobežojumu — pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista —, sedz kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par bērnu tiesībām uz ārstniecību.”

8. Papildināt 11.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma veikt sabiedrisko darbu — izpildes laikā bērns sasniedz 18 gadu vecumu, sabiedriskā darba izpildi bērns turpina, kamēr audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis izpildīts pilnā apmērā.”

9. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. (1) Sociālās korekcijas izglītības iestādē bērnu var ievietot uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, bet, ja bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, šā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildi var turpināt saskaņā ar šā likuma 35.² pantu vai 36.panta 1.¹ daļu ne ilgāk kā līdz 19 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — beigu termiņu un ilgumu, tiesnesis pēc iespējas ņem vērā mācību gada sākumu un beigas, kā arī bērna izglītības līmeni un nepieciešamību turpināt izglītību.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka bērns izvairīsies no ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē vai līdz ievietošanai tajā ir apdraudēta bērna vai citu personu dzīvība un veselība, tiesnesis pieņem lēmumu ievietot bērnu Valsts policijas profilakses iestādē bērniem uz laiku, ne ilgāku par 10 dienām.”

10. Izteikt 14.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesnesis vai administratīvā komisija ar bērna vai bērna vecāku (aizbildņa) piekrišanu vai ar bāriņtiesas piekrišanu, ja bērns vai viņa vecāki (aizbildnis) nedod piekrišanu, var uzlikt bērnam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības, ja tā bijusi par pamatu nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanai.”

11. 16.panta pirmajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda “bērna” ar vārdiem un skaitli “(kurš sasniedzis 14 gadu vecumu)”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) raksturojums no izglītības iestādes, ja bērns apmeklē izglītības iestādi, vai darbavietas, ja bērns strādā;”.

12. 20.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā netiek izpildīti, tiesnesis izskata lietu 15 dienu laikā pēc Valsts probācijas dienesta, cietušā vai viņa pārstāvja paziņojuma saņemšanas.

(3) Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā netiek izpildīti, administratīvā komisija izskata lietu 15 dienu laikā pēc cietušā vai viņa pārstāvja paziņojuma saņemšanas.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

13. Papildināt likumu ar 20.¹ pantu šādā redakcijā:

“20.¹ pants. (1) Ja bērns izdarījis nodarījumu, tad viņa un cietušā vai cietušā pārstāvja samierināšanu un izlīguma noslēgšanu var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks.

(2) Ja tiesnesis uzskata, ka lietā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, viņš par to var informēt Valsts probācijas dienestu.”

14. Papildināt likumu ar 25.¹ un 25.² pantu šādā redakcijā:

“25.¹ pants. (1) Bērns un cietušais vai viņu pārstāvji līdz tiesneša aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu.

(2) Izlīgumu iesniedz rakstveidā un pievieno lietas materiāliem. Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais vai viņa pārstāvis saprot izlīguma sekas un nosacījumus.

(3) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā, un to paraksta bērns un viņa pārstāvis, kā arī cietušais vai viņa pārstāvis. Puses var iesniegt tiesnesim arī notariāli apliecinātu izlīgumu.

(4) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji paziņo par izlīgumu līdz tiesneša aiziešanai uz apspriežu istabu, tiesnesis, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

25.² pants. (1) Bērns un cietušais vai viņu pārstāvji līdz administratīvās komisijas sēdes beigām var paziņot par izlīgumu.

(2) Izlīgumu iesniedz rakstveidā un pievieno lietas materiāliem. Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais vai viņa pārstāvis saprot izlīguma sekas un nosacījumus.

(3) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji par izlīgumu paziņo mutvārdos administratīvās komisijas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu administratīvās komisijas sēdes protokolā, un to paraksta bērns un viņa pārstāvis, kā arī cietušais vai viņa pārstāvis. Puses var iesniegt administratīvajai komisijai arī notariāli apliecinātu izlīgumu.

(4) Ja bērns un cietušais vai viņu pārstāvji paziņo par izlīgumu līdz administratīvās komisijas sēdes beigām, administratīvā komisija, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.”

15. Papildināt likumu ar 27.¹ un 27.² pantu šādā redakcijā:

“27.¹ pants. (1) Ja tiesnesis pēc lietas materiālu saņemšanas uzskata, ka iespējams izbeigt lietu uz izlīguma pamata, viņš sagatavo un nosūta Valsts probācijas dienestam ierosinājumu īstenot izlīgumu, vienlaikus norādot izlīguma noslēgšanas termiņu un tiesas sēdes datumu. Ierosinājuma kopijas nosūta bērnam, kas izdarījis nodarījumu, un cietušajam vai viņu pārstāvjiem. Izlīguma noslēgšanas termiņš nevar pārsniegt divus mēnešus no dienas, kad saņemts tiesneša ierosinājums.

(2) Ja tiesnesis saņem Valsts probācijas dienesta informāciju par to, ka izlīgumā iesaistītās puses nespēj vienoties vai atsakās piedalīties izlīgumā, viņš iepriekš noteiktajā termiņā izskata lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

(3) Ja tiesnesis līdz tiesas sēdei saņem Valsts probācijas dienesta informāciju par izlīguma īstenošanu, viņš var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu uz izlīguma pamata, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.

(4) Ja tiesnesis saņem Valsts probācijas dienesta paziņojumu vai cietušā vai viņa pārstāvja notariāli apliecinātu paziņojumu par to, ka puses noslēgušas izlīgumu, viņš atliek lietas izskatīšanu līdz izlīguma nosacījumu izpildes termiņa beigām. Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā ir izpildīti, tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.

27.² pants. (1) Ja administratīvā komisija pēc lietas materiālu saņemšanas uzskata, ka lietu iespējams izbeigt uz izlīguma pamata, tā sagatavo un nosūta bērnam, kas izdarījis pārkāpumu, un cietušajam vai viņu pārstāvjiem ierosinājumu īstenot izlīgumu, vienlaikus norādot izlīguma noslēgšanas termiņu un administratīvās komisijas sēdes datumu. Izlīguma noslēgšanas termiņš nevar pārsniegt divus mēnešus no dienas, kad saņemts administratīvās komisijas ierosinājums.

(2) Ja administratīvā komisija no pusēm saņem informāciju par to, ka izlīgumā iesaistītās puses nespēj vienoties vai atsakās piedalīties izlīgumā, tā iepriekš noteiktajā termiņā izskata lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

(3) Ja administratīvā komisija līdz administratīvās komisijas sēdei no pusēm saņem informāciju par izlīguma īstenošanu, tā var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu uz izlīguma pamata, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.

(4) Ja administratīvā komisija saņem cietušā vai viņa pārstāvja notariāli apliecinātu paziņojumu par to, ka puses noslēgušas izlīgumu, tā atliek lietas izskatīšanu līdz izlīguma nosacījumu izpildes termiņa beigām. Ja izlīguma nosacījumi noteiktajā termiņā ir izpildīti, administratīvā komisija var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, atbrīvojot bērnu no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas.”

16. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. (1) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — brīdinājuma — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai zināšanai.

(2) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo, — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.

(3) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — nodošana galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei un personai, iestādei vai organizācijai, kurai bērns nodots galvojumā, zināšanai.

(4) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma ar savu darbību novērst radītā kaitējuma sekas — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.

(5) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma atlīdzināt nodarīto
zaudējumu — piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.

(6) Ja bērns izdarījis tādu nodarījumu, par kuru likumā paredzēta kriminālatbildība, tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — uzvedības ierobežojumu — piemērošanu bērnam (šā likuma 10.¹ panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4.punkts) nosūta bērna dzīvesvietas Valsts policijas struktūrvienībai izpildei un bērna dzīvesvietas pašvaldībai turpmākai rīcībai.

(7) Tiesnesis vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — uzvedības ierobežojumu — piemērošanu bērnam (šā likuma 10.¹ panta trešās daļas 5., 6. un 7.punkts) nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei.

(8) Tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — pienākuma veikt sabiedrisko darbu — piemērošanu bērnam nosūta Valsts probācijas dienestam izpildei un bērna dzīvesvietas pašvaldībai turpmākai rīcībai.

(9) Tiesnesis lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — piemērošanu bērnam nosūta Izglītības un zinātnes ministrijai un bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildei. Lēmuma par ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildi uzrauga attiecīgās iestādes vadītājs.”

17. Izslēgt 30.pantu.

18. Papildināt 31.pantu pēc vārdiem “Persona, kura” ar vārdiem “izpildes institūcijā”.

19. Papildināt 32.panta pirmo un otro daļu pēc vārdiem “persona, kura” ar vārdiem “izpildes institūcijā”.

20. Papildināt likumu ar 32.¹ pantu šādā redakcijā:

“32.¹ pants. (1) Ja bērns slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt sabiedrisko darbu, viņš vai viņa likumiskais pārstāvis par to paziņo Valsts probācijas dienestam, kas, atzīstot sabiedriskā darba neveikšanas iemeslus par attaisnojošiem, var sabiedriskā darba izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā.

(2) Ja Valsts probācijas dienests pieņēmis lēmumu noraidīt bērna vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu, sabiedriskā darba izpilde nekavējoties uzsākama vai turpināma.”

21. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesnesis vai administratīvā komisija pēc tās personas priekšlikuma, kura izpildes institūcijā uzrauga lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izpildi, var pieņemt lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu šajā likumā noteiktā termiņa ietvaros un IV nodaļā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lietas par uzturēšanās ilguma saīsināšanu vai pagarināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izskata tiesa pēc iestādes atrašanās vietas.”

22. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa
Lēmuma par ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildes papildnoteikumi”.

23. 34.pantā:

izslēgt pirmo un otro daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un par to pārkāpumiem paredzētos sodus nosaka Ministru kabinets.”

24. Papildināt likumu ar 35.¹ un 35.² pantu šādā redakcijā:

“35.¹ pants. (1) Sociālās korekcijas izglītības iestādē pavadītajā laikā neieskaita laiku, kuru bērns ir atradies patvaļīgā prombūtnē. Par patvaļīgas prombūtnes sākumu uzskatāms brīdis, kad Valsts policijā reģistrēts sociālās korekcijas izglītības iestādes iesniegums par bērna meklēšanu. Patvaļīga prombūtne beidzas ar brīdi, kad Valsts policija sniegusi sociālās korekcijas izglītības iestādei paziņojumu par to, ka bērns ir atrasts, vai sociālās korekcijas izglītības iestāde atsaukusi savu iesniegumu Valsts policijai par bērna meklēšanu.

(2) Ja bērns ir pametis sociālās korekcijas izglītības iestādi un atrodas patvaļīgā prombūtnē un policija konstatējusi viņa atrašanās vietu, bērnu var ievietot Valsts policijas profilakses iestādē bērniem.

(3) Bērns Valsts policijas profilakses iestādē bērniem atrodas līdz brīdim, kad pēc viņa ierodas sociālās korekcijas izglītības iestādes pārstāvis, bet ne ilgāk kā piecas dienas.

35.² pants. Ja bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu un audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — nav izpildīts bērna patvaļīgas prombūtnes dēļ, tiesnesis, izskatot sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītāja pieteikumu, šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā lemj par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes turpināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai tā aizstāšanu ar kriminālsodu.”

25. Papildināt 36.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Pēc tiesneša lēmumā noteiktā laika beigām sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz bērna un (ja bērns nav sasniedzis 18 gadu vecumu) viena no viņa vecākiem (aizbildņa) iesniegumu, var lūgt tiesu bērnam (audzēknim) atļaut uzturēties sociālās korekcijas izglītības iestādē līdz mācību gada beigām. Tiesnesis iesniegumu izskata šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.”

26. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 13.panta jaunās redakcijas trešā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 22.aprīlī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 12.maijā