Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdu “dokuments” ar vārdiem “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) apstiprināts dokuments”;

aizstāt 5.punktā vārdu “dokuments” ar vārdiem “Pārvaldes apstiprināts dokuments”;

papildināt pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) kompetenta valsts iestāde — Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstīs;”;

papildināt pantu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

“8¹) uzaicinājums — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecināts dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) uzaicinātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku;”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) vietējās pierobežas satiksmes atļauja — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr.1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus, noteikta parauga dokuments, kas tiek izsniegts ārvalsts pierobežas teritorijas iedzīvotājam un dod viņam tiesības šķērsot ārējo sauszemes robežu un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā lietotais termins “pierobežas teritorija” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā (EK) Nr.1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus, lietotajam terminam.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde)” ar vārdu “Pārvalde”.

3. 4.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu ar vārdiem “vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā”;

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ir derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā, Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja vai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai iebraukšanai Latvijas Republikā, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju;”;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Latvijas Republikā” ar vārdiem “vai citā Šengenas līguma dalībvalstī”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārdiem “Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi” ar vārdiem “(Laissez-passer)”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “vai par kuru Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs”.

4. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā, ja viņam ir vietējās pierobežas satiksmes atļauja, kuru izsniedz pārstāvniecība saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Kārtību, kādā reģistrējama, anulējama un atceļama vietējās pierobežas satiksmes atļauja, tajā iekļaujamās ziņas, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(3) Lēmums par atteikumu izsniegt vietējās pierobežas satiksmes atļauju, kā arī lēmums par izsniegtas vietējās pierobežas satiksmes atļaujas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.”

5. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “neizbraucot no Latvijas Republikas” ar vārdiem “neizbraucot no Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam ir pienākums, ja to pieprasa valsts iestāde savas kompetences ietvaros, dokumentāri pierādīt ieceļošanas un uzturēšanās likumību, kā arī sniegt pārbaudei savus biometrijas datus saskaņā ar Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumu.”

6. 6.pantā:

izslēgt vārdus “vai ilgtermiņa vīzas, kas vienlaikus derīga kā īstermiņa vīza”;

aizstāt vārdus “pieprasot īstermiņa vīzu” ar vārdiem “pieprasot vienotu vīzu”.

7. 9.pantā:

papildināt otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) drīkst strādāt pie jebkura darba devēja Latvijas Republikā. To ārzemnieku kategorijas, kuri drīkst strādāt pie jebkura darba devēja, nosaka Ministru kabinets.”;

izslēgt ceturto daļu.

8. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.”

9. 10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

1) vienotu vīzu;

2) vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;

3) lidostas tranzītvīzu;

4) ilgtermiņa vīzu.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulā Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās vīzas izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

10. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus “vai ilgtermiņa vīzā, kas vienlaikus derīga kā īstermiņa vīza”.

11. 12.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “Latvijas Republikā” ar vārdiem “vai citā Šengenas līguma dalībvalstī”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu, vai viņam ir ielūgums vai uzaicinājums. Ielūgums ir obligāts, ja fiziskā vai juridiskā persona uzskatāma par darba devēju atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un ir paredzējusi ārzemnieku nodarbināt, noslēdzot darba līgumu vai uzņēmuma līgumu.”;

izslēgt otro daļu.

12. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka ielūgumu apstiprināšanas kārtību, kā arī uzaicinājumu noformēšanas kārtību.”;

aizstāt otrajā daļā teikumu “Vīzu atbilstoši kompetencei var izsniegt citu Šengenas līguma dalībvalstu amatpersonas.” ar teikumu “Vīzu atbilstoši kompetencei pagarina Pārvaldes vai Konsulārā departamenta amatpersonas.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja vīzu izsniedz pārstāvniecības amatpersona, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) dokumentus vīzas pieprasīšanai iesniedz tai pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta;

2) ārzemnieks, kurš likumīgi, bet ne pastāvīgi uzturas citas valsts teritorijā, dokumentus vīzas pieprasīšanai var iesniegt tai pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās vieta. Pārstāvniecība pieņem minētos dokumentus tikai tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pietiekami pamatot nepieciešamību iesniegt dokumentus attiecīgajai pārstāvniecībai.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka robežkontroles punktus, kuros var izsniegt vīzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai nosaka Ministru kabinets.”

13. Aizstāt 14.pantā vārdus “vīzas izsniegšanu” ar vārdiem “ielūguma apstiprināšanu, atteikumu apstiprināt ielūgumu, apstiprināta ielūguma atcelšanu, vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu, izsniegtas vīzas derīguma termiņa atcelšanu vai vīzas anulēšanu”.

14. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Lēmumu par ilgtermiņa vīzas izsniegšanu pieņem 15 dienu laikā pēc visu Ministru kabineta noteikto dokumentu iesniegšanas. Ja ilgtermiņa vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija vai pārbaude, lēmumu pieņem 60 dienu laikā.”

15. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

“15.¹ pants. (1) Ielūguma apstiprināšanu atsaka vai apstiprinātu ielūgumu atceļ, ja:

1) konstatēts šā likuma 16.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 13., 15., 16., 17., 18., 19. vai 20.punktā minētais iemesls;

2) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ielūguma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

5) uzaicinātāja sniegtā vai Pārvaldes iegūtā informācija neliecina par ārzemnieka noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

6) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku;

7) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu;

8) konstatēts, ka uzaicinātājs iepriekšējā gada laikā ir pieļāvis pārkāpumus, kas saistīti ar ārzemnieku nodarbināšanu un nodokļu samaksu;

9) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrēta atbilstoša brīva darba vieta vai speciālista vakance, kas pēc reģistrēšanas ir brīva ne mazāk par mēnesi.

(2) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas par to, ka viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, vai par nodokļu parādiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz sešiem mēnešiem šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(3) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs pēdējā gada laikā pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz vienu gadu šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pieņemto lēmumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt ielūgumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

16. 16.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “Vīzas izsniegšanu” ar vārdiem “Ilgtermiņa vīzas izsniegšanu”;

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai citā Šengenas līguma dalībvalstī”;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Latvijas Republikā” ar vārdiem “vai citā Šengenas līguma dalībvalstī”;

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem “vai uzaicinājumu”;

papildināt pirmās daļas 15.punktu pēc vārda “kompetentas” ar vārdu “valsts”;

izteikt pirmās daļas 16.punktu šādā redakcijā:

“16) konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;”;

papildināt pirmo daļu ar 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“17) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā;

18) ārzemnieks, kuram pēdējā gada laikā ir izsniegta vīza, pamatojoties uz nodarbinātību Latvijas Republikā, un kuram saskaņā ar šā likuma 9.pantu nepieciešama darba atļauja, minēto darba atļauju nav saņēmis;

19) ārzemnieks pēdējo piecu gadu laikā ir bijis izraidīts no Latvijas Republikas un viņš vai viņa uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

20) konstatēts, ka ārzemnieks pēdējā gada laikā vairākkārt pārkāpis noteikumus par ieceļošanu vai uzturēšanos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī vai izmantojis iepriekš izsniegto vīzu neatbilstoši deklarētajam ieceļošanas mērķim;

21) ārzemnieks ir persona, kas komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, administrators vai likvidators, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, ja attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu;

22) ārzemnieks ir persona, kas komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, administrators, likvidators, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai individuālais komersants, vai pašnodarbinātā persona un iepriekšējā gada laikā ir pieļauti pārkāpumi, kas saistīti ar ārzemnieku nodarbināšanu un nodokļu samaksu.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “Izsniegto” ar vārdu “ilgtermiņa”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ilgtermiņa vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas vai ārzemniekam izsniegta cita vīza, vai to lūdzis ārzemnieks. Ja ārzemnieks šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, atrodoties Latvijas Republikā, vai ārzemniekam ir derīga vīza vairākkārtējai ieceļošanai un uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 8., 9., 14., 15., 28., 29. vai 30.punktu, izsniegto vīzu vai atlikušo vīzas termiņu šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā neatceļ.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Derīguma termiņu atceļ vīzai, kas izsniegta, pamatojoties uz nodarbinātību Latvijas Republikā, ja ārzemnieks, kuram saskaņā ar šā likuma 9.pantu nepieciešama darba atļauja, to nav saņēmis.”

17. Papildināt likumu ar 22.¹ pantu šādā redakcijā:

“22.¹ pants. (1) Izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai apstiprināto izsaukumu atceļ, ja:

1) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar izsaukuma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam atteiktu ieceļošanu;

5) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

6) uzaicinātāja sniegtā vai Pārvaldes iegūtā informācija neliecina par ārzemnieka noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

7) konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsaucis izsaukumu;

9) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku;

11) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā;

12) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu;

13) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrēta atbilstoša brīva darba vieta vai speciālista vakance, kas pēc reģistrēšanas ir brīva ne mazāk par mēnesi.

(2) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas par to, ka viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, vai par nodokļu parādiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz vienu gadu šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(3) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs pēdējā gada laikā pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz vienu gadu šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pieņemto lēmumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt izsaukumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

18. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2000 latu;”;

papildināt pirmās daļas 14.punktu ar vārdiem “valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona”;

papildināt pirmās daļas 17.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;”;

aizstāt pirmās daļas 18.punktā vārdu “trīs” ar vārdu “piecus”;

papildināt pirmo daļu ar 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks nav izpildījis šā likuma 24.panta piektās daļas nosacījumu un viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

a) šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu vai 25.panta otro daļu,

b) šā likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktu (ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu),

c) šā likuma 28.panta otro daļu;

26) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu;

27) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kuram pirms bezvalstnieka statusa piešķiršanas Latvijas Republikā bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar citu ieceļošanas mērķi;

28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kopā valsts un pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu;

29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu, kā arī tad, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi un darījumu summas samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;

30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.”;

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas paredz kritērijus (ņemot vērā samaksātos nodokļus, apgrozījumu, nodarbināto skaitu, peļņu u.c.), lai konstatētu, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona veic aktīvu saimniecisko darbību un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību, kā arī, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir:

1) iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm;

2) Pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.”;

izslēgt piekto daļu.

19. 24.pantā:

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdus “tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas” ar vārdiem “pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām”;

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktā minētajos gadījumos ārzemnieks var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(8) Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu. Prombūtne uzskatāma par attaisnotu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (ārzemnieka slimība vai nepārvarama vara). Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku vai pilna laika studējošā studiju laiku, bet ne ilgāk kā pusi no minētā laika, kā arī Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas dienesta laiku ārvalstīs (tas attiecas arī uz laulāto un apgādībā esošu bērnu, kas ar viņu uzturas ārvalstīs).”

20. 30.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “un viņu laulātie”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāka laulāto neatkarīgi no viņa vecuma.”

21. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemnieks, kuram viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, ir tiesīgs turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem arī tad, ja minētais vecāks nomirst.”

22. 32.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī, ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā. Ja ārzemniekam ir derīga uzturēšanās atļauja kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, viņam ir tiesības iesniegt dokumentus pārstāvniecībai, kura atrodas Šengenas līguma dalībvalstī;”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums neattiecas uz ārzemniekiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību Latvijas Republikā un kuriem šīs izglītības iegūšanai izsniegta uzturēšanās atļauja.”

23. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

2) par termiņuzturēšanās atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. vai 30.punktu, ja to pieprasa ārzemnieks, kurš ir tādas valsts pilsonis, kuras pilsoņiem, izsniedzot uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude, vai kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, kā arī gadījumā, ja uzturēšanās atļauju pieprasa attiecīgā ārzemnieka laulātais, nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas, — 90 dienu laikā;

3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā;

4) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1. vai 8.punktu, — 30 dienu laikā;

5) par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu — 30 dienu laikā.”;

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus, turklāt paredzot, ka šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 28., 29. un 30.punktā minētajos gadījumos ārzemnieks iesniedz arī dokumentus, kas apliecina normatīvajos aktos noteikto attiecīgo nodokļu un nodevu samaksu.

(3) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai Pārvaldē iesniedz:

1) termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

3) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu — ne vēlāk kā 60 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

4) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai bērnam, kurš dzimis Latvijas Republikā, — ne vēlāk kā 90 dienas pēc viņa piedzimšanas;

5) uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai — ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas.

(4) Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā dokumentu izskatīšanas laikā, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja vai reģistrēta uzturēšanās atļauja, un 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu, iekšlietu ministrs lēmumu pieņem 60 dienu laikā vai saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu — 90 dienu laikā.”

24. 34.pantā:

papildināt pirmās daļas 1. un 2.punktu pēc vārda “ārzemnieks” ar vārdiem “vai viņa uzaicinātājs”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ārzemnieks pēdējā gada laikā ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;”;

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem “vai konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs”;

aizstāt pirmās daļas 19.punktā vārdu “ārvalsts” ar vārdu “valsts”;

papildināt pirmo daļu ar 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“26) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem pēdējā gada laikā uzturējies ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas vai ārzemniekam ar uzaicinātāju ģimenē ir kopīgs bērns;

27) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktu un komercsabiedrība, ārvalstu komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai;

28) ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību;

29) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu un iepriekš izsniegto termiņuzturēšanās atļauju ir bijis pamats anulēt saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo un otro daļu;

30) ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. vai 7.punktu un ir konstatēts, ka viņš nav izpildījis šā likuma 24.panta septītās daļas nosacījumus.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, uzturēšanās atļauju izsniedz tikai pēc attiecīgā soda samaksas, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā.”

25. 35.panta pirmajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda “ārzemnieks” ar vārdiem “vai viņa uzaicinātājs”;

papildināt 3.punktu ar vārdiem “vai konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs”;

izslēgt 13.punktu;

papildināt 21.punktu ar vārdiem “vai ārzemnieks triju mēnešu laikā no šajā likumā noteiktās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai”;

papildināt daļu ar 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“23) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;

24) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktu kā individuālais komersants un pēdējā gada laikā nav veicis aktīvu saimniecisko darbību un nav devis ekonomisku labumu Latvijas Republikai;

25) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktu un komercsabiedrība vai ārvalstu komersanta filiāle, kurā viņš nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu saimniecisko darbību un nav devusi ekonomisku labumu Latvijas Republikai;

26) ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kura darbojas Latvijas Republikā un kurā ārzemnieks nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību.”

26. 36.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par 12 mēnešiem nepārtraukti, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls (no personas neatkarīgi apstākļi vai izglītības iegūšana);”;

papildināt pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) ārzemnieks sešu mēnešu laikā no atļaujai noteiktās reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja ārzemniekam anulē uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī viņa nepilngadīgajiem bērniem, izņemot gadījumu, kad bērna otrs vecāks ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, vai bērns pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis neatkarīgi no vecāka, kuram anulē pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai viņš ir nodots ārpusģimenes aprūpē. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē arī aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai, kura saņēmusi atļauju uzturēties Latvijas Republikā pie minētā ārzemnieka.”

27. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja laulība noslēgta, pirms ārzemnieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības.”

28. Papildināt 38.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi gadā izvērtē šā likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un iesniedz par to ziņojumu Saeimai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

29. Papildināt 39.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums 30 dienu laikā pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas Latvijas Republikā (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

(4) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas ārpus Latvijas Republikas (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) 30 dienu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai.”

30. 40.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “uzturēšanās atļaujas izsniegšanas” ar vārdiem “vai reģistrēšanas”;

papildināt trešo un ceturto daļu pēc vārdiem “atteikts izsniegt” ar vārdiem “vai reģistrēt”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju un ir pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu, viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu vai lēmums par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju.

(6) Lēmuma par uzturēšanās atļaujas anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.”

31. Papildināt 47.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai nav izpildījis Pārvaldes priekšnieka lēmumu, ar kuru apstrīdētais izbraukšanas rīkojums atstāts negrozīts”.

32. Aizstāt 55.panta trešajā daļā apaļās iekavas ar kvadrātiekavām un papildināt daļu pēc vārdiem “piespiedu izraidīšanu” ar vārdiem “(ja tāds ir pieņemts)”.

33. 57.panta pirmajā daļā:

papildināt otro teikumu pēc vārdiem “Valsts robežsardzes” ar vārdiem “vai Valsts policijas”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Aizturētajam ir pienākums sadarboties ar Valsts robežsardzi un Valsts policiju savas identitātes noskaidrošanā.”

34. 61.pantā:

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus “Latvijas Republikas kompetentu” ar vārdiem “kompetentu valsts”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) saskaņā ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 6., 13., 15., 16. vai 19.punktu ir pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu vai saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 6., 7., 16., 17. vai 20.punktu vai 36.panta pirmās daļas 3. vai 6.punktu ir pieņemts lēmums anulēt uzturēšanās atļauju;”;

papildināt ceturtās daļas 4.punktu ar vārdiem “vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”;

papildināt ceturtās daļas 5.punktu pēc vārdiem “uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā” ar vārdiem “vai citā Šengenas līguma dalībvalstī”;

papildināt piektās daļas 3.punktu pēc vārdiem “uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā” ar vārdiem “vai citā Šengenas līguma dalībvalstī”.

35. Aizstāt 61.¹ panta pirmajā daļā vārdus “Valsts policijas priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks vai valsts drošības” ar vārdiem “Kompetentas valsts”.

36. 63.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) saskaņā ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 6., 13., 15., 16. vai 19.punktu ir pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu vai saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 6., 7., 16., 17. vai 20.punktu vai 36.panta pirmās daļas 3. vai 6.punktu ir pieņemts lēmums anulēt uzturēšanās atļauju;”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja saskaņā ar likuma “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā” noteikumiem vai Eiropas Savienības Padomes regulām attiecībā uz ārzemnieku piemērojami ceļošanas ierobežojumi, Pārvaldes amatpersona viņu iekļauj sarakstā.”

37. Aizstāt 69.pantā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas” ar vārdu “Savienības”.

38. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Termiņuzturēšanās atļauju šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. un 30.punktā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt, ja ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā noteiktā apmērā izdarīts, nekustamais īpašums noteiktā vērtībā iegādāts vai finanšu investīcijas noteiktā apmērā izdarītas pēc 2010.gada 1.jūlija.”

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 22.aprīlī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 12.maijā