Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Liepājā 2010.gada 15.aprīlī (prot. Nr.5, 44.§)

Par dzīvokļa pabalstu

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35.panta piekto daļu

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Noteikumi nosaka dzīvokļa pabalsta apmēru, pieprasīšanas, aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī personas, kuras ir tiesīgas saņemt dzīvokļa pabalstu Liepājas pašvaldībā.

1.2. Dzīvokļa pabalsts šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības sociālais pabalsts, kas paredzēts ar dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu vai ar kurināmā iegādi saistīto izdevumu daļējai segšanai.

1.3. Dzīvojamā telpa šo noteikumu izpratnē ir atsevišķs dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā vai viendzīvokļa dzīvojamā māja, turpmāk – dzīvoklis.

1.4. Lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, ja nav ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, pieņem Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde – Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

1.5. Dzīvokļa pabalstu vienu reizi kalendārajā gadā ir tiesības saņemt ģimenei vai personai, kura normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu un kura pamatdzīvesvietu deklarējusi Liepājas pilsētā ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus pirms dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas.

1.6. Ja dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas brīdī ir mainījusies personas un kopā ar viņu deklarēto personu ģimenes un materiālais stāvoklis, tad ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam novērtē atkārtoti.

1.7. Dzīvokļa pabalstu ir tiesības pieprasīt personai, kura ir dzīvokļa īpašnieks (tiesiskais valdītājs) vai īrnieks un ir rakstiski noslēgusi apsaimniekošanas vai dzīvojamās telpas īres līgumu, un dzīvoklis, par kuru pieprasa pabalstu, ir dzīvokļa pabalsta pieprasītāja un kopā ar viņu dzīvojošo personu deklarētā pamatdzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos trīs mēnešus pirms dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas.

1.8. Dzīvokļa pabalstu nav tiesības pieprasīt personai, kura saņem īres un komunālo pakalpojumu maksājumu atvieglojumus par sociālā dzīvokļa īri.

2. DZĪVOKĻA PABALSTA PIEPRASĪTĀJA PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA

2.1. Dzīvokļa pabalsta pieprasītājam un personām, kas deklarētas kopā ar dzīvokļa pabalsta pieprasītāju, ir pienākumi:

2.1.1. sniegt pilnīgas un patiesas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas;

2.1.2. iesniegt nepieciešamos dokumentus;

2.1.3. nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos;

2.1.4. aktīvi līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā;

2.1.5. pildīt līdzdarbības pienākumus;

2.1.6. pirms dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja persona ir darbspējīgā vecumā un nav nodarbināta, izņemot, ja tā ir:

2.1.6.1. invalīds, kas saņem invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

2.1.6.2. sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā;

2.1.6.3. viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;

2.1.6.4. viens no bērna invalīda vecākiem;

2.1.6.5. vecāka par 15 gadiem un iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

2.2. Dzīvokļa pabalsta pieprasītājs ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu un savu rīcību, kā arī par zaudējumu, kas radušies viņa vainas vai nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

2.3. Dzīvokļa pabalsta pieprasītāja vainas dēļ nepamatoti saņemto dzīvokļa pabalstu persona atmaksā, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu.

2.4. Ja persona nepamatoti saņemto dzīvokļa pabalstu neatmaksā labprātīgi lēmumā norādītā termiņā, Sociālais dienests attiecīgo summu piedzen, iesniedzot prasību tiesā.

3. PABALSTA PIEPRASĪŠANAS KĀRTĪBA

3.1. Dzīvokļa pabalsta saņemšanai persona iesniedz Sociālā dienestā iesniegumu un uzrāda šādus dokumentus:

3.1.1. personu apliecinošu dokumentu;

3.1.2. iepriekšējo trīs mēnešu īres un komunālo maksājumu kvītis, par apkuri – kvītis par pēdējiem trim pilniem apkures mēnešiem;

3.1.3. dzīvojamās telpas apsaimniekošanas vai dzīvojamās telpas īres līgumu;

3.1.4. persona, kurai pieder nekustamais īpašums, – zemesgrāmatas apliecību (ja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā, – dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu (līgums, tiesas spriedums, mantojuma apliecība)).

3.2. Sociālais dienests ir tiesīgs dzīvokļa pabalsta pieprasītājam pieprasīt iesniegt vai uzrādīt citus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu pabalsta pieprasītāja un kopā ar viņu deklarēto personu tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

3.3. Personas, kuras dzīvo dzīvoklī ar malkas vai ogļu apkuri un kurš atrodas dzīvojamā mājā, kuru apsaimnieko juridiska persona vai fiziska persona uz pilnvarojuma līguma pamata, pabalstu kurināmā iegādei var pieprasīt līdz 70% apmērā no pabalsta summas. Atlikušo pabalsta daļu pēc pabalsta pieprasītāja izvēles piešķir īres vai komunālo pakalpojumu samaksai.

4. DZĪVOKĻA PABALSTA APMĒRS UN APRĒĶINĀŠANAS KĀRTĪBA

4.1. Dzīvokļa pabalsta apmērs ir līdz 300 latiem kalendārajā gadā, un to aprēķina pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem, nepārsniedzot šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos normatīvos izdevumus pabalsta aprēķināšanai.

4.2. Dzīvokļa pabalsta apmērs mēnesī nevar pārsniegt trīs mēnešu vidējos normatīvos izdevumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

4.3. Dzīvokļa pabalstu aprēķina pēc formulas:

P = 4 [S (a + i ) + ∑k], kur

P – pabalsta apmērs,

S – normatīvā platība,

a – vidējais maksājums par apkuri trīs mēnešu periodā, nepārsniedzot normatīvos maksājumus,

i – vidējais maksājums par īri/apsaimniekošanu trīs mēnešu periodā, nepārsniedzot normatīvos maksājumus,

k – vidējie maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem trīs mēnešu periodā, nepārsniedzot normatīvos maksājumus.

4.4. Ja pabalstu samazina par līdzdarbības pienākumus nepildījušās personas daļu, tad samazinātā dzīvokļa pabalstu aprēķina pēc formulas:

Psam. = P : x (x - x_n), kur:

Psam. – samazinātais pabalsta apmērs,

P – pilnais pabalsta apmērs,

x – personu skaits ģimenē,

x_n – līdzdarbības pienākumus nepildījušo personu skaits.

5. DZĪVOKĻA PABALSTA PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA

5.1. Dzīvokļa pabalstu piešķir pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu, kas apliecina tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, saņemšanas, izvērtēšanas un nozīmēto līdzdarbības pienākumu izpildes.

5.2. Sociālais dienests, ja nepieciešams, pirms pabalsta piešķiršanas veic pabalsta pieprasītāja sadzīves apstākļu apsekošanu.

5.3. Dzīvokļa pabalstu piešķir uz četriem mēnešiem no dienas, kad saņemts iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

5.4. Personām darbspējīgā vecumā, ja tās nav nodarbinātas, ir jāveic Sociālā dienesta noteiktie līdzdarbības pienākumi, lai veicinātu personas iesaistīšanos savu sociālo problēmu risināšanā un nodarbinātību veicinošos pasākumos.

5.5. Sociālais dienests noslēdz vienošanos ar pabalsta pieprasītāju, kurā vienojas par veicamajiem līdzdarbības pienākumiem (2.pielikums). Vienošanās nosaka veicamos pienākumus visām personām, kas deklarētas kopā ar pabalsta pieprasītāju un atbilst 5.4.punkta nosacījumiem. Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iepazīstināt ar Vienošanos visas kopā ar pabalsta pieprasītāju deklarētās personas, kurām noteikti līdzdarbības pienākumi.

5.6. Līdzdarbības pienākumi nav jāpilda:

5.6.1. personai, kura viena audzina bērnu invalīdu;

5.6.2. ģimenei, kurā bērnu invalīdu audzina abi vecāki un viens no vecākiem ir nodarbināts;

5.6.3. ģimenei, kurā ir bērns līdz septiņu gadu vecumam, kurš neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, un viens no vecākiem ir nodarbināts;

5.6.4. valsts noteiktās vecuma vai invaliditātes pensijas un valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam;

5.6.5. personai, kas vecāka par 15 gadiem un iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā;

5.6.6. personai, kura no līdzdarbības pienākumu veikšanas atbrīvota citu objektīvu iemeslu dēļ.

5.7. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir vai pārtrauc izmaksu, ja:

5.7.1. kādai no dzīvoklī deklarētajām personām laulātais deklarējis dzīvesvietu citā adresē;

5.7.2. persona bez objektīva iemesla nav izpildījusi noteiktos līdzdarbības pienākumus;

5.7.3. persona, kura deklarēta dzīvoklī, tajā nedzīvo, izņemot:

5.7.3.1. skolēnu vai studentu, kurš mācās, un ir iesniegta izziņa no izglītības iestādes, kurā norādīta studiju programma, studiju forma, studiju ilgums, studiju maksa gadā, stipendijas apmērs;

5.7.3.2. personu, kura ilgstoši atrodas ārstniecības iestādē;

5.7.4. dzīvoklis tiek izīrēts;

5.7.5. ir izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums;

5.7.6. nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas;

5.7.7. kāda no dzīvoklī deklarētajām personām pēdējo piecu gadu laikā no pabalsta pieprasīšanas dienas sev piederošo nekustamo īpašumu uzdāvinājusi citai personai, izņemot, ja persona uzdāvinājusi savu vienīgo nekustamo īpašumu un turpina tajā dzīvot;

5.7.8. pabalsta pieprasītājs, kurš ir dzīvokļa īpašnieks, nav devis piekrišanu balsojumā par dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanu.

6. PABALSTA IZMAKSAS KĀRTĪBA

6.1. Ja personai ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, to pārskaita īres un komunālo pakalpojumu sniedzēja kontā, izņemot pabalsta daļu kurināmā iegādei, ko pabalsta pieprasītājam izmaksā skaidrā naudā kredītiestādē.

6.2. Dzīvokļa pabalstu pārskaita vai izmaksā līdz laika perioda, par kuru tas piešķirts, beigām.

7. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

7.1. Iesniegumus, kuri saņemti pirms šo noteikumus spēkā stāšanās, izskata un lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, pieņem saskaņā ar Liepājas pilsētas domes 2008.gada 31.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.23 "Par dzīvokļa pabalstu".

7.2. Noteikumi publicējami un stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45.pantā noteiktajā kārtībā.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

 

1.pielikums
Liepājas pilsētas domes
2010.gada 15.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.7

DZĪVOKĻA PABALSTA APRĒĶINĀŠANĀ PIELIETOJAMIE NORMATĪVIE IZDEVUMI

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmanto šādus normatīvos izdevumus:

1. Īres (apsaimniekošanas) maksa Ls 0,40 par 1 kv.m. Uz vienu personu 30 kv.m un 18 kv.m uz katru nākamo personu, nepārsniedzot dzīvokļa platību.

2. Apkure uz vienu personu 30 kv.m un 18 kv.m uz katru nākamo personu, nepārsniedzot dzīvokļa platību:

2.1. centralizētā apkure – Ls 1,30 par 1 kv.m;

2.2. gāzes apkure – Ls 1,30 par 1 kv.m;

2.3. malkas apkure – Ls 0,70 kv.m_;

2.4. ogļu apkure – Ls 1 kv.m.

3. Elektrība – Ls 0,071 par kWh. Uz vienu personu 50 kWh un 30 kWh uz katru nākamo personu, bet ne vairāk kā 150 kWh uz dzīvokli.

4. Dabas gāze Ls 0,53 par 1 m³. Uz vienu personu 6 m³ un 1 m³ uz katru nākamo personu, bet ne vairāk kā 10 m³ uz dzīvokli.

5. Propāna gāzes balons – Ls 19,00:

5.1. uz 3 mēnešiem ģimenei, kurā ir ne vairāk kā divas personas;

5.2. uz 2 mēnešiem ģimenei, kurā ir ne vairāk kā piecas personas;

5.3. uz 1 mēnesi ģimenei, kurā ir vairāk par piecām personām.

6. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumi uz personu, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem mēnesī.

7. Aukstais ūdens ar ūdens patēriņa skaitītāju – Ls 0,55 par 1 m³. Uz vienu personu 3 m³ un 1 m³ uz katru nākamo personu.

8. Aukstais ūdens bez ūdens patēriņa skaitītāja Ls 1,65 uz personu un Ls 0,55 uz katru nākamo personu.

9. Karstais ūdens ar ūdens patēriņa skaitītāju Ls 2,46 par 1 m³. Uz vienu personu 2 m³ un 1 m³ uz katru nākamo personu.

10. Karstais ūdens bez ūdens patēriņa skaitītāja Ls 4,92 uz personu un Ls 2,46 uz katru nākamo personu.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

 

2.pielikums
Liepājas pilsētas domes
2010.gada 15.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.7

VIENOŠANĀS PAR LĪDZDARBĪBU

20__ .gada ___._________

Nr.______

Liepājas pilsētas Domes Sociālais dienests sociālās palīdzības organizatora _____________________________________ personā (turpmāk – sociālais dienests), no vienas puses, un __________________________________________, personas kods ________________________, (turpmāk – klients) no otras puses, noslēdz šādu vienošanos:

1. Sociālais dienests apņemas piešķirt un izmaksāt klientam dzīvokļa pabalstu, pēc šajā vienošanās noteikto līdzdarbības pienākumu izpildes, bet klients apņemas veikt šajā vienošanās noteiktos līdzdarbības pasākumus.

2. Klients apņemas informēt visas kopā ar viņu deklarētās personas par šajā vienošanās noteiktajiem līdzdarbības pasākumiem un ir atbildīgs par līdzdarbības pienākumu izpildi no visu personu, kas deklarētas kopā ar klientu, puses.

3. Sociālais dienests uzdod, bet klients apņemas nodrošināt šādu līdzdarbības pienākumu izpildi:

N.p.k.	Klients (persona), kurai jāveic līdzdarbības pasākums	Veicamie pasākumi	Termiņš

4. Klientam ir pienākums informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas kavē līdzdarbības pienākumu izpildi, un, ja nepieciešams, iesniegt minētos apstākļus apliecinošus dokumentus.

5. Vienošanās zaudē spēku, ja klients vai persona (-s), kura (-s) ir deklarēta (-s) kopā ar klientu un kurai (-ām) uzlikti līdzdarbības pienākumi, bez objektīva iemesla nepilda iepriekš minētos līdzdarbības pienākumus, un tas var būt par pamatu pabalsta kopējā apmēra samazināšanai vai izmaksas pārtraukšanai par līdzdarbības pasākumu neizpildījušās personas daļu.

6. Vienošanās sastādīta divos eksemplāros – viens klientam un otrs sociālajam dienestam.

Klients
	(paraksts, atšifrējums)
Sociālās palīdzības organizators
	(paraksts, atšifrējums)

Vienošanās izpildes novērtēšana:

N.p.k.	Klients (persona), kurai jāveic līdzdarbības pasākums	Veicamie pasākumi	Termiņš	Izpilde (jā/ nē)

Secinājumi:

Lēmums:

 

Sociālās palīdzības organizators
	(paraksts)		(datums)

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks