LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS SENĀTS

1997. gada 17. jūnijā Nr. 45 / 3

Par LZA 1997. gada 23. maija izbraukuma sēdes Baldonē jautājumiem

LZA Senāts savā 17. jūnija sēdē noklausījās LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas priekšsēdētāja LZA īst.loc. M. Līdaka ziņojumu par LZA izbraukuma sēdes norisi 1997. gada 23. maijā Baldonē.

Latvijas Zinātņu akadēmija savu izbraukuma sēdi tēmas "Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas valsts novadi'' ietvaros Baldonē veltīja Latvijas kūrortu sistēmas analīzei jaunajā valsts attīstības posmā, t. sk. Baldones kā kūrortpilsētas aktuālām problēmām.

LZA prezidenta T. Millera, Baldones domes priekšēdētājas K. Putniņas un Baldones Pieaugušo apmācības un kultūras centra vadītājas M. Skujas ievadvārdiem sekoja LZA īst. loc. J. Stradiņa referāts par kurortoloģijas problēmām Latvijā un Baldones īpašo vietu Latvijas kurortu vidū, LZA Dr.h.c. A. Freimaņa referāts par minerālūdeņu meklējumiem un izmantošanu, LR Saeimas deputāta un Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja A. Požarnova ziņojums par LR likumdošanu medicīnas un kurortoloģijas jautājumos, Rīgas rajona padomes priekšsēdētāja vietn. I. Šteinberga referāts par Baldones attīstības virzieniem Rīgas rajona perspektīvajā plānošanā un profesora kordiriģenta J. Dūmiņa viedokļa izklāsts par Baldoni senāk un šodien.

Debatēs piedalījās LZA īst. loc. M. Līdaka, jaundibinātās Baldones ražošanas un komercfirmas `'Vanadziņš'' īpašniece V. Gurčiene (kuras īpašumā nonākušas Baldones sanatorijas ēkas un dziednīcas), Latvijas Medicīnas akadēmijas docents I. Zeidlers, kā arī A. Freimanis, J. Dūmiņš, M. Skuja, A. Požarnovs u.c. klātesošie.

Sēdē tika konstatēts, ka kurortoloģijas un balneoloģijas attīstība Latvijā pārdzīvo krīzi, visi pasākumi atstāti pašplūsmei un izcilas nacionālās bagātības ir pamestas novārtā.

Izbraukuma sēdes laikā referātos un debatēs tika izvirzīti vairāki priekšlikumi:

1. Ņemot vērā Latvijas kā tranzītvalsts stāvokli un iespējas un akcentējot nepieciešamību saglabāt tās dabas bagātības, atzīt par lietderīgu zinātniski pamatotas valsts kurortu attīstības programmas izstrādi, iesaistot šajā darbā dažādu nozaru speciālistus. Programmas finansējumu būtu jāparedz no LR Labklājības ministrijas, ieinteresēto pašvaldību un Latvijas Zinātnes padomes līdzekļiem.

2. Ieteikt Latvijas Republikas pētniecības un augstākās izglītības mācību iestādēm izvērtēt pētījumus par Latvijas (t. sk. Baldones) minerālūdeņu, dūņu un sapropeļu sastāvu un fizioloģisko iedarbību, apsverot šo derīgo izrakteņu eksporta iespējas, kā arī veikt ekonomiski pamatotu analīzi par tūrisma un kūrortu attīstību Latvijā.

3. Griezties pie LR Saeimas Sociālo un darba lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijām ar priekšlikumu par likuma ierosināšanu un pieņemšanu Saeimā par Baldones kurortu, līdzīgi kā tas pieņemts par Ķemeru kūrortu — nacionālo parku. Izstrādājot šo likumu vēlams paredzēt īpašu līdzekļu — dotāciju piešķiršanu Baldones kurorta attīstībai — gan kā kompensāciju par pašvaldības teritorijā izvietotā uzņēmuma — īpašo atkritumu glabātuves `'Radons'' darbību, gan arī par apgrūtinātiem saimnieciskiem apstākļiem kurorta zonā. Likumā nepieciešams noteikt normas kurorta attīstībā privātiniciatīvas savienošanai ar Baldones pilsētas un attiecīgā reģiona interesēm, kā arī dabas resursu (sēravotu, ūdeņu, dūņu) aizsardzības noteikšana objektu privatizācijas gaitā.

4. Ierosināt LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Rīgas rajona padomi un Baldones pilsētas ar lauku teritoriju pašvadību vienoties ar firmu `'Vanadziņš'', kuras īpašumā šobrīd atrodas lielākā Baldones kurorta daļa, par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju perspektīvās attīstības plāna izstrādāšanu, jo pašreizējais stāvoklis izraisa zināmas bažas par kompetenta, valsts interesēm atbilstoša risinājuma atrašanu.

5. Ieteikt Latvijas Zinātnes padomes 14. (Mežzinātnes) ekspertu komisijai un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai izvērst pētījumus par Rīgas HES darbības izraisītā ūdens līmeņa paaugstināšanās ietekmi uz Baldones mežu pārpurvošanos un šī procesa novēršanas iespējamiem ceļiem.

LZA Senāta lēmums:

1. Atbalstīt LZA izbraukuma sēdē 1997. gada 23. maijā Baldonē izteiktos priekšlikumus.

2. Nosūtīt šos priekšlikumus LR Saeimas Sociālo un darba lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijām, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, LR Labklājības ministrijai, Rīgas rajona padomei, Latvijas Zinātnes padomes 14. (Mežzinātnes) ekspertu komisijai, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai, Baldones domei.

LZA Senāta priekšsēdētājs — LZA prezidents T. Millers

LZA akadēmiķis sekretārs A. Siliņš