LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS SENĀTS

1997. gada 15. jūlijā Nr. 46 / 1

Par demogrāfisko krīzi Latvijā un valstiskas rīcības nepieciešamību tās novēršanai

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts 1997. g. 17. jūnija un 15. jūlija sēdē apsprieda Latvijā 90.gados izveidojušos īpaši nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, tās galvenos cēloņus, paredzamās sekas, attīstības iespējas perspektīvā. Latvijas un ārvalstu zinātnisko pētījumu dati šajā jomā (1. — 5. pielikums) rāda, ka pēdējos 7 gadus dzimstība tikai 54 % apjomā nodrošina paaudžu nomaiņu Latvijā kopumā. Visās lielākajās pilsētās, rajonos un etniskajās grupās mirušo skaits sistemātiski pārsniedz dzimušo skaitu. Iedzīvotāju atražošanās neto koeficients Latvijā ir viens no viszemākajiem pasaulē. Aprēķini pēc inerces varianta rāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaitā, dzimuma un vecumsastāvā, pat salīdzinot ar 1995. gadu, var prognozēt neatgriezeniskas negatīvas izmaiņas. ANO eksperti oficiāli prognozē Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos no 2504 tūkst. (1996. g. ) līdz 2204 tūkst. (2015. g.) un 1891 tūkst. (2050. g. ). Ja arī šī prognoze liekas pārāk pesimistiska, Latvijas straujā depopulācija nevar neizraisīt stipras bažas.

Šāds stāvoklis reāli apdraud ne tikai latviešu tautas skaitlisko atjaunošanos, bet tās tālāko pastāvēšanu vispār: tas kavēs Latvijas darbaspēka izaugsmi un līdz ar to valsts sekmīgu darbību visās dzīves jomās, tajā skaitā valsts neatkarības nodrošināšanā. Pastiprinājusies inteliģences, tai skaitā spējīgu studentu un jaunu zinātnieku emigrācija. Jāpasvītro atziņa, ka tautas dzīvais spēks saistībā ar augstu intelektuālo potenciālu ir tās lielākā bagātība.

Senāta sēdes dalībnieki secināja, ka paaudžu nomaiņas sašaurināšanos un depopulāciju izraisa galvenokārt tautas dzīves līmeņa pasliktināšanās, iedzīvotāju vairākuma ierobežotās iespējas uzturēt bērnus un atjaunot darba spējas, ieilgusī sociālās sfēras nozaru finansēšana pēc pārpalikuma principa. Valstī nav īpašas programmas demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanai.

Izveidojušos situāciju plaši apspriež sabiedrībā un presē, taču tā nav atrisināma ar sabiedriskās domas ietekmēšanu vien. Nav sākts reāls darbs, lai izpildītu LR Ministru Kabineta 1997. gada februāra Deklarācijas 3.21. punktu — par ilglaicīgas valsts programmas demogrāfiskās situācijas atveseļošanai izstrādi un īstenošanu.

Pamatojoties uz LZA Hartas 2. pantu, kas nosaka, ka viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķiem ir Latvijas attīstības procesu prognozēšana un tautas un valdības iepazīstināšana ar zinātniskām prognozēm par tautsaimniecības un sociālu norišu nevēlamām sekām,

LZA Senāts nolemj:

1. Aicināt LR Saeimu veltīt īpašu sēdi LR Ministru Kabineta 1997. gada februāra Deklarācijas 3.21. punkta izpildes, t. sk. paaudžu sašaurinātās nomaiņas paredzamo seku izvērtējumam no iedzīvotāju skaita un sastāva atjaunošanās, darbaspēka kvalitātes un valsts neatkarības nodrošināšanas viedokļa, kā arī nevēlamo tendenču novēršanas pasākumu apspriešanai, un paplašināt Likumā par sociālo drošību paredzētos valsts atbalsta veidus ģimenēm ar mazgadīgiem bērniem.

2. Ieteikt LR Ministru Kabinetam nekavējoties iecelt atbildīgos Valdības 1997. gada Deklarācijas 3.21. punkta izpildei (`' līdz 01.01.98. izstrādāt un uzsākt īstenot ilglaicīgu valsts progammu demogrāfiskās situācijas atveseļošanai'' ) un savlaicīgi nodot atklātībā programmas koncepciju un projektu, nodrošinot programmas atbilstību valsts un iedzīvotāju vairākuma interesēm. LZA ierosina aktivizēt Ministru Kabineta Demogrāfijas komisijas darbu. Ievērojot šīs komisijas svarīgos uzdevumus, vēlams, lai to vadītu Ministru prezidents.

3. Uzskatīt par nepieciešamu aktivizēt Latvijas valsts sociālo un demogrāfisko politiku, lai valsts prioritāro mērķu skaitā būtu iedzīvotāju paaudžu pilnīga atjaunošanās, viņu veselības un darbaspēju uzlabošana un mazturīgo iedzīvotāju skaita samazināšana. Šī mērķa izpildei jānodrošina laulības un ģimenes nostiprināšana, darbavietu skaita palielināšana. Ikvienā Latvijas organizācijā un iestādē būtu materiāli un morāli jāatbalsta ģimenes papildināšanās un izglītošanās.

4. Atzīt par lietderīgu ieviest kā obligātu priekšmetu pamatskolās veselības mācību un vidusskolās ģimenes zinību pamatus, bet visu sociālo un humanitāro nozaru studentiem piedāvāt specialitātei piemērotus kursus par demogrāfiskām likumsakarībām, ekonomiskās un sociālās attīstības savstarpējo saistību, sociālo procesu vadības īpatnībām, personāla vadības uzdevumiem un paņēmieniem.

5. Ieteikt Latvijas Zinātnes padomei atbalstīt kā īpašu pētījumu programmu demogrāfiskās attīstības izpēti, atbalstīt šo pētījumu rezultātu publicēšanu. Rosināt zinātnieku darbību populārzinātnisku izdevumu sagatavošanā iedzīvotājiem un veidot viņu aktīvu nostāju demogrāfijas jomā. Ieteikt LR Valsts Statistikas komitejai plašāk un regulāri publicēt statistiskos datus par demogrāfisko attīstību, t. sk. ziņas par norisēm atsevišķās administratīvajās teritorijās.

6. Līdz š.g. 1. decembrim organizēt LZA sēdi, veltītu iedzīvotāju ataudzes problēmām, ar tai sekojošu preses konferenci. Sēdē izskatīt jautājumu par īpašas LZA demogrāfijas komisijas izveides lietderību.

7. Turpināt profesora J. Prīmaņa pirms kara aizsāktos pētījumus par demogrāfisko situāciju Latvijas zinātniskajā inteliģencē (universitāšu mācībspēku un ZA locekļu vidū), veikt anketēšanu un uz iegūto datu pamata apspriest inteliģences paaudžu nomaiņas un sociālās sfēras problēmas.

8. Nosūtīt šo lēmumu LR Valsts prezidentam G. Ulmanim, LR Ministru prezidentam A. Šķēlem, LR Saeimas priekšsēdētājam A. Čepānim, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Sociālo un darba lietu un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijām, LR Labklājības ministram V. Makārovam, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A. Gorbunovam.

Lēmuma pielikumā: zinātnisko pētījumu dati par Latvijas demogrāfisko situāciju — 5 tabulas.

LZA Senāta priekšsēdētājs — LZA prezidents T. Millers

LZA akadēmiķis sekretārs A. Siliņš

Iedzīvotāju dzimuma un vecumsastāvs 1995.g. un 2015.g. (inerces variants)

Iedzīvotāju atražošanās neto koeficients dažādās valstīs 1995.g.

Summārais dzimstības koeficients Latvijā

Paaudžu nomaiņa Latvijā 1940.–1996.g. (iedzīvotāju atražošanās neto koeficients)

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā 1980.–1996.g.