Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās

1. pants. 1997.gada 13.jūnijā Vašingtonā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

3. pants. Līgums stājas spēkā tā 20.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 9.oktobrī

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās

Satura rādītājs

Formas:

Latvijas Republika un Amerikas Savienotās Valstis,

vēloties uzlabot abu valstu tiesību sargāšanas iestāžu darba efektivitāti izmeklēšanā, apsūdzības uzturēšanā un noziedzības novēršanā caur sadarbību un savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
Palīdzības sfēra

1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šā Līguma noteikumiem sniedz savstarpēju palīdzību attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanu, apsūdzības uzturēšanu un noziedzības novēršanu, kā arī tiesvedībā, kas saistīta ar krimināllietām.

2. Palīdzība ietver:

a) personu liecību vai paziņojumu pieņemšanu

b) dokumentu, protokolu u.c. lietisko pierādījumu iesniegšanu;

c) personu vai priekšmetu atrašanās vietas noteikšanu vai identificēšanu;

d) dokumentu piegādāšanu;

e) ieslodzījumā esošu personu pārsūtīšanu liecības nodošanai vai citā nolūkā;

f) kratīšanas un izņemšanas izpildi;

g) palīdzību procesos, kas saistīti ar aresta uzlikšanu īpašumam un tā konfiskāciju; restitūciju; soda naudu iekasēšanu;

h) jebkādas citas palīdzības formas, ko neaizliedz Lūguma saņēmējvalsts likumi.

3. Palīdzība tiek sniegta neatkarīgi no tā, vai rīcība, kura ir pakļauta pirmstiesas izmeklēšanai, apsūdzībai vai tiesvedībai Lūguma iesniedzējvalstī, būtu uzskatāma par noziegumu saskaņā ar Lūguma saņēmējvalsts likumiem.

4. Šis līgums ir paredzēts tikai un vienīgi savstarpējai tiesiskai palīdzībai starp pusēm. Šā līguma noteikumi nedod tiesības kādai privātai personai iegūt, noslēpt vai nepievienot lietai kādu pierādījumu, vai kavēt lūguma izpildi.

2. pants
Centrālās institūcijas

1. Katrai pusei ir Centrālā institūcija, kas izdara un pieņem lūgumus saskaņā ar šo līgumu.

2. No Amerikas Savienoto Valstu puses Centrālā institūcija ir Ģenerālprokurors, vai persona, ko nozīmējis Ģenerālprokurors. No Latvijas puses Centrālā institūcija ir Ģenerālprokurors vai persona, ko nozīmējis Ģenerālprokurors.

3. Šā līguma izpildes nolūkiem Centrālās institūcijas tieši sazinās savā starpā.

3. pants
Ierobežojumi attiecībā uz palīdzību

1. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var atteikt palīdzību, ja:

a) lūgums attiecas uz militāra rakstura noziegumu, kas netiktu uzskatīts par noziegumu saskaņā ar parastajām krimināltiesībām;

b) lūgums attiecas uz politisku noziegumu;

c) lūguma izpilde varētu kaitēt Lūguma saņēmējvalsts drošībai vai citām būtiski nozīmīgām interesēm; vai

d) lūgums neatbilst līguma prasībām.

2. Pirms palīdzības atteikšanas saskaņā ar šo pantu, Lūguma saņēmējvalsts Centrālajai institūcijai jākonsultējas ar Lūguma iesniedzējvalsts Centrālo institūciju, lai izlemtu, vai palīdzība var tikt sniegta ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem. Ja Lūguma iesniedzējvalsts pieņem palīdzību ar šādiem nosacījumiem, tad tai šie nosacījumi jāievēro.

3. Ja Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija atsaka palīdzību, tai jāinformē lūguma iesniedzējvalsts Centrālā institūcija par šāda atteikuma iemesliem.

4. pants
Lūgumu forma un saturs

1. Lūgumam par palīdzību jābūt rakstveidā, izņemot neatliekamus gadījumus, kad Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var pieņemt lūgumu arī citā formā. Ja lūgums nav ticis iesniegts rakstveidā, tad 10 dienu laikā tas ir jāapstiprina rakstiski, ja vien Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija nav piekritusi citādai kārtībai. Lūgumam jābūt Lūguma saņēmējvalsts valodā, ja nav panākta citāda vienošanās.

2. Lūgumam jāsatur sekojoša informācija:

a) tās institūcijas nosaukums, kura vada pirmstiesas izmeklēšanu, apsūdzību vai procesu, uz kuru attiecas lūgums;

b) pirmstiesas izmeklēšanas, apsūdzības vai procesa rakstura un būtības apraksts, ietverot likuma faktiskā pamata un piemērošanas noteikumu atspoguļojumu par katru pārkāpumu.

c) pierādījumu, informācijas vai cita veida palīdzības apraksts, kas tiek lūgti; un

d) paziņojums par nolūku, kādā tiek lūgti pierādījumi, informācija vai cita veida palīdzība.

3. Ciktāl tas ir nepieciešams un iespējams, lūgumam jāsatur arī:

a) informācija par jebkuras tādas personas identitāti un atrašanās vietu, no kuras tiek lūgti pierādījumi;

b) informācija par tādas personas identitāti un atrašanās vietu, kurai jānosūta tiesvedības dokumenti, šīs personas saistību ar tiesas procesu, un veidu, kādā attiecīgie dokumenti ir jāpiegādā;

c) informācija par tādas personas vai priekšmeta identitāti un aptuveno atrašanās vietu, kuras atrašanās vieta ir jānoskaidro;

d) vietas vai personas, kas ir jāpārmeklē, un priekšmetu, kuri ir jāizņem, precīzs apraksts;

e) katras liecības vai paziņojuma pieņemšanas un pierakstīšanas veida apraksts;

f) lūgtā paziņojuma vai liecības, kas var ietvert jautājumu sarakstu, kas jāuzdod personai, apraksts;

g) jebkādas konkrētas procedūras apraksts, kura jāievēro lūguma izpildes gaitā;

h) informācija par izdevumu atlīdzību un izdevumiem, uz kuriem ir tiesības personai, kas tiek lūgta ierasties Lūguma iesniedzējvalstī; un

i) jebkāda cita informācija, uz kuru būtu jāvērš Lūguma saņēmējvalsts uzmanība, lai veicinātu lūguma izpildi.

5. pants
Lūgumu izpilde

1. Lūguma saņēmējvalsts Centrālajai institūcijai nekavējoties jāizpilda lūgums vai arī, nepieciešamības gadījumā, jānosūta tas institūcijai, kuras kompetencē ietilpst šo funkciju veikšana. Lūguma saņēmējvalsts kompetentajām institūcijām jādara viss, kas ir to spēkos, lai izpildītu lūgumu. Lūguma saņēmējvalsts tiesas vai citas kompetentas institūcijas ir pilnvarotas izdot pavēstes, kratīšanas orderus, vai citus rīkojumus, kas nepieciešami lūguma izpildei.

2. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija pārstāv vai veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārstāvētu Lūguma iesniedzējvalsti Lūguma izpildē Lūguma saņēmējvalstī.

3. Lūgumi tiek izpildīti saskaņā ar Lūguma saņēmējvalsts likumiem, izņemot gadījumus, kad šis līgums paredz citādi. Tomēr, lūguma norādītā izpildes metode ir jāievēro, ja vien to neaizliedz Lūguma saņēmējvalsts likumi.

4. Ja Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija konstatē, ka lūguma izpilde kavētu kādu pašlaik notiekošu pirmstiesas izmeklēšanu, apsūdzību vai tiesas procesu šajā valstī, tā var atlikt lūguma izpildi uz vēlāku laiku, vai arī attiecināt uz lūguma izpildi nosacījumus, kādus tā atzinusi par nepieciešamiem pēc konsultēšanās ar Lūguma iesniedzējvalsts Centrālo institūciju. Ja Lūguma iesniedzējvalsts pieņem palīdzību ar šādiem nosacījumiem, tad tai šie nosacījumi ir jāievēro.

5. Lūguma saņēmējvalsts dara visu iespējamo, lai paturētu šādu lūgumu un tā saturu noslēpumā, ja šādu konfidencialitāti ir lūgusi ievērot Lūguma iesniedzējvalsts Centrālā institūcija. Ja lūgumu nav iespējams izpildīt nepārkāpjot šādu konfidencialitāti, Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija informē par to Lūguma iesniedzējvalsts Centrālo institūciju, kura tad izlemj, vai lūgums tomēr ir jāizpilda.

6. Lūguma saņēmējvalsts Centrālajai institūcijai jāatbild uz Lūguma iesniedzējvalsts Centrālās institūcijas pamatotiem lūgumiem par lūguma izpildes gaitu.

7. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija nekavējoties informē Lūguma iesniedzējvalsts Centrālo institūciju par lūguma izpildes rezultātu. Ja lūguma izpilde tiek atteikta, novilcināta vai atlikta, Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija informē Lūguma iesniedzējvalsts Centrālo institūciju par atteikuma, novilcinājuma vai atlikšanas iemesliem.

6. pants
Izmaksas

Lūguma saņēmējvalsts sedz visas izmaksas, kas saistītas ar lūguma izpildi, izņemot sekojošo:

a) ekspertu atalgojumu, ja abas Centrālās institūcijas nav vienojušās savādāk;

b) maksājumus par rakstveida un mutvārdu tulkošanu un pārrakstīšanu;

c) izdevumus, kas saistīti ar personu ceļojumiem vai nu Lūguma saņēmējvalstī Lūguma iesniedzējvalsts ērtībai vai saskaņā ar 10. un 11. pantu noteikumiem.

7. pants
Izmantošanas ierobežojumi

1. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var pieprasīt, lai Lūguma iesniedzējvalsts neizmantotu jebkādus pierādījumus vai informāciju, kas iegūti saskaņā ar šo līgumu, kādas citas pirmstiesas izmeklēšanas, apsūdzības vai procesa vajadzībām nekā aprakstīts iesniegtajā lūgumā, ja iepriekš nav saņemta Lūguma saņēmējvalsts Centrālas institūcijas piekrišana. Šādos gadījumos Lūguma iesniedzējvalstij jāievēro šīs prasības.

2. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var prasīt, lai pierādījumi vai informācija, kas tika sniegta saskaņā ar šo līgumu, tiktu paturēta noslēpumā, vai tiktu izmantota tikai ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem, kādus tā noteikusi. Ja Lūguma iesniedzējvalsts pieņem pierādījumus vai informāciju ar šādiem noteikumiem, tai jādara viss iespējamais, lai ievērotu šos nosacījumus.

3. Nekas šajā pantā nekavē pierādījumu vai informācijas izmantošanu vai atklāšanu, ciktāl šādu pienākumu kriminālapsūdzībā paredz Lūguma iesniedzējvalsts Konstitūcija. Lūguma iesniedzējvalstij iepriekš jāinformē Lūguma saņēmējvalsti par šādu paredzamo izmantošanu vai atklāšanu.

4. Pierādījumi vai informācija, kas tika darīti zināmi atklātībai Lūguma iesniedzējvalstī tādā veidā, kāds atbilst 1. un 2. punktu prasībām, vēlāk var tikt izmantoti jebkādam nolūkam.

8. pants
Liecības vai pierādījumu sniegšana Lūguma saņēmējvalstī

1. Persona Lūguma saņēmējvalstī, no kuras saskaņā ar šo līgumu tiek lūgta liecība vai pierādījumi, nepieciešamības gadījumā tiek piespiesta ierasties un liecināt vai iesniegt priekšmetus, tai skaitā dokumentus un materiālus. Persona, kura pildot lūgumu apzināti sniedz nepatiesu liecību, rakstiski vai mutiski, tiks sodīta Lūguma saņēmējvalstī saskaņā ar šīs valsts krimināllikumiem.

2. Pēc pieprasījuma, Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija iepriekš sniedz informāciju par liecības vai pierādījumu sniegšanas laiku un vietu atbilstoši šim pantam.

3. Lūguma saņēmējvalsts pieļauj lūgumā norādīto personu klātbūtni lūguma izpildes laikā, un atļauj šīm personām izjautāt personu, kas sniedz liecību vai pierādījumus.

4. Ja 1. punktā minētā persona pretendē uz savu immunitāti, rīcības nespēju vai privilēģijām atbilstoši Lūguma iesniedzējvalsts likumiem, liecība vai pierādījumi tomēr tiek pieņemti, un paziņojums darīts zināms Lūguma iesniedzējvalsts Centrālajai institūcijai, lai šīs valsts institūcijas pieņemtu attiecīgu lēmumu.

5. Pierādījumu autentiskums, kuri saskaņā ar šo pantu ir iesniegti Lūguma saņēmējvalstī, vai kas veido saskaņā ar šo pantu sniegtas liecības būtību, uz pieprasījuma pamata tiek apstiprināts ar apliecinājumu, kas ietver, attiecībā uz biznesa dokumentiem, autentiskuma apliecinājumu, kas izdarīts tādā veidā, kā norādīts šim līgumam pievienotajā A formā. Šādu materiālu trūkums vai neeksistēšana uz pieprasījuma pamata tiek apstiprināta ar formu B, kas pievienota šim līgumam. Materiāli, kas apstiprināti ar formu A, vai arī formu B, kas apliecina šādu materiālu trūkumu, tiek pieņemti par liecību Lūguma iesniedzējvalstī kā pierādījumi par tajā izklāstīto lietu patiesumu.

9. pants
Valdības iestāžu lietas

1. Lūguma saņēmējvalsts iesniedz Lūguma iesniedzējvalstij atklātībā pieejamo lietu kopijas, tai skaitā dokumentus vai informāciju jebkādā formā, kas atrodas Lūguma saņēmējvalsts valdības iestāžu un tiesībsargājošo institūciju rīcībā.

2. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var iesniegt jebkuru dokumentu, lietu vai informācijas kopijas jebkurā formā, kas atrodas valdības iestāžu vai institūciju rīcībā šajā valstī, bet kas nav pieejamas atklātībā, tādā pašā mērā un ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tās būtu pieejamas pašas šīs valsts tiesību sargāšanas vai tiesu institūcijām. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija ir tiesīga pēc savas izvēles pilnīgi vai daļēji noraidīt saskaņā ar šo punktu izdarītu lūgumu.

3. Lietas, kas iesniegtas saskaņā ar šo pantu uz pieprasījuma pamata tiek apstiprinātas, un bez maksas lūguma iesniedzējvalstij, saskaņā ar 1961. gada 5. oktobrī pieņemto Konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Šādu lietu trūkumu vai neeksistēšanu uz pieprasījuma pamata apstiprina amatpersona, kas ir atbildīga par šo lietu kārtošanu, izmantojot šim līgumam pievienoto C formu. Lietas, kas apstiprinātas, izmantojot C formu, tiek pieņemtas kā pierādījums Lūguma iesniedzējvalstī par tajā izklāstīto lietu patiesumu.

10. pants
Ierašanās liecības sniegšanai ārpus saņēmējvalsts

1. Ja Lūguma iesniedzējvalsts prasa, lai kāda persona ierastos šajā valstī vai trešajā valstī, tad Lūguma saņēmējvalsts uzaicina šo personu ierasties attiecīgajā Lūguma iesniedzējvalsts vai trešās valsts institūcijā. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija nekavējoties informē Lūguma iesniedzējvalsts Centrālo institūciju par šīs personas atbildi.

2. Lūguma iesniedzējvalsts norāda, kādā mērā jāapmaksā personas izdevumi. Persona, kura piekrīt ierasties, var prasīt, lai Lūguma iesniedzējvalsts izsniedz avansā naudu, lai segtu šīs izmaksas. Šo avansu var izsniegt caur Lūguma ieniedzējvalsts vēstniecību vai konsulātu.

3. Lūguma iesniedzējvalsts Centrālā institūcija var, pēc savas izvēles, noteikt, ka persona, kas ierodas Lūguma iesniedzējvalstī saskaņā ar šo pantu, netiks pakļauta tiesvedībai, aizturēta, vai pakļauta personas brīvības ierobežojumiem, pamatojoties uz jebkādu šīs personas rīcību vai notiesāšanu par kādu kriminālnoziegumu pirms tās izbraukšanas no Lūguma saņēmējvalsts.

4. Šajā pantā paredzētās drošības garantijas izbeidzas pēc tam. kad Lūguma iesniedzējvalsts Centrālā institūcija ir informējusi Lūguma saņēmējvalsts Centrālo institūciju par to, ka šīs personas klātbūtne vairs nav nepieciešama un, kad persona, kas brīvi varēja atstāt Lūguma iesniedzējvalsti nav atstājusi to septiņu dienu laikā vai, kas, atstājusi to, brīvprātīgi tajā atgriežas.

11. pants
Ieslodzījumā esošu personu pārvešana

1. Persona, kas atrodas ieslodzījumā Lūguma saņēmējvalstī, un kuras klātbūtne Lūguma iesniedzējvalstī vai trešajā valstī tiek lūgta, lai sniegtu palīdzību saskaņā ar šo līgumu, šajā nolūkā tiek pārvesta no Lūguma saņēmējvalsts uz Lūguma iesniedzējvalsti vai trešo valsti, ja šī persona tam piekrīt, un ja abu valstu Centrālās institūcijas par to vienojas.

2. Persona, kas atrodas ieslodzījumā Lūguma iesniedzējvalstī, un kuras klātbūtne Lūguma saņēmējvalstī tiek lūgta, lai sniegtu palīdzību saskaņā ar šo līgumu, šajā nolūkā tiek pārvesta no Lūguma iesniedzējvalsts uz Lūguma saņēmējvalsti, ja šī persona tam piekrīt, un ja abu valstu Centrālās institūcijas par to vienojas.

3. Šā panta nolūkiem:

a) pieņēmējvalstij ir tiesības un pienākums turēt pārsūtīto personu ieslodzījumā, ja vien abas Centrālās institūcijas nav vienojušās savādāk;

b) pieņēmējvalsts nosūta pārsūtīto personu atpakaļ uz nosūtītājvalsts ieslodzījuma vietu tiklīdz to atļauj apstākļi, vai citā laikā pēc abu Centrālo institūciju vienošanās;

c) pieņēmējvalsts neprasa nosūtītājvalstij ierosināt izdošanas vai jebkuru citu procesu, lai nosūtītu atpakaļ pārsūtīto personu;

d) laiks, ko pārsūtītā persona pavadījusi ieslodzījumā pieņēmējvalstī, tiek ieskaitīts ieslodzījuma laikā, kas ticis piespriests nosūtītājvalstī; un

e) ja pieņēmējvalsts ir kāda trešā valsts, Lūguma iesniedzējvalsts kārtos visas nepieciešamās formalitātes, lai tiktu izpildītas šajā punktā izklāstītās prasības.

12. pants
Ieslodzījumā esošu personu tranzīts

1. Lūguma saņēmējvalsts var atļaut trešajai valstij pārvest tranzītā caur tās teritoriju ieslodzījumā esošu personu, kuras personīgo ierašanos ir pieprasījusi Lūguma iesniedzējvalsts, lai sniegtu liecību vai pierādījumus vai citādāk sniegtu palīdzību izmeklēšanā, apsūdzēšanā vai procesā.

2. Lūguma saņēmējvalstij ir tiesības un pienākums turēt personu ieslodzījumā tranzīta laikā.

3. Katra puse var atteikties atļaut tās pilsoņu tranzītu.

13. pants
Personu vai priekšmetu identitātes vai atrašanās vietas noteikšana

Ja Lūguma iesniedzējvalsts lūdz noskaidrot Lūguma saņēmējvalstī esošo personu vai priekšmetu atrašanās vietu vai identitāti, Lūguma saņēmējvalstij jādara viss iespējamais, lai noskaidrotu to atrašanās vietu vai identitāti.

14. pants
Dokumentu piegāde

1. Lūguma saņēmējvalstij jādara viss iespējamais, lai realizētu dokumentu piegādi, kuri pilnīgi vai daļēji attiecas uz kādu palīdzības lūgumu, ko Lūguma iesniedzējvalsts iesniegusi saskaņā ar šo līgumu.

2. Lūguma iesniedzējvalstij jānosūta jebkāds lūgums par dokumentu piegādi, kuros prasīta kādas personas ierašanās Lūguma iesniedzējvalsts institūcijā, pietiekami ilgi pirms paredzētā ierašanās laika.

3. Lūguma saņēmējvalstij jānosūta Lūguma iesniedzējvalstij apstiprinājums par dokumentu piegādi, tādā veidā, kāds norādīts lūgumā.

15. pants
Kratīšana un izņemšana

1. Lūguma saņēmējvalsts izpilda lūgumu par kratīšanu, izņemšanu un jebkāda priekšmeta nosūtīšanu Lūguma iesniedzējvalstij, ja lūgumā ietverta informācija, kas attaisno šādu rīcību saskaņā ar Lūguma saņēmējvalsts likumiem.

2. Pēc lūguma, katra Lūguma saņēmējvalsts amatpersona, kuras glabāšanā ir atradies izņemtais priekšmets, izmantojot šim līgumam pievienoto D formu, apliecina, ka priekšmets nepārtraukti atradies tās glabāšanā, priekšmeta identitāti, un jebkādas izmaiņas priekšmeta stāvoklī. Apliecības tiek pieņemtas kā pierādījumi Lūguma iesniedzējvalstī, lai apliecinātu lietu patiesību.

3. Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var pieprasīt, lai Lūguma iesniedzējvalsts piekristu noteikumiem un nosacījumiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu trešo pušu intereses attiecībā uz pārsūtāmajiem priekšmetiem.

16. pants
Priekšmetu atgriešana

Lūguma saņēmējvalsts Centrālā institūcija var pieprasīt, lai Lūguma iesniedzējvalsts Centrālā institūcija cik vien ātri iespējams atgrieztu jebkādus priekšmetus, tai skaitā dokumentus un lietas, kas tika tai nosūtītas, izpildot lūgumu saskaņā ar šo līgumu.

17. pants
Palīdzība konfiskācijas procesā

1. Ja vienas puses Centrālā institūcija uzzina par noziedzīgā ceļā gūtiem ienākumiem vai nozieguma rīkiem, kas atrodas otras puses teritorijā un, saskaņā ar šīs puses likumiem, varētu būt konfiscējami vai citādi izņemami, tā var par to informēt otrās puses Centrālo institūciju. Ja pusei, kas saņem šādu informāciju, ir jurisdikcija šajā jautājumā, tā var nodot šo informāciju savām institūcijām, lai tās noteiktu, vai ir nepieciešams veikt kādus pasākumus. Šīs institūcijas pieņem savu lēmumu saskaņā ar savas valsts likumiem. Tās puses Centrālā institūcija, kura saņēmusi informāciju, informē tās puses Centrālo institūciju, kura ir sniegusi šo informāciju, par veiktajiem pasākumiem.

2. Puses. ciktāl to pieļauj viņu likumi, palīdz viena otrai procesos, kas attiecas uz noziedzīgā ceļā gūtiem ienākumiem un nozieguma rīku konfiskāciju, zaudējumu atlīdzību noziegumu upuriem, un soda naudu iekasēšanu, kas piespriestas kā sods krimināllietās. Tās var ietvert arī pasākumus, kas tiek veikti, lai uz laiku uzliktu arestu noziedzīgā ceļā gūtiem ienākumiem un nozieguma rīkiem, gaidot lietas turpmāko izskatīšanu.

3. Puse, kuras glabāšanā atrodas noziedzīgā ceļā gūtie ienākumi un nozieguma rīki, atbrīvosies no tiem saskaņā ar saviem likumiem. Katra līgumslēdzēja valsts var pārsūtīt visu vai daļu no šāda īpašuma vai no ieņēmumiem, kas gūti to pārdodot, otrai pusei tādā mērā, kā to atļauj nosūtītājas puses likumi, un ar tādiem noteikumiem, kādus tā atzīst par piemērotiem.

18. pants
Savienojamība ar citiem līgumiem

Palīdzība un procedūras, ko nosaka šis līgums, neliedz nevienai no pusēm sniegt palīdzību otrai pusei saskaņā ar citiem spēkā esošiem starptautiskajiem līgumiem, vai saskaņā ar savu nacionālo likumu noteikumiem. Bez tam puses var sniegt palīdzību arī saskaņā ar jebkādām divpusējām norunām, vienošanos vai praksi, kas varētu tikt pielietota.

19. pants
Konsultācijas

Centrālās institūcijas laikos, par kuriem tās savstarpēji vienojušās, konsultējas, lai veicinātu maksimāli efektīvu šā līguma pielietojumu. Centrālās institūcijas var arī vienoties par tādiem praktiskiem pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami, lai veicinātu šā līguma realizāciju.

20. pants
Līguma ratifikācija, stāšanās spēkā un darbības izbeigšanās

1. Līgums ir jāratificē, un apmaiņa ar ratifikācijas instrumentiem notiek cik vien drīz iespējams.

2. Šis līgums stājas spēkā līdz ar ratifikācijas instrumentu apmaiņu.

3. Jebkura puse var pārtraukt šo līgumu ar rakstisku paziņojumu otrai pusei. Līguma darbība izbeidzas sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas dienas.

APLIECINOT ŠO, apakšā parakstījušies, būdami savu valdību pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo līgumu.

NOSLĒGTS 1997. gada jūnija mēneša trīspadsmitajā datumā divos eksemplāros, latviešu un angļu valodās, no kuriem abi teksti ir vienlīdz autentiski.