Izglītības un zinātnes ministre: Par Latvijas dinamiku izglītības rādītāju uzlabošanā

11.maijā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes lietu un kultūras ministru padomes sanāksmē notikušajā ministru diskusijā par ES izglītības un apmācības pamatmērķu skaitliskajiem (statistikas) rādītājiem stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā. Šī diskusija bija nozīmīga, jo tās rezultāti – gan par augstākās izglītības ieguvušo īpatsvaru, gan par priekšlaicīgi skolu atstājušo īpatsvaru – tiks izmantoti, gatavojoties 2010.gada 17.jūnija Eiropadomei.

Vērtējot abus rādītājus, ministre norādīja, ka Latvija pēdējo 10 gadu laikā demonstrējusi ievērojamu dinamiku, jo attiecīgajās vecuma grupās gan par aptuveni 10% palielinājies augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars, gan vienlaikus par gandrīz 2% samazinājies jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaikus pametuši skolu.

Pirmais jautājumu bloks, par kuru runāja ministre: sasniedzamie rezultāti saistībā ar augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru 30–34 gadu vecu cilvēku grupā. T.Koķe norādīja, ka Latvija atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu ES kopējos vidējos rādītājus noteikt saskaņā ar pagājušā gada 12.maija ministru padomes apstiprinātajiem Padomes secinājumiem “Stratēģiskais ietvars Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā 2020”, proti – vismaz 40%. Viņa gan piebilda, ka, plānojot šo rādītāju progresu nacionālajā līmenī, Latvija pauž zināmu piesardzību. Proti, pirms 10 gadiem mūsu valstī apmēram 18% cilvēku vecumā 30–34 gadi bija augstākā izglītība, šobrīd – nepilniem 28%. Tas nozīmē, ka pēdējos desmit gados situācija ir uzlabojusies par apmēram 10%. Savukārt attiecībā uz nākamo desmitgadi Latvija balstās uz šo pašu dinamiku un īpatsvara pieaugumu, tādējādi Latvijas nacionālais mērķis šim rādītājam 2020.gadā ir apmēram 36%.

Ministre uzsvēra, ka pamats šādai nākotnes prognozei ir mērķtiecīga un konsekventa valsts rīcība iepriekšējo desmit gadu laikā. Proti, augstākās izglītības pieejamības nodrošināšana galvaspilsētā un reģionos; pirmā un otrā līmeņa augstākās izglītības programmu izveide un īstenošana; studējošo un studiju kreditēšanas sistēmas nodrošināšana; stipendiju sociālās dimensijas plašāka attīstīšana, piemēram, šā studiju gada otrajā semestrī aptuveni 50% stipendiju tiek piešķirtas pēc sociāliem kritērijiem.

T.Koķe piebilda, ka, saglabājot minētās pozitīvās tendences, nākamajos 10 gados akcentu Latvijas augstākajā izglītībā liksim uz kvalitāti, ekselenci. Tas tiks nodrošināts, gan izmantojot ES struktūrfondu atbalstu augstākās izglītības infrastruktūras atjaunošanai un modernizēšanai un studiju programmu modernizēšanai, īpašu uzsvaru liekot uz maģistra un doktora studiju programmām; gan nosakot augstākās izglītības kvalitātes un rezultativitātes rādītājus, pēc kuriem piešķirt valsts budžeta finansējumu; gan izvērtējot studiju programmas, sākot ar koledžu sistēmu, valsts dibināto augstskolu un valsts zinātnisko institūciju sistēmu pakāpenisku konsolidāciju periodā līdz 2020.gadam, vienlaikus ņemot vērā valsts policentriskās attīstības vajadzības, atbalstot institūciju ciešāku sadarbību un apvienošanos uz brīvprātības pamata; gan pilnveidojot nozari regulējošo normatīvo ietvaru, tajā skaitā saistībā ar augstākās izglītības programmu elastīgumu un izglītības veidiem, paplašinot mācīšanās iespējas virtuālajā vidē.

Kā svarīgāko motivāciju augstākās izglītības ieguvei ministre minēja darba vietu nodrošināšanu un piebilda: “No mums visiem, kas pulcējas šeit, Briselē, ir atkarīgs, lai darba vietas būtu pieejamas ne tikai lokālā līmenī, bet Eiropas Savienības līmenī.”

Otrs jautājumu bloks, par kuru diskutēja T.Koķe, saistīts ar priekšlaicīgi skolu pametušo 18–24 gadus vecu jauniešu īpatsvaru. Ministre norādīja, ka Latvijā pirms 10 gadiem šis rādītājs bija 16,9%, bet 2008.gadā – 15,5%. Savukārt nacionālais mērķis 2020.gadam ir 13%, tādējādi saglabājot līdzšinējo situācijas uzlabošanas tempu.

Lai mazinātu priekšlaikus skolu pametušo īpatsvaru, Latvija uzskata, ka ES līmenī risināmi vairāki uzdevumi. Piemēram, ātra reaģēšana uz pārmaiņām, proti, nepieciešama operatīva pilnīgi jaunu profesiju darba tirgū identificēšanas sistēma un tai attiecīgas apmācības nodrošināšana; sekmēt pāreju no vidējās uz augstāko izglītību, lai pēc vidējās izglītības ieguves dažās valstīs nerastos problēmas ar uzņemšanas termiņiem, uzņemšanas prasībām, neskaidrības par vidējo izglītību apliecinošajiem dokumentiem; pētījumu nepieciešamība par iegūtās vidējās izglītības un profesionālās izglītības kvalitāti starptautiskajā salīdzinājumā. Tāpat ministre minēja, ka svarīgi izstrādāt sistēmu darbam ar talantīgajiem un apdāvinātajiem jauniešiem, tai skaitā organizējot ES līmeņa mācību olimpiādes, vienlaikus sniedzot atbalstu marginalizētajām grupām. Svarīga ir arī starptautiskā bakalaurāta vai Eiropas skolu tipa izglītības programmu izplatības vecināšana. Savukārt ievērojami pieaugot eiropiešu mobilitātei, bērniem un jauniešiem nedrīkst rasties problēmas ar izglītības turpināšanu dažādās Eiropas valstīs, tādēļ jābūt pietiekami attīstītam un elastīgam Eiropas vidusskolu tīklam ne tikai stacionāri, bet arī virtuāli.

Ministre, pievienojoties ES izglītības, jaunatnes lietu un kultūras komisāres Andrullas Vasiliu paustajam, uzsvēra, ka katrai nacionālajai valstij ir un būs sava pieredze, tādēļ saistībā ar mācīšanos, sasniegtajiem rezultātiem un izglītību kopumā nav piemērojams princips – kas der vienam, tas der visiem.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece