ДОГОВОР ЗА
ПРИСЪЕДИНЯВАНЕ КЪМ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ 2005 г.
TRATADO RELATIVO A LA ADHESIÓN A LA UNIÓN EUROPEA 2005
SMLOUVA O PŘISTOUPENÍ K EVROPSKÉ UNII 2005
TRAKTAT OM TILTRÆDELSE AF DEN EUROPÆISKE UNION 2005
VERTRAG ÜBER DEN BEITRITT ZUR EUROPÄISCHEN UNION 2005
2005. AASTA EUROOPA LIIDUGA ÜHINEMISE LEPING
ΣΥΝΘΗΚΗ ΠΡΟΣΧΩΡΗΣΕΩΣ ΣΤΗΝ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗ ΕΝΩΣΗ 2005
TREATY OF ACCESSION TO THE EUROPEAN UNION 2005
TRAITE RELATIF A L’ADHESION A L’UNION EUROPEENNE DE 2005
CONRADH AONTACHAIS LEIS AN AONTAS EORPACH 2005
TRATTATO DI ADESIONE ALL’UNIONE EUROPEA 2005
LĪGUMS PAR PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI, 2005
2005 M. STOJIMO Į EUROPOS SĄJUNGĄ SUTARTIS
AZ EURÓPAI UNIÓHOZ TÖRTÉNŐ CSATLAKOZÁSRÓL SZÓLÓ SZERZŐDÉS
2005
IT-TRATTAT TA’ L-ADEŻJONI MA’ L-UNJONI EWROPEA 2005
VERDRAG BETREFFENDE DE TOETREDING TOT DE EUROPESE UNIE 2005
TRAKTAT O PRZYSTĄPIENIU DO UNII EUROPEJSKIEJ 2005
TRATADO DE ADESÃO À UNIÃO EUROPEIA DE 2005
TRATATUL DE ADERARE LA UNIUNEA EUROPEANĂ DIN 2005
ZMLUVA O PRISTÚPENÍ K EURÓPSKEJ ÚNII 2005
POGODBA O PRISTOPU K EVROPSKI UNIJI 2005
SOPIMUS LIITTYMISESTÄ EUROOPAN UNIONIIN 2005
FÖRDRAGET OM ANSLUTNING TILL EUROPEISKA UNIONEN 2005
SATURA
RĀDĪTĀJS
A. Līgums starp Beļģijas
Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas
Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku,
Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas
Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas
Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku,
Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,
Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku,
Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas
Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par
Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanos Eiropas
Savienībai
B. Protokols par
nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas
uzņemšanai Eiropas Savienībā
Pirmā daļa: Principi
Otrā daļa: Konstitūcijas
pielāgojumi
I sadaļa: Organizatoriski noteikumi
II sadaļa: Citi pielāgojumi
Trešā daļa: Pastāvīgie
noteikumi
I sadaļa: Iestāžu pieņemto aktu
pielāgojumi
II sadaļa: Citi noteikumi
Ceturtā daļa: Pagaidu
noteikumi
I sadaļa: Pārejas posma pasākumi
II sadaļa: Organizatoriski noteikumi
III sadaļa: Finanšu noteikumi
IV sadaļa: Citi noteikumi
Piektā daļa: Noteikumi par šā
protokola īstenošanu
I sadaļa: Iestāžu un struktūru izveide
II sadaļa: Iestāžu pieņemto aktu
piemērojamība
III sadaļa: Nobeiguma noteikumi
Pielikumi
I pielikums: Konvenciju un
protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz
ar pievienošanos (minēts Protokola 3. panta 3. punktā)
II pielikums: Šengenas
acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā,
kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti
ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un
piemērojami tajās (minēti Protokola 4. panta 1.punktā)
III pielikums: Protokola 16. pantā
minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi
1. Uzņēmējdarbības tiesības
Rūpnieciskā īpašuma tiesības
I. Kopienas preču zīme
II. Papildu aizsardzības sertifikāti
III. Kopienas dizainparaugi
2. Lauksaimniecība
3. Transporta politika
4. Nodokļu politika
IV pielikums: Protokola 17. pantā
minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu pieņemtajos
aktos
Lauksaimniecība
A. Tiesību akti lauksaimniecības jomā
B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
V pielikums: Protokola 18. pantā
minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
1. Uzņēmējdarbības tiesības
2. Konkurences politika
3. Lauksaimniecība
4. Muitas savienība
V pielikuma papildinājums
VI pielikums: Protokola 20. pantā
minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija
1. Personu pārvietošanās brīvība
2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība
3. Brīva kapitāla aprite
4. Lauksaimniecība
A. Tiesību akti lauksaimniecības jomā
B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
5. Transporta politika
6. Nodokļu politika
7. Sociālā politika un nodarbinātība
8. Enerģētika
9. Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas
10. Vide
A.
Gaisa kvalitāte
B.
Atkritumu apsaimniekošana
C.
Ūdens kvalitāte
D.
Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība
VI pielikuma papildinājums
VII pielikums: Protokola 20. pantā
minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Rumānija
1. Personu pārvietošanās brīvība
2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība
3. Brīva kapitāla aprite
4. Konkurences politika
A. Fiskālais atbalsts
B. Tērauda rūpniecības restrukturizācija
5. Lauksaimniecība
A. Tiesību akti lauksaimniecības jomā
B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
I. Tiesību akti veterinārijas jomā
II. Tiesību akti fitosanitārijas jomā
6. Transporta politika
7. Nodokļu politika
8. Enerģētika
9. Vide
A. Gaisa kvalitāte
B. Atkritumu apsaimniekošana
C. Ūdens kvalitāte
D. Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība
VII pielikuma A papildinājums
VII pielikuma B papildinājums
VIII pielikums: Lauku attīstība
(minēts Protokola 34. pantā)
IX pielikums: Īpašas saistības, ko
Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi, pievienošanās
sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī (minēts Protokola 39.
pantā)
C. Akts par Bulgārijas
Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un
pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā
Pirmā daļa: Principi
Otrā daļa: Līgumu
pielāgojumi
I sadaļa: Organizatoriski noteikumi
II sadaļa: Citi pielāgojumi
Trešā daļa: Pastāvīgie
noteikumi
I sadaļa: Iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi
II sadaļa: Citi noteikumi
Ceturtā daļa: Pagaidu
noteikumi
I sadaļa: Pārejas posma pasākumi
II sadaļa: Organizatoriski noteikumi
III sadaļa: Finanšu noteikumi
IV sadaļa: Citi noteikumi
Piektā daļa: Noteikumi par šā Akta
īstenošanu
I sadaļa: Iestāžu un struktūru izveide
II sadaļa: Iestāžu pieņemto aktu piemērojamība
III sadaļa: Nobeiguma noteikumi
Pielikumi
I pielikums: Konvenciju un
protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz
ar pievienošanos (minēts Pievienošanās akta 3. panta 3.
punktā)
II pielikums: Šengenas
acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā,
kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti
ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un
piemērojami tajās (minēti Pievienošanās akta 4.panta
1.punktā)
III pielikums: Pievienošanās akta
19. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu
pielāgojumi
1. Uzņēmējdarbības tiesības
Rūpnieciskā īpašuma tiesības
I. Kopienas preču zīme
II. Papildu aizsardzības sertifikāti
III. Kopienas dizainparaugi
2. Lauksaimniecība
3. Transporta politika
4. Nodokļu politika
IV pielikums: Pievienošanās akta
20. pantā minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu
pieņemtajos aktos
Lauksaimniecība
A. Tiesību akti lauksaimniecības jomā
B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
V pielikums: Pievienošanās akta
21. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
1. Uzņēmējdarbības tiesības
2.
Konkurences politika
3. Lauksaimniecība
4. Muitas savienība
V pielikuma papildinājums
VI pielikums: Pievienošanās akta
23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Bulgārija
1. Personu pārvietošanās brīvība
2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība
3. Brīva kapitāla aprite
4. Lauksaimniecība
A.
Tiesību akti lauksaimniecības jomā
B.
Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
5. Transporta politika
6. Nodokļu politika
7. Sociālā politika un nodarbinātība
8. Enerģētika
9.
Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas
10. Vide
A.
Gaisa kvalitāte
B.
Atkritumu apsaimniekošana
C.
Ūdens kvalitāte
D.
Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība
VI pielikuma papildinājums
VII pielikums: Pievienošanās akta
23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Rumānija
1. Personu pārvietošanās brīvība
2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība
3. Brīva kapitāla aprite
4.
Konkurences politika
A. Fiskālais atbalsts
B. Tērauda rūpniecības restrukturizācija
5. Lauksaimniecība
A. Tiesību akti lauksaimniecības jomā
B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
I. Tiesību akti veterinārijas jomā
II. Tiesību akti fitosanitārijas jomā
6. Transporta politika
7. Nodokļu politika
8. Enerģētika
9. Vide
A. Gaisa kvalitāte
B. Atkritumu apsaimniekošana
C. Ūdens kvalitāte
D. Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība
VII pielikuma A papildinājums
VII pielikuma B papildinājums
VIII pielikums: Lauku attīstība
(minēts Pievienošanās akta 34.pantā)
IX pielikums: Īpašas saistības, ko
Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi pievienošanās
sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī (minētas Pievienošanās
akta 39. pantā)
Nobeiguma
akts
I. Nobeiguma akta teksts
II. Deklarācijas
A. Pašreizējo dalībvalstu kopējās
deklarācijas
1. Kopējā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos:
Bulgārija
2. Kopējā deklarācija par pākšaugiem: Bulgārija
3. Kopējā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos:
Rumānija
4. Kopējā deklarācija par lauku attīstību: Bulgārija un
Rumānija
B. Pašreizējo
dalībvalstu un Komisijas kopējā deklarācija
5. Kopējā deklarācija par Bulgārijas un Rumānijas sagatavošanās
darbiem pievienošanās procesam
C. Dažādu pašreizējo
dalībvalstu kopējā deklarācija
6. Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas kopējā
deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos: Bulgārija un
Rumānija
D. Bulgārijas
Republikas deklarācija
7. Bulgārijas Republikas deklarācija par kiriliskā alfabēta
lietošanu Eiropas Savienībā
III. Vēstuļu apmaiņa starp Eiropas
Savienību un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par informācijas
apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu noteiktus
lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms
pievienošanās
LĪGUMS
STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, ČEHIJAS REPUBLIKU, DĀNIJAS KARALISTI,
VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU,
GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU,
ĪRIJU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU,
LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, UNGĀRIJAS
REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS
REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS
REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS
KARALISTI, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI
(EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM)
UN
BULGĀRIJAS REPUBLIKU UN RUMĀNIJU PAR BULGĀRIJAS REPUBLIKAS UN
RUMĀNIJAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI
VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS
KARALIENE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
IGAUNIJAS
REPUBLIKAS PREZIDENTS,
GRIEĶIJAS
REPUBLIKAS PREZIDENTS,
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS
KARALIS,
FRANCIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
ĪRIJAS PREZIDENTE,
ITĀLIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS
PREZIDENTE,
LIETUVAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
MALTAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES
KARALIENE,
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS
PREZIDENTS,
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
PORTUGĀLES REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
RUMĀNIJAS PREZIDENTS,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN
ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,
VIENOTI savā vēlmē turpināt
sasniegt Eiropas Savienības mērķus,
APŅĒMUŠIES turpināt uz jau
esošajiem pamatiem veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas
tautām,
ŅEMOT VĒRĀ, ka I-58. pants Līgumā
par Konstitūciju Eiropai, tāpat kā 49. pants Līgumā par Eiropas
Savienību, paredz iespēju Eiropas valstīm kļūt par Savienības
dalībvalstīm,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Bulgārijas
Republika un Rumānija ir iesniegušas pieteikumu, lai kļūtu par
Savienības dalībvalstīm,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Padome, iepriekš
saņemot Komisijas atzinumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, ir
atbalstījusi šo valstu pievienošanos,
ŅEMOT VĒRĀ, ka šā Līguma
parakstīšanas laikā Līgums par Konstitūciju Eiropai bija
parakstīts, bet to vēl nebija ratificējušas visas Savienības
dalībvalstis, un ka Bulgārijas Republika un Rumānija pievienosies
Eiropas Savienībai, kāda tā ir 2007. gada 1. janvārī,
IR VIENOJUŠIES par uzņemšanas
nosacījumiem un procedūru un tālab iecēluši par saviem
Pilnvarotajiem:
VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU
KARALIS:
ārlietu ministru
Karel De Gucht
Eiropas lietu valsts sekretāru ārlietu ministra pakļautībā
Didier Donfut
BULGĀRIJAS REPUBLIKA:
prezidentu
Georgi Parvanov
premjerministru
Simeon Saxe-Coburg
ārlietu ministru
Solomon Passy
Eiropas lietu ministri
Meglena Kuneva
ČEHIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
Savienības lietu ministra vietnieku
Vladimír Müller
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Čehijas Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Jan Kohout
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS
KARALIENE:
pastāvīgo valsts sekretāru
Friis Arne Petersen
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Dānijas Karalistes pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Claus Grube
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
valsts ministru Eiropas jautājumos
Hans Martin Bury
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Vācijas Federatīvās Republikas
pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā
Wilhelm Schőnfelder
IGAUNIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministru
Urmas Paet
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Igaunijas Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Väino Reinart
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministra vietnieku
Yannis Valinakis
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Grieķijas Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Vassilis Kaskarelis
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS
KARALIS:
ārlietu un sadarbības ministru
Miguel Angel Moratinos Cuyaubé
valsts
sekretāru Eiropas Savienības jautājumos
Alberto Navardo González
FRANCIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
Eiropas lietu ministri ārlietu ministra pakļautībā
Claudie Haigneré
ārkārtējo un
pilnvaroto vēstnieku, Francijas Republikas pastāvīgo pārstāvi
Eiropas Savienībā
Pierre Sellal
ĪRIJAS PREZIDENTE:
ārlietu ministru
Dermot Ahern
valsts ministru Eiropas lietās
Noel Treacy
ITĀLIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
valsts sekretāra vietnieku ārlietās
Roberto Antonione
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Itālijas Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Rocco Antonio Cangelosi
KIPRAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministru
George Iacovou
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Kipras Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Nicholas Emiliou
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS
PREZIDENTE:
ārlietu ministru
Arti Pabriku
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Latvijas Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Eduardu Stipro
LIETUVAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministru
Antanas Valionis
Ārlietu ministrijas sekretāra vietnieku
Albinas Januska
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:
premjerministru, valsts ministru, finanšu ministru
Jean-Claude Juncker
premjerministra vietnieku, ārlietu un imigrācijas ministru
Jean Asselborn
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministru
Dr. Ferenc Somogyi
Eiropas Savienības lietu ministru bez portfeļa
Dr. Etele Baráth
MALTAS PREZIDENTS:
ārlietu ministru
The Hon Michael Frendo
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Maltas pastāvīgo pārstāvi
Eiropas Savienībā
Richard Cachia Caruana
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES
KARALIENE:
ārlietu ministru
Dr. B.R. Bot
Eiropas lietu ministru
Atzo Nicolaï
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS
PREZIDENTS:
vicekancleru
Hubert Gorbach
federālo ārlietu ministri
Dr. Ursula Plassnik
POLIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministru
Adam Daniel Rotfeld
valsts sekretāru Eiropas lietās
Jarosław Pietras
PORTUGĀLES REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
valsts un ārlietu ministru
Diogo Pinto de Freitas do Amaral
valsts sekretāru Eiropas lietās
Fernando Manuel de Mendonça D’Oliveira
Neves
RUMĀNIJAS PREZIDENTS:
Rumānijas prezidentu
Traian Băsescu
Rumānijas premjerministru
Călin Popescu-Tăriceanu
ārlietu ministru
Mihai-Răzvan Ungureanu
galveno sarunu vadītāju ar Eiropas Savienību
Leonard Orban
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
Ārlietu ministrijas valsts sekretāru
Božo Cerar
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārlietu ministru
Eduard Kukan
valsts sekretāru ārlietās
József Berényi
SOMIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS:
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Somijas Republikas pastāvīgo
pārstāvi Eiropas Savienībā
Eikka Kosonen
ZVIEDRIJAS KARALISTES
VALDĪBA:
ārlietu ministri
Laila Freivalds
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Zviedrijas Karalistes
pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā
Sven-Olof Petersson
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN
ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:
ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā
Sir John Grant Kcmg
KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu
pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,
IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.
1.pants
1. Bulgārijas Republika un Rumānija ar šo kļūst par Eiropas
Savienības dalībvalstīm.
2. Bulgārijas Republika un Rumānija kļūst par Līgumslēdzējām
pusēm Līgumā par Konstitūciju Eiropai un Eiropas Atomenerģijas
kopienas dibināšanas līgumā, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus
un papildinājumus.
3. Uzņemšanas nosacījumi un procedūra ir izklāstīta protokolā,
kas pievienots šim Līgumam. Minētā protokola noteikumi ir šā
Līguma sastāvdaļa.
4. Protokolu, tostarp tā pielikumus un pielikumu
papildinājumus, pievieno Līgumam par Konstitūciju Eiropai un
Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, un tā
noteikumi ir minēto Līgumu sastāvdaļa.
2.pants
1. Ja Līgums par Konstitūciju Eiropai nav spēkā pievienošanās
dienā, Bulgārijas Republika un Rumānija kļūst par Līgumslēdzējām
pusēm Līgumos, kas ir Savienības pamatā, ņemot vērā minēto Līgumu
grozījumus un papildinājumus.
Tādā gadījumā 1.panta 2. līdz 4. punktu piemēro no dienas, kad
stājas spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai.
2. Tie uzņemšanas nosacījumi un ar šo uzņemšanu saistītie
pielāgojumi Līgumos, kas ir Savienības pamatā, kurus piemēros no
pievienošanās dienas līdz dienai, kad stājas spēkā Līgums par
Konstitūciju Eiropai, ir izklāstīti aktā, kas pievienots šim
Līgumam. Minētā akta noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa.
3. Ja Līgums par Konstitūciju Eiropai stājas spēkā pēc
pievienošanās, 1.panta 3. punktā minētais protokols aizstāj
2.panta 2. punktā minēto aktu dienā, kad stājas spēkā
iepriekšminētais Līgums. Tādā gadījumā iepriekšminētā protokola
noteikumus neuzskata par noteikumiem, kas rada jaunas tiesiskas
sekas, bet gan par noteikumiem, kas saskaņā ar nosacījumiem, kas
paredzēti Līgumā par Konstitūciju Eiropai, Eiropas Atomenerģijas
kopienas dibināšanas līgumā un minētajā protokolā, saglabā
tiesiskās sekas, kas jau ir radītas ar 2.panta 2. punktā minēto
aktu.
Akti, kas pieņemti pirms 1.panta 3. punktā minētā protokola
stāšanās spēkā, pamatojoties uz šo Līgumu vai 2. punktā minēto
aktu, paliek spēkā, un to tiesiskās sekas saglabājas līdz brīdim,
kad šos aktus groza vai atceļ.
3.pants
Uz šo Līgumu attiecas noteikumi par dalībvalstu tiesībām un
pienākumiem, kā arī noteikumi par Savienības iestāžu pilnvarām un
kompetenci, kā tie izklāstīti Līgumos, par kuru Līgumslēdzējām
pusēm kļūst Bulgārijas Republika un Rumānija.
4.pants
1. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar
attiecīgām konstitucionālām prasībām. Ratifikācijas instrumentus
deponē Itālijas Republikas valdībai, vēlākais, 2006. gada 31.
decembrī.
2. Šis Līgums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, ja pirms
minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti.
Tomēr, ja kāda no 1.panta 1. punktā minētajām valstīm nav
deponējusi savu ratifikācijas instrumentu noteiktajā termiņā, šis
Līgums stājas spēkā attiecībā uz otru valsti, kas ir deponējusi
savu ratifikācijas instrumentu. Šādā gadījumā Padome nekavējoties
vienprātīgi pieņem lēmumu par nepieciešamajiem pielāgojumiem šajā
Līgumā, 1.panta 3. punktā minētā protokola 10.pantā, 11.panta 2.
punktā,12.pantā, 21.panta 1. punktā, 22., 31., 34. un 46.pantā,
minētā protokola III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkta b)
punktā, 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā un IV pielikuma B daļā un
- attiecīgā gadījumā - 2.panta 2. punktā minētā akta 9. līdz
11.pantā, 14.panta 3. punktā, 15.pantā, 24.panta 1. punktā, 31.,
34., 46. un 47.pantā, minētā akta III pielikuma 2. punkta 1.
apakšpunkta b) punktā, 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā un IV
pielikuma B daļā; Padome ar vienprātīgu lēmumu var arī noteikt,
ka nav spēkā tie iepriekšminētā protokola noteikumi, tostarp tā
pielikumi un pielikumu papildinājumi, un - attiecīgā gadījumā -
tie iepriekšminētā akta noteikumi, tostarp tā pielikumi un
pielikumu papildinājumi, kur ir skaidra atsauce uz valsti, kura
nav deponējusi savu ratifikācijas instrumentu, vai arī pielāgot
šos noteikumus.
Neskarot visu vajadzīgo ratifikācijas instrumentu deponēšanu
saskaņā ar 1. punktu, šis Līgums stājas spēkā 2008. gada 1.
janvārī, ja Padome attiecībā uz abām valstīm, kas pievienojas,
pieņem lēmumu saskaņā ar 1.panta 3. punktā minētā protokola
39.pantu vai saskaņā ar 2.panta 2. punktā minētā akta 39.pantu,
pirms stājas spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai.
Ja šādu lēmumu pieņem tikai attiecībā uz vienu no valstīm, kas
pievienojas, tad attiecībā uz šo valsti šis Līgums stājas spēkā
2008. gada 1. janvārī.
3. Neskarot 2. punktu, Savienības iestādes var pirms
pievienošanās pieņemt pasākumus, kas paredzēti 1.panta 3. punktā
minētā protokola 3.panta 6. punktā, 6.panta 2. punkta otrajā daļā
un 6.panta 4. punkta otrajā daļā, 6.panta 7. punkta otrajā un
trešajā daļā, 6.panta 8. punkta otrajā daļā, 6.panta 9. punkta
trešajā daļā, 17., 19.pantā, 27.panta 1. un 4. punktā, 28.panta
4. un 5. punktā, 29.pantā, 30.panta 3. punktā, 31.panta 4.
punktā, 32.panta 5. punktā, 34.panta 3. un 4. punktā, 37.
38.pantā, 39.panta 4. punktā, 41., 42., 55., 56., 57.pantā un IV
līdz VIII pielikumā. Pirms stājas spēkā Līgums par Konstitūciju
Eiropai, šādus pasākumus pieņem saskaņā ar ekvivalentiem
noteikumiem, kas paredzēti 2.panta 2. punktā minētā akta 3.panta
6. punktā, 6.panta 2. punkta otrajā daļā un 6.panta 4. punkta
otrajā daļā, 6.panta 7. punkta otrajā un trešajā daļā, 6.panta 8.
punkta otrajā daļā, 6.panta 9. punkta trešajā daļā, 20.,
21.pantā, 27.panta 1. un 4. punktā, 28.panta 4. un 5. punktā,
29.pantā, 30.panta 3. punktā, 31.panta 4. punktā, 32.panta 5.
punktā, 34.panta 3. un 4. punktā, 37. 38.pantā, 39.panta 4.
punktā, 41., 42., 55., 56., 57.pantā un IV līdz VIII
pielikumā.
Šie pasākumi stājas spēkā, vienīgi stājoties spēkā šim
Līgumam, un to spēkā stāšanās diena ir šā Līguma spēkā stāšanās
diena.
5.pants
Līguma par Konstitūciju Eiropai tekstu bulgāru un rumāņu
valodā pievieno šim Līgumam. Šie teksti ir autentiski ar tādiem
pašiem nosacījumiem kā Līguma par Konstitūciju Eiropai teksti
angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru,
itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku,
slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā.
Itālijas Republikas valdība izsniedz Bulgārijas Republikas
valdībai un Rumānijas valdībai apliecinātu Līguma par
Konstitūciju Eiropai kopiju visās šā panta pirmajā daļā minētajās
valodās.
6.pants
Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu,
dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu,
lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu,
somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas
Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski,
un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu
pārējo parakstītājvalstu valdībām.
PROTOKOLS
PAR NOSACĪJUMIEM UN NOTEIKUMIEM
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS UN RUMĀNIJAS
UZŅEMŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ
Augstās Līgumslēdzējas Puses,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Bulgārijas Republika un Rumānija kļūst par
Eiropas Savienības dalībvalstīm 2007. gada 1. janvārī,
ŅEMOT VĒRĀ, ka I-58.pantā Līgumā par Konstitūciju Eiropai ir
noteikts, ka uzņemšanas nosacījumus un procedūru nosaka
dalībvalstu un attiecīgās kandidātvalsts līgums;
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par
Konstitūciju Eiropai un Eiropas Atomenerģijas kopienas
dibināšanas līgumam.
PIRMĀ DAĻA
PRINCIPI
1.pants
1. Šajā protokolā:
– termins “Konstitūcija” nozīmē Līgumu par Konstitūciju
Eiropai;
– termins “EAEK līgums” nozīmē Eiropas Atomenerģijas kopienas
dibināšanas līgumu, ņemot vērā papildinājumus vai grozījumus, kas
izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā
pirms šīs pievienošanās;
– termins “pašreizējās dalībvalstis” nozīmē Beļģijas
Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas
Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku,
Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas
Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas
Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku,
Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,
Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku,
Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;
– termins “jaunās dalībvalstis” nozīmē Bulgārijas Republiku un
Rumāniju;
– termins “iestādes” nozīmē iestādes, kas paredzētas
Konstitūcijā.
2. Šajā protokolā esošās atsauces uz Konstitūciju un Savienību
attiecīgos gadījumos uzskata par atsaucēm uz, attiecīgi, EAEK
līgumu un Kopienu, kas izveidota ar EAEK līgumu.
2.pants
Konstitūcija, EAEK līgums un akti, ko iestādes pieņēmušas
pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši
Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami šajās valstīs atbilstīgi
Konstitūcijā, EAEK līgumā un šajā protokolā paredzētajiem
nosacījumiem.
3.pants
1. Bulgārija un Rumānija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem,
ko pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē.
2. Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un
rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī
attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas
attiecas uz Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi
vienojoties, Bulgārijas un Rumānijas statuss ir tāds pats kā
pašreizējām dalībvalstīm; tās atbilstīgi ievēros principus un
pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai
citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai
nodrošinātu to īstenošanu.
3. Bulgārija un Rumānija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām
konvencijām un protokoliem. Šīs konvencijas un protokoli stājas
spēkā attiecība uz Bulgāriju un Rumāniju dienā, ko Padome nosaka
ar 4. punktā minētajiem lēmumiem.
4. Pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas
Parlamentu Padome vienprātīgi pieņem eirolēmumus, veicot visus
pielāgojumus, kas sakarā ar pievienošanos vajadzīgi 3. punktā
minētajās konvencijās un protokolos, un publicē pielāgoto tekstu
“Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
5. Attiecībā uz 3. punktā minētajām konvencijām un protokoliem
Bulgārija un Rumānija apņemas ieviest administratīvus un citus
pasākumus, piemēram pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai
pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt
praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un
organizācijām.
6. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var
pieņemt eirolēmumus, ar ko I pielikumu papildina ar konvencijām,
nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās
dienas.
7. Konkrētie instrumenti, kas minēti šajā pantā, ietver
instrumentus, kas minēti Konstitūcijas IV-438.pantā.
4.pants
1. Šengenas acquis noteikumi, kuri minēti Konstitūcijas
17. protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas
Savienības sistēmā, kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi tam vai
kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti šā protokola II pielikumā,
tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri var tikt pieņemti pirms
pievienošanās dienas, ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un
piemērojami tajās no pievienošanās dienas.
2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas
Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai
kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai
arī no pievienošanās dienas saistoši Bulgārijai un Rumānijai,
katrā no šīm valstīm ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu
Padomes eirolēmumu pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām
Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka attiecīgajā
valstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu
acquis attiecīgo daļu piemērošanai.
Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem ar
to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu
valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau
piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos
noteikumus jāsāk piemērot. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,
piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tikai tiktāl, ciktāl lēmums
attiecas uz šīm dalībvalstīm saistošiem Šengenas acquis
noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti
atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar
to.
5.pants
Bulgārija un Rumānija no pievienošanās dienas piedalās
Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalstis ar izņēmuma
statusu, kā tās definētas Konstitūcijas III-197.pantā.
6.pants
1. Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām
valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem,
ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Savienība, ir saistošas
Bulgārijai un Rumānijai atbilstīgi Konstitūcijā un šajā protokolā
paredzētajiem nosacījumiem.
2. Bulgārija un Rumānija apņemas atbilstīgi šajā protokolā
paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai
konvencijām, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Savienība un
pašreizējās dalībvalstis.
Par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos nolīgumiem vai
konvencijām ar konkrētām trešām valstīm vai starptautiskām
organizācijām, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Savienība
un pašreizējās dalībvalstis, vienojas protokolos, kurus pievieno
šādiem nolīgumiem vai konvencijām un kurus noslēdz Padome,
pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un
attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā
organizācija. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par
šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par šādām
sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar
komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu
projektus Komisija iesniedz Padomei.
Šī procedūra neskar Savienības kompetenci un neiespaido
kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā
uz šādu nolīgumu noslēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas
nav saistīti ar pievienošanos.
3. Pievienojoties 2. punktā minētajiem nolīgumiem un
konvencijām, Bulgārija un Rumānija iegūst tādas pašas no šiem
nolīgumiem un konvencijām izrietošas tiesības un pienākumus kā
pašreizējām dalībvalstīm.
4. No pievienošanās dienas un līdz 2. punktā minēto
nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Bulgārija un
Rumānija piemēro nolīgumus vai konvencijas, ko pirms
pievienošanās kopīgi noslēgušas Savienība un pašreizējās
dalībvalstis, izņemot nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos,
kas noslēgts ar Šveici. Šis pienākums attiecas arī uz nolīgumiem
vai konvencijām, ko Savienība un pašreizējās dalībvalstis ir
vienojušās piemērot provizoriski.
Kamēr nav stājušies spēkā 2. punktā minētie protokoli,
Savienība un dalībvalstis, kopīgi rīkojoties, veic jebkādus
atbilstīgus pasākumus, ievērojot savu attiecīgo kompetenci.
5. Bulgārija un Rumānija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā
Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas,
Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no
vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras
puses1.
6. Bulgārija un Rumānija apņemas atbilstīgi šajā protokolā
paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas
Ekonomikas zonu2, kā noteikts minētā līguma
128.pantā.
7. No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija piemēro
divpusējos nolīgumus un vienošanās attiecībā uz
tekstilmateriāliem, ko Savienība noslēgusi ar trešām valstīm.
Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz
tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai
ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Savienībai. Šajā
sakarā Savienība ir tiesīga pirms pievienošanās dienas apspriest
ar attiecīgajām trešām valstīm iepriekšminēto divpusējo nolīgumu
vai vienošanos grozījumus.
Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos par tekstilmateriāliem
grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai,
Savienība veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par
tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām
valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas
pievienošanos.
8. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā
uz tērauda un tērauda ražojumu importu, pielāgo, pamatojoties uz
to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauda
ražojumi pēdējos gados importēti Bulgārijā un Rumānijā.
Šajā sakarā Savienība pirms pievienošanās dienas apspriež ar
attiecīgajām trešām valstīm grozījumus, kādi jāveic divpusējos
nolīgumos vai vienošanās, ko Savienība un trešās valstis
noslēgušas par tērauda ražojumiem.
Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos grozījumi nav stājušies
spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo
daļu.
9. Zvejniecības nolīgumus, ko Bulgārija un Rumānija pirms
pievienošanās noslēgušas ar trešām valstīm, pārvalda
Savienība.
Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski
saglabājas, Bulgārijas un Rumānijas tiesības un pienākumi, kas
paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.
Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā
punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas
priekšlikuma katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus
lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības
varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt
uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.
10. No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija pārtrauc
dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm,
tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā.
Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm
valstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm,
no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā
protokola, Bulgārija un Rumānija veic visus atbilstīgos
pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Bulgārijai vai
Rumānijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas pirms
pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad
šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma noteikumiem pārtrauc
dalību tajā.
11. Atbilstīgi šajā protokolā paredzētajiem nosacījumiem
Bulgārija un Rumānija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm
noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot šā
panta 2., 5. un 6. punktā minētos nolīgumus vai konvencijas.
12. Bulgārija un Rumānija vajadzības gadījumā īsteno
atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz
starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem,
kuru Līgumslēdzējas puses ir arī Savienība vai citas
dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada
pievienošanās Savienībai.
Jo īpaši tās - no pievienošanās dienas vai agrākās iespējamās
dienas pēc pievienošanās dienas - pārtrauc savu dalību
starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru
dalībniece ir arī Savienība, izņemot gadījumus, kad šo valstu
dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz
zvejniecību.
13. Šajā pantā esošās atsauces uz Savienības noslēgtām vai
parakstītām konvencijām un nolīgumiem ietver arī konvencijas un
nolīgumus, kas minēti Konstitūcijas IV-438.pantā.
7.pants
1. Ar Padomes eirolikumu var atcelt šajā protokolā izklāstītos
pārejas posma noteikumus, kad tie vairs nav piemērojami. Padome
pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas
Parlamentu.
8.pants
1. Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā protokolā
paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta
statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras
paliek spēkā.
2. Šā protokola noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir tādu
aktu atcelšana vai grozīšana, ko pieņēmušas iestādes, un kuri nav
pārejas posma pasākumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā
noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi
paši noteikumi.
9.pants
Pārejas posmā Konstitūciju un iestāžu pieņemtos aktus piemēro,
ņemot vērā šajā protokolā paredzētās atkāpes.
OTRĀ DAĻA
KONSTITŪCIJAS PIELĀGOJUMI
I SADAĻA
ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI
10.pants
1. Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 3
par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 9.panta pirmo daļu
aizstāj ar šādu daļu:
“Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, pārmaiņus
nomaina četrpadsmit un trīspadsmit tiesnešus.”.
2. Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 3
par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 48.pantu aizstāj ar šādu
pantu:
“48.pants
Vispārējā tiesā ir divdesmit septiņi tiesneši.”.
11.pants
Konstitūcijai pievienotajā Protokolā Nr.5 par Eiropas
Investīciju bankas statūtiem izdara šādus grozījumus.
1. Protokola 4.panta 1. punkta pirmajā daļā:
a) ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:
“1. Bankas kapitāls ir 164795737000 euro, ko veido šāds
dalībvalstu parakstītais kapitāls*:
–––––––––––––––––
* Norādītās summas, kas attiecas uz
Bulgāriju un Rumāniju, ir indikatīvas un pamatojas uz
Eurostat publicētajiem 2003.gada datiem.”;
b) starp tekstiem, kas attiecas uz Īriju un Slovākiju, iekļauj
šādu tekstu:
“Rumānija 846 000 000”; un
c) starp tekstiem, kas attiecas uz Slovēniju un Lietuvu,
iekļauj šādu tekstu:
“Bulgārija 296 000 000”.
2. Protokola 9.panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu
aizstāj ar šādām daļām:
“2. Direktoru padomē ir divdesmit astoņi direktori un
sešpadsmit direktoru aizstājēji.
Valde uz pieciem gadiem ieceļ direktorus, un katra dalībvalsts
izvirza pa vienam kandidātam. Arī Komisija izvirza vienu
kandidātu.
Valde uz pieciem gadiem ieceļ direktoru aizstājējus:
– divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā
Republika,
– divus aizstājējus, ko izvirza Francijas
Republika,
– divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika,
– divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,
– vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties,
izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika,
– vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties,
izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un
Nīderlandes Karaliste,
– divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties,
izvirza Dānijas karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un
Rumānija,
– divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties,
izvirza Igaunijas republika, Latvijas Republika, Lietuvas
Republika, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas
Karaliste,
– trīs aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties,
izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Kipras
Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas
Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika,
– vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.”.
12.pants
EAEK līguma 134.panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un
tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:
“2. Komitejā ir četrdesmit viens loceklis, ko ieceļ Padome pēc
apspriešanās ar Komisiju.”.
II SADAĻA
CITI PIELĀGOJUMI
13.pants
Konstitūcijas III-157.panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj
ar šādu teikumu:
“Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv Bulgārijas, Igaunijas
un Ungārijas tiesību aktos, attiecīgais datums ir 1999. gada 31.
decembris.”.
14.pants
Konstitūcijas IV-440.panta 1. punktu aizstāj ar šādu
punktu:
“1. Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas
Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas
Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku,
Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas
Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas
Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku,
Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,
Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas
Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas
Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto
Karalisti.”.
15.pants
1. Konstitūcijas IV-448.panta 1. punktam pievieno šādu
daļu:
“Saskaņā ar Pievienošanās līgumu autentiski ir arī šā Līguma
teksti bulgāru un rumāņu valodā.”.
2. EAEK līguma 225.panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu,
dāņu, grieķu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu,
portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un
zviedru valodā.”.
TREŠĀ DAĻA
PASTĀVĪGIE NOTEIKUMI
I SADAĻA
IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU
PIELĀGOJUMI
16.pants
Šā protokola III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā
paredzēts minētajā pielikumā.
17.pants
Šā protokola IV pielikumā uzskaitīto aktu pielāgojumus, kas
kļuvuši vajadzīgi pievienošanās sakarā, izstrādā atbilstīgi
minētajā pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm.
II SADAĻA
CITI NOTEIKUMI
18.pants
Pasākumus, kas uzskaitīti šā protokola V pielikumā, piemēro
atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā.
19.pants
Ar Padomes pieņemtu eirolikumu šajā protokolā paredzētos
noteikumus var pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības
politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar izmaiņām
Savienības tiesību aktos. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc
apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
CETURTĀ DAĻA
PAGAIDU NOTEIKUMI
I SADAĻA
PĀREJAS POSMA PASĀKUMI
20.pants
Šā protokola VI un VII pielikumā uzskaitītos pasākumus
Bulgārijā un Rumānijā piemēro atbilstīgi minētajos pielikumos
paredzētajiem nosacījumiem.
II SADAĻA
ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI
21.pants
1. Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 34
par pārejas noteikumiem attiecībā uz Savienības iestādēm un
struktūrām 1.panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita,
kas noteikts Konstitūcijas I-20.panta 2. punktā, Eiropas
Parlamenta locekļu skaitu palielina, lai ņemtu vērā Bulgārijas un
Rumānijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz
Eiropas Parlamenta 2009.-2014. gada pilnvaru termiņa sākumam
minētajām valstīm paredzot šādu locekļu skaitu:
Bulgārija 18
Rumānija 35.”.
2. Līdz 2007. gada 31. decembrim gan Bulgārijā, gan Rumānijā
notiek tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pilsoņiem
ievēlot 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Aktu par
Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās
vēlēšanās3.
3. Atkāpjoties no Konstitūcijas I-20.panta 3. punkta,
gadījumā, ja vēlēšanas notiek pēc pievienošanās dienas,
Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā
laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2. punktā minētajām
vēlēšanām attiecīgajā valstī ieceļ šo valstu parlamenti no saviem
locekļiem atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta katrā no šīm
valstīm.
22.pants
1. Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 34
par pārejas noteikumiem attiecībā uz Savienības iestādēm un
struktūrām 2.panta 2. punkta otrajā daļā starp tekstiem, kas
attiecas uz Beļģiju un Čehijas Republiku, iekļauj šādu
tekstu:
“Bulgārija 10”,
un starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Slovēniju,
iekļauj šādu tekstu:
“Rumānija 14”.
2. Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 34
par pārejas noteikumiem attiecībā uz Savienības iestādēm un
struktūrām 2.panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Gadījumos, kad saskaņā ar Konstitūciju akts ir jāpieņem pēc
Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 255
balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums
ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 255 balsis, kas pārstāv vismaz
divas trešdaļas locekļu.”.
23.pants
Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 34
par pārejas noteikumiem attiecībā uz Savienības iestādēm un
struktūrām 6.pantā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un
Čehijas Republiku, iekļauj šādu tekstu:
“Bulgārija 12”,
un starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Slovēniju,
iekļauj šādu tekstu:
“Rumānija 15”.
24.pants
Konstitūcijai un EAEK līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 34
par pārejas noteikumiem attiecībā uz Savienības iestādēm un
struktūrām 7.pantā starp tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un
Čehijas Republiku, iekļauj šādu tekstu:
“Bulgārija 12”,
un starp tekstiem, kas attiecas uz Portugāli un Slovēniju,
iekļauj šādu tekstu:
“Rumānija 15”.
III SADAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI
25.pants
1. No pievienošanās dienas Bulgārija un Rumānija maksā turpmāk
norādītās summas, kas atbilst to daļām apmaksātajā parakstītajā
kapitālā, kā noteikts 4.pantā Konstitūcijai pievienotajā
Protokolā Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas
statūtiem4:
|
Bulgārija
|
EUR 14800000
|
|
Rumānija
|
EUR 42300000.
|
Šīs iemaksas veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir
2007.gada 31. maijā, 2008.gada 31. maijā, 2009.gada 31. maijā,
2009. gada 30. novembrī, 2010.gada 31. maijā, 2010. gada 30.
novembrī, 2011. gada 31. maijā un 2011. gada 30. novembrī.
2. Bulgārija un Rumānija veic iemaksas - astoņos vienādos
maksājumos, kuru termiņi noteikti 1. punktā - rezervēs un
uzkrājumos, kas ir pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas
vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un
zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kas ir pirms
pievienošanās, kā tas iegrāmatots Bankas bilancē; iemaksas apjoms
atbilst šādām procentuālajām daļām no rezervju un uzkrājumu
apjoma5:
|
Bulgārija
|
0,181%
|
|
Rumānija
|
0,517%.
|
3. Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā,
Bulgārija un Rumānija iemaksā naudā euro, ja vien Valde izņēmuma
kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi.
26.pants
1. Bulgārija un Rumānija iemaksā turpmāk norādītās summas Ogļu
un tērauda izpētes fondā, kas minēts Dalībvalstu valdību
pārstāvju Padomes Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris)
par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un
tērauda izpētes fondu6:
|
|
(miljonos EUR, pašreizējās cenās)
|
|
Bulgārija
|
11,95
|
|
Rumānija
|
29,88.
|
2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros
maksājumos, ko sāk veikt 2009. gadā un veic atbilstīgi turpmāk
norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša
pirmajā darbadienā:
2009.: 15%
2010.: 20%
2011.: 30%
2012.: 35%.
27.pants
1. Konkursus, līgumu slēgšanu un maksājumus sakarā ar
pirmspievienošanās palīdzību, ko sniedz no Phare
programmas7, Phare CBC
programmas8, kā arī sakarā ar palīdzību no
31.pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, no pievienošanās dienas
pārvalda īstenošanas aģentūras Bulgārijā un Rumānijā.
Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisijas atsakās no
iepriekšējas kontroles attiecībā uz konkursiem un līgumu
slēgšanu, ja iepriekš Komisija ir veikusi akreditācijas procedūru
un ja pastāv pozitīvi novērtēta Paplašināta decentralizētā
īstenošanas sistēma (EDIS) atbilstīgi kritērijiem un
nosacījumiem, kas paredzēti pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr.
1266/1999 (1999. gada 21.jūnijs) par atbalsta koordināciju
kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par
Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem9 un
164.pantā Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam
budžetam10.
Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas
kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai, tad attiecībā uz
līgumiem, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz
attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nevar saņemt
pirmspievienošanās palīdzību.
Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas
kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai tādu iemeslu dēļ,
kas nav saistīti ar Bulgārijas vai Rumānijas iestādēm, Komisija
tomēr var, izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos,
akceptēt tādu līgumu atbilstību pirmspievienošanās palīdzībai,
kuri noslēgti laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas
lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī akceptēt pirmspievienošanās
palīdzības īstenošanu noteiktā laikposmā, vienlaikus veicot
Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu
slēgšanu.
2. Finanšu saistības, kas attiecībā uz šā panta 1. punktā
minētajiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem radušās pirms
pievienošanās, kā arī finanšu saistības, kas pēc pievienošanās
radušās attiecībā uz 31.pantā minētajiem pārejas līdzekļiem,
tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām saistībām un
šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos
maksājumus turpina reglamentēt noteikumi un regulas par
pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo
programmu un projektu slēgšanai šādas saistības sedz no
atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot iepriekš izklāstīto,
publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno
saskaņā ar Savienības attiecīgajiem noteikumiem.
3. Pēdējās darbības attiecībā uz programmām šā panta 1. punktā
minētās pirmspievienošanās palīdzības īstenošanai veic pēdējā
gadā pirms pievienošanās. Līgumi par šajās programmās
paredzētajām darbībām jānoslēdz nākamajos divos gados. Līgumu
slēgšanai paredzēto laiku nepagarina. Izņēmuma kārtā un attiecīgi
pamatotos gadījumos var piešķirt ierobežotu termiņa pagarinājumu
attiecībā uz līgumu īstenošanu.
Neskarot iepriekš izklāstīto, pirmos divus gadus pēc
pievienošanās no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties
saistības attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kā noteikts 4.
punktā. Attiecībā uz revīzijas un izvērtēšanas izmaksām saistības
no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus
gadus pēc pievienošanās.
4. Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu
instrumentu un ISPA programmas11
paredzēto pakāpenisko pārtraukšanu, Komisija var veikt jebkādus
atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais,
deviņpadsmit mēnešus pēc pievienošanās Bulgārijā un Rumānijā ir
vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu
darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas pirms pievienošanās
iecelti amatos Bulgārijā un Rumānijā un kam jāpaliek darbā šajās
valstīs pēc pievienošanās dienas, izņēmuma kārtā attiecina tos
pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms
pievienošanās Komisija piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu
Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku
nodarbināšanas kārtību, kā paredzēts Regulā (EEK, Euratom,
EOTK) Nr. 259/6812. Administratīvos izdevumus,
tostarp izdevumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no
Eiropas Savienības vispārējā budžeta pozīcijas
“pirmspievienošanās palīdzības jaunajām dalībvalstīm
pārtraukšana” vai no ekvivalentas pozīcijas atbilstīgās politikas
jomā, kas attiecas uz paplašināšanos.
28.pants
1. Pasākumus, uz kuriem pievienošanās dienā attiecas lēmumi
par palīdzību atbilstīgi Regulai(EK) Nr.1267/99, ar ko paredz
Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu, un kuru
īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par
pasākumiem, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Padomes Regulai
(EK) Nr. 1164/94 (1994. gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda
izveidi13. Attiecībā uz summām, par kurām šādu
pasākumu īstenošanas gaitā vēl nav radušās saistības, saistības
uzņemas atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošai regulai par
Kohēzijas fondu, un tās attiecina uz šai regulai atbilstošo
sadaļu Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Ja vien 2. līdz 5.
punktā nav paredzēts citādi, uz šiem pasākumiem attiecas
noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi pēdējai minētajai regulai
apstiprinātu pasākumu īstenošanu.
2. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā
minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā
jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts “Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi noteikumiem,
kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Šādā gadījumā tomēr
nepiemēro 165.pantu Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu
vispārējam budžetam.Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas
uz 1.punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām vēl nav
izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts “Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi Konstitūcijai,
aktiem, kas pieņemti saskaņā ar to, un Savienības politikai,
tostarp politikai vides aizsardzības, transporta, Eiropas
komunikāciju tīklu, konkurences un valsts līgumu piešķiršanas
jomā.
3. Komisijas maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem
pasākumiem attiecina uz agrāko saistību, kas radusies, pirmkārt,
atbilstīgi Regulai(EK) Nr. 1267/1999 un, otrkārt, atbilstīgi
attiecīgajā laikā spēkā esošajai regulai par Kohēzijas fondu.
4. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina
piemērot Regulas(EK) Nr. 1267/1999 noteikumus par izdevumu
atbilstību, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, par ko pēc
attiecīgās dalībvalsts lūguma lemj Komisija.
5. Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz 1.
punktā minētajiem pasākumiem Komisija var pieņemt lēmumu atļaut
īpašus atbrīvojumus no noteikumiem, ko piemēro atbilstīgi
pievienošanās dienā spēkā esošajai regulai par Kohēzijas
fondu.
29.pants
Ja laikposms daudzgadu finansiālajām saistībām attiecībā uz
SAPARD programmu14 saistībā ar
lauksaimniecības zemes apmežošanu, atbalstu ražotāju grupu vai
agrovides shēmu izveidošanai beidzas pēc galīgā termiņa
SAPARD maksājumu veikšanai, neapmaksātās saistības sedz no
2007.-2013. gada lauku attīstības programmas. Ja šajā sakarā ir
vajadzīgi īpaši pārejas posma pasākumi, tos pieņem saskaņā ar
procedūru, kas noteikta 50.panta 2. punktā Padomes Regulā (EK)
Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus
noteikumus par struktūrfondiem15.
30.pants
1. Bulgārija, saskaņā ar apņemšanos pirms 2003. gada pilnībā
slēgusi Kozloduy kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku, lai
turpmāk pārtrauktu to ekspluatāciju, apņemas 2006. gadā pilnībā
slēgt šīs kodolelektrostacijas 3. un 4. bloku un turpmāk
pārtraukt to ekspluatāciju.
2. Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Kopiena sniegs
Bulgārijai finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās pūliņus
pārtraukt Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka
ekspluatāciju un novērst to slēgšanas un ekspluatācijas
pārtraukšanas sekas.
Šī palīdzība, inter alia, ietver: pasākumus, lai
atbalstītu Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka
ekspluatācijas pārtraukšanu; pasākumus, lai vides aizsardzības
kontekstā panāktu uzlabojumus atbilstīgi acquis;
pasākumus, lai Bulgārijā modernizētu parastās enerģijas
ražošanas, pārvades un sadales sektorus; pasākumus, lai uzlabotu
energoefektivitāti, veicinātu atjaunojamu energoavotu izmantošanu
un uzlabotu energoapgādes drošību.
Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam palīdzības saistību
apropriācijas ir EUR 210miljoni (2004. gada cenās), par ko katru
gadu uzņemas saistības vienādā apjomā - EUR 70 miljoni (2004.
gada cenās).
Palīdzību vai tās daļas var darīt pieejamas kā Kopienas
ieguldījumu Starptautiskajā Kozloduy ekspluatācijas
pārtraukšanas atbalsta fondā, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas
un attīstības banka.
3. Komisija var pieņemt noteikumus par 2. punktā minētās
palīdzības īstenošanu. Noteikumus pieņem saskaņā ar Padomes
Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka
Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas
kārtību16. Šajā nolūkā Komisijai palīdz
komiteja. Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7.pantu. Lēmuma
1999/468/EK 4.panta 3. punktā paredzētais termiņš ir sešas
nedēļas. Komiteja pieņem savu reglamentu.
31.pants
1. Pirmajā pievienošanās gadā Savienība Bulgārijai un
Rumānijai sniedz pagaidu finansiālo palīdzību, turpmāk - “pārejas
līdzekļi”, lai attīstītu un stiprinātu minēto valstu valsts
pārvaldes un tiesu iestāžu spēju Savienības tiesību aktu
īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes
apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības apmaksā iestāžu
stiprināšanas projektus un konkrētus ar tiem saistītus nelielus
ieguldījumus.
2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar
finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem,
stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju noteiktās
jomās.
3. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības
projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru,
saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu
kontaktpersonu tīkla starpniecību un kas paredzēta vispārējos
nolīgumos ar dalībvalstīm par pirmspievienošanās palīdzību.
Pirmajā gadā pēc pievienošanās pārejas līdzekļu saistību
apropriācijas Bulgārijai un Rumānijai 2004. gada cenās ir EUR 82
miljoni, lai risinātu nacionālās un horizontālās prioritātes.
Apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot
finanšu plānu.
4. Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļiem paredz un
īsteno saskaņā ar Padomes Regulu(EEK) Nr.3906/89 par ekonomisku
atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
32.pants
1. Ar šo tiek izveidota naudas plūsma un Šengenas līdzekļi,
kas ir pagaidu finanšu instruments, lai Bulgārijai un Rumānijai
laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2009. gada beigām
palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām
robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām
robežām, un lai uzlabotu naudas plūsmu valstu budžetos.
2. Turpmāk paredzētās summas (2004. gada cenās) no pagaidu
naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem laikposmā no 2007. gada
līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai dara pieejamas kā
vienreizēju piešķīruma maksājumu:
(miljonos EUR, 2004. gada cenās)
|
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
|
Bulgārija
|
121,8
|
59,1
|
58,6
|
|
Rumānija
|
297,2
|
131,8
|
130,8.
|
3. Vismaz 50% katras valsts daļas no pagaidu naudas plūsmas un
Šengenas līdzekļiem izmanto, lai Bulgārijai un Rumānijai
palīdzētu īstenot to saistības, kas paredz finansēt darbības pie
Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas
acquis un kontroli pie ārējām robežām.
4. Vienu divpadsmito daļu no katras ikgadējās summas
Bulgārijai un Rumānijai izmaksā atbilstošā gada katra mēneša
pirmajā darbadienā. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto
trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Bulgārija un Rumānija -
vēlākais, sešus mēnešus pēc trīs gadu perioda beigām - iesniedz
visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums
vienreizējiem piešķīruma maksājumiem no pagaidu naudas plūsmas
Šengenas daļas un Šengenas līdzekļiem, pievienojot izdevumu
pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti
izlietotos līdzekļus.
5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas
vajadzīgi pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļu
izmantošanai.
33.pants
1. Neskarot turpmākus politikas lēmumus, trīs gadu laikposmā
no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai
strukturālām darbībām dara pieejamas šādas apropriācijas:
(miljonos EUR, 2004. gada cenās)
|
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
|
Bulgārija
|
539
|
759
|
1002
|
|
Rumānija
|
1399
|
1972
|
2603.
|
2. Trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam darbību
apjomu un veidu attiecībā uz šīm valstīm piešķirtajām summām
nosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas attiecīgajā laikā
piemērojami strukturālu darbību izdevumiem.
34.pants
1. Papildus pievienošanās dienā spēkā esošiem noteikumiem par
lauku attīstību laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam
Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII pielikuma I-III iedaļā
izklāstītos noteikumus, un visā plānošanas laikposmā no 2007.
gada līdz 2013. gadam Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII
pielikuma IV iedaļā paredzētos īpašos finanšu noteikumus.
2. Neskarot turpmākus politikas lēmumus, Bulgārijai un
Rumānijai piešķirtās saistību apropriācijas no ELVGF Garantiju
nodaļas lauku attīstībai trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz
2009. gadam ir EUR 3 041 miljoni (2004. gada cenās).
3. Vajadzības gadījumā īstenošanas noteikumus VIII pielikuma
piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999
50.panta 2. punktā paredzēto procedūru.
4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar
Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā veic pielāgojumus VIII
pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku
attīstību.
35.pants
Summas, kas minētas 30., 31., 32., 33. un 34.pantā, Komisija
katru gadu koriģē saskaņā ar cenu izmaiņām, veicot ikgadējās
tehniskās korekcijas finanšu plānā.
IV SADAĻA
CITI NOTEIKUMI
36.pants
1. Ja laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās,
rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu
tautsaimniecības nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt
ekonomikas stāvokli attiecīgajā reģionā, Bulgārija vai Rumānija
var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai labotu
stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus
ekonomikai.
Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt
atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Bulgāriju,
Rumāniju vai abām šīm valstīm.
2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija nekavējoties
pieņem eiroregulas vai eirolēmumus, ar ko paredz aizsardzības
pasākumus, kurus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot to
īstenošanas nosacījumus un metodes.
Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā
dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās
darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas
saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos
ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un neparedz
robežkontroli.
3. Pasākumi, kas atļauti atbilstīgi šā panta 2. punktam, var
ietvert tikai tādas atkāpes no Konstitūcijas un jo īpaši no šā
protokola un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai
sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus. Priekšroka ir tiem
pasākumiem, kas vismazāk traucēs iekšējā tirgus darbību.
37.pants
Ja Bulgārija vai Rumānija neizpilda saistības, ko tā
uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības
attiecībā uz sektorpolitikām, kuras skar ekonomiskās darbības ar
pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā
tirgus darbībā vai to nopietnu iespējamību, Komisija var - pēc
dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes - laikposmā,
kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, pieņemt eiroregulas
vai eirolēmumus, ar ko paredz atbilstīgus pasākumus.
Pasākumi ir proporcionāli, un priekšroka ir pasākumiem, kas
vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos,
tādu aizsardzības pasākumu īstenošanai, kas jau pastāv
attiecīgajās nozarēs. Šādus aizsardzības pasākumus nedrīkst
piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas
līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz
drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās,
pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi
stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā, ja vien tie neparedz
kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti
nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas
attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā
daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās
saistības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem saistību
izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija
laikus informē Padomi pirms to eiroregulu vai eirolēmumu
atcelšanas, ar ko paredz aizsardzības pasākumus, un attiecīgi ņem
vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.
38.pants
Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna
iespējamība attiecībā uz to, kā Bulgārijā vai Rumānijā tiek
transponēti, īstenoti vai piemēroti pamatlēmumi vai citas
atbilstīgās saistības, sadarbības dokumenti vai lēmumi, kas
attiecas uz savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā un kas
pieņemti atbilstīgi VI sadaļai Līgumā par Eiropas Savienību, vai
arī direktīvas un regulas, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu
civiltiesību jomā un kas pieņemtas atbilstīgi IVsadaļai Eiropas
Kopienas dibināšanas līgumā, un eirolikumi un eiroietvarlikumi,
kas pieņemti, pamatojoties uz Konstitūcijas III daļas III sadaļas
IV nodaļas 3. un 4. iedaļu, Komisija var - pēc dalībvalsts
pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties
ar dalībvalstīm - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc
pievienošanās, pieņemt eiroregulas vai eirolēmumus, ar ko paredz
atbilstīgus pasākumus, precizējot pasākumu īstenošanas
nosacījumus un metodes.
Pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas
pagaidu apturēšana attiecībās starp Bulgāriju vai Rumāniju un
kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neskarot turpmāku
ciešu tiesisko sadarbību. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī
pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem,
un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā,
ja vien tie neparedz kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai
tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ,
tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var
piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav
novērstas attiecīgās nepilnības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts
panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā Komisija, iepriekš
apspriedusies ar dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot.
Komisija laikus informē Padomi pirms to eiroregulu un eirolēmumu
atcelšanas, ar ko paredz aizsardzības pasākumus, un attiecīgi ņem
vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.
39.pants
1. Ja - pamatojoties uz Komisijas veikto nepārtraukto
uzraudzību attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas saistībām, ko tās
uzņēmušās pievienošanās sarunās, un jo īpaši pamatojoties uz
Komisijas uzraudzības ziņojumiem - ir viennozīmīgi
apstiprinājies, ka stāvoklis saistībā ar sagatavošanos
acquis pieņemšanai un īstenošanai Bulgārijā vai Rumānijā
rada nopietnu iespēju, ka pievienošanās dienā, 2007. gada 1.
janvārī, kāda no minētajām valstīm būs acīmredzami nesagatavota
izpildīt iestāšanās prasības vairākās svarīgās jomās, Padome pēc
Komisijas ieteikuma ar vienprātīgu lēmumu var noteikt, ka šīs
valsts pievienošanās dienu pārceļ par vienu gadu uz 2008. gada 1.
janvāri.
2. Neskarot 1. punktu, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar
kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu
attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas būtiskas nepilnības
attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda vienu vai vairākas saistības
un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma I punktā.
3. Neskarot šā panta 1. punktu un 37.pantu, Padome pēc
Komisijas ieteikuma un pēc detalizēta izvērtējuma, kas 2005. gada
rudenī veicams attiecībā uz Rumānijas sasniegumiem konkurences
politikā, ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1. punktā
minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas būtiskas
nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda saistības, ko tā
uzņēmusies ar Eiropas Līgumu17, vai vienu vai
vairākas saistības un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma II
punktā.
4. Ja tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 1., 2. vai 3. punktam,
Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nekavējoties lemj par tiem
pielāgojumiem šajā protokolā, tostarp tā pielikumos un pielikumu
papildinājumos, kuri kļuvuši nepieciešami saistībā ar šādu
atlikšanas lēmumu.
40.pants
Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, Bulgārijas un
Rumānijas tiesību aktu izpilde VI un VII pielikumā minētajos
pārejas posmos neietver dalībvalstu savstarpēju
robežkontroli.
41.pants
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Bulgārijā un Rumānijā
pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz kopējās
lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā protokolā
paredzētajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi,
tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta
25.panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada
29. septembris) par labības tirgus kopīgo
organizāciju18, vai arī - attiecīgos gadījumos
- saskaņā ar procedūrām, kuras minētas attiecīgajos pantos citās
regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju vai
eirolikumos, kas tās aizstāj, vai saskaņā ar attiecīgo procedūru,
kura paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šajā pantā minētos
pārejas posma pasākumus var pieņemt trīs gados pēc pievienošanās
dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Šo laikposmu var
pagarināt ar Padomes eirolikumu. Padome pēc apspriešanās ar
Eiropas Parlamentu pieņem vienprātīgu lēmumu.
Tādus pārejas posma pasākumus attiecībā uz šajā protokolā
neparedzētu kopējās lauksaimniecības politikas aktu īstenošanu,
kuri jāveic pievienošanās sakarā, pirms pievienošanās dienas
paredz ar eiroregulām vai eirolēmumiem, ko Padome pieņem pēc
Komisijas priekšlikuma, vai – ja šādi pasākumi iespaido kādus
Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus – tos paredz ar
eiroregulām vai eirolēmumiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar
procedūru, kas noteikta attiecīgo instrumentu pieņemšanai.
42.pants
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Bulgārijā un Rumānijā
pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz Savienības
veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma noteikumu
piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus
pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas paredzēta
spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var īstenot trīs
gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā
laikposmā.
PIEKTĀ DAĻA
NOTEIKUMI PAR ŠĀ PROTOKOLA
ĪSTENOŠANU
I SADAĻA
IESTĀŽU UN STRUKTŪRU IZVEIDE
43.pants
Eiropas Parlaments veic tādus pielāgojumus savā reglamentā,
kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.
44.pants
Padome veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi
pievienošanās sakarā.
45.pants
Komisijas locekli no katras jaunās dalībvalsts ieceļ amatā no
attiecīgās valsts pievienošanās dienas. Jaunos Komisijas
locekļus ieceļ Padome, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un
apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, saskaņā ar Konstitūcijas
I-26.panta 4. punktā paredzētajiem kritērijiem.
Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus
ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi
pievienošanās laikā.
46.pants
1. Tiesā ieceļ divus tiesnešus, un Vispārējā tiesā ieceļ divus
tiesnešus.
2. Viena atbilstīgi šā panta 1. punktam ieceltā Tiesas
tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī. Šo
tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata pilnvaru
termiņš beidzas 2012. gada 6. oktobrī.
Viena atbilstīgi šā panta 1. punktam ieceltā Vispārējās tiesas
tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā.
Šo tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata
pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 31. augustā.
3. Tiesa eic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi
vajadzīgi pievienošanās sakarā.
Vispārējā tiesa ar Tiesas piekrišanu veic tādus pielāgojumus
savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.
Šiem pielāgotajiem reglamentiem ir vajadzīgs Padomes
apstiprinājums.
4. Lietas, kuras Tiesai un Vispārējai tiesai jāizskata no
pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas
izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas vai
Vispārējās tiesas plēnums vai palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā
pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā
iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.
47.pants
Revīzijas palātu paplašina, ieceļot divus papildu locekļus,
kuru amata pilnvaru termiņš ir seši gadi.
48.pants
Reģionu komiteju paplašina, ieceļot 27locekļus, kas pārstāv
Bulgārijas un Rumānijas reģionālas un vietējas organizācijas un
kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai
kas ir politiski atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Šādi ieceltu
locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu
amata pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās
laikā.
49.pants
Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paplašina, ieceļot
27locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un Rumānijas organizētās
pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās un sociālās daļas.
Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar
to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi
pievienošanās laikā.
50.pants
Ar Konstitūciju izveidoto komiteju noteikumu un šo komiteju
reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic
iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.
51.pants
1. Ar Konstitūciju vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju,
grupu un citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi
nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas šo
komiteju, grupu vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi
ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus
ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās
komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās
laikā.
2. Tādu ar Konstitūciju vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju
vai grupu sastāvu, kuru locekļu skaits ir noteikts neatkarīgi no
dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja
vien pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas gadā,
kas ir pēc pievienošanās.
II SADAĻA
IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU
PIEMĒROJAMĪBA
52.pants
Pēc pievienošanās Bulgāriju un Rumāniju uzskata par
subjektiem, kam adresēti eiroietvarlikumi, eiroregulas un
eirolēmumi Konstitūcijas I-33.panta nozīmē un direktīvas un
lēmumi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta un EAEK
līguma 161.panta nozīmē, ar nosacījumu, ka šie eiroietvarlikumi,
eiroregulas un eirolēmumi, kā arī šīs direktīvas un lēmumi ir
adresēti visām pašreizējām dalībvalstīm. Uzskata, ka Bulgārijai
un Rumānijai šie eirolēmumi, šīs direktīvas un lēmumi ir paziņoti
pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz eirolēmumiem, kas
stājās spēkā atbilstīgi Konstitūcijas I-39.panta 2. punktam, un
uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā atbilstīgi Eiropas
Kopienas dibināšanas līguma 254.panta 1. un 2. punktam.
53.pants
1. Bulgārija un Rumānija īsteno pasākumus, kuri vajadzīgi, lai
no pievienošanās dienas izpildītu to eiroietvarlikumu un
eiroregulu prasības, kas uzliek saistības attiecībā uz
sasniedzamo rezultātu, tomēr ļauj attiecīgās valsts iestādēm
izvēlēties šā rezultāta sasniegšanas veidu un paņēmienus, kā
noteikts Konstitūcijas I-33.pantā, un lai izpildītu direktīvas un
lēmumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta un EAEK
līguma 161.panta nozīmē, ja vien šajā protokolā nav paredzēts
cits termiņš. Tās paziņo šos pasākumus Komisijai, vēlākais, līdz
pievienošanās dienai vai, attiecīgā gadījumā, līdz šajā protokolā
noteiktajam termiņam.
2. Tiktāl, ciktāl šajā protokolā paredzētie grozījumi
direktīvās Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta un EAEK
līguma 161.panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus
pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos,
pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no
pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasības, ja
vien šajā protokolā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šo
pasākumus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, līdz
šajā protokolā noteiktajam termiņam.
54.pants
Atbilstīgi EAEK līguma 33.pantam Bulgārija un Rumānija trīs
mēnešos pēc pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un
administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir Bulgārijā un
Rumānijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības
aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem
apdraudējumiem.
55.pants
Pēc Bulgārijas vai Rumānijas attiecīgi pamatota lūguma, kas
iesniegts Komisijai ne vēlāk kā pievienošanās dienā, Padome pēc
Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir
pieņēmusi Komisija, var pieņemt eiroregulas vai eirolēmumus, ar
ko paredz pagaidu atkāpes no iestāžu aktiem, kas pieņemti
laikposmā no 2004. gada 1. oktobra līdz pievienošanās dienai.
Pasākumus pieņem saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas
reglamentē tāda akta pieņemšanu, no kura tiek prasīta pagaidu
atkāpe. Ja šīs atkāpes pieņem pēc pievienošanās, tās var piemērot
no pievienošanās dienas.
56.pants
Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi
pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi
nav paredzēti šajā protokolā vai tā pielikumos, Padome pēc
Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir
pieņēmusi Komisija, šajā sakarā pieņem vajadzīgos aktus. Ja šos
pielāgojumus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no
pievienošanās dienas.
57.pants
Ja nav noteikts citādi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma
pieņem eiroregulas vai eirolēmumus, ar ko pieņem vajadzīgos
pasākumus, lai īstenotu šā protokola noteikumus.
58.pants
Iestāžu aktu teksti, kas pieņemti pirms pievienošanās un ko
Padome, Komisija vai Eiropas Centrālā banka sagatavojusi bulgāru
un rumāņu valodā, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem
pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās.
Tos publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ja tie
tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
59.pants
Šim aktam pievienotais I līdz IX pielikums un minēto pielikumu
papildinājumi ir šā protokola sastāvdaļa.
60.pants
Itālijas Republikas valdība izsniedz Bulgārijas Republikas un
Rumānijas valdībām Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas
līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas,
ar kuriem groza vai papildina minēto Līgumu; tiek izsniegtas
angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu,
īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku,
slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto
tekstu kopijas.
Minētā Līguma tekstu bulgāru un rumāņu valodā pievieno šim
protokolam. Šie teksti ir autentiski atbilstīgi tādiem pašiem
nosacījumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie Līguma teksti
pašreizējās valodās.
61.pants
Ģenerālsekretārs izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas
valdībām to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri
deponēti Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta
arhīvā.
1 OVL317, 15.12.2000., 3. lpp.
2 OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
3 OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp. Aktā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK,
Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).
4 Norādītās summas ir indikatīvas un
pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003.gada datiem.
5 Norādītās summas ir indikatīvas un
pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.
6 OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.
7 Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89 (1989.
gada 18. decembris) par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas
un Austrumeiropas valstīm (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu(EK) Nr. 769/2004 (OV
L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).
8 Komisijas Regula (EK) Nr. 2760/98 (1998.
gada 18. decembris) par pārrobežu sadarbības programmas
īstenošanu PHARE programmas ietvaros (OV L 345, 19.12.1998., 49.
lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK)
1822/2003 (OVL267, 17.10.2003., 9. lpp.).
9 OV L 161, 26.6.1999. 68. lpp.
10 Padomes 25.6.2002.
Regula(EK,Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1.
lpp.).
11 Padomes Regula (EK) Nr.1267/1999 (1999.
gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās
struktūrpolitikas programmu (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu(EK) Nr. 769/2004 (OV
L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).
12 OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. 1. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu(EK, Euratom) Nr.
723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).
13 OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
14 Padomes Regula (EK) Nr. 1268/1999 (1999.
gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās
pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un
Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās
(OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi
izdarīti ar Regulu(EK) Nr. 2008/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 12.
lpp.).
15 OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
16 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
17 Eiropas Līgums par asociācijas izveidi
starp Eiropas Ekonomikas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas
puses, un Rumāniju, no otras puses (OVL357, 31.12.1994.,
2.lpp.)
18 OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
В ПОТВЪРЖДЕНИЕ НА КОЕТО,
долуподписаните упълномощени представители подписаха настоящия
договор.
EN FE DE LO CUAL, los
plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente
Tratado.
NA DŮKAZ ČEHOŽ připojili níže
podepsaní zplnomocnění zástupci ktéto smlouvě své podpisy.
TIL BEKRÆFTELSE HERAF har
undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne traktat.
ZU URKUND DESSEN haben die
unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter diesen
Vertrag gesetzt.
SELLE KINNITUSEKS on nimetatud
täievolilised esindajad käesolevale lepingule alla
kirjutanud.
ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι κάτωθι
υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι υπέγραψαν την παρούσα Συνθήκη.
IN WITNESS WHEREOF the undersigned
Plenipotentiaries have signed this Treaty.
EN FOI DE QUOI, les
plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas
du présent traité.
DÁ FHIANÚ SIN, chuir na
Lánchumhachtaigh thíos–sínithe a lámh leis an gConradh seo.
IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari
sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente
trattato.
TO APLIECINOT, Pilnvarotie ir
parakstījuši šo Līgumu.
TAI PALIUDYDAMI šią Sutartį
pasirašė toliau nurodyti įgaliotieji atstovai.
FENTIEK HITELÉÜL az alulírott
meghatalmazottak aláírták ezt a szerződést.
B’XIEHDA TA’ DAN
il-Plenipotenzjarji sottoskritti iffirmaw dan it-Trattat.
TEN BLIJKE WAARVAN de
ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder dit Verdrag
hebben gesteld.
W DOWÓD CZEGO niżej podpisani
pełnomocnicy złożyli swoje podpisy pod niniejszym Traktatem.
EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários
abaixo–assinados apuseram as suas assinaturas no final do
presente Tratado.
DREPT CARE subsemnaţii
plenipotenţiari au semnat prezentul tratat.
NA DÔKAZ
TOHO splnomocnení zástupcovia podpísali túto zmluvu.
V POTRDITEV TEGA so spodaj
podpisani pooblaščenci podpisali to pogodbo.
TÄMÄN VAKUUDEKSI ALLA MAINITUT
täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän
sopimuksen.
SOM BEKRÄFTELSE PÅ DETTA har
undertecknade befullmäktigade ombud undertecknat detta
fördrag.
Съставено в Люксембург на двадесет
и пети април две хиляди и пета година.
Hecho en Luxemburgo, el
veinticinco de abril del dos mil cinco.
V Lucemburku dne dvacátého pátého
dubna dva tisíce pět.
Udfærdiget i Luxembourg den
femogtyvende april to tusind og fire.
Geschehen zu Luxemburg am
fünfundzwanzigsten April zweitausendfünf.
Kahe tuhande viienda aasta
aprillikuu kahekümne viiendal päeval Luxembourgis.
΄Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις
είκοσι πέντε Απριλίου δύο χιλιάδες πέντε.
Done at Luxembourg on the
twenty‑fifth day of April in the year two thousand and five.
Fait à Luxembourg, le vingt‑cinq
avril deux mille cinq.
Arna dhéanamh i Lucsamburg, an
cúigiú lá fichead d’Aibreán sa bhliain dhá mhíle is a cúig.
Fatto a Lussembourgo, addi’
venticinque aprile duemilacinque.
Luksemburgā, divtūkstoš piektā
gada divdesmit piektajā aprīlī.
Priimta du tūkstančiai penktų metų
balandžio dvidešimt penktą dieną Liuksemburge.
Kelt Luxembourgban, a kettőezer
ötödik év április huszonötödik napján.
Magħmul fil-Lussemburgu, fil-ħamsa
u għoxrin jum ta’ April tas-sena elfejn u ħamsa.
Gedaan te Luxemburg, de
vijfentwintigste april tweeduizend vijf.
Sporządzono w Luksemburgu dnia
dwudziestego piątego kwietnia roku dwutysięcznego piątego.
Feito em Luxemburgo, em vinte e
cinco de Abril de dois mil e cinco.
Întocmit la Luxemburg la
douăzecişicinci aprilie anul două mii cinci.
V Luxembourgu, petindvajsetega
aprila leta dva tisoč pet.
V Luxemburgu dňa dvadsiateho
piateho apríla dvetisícpäť.
Tehty Luxemburgissa
kahdentenakymmenentenäviidentenä päivänä huhtikuuta vuonna
kaksituhattaviisi.
Som skedde i Luxemburg den
tjugofemte april tjugohundrafem.
VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Karel De Gucht
Eiropas lietu valsts sekretārs ārlietu
ministra pakļautībā
Didier Donfut
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
prezidents
Georgi Parvanov
premjerministrs
Simeon Saxe-Coburg
ārlietu ministrs
Solomon Passy
Eiropas lietu ministre
Meglena Kuneva
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
Savienības lietu ministra vietnieks
Vladimír Müller
ārkārtējais un
pilnvarotais vēstnieks, Čehijas Republikas pastāvīgais pārstāvis
Eiropas Savienībā
Jan Kohout
VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS
KARALIENES VĀRDĀ
pastāvīgais valsts sekretārs
Friis Arne Petersen
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Dānijas Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Claus Grube
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS
PREZIDENTA VĀRDĀ
valsts ministrs Eiropas jautājumos
Hans Martin Bury
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Wilhelm Schönfelder
IGAUNIJAS
REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Urmas Paet
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
Igaunijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Väino Reinart
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTA VĀRDĀ
ārlietu ministra vietnieks
Yannis Valinakis
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
Grieķijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Vassilis Kaskarelis
VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA
VĀRDĀ
ārlietu un sadarbības ministrs
Miguel Angel Moratinos Cuyaubé
valsts sekretārs Eiropas Savienības
jautājumos
Alberto Navardo González
FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
Eiropas lietu ministre ārlietu ministra pakļautībā
Claudie Haigneré
ārkārtējais un
pilnvarotais vēstnieks, Francijas Republikas pastāvīgais
pārstāvis Eiropas Savienībā
Pierre Sellal
ĪRIJAS PREZIDENTES VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Dermot Ahern
valsts ministrs Eiropas lietās
Noel Treacy
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
valsts sekretāra vietnieks ārlietās
Roberto Antonione
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
Itālijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Rocco Antonio Cangelosi
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
George Iacovou
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Kipras Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Nicholas Emiliou
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS
PREZIDENTES VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Artis Pabriks
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Eduards Stiprais
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Antanas Valionis
Ārlietu ministrijas sekretāra
vietnieks
Albinas Januska
VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ
premjerministrs, valsts ministrs, finanšu ministrs
Jean-Claude Juncker
premjerministra vietnieks, ārlietu
un imigrācijas ministrs
Jean Asselborn
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Dr. Ferenc Somogyi
Eiropas Savienības lietu ministrs bez
portfeļa
Dr. Etele Baráth
MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ
ārlietu ministrs
The Hon Michael Frendo
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Maltas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Richard Cachia Caruana
VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES
KARALIENES VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Dr. B.R. Bot
Eiropas lietu ministrs
Atzo Nicolaï
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ
PREZIDENTA VĀRDĀ
vicekanclers
Hubert Gorbach
federālā ārlietu ministre
Dr. Ursula Plassnik
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Adam Daniel Rotfeld
valsts sekretārs Eiropas
lietās
Jarosław Pietras
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
valsts un ārlietu ministrs
Diogo Pinto de Freitas do Amaral
valsts sekretārs
Eiropas lietās
Fernando Manuel de Mendonça D’Oliveira
Neves
RUMĀNIJAS VALSTS VĀRDĀ
Rumānijas prezidents
Traian Băsescu
Rumānijas premjerministrs
Călin Popescu-Tăriceanu
ārlietu ministrs
Mihai-Răzvan Ungureanu
galvenais sarunu vadītājs ar
Eiropas Savienību
Leonard Orban
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Božo Cerar
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Eduard Kukan
valsts sekretārs ārlietās
József Berényi
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Somijas Republikas
pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā
Eikka Kosonen
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS
VĀRDĀ
ārlietu ministre
Laila Freivalds
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
Zviedrijas Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Sven-Olof Petersson
VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN
ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Sir John Grant Kcmg
I pielikums
KONVENCIJU UN PROTOKOLU
SARAKSTS, kuriem Bulgārija
un Rumānija pievienojas līdz ar pievienošanos
(minēts Protokola
3. panta 3. punktā)
1. 1980. gada 19. jūnija
Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,
kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 266,
9.10.1980., 1. lpp.)
– 1984. gada 10. aprīļa Konvencija
par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta
parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 146, 31.5.1984.,
1. lpp.)
– 1988. gada 19. decembra Pirmais
protokols par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju
par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta
parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 48, 20.2.1989.,
1. lpp.)
– 1988. gada 19. decembra Otrais
protokols par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu
Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami
līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19.
jūnijā (OV L 48, 20.2.1989., 17. lpp.)
– 1992. gada 18. maija Konvencija
par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos
Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,
kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 333,
18.11.1992., 1. lpp.)
– 1996. gada 29. novembra
Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un
Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta
parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, kā arī Pirmajam un
Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa (OV C
15, 15.1.1997.,10. lpp.)
2. 1990. gada 23. jūlija
Konvencija par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar
saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV L 225, 20.8.1990.,10.
lpp.)
– 1995. gada 21. decembra
Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un
Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par divkāršas
nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas
koriģēšanu (OV C 26, 31.1.1996., 1.lpp.)
– 1999. gada 25. maija Protokols,
ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par divkāršas
nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas
koriģēšanu (OV C 202, 16.7.1999.,1. lpp.)
3. 1995. gada 26. jūlija
Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas
izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.
pantu (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.)
– 1996. gada 27. septembra
Protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu (OV C 313, 23.10.1996., 2. lpp.)
– 1996. gada 29. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu
finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā
ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151, 20.5.1997., 2.
lpp.)
– 1997. gada 19. jūnija Otrais
protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu (OVC221, 19.7.1997., 12. lpp.)
4. 1995. gada 26. jūlija
Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola
Konvencija), kuras pamatā ir K.3. pants Līgumā par Eiropas
Savienību (OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.)
– 1996. gada 24. jūlija Protokols,
kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.
pantu, par to, kā Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi
interpretē ar Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu
palīdzību (OV C 299, 9.10.1996., 2. lpp.)
– 1997. gada 19. jūnija Protokols,
kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.
pantu un Eiropola Konvencijas 41. panta 3. punktu, par Eiropola,
tā struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku
privilēģijām un imunitāti (OV C 221, 19.7.1997., 2. lpp.)
– 2000. gada 30. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu
Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola
Konvencija), un ar ko groza minētās Konvencijas 2. pantu un
pielikumu (OV C 358, 13.12.2000., 2. lpp.)
– 2002. gada 28. novembra
Protokols, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Policijas biroja
izveidi (Eiropola Konvencija) un Protokolu par Eiropola, tā
struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām
un imunitāti (OV C 312, 16.12.2002., 2. lpp.)
– 2003. gada 27. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu
Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola
Konvencija), un ar ko groza minēto Konvenciju (OV C 2, 6.1.2004.,
3. lpp.)
5. 1995. gada 26. jūlija
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu
muitas vajadzībām (OV C 316, 27.11.1995., 34. lpp.)
– 1996. gada 29. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par to, kā Konvencijas par informācijas
tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām interpretē ar Eiropas
Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151,
20.5.1997., 16. lpp.)
– 1999. gada 12. marta Protokols,
kurš izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas
Savienību, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomu
Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas
vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura
iekļaušanu Konvencijā (OV C 91, 31.3.1999., 2. lpp.)
– 2003. gada 8. maija Protokols,
kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un
kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes
izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģijas
izmantošanu muitas vajadzībām (OV C 139, 13.6.2003., 2. lpp.)
6. 1997. gada 26. maija
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. panta 2.punkta c) apakšpunktu, par Eiropas Kopienu
ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības
apkarošanu (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.)
7. 1997. gada 18. decembra
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību
muitas pārvalžu starpā (OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.)
8. 1998. gada 17. jūnija
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par vadītāja tiesību atņemšanu (OV C 216,
10.7.1998., 2. lpp.)
9. 2000. gada 29. maija Konvencija
par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību
krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu
Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000, 3. lpp.)
– 2001. gada 16. oktobra
Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības
dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un ko Padome
izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību
(OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.)
II pielikums
Šengenas acquis noteikumi, kas
iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas
pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuri no
pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami
tajās
(minēti Protokola 4. panta 1.
punktā)
1. Beniluksa
Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās
Republikas un Francijas Republikas 1985. gada 14. jūnija līgums
par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām
robežām1.
2. Turpmāk
norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā
Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu
par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās
Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas2, ņemot vērā šo
dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā
uzskaitītajiem aktiem:
1. pants, ciktāl
tas attiecas uz šo punktu; 3. līdz 7. pants, izņemot 5. panta 1.
punkta d) apakšpunktu; 13. pants; 26. un 27. pants; 39. pants;
44. līdz 59. pants; 61. līdz 63. pants; 65. līdz 69. pants; 71.
līdz 73. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz
130. pants, ciktāl tie attiecas uz šo punktu; un 136. pants;
Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija.
3. Turpmāk
norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19.
jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada
14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu
pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās
deklarācijas, ņemot vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar
dažiem 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
a) 1990. gada 27.
novembrī parakstītais Nolīgums par Itālijas Republikas
pievienošanos:
– 4.
pants;
– Nobeiguma akta
II daļas 1. kopējā deklarācija;
b) 1991. gada 25.
jūnijā parakstītais Nolīgums par Spānijas Karalistes
pievienošanos:
– 4.
pants;
– Nobeiguma akta
II daļas 1. kopējā deklarācija;
– Nobeiguma akta
III daļas 2. kopējā deklarācija;
c) 1991. gada 25.
jūnijā parakstītais Nolīgums par Portugāles Republikas
pievienošanos:
– 4., 5. un 6.
pants;
– Nobeiguma akta
II daļas 1. kopējā deklarācija;
d) 1992. gada 6.
novembrī parakstītais Nolīgums par Grieķijas Republikas
pievienošanos:
– 3., 4. un 5.
pants;
– Nobeiguma akta
II daļas 1. kopējā deklarācija;
– Nobeiguma akta
III daļas 2. kopējā deklarācija;
e) 1995. gada 28.
aprīlī parakstītais Nolīgums par Austrijas Republikas
pievienošanos:
– 4.
pants;
– Nobeiguma akta
II daļas 1. kopējā deklarācija;
f) 1996. gada 19.
decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes
pievienošanos:
– 4. pants, 5.
panta 2. punkts un 6. pants;
– Nobeiguma akta
II daļas 1. un 3. kopējā deklarācija;
g) 1996. gada 19.
decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas
pievienošanos:
– 4. un 5.
pants;
– Nobeiguma akta II daļas 1. un 3.
kopējā deklarācija;
– Nobeiguma akta III daļas Somijas
Republikas valdības deklarācija par Ālandu salām
h) 1996. gada 19. decembrī
parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes
pievienošanos:
– 4. un 5. pants;
– Nobeiguma akta II daļas 1. un 3.
kopējā deklarācija
4. Turpmāk norādītie nolīgumi, ko
Padome noslēgusi saskaņā ar Šengenas Protokola 6. pantu:
– 1999. gada 18. maija Nolīgums
starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un
Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas
acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tostarp
tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas un tam pievienotā
vēstuļu apmaiņa3, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu
1999/439/EK4;
– 1999. gada 30. jūnija Nolīgums,
ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un
Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp
Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no
vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no
otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm
valstīm5, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu
2000/29/EK6;
– 2004. gada 25. oktobrī
parakstītais Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un
Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu
Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un
pilnveidošanā7.
5. Turpmāk norādītie noteikumi
lēmumos, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990.
gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985.
gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles
atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā šo dokumentu
grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem
aktiem:
Izpildu komitejas 1993. gada 14.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (93)10 par ministru un valsts
sekretāru deklarācijām
Izpildu komitejas 1993. gada 14.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (93)14 par tiesiskās sadarbības
uzlabošanu narkotiku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā
Izpildu komitejas 1994. gada 21.
novembra Lēmums SCH/Com-ex (94)16rev par kopīgu ieceļošanas un
izceļošanas zīmogu ieviešanu
Izpildu komitejas 1994. gada 22.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (94)28 rev par 75. pantā paredzēto
sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai
Izpildu komitejas 1994. gada 22.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (94)29 rev par to, kā nodrošināt, ka
stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko īsteno
Šengenas Līgumu
Izpildu komitejas 1995. gada 20.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (95) 21 par Šengenas valstu ātru
apmaiņu ar statistikas datiem un īpašiem datiem par iespējamiem
darbības traucējumiem pie ārējām robežām
Izpildu komitejas 1998. gada 21.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (98) 1 rev 2 par darba grupas darbību,
ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem
noteikumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
septembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 26 def, ar ko izveido Pastāvīgo
komiteju Šengenas konvencijas izvērtēšanai un īstenošanai
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
septembra Lēmums SCH/Com-e (98) 35 rev 2 par Kopējās
rokasgrāmatas nosūtīšanu ES kandidātvalstīm
Izpildu komitejas 1998. gada 27.
oktobra Lēmums SCH/Com-ex (98) 37 def 2 par pasākumiem nelegālas
imigrācijas apkarošanai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš
2. punktā norādītajiem noteikumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 51 rev 3 par policiju pārrobežu
sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 52 par Rokasgrāmatu policiju
pārrobežu sadarbībai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2.
punktā norādītajiem noteikumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 57 par saskaņotas formas
ieviešanu ielūgumu, sponsorēšanas un izmitināšanas
apliecinājumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex (98) 59 rev par dokumentu konsultantu
saskaņotu izmantošanu
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99)1 rev 2 par stāvokli narkotiku
jomā
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 6 par Šengenas acquis
attiecībā uz telekomunikācijām
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 7 rev 2 par sadarbības
koordinatoriem
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 8 rev 2 par vispārīgiem principiem
attiecībā uz informatoru atlīdzību
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99) 10 par šaujamieroču nelegālu
tirdzniecību
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99)13 par Kopējās rokasgrāmatas un
Kopējās konsulārās instrukcijas gala variantu:
– Kopējās konsulārās instrukcijas
1.–3., 7., 8. un 15. pielikums
– Kopējā rokasgrāmata, ciktāl tā
attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem, tostarp
rokasgrāmatas 1., 5., 5.A, 6., 10. un 13. pielikums
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex (99)18 par policiju sadarbības
uzlabošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā.
6. Turpmāk norādītās deklarācijas,
ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19.
jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14.
jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie
kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz iepriekš 2.
punktā norādītajiem noteikumiem:
Izpildu komitejas 1996. gada 26.
jūnija Deklarācija SCH/Com-ex (96) decl 6 rev 2 par izdošanu
Izpildu komitejas 1998. gada 9.
februāra Deklarācija SCH/Com-ex (97) decl 13 rev 2 par
nepilngadīgu personu nolaupīšanu.
7. Turpmāk norādītie lēmumi, kurus
pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā
Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām
robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz iepriekš 2. punktā
norādītajiem noteikumiem:
Centrālās grupas 1998. gada 27.
oktobra Lēmums SCH/C (98)117 par pasākumiem nelegālas imigrācijas
apkarošanai
Centrālās grupas 1999. gada 22.
marta Lēmums SCH/C (99) 25 par vispārīgiem principiem attiecībā
uz informatoru atlīdzību.
8. Šādi akti, kas pieņemti
atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar
to:
Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95
(1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L
164, 14.7.1995., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999.
gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas
Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119,
7.5.1999., 49. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999.
gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai
atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par
Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem radītu tiesisko
pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kas veido Šengenas
acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999.
gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas
līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem
rada tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kuri veido
Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999.
gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas
Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes
Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas
acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176,
10.7.1999., 31. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999.
gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu
piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000.
gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās
Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis
noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43.lpp.)
Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000.
gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40.
panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu
Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu
par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L
248, 3.10.2000., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/751/EK (2000.
gada 30. novembris) par slepenības atcelšanu attiecībā uz dažām
daļām Kopējā rokasgrāmatā, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura
izveidota ar Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu (OV L 303, 2.12.2000., 29. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000.
gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā,
Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309,
9.10.2000., 24. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001
(2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu,
kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt
vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī
prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 789/2001
(2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras
attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām
procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (OV L 116, 26.4.2001., 2.
lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 790/2001
(2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras
attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām
procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (OV L 116,
26.4.2001., 5. lpp.)
Padomes Lēmums 2001/329/EK (2001.
gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopējās konsulārās
instrukcijas VI daļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopējās
rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OV L 116, 26.4.2001., 32.
lpp.), ciktāl šis lēmums attiecas uz Kopējās konsulārās
instrukcijas 3. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas 5.a
pielikumu
Padomes Direktīva 2001/51/EK
(2001. gada 28. jūnijs), ar ko papildina 26. pantu Konvencijā, ar
kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187,
10.7.2001., 45. lpp.)
Padomes Lēmums 2001/886/TI (2001.
gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas
Sistēmas (SISII) izstrādi (OVL328, 13.12.2001., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2414/2001
(2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.
539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem,
šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to
trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas
(OVL327, 12.12.2001., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001
(2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas
Informācijas Sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001.,
4. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002
(2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu
uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir
ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo
veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 334/2002
(2002. gada 18. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.
1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 53, 23.2.2002., 7.
lpp.)
Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002.
gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas
acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20.
lpp.)
Padomes Lēmums 2002/352/EK (2002.
gada 25. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L
123, 9.5.2002., 47. lpp.)
Padomes Lēmums 2002/353/EK (2002.
gada 25. aprīlis) par slepenības atcelšanu attiecībā uz II daļu
Kopējā rokasgrāmatā, kuru pieņēmusi Izpildu komiteja, kas
izveidota ar Konvenciju, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu (OV L 123, 9.5.2002., 49. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002
(2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju
formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 2002/587/EK (2002.
gada 12. jūlijs) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L
187, 16.7.2002., 50. lpp.)
Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI
(2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas
stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un
uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.)
Padomes Direktīva 2002/90/EK
(2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas,
tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17.
lpp.)
Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003.
gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru
izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes
norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 453/2003
(2003. gada 6. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar
ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot
dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo
valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L
69, 13.3.2003., 10. lpp.)
Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003.
gada 2. oktobris), ar ko groza 40. panta 1. punktu un 7. punktu
Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu
par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L
260, 11.10.2003., 37. lpp.)
Padomes Direktīva2003/110/EK
(2003.gada 25.novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai
veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26.
lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004
(2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla
izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.)
Padomes Lēmums Nr. 2004/466/EK
(2004. gada 29. aprīlis), ar kuru groza Kopējo rokasgrāmatu, lai
iekļautu noteikumus par mērķtiecīgām robežu kontrolēm attiecībā
uz pavadītiem nepilngadīgiem bērniem (OV L 157, 30.4.2004., 136.
lpp.)
Padomes Direktīva 2004/82/EK
(2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus
par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.)
Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004.
gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no
divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu
piederīgos, uz kuriem divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā
attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28.
lpp.)
Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004.
gada 29. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas grozīšanu (OV L 261,
6.8.2004., 36. lpp.)
Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004.
gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS)
(OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.)
Padomes Regula (EK) 2007/2004
(2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas aģentūru
operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1.lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2133/2004
(2004. gada 13. decembris) par prasību dalībvalstu kompetentām
iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas
dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par
saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un
Kopējā rokasgrāmatā (OV L 369, 16.12.2004., 5 lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004
(2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas
standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV
L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)
__________________________________________________________________
1 OV L 239, 22.9.2000., 13.
lpp.
2 OV L 239, 22.9.2000.,
19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu
(EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).
3 OV L 176, 10.7.1999.,
36. lpp.
4 OV L 176, 10.7.1999.,
35. lpp.
5 OV L 15, 20.1.2000.,
2. lpp.
6 OV L 15, 20.1.2000.,
1. lpp.
7 Kamēr šis nolīgums
vēl nav noslēgts – tiktāl, ciktāl to piemēro provizoriski.
III pielikums
Protokola 16.
pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu
pielāgojumi
1. Uzņēmējdarbības
tiesības. Rūpnieciskā īpašuma tiesības
I. Kopienas
preču zīme
31994 R 0040: Padomes Regula (EK)
Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi
(OVL11, 14.1.1994., 1. lpp.), ko groza:
– 31994 R 3288: Padomes
22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3288/94 (OVL349, 31.12.1994.,
83.lpp.),
– 32003 R 0807: Padomes 14.4.2003.
Regula (EK) Nr. 807/2003 (OVL122, 16.5.2003., 36.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32003 R 1653: Padomes 18.6.2003.
Regula (EK) Nr. 1653/2003 (OVL245, 29.9.2003., 36.lpp.),
– 32003 R 1992: Padomes
27.10.2003. Regula (EK) Nr. 1992/2003 (OVL296, 14.11.2003.,
1.lpp.),
– 32004 R 0422: Padomes 19.2.2004.
Regula (EK) Nr. 422/2004 (OVL70, 9.3.2004., 1. lpp.).
Regulas 159.a panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas
Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas,
Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk
“jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas preču zīme,
kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai
pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz
iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu
tās vienādu darbību visā Kopienā.”.
II. Papildu
aizsardzības sertifikāti
1. 31992 R 1768: Padomes Regula
(EEK) Nr. 1768/92 (1992. gada 18. jūnijs) par papildu
aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L182, 2.7.1992., 1.
lpp.), ko groza:
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C
241, 29.8.1994., 21. lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
a) Regulas 19.a pantam pievieno
šādus punktus:
“k) ikvienām zālēm, ko
aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības
atļauja kā zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var
Bulgārijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums
sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc
pievienošanās dienas;
l) ikvienām zālēm, ko
aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības
atļauja kā zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var
Rumānijā piešķirt sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7.
panta 1. punktā paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta
saņemšanai var iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais,
pievienošanās dienā.”.
b) Regulas 20. panta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šo regulu piemēro
attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi
attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai
piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā,
Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.
2. 31996 R 1610: Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada
23.jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu
attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L198, 8.8.1996.,
30. lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
a) Regulas 19.a pantam pievieno
šādus punktus:
“k) ikvienam augu
aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un
kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir
saņemta pēc 2000. gada 1.janvāra, var Bulgārijā piešķirt
sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai
ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;
l) ikvienam augu
aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un
kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir
saņemta pēc 2000. gada 1.janvāra, var Rumānijā piešķirt
sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā
paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var
iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās
dienā.”.
b) Regulas 20. panta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šo regulu piemēro
attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi
attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai
piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā,
Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.
III. Kopienas
dizainparaugi
32002 R 0006: Padomes Regula (EK)
Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas
dizainparaugiem (OVL3, 5.1.2002., 1. lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
Regulas 110.a panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas
Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas,
Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk
“jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas
dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai
pieteikti pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz
iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu
tās vienādu darbību visā Kopienā.”.
2.
LAUKSAIMNIECĪBA
1. 31989 R 1576: Padomes Regula (EEK)
Nr. 1576/89 (1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus
noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu
un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.) un ko groza:
– 31992 R 3280: Padomes 9.11.1992.
Regula (EEK) Nr. 3280/92 (OV L 327, 13.11.1992., 3. lpp.),
– 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta
un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/94 (OV L 366,
31.12.1994., 1. lpp.),
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C
241, 29.8.1994., 21. lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
a) Regulas 1. panta 4. punkta i)
apakšpunktam pievieno šādu punktu:
“5) Vienīgi attiecībā
uz alkoholiskiem dzērieniem, kas ražoti Rumānijā, nosaukumu
“augļu alkohols” var aizstāt ar norādi “Pălincă”.”;
b) Regulas II pielikumu papildina
ar šādiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem:
– 4. punktā –
“Vinars Târnave”, “Vinars Vaslui”,
“Vinars Murfatlar”, “Vinars Vrancea”,
“Vinars Segarcea”;
– 6. punktā –
“Сунгурларска гроздова ракия / Гроздова ракия от
Сунгурларе / Sungurlarska grozdova rakiya /
Grozdova rakiya no Sungurlare”, “Сливенска
перла (Сливенска гроздова ракия / Гроздова ракия от
Сливен) / Slivenska perla (Slivenska
grozdova rakiya / Grozdova rakiya from Sliven)”,
“Стралджанска мускатова ракия / Мускатова ракия от
Стралджа / Straldjanska muscatova rakiya /
Muscatova rakiya no Straldja”,
“Поморийска гроздова ракия / Гроздова ракия от
Поморие / Pomoriyska grozdova rakiya / Grozdova
rakiya no Pomorie”, “Русенска бисерна
гроздова ракия / Бисерна гроздова ракия от Русе /
Rusenska biserna grozdova rakiya / Biserna
grozdova rakiya no Ruse”, “Бургаска мускатова
ракия / Мускатова ракия от Бургас /
Bourgaska muscatova rakiya / Muscatova rakiya no
Bourgas”, “Добруджанска мускатова ракия /
Мускатова ракия от Добруджа / Dobrudjanska
muscatova rakiya / Muscatova rakiya no
Dobrudja”, “Сухиндолска гроздова ракия /
Гроздова ракия от Сухиндол / Suhindolska grozdova
rakiya / Grozdova rakiya no Suhindol”,
“Карловска гроздова ракия / Гроздова pакия от
Карлово / Karlovska grozdova rakiya / Grozdova
rakiya no Karlovo”;
– 7. punktā –
“Троянска сливова ракия / Сливова ракия от Троян /
Troyanska slivova rakiya / Slivova rakiya no
Troyan”, “Силистренска кайсиева ракия / Кайсиева
ракия от Силистра / Silistrenska kaysieva
rakiya / Kaysieva rakiya no Silistra”,
“Тервелска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от
Тервел / Tervelska kaysieva rakiya / Kaysieva
rakiya no Tervel”, “Ловешка сливова ракия /
Сливова ракия от Ловеч / Loveshka slivova rakiya /
Slivova rakiya no Lovech”, “Ţuică Zetea de Medieşu
Aurit”, “Ţuică de Valea Milcovului”, “Ţuică de
Buzău”, “Ţuică de Argeş”, “Ţuică de Zalău”,
“Ţuică ardelenească de Bistriţa”, “Horincă de
Maramureş”, “Horincă de Cămârzan”, “Horincă de
Seini”, “Horincă de Chioar”, “Horincă de
Lăpuş”, “Turţ de Oaş”, “Turţ de Maramureş”.
2. 31991 R 1601: Padomes Regula
(EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka
vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus
saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu
definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149,
14.6.1991., 1. lpp.) un ko groza:
– 31992 R 3279: Padomes 9.11.1992.
Regula (EEK) Nr. 3279/92 (OVL327, 13.11.1992., 1. lpp.),
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C
241, 29.8.1994., 21. lpp.),
– 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta
un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/1994 (OV L 366,
31.12.1994., 1. lpp.),
– 31996 R 2061: Eiropas Parlamenta
un Padomes 8.10.1996. Regula (EK) Nr. 2061/2001 (OV L 277,
30.10.1996., 1. lpp.),
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Regulas 2. panta 3. punktā pēc h)
apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:
“i) Pelin –
aromatizēts vīnu saturošs dzēriens, kas iegūts no baltvīna vai
sarkanvīna, koncentrētas vīnogu misas, vīnogu sulas (vai biešu
cukura) un īpašas zāļu tinktūras, ar spirta tilpumkoncentrāciju
ne mazāku par 8,5 %, ar cukura saturu, ko izsaka kā invertcukuru,
kura īpatsvars ir 45–50 grami litrā, un ar kopējo skābumu, ko
izsaka kā vīnskābi, ne mazāku par 3 gramiem litrā.”
un i) apakšpunktu
pārdēvē par j) apakšpunktu.
3. 31992 R 2075: Padomes Regula
(EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus
kopīgo organizāciju (OVL215, 30.7.1992., 70. lpp.), ko groza:
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C
241, 29.8.1994., 21. lpp.),
– 31994 R 3290: Padomes
22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105.
lpp.),
– 31995 R 0711: Padomes 27.3.1995.
Regula (EK) Nr. 711/95 (OV L 73, 1.4.1995., 13. lpp.),
– 31996 R 0415: Padomes 4.3.1996.
Regula (EK) Nr. 415/96 (OV L 59, 8.3.1996., 3. lpp.),
– 31996 R 2444: Padomes
17.12.1996. Regula (EK) Nr. 2444/96 (OV L 333, 21.12.1996., 4.
lpp.),
– 31997 R 2595: Padomes
18.12.1997. Regula (EK) Nr. 2595/97 (OV L 351, 23.12.1997., 11.
lpp.),
– 31998 R 1636: Padomes 20.7.1998.
Regula (EK) Nr. 1636/98 (OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.),
– 31999 R 0660: Padomes 22.3.1999.
Regula (EK) Nr. 660/1999 (OV L 83, 27.3.1999., 10. lpp.),
– 32000 R 1336: Padomes 19.6.2000.
Regula (EK) Nr. 1336/2000 (OV L 154, 27.6.2000., 2. lpp.),
– 32002 R 0546: Padomes 25.3.2002.
Regula (EK) Nr. 546/2002 (OV L 84, 28.3.2002., 4. lpp.),
– 32003 R 0806: Padomes 14.4.2003.
Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.),
– 32003 R 2319: Padomes
17.12.2003. Regula (EK) Nr. 2319/2003 (OV L 345, 31.12.2003., 17.
lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
a) Pielikuma V punktu “Saulē
kaltēta tabaka” papildina ar šādu tekstu:
“Molovata
Ghimpaţi
Bărăgan”.
b) Pielikuma VI punktu
“Basmas” papildina ar šādu tekstu:
“Djebel
Nevrokop
Dupnitsa
Melnik
Ustina
Harmanli
Krumovgrad
Iztochen Balkan
Topolovgrad
Svilengrad
Srednogorska
yaka”.
c) Pielikuma VIII punktu “Kaba
Koulak (klasiskā)” papildina ar šādu tekstu:
“Severna
Bulgaria
Tekne”.
4. 31996 R 2201: Padomes Regula
(EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu
pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 297,
21.11.1996., 29. lpp.), ko groza:
– 31997 R 2199: Padomes
30.10.1997. Regula (EK) Nr. 2199/97 (OV L 303, 6.11.1997., 1.
lpp.),
– 31999 R 2701: Padomes
14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2701/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 5.
lpp.),
– 32000 R 2699: Padomes 4.12.2000.
Regula (EK) Nr. 2699/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 9. lpp.),
– 32001 R 1239: Padomes 19.6.2001.
Regula (EK) Nr. 1239/2001 (OV L 171, 26.6.2001., 1. lpp.),
– 32002 R 0453: Komisijas
13.3.2002. Regula (EK) Nr. 453/2002 (OV L 72, 14.3.2002., 9.
lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32004 R 0386: Komisijas
1.3.2004. Regula (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2003., 25.
lpp.).
Regulas III pielikumu aizstāj ar
šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
5. pantā minētie
pārstrādes limiti
Svaiga produkta
tīrais svars
(tonnās)
|
Kopienas limiti
|
Tomāti
|
Persiki
|
Bumbieri
|
|
8 860 061
|
560 428
|
105 659
|
|
Valstu limiti
|
|
Bulgārija
|
156 343
|
17 843
|
n.a.
|
|
|
Čehijas Republika
|
12 000
|
1 287
|
11
|
|
|
Grieķija
|
1 211 241
|
300 000
|
5 155
|
|
|
Spānija
|
1 238 606
|
180 794
|
35 199
|
|
|
Francija
|
401 608
|
15 685
|
17 703
|
|
|
Itālija
|
4 350 000
|
42 309
|
45 708
|
|
|
Kipra
|
7 944
|
6
|
n.a.
|
|
|
Latvija
|
n.a.
|
n.a.
|
n.a.
|
|
|
Ungārija
|
130 790
|
1 616
|
1 031
|
|
|
Malta
|
27 000
|
n.a.
|
n.a.
|
|
|
Nīderlande
|
n.a.
|
n.a.
|
243
|
|
|
Austrija
|
n.a.
|
n.a.
|
9
|
|
|
Polija
|
194 639
|
n.a.
|
n.a.
|
|
|
Portugāle
|
1 050 000
|
218
|
600
|
|
|
Rumānija
|
50 390
|
523
|
n.a.
|
|
|
Slovākija
|
29 500
|
147
|
n.a.
|
|
n.a. = nav attiecināms
|
”.
5. 31998 R 2848: Komisijas Regula
(EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki
izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92
piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un
īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē
(OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), un ko groza:
– 31999 R 0510: Komisijas
8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OV L 60, 9.3.1993., 54.
lpp.),
– 31999 R 0731: Komisijas
7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OV L 93, 8.4.1999., 20.
lpp.),
– 31999 R 1373: Komisijas
25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OV L 162, 26.6.1999., 47.
lpp.),
– 31999 R 2162: Komisijas
12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OV L 265, 13.10.1999., 13.
lpp.),
– 31999 R 2637: Komisijas
14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OV L 323, 15.12.1999., 8.
lpp.),
– 32000 R 0531: Komisijas
10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OV L 64, 11.3.2000., 13.
lpp.),
– 32000 R 0909: Komisijas
2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OV L 105, 3.5.2000., 18.
lpp.),
– 32000 R 1249: Komisijas
15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OV L 142, 16.6.2000., 3.
lpp.),
– 32001 R 0385: Komisijas
26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001., 18.
lpp.),
– 32001 R 1441: Komisijas
16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OV L 193, 17.7.2001., 5.
lpp.),
– 32002 R 0486: Komisijas
18.3.2002. Regula (EK) Nr. 486/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 9.
lpp.),
– 32002 R 1005: Komisijas
12.6.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OV L 153, 13.6.2002., 3.
lpp.),
– 32002 R 1501: Komisijas
22.8.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OV L 227, 23.8.2002., 16.
lpp.),
– 32002 R 1983: Komisijas
7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8.
lpp.),
– 32004 R 1809: Komisijas
18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 18.
lpp.).
Regulas I pielikumu aizstāj ar
šādu pielikumu:
“I PIELIKUMS
Garantijas
sliekšņa procenti ražotāju grupu atzīšanai pa dalībvalstīm vai
noteiktiem rajoniem
|
Ražotāju grupas reģistrācijas
dalībvalsts vai noteikts rajons
|
Procenti
|
|
Vācija, Spānija (izņemot
Kastīliju un Leonu, Navarru un Kampeso zonu Basku zemē),
Francija (izņemot Ziemeļfranciju–Padekalē un Pikardiju),
Itālija, Portugāle (izņemot Azoru autonomo apgabalu),
Beļģija, Austrija, Rumānija
|
2 %
|
|
Grieķija (izņemot Ēpeiru),
Azoru autonomais apgabals (Portugāle),
Ziemeļfrancija–Padekalē un Pikardija (Francija), Bulgārija
(izņemot Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas
pašvaldība Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas,
Šumenas, Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General
Toševo, Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo
pašvaldības Ziemeļbulgārijas zonā
|
1 %
|
|
Kastīlija un Leona, Navarra
un Kampeso zona Basku zemē (Spānija), Ēpeira (Grieķija),
Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas pašvaldība
Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas, Šumenas,
Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General Toševo,
Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo pašvaldība
Ziemeļbulgārijas zonā
|
0,3 %
|
”.
6. 31999 R 1493: Padomes Regula
(EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo
organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), ko groza:
– 32000 R 1622: Komisijas
24.7.2000. Regula (EK) Nr. 1622/2000 (OV L 194, 31.7.2000., 1.
lpp.),
– 32000 R 2826: Padomes
19.12.2000. Regula (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2.
lpp.),
– 32001 R 2585: Padomes
19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2585/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 10.
lpp.),
– 32003 R 0806: Padomes 14.4.2003.
Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32003 R 1795: Komisijas
13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13.
lpp.).
a) Regulas 6. pantam pievieno šādu
punktu:
“5. Attiecībā uz
Bulgāriju un Rumāniju – no jauna noteiktās stādīšanas tiesības
piešķir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanai, un šīs
platības no pievienošanās dienas nepārsniedz 1,5 % no kopējās
izmantotās vīna dārzu platības, kas attiecībā uz Bulgāriju ir
2302,5 hektāri un attiecībā uz Rumāniju – 2830,5 hektāri. Šīs
tiesības piešķir no valsts rezerves, uz ko attiecas 5.
pants.”.
b) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“g) Rumānijā:
Podişul Transilvaniei zona”.
c) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 3. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu
teikumu:
“d) Slovākijā –
Tokay reģions;
e) Rumānijā –
ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta
g) apakšpunktā vai 5. punkta f) apakšpunktā.”.
d) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
“e) Bulgārijā – ar
vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska
Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon
(Черноморски район), Rozova Dolina (Розова
долина);
f) Rumānijā –
ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dealurile
Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei,
Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu
vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni.”.
e) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 6. punktam pievieno šādu daļu:
“Bulgārijā vīnogu
audzēšanas zona C III a) ir ar vīnogulājiem apstādītas platības,
kas nav norādītas 5. punkta e) apakšpunktā.”.
f) Regulas V pielikuma D daļas 3.
punktā aiz vārdiem “kā arī Ungārijas” pievieno šādu tekstu:
“, Rumānijas”.
7. 32000 R 1673: Padomes Regula
(EK) (Nr. 1673/2000 2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu un
kaņepju tirgu kopīgo organizāciju (OV L193, 29.7.2000., 16.
lpp.), kuru groza:
– 32002 R 0651: Komisijas
16.4.2002. Regula (EK) Nr. 651/2002 (OV L 101, 17.4.2002., 3.
lpp.),
– 12003 T: Akta par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32003 R 1782: Padomes 29.9.2003.
Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.),
– 32004 R 0393: Padomes 24.2.2004.
Regula (EK) Nr. 393/2004 (OV L 65, 3.3.2004., 4. lpp.).
a) Regulas 3. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Attiecībā uz garo
linšķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80878 tonnas
tirdzniecības gadā, un to sadala visām dalībvalstīm kā valstij
garantēto daudzumu. Daudzumu sadala šādi:
– 13 800 tonnas Beļģijai,
– 13 tonnas Bulgārijai,
– 1923 tonnas Čehijas
Republikai,
– 300 tonnas Vācijai,
– 30 tonnas Igaunijai,
– 50 tonnas Spānijai,
– 55 800 tonnas Francijai,
– 360 tonnas Latvijai,
– 2263 tonnas Lietuvai,
– 4800 tonnas Nīderlandei,
– 150 tonnas Austrijai,
– 924 tonnas Polijai,
– 50 tonnas Portugālei,
– 42 tonnas Rumānijai,
– 73 tonnas Slovākijai,
– 200 tonnas Somijai,
– 50 tonnas Zviedrijai,
– 50 tonnas Apvienotajai
Karalistei.”.
b) Regulas 3. panta 2. punkta
ievaddaļu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
“2. Attiecībā uz īso
linšķiedru un kaņepju šķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu
147265 tonnas tirdzniecības gadā, par kuru var piešķirt atbalstu.
Šo daudzumu sadala šādi:
a)
kā valstīm garantēto daudzumu šādām dalībvalstīm:
– 10350 tonnas Beļģijai,
– 48 tonnas Bulgārijai,
– 2866 tonnas Čehijas
Republikai,
– 12800 tonnas Vācijai,
– 42 tonnas Igaunijai,
– 20000 tonnas Spānijai,
– 61350 tonnas Francijai,
– 1313 tonnas Latvijai,
– 3463 tonnas Lietuvai,
– 2061 tonnas Ungārijai,
– 5550 tonnas Nīderlandei,
– 2500 tonnas Austrijai,
– 462 tonnas Polijai,
– 1750 tonnas Portugālei,
– 921 tonnas Rumānijai,
– 189 tonnas Slovākijai,
– 2250 tonnas Somijai,
– 2250 tonnas Zviedrijai,
– 12 100 tonnas Apvienotajai
Karalistei.
Ungārijai noteiktais valstij
garantētais daudzums tomēr attiecas vienīgi uz kaņepju
šķiedru;”.
8. 32003 R 1782: Padomes Regula
(EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido
kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr.
1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr.
1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr.
1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270,
21.10.2003., 1. lpp.), ko groza:
– 32004 R 0021: Padomes
17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8.
lpp.),
– 32004 R 0583: Padomes 22.3.2004.
Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.),
– 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004.
Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),
– 32004 R 0864: Padomes
29.4.2004. Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48.
lpp.).
a) Regulas 2.apanta g) apakšpunktu
aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“g) “jaunās
dalībvalstis” ir Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Kipra,
Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un
Slovākija.”.
b) Regulas 5. panta 2. punkta
pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu:
“Tomēr Bulgārija un Rumānija
nodrošina to, lai zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007.
gada 1. janvārī, tiktu saglabāta pastāvīgajām ganībām.”.
c) Regulas 54. panta 2. punkta
pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju datums, kas attiecas uz platībatkarīgā atbalsta
pieteikumu iesniegšanu, ir 2005. gada 30. jūnijs.”.
d) Regulas 71.g pantam pievieno
šādu punktu:
“9. Attiecībā
uz Bulgāriju un Rumāniju:
a) 2.
punktā minētais trīs gadu pārskata posms ir no 2002. gada līdz
2004. gadam;
b) 3.
punkta a) apakšpunktā minētais gads ir 2004. gads;
c) 4.
punkta pirmajā daļā norāde uz 2004. gadu un/vai 2005. gadu nozīmē
2005. gadu un/vai 2006. gadu, un norādes uz 2004. gadu nozīmē
2005. gadu.”.
e) Regulas 71.h pantam
pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2003. gada 30. jūniju nozīmē 2005. gada 30.
jūniju.”.
f) Regulas 74. panta 1.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Atbalstu piešķir par
valsts pamatplatībām tradicionālajās ražošanas zonās, kas
uzskaitītas X pielikumā.
Pamatplatības ir šādas:
|
Bulgārija
|
21800 ha
|
|
Grieķija
|
617000 ha
|
|
Spānija
|
594000 ha
|
|
Francija
|
208000 ha
|
|
Itālija
|
1646000 ha
|
|
Kipra
|
6183 ha
|
|
Ungārija
|
2500 ha
|
|
Austrija
|
7000 ha
|
|
Portugāle
|
118000 ha”.
|
g) Regulas 78. panta 1.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Ar šo
nosaka maksimālu garantēto platību 1 648 000 ha apjomā, par ko
var piešķirt atbalstu.”.
h) Regulas 80. panta 2.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Atbalsts
atbilstīgi ražām attiecīgajās dalībvalstīs ir šāds:
|
|
2004./2005. tirdzniecības
gadā un gadījumā, ja piemēro
71. pantu (EUR/ha)
|
2005./2006. un turpmākajos
tirdzniecības gados (EUR/ha)
|
|
Bulgārija
|
–
|
345,225
|
|
Grieķija
|
1 323,96
|
561,00
|
|
Spānija
|
1 123,95
|
476,25
|
|
Francijā:
|
|
|
|
– valsts pamatteritorija
|
971,73
|
411,75
|
|
– Franču Gviāna
|
1 329,27
|
563,25
|
|
Itālija
|
1 069,08
|
453,00
|
|
Ungārija
|
548,70
|
232,50
|
|
Portugāle
|
1 070,85
|
453,75
|
|
Rumānija
|
–
|
126,075
|
”.
i) Regulas 81. pantu aizstāj
ar šādu pantu:
“81. pants
Platības
Ar šo tiek noteikta katras
ražotājas dalībvalsts pamatplatība. Francijai tomēr nosaka divas
pamatplatības. Pamatplatības ir šādas:
|
Bulgārija
|
4166 ha
|
|
Grieķija
|
20333 ha
|
|
Spānija
|
104973 ha
|
|
Francijā:
– valsts pamatteritorija
– Franču Gviāna
|
19050 ha
4190 ha
|
|
Itālija
|
219588 ha
|
|
Ungārija
|
3222 ha
|
|
Portugāle
|
24667 ha
|
|
Rumānija
|
500 ha.
|
Dalībvalsts var savu pamatplatību
vai pamatplatības sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās saskaņā ar
objektīviem kritērijiem.”.
j) Regulas 84. pantu
aizstāj ar šādu pantu:
“84. pants
Platības
1. Dalībvalsts piešķir Kopienas
atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina,
reizinot attiecīgās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā
noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 120,75.
2. Ar šo nosaka maksimālo
garantēto platību 829 229 ha apjomā.
3. Maksimālo garantēto platību,
kas minēta 2. punktā, sadala šādās valsts garantētajās
platībās:
|
Valsts garantētās platības
(VGP)
|
|
Beļģija
|
100 ha
|
|
Bulgārija
|
11984 ha
|
|
Vācija
|
1500 ha
|
|
Grieķija
|
41100 ha
|
|
Spānija
|
568200 ha
|
|
Francija
|
17300 ha
|
|
Itālija
|
130100 ha
|
|
Kipra
|
5100 ha
|
|
Luksemburga
|
100 ha
|
|
Ungārija
|
2900 ha
|
|
Nīderlande
|
100 ha
|
|
Austrija
|
100 ha
|
|
Polija
|
4200 ha
|
|
Portugāle
|
41300 ha
|
|
Rumānija
|
1645 ha
|
|
Slovēnija
|
300 ha
|
|
Slovākija
|
3100 ha
|
|
Apvienotā Karaliste
|
100 ha
|
4. Dalībvalsts var savu
valsts garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās saskaņā ar
objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā
ar ražošanu.”.
k) Regulas 95. panta 4.
punktam pievieno šādas daļas:
“Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju šā punkta pirmajā daļā minētie kopējie daudzumi ir
noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 I pielikuma f)
tabulā, un tos pārskata saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.
1788/2003 6. panta 1. punkta sesto daļu.
Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju
šā punkta pirmajā daļā minētais 12 mēnešu laikposms ir
2006./2007. gads.”.
l) Regulas 103. panta
otrajai daļai pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju šo punktu piemēros ar nosacījumu, ka vienoto
platībmaksājuma shēmu piemēro 2007. gadā un ka ir izmantotas
tiesības izvēlēties piemērot 66. pantu.”.
m) Regulas 105. panta 1.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1.
Piemaksu platībatkarīgajam maksājumam:
– 291 EUR/ha par 2005./2006.
tirdzniecības gadu,
– 285 EUR/ha par 2006./2007.
tirdzniecības gadu un turpmākajiem gadiem,
maksā par platību, kas paredzēta
cietajiem kviešiem tradicionālajās ražošanas zonās, kuras
uzskaitītas X pielikumā, ievērojot šādus ierobežojumus:
(hektāri)
|
Bulgārija
|
21 800
|
|
Grieķija
|
617 000
|
|
Spānija
|
594 000
|
|
Francija
|
208 000
|
|
Itālija
|
1 646 000
|
|
Kipra
|
6 183
|
|
Ungārija
|
2 500
|
|
Austrija
|
7 000
|
|
Portugāle
|
118 000”.
|
n) Regulas 108. panta otrajai daļai
pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras
2005. gada 30. jūnijā bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika
audzēti kultūraugi vai koki vai kura tika izmantota ar
lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem.”.
o) Regulas 110.c panta 1.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Ar šo tiek
noteikta valsts pamatplatība:
– Bulgārijai: 10237 ha
– Grieķijai: 370000 ha
– Spānijai: 70000 ha
– Portugālei: 360 ha.”.
p) Regulas 110.c panta 2.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Atbalsta
summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas
kritērijiem, ir:
– Bulgārijā: EUR 263;
– Grieķijā: EUR 594 300 000
hektāriem un EUR 342,85 atlikušajiem 70000 hektāriem,
– Spānijā: EUR 1039;
– Portugālē: EUR 556.”;
q) Regulas 116. panta 4.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“4. Piemēro šādus maksimāli
pieļaujamos daudzumus:
|
Dalībvalsts
|
Tiesības (x 1 000)
|
|
Beļģija
|
70
|
|
Bulgārija
|
2 058,483
|
|
Čehijas Republika
|
66,733
|
|
Dānija
|
104
|
|
Vācija
|
2 432
|
|
Igaunija
|
48
|
|
Grieķija
|
11 023
|
|
Spānija
|
19 580
|
|
Francija
|
7 842
|
|
Īrija
|
4 956
|
|
Itālija
|
9 575
|
|
Kipra
|
472,401
|
|
Latvija
|
18,437
|
|
Lietuva
|
17,304
|
|
Luksemburga
|
4
|
|
Ungārija
|
1 146
|
|
Malta
|
8,485
|
|
Nīderlande
|
930
|
|
Austrija
|
206
|
|
Polija
|
335,88
|
|
Portugāle
|
2 690
|
|
Rumānija
|
5 880,620
|
|
Slovēnija
|
84,909
|
|
Slovākija
|
305,756
|
|
Somija
|
80
|
|
Zviedrija
|
180
|
|
Apvienotā Karaliste
|
19 492
|
|
Kopā
|
89 607,008”.
|
r) Regulas 123. panta 8.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“8. Piemēro šādus
reģionālos maksimāli pieļaujamos daudzumus:
|
Beļģija
|
235 149
|
|
Bulgārija
|
90 343
|
|
Čehijas Republika
|
244 349
|
|
Dānija
|
277 110
|
|
Vācija
|
1 782 700
|
|
Igaunija
|
18 800
|
|
Grieķija
|
143 134
|
|
Spānija
|
713 999*
|
|
Francija
|
1 754 732**
|
|
Īrija
|
1 077 458
|
|
Itālija
|
598 746
|
|
Kipra
|
12 000
|
|
Latvija
|
70 200
|
|
Lietuva
|
150 000
|
|
Luksemburga
|
18 962
|
|
Ungārija
|
94 620
|
|
Malta
|
3 201
|
|
Nīderlande
|
157 932
|
|
Austrija
|
373 400
|
|
Polija
|
926 000
|
|
Portugāle
|
175 075***
|
|
Rumānija
|
452 000
|
|
Slovēnija
|
92 276
|
|
Slovākija
|
78 348
|
|
Somija
|
250 000
|
|
Zviedrija
|
250 000
|
|
Apvienotā Karaliste
|
1 419 811****
|
|
* Neskarot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.
** Neskarot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.
*** Neskarot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.
**** Šo maksimāli pieļaujamo
apjomu uz laiku palielina pa 100000līdz 1519811līdz laikam,
kad var eksportēt dzīvus dzīvniekus, kas jaunāki par sešiem
mēnešiem.”.
|
s) Regulas 126. panta 5.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“5. Piemēro šādus valstīm
noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus:
|
Beļģija
|
394 253
|
|
Bulgārija
|
16 019
|
|
Čehijas Republika
|
90 300
|
|
Dānija
|
112 932
|
|
Vācija
|
639 535
|
|
Igaunija
|
13 416
|
|
Grieķija
|
138 005
|
|
Spānija*
|
1 441 539
|
|
Francija**
|
3 779 866
|
|
Īrija
|
1 102 620
|
|
Itālija
|
621 611
|
|
Kipra
|
500
|
|
Latvija
|
19 368
|
|
Lietuva
|
47 232
|
|
Luksemburga
|
18 537
|
|
Ungārija
|
117 000
|
|
Malta
|
454
|
|
Nīderlande
|
63 236
|
|
Austrija
|
375 000
|
|
Polija
|
325 581
|
|
Portugāle***
|
416 539
|
|
Rumānija
|
150 000
|
|
Slovēnija
|
86 384
|
|
Slovākija
|
28 080
|
|
Somija
|
55 000
|
|
Zviedrija
|
155 000
|
|
Apvienotā Karaliste
|
1 699 511
|
|
* Neskarot īpašās
normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.
** Neskarot
īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr.
1452/2001.
*** Neskarot
īpašās normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.
”.
|
t) Regulas 130. panta 3.
punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Jaunajām dalībvalstīm noteiktais
valsts maksimāli pieļaujamais daudzums ir tāds, kā norādīts šajā
tabulā:
|
|
Buļļi, vērši, govis un
teles
|
Teļi, kas ir 1 līdz 8mēnešus
veci un kuru kautsvars ir līdz 185 kg
|
|
Bulgārija
|
22 191
|
101 542
|
|
Čehijas Republika
|
483 382
|
27 380
|
|
Igaunija
|
107 813
|
30 000
|
|
Kipra
|
21 000
|
–
|
|
Latvija
|
124 320
|
53 280
|
|
Lietuva
|
367 484
|
244 200
|
|
Ungārija
|
141 559
|
94 439
|
|
Malta
|
6 002
|
17
|
|
Polija
|
1 815 430
|
839 518
|
|
Rumānija
|
1 148 000
|
85 000
|
|
Slovēnija
|
161 137
|
35 852
|
|
Slovākija
|
204 062
|
62 841”.
|
u) Regulas 143.a pantam
pievieno šādu daļu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto
pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu
apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka 2004.
gada 30. aprīlī:
– 25% – 2007. gadā,
– 30% – 2008. gadā,
– 35% – 2009. gadā,
– 40% – 2010. gadā,
– 50% – 2011. gadā,
– 60% – 2012. gadā,
– 70% – 2013. gadā,
– 80% – 2014. gadā,
– 90% – 2015. gadā,
– 100% no 2016. gada.”.
v) Regulas 143.b panta 4.
punktam pievieno šādu daļu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā
platībmaksājuma shēma, ir daļa no tajās izmantotās
lauksaimniecības zemes platības, kas tiek uzturēta labā
lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība tiek
vai netiek izmantota ražošanā, un kuru attiecīgos gadījumos
koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko Bulgārija un
Rumānija nosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.”.
w) Regulas 143.b panta 9.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“9. Katrai jaunajai
dalībvalstij vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama
piemērošanas laikposmā līdz 2006. gada beigām ar iespēju šo
laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā
dalībvalsts to lūdz. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju
vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmā
līdz 2009. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes
pagarināt par vienu gadu, ja minētās dalībvalstis to lūdz. Ņemot
vērā 11. punktu, ikviena jaunā dalībvalsts piemērošanas laikposma
pirmā vai otrā gada beigās var pieņemt lēmumu pārtraukt šīs
shēmas piemērošanu. Par savu nodomu pārtraukt vienotā
platībmaksājuma shēmas piemērošanu jaunās dalībvalstis paziņo
Komisijai līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.”.
x) Regulas 143.b panta 11.
punktam pievieno šādu daļu:
“Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā
platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2011. gadam, piemēro
procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 143.a panta otrajā daļā. Ja
atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b) apakšpunktu, vienotā
platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo
daļu, kas 2011. gadam noteikta 143.a panta otrajā daļā, piemēro
līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada
beigām.”.
y) Regulas 143.c panta 2.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Jaunajām dalībvalstīm
ir iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos
maksājumus, piešķirot:
a) attiecībā uz visiem
tiešajiem maksājumiem, 2004. gadā – līdz 55% no tiešo maksājumu
līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005.
gadā – līdz 60 %, 2006. gadā – līdz 65 % un no 2007. gada – līdz
30procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas
attiecīgajam gadam noteikts 143.a pantā. Ciktāl tas attiecas uz
Bulgāriju un Rumāniju, piemēro šādus noteikumus: 2007. gadā –
līdz 55% no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz
2004. gada 30. aprīli, 2008. gadā – līdz 60%, 2009. gadā – līdz
65% un no 2010. gada – līdz 30procentu punktiem papildus
piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts
143.apanta otrajā daļā. Tomēr Čehijas Republika var tiešos
maksājumus kartupeļu cietes ražošanas nozarē papildināt līdz 100%
no Kopienā piemērojamā tiešo maksājumu apjoma, kāds tas ir 2004.
gada 30. aprīlī. Tomēr attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas
minēti šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļā, piemēro šādas maksimālās
procentu likmes: 2004. gadā – 85%, 2005. gadā – 90%, 2006. gadā –
95% un 2007. gadā – 100%. Ciktāl tas attiecas uz Bulgāriju un
Rumāniju, piemēro šādas maksimālās procentu likmes: 2007. gadā –
85%, 2008. gadā – 90%, 2009. gadā – 95% un no 2010. gadā –
100%;
vai
b) i) attiecībā uz
tiešajiem maksājumiem, kas nav vienotā maksājuma shēmas
maksājumi, par 10 procenta punktiem palielinātu tāda tiešā
atbalsta kopējo apjomu, ko jaunajā dalībvalstī lauksaimniekam
attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt
2003. kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr
attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads.
Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006.
kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10
procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20
procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007.
gada;
ii) attiecībā uz
vienreizējā maksājuma shēmu papildu valsts tiešā atbalsta
kopapjoms, ko jaunā dalībvalsts var piešķirt konkrētā gadā,
nepārsniedz noteikto finanšu līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu
kopapjoms ir starpība starp:
– KLP veida valsts tiešā atbalsta
kopapjomu, kas būtu pieejams attiecīgajā jaunajā dalībvalstī
2003. kalendārajā gadā vai – attiecībā uz Lietuvu 2002.
kalendārajā gadā, ikreiz palielinot par 10procenta punktiem.
Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006.
kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10
procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20
procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007.
gada,
un
– attiecīgajai jaunajai
dalībvalstij VIII a pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo
apjomu, ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar 64. panta 2.
punktu un 70. panta 2. punktu.
Lai aprēķinātu pirmajā ievilkumā
minēto kopapjomu, aprēķinā ietver valsts tiešos maksājumus un/vai
tās sastāvdaļas, kas atbilst Kopienas tiešajiem maksājumiem,
un/vai tās sastāvdaļas, kas tika ņemtas vērā, saskaņā ar 64.
panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu un 71.c pantu aprēķinot
attiecīgajai jaunajai dalībvalstij noteikto faktisko maksimāli
pieļaujamo apjomu.
Attiecībā uz katru konkrēto tiešo
maksājumu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vai nu a)
,vai b) iespēju.
Kopējais tiešais atbalsts, ko
lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc
pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgiem tiešajiem maksājumiem,
ieskaitot valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā
atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar
atbilstīgo tiešo maksājumu, kādu attiecīgajā laikā Kopienā
piemēro dalībvalstīm un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.”.
z) Regulas 154.a panta 2.
punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Pasākumus, kas
minēti 1.punktā, var noteikt laikposmā, kas sākas 2004. gada 1.
maijā un beidzas 2009. gada 30. jūnijā un pēc minētā datuma, tie
nav spēkā. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju laikposms
sākas 2007. gada 1. janvārī un beidzas 2011. gada 31. decembrī.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu
vairākumu, var pagarināt šos laikposmus.”.
aa) Regulas III pielikumā
pievieno šādas zemsvītras piezīmes:
A punkta nosaukumam:
“* Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2005. gadu jālasa kā norāde uz pirmo gadu, kad
piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”;
B punkta nosaukumam:
“* Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2006. gadu jālasa kā norāde uz otro gadu, kad
piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”;
un C punkta nosaukumam:
“* Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2007. gadu jālasa kā norāde uz trešo gadu, kad
piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”.
ab) Regulas VIII.A
pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“VIII.A PIELIKUMS
Valstij noteiktais maksimālie
pieļaujamais daudzums, kas minēts 71.c pantā
Maksimālie pieļaujamie daudzumi ir
aprēķināti, ievērojot 143.a pantā paredzēto pieaugumu shēmu, un
tādēļ tie nav jāsamazina.
(miljonos EUR)
|
Kalendārais gads
|
Bulgārija
|
Čehijas Republika
|
Igaunija
|
Kipra
|
Latvija
|
Lietuva
|
Ungārija
|
Malta
|
Polija
|
Rumānija
|
Slovēnija
|
Slovākija
|
|
2005.
|
–
|
228,8
|
23,4
|
8,9
|
33,9
|
92,0
|
350,8
|
0,67
|
724,6
|
–
|
35,8
|
97,7
|
|
2006.
|
–
|
266,7
|
27,3
|
12,5
|
39,6
|
107,3
|
420,2
|
0,83
|
881,7
|
–
|
41,9
|
115,4
|
|
2007.
|
200,3
|
343,6
|
40,4
|
16,3
|
55,6
|
146,9
|
508,3
|
1,64
|
1 140,8
|
440,0
|
56,1
|
146,6
|
|
2008.
|
240,4
|
429,2
|
50,5
|
20,4
|
69,5
|
183,6
|
634,9
|
2,05
|
1 425,9
|
527,9
|
70,1
|
183,2
|
|
2009.
|
281,0
|
514,9
|
60,5
|
24,5
|
83,4
|
220,3
|
761,6
|
2,46
|
1 711,0
|
618,1
|
84,1
|
219,7
|
|
2010.
|
321,2
|
600,5
|
70,6
|
28,6
|
97,3
|
257,0
|
888,2
|
2,87
|
1 996,1
|
706,4
|
98,1
|
256,2
|
|
2011.
|
401,4
|
686,2
|
80,7
|
32,7
|
111,2
|
293,7
|
1014,9
|
3,28
|
2 281,1
|
883,0
|
112,1
|
292,8
|
|
2012.
|
481,7
|
771,8
|
90,8
|
36,8
|
125,1
|
330,4
|
1141,5
|
3,69
|
2 566,2
|
1 059,6
|
126,1
|
329,3
|
|
2013.
|
562,0
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 236,2
|
140,2
|
365,9
|
|
2014.
|
642,3
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 412,8
|
140,2
|
365,9
|
|
2015.
|
722,6
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 589,4
|
140,2
|
365,9
|
|
turpmākie gadi
|
802,9
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 766,0
|
140,2
|
365,9
|
”.
ac) Regulas X pielikumam
pievieno šādu tekstu:
“BULGĀRIJA
Starozagorski
Haskovski
Slivenski
Yambolski
Burgaski
Dobrichki
Plovdivski”.
ad) Regulas XI B pielikumu
aizstāj ar šādu pielikumu:
“XI b PIELIKUMS
Valsts laukaugu pamatplatības un
atsauces ražas jaunajās dalībvalstīs, kā minēts 101. un 103.
pantā
|
|
Pamatplatība (hektāros)
|
Atsauces ražas (t/ha)
|
|
Bulgārija
|
2 625 258
|
2,90
|
|
Čehijas Republika
|
2 253 598
|
4,20
|
|
Igaunija
|
362 827
|
2,40
|
|
Kipra
|
79 004
|
2,30
|
|
Latvija
|
443 580
|
2,50
|
|
Lietuva
|
1 146 633
|
2,70
|
|
Ungārija
|
3 487 792
|
4,73
|
|
Malta
|
4 565
|
2,02
|
|
Polija
|
9 454 671
|
3,00
|
|
Rumānija
|
7 012 666
|
2,65
|
|
Slovēnija
|
125 171
|
5,27
|
|
Slovākija
|
1 003 453
|
4,06”.
|
9. 32003 R 1788: Padomes Regula
(EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka
maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 270, 21.10.2003.,
123. lpp.), kuru groza:
– 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004.
Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),
a) Regulas 1. panta 4. punktam
pievieno šādu daļu:
“Bulgārijai un Rumānijai izveido
īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts I pielikuma g)
tabulā. Šo rezervi atmaksā no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā,
par ko laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena
produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm.
Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp
piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā
ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz
izvērtējumu par ziņojumiem, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz
līdz 2008.gada 31.decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā
restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences attiecīgās
valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas
saimniecības vajadzībām uz ražošanu tirgum.”.
b) Regulas 1. panta 5. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“5. “Attiecībā uz
Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu,
Ungāriju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju
norādītie valsts references daudzumi ietver visu govs pienu vai
piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots
patēriņam, kā noteikts šīs regulas 5. pantā, neņemot vērā, vai
tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko
piemēro šīm valstīm.”.
c) Regulas 1. pantam pievieno šādu
punktu:
“6. Attiecībā uz Bulgāriju
un Rumāniju maksājumu piemēro no 2007. gada 1. aprīļa.”.
d) Regulas 6. panta 1. punkta otro
un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:
“Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas
Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu,
Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju individuālie references
daudzumi ir izklāstīti I pielikuma f) tabulā.
Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas
Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu,
Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju 12 mēnešu laikposms
individuālo references daudzumu noteikšanai sākas: Ungārijai –
2001. gada 1. aprīlī, Maltai un Lietuvai – 2002. gada 1. aprīlī,
Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai –
2003. gada 1. aprīlī, Polijai un Slovēnijai – 2004. gada 1.
aprīlī un Bulgārijai un Rumānijai – 2006. gada 1. aprīlī.”.
e) Regulas 6. panta 1. punktam
pievieno šādu daļu:
“Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju kopējā apjoma sadalījumu piegādēm un tiešajai
tirdzniecībai, kā noteikts I pielikuma f) tabulā, Komisija
pārskata, pamatojoties uz 2006. gada faktiskajiem datiem par
piegādēm un tiešo tirdzniecību, un – vajadzības gadījumā – koriģē
saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”
f) Regulas 9. panta 2. punkta otro
daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas
Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju,
Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju references tauku saturs, kas
minēts 1. daļā, ir tāds pats kā references tauku saturs
daudzumos, kas ražotājiem piešķirti šādos datumos: Ungārijai –
2002. gada 31. martā, Lietuvai – 2003. gada 31. martā, Čehijas
Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai – 2004.
gada 31. martā un Polijai un Slovēnijai – 2005. gada 31. martā,
Bulgārijai un Rumānijai – 2007. gada 31. martā.”.
g) Regulas 9. panta 5. punktam
pievieno šādu daļu:
“Attiecībā uz Rumāniju references
tauku saturu, kas noteikts II pielikumā, Komisija pārskata,
pamatojoties uz datiem par visu 2004. gadu, un – vajadzības
gadījumā – koriģē saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto
procedūru.”.
h) Regulas I pielikuma d), e), f)
un g) tabulu aizstāj ar šādām tabulām:
“d) 2007./2008. gadam
|
Dalībvalsts
|
Daudzumi, tonnās
|
|
Beļģija
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija
Vācija
Igaunija
Grieķija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Malta
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Apvienotā Karaliste
|
3
343 535,000
979
000,000
2
682 143,000
4
499 900,000
28
143 464,000
624
483,000
820
513,000
6
116 950,000
24
478 156,000
5
395 764,000
10
530 060,000
145
200,000
695
395,000
1
646 939,000
271
739,000
1
947 280,000
48
698,000
11
185 440,000
2
776 895,000
8
964 017,000
1
939 187,000
3
057 000,000
560
424,000
1
013 316,000
2
431 047,324
3
336 030,000
14
755 647,000
|
e) Laikposmā no 2008./2009. gada
līdz 2014./2015. gadam
|
Dalībvalsts
|
Daudzumi, tonnās
|
|
Beļģija
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija
Vācija
Igaunija
Grieķija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Malta
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Apvienotā Karaliste
|
3
360 087,000
979
000,000
2
682 143,000
4
522 176,000
28
282 788,000
624
483,000
820
513,000
6
116 950,000
24
599 335,000
5
395 764,000
10
530 060,000
145
200,000
695
395,000
1
646 939,000
273
084,000
1
947 280,000
48
698,000
11
240 814,000
2
790 642,000
8
964 017,000
1
948 550,000
3
057 000,000
560
424,000
1
013 316,000
2
443 069,324
3
352 545,000
14
828 597,000
|
f) References daudzumi piegādēm un
tiešajai tirdzniecībai, kas minēti 6. panta 1. punkta otrajā
daļā
|
Dalībvalsts
|
References daudzumi
piegādēm, tonnās
|
References daudzumi tiešajai
tirdzniecībai, tonnās
|
|
Bulgārija
Čehijas Republika
Igaunija
Kipra
Latvija
Lietuva
Ungārija
Malta
Polija
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
|
722 000
2 613 239
537 188
141 337
468 943
1 256 440
1 782 650
48 698
8 500 000
1 093 000
467 063
990 810
|
257 000
68 904
87 365
3 863
226 452
390 499
164 630
–
464 017
1 964 000
93 361
22 506
|
g) Īpašās restrukturizācijas
rezerves daudzumi, kas minēti 1. panta 4. punktā
|
Dalībvalsts
|
Īpašās restrukturizācijas
rezerves daudzumi, tonnās
|
|
Bulgārija
Čehijas Republika
Igaunija
Latvija
Lietuva
Ungārija
Polija
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
|
39 180
55 788
21 885
33 253
57 900
42 780
416 126
188 400
16 214
27 472”.
|
i) Regulas II pielikuma tabulu
aizstāj ar šādu tabulu:
“REFERENCES TAUKU SATURS
|
Dalībvalsts
|
References tauku saturs
(g/kg)
|
|
Beļģija
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija
Vācija
Igaunija
Grieķija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Apvienotā Karaliste
|
36,91
39,10
42,10
43,68
40,11
43,10
36,10
36,37
39,48
35,81
36,88
34,60
40,70
39,90
39,17
38,50
42,36
40,30
39,00
37,30
35,93
41,30
37,10
43,40
43,40
39,70”.
|
3. Transporta
politika
31996 L 0026: Padomes Direktīva
96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu
autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt
profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu
kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai
veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes
un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996.,
1.lpp.), kuru groza:
– 31998L0076: Padomes 1.10.1998.
Direktīva98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17. lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
a) Direktīvas 10. pantam pievieno
šādus punktus:
“11. Atkāpjoties no
3. punkta, sertifikātus, kas Bulgārijā līdz pievienošanās dienai
izdoti autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par
līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai
direktīvai, ja pirmie minētie sertifikāti:
– pēc 2002. gada 19. novembra
izdoti kravu un pasažieru starptautisko autopārvadājumu veicējiem
saskaņā ar 2002. gada 31. oktobra Rīkojumu Nr. 11 par pasažieru
un kravu starptautiskiem autopārvadājumiem (“Valsts Vēstnesis”
Nr. 108, 2002. gada 19.novembrī);
– pēc 2002. gada 19. novembra
izdoti kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumu veicējiem
saskaņā ar 1999. gada 3. novembra Rīkojumu Nr. 33 par pasažieru
un kravu sabiedriskiem pārvadājumiem Bulgārijas teritorijā, kurā
grozījumi izdarīti 2002.gada 30. oktobrī (“Valsts Vēstnesis” Nr.
108, 2002. gada 19. novembrī).
12. Atkāpjoties no 3.punkta,
sertifikātus, kas Rumānijā līdz pievienošanās dienai izdoti
autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem
tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja
pirmie minētie sertifikāti pēc 2000.gada 28.janvāra izdoti kravu
un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem
atbilstīgi Transporta ministra 1999. gada 21. decembra Rīkojumam
Nr. 761 par to personu iecelšanu, apmācību un profesionālās
kompetences sertificēšanu, kuri pastāvīgi un faktiski koordinē
autopārvadājumu darbības.”.
b) Direktīvas 10.b panta otro daļu
aizstāj ar šādu daļu:
“Profesionālās kompetences
sertifikātus, kas minēti 10. panta 4. līdz 12. punktā, attiecīgās
dalībvalstis var izdot atkārtoti atbilstīgi sertifikāta paraugam
I a pielikumā.”.
4. Nodokļu
politika
1. 31977 L 0388: Padomes Sestā
direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā
saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –
Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu
bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kuru groza:
– 11979 H: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Grieķijas Republikas
pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 95. lpp.),
– 31980L0368: Padomes 26.3.1980.
Direktīva80/368/EEK (OV L 90, 3.4.1980., 41. lpp.),
– 31984 L 0386: Padomes 31.7.1984.
Direktīva84/386/EEK (OV L 208, 3.8.1984., 58. lpp.),
– 11985 I: Akta par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Spānijas Karalistes un
Portugāles Republikas pievienošanās (OJ L 302, 15.11.1985., 167.
lpp.),
– 31989 L 0465: Padomes 18.7.1989.
Direktīva89/465/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 21. lpp.),
– 31991 L 0680: Padomes
16.12.1991. Direktīva91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1.
lpp.),
– 31992 L 0077: Padomes
19.10.1992. Direktīva92/77/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 1.
lpp.),
– 31992 L 0111: Padomes
14.12.1992. Direktīva92/111/EEK (OV L 384, 30.12.1992.,
47.lpp.),
– 31994 L 0004: Padomes 14.2.1994.
Direktīva94/4/EK (OV L 60, 3.3.1994., 14. lpp.),
– 31994 L 0005: Padomes 14.2.1994.
Direktīva94/5/EK (OV L 60, 3.3.1994., 16. lpp.),
– 31994 L 0076: Padomes
22.12.1994. Direktīva94/76/EK (OVL365, 31.12.1994., 53.
lpp.),
– 31995 L 0007: Padomes 10.4.1995.
Direktīva95/7/EK (OV L 102, 5.5.1995., 18. lpp.),
– 31996 L 0042: Padomes 25.6.1996.
Direktīva96/42/EK (OV L 170, 9.7.1996., 34. lpp.),
– 31996 L 0095: Padomes
20.12.1996. Direktīva96/95/EK (OV L 338, 28.12.1996., 89.
lpp.),
– 31998 L 0080: Padomes
12.10.1998. Direktīva98/80/EK (OV L 281, 17.10.1998., 31.
lpp.),
– 31999 L 0049: Padomes 25.5.1999.
Direktīva1999/49/EK (OV L 139, 2.6.1999., 27. lpp.),
– 31999 L 0059: Padomes 17.6.1999.
Direktīva1999/59/EK (OV L 162, 26.6.1999., 63. lpp.),
– 31999 L 0085: Padomes
22.10.1999. Direktīva1999/85/EK (OV L 277, 22.10.1999.,
34.lpp.),
– 32000 L 0017: Padomes 30.3.2000.
Direktīva2000/17/EK (OV L 84, 5.4.2000., 24. lpp.),
– 32000 L 0065: Padomes
17.10.2000. Direktīva2000/65/EK (OV L 269, 21.10.2000.,
44.lpp.),
– 32001 L 0004: Padomes 19.1.2001.
Direktīva2001/4/EK (OV L 22, 24.1.2001., 17. lpp.),
– 32001 L 0115: Padomes 20.12.
2001. Direktīva2001/115/EK (OV L 15, 17.1.2002., 24. lpp.),
– 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002.
Direktīva2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.),
– 32002 L 0093: Padomes 3.12.2002.
Direktīva2002/93/EK (OV L 331, 7.12.2002., 27. lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),
– 32003 L 0092: Padomes 7.10.2003.
Direktīva2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003., 8. lpp.),
– 32004 L 0007: Padomes 20.1.2004.
Direktīva2004/7/EK (OV L 27, 30.1.2004., 44. lpp.),
– 32004 L 0015: Padomes 10.2.2004.
Direktīva2004/15/EK (OV L 52, 21.2.2004., 61. lpp.),
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
Direktīvas 24.a pantā pirms
ievilkuma “– Čehijas Republikā: EUR 35 000” iekļauj šādu
ievilkumu:
“– Bulgārijā: EUR 25 600;”
un pēc ievilkuma “– Polijā – EUR
10 000” iekļauj šādu ievilkumu:
“– Rumānijā – EUR 35 000;”.
2. 31992 L 0083: Padomes Direktīva
92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams
akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316,
31.10.1992., 21. lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akta par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
a) Direktīvas 22. panta 6. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“6. Etilspirtam, ko ražo
augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta
ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem
pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Bulgārija un Čehijas Republika ir
tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka
par 50% no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai
augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro
tikai 30 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts
vienīgi pašu patēriņam.”.
b) Regulas 22. panta 7. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“7. Etilspirtam, ko ražo
augļu audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta
ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem
pārsniedz 10 hektolitrus gadā, Ungārija, Rumānija un Slovākija ir
tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka
par 50% no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai
augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro
tikai 50 litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts
vienīgi pašu patēriņam. Šos pasākumus Komisija pārskata 2015.
gadā un iesniedz Padomei ziņojumu par iespējamiem
grozījumiem.”.
IV pielikums
Protokola 17.
pantā minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu pieņemtajos
aktos
Lauksaimniecība
A. Tiesību akti
lauksaimniecības jomā
1. Līgums par Konstitūciju Eiropai,
III daļas III sadaļas III nodaļas 4. iedaļa, Lauksaimniecība un
zivsaimniecība
Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas
Parlamentu groza regulu, ar ko reglamentē cukura tirgu kopīgo
organizāciju, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas
pievienošanos, tādējādi pielāgojot cukura un izoglikozes kvotas,
kā arī maksimālos vajadzīgos jēlcukura piegādes daudzumus, kā
noteikts turpmāk sniegtajā tabulā, kurus var pielāgot tāpat kā
pielāgo pašreizējo dalībvalstu kvotas, lai nodrošinātu atbilstību
attiecīgajā laikā spēkā esošajiem cukura nozares tirgu kopīgās
organizācijas principiem un mērķiem.
Saskaņotie
daudzumi
(tonnās)
|
|
Bulgārija
|
Rumānija
|
|
Cukura pamatdaudzums,
1
|
4752
|
109164
|
|
no kura: A
|
4320
|
99240
|
|
B
|
432
|
9924
|
|
Maksimālie vajadzīgie
piegādes daudzumi (noteikti kā baltais cukurs) jēlcukura
importam
|
198748
|
329636
|
|
Izoglikozes pamatdaudzums,
2
|
56063
|
9981
|
|
no kura: A
|
56063
|
9790
|
|
B
|
0
|
191
|
________________________________________
1 Baltā cukura
tonnās.
2 Sausnas tonnās.
Ja Bulgārija 2006. gadā to lūdz,
iepriekšminētos cukura pamatdaudzumus no A un B iedaļas pārnes uz
attiecīgajiem Bulgārijai noteiktajiem izoglikozes A un B iedaļas
pamatdaudzumiem.
2. 31998 R 2848: Komisijas Regula
(EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki
izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92
piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un
īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē
(OVL358, 31.12.1998., 17.lpp.), un ko groza:
– 31999 R 0510: Komisijas
8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OV L 60, 9.3.1999.,
54.lpp.),
– 31999 R 0731: Komisijas
7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OV L 93, 8.4.1999.,
20.lpp.),
– 31999 R 1373: Komisijas
25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OV L 162, 26.6.1999.,
47.lpp.),
– 31999 R 2162: Komisijas
12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OV L 265, 13.10.1999.,
13.lpp.),
– 31999 R 2637: Komisijas
14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OV L 323, 15.12.1999.,
8.lpp.),
– 32000 R 0531: Komisijas
10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OV L 64, 11.3.2000.,
13.lpp.),
– 32000 R 0909: Komisijas
2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OV L 105, 3.5.2000.,
18.lpp.),
– 32000 R 1249: Komisijas
15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OV L 142, 16.6.2000.,
3.lpp.),
– 32001 R 0385: Komisijas
26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OV L 57, 27.2.2001.,
18.lpp.),
– 32001 R 1441: Komisijas
16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OV L 193, 17.7.2001.,
5.lpp.),
– 32002 R 0486: Komisijas
18.3.2002. Regula (EK) Nr. 486/2002 (OV L 76, 19.3.2002.,
9.lpp.),
– 32002 R 1005: Komisijas
12.06.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OV L 153, 13.6.2002.,
3.lpp.),
– 32002 R 1501: Komisijas
22.08.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OV L 227, 23.8.2002.,
16.lpp.),
– 32002 R 1983: Komisijas
7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002.,
8.lpp.),
– 32004 R 1809: Komisijas
18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004.,
18.lpp.).
Vajadzības gadījumā un saskaņā ar
procedūru, kas paredzēta 23. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr.
2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo
organizāciju 1, Komisija līdz pievienošanās dienai
pieņem vajadzīgos grozījumus Kopienas atzīto tabakas ražošanas
apgabalu sarakstā, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 2848/98 II
pielikumā, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos
un jo īpaši lai šajā sarakstā iekļautu noteiktos Bulgārijas un
Rumānijas tabakas ražošanas apgabalus.
3. 32003 R 1782: Padomes Regula
(EK) Nr.1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido
kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr.
1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr.
1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr.
1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270,
21.10.2003., 1. lpp.), ko groza:
– 32004 R 0021: Padomes
17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8.
lpp.),
– 32004 R 0583: Padomes 22.3.2004.
Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.),
– 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004.
Regula (EK) Nr. 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),
– 32004 R 0864: Padomes 29.4.2004.
Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).
a) Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas
Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un
Rumānija atbalstu par sēklām varētu integrēt atbalsta shēmās, kas
paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV
A sadaļā.
i) Šajos noteikumos
būs ietverts šāds grozījums XI a pielikumā “Maksimālie
pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs,
kas minēti 99. panta 3. punktā”, kurš pievienots Regulai (EK) Nr.
1782/2003, ko groza Regula (E) Nr. 583/2004:
“PIELIKUMS XI a
Maksimālie
pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs,
kas minēti 99. panta 3. punktā
(miljonos EUR)
|
Kalendārais
gads
|
Bulgārija
|
Čehijas
Republika
|
Igaunija
|
Kipra
|
Latvija
|
Lietuva
|
Ungārija
|
Malta
|
Polija
|
Rumānija
|
Slovēnija
|
Slovākija
|
|
2005
|
-
|
0,87
|
0,04
|
0,03
|
0,10
|
0,10
|
0,78
|
0,03
|
0,56
|
-
|
0,08
|
0,04
|
|
2006
|
-
|
1,02
|
0,04
|
0,03
|
0,12
|
0,12
|
0,90
|
0,03
|
0,65
|
-
|
0,10
|
0,04
|
|
2007
|
0,11
|
1,17
|
0,05
|
0,04
|
0,14
|
0,14
|
1,03
|
0,04
|
0,74
|
0,19
|
0,11
|
0,05
|
|
2008
|
0,13
|
1,46
|
0,06
|
0,05
|
0,17
|
0,17
|
1,29
|
0,05
|
0,93
|
0,23
|
0,14
|
0,06
|
|
2009
|
0,15
|
1,75
|
0,07
|
0,06
|
0,21
|
0,21
|
1,55
|
0,06
|
1,11
|
0,26
|
0,17
|
0,07
|
|
2010
|
0,17
|
2,04
|
0,08
|
0,07
|
0,24
|
0,24
|
1,81
|
0,07
|
1,30
|
0,30
|
0,19
|
0,08
|
|
2011
|
0,22
|
2,33
|
0,10
|
0,08
|
0,28
|
0,28
|
2,07
|
0,08
|
1,48
|
0,38
|
0,22
|
0,09
|
|
2012
|
0,26
|
2,62
|
0,11
|
0,09
|
0,31
|
0,31
|
2,33
|
0,09
|
1,67
|
0,45
|
0,25
|
0,11
|
|
2013
|
0,30
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,53
|
0,28
|
0,12
|
|
2014
|
0,34
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,60
|
0,28
|
0,12
|
|
2015
|
0,39
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,68
|
0,28
|
0,12
|
|
2016
|
0,43
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,75
|
0,28
|
0,12
|
|
turpmākie gadi
|
0,43
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,75
|
0,28
|
0,12
|
”.
ii) Sadalījums valstu
maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu, ir
šāds:
Saskaņotais
sadalījums valstu maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā
atbalstu
(tonnās)
|
|
Bulgārija
|
Rumānija
|
|
Rīsu sēklas (Oryza
sativa L.)
|
883,2
|
100
|
|
Sēklas, kas nav rīsu
sēklas
|
936
|
2 294
|
b) Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas
Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un
Rumānija atbalstu par tabaku varētu integrēt atbalsta shēmās, kas
paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV
A sadaļā.
Sadalījums valstu garantētajiem
daudzumiem tabakai ir šāds:
Saskaņotais
sadalījums valstu garantētajiem daudzumiem tabakai
(tonnās)
|
|
Bulgārija
|
Rumānija
|
|
Kopsumma, no tā:
|
47 137
|
12 312
|
|
I. Dūmos kaltēta tabaka
|
9 023
|
4 647
|
|
II. Ēnā kaltēta gaišā
tabaka
|
3 208
|
2 370
|
|
V. Saulē kaltēta tabaka
|
|
5 295
|
|
VI. Basmas
|
31 106
|
|
|
VIII. Kaba Koulak
|
3 800
|
|
B. Tiesību akti
veterinārijas un fitosanitārijas jomā
31999 L 0105: Padomes Direktīva
1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā
materiāla tirdzniecību (OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.).
Vajadzības gadījumā un saskaņā ar
Direktīvas 1999/105/EK 26. panta 3. punktā noteikto procedūru,
Komisija minētās direktīvas I pielikumu pielāgo attiecībā uz meža
sugām Pinus peuce Griseb., Fagus orientalis Lipsky, Quercus
frainetto Ten. un Tilia tomentosa Moench.
V pielikums
Protokola 18.
pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
1. Uzņēmējdarbības
tiesības
Līgums par Konstitūciju Eiropai,
III daļas III sadaļas I nodaļas 3. iedaļa, Brīva preču
aprite
Īpašie
pasākumi
Attiecībā uz Bulgāriju vai
Rumāniju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta
īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir
iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm
nebija iespējams saņemt kādā no iepriekš uzskaitītajām jaunajām
dalībvalstīm, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents
vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu
attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstīs vai valstīs,
kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai papildu
aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles
jaunajā dalībvalstī pirmo reizi laidusi tirgū pati iepriekšminētā
persona, vai arī tas noticis ar viņas piekrišanu.
Ikviena persona, kas zāles, uz
kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot
dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai papildu
aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo
importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas
šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.
2. Konkurences
politika
Līgums par Konstitūciju Eiropai,
III daļas III sadaļas I nodaļas 5. iedaļa, Konkurences
noteikumi
1. Turpmāk norādītās atbalsta
sistēmas un individuālo atbalstu, ko jaunajās dalībvalstīs ir
sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno
pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par esošo atbalstu
Konstitūcijas III-168. panta 1.punkta nozīmē:
a) atbalsta pasākumi, kuru
īstenošana sākta pirms 1994. gada 10. decembra;
b) atbalsta pasākumi, kas
uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā;
c) atbalsta pasākumi, kurus
attiecīgās jaunās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde
līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgu
ar acquis un pret kuriem Komisija – atbilstīgi 2. punktā
izklāstītajai procedūrai – nav iebildusi, pamatojoties uz
nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar kopējo tirgu.
Piemērojot Konstitūcijas III-168.
panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata
visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un
kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem
nosacījumiem.
Iepriekš izklāstītie noteikumi
neattiecas uz atbalstu transporta nozarei un darbībām, kas
saistītas ar Konstitūcijas I pielikumā uzskaitīto produktu – kas
nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti –
ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.
Tāpat iepriekš izklāstītie
noteikumi neskar protokolā paredzētos pārejas posma pasākumus
attiecībā uz konkurences politiku un protokola VII pielikuma 4.
sadaļas B iedaļā izklāstītos pasākumus.
2. Ja jaunā dalībvalsts vēlas, lai
Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai
procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri
iesniedz:
a) sarakstu ar esošā atbalsta
pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalsts Valsts atbalsta
uzraudzības iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar
acquis; un
b) jebkādu citu informāciju, kas
ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma
saderību;
iepriekš norādīto informāciju
iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija.
Ja Komisija – 3 mēnešos pēc
pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai
pēc tāda jaunās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas, kurā tā
informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo
pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta –
neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma
saderību ar kopējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu
pret to.
Uz visiem pasākumiem, kas pirms
pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c)
apakšpunktā paredzētajai procedūrai, attiecas iepriekš izklāstītā
procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā attiecīgā
jaunā dalībvalsts jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti.
3. Komisijas lēmumu, ar kuru tā
iebilst pret kādu pasākumu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā,
uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā
definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts),
ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93.
panta piemērošanai1.
Ja šādu lēmumu pieņem pirms
pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās
dienā.
4. Neskarot procedūras, kas
attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas Konstitūcijas III-168.
pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu
transporta nozarē, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta
pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās
dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par
esošo atbalstu Konstitūcijas III-168. panta 1. punkta nozīmē:
– atbalsta pasākumus paziņo
Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā
paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu.
Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz
piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir
paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās
dienā.
Šādus atbalsta pasākumus trīs
gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu
Konstitūcijas III-168. panta 1. punkta nozīmē.
Šos atbalsta pasākumus jaunās
dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus
pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas
piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu
atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm,
uzskata par jaunu atbalstu.
5. Attiecībā uz Rumāniju 1. punkta
c) apakšpunkts attiecas tikai uz atbalsta pasākumiem, kurus
Rumānijas Valsts atbalsta uzraudzības iestāde izvērtē pēc dienas,
kad Komisija, pamatojoties uz Rumānijas pievienošanās sarunu
kontekstā pieņemto saistību nepārtraukto uzraudzību, pieņem
lēmumu, ka Rumānijas valsts atbalsta īstenošanas uzskaite
laikposmā pirms pievienošanās ir sasniegusi apmierinošu līmeni.
Šādu apmierinošu līmeni uzskata par sasniegtu tikai tad, ja
Rumānija ir pierādījusi to, ka attiecībā uz visiem Rumānijā
piešķirtiem atbalsta pasākumiem tiek konsekventi piemērota
pilnīga un pareiza valsts atbalsta uzraudzība, tostarp to, ka
Rumānijas Valsts atbalstu uzraudzības iestāde pieņem un īsteno
pilnīgi un pareizi pamatotus lēmumus, kuros iekļauts katra
pasākuma valsts atbalsta iezīmju precīzs novērtējums un kuri
paredz saderības kritēriju pareizu piemērošanu.
Pamatojoties uz nopietnām šaubām
par saderību ar kopējo tirgu, Komisija var iebilst pret jebkuru
atbalsta pasākumu, kas pirmspievienošanās laikposmā piešķirts no
2004. gada 1. septembra līdz datumam, kas noteikts
iepriekšminētajā Komisijas lēmumā, kurā konstatē, ka īstenošanas
uzskaite ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu Komisijas lēmumu,
ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, uzskata par lēmumu sākt
oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Regulā (EK) Nr.
659/1999. Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad
lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.
Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu
pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas, Komisija pieņem
lēmumu, ka Rumānija veic visus vajadzīgus pasākumus, lai efektīvi
atgūtu atbalstu no saņēmēja. Atbalsts, kas ir jāatgūst, ietver
atbilstīgas likmes procentus, ko nosaka saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 794/20042 un kas jāmaksā no tās pašas dienas.
3.
Lauksaimniecība
a) Līgums par Konstitūciju
Eiropai, III daļas III sadaļas III nodaļas 4. iedaļa,
Lauksaimniecība un zivsaimniecība
1. Valsts rezerves, kas uz
pievienošanās dienu ir izveidotas jaunajās dalībvalstīs,
pamatojoties uz šo valstu tirgus atbalsta politiku, pārņem
Kopiena atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 8. pantu
Padomes Regulā (EEK) Nr. 1883/78 (1978. gada 2. augusts), ar ko
paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, kuru veic
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju
nodaļa3. Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja
valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem tiek
piemērota Kopienā un ja rezerves atbilst Kopienas intervences
prasībām.
2. Jebkādas produktu privātas vai
valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā
jaunajās dalībvalstīs un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu
uzskatīt par normālu rezervju pārņemšanu, ir jālikvidē uz jauno
dalībvalstu rēķina.
Normālu rezervju pārņemšanu katram
produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus kopīgās
organizācijas kritērijiem un mērķiem.
3. Iepriekš 1. punktā minētās
rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas
rezerves.
4. Iepriekš izklāstītos pasākumus
Komisija īsteno un piemēro saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13.
pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs)
par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu4,
vai arī – attiecīgos gadījumos – saskaņā ar procedūru, kas minēta
42. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada
30. jūnijs) par cukura tirgu kopīgu organizāciju5,
attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu
kopīgu organizāciju vai attiecīgajās komiteju procedūrās, kuras
paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos.
b) Līgums par Konstitūciju
Eiropai, III daļas III sadaļas I nodaļas 5. iedaļa, Konkurences
noteikumi
Neskarot procedūras, kas attiecībā
uz esošo atbalstu paredzētas Konstitūcijas III-168. pantā, tādas
atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām
saistībā ar Konstitūcijas I pielikumā uzskaitīto produktu – kas
nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti –
ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, kura īstenošana jaunajā
dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī
pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam
uzskata par esošo atbalstu Konstitūcijas III-168. panta 1.punkta
nozīmē:
– atbalsta pasākumus paziņo
Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā
paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu.
Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz
piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir
paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā.
Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.
Šādus atbalsta pasākumus trīs
gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu
Konstitūcijas III-168. panta 1.punkta nozīmē.
Šos atbalsta pasākumus jaunās
dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus
pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas
piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu
atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm,
uzskata par jaunu atbalstu.
4. Muitas
savienība
Līgums par Konstitūciju Eiropai,
III daļas III sadaļas I nodaļas 3. iedaļa – Brīva preču aprite,
1. apakšiedaļa – Muitas savienība
31992 R 2913: Padomes Regula (EEK)
Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa
pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992, 1. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.);
31993 R 2454: Komisijas Regula
(EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas
noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas
kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32003 R 2286: Komisijas
18.12.2003. Regula (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1.
lpp.).
Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula
(EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, ievērojot
šādus īpašos noteikumus:
Kopienas statusa
apliecinājums (tirdzniecība paplašinātā Kopienā)
1. Neskarot Regulas (EEK) Nr.
2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā
paplašinātājā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā
uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām,
kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā
vai 16. punkta b) līdz g) apakšpunktā, vai kuras paplašinātājā
Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau
veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem
un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā, ja tiek
uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:
a) preferenciālas izcelsmes
apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstīgi
kādam no turpmāk uzskaitītajiem Eiropas Līgumiem vai kādam
līdzvērtīgam preferenciālam nolīgumam, kurš noslēgts starp pašām
jaunajām dalībvalstīm un kurā – attiecībā uz nenoteiktas
izcelsmes izejvielām, ko izmanto tādu ražojumu izgatavošanai,
kuriem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu – paredzēts
aizliegums kompensēt muitas nodokļus vai atbrīvot no muitas
nodokļiem ("nodokļu nekompensēšanas" klauzula);
Eiropas Līgumi:
– 21994 A 1231 (24) Bulgārija:
Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām
un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no
otras puses – 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas
definīciju un administratīvās sadarbības metodēm6;
– 21994 A 1231 (20) Rumānija:
Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām
un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses
– 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm7;
b) kāds no Regulas Nr.
2454/93(EEK) 314. c pantā minētajiem Kopienas statusa
apliecinājumiem;
c) ATA karnete, kas pirms
pievienošanās dienas izdota kādā pašreizējā dalībvalstī vai
jaunajā dalībvalstī.
2. Izsniedzot 1. punkta b)
apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli
pievienošanās dienā, un papildus Regulas (EEK) Nr.2913/92 4.
panta 7. punktam, "Kopienas preces" ir preces:
– kuras pilnībā iegūtas kādā no
jaunajām dalībvalstīm apstākļos, kas atbilst Regulas (EEK)
Nr.2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver
preces, kas ievestas no citām valstīm vai teritorijām; vai
– kuras ievestas no valstīm vai
teritorijām, kas nav attiecīgā valsts, un laistas brīvā apgrozībā
attiecīgajā valstī; vai
– kuras attiecīgajā valstī iegūtas
vai ražotas, vai nu tikai no šā punkta otrajā ievilkumā minētajām
precēm, vai arī no šā punkta pirmajā un otrajā ievilkumā
minētajām precēm.
3. Pārbaudot 1. punkta a)
apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par
“izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās
sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos Eiropas Līgumos vai
līdzvērtīgos preferenciālos nolīgumos, kuri noslēgti starp pašām
jaunajām dalībvalstīm. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes
apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un
jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc
attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes
šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts
izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai
brīvā apgrozībā.
Preferenciālas
izcelsmes apliecinājums
(tirdzniecība ar
trešām valstīm, tostarp Turciju, atbilstīgi preferenciāliem
nolīgumiem par lauksaimniecības, ogļu un tērauda
izstrādājumiem)
4. Neskarot tādu pasākumu
piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas,
attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs akceptē izcelsmes
apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti atbilstīgi
preferenciāliem nolīgumiem, kurus jaunās dalībvalstis noslēgušas
ar trešām valstīm, vai atbilstīgi jauno dalībvalstu tiesību aktos
vienpusēji noteiktiem režīmiem, ar nosacījumu, ka:
a) pamatojoties uz preferenciālo
tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena
noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos,
kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes
iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas
(EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā;
un
b) izcelsmes apliecinājums un
pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms
pievienošanās dienas; un
c) izcelsmes apliecinājums ir
iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās
dienas.
Ja preces ir deklarētas laišanai
brīvā apgrozībā kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās
dienas, attiecīgajā jaunajā dalībvalstī var akceptēt arī
izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti vai
sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem vai režīmiem,
kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir spēkā dienā, kad preces
tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm
to iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.
5. Bulgārija un Rumānija ir
tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts “apstiprināta
eksportētāja” statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar
trešām valstīm, ja:
a) šāds noteikums ir paredzēts arī
nolīgumos, ko šādas trešās valstis pirms pievienošanās dienas
noslēgušas ar Kopienu; un
b) apstiprinātie eksportētāji
piemēro minētajos nolīgumos paredzētos izcelsmes noteikumus.
Vēlākais, gadu pēc pievienošanās
dienas jaunās dalībvalstis šīs atļaujas aizstāj ar jaunām
atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.
6. Pārbaudot 4. punktā minētos
apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču”
koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā
noteikts attiecīgajos nolīgumos vai režīmos. Pieprasījumus veikt
šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo
dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs
gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās
iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad
saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču
laišanai brīvā apgrozībā.
7. Neskarot tādu pasākumu
piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas,
tādus izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs retrospektīvi
izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Kopiena
noslēgusi ar šīm valstīm, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu
preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek
vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas
noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai
attiecīgajā jaunajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka laikā, kad
tika izdoti pārvadājuma dokumenti, jaunajai dalībvalstij, kur
notiek preču laišana brīvā apgrozībā, ar trešo valsti nav bijis
spēkā esoša tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un
ja:
a) pamatojoties uz preferenciālo
tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena
noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos,
kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes
iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas
(EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā;
un
b) pārvadājuma dokumenti ir
izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
c) izcelsmes apliecinājums, kas
izsniegts retrospektīvi, ir iesniegts muitas iestādēm četros
mēnešos no pievienošanās dienas.
8. Pārbaudot 7. punktā minētos
apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču”
koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā
noteikts attiecīgajos nolīgumos.
Statusa
apliecinājums saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības
izstrādājumu brīvu apgrozību EK un Turcijas Muitas
savienībā
9. Izcelsmes apliecinājumus, ko
atbilstīgi izsniegusi vai nu Turcija, vai kāda jaunā dalībvalsts
atbilstīgi preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kas
piemērojami starp tām un kas ļauj izcelsmes kumulāciju ar
Kopienu, pamatojoties uz vienādiem izcelsmes noteikumiem, un kas
saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu
atmaksāšanu vai atlikšanu, attiecīgajās valstīs akceptē kā
statusa apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības
izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un
Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/958, ar
nosacījumu, ka:
a) izcelsmes apliecinājums un
pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms
pievienošanās dienas; un
b) izcelsmes apliecinājums ir
iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās
dienas.
Ja preces ir deklarētas laišanai
brīvā apgrozībā Turcijā vai kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms
pievienošanās dienas atbilstīgi iepriekšminētajiem
preferenciālajiem nolīgumiem, var akceptēt arī izcelsmes
apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti saskaņā ar šiem
nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros
mēnešos pēc pievienošanās dienas.
10. Pārbaudot 9. punktā minētos
apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču”
koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā
noteikts attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus
veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem
pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas
iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma
izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt
trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā
ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.
11. Neskarot tādu pasākumu
piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas,
tādas A.TR preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas
atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā
apgrozībā, kuri izklāstīti EK un Turcijas Asociācijas padomes
Lēmumā Nr. 1/95, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču
laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu
transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta
formalitātes Kopienā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai attiecīgajā
jaunajā dalībvalstī atrodas pagaidu uzglabāšanā atbilstīgi kādai
muitas procedūrai, kas minēta Regulas (EEK) Nr.2913/92 4. panta
16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:
a) par attiecīgajām precēm
neiesniedz 9. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus; un
b) preces atbilst nosacījumiem,
lai īstenotu noteikumus par rūpniecības izstrādājumu brīvu
apriti; un
c) pārvadājuma dokumenti ir
izsniegti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
d) A.TR preču pārvadājumu
atļauja ir iesniegta muitas iestādēm četros mēnešos pēc
pievienošanās dienas.
12. Pārbaudot 11. punktā minētās
A.TR preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par
A.TR preču pārvadājumu atļauju izsniegšanu un
administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts EK un Turcijas
Muitas sadarbības komitejas Lēmumā
Nr.1/20019.
Muitas
procedūras
13. Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4.
panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu
uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās,
pabeidz vai izpilda saskaņā ar Kopienas tiesību aktos
paredzētajiem nosacījumiem.
Ja, procedūru pabeidzot vai
izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā,
kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas
tarifu, un samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu
resursiem.
14. Procedūras attiecībā uz
ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Regulas (EEK)
Nr.2913/92 84. līdz 90. pantā un 98. līdz 113. pantā, kā arī
Regulas (EEK) Nr.2454/93 496. līdz 535. pantā, jaunajās
dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
– ja muitas parāda summu nosaka,
pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, to muitas vērtību un
daudzumu laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka
attiecīgajām precēm piemēro ievešanu muitas noliktavā, un ja šī
deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad
minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko
attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās
dienas.
15. Procedūras attiecībā uz
ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr.2913/92
84. līdz 90. un 114. pantā līdz 129. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 536. līdz 550. pantā,
jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos
noteikumus:
– ja muitas parāda summu nosaka,
pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju,
daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja
procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir
apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus
nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā
dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;
– ja procedūras pabeigšanas
iznākumā rodas muitas parāds, tad – nolūkā nodrošināt vienlīdzību
starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem
un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs – par ievedmuitu, kas
no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību
aktiem, maksā kompensācijas procentus;
– ja deklarācija par ievešanu
pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas
sistēmai, nodokļu atmaksāšanu veic attiecīgā jaunā dalībvalsts uz
sava rēķina un atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ja muitas
parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies
pirms pievienošanās dienas.
16. Procedūras attiecībā uz
pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84.
līdz 90. pantā un 137. līdz 144. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr.2454/93 496. līdz 523. pantā un 553. līdz 584. pantā, jaunajās
dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
– ja muitas parāda summu nosaka,
pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju,
daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja
procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir
apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus
nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā
dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;
– ja procedūras pabeigšanas
iznākumā rodas muitas parāds, tad – nolūkā nodrošināt vienlīdzību
starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem
un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs – par ievedmuitu, kas
no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību
aktiem, maksā kompensācijas procentus.
17. Procedūras attiecībā uz
izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92
84. līdz 90. pantā un 145. līdz 160. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr. l2454/93 496. līdz 523. pantā un 585. līdz 592. pantā,
jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos
noteikumus:
– Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591.
panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu
eksporta precēm, kas pirms pievienošanās dienas uz laiku
eksportētas no jaunajām dalībvalstīm.
Citi
noteikumi
18. Atļaujas, kas pirms
pievienošanās dienas piešķirtas Regulas Nr. 2913/92 4.panta
16.punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru
izmantošanai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī
vienu gadu pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš
beidzas agrāk.
19. Procedūras, kas attiecas uz
muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc
muitošanas un kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz
232. pantā un Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.a pantā,
jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos
noteikumus:
– atgūšanu īsteno atbilstīgi
Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr
gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas,
atgūšanu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts savā labā un
atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.
20. Procedūras attiecībā uz muitas
nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Regulas
(EEK) Nr.2913/92 235. līdz 242. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr.2454/93 877. līdz 912. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro,
ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
– atmaksāšanu un atbrīvojumu
īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem
nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem
lūdz piemērot atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir saistīti ar muitas
parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu
atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts uz
sava rēķina un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā
valstī.
V PIELIKUMA
papildinājums
Esošo atbalsta
pasākumu saraksts, kas minēts V pielikuma 2. nodaļā paredzētās
esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā
Piezīme: Piemērojot esošā atbalsta
sistēmu, kas izklāstīta V pielikuma 2. nodaļā, šajā pielikuma
papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo
atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas
pirmā daļa.
|
Nr.
|
Nosaukums
(oriģinālvalodā)
|
Valsts atbalsta uzraudzības
iestādes apstiprinājuma datums
|
Ilgums
|
|
DV
|
Nr.
|
Gads
|
|
BG
|
1.
|
2004.
|
Предоговаряне на
задълженията към държавата, възникнали по реда на Закона за
уреждане на необслужваните кредити, договорени до
31.12.1990 г. със “Силома” АД, гр.Силистра, чрез удължаване
на срока на изплащане на главницата за срок от 15
години
|
29.7.2004.
|
2004.–2018.
|
|
BG
|
2.
|
2004.
|
Средства за компенсиране от
държавния бюджет на доказания от “Български пощи” ЕАД
дефицит от изпълнението на универсалната пощенска
услуга
|
18.11.2004.
|
31.12.2010.
|
|
BG
|
3.
|
2004.
|
Целево финансиране на
дейността на Българската телеграфна агенция- направление
“Информационно обслужване”
|
16.12.2003.
|
31.12.2010.
|
_____________________________________________________________
1 OVL83, 27.3.1999., 1.
lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada
Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 345. lpp.).
2 Komisijas Regula (EK)
Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar
kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta
piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
3 OV L 216, 5.8.1978.,
1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.
1259/96 (OV L 163, 2.7.1996., 10. lpp.).
4 OV L 160, 26.6.1999.,
103. lpp.
5 OV L 178, 30.6.2001.,
1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu
(EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).
6 OV L 358,
31.12.1994., 3. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES
un Bulgārijas Asociācijas padomes 4.6.2003. Lēmumu Nr. 1/2003 (OV
L 191, 30.7.2003., 1. lpp.).
7 OV L 357, 31.12.1994.
2. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas
Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr.2/2003 (“Oficiālajā
Vēstnesī” vēl nav publicēts).
8 EK un Turcijas
Asociācijas padomes 22.12.1995. Lēmums Nr. 1/95 par Muitas
savienības pēdējā posma ieviešanu (OV L 35, 13.2.1996., 1.lpp.).
Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Asociācijas
padomes Lēmumu Nr. 2/99 (OV L 72, 18.3.1999., 36.lpp.).
9 EK un Turcijas Muitas
sadarbības komitejas 28.3.2001. Lēmums Nr. 1/2001,
ar ko groza Lēmumu Nr. 1/96, ar kuru paredz sīki izstrādātus
noteikumus EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr.1/95
īstenošanai (OV L 98, 7.4.2001., 31.lpp.), kurā jaunākie
grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas
Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 28, 4.2.2003., 51.lpp.).
VI pielikums
Protokola 20.pantā
minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija
1. Personu
pārvietošanās brīvība
Līgums par
Konstitūciju Eiropai
31968 R 1612: Padomes Regula (EEK)
Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu
pārvietošanos Kopienā (OVL257, 19.10.1968., 2.lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004.,
77.lpp.);
31996 L 0071: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par
darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L
18, 21.1.1997., 1.lpp.);
32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par
Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi
pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza
Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK,
68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK,
90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004.,
77.lpp.).
1. Attiecībā uz darba ņēmēju
pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas
saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta
Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, Konstitūcijas III-133. pantu un
III-144. panta pirmo daļu attiecībās starp Bulgāriju, no vienas
puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā
piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas
posma noteikumus.
2. Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus
gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu
pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem,
kuri reglamentē Bulgārijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba
tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu
īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.
Bulgārijas pilsoņi, kas
pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām
dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku
laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba
tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum,
bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus
iekšējos pasākumus.
Bulgārijas pilsoņiem, kam pēc
pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir
piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas
pašas tiesības.
Šā punkta otrajā un trešajā daļā
minētie Bulgārijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās
tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba
tirgu.
Bulgārijas pilsoņiem, kas kādā no
pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai
laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam
piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas
īsāks par 12 mēnešiem, nav minēto tiesību.
3. Pirms beidzas divu gadu
laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā
paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas
ziņojumu.
Pēc minētās pārskatīšanas un ne
vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas
pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās
īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts,
piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.
4. Pēc Bulgārijas lūguma var veikt
vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto
procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Bulgārijas
lūguma saņemšanas.
5. Dalībvalstis, kuras turpina
īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma
beigās var – ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to
rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai – septiņus gadus
pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja
šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68
1. līdz 6. pantu.
6. Septiņu gadu laikposmā pēc
pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4.
vai 5. punktu attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Regulas
(EEK) Nr.1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā
Bulgārijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas,
minētās atļaujas izsniegs automātiski.
7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi
3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu
laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta
daļās izklāstītās procedūras.
Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā
minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus
traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai
nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī
dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis,
sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo
informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi
vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā
atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī
apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas
nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara
zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas,
ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt
attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem
lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas
(EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam
iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.
8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5.
punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas EEK Nr.1612/68 1. līdz
6. panta piemērošana, Bulgārijā attiecībā uz pašreizējo
dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz
Bulgārijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu,
ņemot vērā šādus nosacījumus:
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī,
pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā
dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes
locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir
atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir
pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti
iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās
dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit
mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā
pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas
agrāk.
Šie noteikumi neskar labvēlīgākus
pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas
izriet no divpusējiem nolīgumiem.
9. Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK
noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK1
noteikumus, nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68
noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7.
un 8. punktam, tad Bulgārija un pašreizējās dalībvalstis drīkst
atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs,
lai piemērotu 2. līdz 5. punktu un 7. un 8. punktu.
10. Visos gadījumos, kad
atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem
pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai
pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Bulgārija var
paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās
dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.
11. Ja kāda no pašreizējām
dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr.1612/68 1. līdz 6. panta
piemērošanu, Bulgārija var attiecībā uz Rumāniju izmantot
procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba
atļaujas, ko Bulgārija pārraudzības nolūkā izsniedz Rumānijas
pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.
12. Pašreizējās dalībvalstis, kas
atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas
valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt
plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā,
tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo
gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts,
kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka
minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz
6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.
13. Lai atsevišķās jutīgās
pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai
šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt
starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas
96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš
izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Bulgārijas darba
ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet
no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var – iepriekš par
to informējot Komisiju – atkāpties no Konstitūcijas III-144.
panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības,
kas veic uzņēmējdarbību Bulgārijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju
pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā
piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.
Pakalpojumu jomas, uz kurām var
attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:
– Vācijā:
|
Joma
|
NACE* kods,
ja nav norādīts citādi
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70. Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
|
Citi pakalpojumi
|
74.87. Vienīgi iekštelpu
tapsētāju darbība
|
– Austrijā:
|
Joma
|
NACE* kods, ja nav norādīts
citādi
|
|
Dārzkopības pakalpojumi
|
01.41.
|
|
Akmens sadalīšana, apstrāde
un apdare
|
26.7.
|
|
Metāla būvkonstrukciju un to
daļu ražošana
|
28.11.
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Apsardzes darbība
|
74.60.
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70.
|
|
Mājas aprūpe
|
85.14.
|
|
Sociālā palīdzība un
darbības bez izmitināšanas
|
85.32.
|
Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija
saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no Konstitūcijas
III-144.panta pirmās daļas, Bulgārija var veikt līdzvērtīgus
pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.
Šā punkta piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi
saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai
Austrijā un Bulgārijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā
nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas
dienā.
14. Iepriekš 2. līdz 5. punktā un
7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi nosacījumi Bulgārijas pilsoņu piekļuvei
pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk
ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma
parakstīšanas dienā.
Neskarot 1. līdz 13. punktā
izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek
īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar
piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir
dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu
pilsoņi.
Režīms, ko piemēro Bulgārijas
migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un
strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem
darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā
Bulgārijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko
piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā,
attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Bulgārijā. Turklāt,
piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko
piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas
dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko
piemēro Bulgārijas pilsoņiem.
2. PAKALPOJUMU
SNIEGŠANAS BRĪVĪBA
31997 L 0009: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par
ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997.,
22.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK
4. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Bulgāriju
neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Bulgārija nodrošina
to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu,
kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31.
decembrim ir vismaz EUR 12 000 un laikposmā no 2008. gada 1.
janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim – vismaz EUR15 000.
Pārejas laikā pārējās dalībvalstis
saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Bulgārijas
ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles
nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai
attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp
Bulgārijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1.
punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.
3. BRĪVA
KAPITĀLA APRITE
Līgums par
Konstitūciju Eiropai
1. Neskarot pienākumus, kas
noteikti Līgumā par Konstitūciju Eiropai, Bulgārija var piecus
gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri
Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos
noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otriem mājokļiem un
kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas
zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav
Bulgārijas iedzīvotāji, un uz juridiskām personām, kas ir
izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību
aktiem.
Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas
Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas
likumīgi dzīvo Bulgārijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās
daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko
neattiecina uz Bulgārijas pilsoņiem.
2. Neskarot pienākumus, kas
noteikti Līgumā par Konstitūciju Eiropai, Bulgārija var septiņus
gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri
Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos
noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un
mežsaimniecības u zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu
pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju
valstu pilsoņiem un juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā
ar kādas citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem.
Attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības
zemes iegādi dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst
piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri
ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī
noteikumus, kas ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu
pilsoņiem piemērotie noteikumi.
Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas
ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un
likumīgi dzīvot Bulgārijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas
noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Bulgārijas
pilsoņiem.
Šo pārejas posma pasākumu
vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās
dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome
pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai
pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.
4.
LAUKSAIMNIECĪBA
A. Tiesību akti
lauksaimniecības jomā
31997 R 2597: Padomes Regula (EK)
Nr.2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu
noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai
attiecībā uz dzeramo pienu (OV L 351, 23.12.1997., 13.lpp.), un
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999.
Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43.lpp.).
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr.
2597/97 3.panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, prasības
attiecībā uz tauku saturu nepiemēro dzeramajam pienam, kas ražots
Bulgārijā laikposmā līdz 2009. gada 30. aprīlim; tādējādi pienu
ar tauku saturu 3% (m/m) var tirgot kā pilnpienu, un pienu ar
tauku saturu 2% (m/m) var tirgot kā pilnpienu ar samazinātu tauku
saturu. Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku
saturu, var tirgot tikai Bulgārijā vai eksportēt uz kādu trešo
valsti.
B. Tiesību
akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
32004 R 0853: Eiropas Parlamenta
un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar
ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai
(OV L 139, 30.4.2004., 55.lpp.).
a) Šā pielikuma papildinājuma I un
II nodaļā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2009. gada
31. decembrim var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst
Regulas EK 853/2004 III pielikuma IX iedaļas I nodaļas II un III
apakšnodaļas prasībām vai kas nav apstrādāts saskaņā ar minētajām
prasībām, ja saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas
sarakstā, ko šim nolūkam veido Bulgārijas iestādes.
b) Kamēr vien a) punktā minētie
uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru
izcelsme ir šajos uzņēmumos, var – neatkarīgi no dienas, kad
produktu laiž tirgū – laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot
turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat
attiecas a) punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam
identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts Regulas (EK)
Nr. 853/2004 5.pantā.
c) Šā pielikuma papildinājuma II
nodaļā uzskaitītie uzņēmumi ir tiesīgi līdz 2009. gada 31.
decembrim pārstrādāt gan ES prasībām atbilstošu, gan neatbilstošu
pienu, izmantojot atsevišķas ražošanas līnijas. Šajā sakarā par
ES prasībām neatbilstošu pienu uzskata a) punktā minēto pienu.
Šādiem uzņēmumiem ir pilnībā jāizpilda ES prasības attiecībā uz
uzņēmumiem, tostarp attiecībā uz Riska analīzes un kritisko
kontrolpunktu (HACCP) principu īstenošanu (minēti Regulas
(EK) Nr. 852/20042 5.pantā), un tiem ir jādemonstrē
spēja pilnībā ievērot turpmāk izklāstītos nosacījumus, tostarp
izraudzīties attiecīgās ražošanas līnijas:
– jāveic visi vajadzīgie pasākumi,
lai būtu iespējams pareizi ievērot iekšējās procedūras attiecībā
uz piena nošķirtu pārstrādi – no piena savākšanas un līdz gala
produkta stadijai – tostarp atsevišķus piena savākšanas
maršrutus, glabātuves un apstrādi ES prasībām atbilstīgam un
neatbilstīgam pienam, kā arī nodrošināt īpašu iepakojumu un
marķējumu ES prasībām neatbilstīga piena produktiem un šādu
produktu atsevišķu glabāšanu;
– jāizstrādā procedūra, lai
nodrošinātu izejvielu izsekojamību, ietverot vajadzīgos
dokumentāros pierādījumus attiecībā uz produktu apriti, produktu
uzskaiti, kā arī sistēmu, lai ES prasībām atbilstīgās un
neatbilstīgās izejvielas saistītu ar saražoto produktu
kategorijām;
– svaigpiens jāpakļauj vismaz
15sekunžu ilgai termiskai apstrādei vismaz 71,7°C temperatūrā;
un
– jāveic visi atbilstīgie
pasākumi, lai nodrošinātu to, ka identifikācijas marķējums netiek
izmantots krāpnieciskos nolūkos.
Bulgārijas iestādes:
– nodrošina to, ka katra attiecīgā
uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs veic visus vajadzīgos pasākumus,
lai būtu iespējama piena nošķiršanas iekšējo procedūru pareiza
ievērošana;
– veic testus un iepriekš
nepaziņotas kontroles attiecībā uz piena nošķiršanu; un
– apstiprinātās laboratorijās veic
testus visām izejvielām un gala produktiem, lai pārbaudītu to
atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II
nodaļas prasībām, tostarp mikrobioloģiskajiem kritērijiem
attiecībā uz piena produktiem.
Pienu un/vai piena produktus, kuru
izcelsme ir nošķirtās ražošanas līnijās, kas ES apstiprinātos
uzņēmumos pārstrādā ES prasībām neatbilstīgu pienu, var laist
tirgū vienīgi saskaņā ar b) apakšpunktā paredzētajiem
nosacījumiem. Produktus, kas ražoti uz atbilstīga svaigpiena
bāzes, kurš pārstrādāts nošķirtā ražošanas līnijā šā pielikuma
papildinājuma II nodaļā uzskaitītā uzņēmumā, var laist tirgū kā
atbilstīgus produktus, ja vien tiek izpildīti visi nosacījumi
attiecībā uz ražošanas līniju nošķiršanu.
d) Attiecībā uz pienu un piena
produktiem, kas ražoti atbilstīgi c) punktā minētajiem
noteikumiem, atbalstu, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr.
1255/19993 I sadaļas II un III nodaļā, izņemot 11.
pantu, un II sadaļā, var piešķirt vienīgi tad, ja tiem ir Regulas
(EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā paredzētais ovālais
identifikācijas marķējums.
e) Bulgārija nodrošina, ka
pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām prasībām,
un iesniedz Komisijas gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta
piena ražošanas saimniecību un piena savākšanas sistēmas
modernizēšanā. Bulgārija nodrošina, ka pilnīga atbilstība šīm
prasībām tiek panākta līdz 2009. gada 31. decembrim.
f) Pirms pievienošanās un līdz
2005. gada 31. decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr.
178/20024 58. pantā minēto procedūru atjaunināt šā
pielikuma papildinājumu un šajā sakarā iekļaut sarakstā vai
svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda
panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un pārraudzības procesa
gaitā izdarītos secinājumus.
Sīki izstrādātus īstenošanas
noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma
sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK)
Nr.178/2002 58. pantā minēto procedūru.
5. TRANSPORTA
POLITIKA
1. 31993 R 3118: Padomes Regula
(EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz
nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī
drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L
279, 12.11.1993., 1.lpp.), un kurā jaunākos grozījumus
izdara:
– 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta
un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76,
19.3.2002., 1.lpp.).
a) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 3118/93 1.panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās
dienas, Bulgārijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes
autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu
dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu
pakalpojumus Bulgārijā.
b) Līdz trešā gada beigām pēc
pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai
tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai
arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1.
pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1.
pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas veic uzņēmējdarbību
dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt
kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās
dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.
c) Tās dalībvalstis, uz kurām
atbilstīgi b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus
no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto
procedūru.
Ja kādā no šā punkta iepriekšējā
daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas
traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram,
piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta
daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai
pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās
dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo
informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā
dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas
1.panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.
Pamatojoties uz attiecīgās
dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena
mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt
aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas
7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī
minētā panta 4., 5. un 6. punktā.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1.
panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu
paziņojumu.
d) Kamēr atbilstīgi a) un b)
punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt
piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski
palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā
ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī
pilnīgas liberalizācijas iespēju.
e) Piemērojot a) līdz c) punktu,
piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt
vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas
dienā.
2. 31996 L 0026: Padomes Direktīva
96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu
autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt
profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu
kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai
veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes
un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OV L 124, 23.5.1996.,
1.lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 31998 L 0076: Padomes 1.10.1998.
Direktīva98/76/EK (OV L 277, 14.10.1998., 17.lpp.).
Līdz 2010. gada 31. decembrim
Direktīvas 96/26/EK 3.panta 3. punkta c) apakšpunktu Bulgārijā
nepiemēro attiecībā uz pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas
vienīgi ar kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem.
Šo uzņēmumu pieejamais kapitāls un
rezerves pakāpeniski un atbilstīgi turpmāk izklāstītajai sistēmai
sasniedz minimālos apjomus, kas noteikti iepriekšminētajā
pantā:
– līdz 2007. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR
5850 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 3250 par katru
papildu transportlīdzekli;
– līdz 2008. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR
6750 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 3750 par katru
papildu transportlīdzekli;
– līdz 2009. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR
7650 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 4250 par katru
papildu transportlīdzekli;
– līdz 2010. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz EUR
8550 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR 4750 par katru
papildu transportlīdzekli.
3. 31996 L 0053: Padomes Direktīva
Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu
Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos
gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī
šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos
autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59.lpp.), un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta
un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002.,
47.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK
3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I
pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1.
kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31. decembrim drīkst
izmantot Bulgārijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi
tad, ja tie atbilst Bulgārijā noteiktajiem ass slodzes
ierobežojumiem.
Uz transportlīdzekļiem, kas
atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas
nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie
transportlīdzekļi izmanto galvenos tranzīta autoceļus, kas
norādīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr.
1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm
Eiropas Transporta tīkla attīstībai5.
Bulgārija ievēro turpmāk tabulās
izklāstīto grafiku galveno autoceļu tīkla uzlabošanai. Visi
ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu
izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai
uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu
asi.
Vienlaikus ar uzlabošanas darbu
pabeigšanu, pakāpeniski notiek Bulgārijas autoceļu tīkla, tostarp
Lēmuma Nr. 1692/96/EK I pielikumā norādītā tīkla, atvēršana
starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst
direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu
iekraušanai un izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes
autoceļu tīkla neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski
iespējams.
No pievienošanās dienas uz visiem
starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem ar pneimatisko
balstiekārtu, kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām
robežvērtībām, visa Bulgārijas ceļu tīkla robežās neattiecas
jebkādi uz laiku noteikti papildu maksājumi.
Uz laiku noteiktos papildu
maksājumus par to, ka tīkla neuzlabotās daļas izmanto
starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi bez pneimatiskās
balstiekārtas, kuri atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām,
iekasē nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir
pārskatāma, un šie maksājumi lietotājiem nerada liekus
administratīvus apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo
maksājumu noteikšana nerada situāciju, ka pie robežas veic ass
slodzes regulāras pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes
ierobežojumus nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie
attiecas arī uz Bulgārijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Autoceļu
uzlabošanas programma (km)
1. tabula
|
Nr.
|
CEĻŠ
|
IEDAĻA
|
GARUMS /KM
|
ATVĒRTS SATIKSMEI
|
PASĀKUMS
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
|
1.
|
I–5/E–85/
|
GABROVO
– SHIPKA
|
18
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
2.
|
I–5/E–85/
|
KARDJALI
– PODKOVA(MAKAZA)
|
18
|
2008.
|
JAUNBŪVE
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
36
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.
|
I–6
|
SOFIA –
PIRDOP
|
56
|
2009.
|
REMONTS
|
|
4.
|
I–7
|
SILISTRA
– SHUMEN
|
88
|
2011.
|
REMONTS
|
|
5.
|
I–7
|
PRESLAV
– E–773
|
48
|
2010.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
136
|
|
|
|
6.
|
I–9 /E–87/
|
RUMĀNIJAS ROBEŽA –
BALCHIK
|
60
|
2009.
|
REMONTS
|
|
7.
|
II–12
|
VIDIN – SERBIJAS UN
MELNKALNES ROBEŽA
|
26
|
2008.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
8.
|
II–14
|
VIDIN – KULA –
SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA
|
42
|
2009.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
9.
|
II–18
|
SOFJA APVEDCEĻŠ –
ZIEMEĻU LOKS
|
24
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
10.
|
II–19
|
SIMITLI – GOTSE
DELCHEV – GRIEĶIJAS ROBEŽA
|
91
|
2008.
|
REMONTS
|
|
11.
|
II–29
|
DOBRICH
– VARNA
|
21
|
2010.
|
REMONTS
|
|
12.
|
II–35
|
LOVECH –
KARNARE
|
28
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
13.
|
II–53
|
SLIVEN –
YAMBOL
|
25
|
2010.
|
REMONTS
|
|
14.
|
II–55
|
GURKOVO
– NOVA ZAGORA
|
26
|
2010.
|
REMONTS
|
|
15.
|
II–55
|
NOVA
ZAGORA – SVILENGRAD
|
81
|
2012.
|
REMONTS
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
107
|
|
|
|
16.
|
II–57
|
STARA
ZAGORA – RADNEVO
|
42
|
2010.
|
REMONTS
|
|
17.
|
II–62
|
KYUSTENDIL – DUPNITSA
|
26
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
18.
|
II–63
|
PERNIK – SERBIJAS UN
MELNKALNES ROBEŽA
|
20
|
2010.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
19.
|
II–73
|
SHUMEN –
KARNOBAT
|
44
|
2012.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
20.
|
II–73
|
SHUMEN –
KARNOBAT
|
19
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
63
|
|
|
|
21.
|
II–78
|
RADNEVO
– TOPOLOVGRAD
|
40
|
2013.
|
REMONTS
|
|
22.
|
II–86
|
ASENOVGRAD –
SMOLYAN
|
72
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
23.
|
II–98
|
BURGAS –
MALKO TARNOVO
|
64
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
24.
|
III–197
|
GOTZE DELCHEV –
SMOLYAN
|
87
|
2013.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
25.
|
III–198
|
GOTZE DELCHEV –
BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
95
|
2013.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
26.
|
III–534
|
ELENA –
NOVA ZAGORA
|
52
|
2012.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
27.
|
III–534
|
NOVA
ZAGORA – SIMEONOVGRAD
|
53
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
105
|
|
|
|
28.
|
III–601
|
KYUSTENDIL –
BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
27
|
2011.
|
JAUNBŪVE
|
|
29.
|
III–622
|
KYUSTENDIL –
BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
31
|
2013.
|
JAUNBŪVE
|
|
30.
|
III–865
|
SMOLYAN –
MADAN
|
15
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
31.
|
III–867
|
SMOLYAN –
KARDJALI
|
69
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
32.
|
III–868
|
SMOLYAN
APVEDCEĻŠ
|
40
|
2012.
|
JAUNBŪVE
|
|
33.
|
IV–410068
|
SIMITLI – BIJUŠĀS
DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
28
|
2009.
|
JAUNBŪVE
|
|
34.
|
|
PLOVDIV APVEDCEĻŠ
|
4
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
|
A1
|
“TRAKIA»
AUTOMAĢISTRĀLE – STARA ZAGORA – KARNOBAT
|
|
|
|
|
35.
|
|
LOT 2
|
33
|
2010.
|
JAUNBŪVE
|
|
36.
|
|
LOT 3
|
37
|
2011.
|
JAUNBŪVE
|
|
37.
|
|
LOT 4
|
48
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
118
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
1598
|
|
|
2. tabula
|
|
2008.
|
2009.
|
2010.
|
2011.
|
2012.
|
2013.
|
2014.
|
|
|
PASĀKUMS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
REMONTS
|
91
|
116
|
114
|
88
|
81
|
40
|
0
|
|
|
ATJAUNOŠANA
|
26
|
42
|
68
|
88
|
96
|
182
|
258
|
|
|
JAUNBŪVE
|
18
|
28
|
33
|
64
|
40
|
31
|
94
|
|
|
|
135
|
186
|
215
|
240
|
217
|
253
|
352
|
1598 km
|
6. NODOKĻU
POLITIKA
1. 31977L0388: Padomes Sestā
direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā
saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –
Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu
bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1.lpp.), kurā jaunākos grozījumus
izdara:
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35.lpp.).
Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK
28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Bulgārija var saglabāt
atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru
starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F
pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4.
punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu
piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš
termiņš beidzas agrāk.
2. 31992L0079: Padomes Direktīva
92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu
cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8.lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 L 0117: Padomes 5.12.2004.
Direktīva2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Bulgārija var līdz 2009. gada 31.
decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu
mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm
vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā
laikposmā Bulgārija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa
likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts
direktīvā.
Neskarot 8. pantu Padomes
Direktīvā 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju
režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un
uzraudzību 6 un informējot Komisiju, dalībvalstis var
laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā
uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu ievest no Bulgārijas,
papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus
kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti importam no
trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt
vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes
neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.
3. 32003 L 0049: Padomes Direktīva
2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko
piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti
uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49.lpp.), un
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0076: Padomes 29.4.2004
Direktīva 2004/76/EK (OV L 157, 30.4.2004., 106.lpp.).
Bulgārijai ir atļauts nepiemērot
Direktīvas 2003/49/EK 1. pantu līdz 2014. gada 31. decembrim.
Šajā pārejas laikposmā nodokļu likme par procentiem vai
honorāriem, ko maksā citas dalībvalsts asociētai
uzņēmējsabiedrībai vai kādas dalībvalsts asociētās
uzņēmējsabiedrības pastāvīgam uzņēmumam citā dalībvalstī, līdz
2010. gada 31. decembrim nedrīkst pārsniegt 10 % un turpmākos
gados līdz 2014. gada 31. decembrim – 5%.
4. 32003 L 0096: Padomes Direktīva
2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas
noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un
elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51.lpp.), un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0075: Padomes 29.4.2004.
Direktīva 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 7. panta, Bulgārija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2011. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu bezsvina benzīnu
pielāgotu minimāli pieļaujamam līmenim EUR 359 par 1000 l.
Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamam
bezsvina benzīnam, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR
323 par 1000 l;
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu gāzeļļu un
petroleju pielāgotu minimāli pieļaujamam līmenim EUR 302 par 1000
l, un līdz 2013. gada 1. janvārim, lai sasniegtu minimāli
pieļaujamo līmeni EUR 330 par 1000 l. Faktiskā nodokļu likme, ko
piemēro degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai, no 2008.
gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 274 par 1000 1.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 9. panta, Bulgārija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par oglēm un koksu, ko izmanto rajonu
siltumapgādei, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem
minimāli pieļaujamiem nodokļa līmeņiem;
– līdz 2009. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par oglēm un koksu, ko izmanto mērķiem, kas
nav rajonu siltumapgāde, pielāgotu I pielikuma C tabulā
paredzētajiem minimāli pieļaujamiem nodokļa līmeņiem.
Faktiskās nodokļu likmes, ko
piemēro attiecīgiem energoproduktiem, no 2007. gada 1. janvāra
nav mazākas par 50% no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas
likmes.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 10. panta, Bulgārija līdz 2010. gada 1. janvārim var
piemērot pārejas laikposmu, lai savus nodokļu līmeņus par
elektroenerģiju pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem
minimāli pieļaujamiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu likmes,
ko piemēro elektroenerģijai, no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas
par 50% no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas likmes.
7. SOCIĀLĀ
POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA
32001 L 0037: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par
dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā
uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformējumu un pārdošanu (OV L
194, 18.7.2001., 26.lpp.).
Atkāpjoties no 3. panta Direktīvā
2001/37/EK, Bulgārijas teritorijā ražotām un pārdotām cigaretēm
maksimāli pieļaujamo darvas saturu piemēro no 2011. gada 1.
janvāra. Pārejas laikposmā:
– Bulgārijā ražotās cigaretes ar
darvas daudzumu, kas pārsniedz 10 mg vienā cigaretē, netirgo
citās dalībvalstīs;
– Bulgārijā ražotās cigaretes ar
darvas daudzumu, kas pārsniedz 13 mg vienā cigaretē, neeksportē
uz trešām valstīm; šo ierobežojumu samazina līdz 12 mg no 2008.
gada 1. janvāra un līdz 11 mg no 2010. gada 1. janvāra;
– Bulgārija sniedz Komisijai
regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, ko
veic, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai.
8.
ENERĢĒTIKA
31968 L 0414: Padomes Direktīva
68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm
uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu
obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14.lpp.) un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 31998 L 0093: Padomes
14.12.1998. Direktīva98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998.,
100.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2012. gada 31. decembrim uz
Bulgāriju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms.
Bulgārija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves
apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai
ir 1.panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī
vismaz šādam dienu skaitam:
– līdz 2007. gada 1. janvārim –
30dienām;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
40 dienām;
– līdz 2008. gada 31. decembrim –
50 dienām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
60dienām;
– līdz 2010. gada 31. decembrim –
70dienām;
– līdz 2011. gada 31. decembrim –
80dienām;
– līdz 2012. gada 31. decembrim –
90dienām.
9.
TELEKOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS
32002 L 0022: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par
universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz
elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Universālā
pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2002/22/EK 30. panta 1. punkta, Bulgārija var atlikt numura
pārnesamības ieviešanu līdz, vēlākais, 2009. gada 1.
janvārim.
10. VIDEAISA
KVALITĀTE
1. 31994 L 0063: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20.
decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko
savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un
nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L
365, 31.12.1994., 24.lpp.), kuru groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Bulgārijā
nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
glabāšanas iekārtām 6 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks par
25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 50
000tonnām/gadā;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
glabāšanas iekārtām 19 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks vai
vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un
izkraušanu no tiem terminālos, Bulgārijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
glabāšanas iekārtām 12 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks
par 25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 150
000tonnām/gadā;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
29 termināliem, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25 000
tonnām/gadā.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem
pārvietojamiem konteineriem terminālos, Bulgārijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
50 autocisternām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
466 autocisternām.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas
uzpildes stacijās, Bulgārijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
355 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par
500 m3/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 1000
m3/gadā;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
653 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir mazāks vai
vienāds ar 500 m3/gadā.
2. 31999 L 0032: Padomes Direktīva
1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura
samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza
Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13.lpp.), kuru
groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/32/EK 3. panta 1. punkta, Bulgārijā līdz 2011. gada 31.
decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra
saturu smagajā dīzeļdegvielā. Šajā pārejas laikposmā sēra saturs
nepārsniedz 3,00masas procentus.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/32/EK 4. panta 1. punkta, Bulgārijā līdz 2009. gada 31.
decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra
saturu smagajā dīzeļdegvielā. Šajā pārejas laikposmā sēra saturs
nepārsniedz 0,20% masas procentus.
B. Atkritumu
apsaimniekošana
1. 31993 R 0259: Padomes Regula
(EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un
kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā,
ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1.lpp.),
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32001 R 2557: Komisijas
28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001.,
1.lpp.).
a) Līdz 2014. gada 31. decembrim
par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz
Bulgāriju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā,
paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas
regulas 6., 7. un 8. pants.
b) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes
līdz 2009. gada 31. decembrim var iebilst pret turpmāk norādīto
pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju,
iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem
iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas regulas 10. pants.
AA. Metālus
saturoši atkritumi
– AA 090 Arsēna atkritumi un
atliekas
– AA 100 Dzīvsudraba atkritumi un
atliekas
– AA 130 Atsārmi, kas radušies
metālu kodināšanā
AB. Atkritumi,
kas satur galvenokārt neorganiskus komponentus, kuri var saturēt
metālus un organiskas vielas
AC. Atkritumi,
kas satur galvenokārt organiskus komponentus, kuri var saturēt
metālus un neorganiskas vielas
|
– AC 040
|
Etilēta benzīna nosēdumi
|
|
– AC 050
|
Termālie (siltumnesēji)
šķidrumi
|
|
– AC 060
|
Hidrauliskie šķidrumi
|
|
– AC 070
|
Bremžu šķidrumi
|
|
– AC 080
|
Antifrīza šķidrumi
|
|
– AC 110
|
Fenoli, fenola savienojumi,
tostarp hlorfenols šķidrumu vai nosēdumu veidā
|
|
– AC 120
|
Polihlornaftalīni
|
|
– AC 150
|
Hlorfluorogļūdeņraži
|
|
– AC 160
|
Haloni
|
|
– AC 190
|
Vieglā putekļainā frakcija,
kas rodas automašīnu sasmalcināšanā
|
|
– AC 200
|
Fosfora organiskie
savienojumi
|
|
– AC 230
|
Halogenēti vai nehalogenēti
bezūdens destilācijas atlikumi, kuri radušies organisko
šķīdinātāju rekuperācijā
|
|
– AC 240
|
Alifātisko halogenēto
ogļūdeņražu (piemēram, hlormetāna, dihloretāna,
vinilhlorīda, vinilidēnhlorīda, alilhlorīda un
epihlorhidrīna) ražošanas atkritumi
|
|
– AC 260
|
Šķidri cūku mēsli,
fekālijas
|
AD. Atkritumi,
kas var saturēt vai nu neorganiskus, vai organiskus
komponentus
|
– AD 010
|
Atkritumi, kas rodas
farmācijas produktu ražošanā un sagatavošanā
|
|
|
Atkritumi, kas satur šādas vielas, sastāv no tām vai ir ar
tām piesārņoti:
• AD
040 – Neorganiskie cianīdi, izņemot dārgmetālus saturošus
cietus atlikumus, kuros ir nelieli neorganisko cianīdu
piemaisījumi
• AD
050 – Organiskie cianīdi
|
|
|
|
|
|
– AD 060
|
Eļļu/ūdens,
ogļūdeņražu/ūdens maisījumu un emulsiju atkritumi
|
|
– AD 070
|
Atkritumi, kas radušies
tipogrāfijas krāsu, krāsvielu, pigmentu, krāsu, laku un
emaljas krāsu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā
|
|
– AD 150
|
Dabā sastopami organiskie
materiāli, ko izmanto filtrēšanai (piemēram, biofiltri)
|
|
– AD 160
|
Sadzīves atkritumi
|
Minēto laikposmu var pagarināt
līdz, ilgākais, 2012. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai,
kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada
15. jūlijs) par atkritumiem7, ņemot vērā grozījumus,
kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK8.
c) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes
līdz 2009. gada 31. decembrim var iebilst pret regulas IV
pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem,
kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu
atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju, iebildumus pamatojot ar
regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem;
d) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes
neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei
paredzētu atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos
neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas
paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no
dažiem noteikumiem Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24.
septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un
kontroli9 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā
2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā
uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas
iekārtām10, un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu
attiecas pagaidu atkāpe.
2. 31994 L 0062: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20.
decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365,
31.12.1994., 10.lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0012: Eiropas Parlamenta
un Padomes 11.2.2004. Direktīva 2004/12/EK (OV L 47, 18.2.2004.,
26.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina
to, ka attiecībā uz reģenerāciju vai sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2011. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
35%, 2007. gadā – 39%, 2008. gadā – 42%, 2009. gadā – 46% un
2010. gadā – 48% no svara.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina
to, ka attiecībā uz reģenerāciju vai sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2014. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– 2011. gadā – 50%, 2012. gadā –
53% un 2013. gadā – 56% no svara.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina
to, ka līdz 2009. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais
plastmasas pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
8%, 2007. gadā – 12% un 2008. gadā – 14,5% no svara.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, Bulgārija nodrošina
to, ka līdz 2014. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais
kopējais pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
34%, 2007. gadā – 38%, 2009. gadā – 45%, 2010. gadā – 47%, 2011.
gadā – 49%, 2012. gadā – 52%, un 2013. gadā – 54,9% no svara.
e) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta, Bulgārija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais stikla pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
26%, 2007. gadā – 33%, 2009. gadā – 46%, 2010. gadā – 51%, 2011.
gadā – 55% un 2012. gadā – 59,6% no svara.
f) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta iv) punkta, Bulgārija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, skaitot tikai to
materiālu, kuru atkal pārstrādā plastmasā, un ievērojot šādus
starpposma mērķus:
– 2009. gadā – 17%, 2010. gadā –
19%, 2011. gadā – 20% un 2012. gadā – 22% no svara.
3. 31999 L 0031: Padomes Direktīva
1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV
L 182, 16.7.1999., 1.lpp.), kuru groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma
2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6.
panta c) punkta ii) apakšpunktu un Padomes Direktīvu 75/442/EEK
(1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem11,
prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un
oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes
ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, līdz 2014. gada 31.
decembrim nepiemēro šīm 14 esošajām iekārtām:
1. “Polimeri” sārņu
nostādināšanas dīķis, Varna, Devnya;
2. “Solvay Sodi”,
“Deven” un “Agropolichim” jauktu pelnu un sārņu
nostādināšanas dīķis, Varna, Devnya – Varna
pašvaldībā;
3. TEC “Varna” pelnu
nostādināšanas dīķis, Varna, Beloslav;
4. “Sviloza” pelnu
nostādināšanas dīķis, Veliko Tarnovo, Svishtov;
5. TEC “Zaharni zavodi”
pelnu nostādināšanas dīķis, Veliko Tarnovo, Gorna
Oriahovitsa;
6. “Vidachim v likvidatsya”
pelnu nostādināšanas dīķis, Vidin, Vidin;
7. “Toplofikatsia–Ruse”,
TEC “Ruse–East” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse,
Ruse;
8. TEC “Republica”,
“COF–Pernik” un “Kremikovtsi–Rudodobiv” pelnu
nostādināšanas dīķis, Pernik, Pernik;
9. “Toplofikatsia Pernik”
un “Solidus Pernik” pelnu nostādināšanas dīķis,
Pernik, Pernik;
10. TEC “Bobov dol” pelnu
nostādināšanas dīķis, Kyustendil, Bobov dol;
11. “Brikel” pelnu
nostādināšanas dīķis, Stara Zagora, Galabovo;
12. “Toplofikatsia Sliven”
pelnu nostādināšanas dīķis, Sliven, Sliven;
13. TEC “Maritsa 3” pelnu
nostādināšanas dīķis, Khaskovo, Dimitrovgrad;
14. TEC “Maritsa 3” pelnu
nostādināšanas dīķis, Khaskovo, Dimitrovgrad.
Bulgārija nodrošina, ka atkritumu
daudzumu, ko apglabā šajās 14 esošajās neatbilstīgajās iekārtās,
pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli
pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31. decembrim: 3
020 000 tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim: 3
010 000 tonnu;
– līdz 2008. gada 31. decembrim: 2
990 000 tonnu;
– līdz 2009. gada 31. decembrim: 1
978 000 tonnu;
– līdz 2010. gada 31. decembrim: 1
940 000 tonnu;
– līdz 2011. gada 31. decembrim: 1
929 000 tonnu;
– līdz 2012. gada 31. decembrim: 1
919 000 tonnu;
– līdz 2013. gada 31. decembrim: 1
159 000 tonnu;
– līdz 2014. gada 31. decembrim: 1
039 000 tonnu.
4. 32002 L 0096: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27.
janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem
(EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24.lpp.), ko groza:
– 32003 L 0108: Eiropas Parlamenta
un Padomes 8.12.2003. Direktīva 2003/108/EK (OV L 345,
31.12.2003., 106.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2002/96/EK 5. panta 5. punkta un 7. panta 2. punkta, Bulgārija
nodrošina to, ka līdz 2008. gada 31. decembrim no privātām
mājsaimniecībām gadā uz katru iedzīvotāju vidēji savāc vismaz
četrus kilogramus šķirotus EEIA, kā arī sasniedz sastāvdaļu,
materiālu un vielu reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un
pārstrādes paredzēto apjomu.
C. Ūdens
kvalitāte
31991 L 0271: Padomes Direktīva
91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu
attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40.lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.)
Atkāpjoties no Direktīvas
91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta, Bulgārijā līdz
2014. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz
komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu,
ievērojot šādu starpposma mērķi:
– attiecībā uz aglomerācijām, kuru
iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvai
nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim.
D. Rūpnieciskā
piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība
1. 31996 L 0061: Padomes Direktīva
96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26.lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK
5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu
ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām,
līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko
nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts
minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas
noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Bulgārijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
– “Jambolen” –
Yambol (darbība 4.1. h)
– “Verila” – Ravno
Pole (darbība 4.1.)
– “Lakprom” –
Svetovrachane (darbība 4.1. b)
– “Orgachim” – Ruse
(darbība 4.1. j)
– “Neochim” –
Dimitrovgrad (darbība 4.1. b)
līdz 2009. gada 31. decembrim:
– “Elisejna” gara
Elisejna (darbība 2.5. a)
līdz 2011. gada 31. decembrim:
– TEC “Ruse East” –
Ruse (darbība 1.1.)
– TEC “Varna” –
Varna (darbība 1.1.)
– TEC “Bobov dol” –
Sofia (darbība 1.1.)
– “Lukoil Neftochim” TEC
– Burgas (darbība 1.1.)
– “Lukoil Neftochim” –
Burgas (darbība 1.2.)
– “Kremikovtsi” –
Sofia (darbība 2.2.)
– “Radomir Metali” –
Radomir (darbība 2.3. b)
– “Solidus” –
Pernika (darbība 2.4.)
– “Berg Montana fitingi”
– Montana (darbība 2.4.)
– “Energoremont” –
Kresna (darbība 2.4.)
– “Chugunoleene” –
Ihtiman (darbība 2.4.)
– “Alkomet” –
Shoumen (darbība 2.5. b)
– “Start” – Dobrich
(darbība 2.5. b)
– “Alukom” – Pleven
(darbība 2.5. b)
– “Energiya” –
Turgovishte (darbība 2.5. b)
– “Uspeh” – Lukovit
(darbība 3.5.)
– “Keramika” –
Burgas (darbība 3.5.)
– “Stroykeramika” –
Mezdra (darbība 3.5.)
– “Stradlja keramika” –
Stradlja (darbība 3.5.)
– “Balkankeramiks” –
Novi Iskar (darbība 3.5.)
– “Shamot” – Elin
Pelin (darbība 3.5.)
– Keramikas rūpnīca –
Dragovishtitza (darbība 3.5.)
– “Fayans” –
Kaspichan (darbība 3.5.)
– “Solvay Sodi” –
Devnia (darbība 4.2. d)
– “Polimeri” –
Devnia (darbība 4.2. c)
– “Agropolichim” –
Devnia (darbība 4.3.)
– “Neochim” –
Dimitrovgrad (darbība 4.3.)
– “Agriya” – Plovdiv
(darbība 4.4.)
– “Balkanpharma” –
Razgrad (darbība 4.5.)
– “Biovet” –
Peshtera (darbība 4.5.)
– “Catchup–frukt” –
Ajtos (darbība 6.4. b)
– “Bulgarikum” –
Burgas (darbība 6.4. c)
– “Serdika 90” –
Dobrich (darbība 6.4. c)
– “Ekarisaj” – Varna
(darbība 6.5.)
– “Ekarisaj Bert” –
Burgas (darbība 6.5.).
Pilnībā saskaņotas atļaujas
minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim,
ietverot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības
nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30.
oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas
attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts
direktīvas 3. pantā.
2. 32001 L 0080: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva2001/80/EK (2001. gada 23.
oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu
emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309,
27.11.2001., 1.lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī no III, IV un VII pielikuma
A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam un
putekļiem, Bulgārijā līdz attiecīgajiem blokiem norādīto termiņu
beigām nepiemēro šādām iekārtām:
– TEC “Varna”:
– 1. blokam – līdz 2009. gada 31.
decembrim
– 2. blokam – līdz 2010. gada 31.
decembrim
– 3. blokam – līdz 2011. gada 31.
decembrim
– 4. blokam – līdz 2012. gada 31.
decembrim
– 5. blokam – līdz 2013. gada 31.
decembrim
– 6. blokam – līdz 2014. gada 31.
decembrim
– TEC “Bobov
dol”:
– 2. vienībai – līdz 2011. gada
31. decembrim
– 3. vienībai – līdz 2014. gada
31. decembrim
– TEC
“Ruse–East”:
– 3. un 4. vienībai – līdz 2009.
gada 31. decembrim
– 1. un 2. vienībai – līdz 2011.
gada 31. decembrim
– “Lukoil
Neftochim”, Bourgas TEC:
– 2., 7., 8., 9. 10. un 11.
vienībai – līdz 2011. gada 31. decembrim.
Šajā pārejas laikposmā sēra
dioksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2008. gadam: 179700 tonnas
SO2/gadā; 8900 tonnas putekļu/gadā;
– līdz 2012. gadam: 103000 tonnas
SO2/gadā; 6000 tonnas putekļu/gadā.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VI pielikuma A daļas, slāpekļa
oksīda emisijas robežvērtības Bulgārijā līdz 2011. gada 31.
decembrim nepiemēro attiecībā uz “Lukoil Neftochim”,
Bourgas TEC sadedzināšanas iekārtas 2., 7., 8., 9., 10. un
11. bloku.
Šajā pārejas laikposmā slāpekļa
oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2008. gadam: 42900 tonnas
/gadā;
– līdz 2012. gadam: 33300 tonnas
/gadā.
c) Līdz 2011. gada 1. janvārim
Bulgārija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp
ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai
pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis
piemērošanai. Šie plāni nodrošina emisijas turpmāku samazināšanu
līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par a) un b) punktā
norādītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju
laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam. Ja Komisija, jo īpaši
ņemot vērā ietekmi uz vidi un vajadzību samazināt pārejas posma
pasākumu izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū,
konstatē to, ka šie plāni nav pietiekami noteikto mērķu
sasniegšanai, tā informē Bulgāriju. Turpmākajos trīs mēnešos
Bulgārija paziņo pasākumus, ko tā veikusi, lai sasniegtu minētos
mērķus. Ja Komisija pēc tam, apspriežoties ar dalībvalstīm,
konstatē to, ka šie pasākumi nav pietiekami noteikto mērķu
sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma procedūru, kā paredzēts
Konstitūcijas III-360. pantā.
VI PIELIKUMA
papildinājums
I NODAĻA
VI pielikuma
4.nodaļas B iedaļas a) punktā minētais
to piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kas pārstrādā neatbilstīgu
pienu
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
un adrese
|
Attiecīgo telpu
atrašanās vieta
|
|
Blagoevgrad reģions –
Nr. 1
|
|
1
|
BG 0112004
|
“Matand” Ltd.
gr.
Pernik
ul.
«Lenin» 111
|
s.
Eleshnitsa
|
|
Bourgas reģions – Nr.
2
|
|
2
|
BG 0212013
|
ET
“Marsi–Mincho Bakalov”
gr.
Burgas
j.k.
«Vazrajdane» bl. 1
|
Burgas
j.k.
“Pobeda”
ul.
“Baykal” 9
|
|
3
|
BG 0212027
|
DZZD
“Mlechen svyat»
gr.
Burgas
j.k.
«Izgrev»
ul.
«Malchika» 3
|
s.
Debelt
ul.
“Indje voyvoda” 5
obl.
Burgaska
|
|
4
|
BG 0212028
|
”Vester”
OOD
gr.
Burgas
ul.
”Fotinov” 36
|
s.
Sigmen
|
|
5
|
BG 0212047
|
“Complektstroy” EOOD
gr.
Burgas
ul.
“Aleksandar Stamboliiski” 17
|
s.
Veselie
|
|
Vidin reģions – Nr.
5
|
|
6
|
BG 0512025
|
“El Bi
Bulgarikum” EAD
gr.
Vidin
|
gr.
Vidin
Yujna
promishlena zona
|
|
Vratsa reģions – Nr.
6
|
|
7
|
BG 0612010
|
“Hadjiiski i familiya” EOOD
s.
Gradeshnitsa
|
s.
Gradeshnitsa
|
|
8
|
BG 0612027
|
“Mlechen
ray 99” EOOD
gr.
Vratsa
j.k.
“Dabnika” bl. 48 ap. 3
|
gr.
Vratsa
j.k.
Bistrets
Stopanski dvor
|
|
9
|
BG 0612035
|
ET
“Nivego”
s.
Chiren
|
s.
Chiren
|
|
Gabrovo reģions – Nr.
7
|
|
10
|
BG 0712001
|
“Ben
Invest” OOD
s.
Kostenkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
s.
Kostenkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
|
11
|
BG 0712002
|
“Shipka
97” AD
gr.
Gabrovo
ul. «V.
Levski» 2
|
gr.
Gabrovo
ul. “V.
Levski” 2
|
|
12
|
BG 0712003
|
“Elvi”
OOD
s.
Velkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
s.
Velkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
|
13
|
BG 0712008
|
“Milkieks” OOD
gr.
Sevlievo
j.k.
“d–r Atanas Moskov”
|
gr.
Sevlievo
j.k.
“Atanas Moskov”
|
|
Dobrich reģions – Nr.
8
|
|
14
|
BG 0812002
|
“AVITA”
OOD
gr.
Sofia
ul.
«20–ti April» 6
|
s.
Tsarichino
|
|
15
|
BG 0812008
|
“Roles
2000” OOD
gr.
Varna
ul.
“Tsar Ivan Shishman” 13
|
s.
Kardam
|
|
16
|
BG 0812019
|
“Filipopolis” OOD
gr.
Plovdiv
ul.
“Hristo Danov” 2
|
s.
Jeglartsi
|
|
17
|
BG 0812029
|
”AKURAT
– MLECHNA PROMISHLENOST» OOD
gr.
Sofia
ul.
«Baba Vida 2»
|
gr.
Dobrich
j.k.
”Riltsi”
|
|
18
|
BG 0812030
|
“FAMA”
AD
gr.
Varna
ul.
“Evlogi Georgiev” 23
|
gr.
Dobrich
bul.
“Dobrudja” 2
|
|
Kardjali reģions –
Nr. 9
|
|
19
|
BG 0912004
|
ET
“Rado”
s. Byal
izvor
|
s. Byal
izvor
obsht.
Ardino
|
|
Kiustendil reģions –
Nr. 10
|
|
20
|
BG 1012012
|
“Galkom”
OOD
gr.
Dupnitsa
|
gr.
Dupnitsa
ul.
“Venelin” 57
|
|
21
|
BG 1012008
|
ET
“Nikolay Kolev»
s.
Konyavo
|
s.
Konyavo
|
|
Lovech reģions – Nr.
11
|
|
22
|
BG 1112001
|
“Prima
Lakta” Ltd.
gr.
Lovech
ul.
«Troyansko shose» 1
|
gr.
Lovech
ul.
“Troyansko shose”
|
|
23
|
BG 1112004
|
“Mlekoprodukt” OOD
gr.
Lovech
|
s.
Goran
|
|
24
|
BG 1112008
|
“Plod”
AD
gr.
Apriltsi
|
gr.
Apriltsi
|
|
25
|
BG 1112012
|
“Stilos”
OOD
gr.
Dupnitsa
ul.
“Batenberg” 64
|
s.
Lesidren
|
|
Pazardjik reģions –
Nr. 13
|
|
26
|
BG 1312011
|
“Eko–F”
EAD
gr.
Sofia
ul.
«Stara planina» 34
|
s.
Karabunar
|
|
27
|
BG 1312015
|
“Mevgal
Bulgaria” EOOD
gr.
Velingrad
|
gr.
Velingrad
j.k.
«Industrialen»
|
|
28
|
BG 1312022
|
ET
“Palmite–Vesela Popova”
gr.
Plovdiv
ul.
«Koprivkite» 23
|
gr.
Strelcha
ul.
“Osvobojdenie” 17
|
|
Pleven reģions – Nr.
15
|
|
29
|
BG 1512003
|
“Mandra
1” EOOD
gr.
Obnova
|
s.
Tranchovitsa
|
|
30
|
BG 1512006
|
“Mandra”
OOD
s.
Obnova
|
s.
Obnova
|
|
31
|
BG 1512008
|
ET
“Viola”
s.
Koynare
|
gr.
Koynare
ul.
“Hristo Botev” 16
|
|
32
|
BG 1512010
|
ET
«Militsa Lazarova – 90»
gr.
Slavyanovo
|
gr.
Slavyanovo
ul.
“Asen Zlatarev” 2
|
|
Plovdiv reģions – Nr.
16
|
|
33
|
BG 1612009
|
ET
“D.Madjarov”
gr.
Plovdiv
|
gr.
Stamboliiski–mandra
|
|
34
|
BG 1612013
|
ET
“Polidey – EI”
gr.
Karlovo
|
s.
Domlyan
|
|
35
|
BG 1612017
|
“Snep”
OOD
gr.
Rakovski
|
gr.
Rakovski
ul.
“F.Stanislavov” 57
|
|
36
|
BG 1612020
|
ET “Bor
–Chvor”
s.
Dalbok izvor
|
s.
Dalbok izvor
|
|
37
|
BG 1612023
|
”Vanela”
OOD
gr.
Plovdiv
bul.
”Bulgaria” 170
|
s.
Tsarimir
|
|
38
|
BG 1612024
|
SD
“Kostovi – EMK”
gr.
Saedinenie
|
gr.
Saedinenie
|
|
39
|
BG 1612039
|
“Topolovo–Agrokomers” OOD
gr.
Sofia
z.k.
Dianabad, bl.20
|
s.
Topolovo
Stopanski dvor
|
|
40
|
BG 1612040
|
“Mlechni
produkti” OOD
gr.
Plovdiv
|
s.
Manole
|
|
Razgrad reģions – Nr.
17
|
|
41
|
BG 1712002
|
ET
“Rosver”
gr. Tsar
Kaloyan
ul.
“Ivan Vazov” 4
|
gr. Tsar
Kaloyan
ul.
«Sofia» 41
|
|
42
|
BG 1712010
|
“Bulagrotreyd” OOD
gr.
Ruse
ul.
“Elin Pelin” 15A
|
s.
Juper
|
|
43
|
BG 1712020
|
ET
”Prelest–Sevim Ahmed”
s.
Podayva
ul.
«Struma» 12
|
s.
Lavino
Stopanski dvor
|
|
44
|
BG 1712042
|
ET
“Madar”
s.
Madrevo
ul. «Han
Kubrat» 65
|
s.
Terter
Stopanski dvor
|
|
Ruse reģions – Nr.
18
|
|
45
|
BG 1812002
|
“Laktis–Byala” AD
gr.
Byala
|
gr.
Byala
ul.
“Stefan Stambolov” 75
|
|
46
|
BG 1812005
|
ET
“DAV”
gr.
Ruse
ul.
«6–ti Septemvri» 43
|
gr.
Vetovo
|
|
47
|
BG 1812022
|
ZKPU
“Tetovo”
s.
Tetovo
|
s.
Tetovo
ul.
“Tsar Osvoboditel” 5
|
|
48
|
BG 1812011
|
ET
“Georgi Bojinov–Gogo”
s.
Nikolovo
|
s.
Nikolovo
|
|
Silistra reģions –
Nr. 19
|
|
49
|
BG 1912004
|
ET
“Merone–Hristo Kunev”
gr.
Silistra
bul.
«Makedonia» 150
|
gr.
Alfatar
|
|
50
|
BG 1912013
|
“JOSI”
OOD
gr.
Sofia
ul.
«Hadji Dimitar» 142 vh.A
|
s.
Chernolik
|
|
51
|
BG 1912024
|
“Buldeks” OOD
gr.
Silistra
ul.
«D.Donchev» 6
|
s.
Belitsa
|
|
Sliven reģions – Nr.
20
|
|
52
|
BG 2012007
|
“Delta
lakt” OOD
gr.
Stara Zagora
ul.
“Tsar Kaloyan” 20
|
s. Stoil
Voyvoda
|
|
53
|
BG 2012020
|
“Yotovi”
OOD
gr.
Sliven
j.k.
Rechitsa
ul.
“Kosharite” 12
|
gr.
Sliven
j.k.
Rechitsa
|
|
54
|
BG 2012022
|
“Bratya
Zafirovi” OOD
gr.
Sliven
ul.
“Treti mart” 7
|
gr.
Sliven
Industrialna zona Zapad
|
|
55
|
BG 2012030
|
”Agroprodukt” OOD
gr.
Sliven
ul.
”Oreshak” 24
|
s.
Dragodanovo
|
|
56
|
BG 2012036
|
“Minchevi” OOD
s.
Korten
obl.
Sliven
|
s.
Korten
obl.
Sliven
|
|
Smolian reģions – Nr.
21
|
|
57
|
BG 2112001
|
“Belev”
EOOD
gr.
Smolyan
|
gr.
Smolyan
ul.
“Trakiya” 15
|
|
58
|
BG 2112021
|
“Rossi”
EOOD
gr.
Dospat
|
gr.
Dospat
|
|
59
|
BG 2112018
|
ET
“Rosen Atanasov–Komers”
s.
Kutela
|
s.
Kutela
|
|
60
|
BG 2112023
|
ET
“Iliyan Isakov”
s.
Trigrad
|
s.
Trigrad
obsht.
Devin
|
|
Sofijas pilsētas reģions –
Nr. 22
|
|
61
|
BG 2212001
|
“Danon –
Serdika” AD
gr.
Sofia
ul.
«Ohridsko ezero» 3
|
ul.
“Ohridsko ezero” 3
|
|
62
|
BG 2212002
|
“Formalat” EOOD
s.
G.Lozen
ul.
“Saedinenie” 132
|
s. G.
Lozen
ul.
“Saedinenie” 132
|
|
63
|
BG 2212009
|
“Serdika–94” OOD
j.k.
Jeleznitsa
|
j.k.
Jeleznitsa
|
|
64
|
BG 2212022
|
“Megle –
MJ” OOD
ul.
«Probuda» 14
|
ul.
“Probuda” 12–14
|
|
65
|
BG 2212023
|
“EL BI
BULGARIKUM” EAD
gr.
Sofia
ul.
“Saborna” 9
|
ul.
“Malashevska” 12A
|
|
Sofijas rajona reģions – Nr.
23
|
|
66
|
BG 2312013
|
ET
“Dobrev”
s.
Dragushinovo
|
s.
Dragushinovo
|
|
67
|
BG 2312016
|
AD
“Bovis”
s.
Trudovets
|
s.
Trudovets
|
|
68
|
BG 2312026
|
“Dyado
Liben” OOD
gr.
Sofia
ul.
“Hubcha” 2
|
gr.
Koprivshtitsa
bul.
“H.Nencho Palaveev” 137
|
|
69
|
BG 2312033
|
”Balkan
Spetsial” OOD
gr.
Sofia
|
s. Gorna
Malina
|
|
70
|
BG 2312002
|
ET
“Danim”
gr. Elin
Pelin
|
gr. Elin
Pelin
bul.
“Vitosha” 18A
|
|
Stara Zagora reģions
– Nr. 24
|
|
71
|
BG 2412019
|
“Dekada”
OOD
gr.
Stara Zagora
bul.
«Ruski» 41 et.3 ap.9
|
s.
Elhovo
|
|
72
|
BG 2412023
|
Agricultural Institute
gr.
Stara Zagora
|
gr.
Stara Zagora
|
|
73
|
BG 2412033
|
“Gospodinovi” OOD
gr.
Stara Zagora
pl.
“Beroe” 1 ap.21
|
s.
Julievo
|
|
Targovishte reģions –
Nr. 25
|
|
74
|
BG 2512004
|
“PIP
Trade” OOD
gr.
Sofia
ul.
“Baba Vida” 2
|
s.
Davidovo
|
|
75
|
BG 2512006
|
“Hadad”
OOD
s.
Makariopolsko
|
s.
Makariopolsko
|
|
76
|
BG 2512016
|
“Milktreyd–BG” OOD
gr.
Sofia
obsht.
«Studentska» 58–A–115
|
s.
Saedinenie
obl.
Targovishte
|
|
77
|
BG 2512017
|
“YU E S
– Komers” OOD
gr.
Opaka
|
s.
Golyamo Gradishte
ul.
“Rakovski” 2
|
|
Yambol reģions – Nr.
28
|
|
78
|
BG 2812002
|
“Arachievi” OOD
gr.
Elhovo
ul.
«Bakalov» 19
|
s.
Kirilovo
|
|
79
|
BG 2812003
|
“Balgarski jogurt” OOD
s.
Ravda
ul.
«Struma» 8
|
s.
Veselinovo
Kompleks
“Ekaterina”
|
|
80
|
BG 2812025
|
“Sakarela” OOD
gr.
Yambol
ul. «Hr.
Botev» 24–B–15
|
gr.
Yambol
ul.
“Preslav” 269
|
II NODAĻA
VI pielikuma 4.
nodaļas B iedaļas a) un c) punktā minētais to piena pārstrādes
uzņēmumu saraksts, kas pārstrādā atbilstīgu un neatbilstīgu
pienu
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums un
adrese
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
Veliko Tarnovo
reģions – Nr. 4
|
|
1
|
BG 0412002
|
“Sofbiolayf–BG” OOD
gr.
Svishtov
|
gr.
Svishtov
ul.
«33–ti svishtovski polk. 67
|
|
2
|
BG 0412009
|
“Milki–luks» OOD
gr.
Plovdiv
|
s. Byala
Cherkva
|
|
3
|
BG 0412010
|
“Bi Si
Si Handel” OOD
gr.
Elena
|
gr.
Elena
ul.
«Treti mart» 19
|
|
Vratsa reģions – Nr.
6
|
|
4
|
BG 0612012
|
ET
“Zorov –97”
gr.
Vratsa
j.k.
Kulata
ul.
«Palkovitsa» 7
|
Vrachanski balkan, mestnost “Parshevitsa”
|
|
Dobrich reģions – Nr.
8
|
|
5
|
BG 0812009
|
“Serdika
– 90” AD
gr.
Dobrich
|
gr.
Dobrich
ul. “25
septemvri” 100
|
|
Lovech reģions – Nr.
11
|
|
6
|
BG 1112006
|
“Kondov
Ekoproduktsiya” OOD
gr.
Sofia
|
s. Staro
selo
|
|
Plovdiv reģions – Nr.
16
|
|
7
|
BG 1612001
|
“OMK”
gr.
Sofia
|
gr.
Plovdiv
bul.
“Dunav” 3
|
|
8
|
BG 1612002
|
“Shipka
99” OOD
gr.
Parvomay
|
gr.
Parvomay
|
|
9
|
BG 1612037
|
“Filipopolis–RK” OOD
gr.
Plovdiv
|
gr.
Plovdiv
j.k.
“Proslav”
ul.
“Prosveta” 2A
|
|
10
|
BG 1612041
|
“Elit–95” EOOD
s.
Dalbok izvor
|
s.
Dalbok izvor
|
|
Ruse reģions – Nr.
18
|
|
11
|
BG 1812003
|
“Sirma
Prista” AD
gr.
Ruse
|
gr.
Ruse
bul.
«3–ti mart» 1
|
|
Sliven reģions – Nr.
20
|
|
12
|
BG 2012006
|
“Mlechen
pat” AD
gr.
Sofia
ul.
«Vasil Levski» 109
|
gr. Nova
Zagora
j.k.
Industrialen
|
|
13
|
BG 2012009
|
“Vangard” OOD
gr.
Sliven
ul. “Al.
Stamboliiski” 1
|
s. Jelyo
voyvoda
obl.
Sliven
|
|
14
|
BG 2012019
|
“Hemus
milk komers” OOD
gr.
Sliven
ul.
“Neofit Rilski” 3a
|
gr.
Sliven
Industrialna zona Zapad
j.k.
10
|
|
15
|
BG 2012042
|
“Tirbul”
EAD
gr.
Sliven
|
“Tirbul”
EAD
gr.
Sliven
|
|
Stara Zagora reģions
– Nr. 24
|
|
16
|
BG 2412005
|
“Markeli” AD
gr.
Stara Zagora
ul.
“Sv.Kn.Boris” 67 et.3 ap.6
|
gr.
Kazanlak
j.k.
Industrialen
|
|
Targovishte reģions –
Nr. 25
|
|
17
|
BG 2512001
|
“Mladost
–2002” OOD
gr.
Targovishte
|
gr.
Targovishte
bul.
«29–ti yanuari» 7
|
|
18
|
BG 2512020
|
“Mizia–Milk” OOD
gr.
Targovishte
ul.
«Rodopi» 5
|
gr.
Targovishte
Industrialna zona
|
|
Haskovo reģions – Nr.
26
|
|
19
|
BG 2612047
|
“Balgarsko sirene” OOD
gr.
Harmanli
ul.
«Gotse Delchev» 1
|
gr.
Haskovo
bul.
“Saedinenie” 94
|
|
Yambol reģions – Nr.
28
|
|
20
|
BG 2812022
|
“Karil i
Tanya” OOD
gr.
Yambol
|
gr. Yambol
ul. “Graf Ignatiev” 189
|
* NACE: skat. 31990 R 3037:
Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par
saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā
(OV L 293, 24.10.1990., 1.lpp.). Regulā jaunākie grozījumi
izdarīti ar 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes
29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.
lpp.).
___________________________________________-
1 Padomes Direktīva
68/360/EEK (1968.gada 15.oktobris) par ierobežojumu atcelšanu
attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu
pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (OV L 257, 19.10.1968.,
13.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada
Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā
atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77.lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par
pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
3 Padomes Regula (EK)
Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu
tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr.
186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
4 Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr.178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko
paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un
prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz
procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002.,
1.lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.
1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).
5 OV L 228, 9.9.1996.,
1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu
Nr.884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.).
6 OV L 76, 23.3.1992.,
1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK)
Nr.807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
7 OV L 194, 25.7.1975.,
39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK)
Nr.1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
8 OV L 78, 26.3.1991.,
32. lpp.
9 OV L 275,
10.10.1996., 26. lpp.
10 OV L 309,
27.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar
2003.gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33.
lpp.).
11 OV L 194,
25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu
91/156/EEK un jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK)
Nr.1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.lpp.).
VII pielikums
Protokola 20.
pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Rumānija
1. PERSONU
PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA
Līgums par
Konstitūciju Eiropai
31968 R 1612: Padomes Regula (EEK)
Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu
pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004.,
77. lpp.);
31996 L 0071: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par
darba ņēmēju norīkošanu darba pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L
18, 21.1.1997., 1. lpp.);
32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par
Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi
pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza
Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK,
68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK,
90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77.
lpp.).
1. Attiecībā uz darba ņēmēju
pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas
saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta
Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, Konstitūcijas III-133.pantu un
III-144.panta pirmo daļu attiecībās starp Rumāniju, no vienas
puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā
piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 14. punktā paredzētos pārejas
posma noteikumus.
2. Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus
gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu
pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem,
kuri reglamentē Rumānijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba
tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu
piemērošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.
Rumānijas pilsoņi, kas
pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām
dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku
laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba
tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum,
bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus
iekšējos pasākumus.
Rumānijas pilsoņiem, kam pēc
pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir
piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas
pašas tiesības.
Šā punkta otrajā un trešajā daļā
minētie Rumānijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās
tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba
tirgu.
Rumānijas pilsoņiem, kas kādā no
pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai
laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam
pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas
īsāks par 12mēnešiem, nav minēto tiesību.
3. Pirms beidzas divu gadu
laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā
paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas
ziņojumu.
Pēc minētās pārskatīšanas un ne
vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas
pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās
īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts,
piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.
4. Pēc Rumānijas lūguma var veikt
vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto
procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Rumānijas
lūguma saņemšanas.
5. Dalībvalstis, kuras turpina
īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma
beigās var – ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to
rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai – septiņus gadus
pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja
šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68
1. līdz 6. pantu.
6. Septiņu gadu laikposmā pēc
pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4.
vai 5. punktu attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro Regulas
(EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā
Rumānijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas,
minētās atļaujas izsniegs automātiski.
7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi
3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu
laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta
daļās izklāstītās procedūras.
Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā
minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus
traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai
nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī
dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis,
sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo
informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka
Regulas (EEK) Nr.1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai
daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu
normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī
apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas
nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara
zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas,
ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt
attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem
lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas
(EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, pēc tam
iesniedzot Komisijai pamatotu ex-post paziņojumu.
8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5.
punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr.1612/68 1.
līdz 6. panta piemērošana, Rumānijā attiecībā uz pašreizējo
dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz
Rumānijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu,
ņemot vērā šādus nosacījumus, ciktāl tas attiecas uz darba ņēmēju
ģimenes locekļu tiesībām strādāt algotu darbu:
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī,
pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā
dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes
locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir
atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem;
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir
pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti
iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās
dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit
mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā
pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas
agrāk.
Šie noteikumi neskar labvēlīgākus
pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas
izriet no divpusējiem nolīgumiem.
9. Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK
noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK1
noteikumus, nav iespējams nošķirt no Regulas (EEK) Nr. 1612/68
noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7.
un 8. punktam, Rumānija un pašreizējās dalībvalstis drīkst
atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs,
lai piemērotu 2. līdz 5. punktu un 7. un 8. punktu.
10. Visos gadījumos, kad
atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem
pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai
pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Rumānija var
paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās
dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.
11. Ja kāda no pašreizējām
dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta
piemērošanu, Rumānija var attiecībā uz Bulgāriju izmantot
procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba
atļaujas, ko Rumānija pārraudzības nolūkā izsniedz Bulgārijas
pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.
12. Pašreizējās dalībvalstis, kas
atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas
valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt
plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā,
tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo
gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts,
kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka
minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz
6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.
13. Lai atsevišķās jutīgās
pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai
šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt
starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas
96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš
izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Rumānijas darba
ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet
no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var – iepriekš par
to informējot Komisiju – atkāpties no Konstitūcijas III-144.
panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības,
kas veic uzņēmējdarbību Rumānijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju
pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā
piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.
Pakalpojumu jomas, uz kurām var
attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:
– Vācijā:
|
Joma
|
NACE*
kods, ja nav norādīts citādi
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70. Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
|
Citi pakalpojumi
|
74.87. Vienīgi iekštelpu
tapsētāju darbība
|
– Austrijā:
|
Joma
|
NACE*
kods, ja nav norādīts citādi
|
|
Dārzkopības pakalpojumi
|
01.41.
|
|
Akmens sadalīšana, apstrāde
un apdare
|
26.7.
|
|
Metāla būvkonstrukciju un to
daļu ražošana
|
28.11.
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Apsardzes darbība
|
74.60.
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70.
|
|
Mājas aprūpe
|
85.14.
|
|
Sociālā palīdzība un
darbības bez izmitināšanas
|
85.32.
|
* NACE: skat.
31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9.
oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju
Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1.lpp.). Regulā jaunākie
grozījumi izdarīti ar 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta un Padomes
29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.
lpp.).
Tiktāl, ciktāl Vācija vai Austrija
saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no Konstitūcijas
III-144. panta pirmās daļas, Rumānija var veikt līdzvērtīgus
pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.
Šā punkta piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi
saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai
Austrijā un Rumānijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi,
kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
14. Iepriekš 2. līdz 5. punktā un
7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi nosacījumi Rumānijas pilsoņu piekļuvei
pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk
ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma
parakstīšanas dienā.
Neskarot 1. līdz 13. punktā
izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek
īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar
piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir
dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu
pilsoņi.
Režīms, ko piemēro Rumānijas
migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un
strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem
darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā
Rumānijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko
piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā,
attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Rumānijā. Turklāt,
piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko
piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas
dzīvo un strādā Rumānijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko
piemēro Rumānijas pilsoņiem.
2. PAKALPOJUMU
SNIEGŠANAS BRĪVĪBA
31997 L 0009: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par
ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22.
lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas97/9/EK
4. panta 1. punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim uz Rumāniju
neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Rumānija nodrošina
to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu,
kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31.
decembrim ir vismaz EUR 4500, no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008.
gada 31. decembrim – vismaz EUR 7000, no 2009. gada 1. janvāra
līdz 2009. gada 31. decembrim – vismaz EUR 9000, no 2010. gada 1.
janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim – vismaz EUR 11 000 un
laikposmā no 20011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
— vismaz EUR 15 000.
Pārejas laikā pārējās dalībvalstis
saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Rumānijas
ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles
nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai
attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp
Rumānijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1.
punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.
3. BRĪVA
KAPITĀLA APRITE
Līgums par
Konstitūciju Eiropai
1. Neskarot pienākumus, kas
noteikti Līgumā par Konstitūciju Eiropai, Rumānija var piecus
gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri
Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos
noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otrajiem mājokļiem
un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas
zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav
Rumānijas iedzīvotāji, un uz uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas
saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem un
kas nav neveic uzņēmējdarbību Rumānijā, un kam nav nodaļu vai
pārstāvniecību Rumānijā.
Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas
Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas
likumīgi dzīvo Rumānijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās
daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko
neattiecina uz Rumānijas pilsoņiem.
2. Neskarot pienākumus, kas
noteikti Līgumā par Konstitūciju Eiropai, Rumānija var septiņus
gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus, kuri
Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos
noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un
mežsaimniecības zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu
pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu
pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas
dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem un kas neveic
uzņēmējdarbību Rumānijā un nav reģistrētas Rumānijā. Attiecībā uz
lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības zemes iegādi
dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot
noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā
Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kas
ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie
noteikumi.
Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas
ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un
dzīvot Rumānijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas
noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Rumānijas
pilsoņiem.
Šo pārejas posma pasākumu
vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās
dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome
pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai
pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.
4. KONKURENCES
POLITIKA
A. Fiskālais
atbalsts
1. Līgums par Konstitūciju
Eiropai, III daļas III sadaļas I nodaļas 5. iedaļa – Konkurences
noteikumi
a) Neskarot Konstitūcijas III-167.
un III-168. pantu, attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas
nepietiekami attīstītos apvidos un kas saņēma pastāvīga investora
sertifikātu pirms 2003. gada 1. jūlija, Rumānija var turpināt
piemērot atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko piešķir
atbilstīgi Valdības Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par
nepietiekami attīstītiem apvidiem, ņemot vērā minētā rīkojuma
grozījumus:
– līdz 2008. gada 31. decembrim,
ieskaitot – 3 nepietiekami attīstītos apvidos (Brad,
Valea Jiului, Bălan);
– līdz 2009. gada 31. decembrim,
ieskaitot – 22 nepietiekami attīstītos apvidos (Comăneşti,
Bucovina, Altân Tepe, Filipeşti, Ceptura, Albeni, Schela, Motru
Rovinari, Rusca Montană, Bocşa, Moldova Nouă-Anina, Baraolt,
Apuseni, Ştei-Nucet, Borod Şuncuiuş-Dobreşti-Vadu Crişului,
Popeşti-Derna-Aleşd, Ip, Hida-Surduc- Jibou-Bălan,
Şărmăşag-Chiejd-Bobota, Baia Mare, Borşa Vişeu, Rodna);
– līdz 2010. gada 31. decembrim,
ieskaitot – 3 nepietiekami attīstītos apvidos (Cugir,
Zimnicea, Copşa Mică);
atbilstīgi šādiem
nosacījumiem:
– valsts atbalstu piešķir
reģionāliem ieguldījumiem:
– šāda reģionālā atbalsta neto
intensitāte nepārsniedz 50% no neto subsīdijas ekvivalenta.
Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šo maksimālo apjomu
var palielināt par 15 procentiem, ar nosacījumu, ka kopējā neto
atbalsta intensitāte nepārsniedz 75%,
– ja uzņēmums darbojas mehānisko
transportlīdzekļu nozarē2, kopējais atbalsts
nepārsniedz 30% no kompensējamām ieguldījumu izmaksām,
– laikposms tāda atbalsta
aprēķināšanai, kurš iekļaujams iepriekšminētajos maksimālajos
apjomos, sākas 2003. gada 2. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu
atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas
gūta pirms minētās dienas,
– aprēķinot atbalsta kopapjomu,
ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar
kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts
atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts
no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas resursiem,
– kompensējamās izmaksas nosaka
atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu
3;
– kompensējamās izmaksas, ko
drīkst ņemt vērā, ir tās, kas radušās laikposmā no 1998. gada 2.
oktobra (t.i., shēmas spēkā stāšanās datums atbilstīgi Valdības
Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem
apvidiem) līdz 2004. gada 15. septembrim.
b) Rumānija iesniedz
Komisijai:
– divus mēnešus pēc pievienošanās
dienas – informāciju par iepriekš izklāstīto nosacījumu
izpildi;
– līdz 2010. gada decembra beigām
– informāciju par kompensējamām ieguldījumu izmaksām, kas
saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi Valdības Ārkārtas
rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem apvidiem,
ņemot vērā minētā rīkojuma grozījumus, kā arī par atbalsta
kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši; un
– pusgada ziņojumus par tāda
atbalsta pārraudzību, kurš piešķirts saņēmējiem mehānisko
transportlīdzekļu nozarē.
2. Līgums par Konstitūciju
Eiropai, III daļas III sadaļas I nodaļas 5. iedaļa – Konkurences
noteikumi
a) Neskarot Konstitūcijas III-167.
un III-168. pantu, attiecībā uz uzņēmumiem, kas parakstīja
tirdzniecības līgumus ar Brīvās tirdzniecības zonu pārvaldēm
pirms 2003. gada 1. jūlija, Rumānija līdz 2011. gada 31.
decembrim var turpināt piemērot atbrīvojumus no atlīdzību
maksāšanas, ko piešķir atbilstīgi Likumam Nr. 84/1992 par brīvās
tirdzniecības zonām, ņemot vērā minētā likuma grozījumus,
atbilstīgi šādiem nosacījumiem:
– valsts atbalstu piešķir
reģionāliem ieguldījumiem:
– šāda reģionālā atbalsta tīrā
intensitāte nepārsniedz 50% no tīrā piešķīruma ekvivalenta.
Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šo maksimālo apjomu
var palielināt par 15 procentiem, ar nosacījumu, ka kopējā neto
atbalsta intensitāte nepārsniedz 75%;
– ja uzņēmums darbojas mehānisko
transportlīdzekļu nozarē4, kopējais atbalsts
nepārsniedz 30% no kompensējamām ieguldījumu izmaksām,
– laikposms tāda atbalsta
aprēķināšanai, kurš iekļaujams iepriekšminētajos maksimālajos
apjomos, sākas 2003. gada 2. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu
atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas
gūta pirms minētās dienas;
– aprēķinot atbalsta kopapjomu,
ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar
kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts
atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts
no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas resursiem,
– kompensējamās izmaksas nosaka
atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu
5;
– kompensējamās izmaksas, ko
drīkst ņemt vērā, ir tās, kas radušās laikposmā no 1992. gada 2.
oktobra (t.i., shēmas spēkā stāšanās datums atbilstīgi Likumam
Nr. 84/1992 par brīvās tirdzniecības zonām) līdz 2004. gada 1.
novembrim.
b) Rumānija iesniedz
Komisijai:
– divus mēnešus pēc pievienošanās
dienas – informāciju par iepriekš izklāstīto nosacījumu
izpildi,
– līdz 2011. gada decembra beigām
– informāciju par kompensējamām ieguldījumu izmaksām, kas
saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi Likumam Nr. 84/1992 par
brīvās tirdzniecības zonām, ņemot vērā minētā likuma grozījumus,
kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši; un
– pusgada ziņojumus par tāda
atbalsta pārraudzību, kurš piešķirts saņēmējiem mehānisko
transportlīdzekļu nozarē.
B. Tērauda
rūpniecības restrukturizācija
Līgums par Konstitūciju Eiropai,
III daļas III sadaļas I nodaļas 5. iedaļa – Konkurences
noteikumi
1. Neskarot Konstitūcijas III-167.
un III-168. pantu, valsts atbalstu, ko laikposmā no 1993. gada
līdz 2004. gadam Rumānija piešķīrusi dažu Rumānijas tērauda
rūpniecības daļu restrukturizācijai, uzskata par saderīgu ar
kopējo tirgu, ja:
– līdz 2005. gada 31. decembrim
tiek pagarināts laikposms, kas noteikts 9. panta 4. punktā 2.
protokolā par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas Līgumam par
asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to
dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses
6;
– visā laikposmā no 2002. gada
līdz 2008. gadam tiek ievēroti restrukturizācijas valsts
programmas un individuālo komercdarbības plānu noteikumi,
pamatojoties uz kuriem tiek pagarināts iepriekšminētā protokola
termiņš;
– tiek ievēroti nosacījumi, kas
izklāstīti šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā;
– laikposmā no 2005. gada 1.
janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim – proti, līdz
restrukturizācijas laikposma beigām – nekāds valsts atbalsts
netiek piešķirts vai izmaksāts tērauda rūpniecības uzņēmumiem, uz
kuriem attiecas restrukturizācijas valsts programma; un
– pēc 2004. gada 31. decembra
netiek piešķirts vai izmaksāts nekāds valsts atbalsts Rumānijas
tērauda rūpniecības nozares restrukturizācijai. Šajos noteikumos
un šā pielikuma A papildinājumā valsts atbalsts
restrukturizācijai nozīmē jebkuru pasākumu, kurš attiecas uz
tērauda rūpniecības uzņēmumiem, kurš ir valsts atbalsts EK līguma
87. panta 1. punkta nozīmē un kuru nevar uzskatīt par saderīgu ar
kopējo tirgu saskaņā ar parastajiem Kopienā piemērotajiem
noteikumiem.
2. Valsts atbalstu saskaņā ar
Rumānijas tērauda rūpniecības restrukturizācijas programmu ir
tiesīgi saņemt vienīgi šā pielikuma A papildinājuma I daļā
uzskaitītie uzņēmumi (turpmāk “saņēmējuzņēmumi”).
3. Rumānijas tērauda rūpniecības
nozares restrukturizāciju, kā tā paredzēta saņēmējuzņēmumu
individuālajos komercdarbības plānos un restrukturizācijas valsts
programmā, ievērojot šā pielikuma A papildinājumā izklāstītos
nosacījumus, pabeidz, vēlākais, 2008. gada 31. decembrī (turpmāk
“restrukturizācijas laikposma beigas”).
4. Saņēmējuzņēmums nav
tiesīgs:
a) apvienojoties ar uzņēmumu, kas
nav iekļauts A papildinājuma I daļā, nodot tiesības uz atbalstu,
kas piešķirts saņēmējuzņēmumam;
b) pārņemt tādu uzņēmumu aktīvus,
kas nav uzskaitīti A papildinājuma I daļā, un nodod atbalstu, kas
saņēmējuzņēmumam piešķirts laikposmā līdz 2008. gada
31.decembrim.
5. Saņēmējuzņēmuma īpašnieku
maiņas gadījumā ievēro šajos noteikumos un šā pielikuma A
papildinājumā paredzētos nosacījumus un principus attiecībā uz
uzņēmuma dzīvotspēju, valsts atbalstu un ražošanas jaudas
samazināšanu.
6. Uzņēmumi, kas nav uzskaitīti A
papildinājuma I daļā kā “saņēmējuzņēmumi”, negūst valsts atbalstu
restrukturizācijai vai jebkāda cita veida atbalstu, kas nav
uzskatāms par saderīgu ar Kopienas valsts atbalsta noteikumiem,
un šajā sakarā tiem neprasa samazināt ražošanas jaudu. Jebkādu
ražošanas jaudas samazinājumu šajos uzņēmumos neieskaita
minimālajā samazinājumā.
7. Saņēmējuzņēmumiem apstiprināmo
restrukturizācijas atbalsta bruto kopapjomu nosaka atbilstīgi
pamatojumiem attiecībā uz ikvienu atbalsta pasākumu, kurš
paredzēts restrukturizācijas valsts programmā un individuālajos
komercdarbības plānos, ko apstiprina Rumānijas iestādes un uz ko
attiecas galīgā pārbaude par Eiropas Līguma 2. protokola 9. panta
4. punktā paredzēto kritēriju izpildi un Padomes apstiprinājums.
Jebkurā gadījumā restrukturizācijas atbalsta bruto kopapjoms, kas
piešķirts un izmaksāts laikposmā no 1993. gada līdz 2004. gadam,
nepārsniedz ROL 49985 miljardus. Ņemot vērā šo kopapjomu, piemēro
šādus valsts atbalsta maksimālos apjomus, ko katram
saņēmējuzņēmumam piešķir un izmaksā laikposmā no 1993. gada līdz
2004. gadam:
|
Ispat
Sidex Galaţi
|
ROL 30 598 miljardi
|
|
Siderurgica Hunedoara
|
ROL 9 975 miljardi
|
|
CS
Reşiţa
|
ROL 4 707 miljardi
|
|
IS
Câmpia Turzii
|
ROL 2 234 miljardi
|
|
COS
Târgovişte
|
ROL 2 399 miljardi
|
|
Donasid
(Siderca) Călăraşi
|
ROL 72 miljardi
|
Valsts atbalsta mērķis ir
restrukturizācijas laikposma beigās nodrošināt saņēmējuzņēmumu
dzīvotspēju normālos tirgus apstākļos. Šāda atbalsta apjomu un
intensitāti stingri ierobežo līdz minimumam, kas noteikti
vajadzīgs, lai atjaunotu šādu dzīvotspēju. Dzīvotspēju nosaka,
ņemot vērā kritērijus, kas aprakstīti šā pielikuma A
papildinājuma III daļā.
Rumānija nepiešķir nekādu turpmāku
valsts atbalstu Rumānijas tērauda rūpniecības
restrukturizācijai.
8. Kopējais tīrais ražošanas
jaudas samazinājums, ko saņēmējuzņēmumi laikposmā no 1993. gada
līdz 2008. gadam sasniedz attiecībā uz gatavo produkciju, ir
vismaz 2,05 miljoni tonnu.
Šo ražošanas jaudas samazinājumu
nosaka, pamatojoties vienīgi uz ražotņu pilnīgu slēgšanu,
attiecīgās karstās velmēšanas tērauda ražotnes faktiski
likvidējot, lai nebūtu iespējama to darbības atjaunošana. Ja
saņēmējuzņēmumu atzīst par bankrotējušu, to neuzskata par
ražošanas jaudas samazinājumu7.
Minimālo tīro ražošanas jaudas
samazinājumu 2,05 miljonu tonnu apjomā īsteno un datumus
ražošanas pārtraukšanai un pilnīgai attiecīgo ražotņu slēgšanai
nosaka saskaņā ar šā pielikuma A papildinājuma II daļā paredzēto
grafiku.
9. Individuāls komercdarbības
plānus rakstiski apstiprina saņēmējuzņēmumi. Tos īsteno, un tajos
jo īpaši ir paredzēts turpmāk norādītais:
a) attiecībā uz Ispat Sidex
Galaţi:
i) ieguldījumu
programmas īstenošana darbu modernizēšanai, produktivitātes
uzlabojumam, izmaksu samazinājumam (īpaši attiecībā uz enerģijas
patēriņu) un kvalitātes uzlabojumam;
ii) pāriešana uz
augstākas pievienotās vērtības plakanu tērauda ražojumu tirgus
daļām;
iii) darbības efektivitātes
un organizācijas vadības uzlabošana;
iv) uzņēmuma finanšu
restrukturizācijas pabeigšana;
v) to ieguldījumu
īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides
jomā;
b) attiecībā uz Siderurgica
Hunedoara:
i) ražotnes
modernizācija, lai sasniegtu paredzēto pārdošanas plānu;
ii) darbības
efektivitātes un organizācijas vadības uzlabošana;
iii) to ieguldījumu
īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides
jomā;
c) attiecībā uz IS Câmpia
Turzii:
i) augstākas pievienotās vērtības un pārveidotas produkcijas
izlaides pieaugums;
ii) ieguldījumu programmas īstenošana, lai uzlabotu produkcijas
kvalitāti;
iii) darbības efektivitātes un organizācijas vadības
uzlabošana;
iv) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu
tiesību aktus vides jomā;
d) attiecībā uz CS
Reşiţa:
i) specializēšanās pusfabrikātos piegādēm vietējam cauruļvadu
sektoram;
ii) neefektīvu ražotņu slēgšana;
iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu
tiesību aktus vides jomā;
e) attiecībā uz COS
Târgovişte:
i) augstākas pievienotās vērtības produkcijas īpatsvara
pieaugums;
ii) ieguldījumu programmas īstenošana, lai panāktu izmaksu
samazinājumu, augstāku efektivitāti un kvalitātes uzlabojumu;
iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu
tiesību aktus vides jomā;
f) attiecībā uz Donasid
Călăraşi:
i) ieguldījumu programmas īstenošana darbu modernizēšanai;
ii) gatavās produkcijas īpatsvara pieaugums;
iii) to ieguldījumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ievērotu
tiesību aktus vides jomā.
10. Jebkādas turpmākas izmaiņas
restrukturizācijas programmā kopumā un individuālajos
komercdarbības plānos ir jāsaskaņo ar Komisiju un, attiecīgos
gadījumos, ar Padomi.
11. Restrukturizācijas plānu
īsteno, ievērojot pilnīgu atklātību un atbilstīgi sakārtotas
tirgus ekonomikas principiem.
12. Pirms un pēc pievienošanās
līdz 2009. gadam Komisija un Padome rūpīgi pārrauga
restrukturizācijas programmas un individuālo komercdarbības plānu
īstenošanu, kā arī šajos noteikumos un šā pielikuma A
papildinājumā izklāstīto nosacījumu izpildi. Jo īpaši Komisija
pārrauga galvenās saistības un noteikumus, kas 7. un 8. punktā
izklāstīti attiecībā uz valsts atbalstu, dzīvotspēju un ražošanas
jaudas samazinājumu, jo īpaši izmantojot restrukturizācijas
kritērijus, kas paredzēti 9. punktā un A papildinājuma III daļā.
Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumus Padomei.
13. Pārraudzība ietver neatkarīgu
izvērtēšanu, kas jāveic reizi gadā laikposmā no 2005. gada līdz
2009. gadam.
14. Rumānija pilnībā piedalās
visos pārraudzības pasākumos. Proti:
– Rumānija iesniedz Komisijai 6
mēnešu ziņojumus, vēlākais, katra gada 15. martā un 15.
septembrī, ja vien Komisija nelemj citādi. Pirmo ziņojumu
iesniedz 2005. gada 15.martā un pēdējo ziņojumu – 2009. gada 15.
martā;
– šajos ziņojumos iekļauj visu
informāciju, kas vajadzīga, lai pārraudzītu restrukturizācijas
procesu, kā arī ražošanas jaudas samazināšanu un izmantošanu;
ziņojumiem ir jānodrošina pietiekama finanšu informācija, lai
varētu izvērtēt to, vai ir ievēroti šajos noteikumos un šā
pielikuma A papildinājumā paredzētie nosacījumi un prasības.
Ziņojumos ir jābūt vismaz A papildinājuma IV daļā norādītajai
informācijai, ko Komisija ir tiesīga mainīt, ņemot vērā
pārraudzības procesa gaitā gūto pieredzi. Papildus
individuālajiem komercdarbības ziņojumiem, ko iesniedz
saņēmējuzņēmumi, sagatavo arī ziņojumu par vispārējo stāvokli
Rumānijas tērauda rūpniecības nozarē, tostarp par aktuālajiem
makroekonomikas rādītājiem;
– Rumānija saņēmējuzņēmumiem
uzliek par pienākumu sniegt visu attiecīgo informāciju, kas citos
apstākļos būtu uzskatāma par konfidenciālu. Komisija nodrošina,
ka ziņojumā Padomei netiek uzpausta uzņēmumu konfidenciālā
informācija.
15. Konsultatīvā komiteja, kurā ir
Rumānijas iestāžu un Komisijas pārstāvji, tiekas reizi 6 mēnešos.
Konsultatīvās komitejas sanāksmes var notikt arī ad hoc,
ja Komisija to uzskata par vajadzīgu.
16. Ja Komisija pārraudzības gaitā
konstatē būtiskas novirzes no prognozēm attiecībā uz
makroekonomiskajiem rādītājiem, saņēmējuzņēmuma finanšu situāciju
vai dzīvotspējunovērtējumu, tā var prasīt, lai Rumānija veic
atbilstīgus pasākumus attiecīgo saņēmējuzņēmumu
restrukturizācijas pasākumu pastiprināšanai vai mainīšanai.
17. Ja pārraudzības gaitā
konstatē, ka
a) kādi no šajos noteikumos un šā
pielikuma A papildinājumā paredzētajiem nosacījumiem nav
izpildīti; vai
b) nav izpildītas kādas no
saistībām, kas radušās saistībā ar tā laikposma pagarināšanu,
kura laikā Rumānija ir tiesīga izņēmuma kārtā piešķirt valsts
atbalstu tērauda rūpniecības restrukturizācijai, kā noteikts
Eiropas Līgumā; vai
c) restrukturizācijas laikposmā
Rumānija ir piešķīrusi papildu nesaderīgu valsts atbalstu
saņēmējuzņēmumiem vai jebkādam tērauda rūpniecības uzņēmumam,
Komisija veic atbilstīgus
pasākumus, prasot, lai attiecīgie uzņēmumi atmaksā jebkādu
atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot šajos noteikumos un šā
pielikuma A papildinājumā paredzētos nosacījumus. Vajadzības
gadījumā izmanto aizsardzības klauzulas, kas paredzētas Protokola
37. pantā vai saskaņā ar Protokola 39. pantu.
5.
LAUKSAIMNIECĪBA
A. Tiesību akti
lauksaimniecības jomā
31999 R 1493: Padomes Regula (EK)
Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo
organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie
grozījumi izdarīti ar:
– 32003 R 1795: Komisijas
13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13.
lpp.).
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr.
1493/1999 19. panta 1. līdz 3. punkta, Rumānija var atzīt
atkārtotas stādīšanas tiesības, kas iegūtas no to hibrīdu šķirņu
izaršanas, kuras var nebūt iekļautas vīnogulāju šķirņu
klasifikācijā un kuras tiek audzētas 30 000 hektāru platībā. Šīs
atkārtotās stādīšanas tiesības var izmantot tikai līdz 2014. gada
31. decembrim un tikai apstādīšanai ar Vitis vinifera.
Šo vīna dārzu restrukturizācija un
pārveide nevarēs pretendēt uz Kopienas atbalstu, kas paredzēts
Regulas (EK) Nr. 1493/1999 13. pantā. Tomēr var piešķirt valsts
atbalstu izmaksām, kas saistītas ar to restrukturizāciju un
pārveidi. Šāds atbalsts katram vīna dārzam nedrīkst pārsniegt 75%
no visām izmaksām.
B. Tiesību
akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā
I. Tiesību akti
veterinārijas jomā
32004 R 0852: Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par
pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
32004 R 0853: Eiropas Parlamenta
un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar
ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai
(OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
a) Strukturālās prasības, kas
noteiktas Regulas (EK) Nr.852/2004 II pielikuma II nodaļā un
Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I iedaļas II un III
nodaļā, II iedaļas II un III nodaļā un V iedaļas I nodaļā, līdz
2009. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma B
papildinājumā uzskaitītajiem Rumānijas uzņēmumiem, ņemot vērā
turpmāk izklāstītos nosacījumus.
b) Kamēr vien a) punktā minētie
uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru
izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad
produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot
turpmākai pārstrādei Rumānijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat
attiecas a) punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam
veselības vai identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts
Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā.
Šā punkta iepriekšējā daļa
attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos
gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas
a) punkts.
c) Šā pielikuma B papildinājumā
uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena
piegādes, kas neatbilst Direktīvas (EK) Nr. 853/2004 III
pielikuma IX iedaļas I nodaļas II un III apakšnodaļas prasībām,
ja saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas sarakstā,
ko šim nolūkam veido Rumānijas iestādes. Rumānija sniedz
Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta piena
ražošanas saimniecību un piena savākšanas sistēmas
modernizēšanā.
d) Rumānija nodrošina, ka
pakāpeniski tiek panākta atbilstību a) punktā minētajām
strukturālajām prasībām. Pirms pievienošanās dienas Rumānija
iesniedz Komisijai modernizācijas plānu, ko apstiprinājusi
kompetentā valsts veterinārā iestāde, par visiem uzņēmumiem, uz
ko attiecas a) punktā minētais pasākums un kuri uzskaitīti šā
pielikuma B papildinājumā. Plāns ietver sarakstu, kurā
uzskaitītas visas nepilnības attiecībā uz a) punktā minētajām
prasībām, kā arī datumu, kad plānots tās novērst. Rumānija
iesniedz Komisijai gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta
katrā attiecīgajā uzņēmumā. Rumānija nodrošina, ka darbību var
turpināt vienīgi tie uzņēmumi, kas līdz 2009. gada 31. decembrim
ir pilnībā izpildījuši šīs prasības.
e) Pirms pievienošanās un līdz
2009.gada 31.decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr.
178/2002 8 58. pantā minēto procedūru atjaunināt šā
pielikuma B papildinājumu un šajā sakarā iekļaut sarakstā vai
svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot vērā attīstību, kāda
panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un pārraudzības procesa
gaitā izdarītos secinājumus.
Sīki izstrādātus īstenošanas
noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma
sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr.
178/2002 58. pantā minēto procedūru.
II. Tiesību akti
fitosanitārijas jomā
31991 L 0414: Padomes Direktīva
91/414/EEK (1991.gada 15.jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu
laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32004 L 0099: Komisijas
1.10.2004. Direktīva 2004/99/EK (OV L 309, 6.10.2004., 6.
lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
91/414/EEK 13. panta 1. punkta, Rumānija var atlikt termiņus, kas
noteikti Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā minētās
informācijas sniegšanai par augu aizsardzības līdzekļiem, kuri
pašlaik atļauti Rumānijā, kurus tirgo vienīgi Rumānijā un kuru
sastāvā ir vara savienojumi (sulfāts, oksihlorīds vai
hidroksīds), sērs, acetohlors, dimetoāts un 2,4-D, ar nosacījumu,
ka šīs sastāvdaļas attiecīgajā laikā ir uzskaitītas minētās
direktīvas I pielikumā. Iepriekšminētos termiņus var atlikt,
ilgākais, līdz 2009. gada 31. decembrim, izņemot termiņu
attiecībā uz 2,4-D, ko var atlikt, ilgākais, līdz 2008. gada 31.
decembrim. Iepriekš izklāstītos noteikumus piemēro vienīgi
pieteikumu iesniedzējiem uzņēmumiem, kas pirms 2005. gada 1.
janvāra ir faktiski sākuši darbu pie nepieciešamo datu apstrādes
vai ieguves.
6. TRANSPORTA
POLITIKA
1. 31993 R 3118: Padomes Regula
(EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz
nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī
drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L
279, 12.11.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta
un Padomes 01.03.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76,
19.03.2002., 1. lpp.).
a) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās
dienas, Rumānijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes
autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu
dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu
pakalpojumus Rumānijā.
b) Līdz trešā gada beigām pēc
pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai
tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai
arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1.
pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1.
pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz
kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes
autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām
attiecas 1. pants.
c) Tās dalībvalstis, uz kurām
atbilstīgi b) punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus
no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto
procedūru.
Ja kādā no šā punkta iepriekšējā
daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas
traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram,
piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta
daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai
pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās
dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo
informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā
dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas
1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.
Pamatojoties uz attiecīgās
dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena
mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt
aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas
7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī
minētā panta 4., 5. un 6. punktā.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1.
panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu
paziņojumu.
d) Kamēr atbilstīgi a) un b)
punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt
piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski
palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā
ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī
pilnīgas liberalizācijas iespēju.
e) Piemērojot a) līdz c) punktu,
piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt
vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas
dienā.
2. 31996 L 0053: Padomes Direktīva
Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu
Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos
gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī
šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos
autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta
un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002.,
47. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK
3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I
pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1.
kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31.decembrim drīkst
izmantot Rumānijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi
tad, ja tie atbilst Rumānijā noteiktajiem ass slodzes
ierobežojumiem.
Uz transportlīdzekļiem, kas
atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas
nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie
transportlīdzekļi izmanto turpmāk uzskaitītos galvenos tranzīta
autoceļus, kas norādīti EK un Rumānijas Pārvadājumu nolīguma 5.
pielikumā9 un I pielikumā Eiropas Parlamenta un
Padomes Lēmumam Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par
Kopienas pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla attīstībai
10:
1. Alba Iulia – Turda – Zalau –
Satu Mare – Halmeu (ceļš E 81)
2. Zalau – Oradea – Bors
(ceļi 1 H un E 60)
3. Marasesti – Bacau – Suceava
– Siret (ceļš E 85)
4. Tisita – Tecuci – Husi –
Albita (ceļš E 581)
5. Simeria – Hateg – Rovinari –
Craiova – Calafat (ceļš E 79)
6. Lugoj – Caransebes – Drobeta
Turnu Severin – Filiasi – Craiova (ceļš E 70)
7. Craiova – Alexandria –
Bucharest (ceļš 6)
8. Drobeta Turnu Severin –
Calafat (ceļš 56 A)
9. Bucharest – Buzau (ceļi
E 60/E 85)
10. Bucharest – Giurgiu
(ceļi E 70/E 85)
11. Braşov – Sibiu (ceļš E
68)
12. Timişoara – Stamora
Moraviţa (ceļš 59)
Rumānija ievēro turpmāk tabulā
izklāstīto grafiku to sekundāras nozīmes autoceļu tīkla
uzlabošanai, kā turpmāk parādīts kartē. Visi ieguldījumi
infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu
izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai
uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5 tonnu kravnesībai uz vienu
asi.
Vienlaikus ar uzlabošanas darbu
pabeigšanu, pakāpeniski notiek Rumānijas sekundāras nozīmes
autoceļu tīkla atvēršana starptautisko autopārvadājumu
transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām
robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu iekraušanai un
izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes autoceļu tīkla
neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski iespējams.
No pievienošanās dienas visiem
starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst
Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, uz laiku noteiktus
papildu maksājumus par Rumānijas sekundāras nozīmes autoceļu
tīkla izmantošanu piemēro vienīgi tad, ja minētie
transportlīdzekļi pārsniedz valsts noteiktās ass slodzes
robežvērtības. Šiem transportlīdzekļiem Rumānijas sekundāras
nozīmes autoceļu tīklā nepiemēro šādus uz laiku noteiktus papildu
maksājumus, ja šie transportlīdzekļi pārsniedz valsts noteiktās
robežvērtības attiecībā uz gabarītiem vai pilnu masu. Turklāt
starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst
Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām un kas ir aprīkoti
ar pneimatisko balstiekārtu, piemēro vismaz par 25% mazākus
maksājumus.
Uz laiku noteiktos papildu
maksājumus par to, ka sekundāras nozīmes tīkla neuzlabotās daļas
izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi, kas
atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē
nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir pārskatāma, un
maksājumi lietotājiem nerada liekus administratīvus
apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo maksājumu noteikšana
nerada situāciju, ka pie robežas veic ass slodzes regulāras
pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes ierobežojumus
nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie attiecas arī uz
Rumānijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Maksājumi, ko piemēro
transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar pneimatisko
balstiekārtu un kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām
robežvērtībām, nepārsniedz turpmāk tabulā norādīto maksājumu
apjomu (izteikts 2002. gada skaitļos). Maksājumi, ko piemēro
transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu
un kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, ir
vismaz par 25% mazāki;
Maksājumu
maksimālais apjoms
(2002. gada skaitļos) transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar
pneimatisko balstiekārtu un kas atbilst Direktīvā
96/53/EK noteiktajām robežvērtībām
|
Norādīta ass slodze
transportlīdzeklī, no – līdz
|
Papildu maksājums, lai
lietotu vienu
kilometru neuzlabota ceļa (maksimālā kravnesība nepārsniedz
10
tonnas uz asi), euro (2002. gada skaitļos)
|
|
no 10 tonnām uz vienu asi
līdz 10,5 tonnām uz vienu asi
|
0,11
|
|
no 10,5 tonnām uz vienu asi
līdz 11 tonnām uz vienu asi
|
0,30
|
|
no 11 tonnām uz vienu asi
līdz 11,5 tonnām uz vienu asi
|
0,44
|
Grafiks to
sekundāras nozīmes ceļu uzlabošanai, kurus pakāpeniski atver
transportlīdzekļiem, kas atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām
robežvērtībām
|
Laikposms
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
2010.
|
2011.
|
2012.
|
2013.
|
KOPĀ
|
|
Km pašreizējie
1
|
3,031
|
2,825
|
1,656
|
1,671
|
1,518
|
1,529
|
1,554
|
|
|
Km nodoti ekspluatācijā
2
|
960
|
1,674
|
528
|
624
|
504
|
543
|
471
|
|
|
Kopējie darbi (km)
|
3916
|
5590
|
6118
|
6742
|
7246
|
7789
|
8260
|
8260
|
1 Km pašreizējie = ceļa
posmi, kuros veic uzlabošanas darbus atsauces gadā. Šos darbus
var sākt atsauces gadā, vai tos varēja sākt jau iepriekšējos
gados.
2 Km nodoti
ekspluatācijā = ceļa posmi, kuros darbi pabeigti vai kuri nodoti
ekspluatācijā atsauces gadā.
VALSTS CEĻU
ATJAUNOŠANA – PROJEKTI PABEIDZAMI LĪDZ 2013.GADAM
3. 31999 L 0062: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17.
jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu
smagajiem kravas transportlīdzekļiem. (OV L 187, 20.7.1999., 42.
lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
1999/62/EK 6. panta 1. punkta, direktīvas I pielikumā noteiktās
minimālās nodokļa likmes līdz 2010.gada 31.decembrim Rumānijā
neattiecina uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi
iekšzemes autopārvadājumiem.
Šajā laikposmā likmes, ko Rumānijā
piemēro minētajiem transportlīdzekļiem, pakāpeniski sasniedz
direktīvas I pielikumā noteiktās minimālās nodokļa likmes saskaņā
ar šādu grafiku:
– līdz 2007. gada 1. janvārim
Rumānijā piemērojamās likmes ir vismaz 60% no direktīvas I
pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm;
– līdz 2009. gada 1. janvārim
Rumānijā piemērojamās likmes ir vismaz 80% no direktīvas I
pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.
7. NODOKĻU
POLITIKA
1. 31977 L 0388: Padomes Sestā
direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā
saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –
Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu
bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus
izdarīta:
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK
28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Rumānija var saglabāt
atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru
starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas F
pielikuma 17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4.
punktā paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu
piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš
termiņš beidzas agrāk.
2. 31992L0079: Padomes Direktīva
92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu
cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 L 0117: Padomes 5.12.2003.
Direktīva2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Rumānija var līdz 2009. gada
31.decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu
mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm
vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā
laikposmā Rumānija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa
likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts
direktīvā.
Neskarot 8. pantu Padomes
Direktīvā 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju
režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un
uzraudzību11 un informējot Komisiju, dalībvalstis var
laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā atkāpe, attiecībā
uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu ievest no Rumānijas,
papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus pašus
kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti importam no
trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var veikt
vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes
neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.
3. 32003 L 0049: Padomes Direktīva
2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko
piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti
uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.),
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0076: Padomes 29.4.2004.
Direktīva2004/76/EK (OV L 157, 30.4.2004., 106. lpp.).
Rumānijai ir atļauts nepiemērot
Direktīvas 2003/49/EK 1. pantu līdz 2010. gada 31.decembrim. Šajā
pārejas laikposmā nodokļu likme par procentiem vai honorāriem, ko
maksā citas dalībvalsts asociētai uzņēmējsabiedrībai vai kādas
dalībvalsts asociētās uzņēmējsabiedrības pastāvīgam uzņēmumam
citā dalībvalstī, nedrīkst pārsniegt 10 %.
4. 32003L0096: Padomes Direktīva
2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas
noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un
elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32004 L 0075: Padomes 29.4.2004.
Direktīva2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 7. panta, Rumānija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2011. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamam bezsvina benzīnu
pielāgotu minimāli pieļaujamajam līmenim EUR 359 par 1000 1.
Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamam
bezsvina benzīnam, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR
323 par 1000 l;
– līdz 2013. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu gāzeļļu pielāgotu
minimāli pieļaujamajam līmenim EUR 330 par 1000 l. Faktiskā
nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamai gāzeļļai, no
2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 274 par 1000 l un no
2011. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 302 par 1000 l.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 9. panta, Rumānija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni dabas gāzei, ko izmanto kā siltuma avotu
nolūkiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, pielāgotu I
pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļa
līmeņiem;
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto
centrālapkures vajadzībām, pielāgotu I pielikuma C tabulā
paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem,
– līdz 2009. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto
vajadzībām, kas nav centrālapkure, pielāgotu I pielikuma C tabulā
paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem.
Faktiskās nodokļu likmes, ko
piemēro attiecīgajiem smagās dīzeļdegvielas produktiem, no 2007.
gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 13 par 1000 kg.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 10. panta, Rumānija līdz 2010. gada 1. janvārim var
piemērot pārejas laikposmu, lai savus nodokļu līmeņus par
elektroenerģiju pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem
minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu
likmes, ko piemēro elektroenerģijai, no 2007. gada 1.janvāra nav
mazākas par 50% no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas
likmes.
8.
ENERĢĒTIKA
31968 L 0414: Padomes Direktīva
68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm
uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un vai naftas produktu
obligātas rezerves (OV L 308, 23.12.1968., 14. lpp.), un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 31998 L 0093: Padomes
14.12.1998. Direktīva98/93/EK (OV L 358, 31.12.1998., 100.
lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim uz
Rumāniju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms.
Rumānija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves
apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai
ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī
vismaz šādam dienu skaitam:
– līdz 2007. gada 1. janvārim –
68,75 dienām;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
73 dienām;
– līdz 2008. gada 31. decembrim –
77,25 dienām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
81,5 dienām;
– līdz 2010. gada 31. decembrim –
85,45 dienām;
– līdz 2011. gada 31. decembrim –
90 dienām.
9. VIDE
A. Gaisa
kvalitāte
31994 L 0063: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par
kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS)
emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem
uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.)
kuru groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
1. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Rumānijā
nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
115 glabāšanas iekārtām 12 terminālos un līdz 2008. gada 31.
decembrim – 4 glabāšanas iekārtām 1 terminālā, kuru apgrozījums
ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, mazāks vai vienāds ar 50 000
tonnām/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
138 glabāšanas iekārtām 13 terminālos, līdz 2008. gada 31.
decembrim – 57 glabāšanas iekārtām 10 terminālos un līdz 2009.
gada 31. decembrim – 526 glabāšanas iekārtām 63 terminālos, kuru
apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.
2. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un
izkraušanu no tiem terminālos, Rumānijā nepiemēro:
– līdz 2007 gada 31 decembrim – 36
iekraušanas un izkraušanas iekārtām 12 terminālos, kuru
apgrozījums ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai
vienāds ar 150000 tonnām/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
82 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 18 terminālos, līdz 2008.
gada 31. decembrim – 14 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 11
terminālos un līdz 2009. gada 31. decembrim – 114 iekraušanas un
izkraušanas iekārtām 58 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks
vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.
3. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem
pārvietojamajiem konteineriem terminālos, Rumānijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
31 autocisternai;
– līdz 2008. gada 31. decembrim –
papildu 101 autocisternām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
papildu 432 autocisternām.
4. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas
uzpildes stacijās, Rumānijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 3. decembrim –
116 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31.decembrim –
nākamajām 19 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada
31.decembrim – nākamajām 106 degvielas uzpildes stacijām, kuru
apgrozījums ir lielāks par 1000m3/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
49 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31.decembrim –
nākamajām 11 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada 31.
decembrim – nākamajām 85 degvielas uzpildes stacijām, kuru
apgrozījums ir lielāks par 500m3/gadā, bet mazāks vai
vienāds ar 1 000 m3/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
23 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31. decembrim –
nākamajām 14 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada 31.
decembrim – nākamajām 188 degvielas uzpildes stacijām, kuru
apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 500m3/gadā.
B. Atkritumu
apsaimniekošana
1. 31993 R 0259: Padomes Regula
(EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un
kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā,
ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.),
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32001 R 2557: Komisijas
28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001.,
1.lpp.).
a) Līdz 2015. gada 31. decembrim
par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz
Rumāniju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā,
paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas
regulas 6., 7. un 8. pants.
b) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes
līdz 2011. gada 31. decembrim var iebilst pret turpmāk norādīto
III pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu
sūtījumiem uz Rumāniju, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta
3. punktā paredzētajiem iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas
regulas 10. pants.
AA. Metālus
saturoši atkritumi
|
– AA 060
|
Vanādija pelni un
atlikumi
|
|
– AA 080
|
Tallija atkritumi, lūžņi un
atliekas
|
|
– AA 090
|
Arsēna atkritumi un
atliekas
|
|
– AA 100
|
Dzīvsudraba atkritumi un
atliekas
|
|
– AA 130
|
Atsārmi, kas radušies metālu
kodināšanā
|
AB. Atkritumi,
kas satur galvenokārt neorganiskus komponentus, kuri var saturēt
metālus un organiskas vielas
|
AB 010
|
Izdedži, pelni un atliekas,
kas citur nav minētas vai iekļautas
|
|
– AB 020
|
Atliekas, kas rodas,
sadedzinot sadzīves/mājturības atkritumus
|
|
– AB 030
|
Atkritumi, kas radušies
metālu virsmas apstrādē bez cianīdiem
|
|
– AB 040
|
Stikla atkritumi no katodu
elektronstaru lampām un cita aktivētā stikla
|
|
– AB 050
|
Kalcija fluorīda
nosēdumi
|
|
– AB 060
|
Citi neorganiski fluora
savienojumi šķidrā veidā vai kā nosēdumi
|
|
– AB 080
|
Izlietoti katalizatori, kas
nav iekļauti zaļajā sarakstā
|
|
– AB 090
|
Alumīnija hidrātu
atkritumi
|
|
– AB 110
|
Bāziski šķīdumi
|
|
– AB 120
|
Neorganiski halogenīdu
savienojumi, kas nav norādīti vai iekļauti citur
|
|
|
|
AC. Atkritumi,
kas satur galvenokārt organiskus komponentus, kuri var saturēt
metālus un neorganiskas vielas
|
– AC 040
|
Svinu saturoša benzīna
nosēdumi
|
|
– AC 050
|
Termiskie (siltumnesēji)
šķidrumi
|
|
– AC 060
|
Hidrauliskie šķidrumi
|
|
– AC 070
|
Bremžu šķidrumi
|
|
– AC 080
|
Antifrīza šķidrumi
|
|
– AC 090
|
Atkritumi, kas rodas sveķu,
lateksa, plastifikatoru, līmes un adhezīvu ražošanā,
pagatavošanā un lietošanā
|
|
– AC 100
|
Nitroceluloze
|
|
– AC 110
|
Fenoli, fenola savienojumi,
tostarp hlorfenols šķidrumu vai nosēdumu veidā
|
|
– AC 120
|
Polihlorinēti naftalīni
|
|
– AC 140
|
Trietilamīna katalizators
liešanas smilšu nosēdināšanai
|
|
– AC 150
|
Hlorfluoroglekļi
|
|
– AC 160
|
Haloni
|
|
– AC 190
|
Vieglā putekļainā frakcija,
kas radusies automobiļu sagriešanā
|
|
– AC 200
|
Fosfora organiskie
savienojumi
|
|
– AC 210
|
Nehalogenēti šķīdinātāji
|
|
– AC 220
|
Halogenēti šķīdinātāji
|
|
– AC 230
|
Halogenēti vai nehalogenēti
bezūdens destilācijas atlikumi, kuri radušies organisko
šķīdinātāju rekuperācijā
|
|
– AC 240
|
Alifātisko halogenēto
ogļūdeņražu (piemēram, hlormetānu, dihloretāna,
vinilhlorīda, vinilidēnhlorīda, alilhlorīda un
epihlorhidrīna) ražošanas atkritumi
|
|
– AC 260
|
Šķidri cūku mēsli,
fekālijas
|
|
– AC 270
|
Notekūdeņu dūņas
|
AD. Atkritumi,
kas var saturēt vai nu neorganiskus, vai organiskus
komponentus
|
– AD 010
|
Atkritumi, kas rodas
farmācijas produktu ražošanā un sagatavošanā
|
|
– AD 020
|
Biocīdu un fitofarmaceitisko
produktu ražošanā, pagatavošanā un lietošanā radušies
atkritumi
|
|
– AD 030
|
Koksnes konservantu
ražošanas, pagatavošanas un lietošanas atkritumi
|
|
|
Atkritumi, kas satur, sastāv
no vai ir piesārņoti ar jebko no turpmāk minētā:
• AD 040 – Neorganiskie
cianīdi, izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus,
kuros ir nelieli neorganisko cianīdu piemaisījumi
• AD 050 – Organiskie
cianīdi
|
|
|
|
|
|
– AD 080
|
Sprādzienbīstami atkritumi,
ja uz tiem neattiecas citi konkrēti tiesību akti
|
|
– AD 110
|
Skābi šķīdumi
|
|
– AD 120
|
Jonu apmaiņas sveķi
|
|
– AD 130
|
Vienreizlietojami
fotoaparāti ar baterijām
|
|
– AD 140
|
Atkritumi, kas radušies
rūpniecības izplūdes gāzu piesārņojuma attīrīšanas iekārtās
un nav minēti vai iekļauti citur
|
|
– AD 150
|
Dabā sastopami organiskie
materiāli, ko izmanto filtrēšanai (piemēram, biofiltri)
|
|
– AD 160
|
Sadzīves/mājturības
atkritumi
|
|
– AD 170
|
Izlietotā aktivētā ogle ar
bīstamām īpašībām, kas rodas, to lietojot neorganiskās
ķīmijas, organiskās ķīmijas un farmācijas rūpniecībā,
notekūdeņu attīrīšanā, gāzes/gaisa attīrīšanā un
tamlīdzīgos procesos
|
Minēto laikposmu var pagarināt
līdz, ilgākais, 2015. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai,
kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada
15. jūlijs) par atkritumiem12, ņemot vērā grozījumus,
kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK13.
c) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes
līdz 2011. gada 31. decembrim var iebilst pret regulas IV
pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem,
kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu
atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju, iebildumus pamatojot ar regulas
4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem. Šo laikposmu var
pagarināt līdz, ilgākais, 2015. gada 31. decembrim atbilstīgi
procedūrai, kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EK
(1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem14, ņemot vērā
grozījumus, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu
91/156/EEK15.
d) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes
neatļauj regulas II, III un IV pielikumā uzskaitīto pārstrādei
paredzētu atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos
neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas
paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no
dažiem noteikumiem Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24.
septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli
16, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/76/EK
(2000. gada 4. decembris) par atkritumu
sadedzināšanu17 un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem
attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām
sadedzināšanas iekārtām18, un tikmēr, kamēr uz
saņēmējuzņēmumu attiecas pagaidu atkāpe.
2. 31994 L 0062: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada
20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365,
31.12.1994., 10. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0012: Eiropas Parlamenta
un Padomes 11.2.2004. Direktīva 2004/12/EK (OV L 47, 18.2.2004.,
26. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta, Rumānija nodrošina
to, ka attiecībā uz reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2011. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
32%, 2007. gadā – 34%, 2008. gadā – 40%, 2009. gadā – 45% un
2010. gadā – 48% no svara.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Rumānija nodrošina
to, ka attiecībā uz reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2013. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– 2011. gadā – 53% un 2012. gadā –
57% no svara.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Rumānija nodrošina
to, ka līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais
plastmasas pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
8%, 2007. gadā – 10%, 2008. gadā – 11%, 2009. gadā – 12% un 2010.
gadā – 14% no svara.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, Rumānija nodrošina
to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegti vispārējie
paredzētie mērķi pārstrādes jomā, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
26%, 2007. gadā – 28%, 2008. gadā – 33%, 2009. gadā – 38%, 2010.
gadā – 42%, 2011. gadā – 46% un 2012. gadā – 50%no svara.
e) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais stikla pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
21%, 2007. gadā – 22%, 2008. gadā – 32%, 2009. gadā – 38%, 2010.
gadā – 44%, 2011. gadā – 48% – un 2012. gadā – 54% no svara.
f) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta iv) punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, skaitot tikai to
materiālu, kuru atkal pārstrādā plastmasā, ievērojot šādus
starpposma mērķus:
– 2011. gadā – 16% un 2012. gadā –
18% no svara.
g) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta v) punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais koksnes pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
4%, 2007. gadā – 5%, 2008. gadā – 7%, 2009. gadā – 9% un 2010.
gadā – 12% no svara.
3. 31999 L 0031: Padomes Direktīva
1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV
L 182, 16.7.1999., 1. lpp.), ko groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 14. panta c) punkta un I pielikuma 2., 3., 4. un
6.punkta, kā arī neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK (1975.
gada 15. jūlijs) par atkritumiem19 un Padomes
Direktīvu 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem
atkritumiem20, prasības, kas noteiktas attiecībā uz
ūdens kontroli un notekūdeņu attīrīšanu, augsnes un ūdens
aizsardzību, gāzes kontroli un stabilitāti, Rumānijā līdz 2017.
gada 16. jūlijam nepiemēro 101 esošajam municipālajam atkritumu
poligonam.
Rumānija nodrošina, ka atkritumu
daudzumu, ko apglabā šajā 101 esošajā neatbilstīgajā municipālajā
atkritumu poligonā, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada
maksimāli pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31.
decembrim: 3470 000 tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim:
3240 000 tonnu;
– līdz 2008. gada 31. decembrim:
2920 000 tonnu;
– līdz 2009. gada 31. decembrim:
2920 000 tonnu;
– līdz 2010. gada 31. decembrim:
2900 000 tonnu;
– līdz 2011. gada 31. decembrim:
2740 000 tonnu;
– līdz 2012. gada 31. decembrim:
2460 000 tonnu;
– līdz 2013. gada 31. decembrim:
2200 000 tonnu;
– līdz 2014. gada 31. decembrim:
1580 000 tonnu;
– līdz 2015. gada 31. decembrim:
1420 000 tonnu;
– līdz 2016. gada 31. decembrim:
1210 000 tonnu.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma
2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6.
panta c) punkta ii) apakšpunktu un Direktīvu 75/442/EEK,
prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un
oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes
ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, Rumānijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādām 23 esošajām iekārtām:
līdz 2007. gada 31. decembrim:
1. S.C. BEGA UPSOM Ocna Mureş,
Ocna Mureş, Alba apgabals
līdz 2008. gada 31. decembrim:
2. S.C. TERMOELECTRICA SA - SE
Doiceşti, Doiceşti, Dâmboviţa apgabals
3. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA, Cicani-Beterega, Gorj apgabals
4. RAAN Dr.Tr.Severin -
Sucursala ROMAG – TERMO, Drobeta-Turnu Severin, Mehedinti
apgabals
līdz 2009. gada 31. decembrim:
5. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA
- SE Craiova, Valea Mănăstirii, Dolj apgabals
6. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA
- SE Işalniţa, Işalniţa II, Dolj apgabals
7. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA
- SEIşalniţa, Işalniţa I, Dolj apgabals
8. S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA
- SE Paroşeni, Căprişoara, Hunedoara apgabals
9. S.C. TERMICA SA Suceava,
Suceava, Suceava apgabals
līdz 2010. gada 31. decembrim:
10. S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA, Bejan, Hunedoara apgabals
11. S.C. ALUM Tulcea, Tulcea,
Tulcea apgabals
līdz 2011. gada 31. decembrim:
12. S.C. UZINA TERMOELECTRICĂ
GIURGIU SA, Giurgiu, Giurgiu apgabals
līdz 2012. gada 31. decembrim:
13. CET Bacău, Furnicari –
Bacău, Bacău
14. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI, Valea Ceplea, Gorj apgabals
15. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI, Valea Ceplea, Gorj apgabals
16. S.C. UZINELE SODICE Govora,
Govora, Vâlcea apgabals
17. S.C. CET Govora SA, Govora,
Vâlcea apgabals
līdz 2013. gada 31. decembrim:
18. S.C. CET Arad, Arad,
Arad apgabals
19. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals
20. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals
21. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals
22. CET II Iaşi, Holboca,
Iaşi apgabals
23. S.C. Uzina Electrică Zalău,
Hereclean – Panic, Sălaj apgabals
Rumānija nodrošina to, ka šķidro
atkritumu daudzumu, ko apglabā šajās 23 esošajās neatbilstīgajās
iekārtās, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli
pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31. decembrim:
11 286 000 tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim:
11 286 000 tonnu;
– līdz 2008. gada 31. decembrim:
11 120 000 tonnu;
– līdz 2009. gada 31. decembrim:
7753 000 tonnu;
– līdz 2010. gada 31. decembrim:
4803 000 tonnu;
– līdz 2011. gada 31. decembrim:
3492 000 tonnu;
– līdz 2012. gada 31. decembrim:
3478 000 tonnu;
– līdz 2013. gada 31. decembrim:
520 000 tonnu.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma
2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6.
panta c) punkta ii) apakšpunktu un Direktīvu 75/442/EEK,
prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un
oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes
ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, Rumānijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādiem 5 esošajiem atkritumu
dīķiem:
līdz 2009. gada 31. decembrim:
1. BĂIŢA Ştei, Fânaţe,
Bihor apgabals
līdz 2010. gada 31. decembrim:
2. TRANSGOLD Baia Mare,
Aurul-Recea, Maramureş apgabals
3. MINBUCOVINA Vatra Dornei,
Ostra-Valea Straja, Suceava apgabals
līdz 2011. gada 31. decembrim:
4. CUPRUMIN Abrud, Valea Şesei,
Alba apgabals
5. CUPRUMIN Abrud, Valea
Ştefancei, Alba apgabals.
Rumānija nodrošina to, ka šķidro
atkritumu daudzumu, ko apglabā šajos 5 esošajos neatbilstīgajos
atkritumu dīķos, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada
maksimāli pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31. decembrim:
6370 000 tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim: 5
92 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 3820
000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2008. gada 31. decembrim: 4
720000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 2620
000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2009. gada 31. decembrim: 4
720 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 2620
000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2010. gada 31. decembrim:
4640000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 2540
000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2011. gada 31. decembrim: 2
470 000 tonnu (viss apjoms nebīstami atkritumi).
d) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 2. panta g) apakšpunkta otrā ievilkuma, kā arī
neskarot Direktīvu 75/442/EEK un Direktīvu 91/689/EEK, pastāvīgas
vietas, ko izmanto par pagaidu glabātuvēm Rumānijā saražotiem
bīstamiem atkritumiem, Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim
netiks uzskatīta par atkritumu poligonu.
Sākot ar 2007. gada 30. jūniju,
Rumānija līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu
par direktīvas pakāpenisku īstenošanu un minēto starpposma mērķu
ievērošanu.
4. 32002 L 0096: Eiropas
Parlamenta un Padome Direktīva 2002/96/EK (2003. gada
27.janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem
(EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24.lpp.), ko groza:
– 32003 L 0108: Eiropas Parlamenta
un Padomes 8.12.2003. Direktīva 2003/108/EK (OV L 345,
31.12.2003., 106. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2002/96/EK 5. panta 5. punkta un 7. panta 2. punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2008. gada 31. decembrim no privātām
mājsaimniecībām gadā uz katru iedzīvotāju vidēji savāc vismaz
četrus kilogramus šķirotus EEIA, kā arī sasniedz sastāvdaļu,
materiālu un vielu reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un
pārstrādes paredzēto apjomu.
C. Ūdens
kvalitāte
1. 31983 L 0513: Padomes Direktīva
83/513/EEK (1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un
kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (OV L 291,
24.10.1983., 1.lpp.), ko groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48.
lpp.).
31984 L 0156: Padomes Direktīva
84/156/EEK (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes
mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju nozarēs, kas nav sārmu
metālu hlorīdu elektrolīze (OV L 74, 17.3.1984., 49. lpp.), ko
groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991.,
48.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
83/513/EEK 3. panta un I pielikuma un no Direktīvas 84/156/EEK 3.
panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā uz kadmija un
dzīvsudraba emisiju ūdenī paredzētas 1. pantā Padomes Direktīvā
76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras
novada Kopienas ūdens vidē 21, Rumānijā līdz 2009.
gada 31. decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:
ARIEŞMIN SA Baia de Arieş – Valea
Sărtaş – Baia de Arieş – Alba apgabals
ARIEŞMIN SA Baia de Arieş – ape
de mină – Baia de Arieş – Alba apgabals
EM TURŢ – Turţ – Satu Mare
apgabals
SM BAIA BORŞA - evacuare ape de
mină Gura Băii – Borşa – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA - evacuare ape de
mină Burloaia – Borşa – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA -evacuare
Colbu-Toroioaga – Borşa – Maramureş apgabals
EM BAIA SPRIE – Baia Sprie –
Maramureş apgabals
EM CAVNIC – Cavnic –
Maramureş apgabals
EM BĂIUŢ – Băiuţ –
Maramureş apgabals
S.C. Romplumb SA BAIA
MARE-evacuare în canal de.transport – Baia Mare – Maramureş
apgabals
SUCURSALA MINIERĂ BAIA
MARE-flotaţie centrală - Baia Mare – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA - evacuare ape
flotatie - Borşa – Maramureş apgabals
Romarm Tohan Zărneşti –
Zărneşti – Braşov apgabals
S.C. Viromet SA Victoria –
Victoria – Braşov apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 1 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 2 - Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 3 - Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 4 - Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 5 - Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 6 - Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 7 - Slatina – Olt apgabals
S.C. GECSAT Târnăveni –
Târnăveni – Mureş apgabals
SGDP BAIA BORŞA - Borşa –
Maramureş apgabals
SPGC SEINI – Seini –
Maramureş apgabals
S.C. VITAL BAIA MARE-evacuare
staţie - Baia Mare – Maramureş apgabals
S.C. IMI SA BAIA MARE-evacuare
staţie mina Ilba - Baia Mare – Maramureş apgabals
S.C. WEST CONSTRUCT MINA SOCEA
– Valea Socea – Maramureş apgabals
2. 31984 L 0491: Padomes Direktīva
84/491/EEK (1984. gada 9. oktobris) par robežvērtībām un
kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām
(OV L 274, 17.10.1984., 11. lpp.), ko groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991.,
48.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
84/491/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā
uz lindāna emisiju ūdenī paredzētas 1. pantā Padomes Direktīvā
76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas
bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē22,
Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro šādām
rūpnieciskajām iekārtām:
S.C. Sinteza SA Oradea – Oradea
– Bihor apgabals
S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea
– Râmnicu Vâlcea– Vâlcea apgabals
S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti –
Borzeşti – Bacău apgabals
3. 31986 L 0280: Padomes Direktīva
86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un
kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas
iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma Isarakstā (OV L 181,
4.7.1986., 16. lpp.), ko groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991.,
48.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
86/280/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā
uz heksahlorobenzēna, heksahlorbutadiēna, 1,2 - dihloretāna
(EDC), trihloretilēna (TRI) un trihlorbenzola (TCB) emisiju ūdenī
paredzētas 1.pantā Direktīvā 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par
piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada
Kopienas ūdens vidē23, Rumānijā līdz 2009. gada 31.
decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:
S.C. NUTRISAM SATU MARE- Ferma
MOFTIN– Satu Mare – Satu Mare apgabals
S.C. MARLIN SA ULMENI – Ulmeni
– Maramureş apgabals
S.C. PROMET – Satu Mare –
Maramureş apgabals
ARDUDANA ARDUD – Ardud -
Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA - evacuare ape de
mină Gura Băii – Borşa – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA -evacuare
Colbu-Toroioaga - Borşa – Maramureş apgabals
ERS CUG CLUJ - evacuare 3 –Cluj
–Napoca – Cluj apgabals
S.C. ARMĂTURA CLUJ – 6 evacuări
directe - Cluj-Napoca – Cluj apgabals
SUCURSALA MINIERĂ BAIA
MARE-flotatie centrală – Baia Mare – Maramureş apgabals
S.C. OLTCHIM SA – Râmnicu
Vâlcea – Vâlcea apgabals
S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti -M
1 – Borzeşti – Bacău apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina -
R 2 – Slatina – Olt apgabals
S.C. TERAPIA CLUJ - evacuare
staţie 3 + staţie 2 - Cluj-Napoca – Cluj apgabals
S.C. PHOENIX ROMÂNIA CAREI –
Carei – Satu Mare apgabals
S.C. SILVANIA ZALĂU – Zalău –
Sălaj apgabals
SNP PETROM SA - ARPECHIM
Piteşti – Piteşti – Argeş apgabals
S.C. TEHNOFRIG CLUJ - evacuare
1 - Cluj-Napoca – Cluj apgabals
RBG ELCOND ZALĂU - Zalău –
Sălaj apgabals
S.C. MUCART CLUJ - Cluj-Napoca
– Cluj apgabals
S.C. CELHART DONARIS SA Brăila
– Brăila – Brăila apgabals
STRATUS MOB SA Blaj – Blaj –
Alba apgabals
4. 31991 L 0271: Padomes Direktīva
91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu
attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta, Rumānijā līdz
2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz
komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– attiecībā uz aglomerācijām, kuru
iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas 3.
panta noteikumiem nodrošina līdz 2013. gada 31. decembrim;
– attiecībā uz aglomerācijām, kuru
iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas 5.
panta 2. punkta noteikumiem nodrošina līdz 2015. gada 31.
decembrim.
Rumānija nodrošina pakāpenisku 3.
panta kanalizācijas sistēmu pieaugumu saskaņā ar šādām
minimālajām vispārējā iedzīvotāju skaita ekvivalenta likmēm:
– 61% līdz 2010. gada 31.
decembrim,
– 69% līdz 2013. gada 31.
decembrim,
– 80% līdz 2015. gada 31.
decembrim.
Rumānija nodrošina pakāpenisku 4.
panta un 5. panta 2. punkta komunālo notekūdeņu attīrīšanas
pieaugumu saskaņā ar šādām minimālajām vispārējā iedzīvotāju
skaita ekvivalenta likmēm:
– 51% līdz 2010. gada 31.
decembrim,
– 61% līdz 2013. gada 31.
decembrim,
– 77% līdz 2015. gada 31.
decembrim.
5. 31998 L 0083: Padomes Direktīva
98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti
(OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.), ko groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK
5. panta 2. punkta un 8. panta, kā arī no I pielikuma B un C
daļas, vērtības, kas noteiktas turpmāk norādītajiem parametriem,
Rumānijā nepiemēro pilnībā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
– attiecībā uz oksidēšanas spēju -
līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar mazāk nekā 10 000
iedzīvotājiem;
– attiecībā uz oksidēšanās spēju
un duļķainību – līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar 10
000 – 100 000 iedzīvotājiem;
– attiecībā uz oksidēšanās spēju,
amoniju, alumīniju, pesticīdiem un mangānu – līdz 2010. gada 31.
decembrim aglomerācijās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem;
– attiecībā uz amoniju, nitrātiem,
duļķainību, alumīniju, dzelzi, svinu un pesticīdiem – līdz 2015.
gada 31. decembrim aglomerācijās ar mazāk nekā 10 000
iedzīvotājiem;
– attiecībā uz amoniju, nitrātiem,
alumīniju, dzelzi, svinu, kadmiju, pesticīdiem un mangānu – līdz
2015. gada 31. decembrim aglomerācijās ar 10 000 – 100 000
iedzīvotājiem.
Rumānija nodrošina atbilstību
direktīvas prasībām saskaņā ar turpmāk tabulā noteiktajiem
starpposma mērķiem:
Apdzīvotās
vietas, kur atbilstību nodrošina līdz 2006. gada 31.
decembrim
|
Saistītais iedzīvotāju skaits
|
Apdzīvotu vietu skaits
|
Oksidēšanās spēja
%
|
Amonijs
%
|
Nitrāti
%
|
Duļķainība
%
|
Alumīnijs
%
|
Dzelzs
%
|
Kadmijs
Svins
%
|
Pesticīdi
%
|
Mangāns
%
|
|
<10 000
|
1
774
|
98,4
|
99
|
95,3
|
99,3
|
99,7
|
99,2
|
99,9
|
99,9
|
100
|
|
10
000 -
100
000
|
111
|
73
|
59,5
|
93,7
|
87
|
83,8
|
78,4
|
98,2
|
93,4
|
96,4
|
|
100
001 -
200
000
|
14
|
85,7
|
92,9
|
100
|
100
|
92,9
|
100
|
100
|
78,6
|
92,9
|
|
>200 000
|
9
|
77,8
|
100
|
100
|
100
|
88,9
|
88,9
|
100
|
88,9
|
88,9
|
|
KOPĀ
|
1908
|
96,7
|
96,7
|
95,2
|
98,64
|
98,64
|
97,9
|
99,8
|
99,4
|
99,7
|
Apdzīvotas
vietas, kur atbilstību nodrošina līdz 2010. gada beigām
|
Saistītais iedzīvotāju skaits
|
Apdzīvotu vietu skaits
|
Oksidēšanās spēja
%
|
Amonijs
%
|
Nitrāti
%
|
Duļķainība
%
|
Alumīnijs
%
|
Dzelzs
%
|
Kadmijs
Svins
%
|
Pesticīdi
%
|
Mangāns
%
|
|
<10 000
|
1
774
|
100
|
99,5
|
97,7
|
99,7
|
99,7
|
99,3
|
99,9
|
99,9
|
100
|
|
10
000 -
100
000
|
111
|
100
|
80,2
|
97,3
|
100
|
94,6
|
90
|
98,2
|
96,4
|
96,4
|
|
100
001 -
200
000
|
14
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
|
>200 000
|
9
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
|
KOPĀ
|
1908
|
100
|
98,32
|
97,7
|
99,7
|
99,4
|
98,7
|
99,8
|
99,7
|
99,7
|
Šī atkāpe neattiecas uz dzeramo
ūdeni izmantošanai pārtikas rūpniecībā.
D. Rūpnieciskā
piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība
1. 31996 L 0061: Padomes Direktīva
96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK
5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu
ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām,
līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko
nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts
minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas
noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Rumānijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
1. S.C. CARBID FOX SA
Târnăveni (pamatdarbība 4.2.)
2. S.C. AVICOLA SA Ferma Gârleni -
Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
3. S.C. EXPERT 2001 IMPEX SRL
Bistriţa-Năsăud (pamatdarbība 6.6.)
līdz 2009. gada 31. decembrim:
4. S.C. UCM Reşiţa-Caraş
Severin (pamatdarbība 2.2.)
5. S.C. SICERAM SA Mureş
(pamatdarbība 3.5.)
6. S.C. BEGA UPSOM SA Alba
(pamatdarbība 4.2.)
7. S.C. CELROM SA Mehedinţi
(pamatdarbība 6.1.)
8. S.C. COMCEH SA
Călăraşi-Călăraşi (pamatdarbība 6.1. b)
9. S.C. ECOPAPER SA
Zărneşti-Braşov (pamatdarbība 6.1. b)
10. S.C. RIFIL SA Neamţ
(pamatdarbība 6.2)
11. S.C. AVICOLA SA Ferma
Războieni-Iaşi (pamatdarbība 6.6. a)
12. S.C. AVIMAR SA
Maramureş (pamatdarbība 6.6. a)
13. S.C. AVICOLA SA Iaşi-Ferma
Leţcani–Iaşi (pamatdarbība 6.6. a)
14. COMBINATUL AGROINDUSTRIAL
Curtici-Arad (pamatdarbība 6.6. b)
15. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Bora- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
16. S.C. SUINTEST Oarja SA–
Argeş (pamatdarbība 6.6. b, c)
17. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Andrăşeşti-Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
18. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Perieţi-Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
19. S.C. AVICOLA SA
Slobozia-Ferma Gheorghe Doja- Ialomiţa (pamatdarbība
6.6.)
līdz 2010. gada 31. decembrim:
20. S.C. ROMPLUMB SA
Maramureş (pamatdarbība 2.5.)
21. S.C. ROMRADIATOARE SA
Braşov (pamatdarbība 2.5. b)
22. S.C. ELECTROMONTAJ SA
Bucureşti (pamatdarbība 2.6.)
23. HOLCIM (Romania) –Ciment
Câmpulung Argeş (pamatdarbība 3.1.)
24. S.C. ETERMED SA Medgidia –
Constanţa (pamatdarbība 3.2.)
25. S.C. CONGIPS SA (Azbest)
Bihor (pamatdarbība 3.2.)
26. S.C. HELIOS SA Aştileu
-Bihor (pamatdarbība 3.5.)
27. S.C. SOFERT SA Bacău
(pamatdarbība 4.3., 4.2. b)
28. S.C. CHIMOPAR SA
Bucureşti (pamatdarbība 4.1.)
29. S.C. ANTIBIOTICE SA
Iaşi (pamatdarbība 4.5.)
30. S.C. ROMPETROL
PETROCHEMICALS SRL Constanţa (pamatdarbība 4.1.)
31. S.C. LETEA SA Bacău
(pamatdarbība 6.1. a)
32. S.C. ZAHAR Corabia
SA-Olt (pamatdarbība 6.4. b)
33. S.C. TARGO SRL Timiş
(pamatdarbība 6.4.)
34. S.C. SUINPROD Roman-
Neamţ (pamatdarbība 6.6. b)
35. S.C. LUCA SUINPROD SA
Codlea - Braşov (pamatdarbība 6.6. b)
36. S.C. AVICOLA Costeşti
Argeş-Argeş (pamatdarbība 6.6. b)
37. S.C. AVICOLA SA Platou
Avicol Brad - Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
38. S.C. AT GRUP PROD IMPEX SRL
Olt (pamatdarbība 6.6. a)
39. S.C. AVICOLA SA Ferma
Gherăieşti–Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
40. S.C. CARNIPROD SRL Tulcea
–Tulcea (pamatdarbība 6.6. b)
41. S.C. PIGCOM SA Satu
Nou-Tulcea (pamatdarbība 6.6. b)
42. S.C. AGROPROD IANCU SRL
Urziceni- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. b)
43. S.C. CRUCIANI IMPEX SRL
Deduleşti-Brăila (pamatdarbība 6.6.)
44. S.C. AGROFLIP
Bonţida - Cluj (pamatdarbība 6.6. b, c)
45. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Amara– Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
46. S.C. ISOVOLTA GROUP SA
Bucureşti (pamatdarbība 6.7.)
47. S.C. SAMOBIL SA Satu
Mare (pamatdarbība 6.7.)
48. S.C. ELECTROCARBON SA
Slatina-Olt (pamatdarbība 6.8.)
49. S.C. TRANSGOLD SA Baia
Mare- Maramureş (pamatdarbība 2.5.)
līdz 2011. gada 31. decembrim:
50. S.C. ORGANE DE ASAMBLARE SA
Braşov (pamatdarbība 2.6.)
51. HEIDELBERG CEMENT - Fieni
Cement Dâmboviţa (pamatdarbība 3.1.)
52. CARMEUSE România SA
Argeş (pamatdarbība 3.1.)
53. S.C. RESIAL SA Alba
(pamatdarbība 3.5.)
54. SOCIETATEA NATIONALĂ A
PETROLULUI PETROM SA Sucursala Craiova, Combinatul
Doljchim-Dolj (pamatdarbība 4.2., 4.1.)
55. S.C. USG SA Vâlcea
(pamatdarbība 4.2. d)
56. S.C. ULTEX SA
Ţăndărei-Ialomiţa (pamatdarbība 6.4. b)
57. S.C. CARMOLIMP SRL Viştea
de Sus - Sibiu (pamatdarbība 6.6. b)
58. S.C. AVICOLA Buftea -
Ilfov (pamatdarbība 6.6. a)
59. S.C. AVICOLA SA Ferma
Hemeiuş-Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
60. S.C. SUINPROD SA Zimnicea –
Ferma Zimnicea-Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
61. S.C. SUINPROD SA
Bilciureşti - Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6.)
62. S.C. COMPLEXUL DE PORCI
Brăila SA Baldovineşti -Brăila (pamatdarbība 6.6. b)
63. S.C. COMPLEXUL DE PORCI
Brăila SA Baldovineşti -Brăila (pamatdarbība 6.6. b)
64. S.C. AT GRUP PROD IMPEX SRL
- Teleorman (pamatdarbība 6.6. a)
65. S.C. KING HAUSE ROM Cornetu
SRL Filiala Mavrodin – Teleorman (pamatdarbība 6.6. a)
66. S.C. AVIKAF PROD IMPEX SRL
Teleorman (pamatdarbība 6.6. a)
67. S.C. SUINPROD SA Zimnicea -
Ferma Dracea - Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
68. S.C. ROMCIP Salcia –
Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
69. S.C. AVIPUTNA SA Goleşti -
Vrancea (pamatdarbība 6.6. a)
70. S.C. NUTRICOM SA Olteniţa –
Călăraşi (pamatdarbība 6.6. b)
71. S.C. PIGALEX SA Alexandria
– Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
72. S.C. PIC ROMANIA SRL
Vasilaţi - Călăraşi (pamatdarbība 6.6. c)
73. S.C. SUINTEST SA Fierbinţi
-Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. b)
74. S.C. AGRIVAS SRL Vaslui
(pamatdarbība 6.6. a)
75. S.C. AVICOLA Buftea SA
Punct de lucru Turnu Măgurele - Teleorman (pamatdarbība 6.6.
a)
76. S.C. C+C SA Reşiţa
(pamatdarbība 6.6. b)
līdz 2012. gada 31. decembrim:
77. SNP PETROM SA Sucursala
ARPECHIM Piteşti-Argeş (darbības 1.2., 4.1.)
78. S.C. ROMPETROL Rafinare SA
Constanţa (darbība 1.2.)
79. COMBINATUL DE OTELURI
SPECIALE Târgovişte-Dâmboviţa (pamatdarbība 2.2., 2.3.)
80. S.C. COMBINATUL DE UTILAJ
GREU SA Cluj (pamatdarbība 2.2., 2.3. b)
81. S.C. IAIFO Zalău-Sălaj
(pamatdarbība 2.3. b, 2.4.)
82. S.C. ALTUR SA Olt
(pamatdarbība 2.5.)
83. CNCAF MINVEST SA DEVA
Filiala DEVAMIN SA Deva, Exploatarea minieră Deva-Hunedoara
(pamatdarbība 2.5.)
84. S.C. MONDIAL SA Lugoj-
Timiş (pamatdarbība 3.5.)
85. S.C. MACOFIL SA Târgu
Jiu-Gorj (pamatdarbība 3.5.)
86. S.C. Ceramica SA Iaşi
(pamatdarbība 3.5.)
87. S.C. FIBREXNYLON SA
Neamţ (pamatdarbība 4.1. b, d; 4.2. b; 4.3.)
88. S.C. CHIMCOMPLEX SA
Borzeşti –Bacău (pamatdarbība 4.1. a, b, c, d, f; 4.2. b, c,
d; 4.4.)
89. S.C. PEHART SA Petreşti -
Alba (pamatdarbība 6.1. b)
90. S.C. TABACO-CAMPOFRIO SA
Tulcea (pamatdarbība 6.4. a)
91. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Ion Ghica- Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
92. S.C. AVICOLA SA Platou
Avicol Aviasan - Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
93. S.C. ITAL TRUST Racoviţă
SA– Sibiu (pamatdarbība 6.6. b)
94. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Parţa - Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
95. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Pădureni - Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
96. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Peciu Nou- Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
97. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Periam- Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
98. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Ciacova- Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
99. S.C. AVICOLA LUMINA SA -
Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)
līdz 2013. gada 31. decembrim:
100. S.C. UNIO SA Satu Mare
(pamatdarbība 2.3. b)
101. S.C. ARTROM SA Slatina –
Olt (pamatdarbība 2.3. b, 2.6.)
102. S.C. IAR SA Braşov
(pamatdarbība 2.6.)
103. S.C. ARIO SA Bistriţa
Năsăud (pamatdarbība 2.4.)
104. S.C. LAFARGE ROMCIM SA
Medgidia - Constanţa (pamatdarbība 3.1.)
105. S.C. CARS SA Târnăveni -
Mureş (pamatdarbība 3.5.)
106. S.C. CASIROM SA Cluj
(pamatdarbība 3.5.)
107. S.C. TURNU SA Turnu
Măgurele – Teleorman (pamatdarbība 4.3., 4.2. b)
108. S.C. COMBINATUL DE
ÎNGRĂŞĂMINTE CHIMICE SA Năvodari – Constanţa
(pamatdarbība4.3.)
109. S.C. AMBRO Suceava SA -
Suceava (pamatdarbība 6.1. a, b)
110. S.C. ROMSUIN TEST Periş SA
- Ilfov (pamatdarbība 6.6. a)
111. S.C. NUTRICOD Codlea
Sucursala Sfântu Gheorghe - Covasna (pamatdarbība 6.6. b)
112. S.C. HADITON GRUP SRL
Argeş (pamatdarbība 6.6. a)
līdz 2014. gada 31. decembrim:
113. S.C. PETROM SA Rafinăria
PETROBRAZI - Prahova (darbība 1.2.)
114. S.C. RAFINĂRIA ASTRA
ROMÂNĂ SA Ploieşti - Prahova (darbība 1.2.)
115. S.C. ROMPETROL Rafinăria
VEGA - Prahova (darbība 1.2.)
116. S.C. PETROTEL LUKOIL SA -
Prahova (darbība 1.2.)
117. S.C. ISPAT SIDEX SA
Galaţi (pamatdarbība 2.2., 2.3.)
118. S.C. SIDERURGICA SA
Hunedoara (pamatdarbība 2.2., 2.3.)
119. S.C. KVAERNER IMGB SA
Bucureşti (pamatdarbība 2.4.)
120. S.C. SOMETRA SA Copşa Mică
- Sibiu (pamatdarbība 2.5. a, 2.5. b, 2.1., 2.4.)
121. S.C. FERAL SRL Tulcea
(pamatdarbība 2.5. a)
122. S.C. METALURGICA SA Aiud -
Alba (pamatdarbība 2.4., 2.3. b)
123. S.C. NEFERAL SA Ilfov
(pamatdarbība 2.5. b)
124. S.C. INDUSTRIA SÂRMEI SA
Câmpia Turzii-Cluj (pamatdarbība 2.2., 2.3., 2.6.)
125. S.C. METALURGICA SA
Vlahita-Harghita (pamatdarbība 2.5. b)
126. S.C. UPETROM 1 Mai SA
Prahova (pamatdarbība 2.2.)
127. S.C. LAMINORUL SA
Brăila (pamatdarbība 2.3.)
128. S.C. AVERSA SA
Bucureşti (pamatdarbība 2.4.)
129. S.C. FORMA SA Botoşani
(pamatdarbība 2.3.)
130. S.C. ISPAT TEPRO SA
Iaşi (pamatdarbība 2.3. c)
131. S.C. URBIS Armături
Sanitare SA- Bucureşti (pamatdarbība 2.6.)
132. S.C. BALANŢA SA Sibiu
(pamatdarbība 2.6.)
133. S.C. COMMET SA Galaţi
(pamatdarbība 2.6.)
134. CNACF MINVEST SA Deva
Filiala “DEVAMIN” Exploatarea minieră Veţel Hunedoara
(pamatdarbība 2.5.)
135. S.C. MOLDOMIN SA Moldova
Nouă-Caraş Severin (pamatdarbība 2.5.)
136. S.C. FIROS SA
Bucureşti (pamatdarbība 3.3.)
137. S.C. SINTER-REF SA
Azuga-Prahova (pamatdarbība 3.5.)
138. S.C. PRES.C.OM Braşov SA-
Braşov (pamatdarbība 3.1.)
139. S.C. MELANA IV SA
Neamţ (darbība 4.1.)
140. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea-Vâlcea (pamatdarbība 4.1., 4.2., 4.3.)
141. S.C. AMONIL SA Slobozia –
Ialomiţa (pamatdarbība 4.3., 4,2.)
142. CAROM SA Bacău
(pamatdarbība 4.1. a, b, i)
143. AZOCHIM SA
Săvineşti-Neamţ (pamatdarbība 4.2.)
144. S.C. UZINA DE PRODUSE
SPECIALE Făgăraş SA Braşov (pamatdarbība 4.6.)
145. S.C. SINTEZA SA Oradea-
Bihor (pamatdarbība 4.1. g, 4.2. b, e, 4.4.)
146. S.C. CHIMPROD SA Bihor
(pamatdarbība 4.1. b, 4.5.)
147. S.C. AZUR SA
Timişoara-Timiş (pamatdarbība 4.1.)
148. S.C. PUROLITE SA Victoria
– Braşov (pamatdarbība 4.1. d, h)
149. S.C. CELHART DONARIS SA
Brăila (pamatdarbība 6.1.)
150. S.C. VRANCART SA
Adjud-Vrancea (pamatdarbība 6.1. b)
151. S.C. PIM SA Sibiu
(pamatdarbība 6.3.)
152. S.C. DANUBIANA Roman SA
Neamţ (pamatdarbība 6.4. b)
153. S.C. ZAHĂRUL Românesc SA
Ţăndărei –Ialomiţa (pamatdarbība 6.4. b)
154. S.C. VAS.C.AR SA
Vaslui (pamatdarbība 6.4. a)
155. S.C. MULTIVITA SA Negru
Voda - Constanţa (pamatdarbība 6.5.)
156. S.C. SUINPROD SA
Prahova (pamatdarbība 6.6. a)
157. S.C. AVICOLA SA Ferma
Şerbăneşti-Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
158. S.C. AVICOLA BUCUREŞTI SA
Punct de lucru CSHD Mihăileşti (pamatdarbība 6.6. a)
159. S.C. SUINPROD SA Bumbeşti
Jiu -Gorj (pamatdarbība 6.6. a)
160. S.C. SIBAVIS SA Sibiu
–Sibiu (pamatdarbība 6.6. a)
161. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma 1 Frănceşti -Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
162. S.C. AVIA AGROBANAT SRL
Bocşa –Reşiţa (pamatdarbība 6.6. a)
163. S.C. AVICOLA Găieşti SA -
Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6. a)
164. S.C. VENTURELLI PROD SRL
Sibiu (pamatdarbība 6.6. b)
165. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma Budeşti – Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
166. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma Băbeni Mihăieşti-Vâlcea (pamatdarbība 6.6.
a)
167. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma 2 Frănceşti -Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
168. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma Băbeni-Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
169. S.C. AVICOLA Bucureşti SA
Sucursala Cluj-Sălişte-Cluj (pamatdarbība 6.6. a)
170. S.C. AVICOLA Bucureşti SA
Sucursala CSHD Codlea-Braşov (pamatdarbība 6.6. a)
171. S.C. Cereal Prod SA -
Galaţi (pamatdarbība 6.6. a)
172. S.C. AVICOLA Mangalia SA
Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)
173. S.C. AVICOLA SA Constanţa
- Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)
174. S.C. AVICOLA BUCUREŞTI SA
Punct de lucru Butimanu- Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6. a)
175. S.C. EUROPIG SA Poiana
Mărului - Braşov (pamatdarbība 6.6. b)
176. S.C. SUINPROD SA Leţ –
Covasna (pamatdarbība 6.6. b)
177. S.C. AVICOLA Şiviţa SA
Galaţi (pamatdarbība 6.6. a)
178. S.C. COLLINI SRL Bocşa
–Reşiţa (pamatdarbība 6.6. b)
179. S.C. AGROSAS SRL
Timişoara-Timiş (pamatdarbība 6.6. b, c)
180. S.C. FLAVOIA SRL Platforma
Hereclean- Sălaj (pamatdarbība 6.6. a)
181. S.C. ELSID SA Titu –
Dâmboviţa (pamatdarbība 6.8.)
līdz 2015. gada 31. decembrim:
182. S.C. RAFINĂRIA STEAUA
ROMÂNĂ SA Câmpina - Prahova (darbība 1.2.)
183. S.C. TRACTORUL UTB SA
Braşov (pamatdarbība 2.3. b, 2.4., 2.6., 6.7.)
184. S.C. ISPAT Petrotub SA
Neamţ (pamatdarbība 2.3., 6.7.)
185. S.C. ARO SA Argeş
(pamatdarbība 2.3. b, 2.6.)
186. S.C. STIMET SA Sighişoara
–Mureş (pamatdarbība 3.3.)
187. S.C. BEGA REAL SA Pleşa -
Prahova (pamatdarbība 3.5.)
188. S.C. AZOMUREŞ SA Târgu
Mureş-Mureş (pamatdarbība 4.2. 4.3.)
189. S.C. COLOROM SA Codlea-
Braşov (pamatdarbība 4.1. j)
190. S.C. SOMEŞ SA Dej -
Cluj (pamatdarbība 6.1. a, b)
191. S.C. OMNIMPEX Hârtia SA
Buşteni - Prahova (pamatdarbība 6.1. b)
192. S.C. PERGODUR
Internaţional SA Neamţ (pamatdarbība 6.1. b)
193. S.C. PROTAN SA - Popeşti
Leordeni-Ilfov (pamatdarbība 6.5.)
194. S.C. PROTAN SA Bucureşti
Sucursala Codlea- Braşov (pamatdarbība 6.5.)
195. S.C. PROTAN SA-Cluj
(pamatdarbība 6.5.)
Pilnībā saskaņotas atļaujas
minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim,
ietverot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības
nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30.
oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas
attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts
direktīvas 3. pantā.
2. 32000 L 0076: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (2000. gada
4.decembris) par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000.,
91. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2000/76/EK 6. panta, 7. panta 1. punkta un 11. panta, emisijas
robežvērtības un prasības attiecībā uz mērījumiem Rumānijā līdz
2007. gada 31. decembrim nepiemēro 52 medicīnas atkritumu
sadedzināšanas iekārtām un līdz 2008. gada 31. decembrim – 58
medicīnas atkritumu sadedzināšanas iekārtām.
No 2007. gada 30. marta Rumānija
līdz katra gada pirmā trimestra beigām iesniedz Komisijai
ziņojumu par neatbilstīgo bīstamu atkritumu termiskās apstrādes
iekārtu slēgšanu un par iepriekšējā gadā apstrādāto medicīnas
atkritumu daudzumu.
3. 32001 L 0080: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva2001/80/EK (2001. gada
23.oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo
vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309,
27.11.2001., 1. lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī no III un IV pielikuma A
daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam,
Rumānijā līdz norādīto termiņu beigām nepiemēro šādām
iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth
līdz 2009. gada 31. decembrim:
S.C. TERMOELECTRICA SE
DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls x 470 MWth
līdz 2010. gada 31. decembrim:
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. CRAIOVA II – 1, 2 katli x 396,5 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI SA Nr. 2, 2 apkures katli x 789 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI SA Nr. 3, 2 apkures katli x 789 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SE
PAROŞENI Nr. 2, 1 tvaika katls Benson x 467 MWth + 1 karsta
ūdens katls x 120 MWth
RAAN, BRANCH ROMAG TERMO
Nr. 2, 3 katli x 330 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 7, 1
karsta ūdens katls x 116 MWth
līdz 2011. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 2, 2
industriālie tvaika katli x 80 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. CRAIOVA II – 2, 2 CAF x 116 MWth + 2 x CR 68
MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth
S.C. TERMOELECTRICA GIURGIU
Nr. 1, 3 enerģētiskie tvaika katli x 285 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr.
1, 2 DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth
S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr.
2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 3, 1
katls x 285 MWth
līdz 2012. gada 31. decembrim:
CET BACAU Nr. 1, 1 tvaika
katls x 343 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI VEST
Nr. 1, 2 tvaika katli x 458 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. IŞALNIŢA, 4 katli x 473 MWth
līdz 2013. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 1, 1 tvaika
katls x 403 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA Nr. 2, 2 tvaika grupas katli x 300 MWth + 269 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SA,
SUCURSALA ELECTROCENTRALE BRĂILA, 6 tvaika katli x 264
MWth
S.C. CET BRAŞOV SA Nr. 1, 2
katli x 337 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 1, 4 tvaika katli x 287 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 2, 2 tvaika katli x 458 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI
PROGRESU Nr. 1, 4 tvaika katli x 287 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA Nr. 1, 2 tvaika katli x 878 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
S.A Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. C.E.T. IAŞI II, 2
tvaika katli x 305 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 1, 4 industriālie tvaika katli x 85,4 MWth
S.C. TERMICA S.A SUCEAVA
Nr. 1, 2 katli x 296 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 5, 1
karsta ūdens katls x 116,3 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3
tvaika katli x 81,4 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 2, 2
katli x 285 MWth
Šajā pārejas laikposmā sēra
dioksīda emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2007. gadam: 540 000 tonnas
SO2/gadā;
– līdz 2008. gadam: 530 000 tonnas
SO2/gadā;
– līdz 2010. gadam: 336 000 tonnas
SO2/gadā;
– līdz 2013. gadam: 148 000 tonnas
SO2/gadā.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un no IV pielikuma A daļas,
slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības Rumānijā līdz norādīto
termiņu beigām nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
ARPECHIM PITEŞTI Nr. 2, 1
katls BW x 81 MWth
ARPECHIM PITEŞTI Nr. 3, 4
katli x 81 MWth
PRODITERM BISTRIŢA, 2
karsta ūdens katli x 116 MWth + 2 steam boilers x 69 MWth
S.C. CET BRAŞOV SA 1, 2
katli x 337 MWth
REGIA AUTONOMĂ DE TERMOFICARE
CLUJ, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth
TERMOELECTRICA GIURGIU Nr.
1, 3 enerģētiskie tvaika katli x 285 MWth
TERMOELECTRICA GIURGIU Nr.
2, 2 industriālie tvaika katli x 72 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 2, 1
karsta ūdens katls x 58,1 MWth
līdz 2009. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 1, 1 CR tvaika
katls x 403 MWth
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
TERMICA TÂRGOVIŞTE, 1
karsta ūdens katls x 58,15 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. CRAIOVA II – 1, 2 katli x 396,5 MWth
S.C. CET IAŞI I Nr. 2, 2
tvaika katli x 283 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 3, 1 tvaika katls x 72,3 MWth
līdz 2010. gada 31. decembrim:
S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA Nr.1, 2 tvaika grupas katli x 127 MWth + 1 x 269 MWth
S.C. CET SA Nr. 2
Braila, 2 katli x 110 MWth
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 1, 2 katli x 45,94 MWth
S.C. UZINA TERMOELECTRICĂ
MIDIA Nr. 2, 1 katls x 73 MWth
S.C. UZINA TERMOELECTRICĂ
MIDIA Nr. 3, 1 katls x 73 MWth
S.C. UZINA TERMOELECTRICĂ
MIDIA Nr. 4, 1 katls x 73 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SE
DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls Benson x 470 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE GALAŢI
Nr. 3, 3 apkures katli x 293 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SE
PAROŞENI Nr. 2, 1 tvaika katls x 467 MWth + 1 karsta ūdens
katls x 120 MWth
S.C. CET IAŞI I Nr. 1, 3
tvaika katli x 94 MWth
S.C. TERMICA SA SUCEAVA Nr.
1, 2 katli x 296 MWth
S.C. TURNU SA TURNU
MĂGURELE Nr. 1, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
S.C. TURNU SA TURNU
MĂGURELE Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
S.C. ENET SA Nr. 1, 3 katli
x 18,5 MWth
S.C. ENET SA Nr. 2, 1
karsta ūdens katls x 58 MWth
līdz 2011. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 2, 2
industriālie tvaika katli + 1 katls x 80 MWth
S.C. TERMON SA ONEŞTI, 3
katli x 380 MWth
S.C. CET SA Nr. 1
BRĂILA, 2 katli x 110 MWth
S.C. TERMICA SA Nr. 1
BOTOŞANI, 3 karsta ūdens katli x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 12, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 16, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 4, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
PALAS Nr. 1, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA SE IŞALNIŢA, 4 katli x 473 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C.CET IAŞI I Nr. 3, 4
karsta ūdens katli x 116 MWth
RAAN, BRANCH ROMAG TERMO
Nr. 1, 3 katli x 330 MWth
RAAN, BRANCH ROMAG TERMO
Nr. 2, 3 katli x 330 MWth
S.C. ROMPETROL SA BUCUREŞTI
VEGA PLOIEŞTI, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 24,75 MWth
S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr.
1, 2 DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth
S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr.
2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 1, 4 industriālie tvaika katli x 85,4 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 4, 1
karsta ūdens katls x 116,1 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 3, 1
katls x 285 MWth
līdz 2012. gada 31. decembrim:
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
PALAS Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
MUREŞ Nr. 5, 4 tvaika katli x 277 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3
tvaika katli x 81,4 MWth
līdz 2013. gada 31. decembrim:
S.C. TERMOELECTRICA SA,
SUCURSALA ELECTROCENTRALE BRĂILA, 6 tvaika katli x 264
MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 14, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
PALAS Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE GALAŢI
Nr. 2, 2 apkures katli x 293 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
MUREŞ Nr. 1, 1 tvaika katls x 277 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
MUREŞ Nr. 4, 1 tvaika katls x 277 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 5, 1
karsta ūdens katls x 116,3 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 7, 2
karsta ūdens katli x 116,3 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 2, 2
katli x 285 MWth
S.C. ENET SA VRANCEA Nr. 3,
1 karsta ūdens katls x 116,3 MWth
Šajā pārejas laikposmā slāpekļa
oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2007. gadam: 128 000
tonnas/gadā;
– līdz 2008. gadam: 125 000
tonnas/gadā;
– līdz 2010. gadam: 114 000
tonnas/gadā;
– līdz 2013. gadam: 112 000
tonnas/gadā.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un no VII pielikuma A daļas,
putekļu emisijas robežvērtības Rumānijā līdz norādīto termiņu
beigām nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA Nr.
1, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. CET IAŞI II, 2 tvaika
katli x 305 MWth
līdz 2009. gada 31. decembrim:
CET BACĂU Nr. 1, 1 tvaika
katls x 345 MWth
TERMOELECTRICA GIURGIU Nr.
1, 3 tvaika katli x 285 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3
tvaika katli x 81,4 MWth
līdz 2010. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 1 1 tvaika
katls x 403 MWth
S.C. CET BRAŞOV SA Nr. 1, 2
katli x 337 MWth
S.C. TERMOELECTRICA
DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls Benson x 470 MWth
S.C. COMPLEX ENERGETIC TURCENI
SA Nr. 2, 2 apkures katli x 789 MWth
S.C. TERMICA SA SUCEAVA Nr.
1, 2 katli x 296 MWth
S.C. CET GOVORA SA Nr. 3, 1
katls x 285 MWth
līdz 2011. gada 31. decembrim:
S.C. COMPLEX ENERGETIC CRAIOVA
SE CRAIOVA II-2, 2 CAF x 116 MWth + 2 x CR 68 MWth
S.C. COMPLEX ENERGETIC ROVINARI
SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth
S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA
Nr. 2, 4 apkures katli x MWth
S.C. PETROTEL-LUKOIL SA Nr.
1, DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth
S.C. PETROTEL LUKOIL SA Nr.
2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth
S.C. ALUM SA TULCEA 3 katli
x 84,8 MWth +1 x 72,6 MWth
S.C. CET GOVORA SA Nr. 2, 2
katli x 285 MWth
līdz 2013. gada 31. decembrim:
S.C. COMPLEX ENERGETIC Rovinari
SA Nr. 1, 2 tvaika katli x 878 MWth
S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA
Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 1, 4 tvaika katli x 85,4 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
S.A Nr. 2, 2 tvaika grupas tvaika katli x 300 MWth + 1 x 269
MWth
Šajā pārejas laikposmā putekļu
emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā
2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2007. gadam: 38600
tonnas/gadā;
– līdz 2008. gadam: 33800
tonnas/gadā;
– līdz 2010. gadam: 23200
tonnas/gadā;
– līdz 2013. gadam: 15500
tonnas/gadā.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VI pielikuma A daļas, slāpekļa
oksīda emisijas robežvērtības, kuras no 2016. gada 1. janvāra
piemēro iekārtām ar nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 500MWth,
Rumānijā līdz 2017. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz
šādām iekārtām:
ELECTROCENTRALE ORADEA Nr.
2, 2 tvaika grupas katli x 300 MWth +1 tvaika katls x 269
MWth;
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth;
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth;
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI SA Nr. 3, 2 apkures katli x 789 MWth;
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth;
S.C.TERMICA SA SUCEAVA, Nr.
1, 2 katli x 296 MWth.
Šajā pārejas laikposmā slāpekļa
oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2016. gadam: 80000
tonnas/gadā;
– līdz 2017. gadam: 74000
tonnas/gadā.
e) Līdz 2011. gada 1. janvārim
Rumānija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp
ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai
pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis
piemērošanai. Šie plāni nodrošina emisijas turpmāku samazināšanu
līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par a) līdz d) punktā
norādītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju
2012. gadā. Ja Komisija, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vidi un
vajadzību samazināt pārejas posma pasākumu izraisītos konkurences
traucējumus iekšējā tirgū, konstatē to, ka šie plāni nav
pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā informē Rumāniju.
Turpmākajos trīs mēnešos Rumānija paziņo pasākumus, ko tā
veikusi, lai sasniegtu minētos mērķus. Ja Komisija pēc tam,
apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatē to, ka šie pasākumi nav
pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma
procedūru, kā paredzēts Konstitūcijas III-360. pantā.
VII PIELIKUMA A
papildinājums
Rumānijas tērauda
rūpniecības restrukturizācija
(kā minēts VII
pielikuma 4. nodaļas B iedaļā)
I DAĻA
UZŅĒMUMI, KAS
SAŅEM VALSTS ATBALSTU ATBILSTĪGI RUMĀNIJAS TĒRAUDA RŪPNIECĪBAS
RESTRUKTURIZĀCIJAS PROGRAMMAI
– Ispat
SidexGalaţi
–
SiderurgicaHunedoara
– COS
Târgovişte
– CS
Reşiţa
– IS Câmpia
Turzii
– Donasid
(Siderca) Călăraşi
II DAĻA
RAŽOŠANAS JAUDAS
IZMAIŅU GRAFIKS UN RAKSTUROJUMS24
|
|
Iekārtas
|
Jaudas izmaiņas (tonnās)
|
Ražošanas izbeigšanas
datums
|
Pastāvīgas slēgšanas
datums
|
|
Siderurgica Hunedoara
|
Stiepļu stienīši Nr. 1
|
- 400000
|
1995.
|
1997.
|
|
|
Stiepļu stienīši Nr. 3
|
- 280000
|
1998.
|
2000.
|
|
|
Vidējie profili
|
- 480000
|
2008., 1. ceturksnis
|
2008., 2. ceturksnis
|
|
IS
Câmpia Turzii
|
Stiepļu stienīši Nr. 1
|
- 80000
|
1995.
|
1996.
|
|
CS
Reşiţa
|
Vieglie profili
|
- 80000
|
2000.
|
2001.
|
|
|
Dzelzceļa riteņi
|
- 40000
|
1999.
|
2000.
|
|
|
Smagie profili
|
- 220000
|
2007., 4. ceturksnis
|
2008., 2. ceturksnis
|
|
|
Vidējie un īpašie
profili
|
- 120000
|
2006., 4. ceturksnis
|
2007., 4. ceturksnis
|
|
Donasid
(Siderca) Călăraşi
|
Vidējie profili
|
- 350000
|
1997.
|
1999.
|
|
|
Ražošanas jaudas izmaiņu
kopapjoms
|
- 2050000
|
|
|
III DAĻA
RESTRUKTURIZĀCIJAS KRITĒRIJI
1. Dzīvotspēja
Ievērojot īpašos uzskaites
noteikumus, ko piemēro Komisija, ikviens saņēmējuzņēmums vēlākais
līdz 2008. gada 31. decembrim sasniedz minimālo gada
saimnieciskās darbības apgrozījumu 10% neintegrētiem tērauda
rūpniecības uzņēmumiem un 13,5% integrētām tērauda rūpnīcām un
minimālos ieņēmumus no pašu kapitāla 1,5% no apgrozījuma. To
apstiprina neatkarīgā izvērtēšanā, ko laikposmā no 2005. gada
līdz 2009. gadam veic katru gadu, kā paredzēts VII pielikuma 4.
nodaļas B iedaļas 13. punktā.
2. Produktivitāte
Līdz 2008. gada 31. decembrim
pakāpeniski sasniedz vispārējo produktivitāti, kas līdzvērtīga ES
tērauda rūpniecības produktivitātei. To apstiprina neatkarīgā
izvērtēšanā, ko laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam veic
katru gadu, kā paredzēts VII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas 13.
punktā.
3. Izmaksu samazināšana
Īpaša uzmanība jāpievērš izmaksu
samazināšanai, kas ir viens no uzņēmuma dzīvotspējas būtiskajiem
elementiem. Tā jāveic pilnībā atbilstīgi saņēmējuzņēmumu
komercdarbības plāniem.
IV DAĻA
INFORMĀCIJAS
PRASĪBU INDIKATĪVS SARAKSTS
1. Ražošana un tirgus
iedarbība
– mēneša ražošanas apjoms
neapstrādātam tēraudam, pusfabrikātiem un gatavajai produkcijai,
iedalot pēc kategorijas un ražojumu klāsta,
– pārdoto ražojumu apjoms, norādot
daudzumus, cenas un tirgus; iedalījums pēc ražojumu klāsta.
2. Ieguldījumi
– dati par veiktajiem
ieguldījumiem,
– pabeigšanas datums,
– ieguldījumu izmaksas,
finansējuma avoti un jebkāda attiecīgā atbalsta summas saistībā
ar šiem ieguldījumiem,
– atbilstīgos gadījumos – atbalsta
izmaksas diena.
3. Darbaspēka samazināšana
– atlaisto darbinieku skaits un
atlaišanas laiks,
– nodarbinātības attīstība
saņēmējuzņēmumos (nošķirot tiešo un netiešo nodarbinātību),
– nodarbinātības attīstība valsts
tērauda nozarē.
4. Ražošanas jauda (Rumānijas
tērauda rūpniecības nozarē kopumā)
– datums vai plānotais datums, kad
tiek pārtraukta MIJ izteiktu konkrētu apjomu ražošana (MIJ ir
gada maksimālā iespējamā ražošanas jauda, ko sasniedz parastos
ražošanas apstākļos), kā arī šo ražošanas jaudu raksturojums,
– datums (vai plānotais datums)
attiecīgās ražotnes demontāžai, kas definēta Komisijas Lēmumā Nr.
3010/91/EOTK par informāciju, kas tērauda rūpniecības uzņēmumiem
jāsniedz par ieguldījumiem25, kā arī sīkāka
informācija par demontāžu,
– datums (vai plānotais datums)
jaunu ražošanas jaudu ieviešanai un to raksturojums,
– Rumānijas kopējās ražošanas
jaudas attīstība attiecībā uz neapstrādātu tēraudu un gala
produkciju, iedalot pēc kategorijām.
5. Izmaksas
– izmaksu sadalījums, kā arī
iepriekšējo laikposmu un turpmāko izmaksu attiecīgs izvērtējums,
jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmaksu samazinājumu, enerģijas
patēriņu, izejvielu izmaksu samazinājumu, inventāru un
piesaistīto pakalpojumu apjoma samazinājumu.
6. Finanšu darbība
– noteiktu galveno finanšu
rādītāju izvērtēšana, lai demonstrētu virzību uzņēmuma
dzīvotspējas nodrošināšanai (finanšu rezultātus un rādītājus
norāda tā, lai būtu iespējama salīdzināšana ar uzņēmuma finanšu
restrukturizācijas plānu, un tiem ir jāietver Komisijas noteiktā
uzņēmuma dzīvotspējas pārbaude),
– sīkāka informācija par
samaksātiem nodokļiem un nodevām, tostarp informācija par
jebkādām atkāpēm no parasti piemērojamiem nodokļu un muitas
noteikumiem,
– izdevumu apjoms,
– sīkāka informācija par iepriekš
piešķirto atbalstu un tā izmaksāšanas laiku saskaņā ar
protokolu,
– jebkādu jaunu aizdevumu
noteikumi (neatkarīgi no finansējuma avota).
7. Jaunu uzņēmumu vai ražotņu
izveide, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu
– visu iesaistīto privātā un
publiskā sektora dalībnieku nosaukumi,
– finansējuma avoti, kas nodrošina
viņu dalību jaunā uzņēmuma vai ražotnes izveidē,
– privātā un publiskā sektora
kapitāla daļu turētāju dalības noteikumi,
– jaunā uzņēmuma vadības
struktūra.
8. Īpašumtiesību maiņa.
VII PIELIKUMA B
papildinājums
Gaļas ražošanas,
putnu gaļas ražošanas un piena un piena produktu ražošanas
uzņēmumu saraksts, kā minēts VII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I
apakšiedaļā
Gaļas ražošanas uzņēmumi
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
1.
|
5806/2000
|
Comb
Agroind Curtici
|
Str.
Revoluţiei, nr.33, Curtici, jud. Arad
|
|
2.
|
5065/2000
|
S.C. RB
Prod S.R.L.
|
Str.
Constituţiei, Arad, jud. Arad
|
|
3.
|
101/2000
|
S.C.
Cominca S.A.
|
Str.
Octavian Goga, nr. 4, Oradea, jud. Bihor
|
|
4.
|
102/1999
|
S.C.
Prodaliment S.A.
|
Str.
Republicii, nr. 101, Salonta, jud. Bihor
|
|
5.
|
115/1996
|
S.C.
Ferm Com Prod S.R.L.
|
Căldărăşti, jud. Buzău
|
|
6.
|
1446/2002
|
S.C.
Izocon MC S.A.
|
Cuza
Vodă, jud. Călăraşi
|
|
7.
|
19/2002
|
S.C.
Carnob S.R.L.
|
Str.
Lebedelor, nr. 1, Lumina, jud. Constanţa
|
|
8.
|
154/1999
|
S.C.
Casalco S.A.
|
Str.
Jókai Mór, nr. 9-11, Sf. Gheorghe, jud. Covasna
|
|
9.
|
312/1999
|
S.C.
Olas Prod S.R.L.
|
Str. N.
Romanescu, nr. 28, Craiova, jud. Dolj
|
|
10.
|
58/2001
|
S.C.
Elan Trident S.R.L.
|
Str.
Rákóczi, Miercurea Ciuc, jud. Harghita
|
|
11.
|
143/1999
|
S.C.
Lorialba Prest S.R.L.
|
Str.
Crişul Alb, nr. 1, Brad, jud. Hunedoara
|
|
12.
|
4585/2002
|
S.C.
Agro Prod Com Dosa S.R.L.
|
Str.
Principală, nr. 79, Chibed, jud. Mureş
|
|
13.
|
2585/2000
|
S.C.
Cazadela S.R.L.
|
Str.
Oltului, nr. 34, Reghin, jud. Mureş
|
|
14.
|
4048/2000
|
S.C.
Coniflor S.R.L.
|
Str.
Petru Maior, Gurghiu, jud. Mureş
|
|
15.
|
422/1999
|
S.C.
Prodprosper S.R.L.
|
Str.
Dumbravei, nr. 18, Dumbrava Roşie, jud. Neamţ
|
|
16.
|
549/1999
|
S.C. Tce
3 Brazi S.R.L.
|
Zăneşti,
jud. Neamţ
|
|
17.
|
24/2000
|
S.C.
Spar S.R.L.
|
Str.
Gării, nr. 10, Potcoava, jud. Olt
|
|
18.
|
2076/2002
|
S.C.
Simona S.R.L.
|
Str.
Popa Şapcă, nr. 105, Balş, jud. Olt
|
|
19.
|
86/2002
|
S.C.
Universal S.R.L.
|
Crişeni,
jud. Sălaj
|
|
20.
|
5661/2002
|
S.C.
Harald S.R.L.
|
Str.
Mânăstirea Humorului, nr. 76A, jud. Suceava
|
|
21.
|
6066/2002
|
S.C.
Raitar S.R.L.
|
Cornu
Luncii, jud. Suceava
|
|
22.
|
5819/2002
|
S.C.
Mara Alex S.R.L.
|
Milişăuţi, jud. Suceava
|
|
23.
|
93/2003
|
S.C.
Mara Prod Com S.R.L.
|
Str.
Abatorului, nr. 1 bis, Alexandria, jud. Teleorman
|
|
24.
|
1/2000
|
S.C.
Diana S.R.L.
|
Bujoreni, jud. Vâlcea
|
|
25.
|
6/1999
|
S.C.
Diana Prod S.R.L.
|
Vlădeşti, jud. Vâlcea
|
Putnu gaļas ražošanas uzņēmumi
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
1.
|
2951/2000
|
S.C.
Agronutrisco Impex S.R.L.
|
Str.
Abatorului, nr. 2A, Mihăileşti, jud. Giurgiu
|
|
2.
|
3896/2002
|
S.C.
Oprea Avicom S.R.L.
|
Str.
Dealul Viilor, nr. 5, Crăieşti, jud. Mureş
|
Piena un piena produktu ražošanas
uzņēmumi
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
1.
|
999/2000
|
S.C.
Alba Lact S.A.
|
Str.
Muncii, nr. 4, Alba Iulia, jud. Alba
|
|
2.
|
5158/8.11.2002
|
S.C.
Biolact Bihor S.R.L.
|
Paleu,
jud. Bihor
|
|
3.
|
2100/8.11.2001
|
S.C.
Bendearcris S.R.L.
|
Miceştii
de Câmpie, nr. 202A, jud. Bistriţa-Năsăud
|
|
4.
|
2145/5.3.2002
|
S.C.
Lech Lacto S.R.L.
|
Lechinţa, nr. 387, jud. Bistriţa-Năsăud
|
|
5.
|
395/18.6.2001
|
S.C.
Lacto Solomonescu S.R.L.
|
Miron
Costin, Vlăsineşti, jud. Botoşani
|
|
6.
|
115/1.2.2002
|
S.C.
Comintex S.R.L. Darabani
|
Darabani, jud. Botoşani
|
|
7.
|
A343827/30.8.2002
|
S.C.
Prodlacta S.A.
|
Str.
Gării, nr. 403, Homorod, jud. Braşov
|
|
8.
|
258/10.4.2000
|
S.C.
Binco Lact S.R.L.
|
Săcele,
jud. Constanţa
|
|
9.
|
12203/25.9.2003
|
S.C.
Lacto Genimico S.R.L.
|
Str.
Căşăriei nr. 2A, Hârşova, jud. Constanţa
|
|
10.
|
2721/28.8.2001
|
S.C.
Industrializarea Laptelui S.A.
|
B-dul
Independenţei, nr. 23, Târgovişte, jud. Dâmboviţa
|
|
11.
|
4136/10.6.2002
|
S.C.
Galmopan S.A.
|
B-dul G.
Coşbuc, nr. 257, Galaţi, jud. Galaţi
|
|
12.
|
5/7.5.1999
|
S.C.
Sandralact S.R.L.
|
Şos.
Bucureşti-Giurgiu, km. 23, jud. Giurgiu
|
|
13.
|
213/1996
|
S.C.
Paulact S.R.L.
|
Str.
Principală, nr. 28, Sânpaul, jud. Harghita
|
|
14.
|
625/21.11.1996
|
S.C.
Lactis S.R.L.
|
Str.
Beclean, nr. 31, Odorheiu Secuiesc, jud. Harghita
|
|
15.
|
913/17.3.2000
|
S.C.
Lactex – Reghin S.R.L.
|
Jabeniţa, nr. 33, jud. Mureş
|
|
16.
|
207/21.4.1999
|
S.C.
Midatod S.R.L.
|
Ibăneşti, nr. 273, jud. Mureş
|
|
17.
|
391/23.4.1999
|
S.C.
Kubo Ice Cream Company S.R.L.
|
Str.
Dumbravei, nr. 5, Piatra Neamţ, jud. Neamţ
|
|
18.
|
1055/10.7.2000
|
S.C.
Oltina S.A.
|
Str. A.
I. Cuza, nr. 152, Slatina, jud. Olt
|
|
19.
|
282/1999
|
S.C.
Calion S.R.L.
|
Str.
Gheorghe Doja, nr. 39, Jibou, jud. Sălaj
|
|
20.
|
1562/27.12.1999
5750/23.5.2002
|
S.C.
Bucovina S.A. Suceava
|
Str.Humorului, nr.4, Suceava, jud. Suceava
|
|
21.
|
1085/26.5.1999
|
S.C.
Bucovina S.A. Falticeni
|
Str.
Izvor, nr.5, Falticeni, jud. Suceava
|
|
22.
|
5614/20.4.2002
|
S.C.
Coza Rux S.R.L.
|
Str.
Burdujeni, nr.11 A, Suceava, jud. Suceava
|
|
23.
|
1659/27.3.2003
|
S.C.
Ecolact S.R.L.
|
Milisauti, jud. Suceava
|
|
24.
|
1205/5.10.1999
|
S.C. Pro
Putna S.R.L.
|
Putna,
jud. Suceava
|
|
25.
|
5325/13.2.2002
|
S.C.
Cetina Prod Lact S.R.L.
|
Neagra
Sarului, Saru Dornei, jud. Suceava
|
|
26.
|
5245/6.11.2001
|
S.C.
Simultan S.R.L.
|
Ortisoara, jud. Timis
|
|
27.
|
2459/21.8.2002
|
S.C. Zan
S.R.L.
|
Str.
Celulozei, nr. 5, Zarnesti, jud. Brasov
|
______________________________________________________
1 Padomes Direktīva 68/360/EEK (1968.
gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz
dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un
dzīvesvietu Kopienā (OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.). Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā atcelta no 2006. gada 30.
aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (OV
L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
2 Kā tā definēta C pielikumā, kas
pievienots Komisijas paziņojumam par daudznozaru sistēmu
reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem
(OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.). Paziņojums ar jaunākajiem
grozījumiem publicēts OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.
3 OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.
Paziņojumā jaunākie grozījumi izdarīti un publicēti OV C 258,
9.9.2000., 5. lpp.
4 Kā tā definēta C pielikumā, kas
pievienots Komisijas paziņojumam par daudznozaru sistēmu
reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem
(OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.). Paziņojums ar jaunākajiem
grozījumiem publicēts OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.
5 OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.
Paziņojums ar jaunākajiem grozījumiem publicēts OV C 258,
9.9.2000., 5. lpp.
6 OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp. Līgumā
jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas
padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl
nav publicēts).
7 Ražošanas jaudas samazinājumam ir
jābūt pilnīgam samazinājumam, kā definēts Komisijas Lēmumā Nr.
3010/91/EOTK (OV L 286, 6.10.1991., 20. lpp.).
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
(EK) 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas
aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras
saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003
(OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).
9 Eiropas Kopienas un Rumānijas 2001.
gada 28. jūnija Autopārvadājumu tranzīta nolīgums par kravu
pārvadājumiem (OV L 142, 31.5.2002., 75.lpp.).
10 OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr.884/2004/EK (OV L 167,
30.4.2004., 1. lpp.).
11 OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.807/2003
(OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
12 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003
(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
13 OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.
14 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003
(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
15 OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.
16 OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.
lpp.).
17 OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.
18 OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās
aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
19 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK un jaunākie
grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
20 OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK
(OVL168, 2.7.1994., 28. lpp.).
21 OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1.
lpp.).
22 OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1.
lpp.).
23 OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OV L 327, 22.12.2000., 1.
lpp.).
24 Ražošanas jaudas samazinājums ir
pilnīgs samazinājums, kas definēts Komisijas 1991. gada 15.
oktobra Lēmumā Nr. 3010/91/EOTK (OV L 286, 16.10.1991., 20.
lpp.).
25 OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.
VIII
Pielikums
Lauku attīstība
(minēts Protokola 34. pantā)
I IEDAĻA:
Pagaidu papildu lauku attīstības pasākumi Bulgārijai un
Rumānijai
A. Atbalsts daļēji naturālām
saimniecībām, kas īsteno restrukturizāciju
1) Atbalstam, ko sniedz daļēji
naturālām saimniecībām, kuras īsteno restrukturizāciju, ir šādi
mērķi:
a) palīdzēt mazināt pārejas laika
problēmas lauku apvidos, kamēr Bulgārijas un Rumānijas
lauksaimniecības nozare un lauku ekonomika izjūt konkurences
spiedienu vienotajā tirgū;
b) atvieglināt un veicināt tādu
saimniecību restrukturizāciju, kuras vēl nav ekonomiski
dzīvotspējīgas.
Šajā pielikumā “daļēji naturālas
saimniecības” nozīmē saimniecības, kas ražo produktus galvenokārt
savam patēriņam, tomēr daļu no saražotā arī pārdod.
2) Lai izmantotu atbalstu,
lauksaimniekam ir jāiesniedz komercdarbības plāns, kurā:
a) pierādīta saimniecības turpmākā
ekonomiskā dzīvotspēja;
b) ietvertas sīkākas ziņas par
vajadzīgajiem ieguldījumiem;
c) norādīti konkrēti atskaites
punkti un mērķi.
3) Iepriekš 2. punktā minētā
uzņēmējdarbības plāna īstenošanu pārskata pēc trim gadiem. Ja
līdz pārskatīšanai, ko veic pēc trim gadiem, nav sasniegti plānā
paredzētie starpposma mērķi, turpmāku atbalstu nepiešķir, tomēr
līdzekļi, kas saņemti, lai īstenotu šos mērķus, nav
jāatmaksā.
4) Atbalstu izmaksā katru gadu kā
fiksētu atbalstu, kura apjoms nepārsniedz I iedaļas G apakšiedaļā
noteikto maksimālo kompensējamo apjomu, un tā izmaksāšanas
laikposms nepārsniedz piecus gadus.
B. Ražotāju grupas
1) Fiksētu atbalstu var piešķirt,
lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi un administratīvo
darbību, kuru mērķi ir:
a) ražotāju, kas ir attiecīgo
grupu locekļi, ražošanas un produkcijas pielāgošana tirgus
prasībām;
b) preču kopīga laišana tirgū,
tostarp sagatavošana pārdošanai, pārdošanas centralizācija un
piegāde vairumpircējiem; un
c) vienotu noteikumu izstrāde
attiecībā uz ražošanas informāciju, īpašu uzmanību pievēršot
ražas novākšanai un pieejamībai.
2) Atbalstu piešķir vienīgi tādām
ražotāju grupām, ko Bulgārijas vai Rumānijas attiecīgās
kompetentās iestādes – pamatojoties uz attiecīgās valsts vai
Kopienas tiesību aktiem – oficiāli atzinušas laikposmā no
pievienošanās dienas līdz 2009. gada 31. decembrim.
3) Atbalstu piešķir ikgadējos
maksājumos pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa ir
atzīta. Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas gada pārdotās
produkcijas apjomu, un tas nepārsniedz:
a) 5%, 5%, 4%, 3% un 2% no
produkcijas vērtības līdz EUR 1000 000, kas pārdota – attiecīgi –
pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā; un
b) 2,5%, 2,5%, 2,0%, 1,5% un 1,5%
no produkcijas vērtības virs EUR1000 000, kas pārdota – attiecīgi
– pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.
Atbalsta apjoms nekādā gadījumā
nepārsniedz maksimālos kompensējamos apjomus, kas paredzēti I
iedaļas G apakšiedaļā.
C. Leader+ veida
pasākumi
1) Atbalstu var piešķirt
pasākumiem, kas saistīti ar tādu prasmju iegūšanu, kuras
vajadzīgas, lai lauku iedzīvotāju kopienas sagatavotu lauku
attīstības vietējo stratēģiju izveidošanai un īstenošanai.
Šie pasākumi jo īpaši var būt:
a) tehnisks atbalsts vietējā
apvidus izpētei un teritoriālajai izvērtēšanai, ņemot vērā
attiecīgā apvidus iedzīvotāju izteiktās vēlmes;
b) iedzīvotāju informēšana un
apmācība, lai sekmētu aktīvu dalību attīstības procesā;
c) reprezentatīvu vietējās
attīstības partnerību izveide;
d) integrētu attīstības stratēģiju
izstrāde;
e) finansējums pētniecībai un
atbalsta pieteikumu gatavošanai.
2) Atbalstu var piešķirt, lai
pieņemtu integrētas teritoriālās lauku attīstības stratēģijas,
kas ir eksperimentālas un ko sagatavo vietējās darba grupas
atbilstīgi principiem, kuri izklāstīti 12., 14. un 36. punktā
Komisijas 2000. gada 14. aprīļa Paziņojumā dalībvalstīm, ar ko
paredz pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai lauku attīstības jomā
(Leader+)1. Šādu atbalstu piešķir vienīgi tiem
reģioniem, kur jau ir pietiekama administratīvā spēja un pieredze
lauku attīstības veida darbībās.
3) Šīs apakšiedaļas 2. punktā
minētās vietējās darba grupas var būt tiesīgas piedalīties
sadarbībā, kas attiecas uz vairākām teritorijām vai valstīm,
atbilstīgi principiem, kas paredzēti 2. punktā minētā Komisijas
paziņojuma 15. līdz 18. punktā.
4) Bulgārijai un Rumānijai un
vietējām darba grupām nodrošina piekļuvi Lauku apvidu novērošanas
centram, kā paredzēts 2. punktā minētā Komisijas paziņojuma 23.
punktā.
D. Lauksaimniecības konsultāciju
un popularizēšanas pakalpojumi
Atbalstu piešķir lauksaimniecības
konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumu sniegšanai.
E. Tiešo maksājumu
papildinājumi
1) Atbalstu var piešķirt
lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos
maksājumus vai atbalstu atbilstīgi 143.c pantam Regulā (EK) Nr.
1782/20032.
2) Atbalsts, ko lauksaimniekam
piešķir par 2007., 2008. un 2009. gadu, nepārsniedz starpību
starp:
a) tiešo maksājumu apjomu, ko
Bulgārijā vai Rumānijā attiecīgajā gadā piemēro atbilstīgi
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantam; un
b) 40% no tiešo maksājumu apjoma,
ko attiecīgajā gadā piemēroja Kopienā, kāda tā bija 2004. gada
30. aprīlī.
3) Kopienas ieguldījums atbalstā,
ko atbilstīgi šai E apakšiedaļai piešķir Bulgārijai un Rumānijai
par 2007., 2008. un 2009. gadu, nepārsniedz 20% no Kopienas
ieguldījuma kopapjoma attiecīgajam gadam. Tomēr Bulgārija vai
Rumānija var šo 20 % gada apjomu aizstāt ar šādiem apjomiem:
2007. gadā – 25%, 2008. gadā – 20% un 2009. gadā – 15%.
4) Atbalstu, kas lauksaimniekam
piešķirts atbilstīgi šai E apakšiedaļai, uzskata par, attiecīgi,
valsts papildu tiešajiem maksājumiem vai atbalstu, lai piemērotu
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c panta 2.a punktā minētos
maksimāli pieļaujamos daudzumus.
F. Tehniskā palīdzība
1) Atbalstu var piešķirt
sagatavošanas, pārraudzības, izvērtēšanas un kontroles
pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu lauku attīstības
programmas dokumentus.
2) Iepriekš 1. punktā minētie
pasākumi jo īpaši var būt:
a) pētījumi;
b) tehniskās palīdzības pasākumi,
pieredzes un informācijas apmaiņa ar partneriem, saņēmējiem un
plašāku sabiedrību;
c) datorizētu pārvaldības,
pārraudzības un izvērtēšanas sistēmu uzstādīšana, darbība un
savstarpēja savienošana;
d) izvērtēšanas metožu uzlabošana
un informācijas apmaiņa attiecībā uz labāko praksi šajā jomā.
G. Apjomu tabula pagaidu papildu
lauku attīstības pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā
|
Pasākums
|
EUR
|
|
|
Daļēji naturālas saimniecības
|
1
000
|
saimniecībai / gadā
|
|
Ražotāju grupas
|
100
000
100
000
80
000
60
000
50
000
|
par
pirmo gadu
par
otro gadu
par
trešo gadu
par
ceturto gadu
par
piekto gadu
|
II IEDAĻA: Īpaši
noteikumi par ieguldījumu atbalstu Bulgārijai un Rumānijai
1) Ieguldījumu atbalstu lauku
saimniecībām saskaņā ar pievienošanās dienā spēkā esošajām lauku
attīstības regulām piešķir saimniecībām, kuru ekonomisko
dzīvotspēju pēc ieguldījumu veikšanas ir iespējams pierādīt.
2) Atbalsta kopapjoms
ieguldījumiem saimniecībās, izteikts kā procentuāla daļa no
kompensējamiem ieguldījumiem, nepārsniedz vai 50 % un – mazāk
labvēlīgos apvidos – 60 %, vai procentuālās daļas, kas paredzētas
attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības
regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka. Ja ieguldījumus veic
jauni lauksaimnieki, kā definēts attiecīgajā pievienošanās dienā
spēkā esošajā lauku attīstības regulā, šīs procentuālās daļas var
palielināt tikai līdz vai nu 55 % un – mazāk labvēlīgos apvidos –
65 %, vai arī procentuālām daļām, kas paredzētas attiecīgajā
pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā,
atkarībā no tā, kura ir lielāka.
3) Atbalstu ieguldījumiem, lai
saskaņā ar attiecīgo pievienošanās dienā spēkā esošo lauku
attīstības regulu uzlabotu lauksaimniecības produktu pārstrādi un
tirdzniecību, piešķir uzņēmumiem, kam piešķirts pārejas periods
pēc pievienošanās, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem
standartiem vides aizsardzības, higiēnas un dzīvnieku labturības
jomā. Šādā gadījumā uzņēmumam ir jāatbilst attiecīgajiem
standartiem līdz minētā pārejas perioda beigām vai līdz
ieguldījumu perioda beigām, atkarībā no tā, kurš periods beidzas
agrāk.
III IEDAĻA:
Īpašs noteikums par priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu
Bulgārijai
1) Bulgārijas lauksaimnieki, kam
piešķirta piena kvota, ir tiesīgi izmantot pirmstermiņa
pensionēšanās shēmu ar nosacījumu, ka pārskaitījuma laikā viņi
nav sasnieguši 70 gadu vecumu.
2) Uz atbalsta apjomu attiecina
maksimālos apjomus, kas paredzēti attiecīgajā pievienošanās dienā
spēkā esošajā lauku attīstības regulā, un to aprēķina atbilstīgi
piena kvotas lielumam un saimniecības lauksaimnieciskās darbības
kopapjomam.
3) Pārskaitījuma veicējam
piešķirtās piena kvotas atmaksā valsts piena kvotas rezervē,
nepiemērojot papildu kompensācijas maksājumus.
IV IEDAĻA: Īpaši
finanšu noteikumi Bulgārijai un Rumānijai
2007.–2013. gadam
1) Plānošanas periodam no 2007.
gada līdz 2013. gadam Kopienas atbalstu lauku attīstības
pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā īsteno saskaņā ar principiem,
kas izklāstīti 31. un 32. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999
(1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par
struktūrfondiem 3.
2) Kopienas finansējuma apjoms
apvidos, uz ko attiecas 1. mērķis, var sasniegt vai nu 85%
agrovides un dzīvnieku labturības pasākumiem un 80% citiem
pasākumiem, vai arī procentuālās daļas, kas paredzētas
attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības
regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka.
________________________________________-
1 OV C 139, 18.5.2000., 5. lpp.
2 Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003
(2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta
shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un
izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas
(EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK)
Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr.
1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr.
2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp). Regula pielāgota ar
Padomes Lēmumu 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.), un
regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004
(OV L 161, 30.4.2004, 48. lpp.).
3 OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
IX pielikums
Īpašas saistības,
ko Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi,
pievienošanās sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī
(minēts
Protokola 39. pantā)
I. Attiecībā uz 39. panta 2.
punktu
1) Bez turpmākas kavēšanās īstenot
Šengenas Rīcības plānu, kā tas ir publicēts M.Of., p.I, nr.129
bis/10.II.2005, kurš grozīts saskaņā ar acquis, un
atbilstīgi saskaņotajiem termiņiem.
2) Lai nodrošinātu augsta līmeņa
kontroli un novērošanu pie Savienības nākotnes ārējām robežām,
ievērojami paātrināt centienus, modernizējot aprīkojumu un
infrastruktūru uz zaļās robežas, zilās robežas un
robežšķērsošanas punktos, kā arī turpmāk palielināt operatīvās
riska analīzes iespējas. Tas jāatspoguļo apvienotā daudzgadu
ieguldījumu plānā, kas jāiesniedz, vēlākais, 2005. gada martā un
kas ļaus Savienībai ik gadu izvērtēt sasniegumus, kamēr attiecībā
uz Rumāniju nebūs pieņemts protokola 4. panta 2. punktā minētais
lēmums. Turklāt Rumānijai ir ievērojami jāpaātrina savu plānu
īstenošana attiecībā uz 4438 robežpolicijas aģentu un darbinieku
pieņemšanu darbā un jo īpaši jādrošina, lai pie robežām ar
Ukrainu un Moldovu un gar Melnās jūras krastu personāls būtu
pieņemts darbā pēc iespējas tuvu nepieciešamajiem 100 %
darbinieku jau pirms pievienošanās. Rumānijai arī jāīsteno visi
nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi cīnītos pret nelegālu
imigrāciju, tostarp nostiprinot sadarbību ar trešām valstīm.
3) Izstrādāt un īstenot
atjauninātu un integrētu Rīcības plānu un Stratēģiju tiesu
iestāžu reformai, tostarp galvenos īstenošanas pasākumus Tiesu
iestāžu likumam, Tiesnešu statusa likumam un Tiesnešu Augstākās
padomes likumam, kas stājās spēkā 2004. gada 30. septembrī. Abi
atjauninātie dokumenti ir jāiesniedz Savienībai, vēlākais, 2005.
gada martā; jānodrošina atbilstīgi finanšu resursi un
cilvēkresursi Rīcības plāna īstenošanai, un tas jāīsteno
nekavējoties un atbilstīgi sastādītajam grafikam. Rumānijai līdz
2005. gada martam arī jāpierāda, ka pilnībā darbojas jaunā
sistēma attiecībā uz lietu sadali pēc nejaušas izvēles
principa.
4) Ievērojami pastiprināt cīņu
pret korupciju un jo īpaši pret augsta līmeņa korupciju,
nodrošinot korupcijas novēršanas tiesību aktu stingru izpildi un
Valsts Korupcijas novēršanas prokuratūras (VKNP) patiesu
neatkarību, kā arī katru gadu, sākot no 2005. gada novembra,
iesniedzot pārliecinošu pārskatu par VKNP darbības panākumiem
cīņā pret augsta līmeņa korupciju. VKNP ir jānodrošina ar
personāla, finanšu un apmācības resursiem, kā arī ar būtiski
svarīgo funkciju veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.
5) Veikt pašreizējās Valsts
Korupcijas novēršanas stratēģijas rezultātu un ietekmes
neatkarīgu pārbaudi; atainot šīs pārbaudes secinājumus un
ieteikumus daudzgadu pretkorupcijas stratēģijā, kam jābūt gatavai
kā vienam visaptverošam dokumentam, vēlākais, 2005. gada martā un
ko papildina rīcības plāns, kurā ir skaidri norādīti sasniedzamie
standarti un rezultāti, kā arī atbilstīgi budžeta noteikumi;
Stratēģijas un Rīcības plāna izpilde ir jāpārrauga kādai
funkcionējošai, skaidri noteiktai un neatkarīgai iestādei;
stratēģijā jāiekļauj apņemšanās līdz 2005. gada beigām pārskatīt
ilgstošo kriminālprocesu, lai nodrošinātu korupcijas lietu ātru
un pārredzamu izskatīšanu ar mērķi nodrošināt atbilstīgas
sankcijas ar preventīvu iedarbību; visbeidzot, tajā jāiekļauj
pasākumi, kas līdz 2005. gada beigām ievērojami samazinātu to
struktūru skaitu, kurām ir pilnvaras novērst vai izmeklēt
korupciju, lai izvairītos no pienākumu pārklāšanās.
6) Līdz 2005. gada martam
izstrādāt skaidru tiesisku pamatu žandarmērijas un policijas
attiecīgajiem pienākumiem un sadarbībai starp tām, tostarp arī
attiecībā uz īstenošanas tiesību aktiem, līdz 2005. gada vidum
izstrādāt un īstenot skaidru darbā pieņemšanas plānu abām
iestādēm, lai līdz pievienošanās dienai pēc iespējas aizpildītu
7000 brīvās darba vietas policijā un 18 000 brīvās darba vietas
žandarmērijā.
7) Izstrādāt un īstenot saskaņotu
noziedzības mazināšanas daudzgadu stratēģiju, tostarp konkrētas
darbības, lai samazinātu Rumānijas statusu kā cilvēku
tirdzniecības upuru izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsti, un
katru gadu, sākot no 2005. gada marta, iesniegt uzticamus
statistikas datus par to, kā norit cīņa pret šo noziedzības
veidu.
II. Attiecībā uz 39. panta 3.
punktu
8) Nodrošināt, ka Konkurences
padome efektīvi kontrolē jebkādu iespējamu valsts atbalstu,
tostarp tādu valsts atbalstu, kas paredz fiskālo vai sociālo
maksājumu atlikšanu valsts budžetā vai tādu maksājumu atlikšanu,
kas saistīti ar energoapgādi.
9) Nekavējoties stiprināt valsts
atbalsta īstenošanas dokumentēšanu, un pēc tam nodrošināt
apmierinošu īstenošanas dokumentēšanu gan antimonopola, gan
valsts atbalsta jomās.
10) Līdz 2004. gada decembra vidum
iesniegt Komisijai pārskatītu tērauda rūpniecības
restrukturizācijas plānu (tostarp Valsts Restrukturizācijas
programmu un individuālos komercdarbības plānus) saskaņā ar
prasībām, kas noteiktas Protokolā Nr. 2 par EOTK ražojumiem, kurš
pievienots Eiropas Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp
Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Rumāniju, no otras puses1, kā arī saskaņā ar
nosacījumiem, kas noteikti protokola VII pielikuma 4. sadaļas B
iedaļā.
Pilnībā ievērot apņemšanos
laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim
nepiešķirt vai neizmaksāt nekādu valsts atbalstu tērauda
rūpnīcām, uz kurām attiecas Valsts Restrukturizācijas stratēģija,
un pilnībā ievērot valsts atbalsta apjomu un nosacījumus
attiecībā uz jaudas samazināšanu, kas jānosaka saistībā ar
Protokolu Nr.2 par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas
Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to
dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses.
11) Turpināt nodrošināt
Konkurences padomi ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem un
atbilstīgi kvalificētu personālu.
________________________________
1 OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp.
Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas
Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr.2/2003 (“Oficiālajā
Vēstnesī” vēl nav publicēts).
AKTS
PAR BULGĀRIJAS
REPUBLIKAS UN RUMĀNIJAS PIEVIENOŠANĀS NOSACĪJUMIEM UN
PIELĀGOJUMIEM LĪGUMOS, KAS IR EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATĀ
Atbilstīgi Pievienošanās līguma 2.
pantam šo aktu piemēro gadījumā, ja Līgums par Konstitūciju
Eiropai nav spēkā 2007. gada 1. janvārī, un līdz dienai, kad
Līgums par Konstitūciju Eiropai stājas spēkā.
PIRMĀ DAĻA
PRINCIPI
1. PANTS
Šajā aktā:
– termins “pamatlīgumi”
nozīmē:
a) Eiropas Kopienas dibināšanas
līgumu (“EK līgumu”) un Eiropas Atomenerģijas kopienas
dibināšanas līgumu (“EAEK līgumu”), ņemot vērā grozījumus, kas
izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā
pirms pievienošanās;
b) Līgumu par Eiropas Savienību
(“ES līgumu”), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Līgumiem
vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms pievienošanās;
– termins “pašreizējās
dalībvalstis” nozīmē Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku,
Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas
Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas
Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas
Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti,
Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti,
Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku,
Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku,
Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto
Karalisti;
– termins “Savienība” nozīmē
Eiropas Savienību, kas izveidota ar ESlīgumu;
– termins “Kopiena” nozīmē,
attiecīgi, vienu vai abas Kopienas, kas minētas pirmajā
ievilkumā;
– termins “jaunās dalībvalstis”
nozīmē Bulgārijas Republiku un Rumāniju;
– termins “iestādes” nozīmē
iestādes, kas izveidotas ar pamatlīgumiem.
2. PANTS
Pamatlīgumi un akti, ko iestādes
un Eiropas Centrālā banka pieņēmušas pirms pievienošanās, no
pievienošanās dienas ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un
piemērojami šajās valstīs atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā
aktā paredzētajiem nosacījumiem.
3. PANTS
1. Bulgārija un Rumānija
pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši dalībvalstu
valdību pārstāvji, tiekoties Padomē.
2. Attiecībā uz Eiropadomes vai
Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās
atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai
citām nostājām, kas attiecas uz Kopienu vai Savienību un kas
pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Bulgārijas un
Rumānijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm; tās
atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm
deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus,
kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.
3. Bulgārija un Rumānija
pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konvencijām un protokoliem.
Šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā attiecība uz Bulgāriju
un Rumāniju dienā, ko Padome nosaka ar 4. punktā minētajiem
lēmumiem.
4. Pēc Komisijas ieteikuma un pēc
apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padome ar vienprātīgu lēmumu
veic visus pielāgojumus, kas sakarā ar pievienošanos vajadzīgi 3.
punktā minētajās konvencijās un protokolos, un publicē pielāgoto
tekstu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
5. Attiecībā uz 3. punktā
minētajām konvencijām un protokoliem Bulgārija un Rumānija
apņemas ieviest administratīvus un citus pasākumus, piemēram
pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās
dalībvalstis vai Padome, un sekmēt praktisku sadarbību starp
dalībvalstu iestādēm un organizācijām.
6. Padome pēc Komisijas
priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar
konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms
pievienošanās dienas.
4. PANTS
1. Šengenas acquis
noteikumi, kuri iekļauti Eiropas Savienības sistēmā ar protokolu,
kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas
dibināšanas līgumam (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti,
kuri pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un
uzskaitīti šā akta II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi
akti, kuri var tikt pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir
saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami tajās no
pievienošanās dienas.
2. Tie Šengenas acquis
noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti,
kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un nav
minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas
saistoši Bulgārijai un Rumānijai, katrā no šīm valstīm ir
piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu pēc tam,
kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir
konstatēts, ka attiecīgajā valstī ir izpildīti visi nosacījumi,
kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai.
Padome pēc apspriešanās ar Eiropas
Parlamentu lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas
pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā
minētos noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību,
attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot. Padomes
locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā
vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem
Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem
aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā
citādi saistīti ar to.
5. PANTS
Bulgārija un Rumānija no
pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā
kā dalībvalstis, kam piešķirts izņēmuma statuss, kā tās definētas
EKlīguma 122. pantā.
6. PANTS
1. Nolīgumi vai konvencijas ar
vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām
vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski
piemērojusi Kopiena vai kas noslēgtas vai provizoriski piemērotas
saskaņā ar ESlīguma 24. vai 38. pantu, ir saistošas Bulgārijai un
Rumānijai atbilstīgi pamatlīgumos vai šajā aktā paredzētajiem
nosacījumiem.
2. Bulgārija un Rumānija apņemas
atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties
nolīgumiem vai konvencijām, ko kopīgi noslēgušas vai
parakstījušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis.
Par Bulgārijas un Rumānijas
pievienošanos nolīgumiem vai konvencijām ar konkrētām trešām
valstīm vai starptautiskām organizācijām, ko kopīgi noslēgušas
vai parakstījušas Kopiena un pašreizējās dalībvalstis, vienojas
protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem vai konvencijām un
kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot
dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai
starptautiskā organizācija. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās
sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par
šādām sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties
ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu
projektus Komisija iesniedz Padomei.
Šī procedūra neskar Kopienas
kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Kopienu un
dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu slēgšanu nākotnē vai
citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos.
3. Pievienojoties 2. punktā
minētajiem nolīgumiem un konvencijām, Bulgārija un Rumānija
iegūst tādas pašas no šiem nolīgumiem un konvencijām izrietošās
tiesības un pienākumus kā pašreizējām dalībvalstīm.
4. No pievienošanās dienas un līdz
2.punktā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai
Bulgārija un Rumānija piemēro nolīgumus vai konvencijas, ko pirms
pievienošanās kopīgi noslēgušas Kopiena un pašreizējās
dalībvalstis, izņemot nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos,
kas noslēgts ar Šveici. Šis pienākums attiecas arī uz nolīgumiem
un konvencijām, ko Savienība un pašreizējās dalībvalstis ir
vienojušās piemērot provizoriski.
Kamēr nav stājušies spēkā 2.
punktā minētie protokoli, Kopiena un dalībvalstis, kopīgi
rīkojoties, veic jebkādus atbilstīgus pasākumus, ievērojot savu
attiecīgo kompetenci.
5. Bulgārija un Rumānija
pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam
Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un
Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas
Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses1.
6. Bulgārija un Rumānija apņemas
atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties
Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu2, kā noteikts minētā līguma 128.
pantā.
7. No pievienošanās dienas
Bulgārija un Rumānija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās
attiecībā uz tekstilmateriāliem, ko Kopiena noslēgusi ar trešām
valstīm.
Kvantitatīvos ierobežojumus, ko
Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu
izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Bulgārijas un
Rumānijas pievienošanos Kopienai. Šajā sakarā Kopiena ir tiesīga
pirms pievienošanās dienas apspriest ar attiecīgajām trešām
valstīm iepriekšminēto divpusējo nolīgumu vai vienošanos
grozījumus.
Ja divpusējo nolīgumu vai
vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā
līdz pievienošanās dienai, Kopiena veic vajadzīgos pielāgojumus
tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu
importu no trešām valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā Bulgārijas un
Rumānijas pievienošanos.
8. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko
Kopiena piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu,
pielāgo, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo
piegādātājvalstu izcelsmes tērauda ražojumi pēdējos gados
importēti Bulgārijā un Rumānijā.
Šajā sakarā Kopiena pirms
pievienošanās dienas apspriež ar attiecīgajām trešām valstīm
grozījumus, kādi jāveic divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko
Kopiena un trešās valstis noslēgušas par tērauda ražojumiem.
Ja divpusējo nolīgumu un
vienošanos grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās
dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu.
9. Zvejniecības nolīgumus, ko
Bulgārija un Rumānija pirms pievienošanās noslēgušas ar trešām
valstīm, pārvalda Kopiena.
Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā
esamība provizoriski saglabājas, Bulgārijas un Rumānijas tiesības
un pienākumi, kas paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.
Tiklīdz iespējams, un noteikti
līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie
nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu
vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus,
lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu
turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz
laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.
10. No pievienošanās dienas
Bulgārija un Rumānija pārtrauc dalību jebkādos brīvās
tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas
Brīvās tirdzniecības līgumā.
Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp
Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm valstīm, no vienas puses, un
vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi
ar pienākumiem, kas izriet no šā akta, Bulgārija un Rumānija veic
visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja
Bulgārijai vai Rumānijai rodas grūtības, pielāgojot kādu
nolīgumu, kas pirms pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām
trešām valstīm, tad šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma
noteikumiem pārtrauc dalību tajā.
11. Atbilstīgi šajā aktā
paredzētajiem nosacījumiem Bulgārija un Rumānija pievienojas
starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem,
kuru mērķis ir īstenot šā panta 2., 5. un 6. punktā minētos
nolīgumus vai konvencijas.
12. Bulgārija un Rumānija
vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus pasākumus, lai savu
nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un
starptautiskajiem nolīgumiem, kuru Līgumslēdzējas puses ir arī
Kopiena vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un
pienākumiem, ko rada pievienošanās Savienībai.
Jo īpaši tās – no pievienošanās
dienas vai agrākās iespējamās dienas pēc pievienošanās dienas –
pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un
organizācijās, kuru dalībniece ir arī Kopiena, izņemot gadījumus,
kad šo valstu dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas
uz zvejniecību.
7. PANTS
1. Ja vien šis akts neparedz
citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā
vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko
piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai.
2. Akti, ko pieņem iestādes, uz
kurām attiecas šajā aktā paredzētie pārejas posma noteikumi,
saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu
grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā.
3. Šā akta noteikumiem, kuru
mērķis vai sekas ir tādu aktu atcelšana vai grozīšana, ko
pieņēmušas iestādes, un kuri nav pārejas posma pasākumi, ir tāds
pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza,
un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.
8. PANTS
Pārejas posmā pamatlīgumus un
iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās
atkāpes.
OTRĀ DAĻA
LĪGUMU
PIELĀGOJUMI
I SADAĻA
ORGANIZATORISKI
NOTEIKUMI
9. PANTS
1. EKlīguma 189. panta otro daļu
un EAEK līguma 107. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Eiropas Parlamenta locekļu skaits
nepārsniedz 736.”.
2. No 2009.–2014. gada pilnvaru
termiņa sākuma EKlīguma 190. panta 2. punkta pirmo daļu un EAEK
līguma 108. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“2. Dalībvalstīs ievēlēto
pārstāvju skaits ir šāds:
Beļģija 22
Bulgārija 17
Čehijas Republika 22
Dānija 13
Vācija 99
Igaunija 6
Grieķija 22
Spānija 50
Francija 72
Īrija 12
Itālija 72
Kipra 6
Latvija 8
Lietuva 12
Luksemburga 6
Ungārija 22
Malta 5
Nīderlande 25
Austrija 17
Polija 50
Portugāle 22
Rumānija 33
Slovēnija 7
Slovākija 13
Somija 13
Zviedrija 18
Apvienotā Karaliste 72.”.
10. PANTS
1. EK līguma 205. panta 2. punktu
un EAEK līguma 118. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Kad Padomei jāpieņem lēmums ar
kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis vērtē šādi:
Beļģija 12
Bulgārija 10
Čehijas Republika 12
Dānija 7
Vācija 29
Igaunija 4
Grieķija 12
Spānija 27
Francija 29
Īrija 7
Itālija 29
Kipra 4
Latvija 4
Lietuva 7
Luksemburga 4
Ungārija 12
Malta 3
Nīderlande 13
Austrija 10
Polija 27
Portugāle 12
Rumānija 14
Slovēnija 4
Slovākija 7
Somija 7
Zviedrija 10
Apvienotā Karaliste 29.
Gadījumos, kad Padomes lēmumus
saskaņā ar šo Līgumu jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, lēmumu
pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255 balsis “par”, balsojot locekļu
vairākumam.
Pārējos gadījumos Padomes lēmumu
pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255 balsis “par”, balsojot vismaz
divām trešdaļām locekļu.”.
2. ESlīguma 23. panta 2. punkta
trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Padomes locekļu balsis vērtē
saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2.
punktu. Lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255balsis “par”,
balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums
jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes
loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido
kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62% no Savienības
kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais
kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem.”.
3. EKlīguma 34. panta 3. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“3. Gadījumos, kad Padomei lēmumi
jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis vērtē
saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2.
punktu, un Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 255balsis
“par”, balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums
jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes
loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido
kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62% no Savienības
kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais
kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem.”.
11. PANTS
1. ESlīgumam, EKlīgumam un EAEK
līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 9. panta pirmo
daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Ik pēc trijiem gadiem daļēji
nomainot tiesnešus, pārmaiņus nomaina četrpadsmit un trīspadsmit
tiesnešus.”.
2. ESlīgumam, EKlīgumam un EAEK
līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 48. pantu
aizstāj ar šādu pantu:
“48. pants
Pirmās instances tiesā ir
divdesmit septiņi tiesneši.”.
12. PANTS
EKlīguma 258. panta otro daļu un
EAEK līguma 166. panta otro daļu par Ekonomikas un sociālo lietu
komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:
“Komitejas locekļu skaits ir
šāds:
Beļģija 12
Bulgārija 12
Čehijas Republika 12
Dānija 9
Vācija 24
Igaunija 7
Grieķija 12
Spānija 21
Francija 24
Īrija 9
Itālija 24
Kipra 6
Latvija 7
Lietuva 9
Luksemburga 6
Ungārija 12
Malta 5
Nīderlande 12
Austrija 12
Polija 21
Portugāle 12
Rumānija 15
Slovēnija 7
Slovākija 9
Somija 9
Zviedrija 12
Apvienotā Karaliste 24.”.
13. PANTS
EK līguma 263. panta trešo daļu
par Reģionu komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:
“Komitejas locekļu skaits ir
šāds:
Beļģija 12
Bulgārija 12
Čehijas Republika 12
Dānija 9
Vācija 24
Igaunija 7
Grieķija 12
Spānija 21
Francija 24
Īrija 9
Itālija 24
Kipra 6
Latvija 7
Lietuva 9
Luksemburga 6
Ungārija 12
Malta 5
Nīderlande 12
Austrija 12
Polija 21
Portugāle 12
Rumānija 15
Slovēnija 7
Slovākija 9
Somija 9
Zviedrija 12
Apvienotā Karaliste 24.”.
14. PANTS
EK līgumam pievienotajā Protokolā
par Eiropas Investīciju bankas statūtiem izdara šādus
grozījumus:
1. Protokola 3. pantā starp
tekstiem, kas attiecas uz Beļģiju un Čehijas Republiku, iekļauj
šādu tekstu:
“– Bulgārijas Republika,”
un starp tekstiem, kas attiecas uz
Portugāli un Slovēniju, iekļauj šādu tekstu:
“– Rumānija,”.
2. Protokola 4. panta 1. punkta
pirmajā daļā:
a) ievadfrāzi aizstāj ar šādu
frāzi:
“1. Bankas kapitāls ir
EUR164795737000, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais
kapitāls*:
__________________
* Norādītās summas, kas
attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, ir indikatīvas un pamatojas uz
Eurostat publicētajiem 2003.gada datiem.”;
b) starp tekstiem, kas attiecas uz
Īriju un Slovākiju, iekļauj šādu tekstu:
“Rumānija 846 000 000”; un
c) un starp tekstiem, kas attiecas
uz Slovēniju un Lietuvu, iekļauj šādu tekstu:
“Bulgārija 296 000 000”.
3. Protokola 11. panta 2. punkta
pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:
“2. Direktoru padomē ir divdesmit
astoņi direktori un sešpadsmit direktoru aizstājēji.”
Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ
Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam
kandidātam.
Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ
direktoru aizstājējus:
– divus aizstājējus, ko izvirza
Vācijas Federatīvā Republika,
– divus aizstājējus, ko izvirza
Francijas Republika,
– divus aizstājējus, ko izvirza
Itālijas Republika,
– divus aizstājējus, ko izvirza
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,
– vienu aizstājēju, ko,
savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles
Republika,
– vienu aizstājēju, ko,
savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas
Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste,
– divus aizstājējus, ko,
savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas Karaliste, Grieķijas
Republika, Īrija un Rumānija,
– divus aizstājējus, ko,
savstarpēji vienojoties, izvirza Igaunijas republika, Latvijas
Republika, Lietuvas Republika, Austrijas Republika, Somijas
Republika un Zviedrijas Karaliste,
– trīs aizstājējus, ko,
savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas
Republika, Kipras Republika, Ungārijas Republika, Maltas
Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas
Republika, un
– vienu aizstājēju, ko izvirza
Komisija.”.
15. PANTS
EAEK līguma 134. panta 2. punkta
pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar
šādu daļu:
“2. Komitejā ir četrdesmit viens
loceklis, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.”.
II SADAĻA
CITI
PIELĀGOJUMI
16. PANTS
EKlīguma 57. panta 1. punkta
pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:
“Attiecībā uz ierobežojumiem, kas
pastāv Bulgārijas, Igaunijas un Ungārijas tiesību aktos,
attiecīgais datums ir 1999. gada 31. decembris.”.
17. PANTS
EKlīguma 299. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Šis Līgums attiecas uz
Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku,
Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas
Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas
Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas
Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti,
Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti,
Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku,
Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas
Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienoto Karalisti.”.
18. PANTS
1. EKlīguma 314. panta otro daļu
aizstāj ar šādu daļu:
“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem
autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu,
grieķu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu,
portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un
zviedru valodā.”.
2. EAEKlīguma 225. panta otro daļu
aizstāj ar šādu daļu:
“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem
autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu,
grieķu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu,
portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un
zviedru valodā.”.
3. ESlīguma 53. panta otro daļu
aizstāj ar šādu daļu:
“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem
autentiski ir arī šā Līguma teksti bulgāru, čehu, igauņu,
latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu,
somu, ungāru un zviedru valodā.”.
TREŠĀ DAĻA
PASTĀVĪGIE
NOTEIKUMI
I SADAĻA
IESTĀŽU
PIEŅEMTO AKTU
PIELĀGOJUMI
19. PANTS
Šā akta III pielikumā uzskaitītos
aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.
20. PANTS
Šā akta IV pielikumā uzskaitīto
aktu pielāgojumus, kas kļuvuši vajadzīgi pievienošanās sakarā,
izstrādā atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajām
pamatnostādnēm.
II SADAĻA
CITI
NOTEIKUMI
21. PANTS
Pasākumus, kas uzskaitīti šā akta
V pielikumā, piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti
minētajā pielikumā.
22. PANTS
Padome pēc Komisijas priekšlikuma
un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu
var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo
lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi
sakarā ar izmaiņām Kopienas tiesību aktos.
CETURTĀ
DAĻA
PAGAIDU
NOTEIKUMI
I SADAĻA
PĀREJAS POSMA
PASĀKUMI
23. PANTS
Šā akta VI un VII pielikumā
uzskaitītos pasākumus Bulgārijā un Rumānijā piemēro atbilstīgi
minētajos pielikumos paredzētajiem nosacījumiem.
II SADAĻA
ORGANIZATORISKI
NOTEIKUMI
24. PANTS
1. Atkāpjoties no Eiropas
Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts EK līguma 189.
panta otrajā daļā un EAEK līguma 107. panta otrajā daļā, Eiropas
Parlamenta locekļu skaitu palielina, lai ņemtu vērā Bulgārijas un
Rumānijas pievienošanos, laikposmam no pievienošanās dienas līdz
Eiropas Parlamenta 2009.–2014. gada pilnvaru termiņa sākumam
minētajām valstīm paredzot šādu locekļu skaitu:
Bulgārija 18
Rumānija 35.
2. Līdz 2007. gada 31. decembrim
gan Bulgārijā, gan Rumānijā notiek tiešas vispārējas Eiropas
Parlamenta vēlēšanas, pilsoņiem ievēlot 1. punktā noteikto
locekļu skaitu saskaņā ar Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju
ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās3.
3. Atkāpjoties no EKlīguma 190.
panta 1. punkta un EAEK līguma 108. panta 1. punkta, gadījumā, ja
vēlēšanas notiek pēc pievienošanās dienas, Bulgārijas un
Rumānijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā laikposmam no
pievienošanās dienas līdz 2. punktā minētajām vēlēšanām
attiecīgajā valstī ieceļ šo valstu parlamenti no saviem locekļiem
atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta katrā no šīm valstīm.
III SADAĻA
FINANŠU
NOTEIKUMI
25. PANTS
1. No pievienošanās dienas
Bulgārija un Rumānija maksā turpmāk norādītās summas, kas atbilst
to daļām apmaksātajā parakstītajā kapitālā, kā noteikts Eiropas
Investīciju bankas statūtu 4. pantā4:
Bulgārija EUR 14 800 000
Rumānija EUR 42 300 000.
Šīs iemaksas veic astoņos vienādos
maksājumos, kuru termiņi ir 2007.gada 31. maijā, 2008.gada 31.
maijā, 2009.gada 31. maijā, 2009. 30. novembrī, 2010.gada 31.
maijā, 2010. gada 30. novembrī, 2011. gada 31. maijā un 2011.
gada 30. novembrī.
2. Bulgārija un Rumānija veic
iemaksas – astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi noteikti 1.
punktā – rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā
arī līdzekļos, kas vēl jāieskaita rezervēs un uzkrājumos un kas
ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kas ir
pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Bankas bilancē; iemaksas
apjoms atbilst šādām procentuālajām daļām no rezervju un
uzkrājumu apjoma5:
Bulgārija 0,181%
Rumānija 0,517%.
3. Kapitālu un maksājumus, kas
paredzēti 1. un 2. punktā, Bulgārija un Rumānija iemaksā naudā
euro, ja vien Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi
citādi.
26. PANTS
1. Bulgārija un Rumānija iemaksā
turpmāk norādītās summas Ogļu un tērauda izpētes fondā, kas
minēts Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmumā 2002/234/EOTK
(2002. gada 27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās
finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu6:
(miljonos EUR, pašreizējās
cenās)
Bulgārija 11,95
Rumānija 29,88.
2. Iemaksas Ogļu un tērauda
izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2009. gadā un
veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos
katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā:
2009.: 15%
2010.: 20%
2011.: 30%
2012.: 35%.
27. PANTS
1. Konkursus, līgumu slēgšanu,
izpildi un maksājumus sakarā ar pirmspievienošanās palīdzību, ko
sniedz no Phare programmas7, Phare CBC
programmas8, kā arī sakarā
ar palīdzību no 31.pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, no
pievienošanās dienas pārvalda īstenošanas aģentūras Bulgārijā un
Rumānijā.
Pieņemot atbilstīgu Komisijas
lēmumu, Komisijas atsakās no iepriekšējas kontroles attiecībā uz
konkursiem un līgumu slēgšanu, ja iepriekš Komisija ir veikusi
akreditācijas procedūru un ja pastāv pozitīvi novērtēta
Paplašināta decentralizētā īstenošanas sistēma (EDIS)
atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti pielikumā
Padomes Regulai(EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par
atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar
pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89
grozījumiem9 un 164. pantā
Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam
budžetam10.
Ja šādu Komisijas lēmumu par
atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās
dienai, tad attiecībā uz līgumiem, ko paraksta laikposmā no
pievienošanās dienas līdz attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas
dienai, nevar saņemt pirmspievienošanās palīdzību.
Ja šādu Komisijas lēmumu par
atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās
dienai tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar Bulgārijas vai
Rumānijas iestādēm, Komisija tomēr var, izņēmuma kārtā un
attiecīgi pamatotos gadījumos, akceptēt tādu līgumu atbilstību
pirmspievienošanās palīdzībai, kuri noslēgti laikposmā no
pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, kā
arī akceptēt pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu noteiktā
laikposmā, vienlaikus veicot Komisijas iepriekšēju kontroli
attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu.
2. Finanšu saistības, kas
attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pirmspievienošanās
finanšu instrumentiem radušās pirms pievienošanās, kā arī finanšu
saistības, kas pēc pievienošanās radušās attiecībā uz 31. pantā
minētajiem pārejas līdzekļiem, tostarp līgumu slēgšanu par
turpmākām individuālām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā
arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt
noteikumi un regulas par pirmspievienošanās finanšu
instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu slēgšanai
šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot
iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc
pievienošanās, īsteno saskaņā ar Kopienas attiecīgajām
direktīvām.
3. Pēdējās darbības attiecībā uz
programmām šā panta 1. punktā minētās pirmspievienošanās
palīdzības īstenošanai veic pēdējā gadā pirms pievienošanās.
Līgumi par šajās programmās paredzētajām darbībām jānoslēdz
nākamajos divos gados. Līgumu slēgšanai paredzēto laiku
nepagarina. Izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos var
piešķirt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz līgumu
īstenošanu.
Neskarot iepriekš izklāstīto,
pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievienošanās
līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz administratīvajām
izmaksām, kā noteikts 4. punktā. Attiecībā uz revīzijas un
izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem
var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienošanās.
4. Lai nodrošinātu 1.punktā minēto
pirmspievienošanās finanšu instrumentu un ISPA
programmas11 paredzēto
pakāpenisko pārtraukšanu, Komisija var veikt jebkādus atbilstīgus
pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais, deviņpadsmit mēnešus
pēc pievienošanās Bulgārijā un Rumānijā ir vajadzīgie štata
darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un
līgumdarbiniekiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos
Bulgārijā un Rumānijā un kam jāpaliek darbā šajās valstīs pēc
pievienošanās dienas, izņēmuma kārtā attiecina tos pašus finanšu
un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās Komisija
piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un
Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā
paredzēts Regulā(EEK, Euratom,EOTK) Nr. 259/6812. Administratīvos izdevumus, tostarp
izdevumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no Eiropas
Kopienu vispārējā budžeta pozīcijas “pirmspievienošanās
palīdzības jaunajām dalībvalstīm pārtraukšana” vai no
ekvivalentas pozīcijas atbilstīgās politikas jomā, kas attiecas
uz paplašināšanos.
28. PANTS
1. Pasākumus, uz kuriem
pievienošanās dienā attiecas lēmumi par palīdzību atbilstīgi
Regulai (EK) Nr. 1267/1999, ar ko paredz Pirmspievienošanās
struktūrpolitikas programmu, un kuru īstenošana līdz minētajai
dienai vēl nav pabeigta, uzskata par pasākumiem, ko Komisija
apstiprinājusi atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 (1994.
gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda izveidi13. Attiecībā uz summām, par kurām šādu
pasākumu īstenošanas gaitā vēl nav radušās saistības, saistības
uzņemas atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošai regulai par
Kohēzijas fondu, tās attiecina uz šai regulai atbilstošo sadaļu
Eiropas Kopienu vispārējā budžetā. Ja vien 2. līdz 5. punktā nav
paredzēts citādi, uz šiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas
reglamentē atbilstīgi pēdējai minētajai regulai apstiprinātu
pasākumu īstenošanu.
2. Jebkādas iepirkuma procedūras,
kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar
kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz
konkursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”,
īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz
konkursu. Šādā gadījumā tomēr nepiemēro 165.pantu Finanšu regulā,
ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Jebkādas
iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1.punktā minētajiem
pasākumiem un saistībā ar kurām vēl nav izsludināts uzaicinājums
uz konkursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī”, īsteno atbilstīgi Līgumiem, aktiem, kas pieņemti
saskaņā ar tiem, un Kopienas politikai, tostarp politikai vides
aizsardzības, transporta, Eiropas komunikāciju tīklu, konkurences
un valsts līgumu piešķiršanas jomā.
3. Komisijas maksājumus saistībā
ar 1. punktā minētajiem pasākumiem attiecina uz agrāko saistību,
kas radusies, pirmkārt, atbilstīgi Regulai(EK) Nr. 1267/1999 un,
otrkārt, atbilstīgi attiecīgajā laikā spēkā esošajai regulai par
Kohēzijas fondu.
4. Attiecībā uz 1. punktā
minētajiem pasākumiem turpina piemērot Regulas(EK) Nr. 1267/1999
noteikumus par izdevumu atbilstību, izņemot attiecīgi pamatotus
gadījumus, par ko pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma lemj
Komisija.
5. Izņēmuma un attiecīgi pamatotos
gadījumos attiecībā uz 1. punktā minētajiem pasākumiem Komisija
var pieņemt lēmumu atļaut īpašus atbrīvojumus no noteikumiem, ko
piemēro atbilstīgi pievienošanās dienā spēkā esošajai regulai par
Kohēzijas fondu.
29. PANTS
Ja laikposms daudzgadu
finansiālajām saistībām attiecībā uz SAPARD
programmu14 saistībā ar
lauksaimniecības zemes apmežošanu, atbalstu ražotāju grupu vai
agrovides shēmu izveidošanai beidzas pēc galīgā termiņa
SAPARD maksājumu veikšanai, neapmaksātās saistības sedz no
2007.–2013. gada lauku attīstības programmas. Ja šajā sakarā ir
vajadzīgi īpaši pārejas posma pasākumi, tos pieņem saskaņā ar
procedūru, kas noteikta 50. panta 2. punktā Padomes Regulā(EK)
Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus
noteikumus par struktūrfondiem15.
30. PANTS
1. Bulgārija saskaņā ar apņemšanos
pirms 2003. gada pilnībā slēgusi Kozloduy
kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku, lai turpmāk pārtrauktu to
ekspluatāciju, apņemas 2006. gadā pilnībā slēgt šīs
kodolelektrostacijas 3. un 4. bloku un turpmāk pārtraukt to
ekspluatāciju.
2. Laikposmā no 2007. gada līdz
2009. gadam Kopiena sniegs Bulgārijai finansiālu palīdzību, lai
atbalstītu tās pūliņus pārtraukt Kozloduy
kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatāciju un novērst to
slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas.
Šī palīdzība, inter alia,
ietver: pasākumus, lai atbalstītu Kozloduy
kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas
pārtraukšanu; pasākumus, lai vides aizsardzības kontekstā panāktu
uzlabojumus atbilstīgi acquis; pasākumus, lai Bulgārijā
modernizētu parastās enerģijas ražošanas, pārvades un sadales
sektorus; pasākumus, lai uzlabotu energoefektivitāti, veicinātu
atjaunojamu energoavotu izmantošanu un uzlabotu energoapgādes
drošību.
Laikposmā no 2007. gada līdz 2009.
gadam palīdzības saistību apropriācijas ir EUR 210miljoni (2004.
gada cenās), par ko katru gadu uzņemas saistības vienādā apjomā –
EUR 70 miljonu (2004. gada cenās).
Palīdzību vai tās daļas var darīt
pieejamas kā Kopienas ieguldījumu Starptautiskajā Kozloduy
ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondā, ko pārvalda Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības banka.
3. Komisija var pieņemt noteikumus
par 2. punktā minētās palīdzības īstenošanu. Noteikumus pieņem
saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar
ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas
kārtību16. Šajā nolūkā
Komisijai palīdz komiteja. Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7.
pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš
ir sešas nedēļas. Komiteja pieņem savu reglamentu.
31. PANTS
1. Pirmajā pievienošanās gadā
Savienība Bulgārijai un Rumānijai sniedz pagaidu finansiālo
palīdzību, turpmāk – “pārejas līdzekļi”, lai attīstītu un
stiprinātu minēto valstu valsts pārvaldes un tiesu iestāžu spēju
Kopienas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu
labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības
apmaksā iestāžu stiprināšanas projektus un konkrētus ar tiem
saistītus nelielus ieguldījumus.
2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai
ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku
attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju
noteiktās jomās.
3. Attiecībā uz valsts pārvaldes
iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu
iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus
iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību un kas
paredzēta nolīgumos ar dalībvalstīm par pirmspievienošanās
palīdzību.
Pirmajā gadā pēc pievienošanās
pārejas līdzekļu saistību apropriācijas Bulgārijai un Rumānijai
2004. gada cenās ir EUR 82 miljoni, lai risinātu nacionālās un
horizontālās prioritātes. Apropriācijas apstiprina budžeta
lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plānu.
4. Palīdzības piešķiršanu no
pārejas līdzekļiem paredz un īsteno saskaņā ar Padomes
Regulu(EEK) Nr.3906/89 par ekonomisku atbalstu dažām
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
32. PANTS
1. Ar šo tiek izveidota naudas
plūsma un Šengenas līdzekļi, kas ir pagaidu finanšu instruments,
lai Bulgārijai un Rumānijai laikposmā no pievienošanās dienas
līdz 2009. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības
jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un
kontroli pie ārējām robežām, un lai uzlabotu naudas plūsmu valstu
budžetos.
2. Turpmāk paredzētās summas
(2004. gada cenās) no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas
līdzekļiem laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un
Rumānijai dara pieejamas kā vienreizēju piešķīruma maksājumu:
(miljonos EUR, 2004. gada
cenās)
|
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
|
Bulgārija
|
121,8
|
59,1
|
58,6
|
|
Rumānija
|
297,2
|
131,8
|
130,8.
|
3. Vismaz 50% no katras valsts
daļas no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem izmanto,
lai Bulgārijai un Rumānijai palīdzētu īstenot to saistības, kas
paredz finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām,
īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām
robežām.
4. Viena divpadsmito daļu no
katras ikgadējās summas Bulgārijai un Rumānijai izmaksā
atbilstošā gada katra mēneša pirmajā darbadienā. Vienreizējos
piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma
dienas. Bulgārija un Rumānija – vēlākais, sešus mēnešus pēc trīs
gadu perioda beigām – iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds
ir finansiālais izlietojums vienreizējiem piešķīruma maksājumiem
no pagaidu naudas plūsmas Šengenas daļas un Šengenas līdzekļiem,
pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus
neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus.
5. Komisija var pieņemt jebkādus
tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu naudas plūsmas un
Šengenas līdzekļu izmantošanai.
33. PANTS
1. Neskarot turpmākus politikas
lēmumus, trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam
Bulgārijai un Rumānijai strukturālām darbībām dara pieejamas
šādas apropriācijas:
(miljonos EUR, 2004. gada
cenās)
|
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
|
Bulgārija
|
539
|
759
|
1002
|
|
Rumānija
|
1399
|
1972
|
2603.
|
2. Trīs gadu laikposmā no 2007.
gada līdz 2009. gadam darbību apjomu un veidu attiecībā uz šīm
valstīm piešķirtajām summām nosaka, pamatojoties uz noteikumiem,
kas attiecīgajā laikā piemērojami strukturālu darbību
izdevumiem.
34. PANTS
1. Papildus pievienošanās dienā
spēkā esošiem noteikumiem par lauku attīstību laikposmā no 2007.
gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai piemēro VIII
pielikuma I–III iedaļā izklāstītos noteikumus, un visā plānošanas
laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam Bulgārijai un Rumānijai
piemēro VIII pielikuma IV iedaļā paredzētos īpašos finanšu
noteikumus.
2. Neskarot turpmākus politikas
lēmumus, Bulgārijai un Rumānijai piešķirtās saistību
apropriācijas no ELVGF Garantiju nodaļas lauku attīstībai trīs
gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam ir EUR 3 041
miljoni (2004. gada cenās).
3. Vajadzības gadījumā īstenošanas
noteikumus VIII pielikuma piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas
(EK) Nr. 1260/1999 50. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
4. Vajadzības gadījumā Padome pēc
Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu ar
kvalificētu balsu vairākumu veic pielāgojumus VIII pielikumā, lai
nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību.
35. PANTS
Summas, kas minētas 30., 31., 32.,
33., un 34. pantā, Komisija katru gadu koriģē saskaņā ar cenu
izmaiņām, veicot ikgadējās tehniskās korekcijas finanšu
plānā.
IV SADAĻA
CITI
NOTEIKUMI
36. PANTS
1. Ja laikposmā, kas nepārsniedz
trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas
varētu ilgstoši ietekmēt kādu tautsaimniecības nozari vai kas
varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli attiecīgajā
reģionā, Bulgārija vai Rumānija var lūgt atļauju veikt
aizsardzības pasākumus, lai labotu stāvokli un attiecīgo nozari
pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai.
Tādos pašos apstākļos ikviena
pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības
pasākumus attiecībā uz Bulgāriju, Rumāniju vai abām šīm
valstīm.
2. Pēc attiecīgās dalībvalsts
lūguma Komisija nekavējoties nosaka, kādus aizsardzības pasākumus
tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot pasākumu īstenošanas
nosacījumus un metodes.
Ja rodas nopietnas ekonomikas
grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz,
Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un
atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus
pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto
pušu intereses un neparedz robežkontroli.
3. Pasākumi, kas atļauti
atbilstīgi šā panta 2. punktam, var ietvert tikai tādas atkāpes
no EKlīguma un šā akta un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti
vajadzīgs, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus.
Priekšroka ir tiem pasākumiem, kas vismazāk traucēs iekšējā
tirgus darbību.
37. PANTS
Ja Bulgārija vai Rumānija
neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās,
tostarp jebkādas saistības attiecībā uz sektorpolitikām, kuras
skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada
nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai to nopietnu
iespējamību, Komisija var – pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai
pēc savas ierosmes – laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc
pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus.
Pasākumi ir proporcionāli, un
priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus
darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu
īstenošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šādus
aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas
diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz
tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var
atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības
secinājumiem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās
pirmajā dienā, ja vien tie neparedz kādu vēlāku datumu. Pasākumus
īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti
atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var
piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav
izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts
panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi
pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par
aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes
apsvērumus šajā sakarā.
38. PANTS
Ja pastāv būtiskas nepilnības vai
šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā Bulgārijā
vai Rumānijā tiek transponēti, īstenoti vai piemēroti pamatlēmumi
vai citas atbilstīgās saistības, sadarbības dokumenti vai lēmumi,
kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā un kas
pieņemti atbilstīgi ESlīguma VI sadaļai, vai arī direktīvas un
regulas, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu civiltiesību jomā
un kas pieņemtas atbilstīgi EKlīguma IVsadaļai, Komisija var –
pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un
iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm – laikposmā, kas
nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus
pasākumus, precizējot pasākumu īstenošanas nosacījumus un
metodes.
Pasākumi var būt attiecīgo
noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās
starp Bulgāriju vai Rumāniju un kādu citu dalībvalsti vai citām
dalībvalstīm, neskarot turpmāku ciešu tiesisko sadarbību. Uz
drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās,
pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasākumi
stājas spēkā pievienošanās pirmajā dienā, ja vien tie neparedz
kādu vēlāku datumu. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti
nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas
attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā
daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās
nepilnības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem konstatēto
nepilnību novēršanā, Komisija, iepriekš apspriedusies ar
dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija
iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu
atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā
sakarā.
39. PANTS
1. Ja – pamatojoties uz Komisijas
veikto nepārtraukto uzraudzību attiecībā uz Bulgārijas un
Rumānijas saistībām, ko tās uzņēmušās pievienošanās sarunās, un
jo īpaši pamatojoties uz Komisijas uzraudzības ziņojumiem – ir
viennozīmīgi apstiprinājies, ka stāvoklis saistībā ar
sagatavošanos acquis pieņemšanai un īstenošanai Bulgārijā
vai Rumānijā rada nopietnu iespēju, ka pievienošanās dienā, 2007.
gada 1. janvārī, kāda no minētajām valstīm būs acīmredzami
nesagatavota izpildīt iestāšanās prasības vairākās svarīgās
jomās, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar vienprātīgu lēmumu var
noteikt, ka šīs valsts pievienošanās dienu pārceļ par vienu gadu
uz 2008. gada 1. janvāri.
2. Neskarot 1. punktu, Padome pēc
Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt 1.
punktā minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir novērotas
būtiskas nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda vienu
vai vairākas saistības un prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma
I punktā.
3. Neskarot šā panta 1. punktu un
37. pantu, Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc detalizēta
izvērtējuma, kas 2005. gada rudenī veicams attiecībā uz Rumānijas
sasniegumiem konkurences politikā, ar kvalificētu balsu vairākumu
var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz Rumāniju, ja ir
novērotas būtiskas nepilnības attiecībā uz to, kā Rumānija
izpilda saistības, ko tā uzņēmusies ar Eiropas Līgumu17, vai vienu vai vairākas saistības un
prasības, kas uzskaitītas IX pielikuma II punktā.
4. Ja tiek pieņemts lēmums
atbilstīgi 1., 2. vai 3. punktam, Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu nekavējoties lemj par tiem pielāgojumiem šajā aktā,
tostarp tā pielikumos un pielikumu papildinājumos, kuri kļuvuši
nepieciešami saistībā ar šādu atlikšanas lēmumu.
40. PANTS
Lai netraucētu iekšējā tirgus
pareizu darbību, Bulgārijas un Rumānijas tiesību aktu izpilde VI
un VII pielikumā minētajos pārejas posmos neietver dalībvalstu
savstarpēju robežkontroli.
41. PANTS
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no
Bulgārijā un Rumānijā pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz
kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā
aktā paredzētajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma
pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kura
minēta 25. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2003
(2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo
organizāciju18, vai arī –
attiecīgos gadījumos – saskaņā ar procedūrām, kuras minētas
attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu
kopīgo organizāciju, vai saskaņā ar attiecīgo procedūru, kura
paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šajā pantā minētos
pārejas posma pasākumus var pieņemt trīs gados pēc pievienošanās
dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc
Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu ar
vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.
Tādus pārejas posma pasākumus
attiecībā uz šajā aktā neparedzētu kopējās lauksaimniecības
politikas aktu īstenošanu, kuri jāveic pievienošanās sakarā,
pirms pievienošanās dienas pieņem Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai – ja šādi pasākumi
iespaido kādus Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus – tos
pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecīgo
instrumentu pieņemšanai.
42. PANTS
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no
Bulgārijā un Rumānijā pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz
Kopienas veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma
noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad
tādus pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas
paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var īstenot
trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai
minētajā laikposmā.
PIEKTĀ DAĻA
NOTEIKUMI PAR
ŠĀ AKTA
ĪSTENOŠANU
I SADAĻA
IESTĀŽU UN
STRUKTŪRU IZVEIDE
43. PANTS
Eiropas Parlaments veic tādus
pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās
sakarā.
44. PANTS
Padome veic tādus pielāgojumus
savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.
45. PANTS
Komisijas locekli no katras jaunās
dalībvalsts ieceļ amatā no attiecīgās valsts pievienošanās
dienas. Jaunos Komisijas locekļus ieceļ Padome ar
kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas
priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Šādi ieceltu locekļu amata
pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru
termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā.
46. PANTS
1 Tiesā ieceļ divus tiesnešus, un
Pirmās instances tiesā ieceļ divus tiesnešus.
2. Viena atbilstīgi šā panta 1.
punktam ieceltā Tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas
2009. gada 6. oktobrī. Šo tiesnesi izraugās izlozes kārtībā. Otra
tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas 2012. gada 6.
oktobrī.
Viena atbilstīgi šā panta 1.
punktam ieceltā Pirmās instances tiesas tiesneša amata pilnvaru
termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā. Šo tiesnesi izraugās
izlozes kārtībā. Otra tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzas
2010. gada 31. augustā.
3. Tiesa veic tādus pielāgojumus
savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.
Pirmās instances tiesa ar Tiesas
piekrišanu veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi
vajadzīgi pievienošanās sakarā.
Šiem pielāgotajiem reglamentiem ir
vajadzīgs Padomes apstiprinājums, kas pieņemts ar kvalificētu
balsu vairākumu.
4. Lietas, kuras Tiesai un Pirmās
instances tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā
uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms
minētās dienas, Tiesas vai Pirmās instances tiesas plēnums vai
palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un
piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms
pievienošanās.
47. PANTS
Revīzijas palātu paplašina,
ieceļot divus papildu locekļus, kuru amata pilnvaru termiņš ir
seši gadi.
48. PANTS
Ekonomikas un sociālo lietu
komiteju paplašina, ieceļot 27locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un
Rumānijas organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās
un sociālās daļas. Šādi ieceltu locekļu amata pilnvaru termiņš
beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir
komitejas locekļi pievienošanās laikā.
49. PANTS
Reģionu komiteju paplašina,
ieceļot 27locekļus, kas pārstāv Bulgārijas un Rumānijas
reģionālas un vietējas organizācijas un kam ir vai nu reģionālas,
vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai kas ir politiski
atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Šādi ieceltu locekļu amata
pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru
termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.
50. PANTS
Ar pamatlīgumiem izveidoto
komiteju noteikumu un šo komiteju reglamentu pielāgojumus, kas
vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc
pievienošanās.
51. PANTS
1. Ar Līgumiem vai iestāžu aktiem
izveidoto komiteju, grupu un citu struktūru jaunos locekļus ieceļ
atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas
šo komiteju, grupu vai citu struktūru locekļu iecelšanai. Šādi
ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus
ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās
komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās
laikā.
2. Tādu ar Līgumiem vai iestāžu
aktiem izveidoto komiteju vai grupu sastāvu, kuru locekļu skaits
ir noteikts neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno,
kad notiek pievienošanās, ja vienīgi pašreizējo locekļu amata
pilnvaru termiņš nebeidzas gadā, kas ir pēc pievienošanās.
II SADAĻA
IESTĀŽU
PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA
52. PANTS
Pēc pievienošanās Bulgāriju un
Rumāniju uzskata par subjektiem, kam adresētas direktīvas un
lēmumi EKlīguma 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē, ar
nosacījumu, ka šīs direktīvas un lēmumi ir adresēti visām
pašreizējām dalībvalstīm. Uzskata, ka Bulgārijai un Rumānijai šīs
direktīvas un lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu
neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā
atbilstīgi EKlīguma 254. panta 1. un 2. punktam.
53. PANTS
1. Bulgārija un Rumānija īsteno
pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas izpildītu
direktīvas un lēmumus EK līguma 249. panta un EAEK līguma 161.
panta nozīmē, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās
paziņo šos pasākumus Komisijai, vēlākais, līdz pievienošanās
dienai vai, attiecīgā gadījumā, līdz šajā aktā noteiktajam
termiņam.
2. Tiktāl, ciktāl šajā aktā
paredzētie grozījumi direktīvās EK līguma 249. panta un EAEK
līguma 161. panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus
pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos,
pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no
pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasības, ja
vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šos
pasākumus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, līdz
šajā aktā noteiktajam termiņam.
54. PANTS
Atbilstīgi EAEK līguma 33. pantam
Bulgārija un Rumānija trīs mēnešos pēc pievienošanās paziņo
Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru
mērķis ir Bulgārijā un Rumānijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas
sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu
radītiem apdraudējumiem.
55. PANTS
Pēc Bulgārijas vai Rumānijas
attiecīgi pamatota lūguma, kas iesniegts Komisijai ne vēlāk kā
pievienošanās dienā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai
Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, var veikt
pasākumus, kas paredz pagaidu atkāpes no iestāžu aktiem, kas
pieņemti laikposmā no 2004. gada 1. oktobra līdz pievienošanās
dienai. Pasākumus pieņem saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas
reglamentē tāda akta pieņemšanu, no kura tiek prasīta pagaidu
atkāpe. Ja šīs atkāpes pieņem pēc pievienošanās, tās var piemērot
no pievienošanās dienas.
56. PANTS
Ja pirms pievienošanās pieņemtajos
iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un
ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā aktā vai tā
pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu
balsu vairākumu vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi
Komisija, šajā sakarā pieņem vajadzīgos aktus. Ja šos
pielāgojumus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no
pievienošanās dienas.
57. PANTS
Ja nav noteikts citādi, Padome pēc
Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem
vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šā akta noteikumus.
58. PANTS
Iestāžu un Eiropas Centrālās
bankas aktu teksti, kas pieņemti pirms pievienošanās un ko
Padome, Komisija vai Eiropas Centrālā banka sagatavojusi bulgāru
un rumāņu valodā, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem
pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās.
Tos publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ja tie
tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.
III SADAĻA
NOBEIGUMA
NOTEIKUMI
59. PANTS
Šim aktam pievienotais I līdz IX
pielikums un minēto pielikumu papildinājumi ir šā akta
sastāvdaļa.
60. PANTS
Itālijas Republikas valdība
izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām Līguma par
Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas
Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā
arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina
minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes
pievienošanos, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos,
Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas
pievienošanos, Līguma par Austrijas Republikas, Somijas
Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos un Līguma par
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un
Slovākijas Republikas pievienošanos kopiju; tiek izsniegtas
angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu,
īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku,
slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto
tekstu kopijas.
Minēto Līgumu tekstus bulgāru un
rumāņu valodā pievieno šim aktam. Šie teksti ir autentiski ar
tādiem pašiem nosacījumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie
Līgumu teksti pašreizējās valodās.
61. PANTS
Ģenerālsekretārs izsniedz
Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām to starptautisko
nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Eiropas Savienības
Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.
1 OVL317, 15.12.2000., 3. lpp.
2 OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
3 OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp. Aktā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK,
Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).
4 Norādītās summas ir indikatīvas un
pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.
5 Norādītās summas ir indikatīvas un
pamatojas uz Eurostat publicētajiem 2003. gada datiem.
6 OVL79, 22.3.2002., 42. lpp.
7 Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89
(1989. gada 18. decembris) par ekonomisko palīdzību dažām
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (OV L 375, 23.12.1989.,
11. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu(EK) Nr.
769/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).
8 Komisijas Regula (EK) Nr. 2760/98
(1998. gada 18. decembris) par pārrobežu sadarbības programmas
īstenošanu PHARE programmas ietvaros (OV L 345, 19.12.1998., 49.
lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK)
1822/2003 (OVL267, 17.10.2003., 9. lpp.).
9 OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.
10 Padomes 25.6.2002.
Regula(EK,Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1.
lpp.).
11 Padomes Regula (EK) Nr.1267/1999
(1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās
struktūrpolitikas programmu (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu(EK) Nr. 769/2004 (OV
L 123, 27.4.2004., 1. lpp.).
12 OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu(EK, Euratom) Nr.
723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).
13 OV L 130, 25.5.1994. Regulā jaunākie
grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236,
23.9.2003., 33. lpp.).
14 Padomes Regula (EK) Nr. 1268/1999
(1999. gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās
pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un
Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās
(OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi
izdarīti ar Regulu(EK) Nr. 2008/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 12.
lpp.).
15 OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
16 OV L 184, 17.7.1999, 23. lpp.
17 Eiropas Līgums par asociācijas
izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienām un to dalībvalstīm, no
vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (OVL357, 31.12.1994.,
2.lpp.)
18 OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
I PIELIKUMS
Konvenciju un
protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz
ar pievienošanos (minēts Pievienošanās akta 3. panta 3.
punktā)
1. 1980. gada 19. jūnija
Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,
kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 266,
9.10.1980., 1. lpp.)
– 1984. gada 10. aprīļa Konvencija
par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta
parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 146, 31.5.1984.,
1. lpp.)
– 1988. gada 19. decembra Pirmais
protokols par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju
par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta
parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 48, 20.2.1989.,
1. lpp.)
– 1988. gada 19. decembra Otrais
protokols par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu
Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami
līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19.
jūnijā (OV L 48, 20.2.1989., 17. lpp.)
– 1992. gada 18. maija Konvencija
par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos
Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,
kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 333,
18.11.1992., 1. lpp.)
– 1996. gada 29. novembra
Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un
Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta
parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, kā arī Pirmajam un
Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa (OVC15,
15.1.1997.,10. lpp.)
2. 1990. gada 23. jūlija
Konvencija par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar
saistītu uzņēmumu peļņas koriģēšanu (OV L 225, 20.8.1990.,10.
lpp.)
– 1995. gada 21. decembra
Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un
Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par divkāršas
nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas
koriģēšanu (OV C 26, 31.1.1996., 1.lpp.)
– 1999. gada 25. maija Protokols,
ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par divkāršas
nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar saistītu uzņēmumu peļņas
koriģēšanu (OV C 202, 16.7.1999.,1. lpp.)
3. 1995. gada 26. jūlija
Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas
izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.
pantu (OVC316, 27.11.1995., 49. lpp.)
– 1996. gada 27. septembra
Protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu (OVC313, 23.10.1996., 2. lpp.)
– 1996. gada 29. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu
finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā
ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151, 20.5.1997., 2.
lpp.)
– 1997. gada 19. jūnija Otrais
protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu (OVC221, 19.7.1997., 12. lpp.)
4. 1995. gada 26. jūlija
Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola
Konvencija), kuras pamatā ir K.3. pants Līgumā par Eiropas
Savienību (OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.)
– 1996. gada 24. jūlija Protokols,
kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.
pantu, par to, kā Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi
interpretē ar Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu
palīdzību (OV C 299, 9.10.1996., 2. lpp.)
– 1997. gada 19. jūnija Protokols,
kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.
pantu un Eiropola Konvencijas 41. panta 3. punktu, par Eiropola,
tā struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku
privilēģijām un imunitāti (OV C 221, 19.7.1997., 2. lpp.)
– 2000. gada 30. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu
Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola
Konvencija), un ar ko groza minētās Konvencijas 2. pantu un
pielikumu (OV C 358, 13.12.2000., 2. lpp.)
– 2002. gada 28. novembra
Protokols, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Policijas biroja
izveidi (Eiropola Konvencija) un Protokolu par Eiropola, tā
struktūru locekļu, direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām
un imunitāti (OV C 312, 16.12.2002., 2. lpp.)
– 2003. gada 27. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu
Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola
Konvencija), un ar ko groza minēto Konvenciju (OV C 2, 6.1.2004.,
3. lpp.)
5. 1995. gada 26. jūlija
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu
muitas vajadzībām (OVC316, 27.11.1995., 34. lpp.)
– 1996. gada 29. novembra
Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par to, kā Konvencijas par informācijas
tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām interpretē ar Eiropas
Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OJ C 151,
20.5.1997., 16. lpp.)
– 1999. gada 12. marta Protokols,
kurš izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas
Savienību, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomu
Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas
vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura
iekļaušanu Konvencijā (OV C 91, 31.3.1999., 2. lpp.)
– 2003. gada 8. maija Protokols,
kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un
kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes
izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģijas
izmantošanu muitas vajadzībām (OV C 139, 13.6.2003., 2. lpp.)
6. 1997. gada 26. maija
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. panta 2.punkta c) apakšpunktu, par Eiropas Kopienu
ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības
apkarošanu (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.)
7. 1997. gada 18. decembra
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību
muitas pārvalžu starpā (OVC24, 23.1.1998., 2. lpp.)
8. 1998. gada 17. jūnija
Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas
Savienību K3. pantu, par vadītāja tiesību atņemšanu (OV C 216,
10.7.1998., 2. lpp.)
9. 2000. gada 29. maija Konvencija
par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību
krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu
Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000, 3. lpp.)
– 2001. gada 16. oktobra
Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības
dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un ko Padome
izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību
(OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.)
II PIELIKUMS
Šengenas
acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā,
kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti
ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un
piemērojami tajās (minēti Pievienošanās akta 4. panta 1.
punktā)
1. Beniluksa Ekonomikas savienības
valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas
Republikas 1985. gada 14. jūnija līgums par pakāpenisku kontroles
atcelšanu pie kopīgām robežām1.
2. Turpmāk norādītie noteikumi
1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko
īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku
kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās Nobeiguma akts un
kopīgās deklarācijas2, ņemot
vērā šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā
uzskaitītajiem aktiem:
1. pants, ciktāl tas attiecas uz
šo punktu; 3. līdz 7. pants, izņemot 5. panta 1. punkta
d)apakšpunktu; 13. pants; 26. un 27. pants; 39. pants; 44. līdz
59. pants; 61. līdz 63. pants; 65. līdz 69. pants; 71. līdz 73.
pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130.
pants, ciktāl tie attiecas uz šo punktu; un 136. pants; Nobeiguma
akta 1. un 3. kopējā deklarācija.
3. Turpmāk norādītie noteikumi
nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā
parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām
robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā
šo dokumentu grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā
uzskaitītajiem aktiem:
a) 1990. gada 27. novembrī
parakstītais Nolīgums par Itālijas Republikas pievienošanos:
– 4. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1.
kopējā deklarācija;
b) 1991. gada 25. jūnijā
parakstītais Nolīgums par Spānijas Karalistes pievienošanos:
– 4. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1.
kopējā deklarācija;
– Nobeiguma akta III DAĻAs 2.
kopējā deklarācija;
c) 1991. gada 25. jūnijā
parakstītais Nolīgums par Portugāles Republikas
pievienošanos:
– 4., 5. un 6. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1.
kopējā deklarācija;
d) 1992. gada 6. novembrī
parakstītais Nolīgums par Grieķijas Republikas pievienošanos:
– 3., 4. un 5. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1.
kopējā deklarācija;
– Nobeiguma akta III DAĻAs 2.
kopējā deklarācija;
e) 1995. gada 28. aprīlī
parakstītais Nolīgums par Austrijas Republikas pievienošanos:
– 4. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1.
kopējā deklarācija;
f) 1996. gada 19. decembrī
parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes pievienošanos:
– 4. pants, 5. panta 2. punkts un
6. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1. un 3.
kopējā deklarācija;
g) 1996. gada 19. decembrī
parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas pievienošanos:
– 4. un 5. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1. un 3.
kopējā deklarācija;
– Nobeiguma akta III DAĻAs Somijas
Republikas valdības deklarācija par Ālandu salām
h) 1996. gada 19. decembrī
parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes
pievienošanos:
– 4. un 5. pants;
– Nobeiguma akta II DAĻAs 1. un 3.
kopējā deklarācija
4. Turpmāk norādītie nolīgumi, ko
Padome noslēgusi saskaņā ar Šengenas Protokola 6. pantu:
– 1999. gada 18. maija Nolīgums
starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un
Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas
acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tostarp
tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas un tam pievienotā
vēstuļu apmaiņa3, kas
apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/439/EK4;
– 1999. gada 30. jūnija Nolīgums,
ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un
Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp
Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no
vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no
otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm
valstīm5, kas apstiprināts
ar Padomes Lēmumu 2000/29/EK6;
– 2004. gada 25. oktobrī
parakstītais Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un
Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu
Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un
pilnveidošanā7.
5. Turpmāk norādītie noteikumi
lēmumos, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990.
gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985.
gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles
atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā šo dokumentu
grozījumus, kas izdarīti ar dažiem 8. punktā uzskaitītajiem
aktiem:
Izpildu komitejas 1993. gada 14.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(93)10 par ministru un valsts sekretāru
deklarācijām
Izpildu komitejas 1993. gada 14.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(93)14 par tiesiskās sadarbības
uzlabošanu narkotiku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā
Izpildu komitejas 1994. gada 21.
novembra Lēmums SCH/Com-ex(94)16rev par kopīgu ieceļošanas un
izceļošanas zīmogu ieviešanu
Izpildu komitejas 1994. gada 22.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(94)28rev par 75. pantā paredzēto
sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai
Izpildu komitejas 1994. gada 22.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(94)29rev par to, kā nodrošināt, ka
stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko īsteno
Šengenas Līgumu
Izpildu komitejas 1995. gada 20.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(95)21 par Šengenas valstu ātru apmaiņu
ar statistikas datiem un īpašiem datiem par iespējamiem darbības
traucējumiem pie ārējām robežām
Izpildu komitejas 1998. gada 21.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(98)1rev2 par darba grupas darbību,
ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem
noteikumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
septembra Lēmums SCH/Com-ex(98)26def, ar ko izveido Pastāvīgo
komiteju Šengenas konvencijas izvērtēšanai un īstenošanai
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
septembra Lēmums SCH/Com-ex(98)35rev2 par Kopējās rokasgrāmatas
nosūtīšanu ES kandidātvalstīm
Izpildu komitejas 1998. gada 27.
oktobra Lēmums SCH/Com-ex(98)37def2 par pasākumiem nelegālas
imigrācijas apkarošanai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš
2. punktā norādītajiem noteikumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(98)51rev3 par policiju pārrobežu
sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(98)52 par Rokasgrāmatu policiju
pārrobežu sadarbībai, ciktāl šis lēmums attiecas uz iepriekš 2.
punktā norādītajiem noteikumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(98)57 par saskaņotas formas ieviešanu
ielūgumu, sponsorēšanas un izmitināšanas apliecinājumiem
Izpildu komitejas 1998. gada 16.
decembra Lēmums SCH/Com-ex(98)59rev par dokumentu konsultantu
saskaņotu izmantošanu
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)1rev2 par stāvokli narkotiku jomā
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)6 par Šengenas acquis
attiecībā uz telekomunikācijām
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)7 rev 2 par sadarbības
koordinatoriem
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)8rev2 par vispārīgiem principiem
attiecībā uz informatoru atlīdzību
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)10 par šaujamieroču nelegālu
tirdzniecību
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)13 par Kopējās rokasgrāmatas un
Kopējās konsulārās instrukcijas gala variantu:
– Kopējās konsulārās instrukcijas
1.–3., 7., 8. un 15. pielikums
– Kopējā rokasgrāmata, ciktāl tā
attiecas uz iepriekš 2. punktā norādītajiem noteikumiem, tostarp
rokasgrāmatas 1., 5., 5.A, 6., 10. un 13. pielikums
Izpildu komitejas 1999. gada 28.
aprīļa Lēmums SCH/Com-ex(99)18 par policiju sadarbības uzlabošanu
noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā.
6. Turpmāk norādītās deklarācijas,
ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19.
jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14.
jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie
kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz iepriekš 2.
punktā norādītajiem noteikumiem:
Izpildu komitejas 1996. gada 26.
jūnija Deklarācija SCH/Com-ex(96)decl6rev2 par izdošanu
Izpildu komitejas 1998. gada 9.
februāra Deklarācija SCH/Com-ex(97)decl13rev2 par nepilngadīgu
personu nolaupīšanu.
7. Turpmāk norādītie lēmumi, kurus
pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā
Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām
robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz iepriekš 2. punktā
norādītajiem noteikumiem:
Centrālās grupas 1998. gada 27.
oktobra Lēmums SCH/C(98)117 par pasākumiem nelegālas imigrācijas
apkarošanai
Centrālās grupas 1999. gada 22.
marta Lēmums SCH/C(99)25 par vispārīgiem principiem attiecībā uz
informatoru atlīdzību.
8. Šādi akti, kas pieņemti
atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar
to:
Padomes Regula(EK) Nr. 1683/95
(1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OVL164,
14.7.1995., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999.
gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas
Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OVL119,
7.5.1999., 49. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999.
gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai
atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par
Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem radītu tiesisko
pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kas veido Šengenas
acquis (OVL176, 10.7.1999., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999.
gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas
līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem
rada tiesisko pamatu visiem noteikumiem un lēmumiem, kuri veido
Šengenas acquis (OVL176, 10.7.1999., 17. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999.
gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas
Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes
Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas
acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OVL176,
10.7.1999., 31. lpp.)
Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999.
gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu
piemērošanu Grieķijā (OVL327, 21.12.1999., 58. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000.
gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās
Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis
noteikumu īstenošanā (OVL131, 1.6.2000., 43. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000.
gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40.
panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu
Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu
par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OVL248,
3.10.2000., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/751/EK (2000.
gada 30. novembris) par slepenības atcelšanu attiecībā uz dažām
daļām Kopējā rokasgrāmatā, ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura
izveidota ar Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu (OVL303, 2.12.2000., 29. lpp.)
Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000.
gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā,
Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OVL309,
9.10.2000., 24. lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 539/2001
(2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu,
kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt
vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī
prasība neattiecas (OVL81, 21.3.2001., 1. lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 789/2001
(2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras
attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām
procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (OVL116, 26.4.2001., 2.
lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 790/2001
(2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras
attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām
procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (OVL116,
26.4.2001., 5. lpp.)
Padomes Lēmums 2001/329/EK (2001.
gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopējās konsulārās
instrukcijas VIdaļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopējās
rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OVL116, 26.4.2001., 32.
lpp.), ciktāl šis lēmums attiecas uz Kopējās konsulārās
instrukcijas 3. pielikumu un Kopējās rokasgrāmatas
5.apielikumu
Padomes Direktīva 2001/51/EK
(2001. gada 28. jūnijs), ar ko papildina 26. pantu Konvencijā, ar
kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OVL187,
10.7.2001., 45. lpp.)
Padomes Lēmums 2001/886/TI (2001.
gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas
Sistēmas (SISII) izstrādi (OVL328, 13.12.2001., 1. lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 2414/2001
(2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Regulu(EK) Nr. 539/2001,
ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot
dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo
valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OVL327,
12.12.2001., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001
(2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas
Informācijas Sistēmas (SISII) izstrādi (OVL328, 13.12.2001., 4.
lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 333/2002
(2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu
uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir
ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo
veidlapu (OVL53, 23.2.2002., 4. lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 334/2002
(2002. gada 18. februāris), ar kuru groza Regulu(EK) Nr. 1683/95,
ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OVL53, 23.2.2002., 7. lpp.)
Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002.
gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas
acquis noteikumu īstenošanā (OVL64, 7.3.2002., 20.
lpp.)
Padomes Lēmums 2002/352/EK (2002.
gada 25. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OVL123,
9.5.2002., 47. lpp.)
Padomes Lēmums 2002/353/EK (2002.
gada 25. aprīlis) par slepenības atcelšanu attiecībā uz IIdaļu
Kopējā rokasgrāmatā, kuru pieņēmusi Izpildu komiteja, kas
izveidota ar Konvenciju, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija
Šengenas Līgumu (OVL123, 9.5.2002., 49. lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 1030/2002
(2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju
formu trešo valstu pilsoņiem (OVL157, 15.6.2002., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 2002/587/EK (2002.
gada 12. jūlijs) par Kopējās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OVL187,
16.7.2002., 50. lpp.)
Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI
(2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas
stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un
uzturēšanās atbalstīšanu (OVL328, 5.12.2002., 1. lpp.)
Padomes Direktīva 2002/90/EK
(2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas,
tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OVL328, 5.12.2002., 17.
lpp.)
Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003.
gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru
izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes
norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.)
Padomes Regula(EK) Nr. 453/2003
(2003. gada 6. marts), ar kuru groza Regulu(EK) Nr. 539/2001, ar
ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot
dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo
valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OVL69,
13.3.2003., 10. lpp.)
Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003.
gada 2. oktobris), ar ko groza 40. panta 1. punktu un 7. punktu
Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu
par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L
260, 11.10.2003., 37. lpp.)
Padomes Direktīva2003/110/EK
(2003.gada 25.novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai
veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26.
lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004
(2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla
izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.)
Padomes Lēmums Nr. 2004/466/EK
(2004. gada 29. aprīlis), ar kuru groza Kopējo rokasgrāmatu, lai
iekļautu noteikumus par mērķtiecīgām robežu kontrolēm attiecībā
uz pavadītiem nepilngadīgiem bērniem (OV L 157, 30.4.2004., 136.
lpp.)
Padomes Direktīva 2004/82/EK
(2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus
par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.)
Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004.
gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no
divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu
piederīgos, uz kuriem divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā
attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28.
lpp.)
Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004.
gada 29. aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas grozīšanu (OV L 261,
6.8.2004., 36. lpp.)
Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004.
gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS)
(OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.)
Padomes Regula (EK) 2007/2004
(2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas aģentūru
operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2133/2004
(2004. gada 13. decembris) par prasību dalībvalstu kompetentām
iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas
dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par
saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un
Kopējā rokasgrāmatā (OV L 369, 16.12.2004., 5 lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004
(2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas
standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV
L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)
1 OVL239, 22.9.2000., 13. lpp.
2 OVL239, 22.9.2000., 19. lpp.
Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr.
871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).
3 OVL176, 10.7.1999., 36. lpp.
4 OVL176, 10.7.1999., 35. lpp.
5 OVL15, 20.1.2000., 2. lpp.
6 OVL15, 20.1.2000., 1. lpp.
7 Kamēr šis nolīgums vēl nav noslēgts –
tiktāl, ciktāl to piemēro provizoriski.
iii pielikums
Pievienošanās
akta 19. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu
pielāgojumi
1.
UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS
I. KOPIENAS
PREČU ZĪME
31994 R 0040: Padomes Regula(EK)
Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi
(OVL11, 14.1.1994., 1.lpp.), ko groza:
– 31994 R 3288: Padomes
22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3288/94 (OVL349, 31.12.1994.,
83.lpp.),
– 32003 R 0807: Padomes 14.4.2003.
Regula (EK) Nr. 807/2003 (OVL122, 16.5.2003., 36.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32003 R 1653: Padomes 18.6.2003.
Regula (EK) Nr. 1653/2003 (OVL245, 29.9.2003., 36.lpp.),
– 32003 R 1992: Padomes
27.10.2003. Regula (EK) Nr. 1992/2003 (OVL296, 14.11.2003.,
1.lpp.),
– 32004 R 0422: Padomes 19.2.2004.
Regula (EK) Nr. 422/2004 (OVL70, 9.3.2004., 1.lpp.).
Regulas 159.apanta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas
Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas,
Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk
“jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas preču zīme,
kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai
pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz
iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu
tās vienādu darbību visā Kopienā.”.
II. PAPILDU
AIZSARDZĪBAS SERTIFIKĀTI
1. 31992 R 1768: Padomes Regula
(EEK) Nr. 1768/92 (1992. gada 18. jūnijs) par papildu
aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OVL182, 2.7.1992.,
1.lpp.), ko groza:
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās
(OVC241, 29.8.1994., 21.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
a) Regulas 19.a pantam pievieno
šādus punktus:
“k) ikvienām zālēm, ko aizsargā
spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā
zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Bulgārijā
piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta
saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos pēc pievienošanās
dienas;
l) ikvienām zālēm, ko aizsargā
spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā
zālēm ir saņemta pēc 2000. gada 1. janvāra, var Rumānijā piešķirt
sertifikātu. Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā
paredzētais termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var
iesniegt sešu mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās
dienā.”.
b) Regulas 20. panta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šo regulu piemēro attiecībā uz
papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo
valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas
Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā,
Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.
2. 31996 R 1610: Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula(EK) Nr. 1610/96 (1996. gada
23.jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu
attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OVL198, 8.8.1996.,
30.lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
a) Regulas 19.a pantam pievieno
šādus punktus:
“k) ikvienam augu aizsardzības
līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā
tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta
pēc 2000. gada 1.janvāra, var Bulgārijā piešķirt sertifikātu ar
nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts
sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas;
l) ikvienam augu aizsardzības
līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā
tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta
pēc 2000. gada 1.janvāra, var Rumānijā piešķirt sertifikātu.
Gadījumos, kad ir beidzies 7. panta 1. punktā paredzētais
termiņš, pieteikumu sertifikāta saņemšanai var iesniegt sešu
mēnešu termiņā, kas sākas, vēlākais, pievienošanās dienā.”.
b) Regulas 20. panta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šo regulu piemēro attiecībā uz
papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo
valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas
Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā,
Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”.
III. KOPIENAS
DIZAINPARAUGI
32002 R 0006: Padomes Regula (EK)
Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas
dizainparaugiem (OVL3, 5.1.2002., 1.lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
Regulas 110.apanta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas
Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas,
Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk
“jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas
dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai
pieteikti pirms attiecīgās pievienošanās dienas, attiecas arī uz
iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu
tās vienādu darbību visā Kopienā.”.
2. LAUKSAIMNIECĪBA
1. 31989 R 1576: Padomes Regula
(EEK) Nr. 1576/89 (1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus
noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu
un noformējumu (OVL160, 12.6.1989., 1.lpp.) un ko groza:
– 31992 R 3280: Padomes 9.11.1992.
Regula (EEK) Nr. 3280/92 (OVL327, 13.11.1992., 3.lpp.),
– 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta
un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/94 (OV L 366,
31.12.1994., 1.lpp.),
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās
(OVC241, 29.8.1994., 21.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
a) Regulas 1. panta 4. punkta i)
apakšpunktam pievieno šādu punktu:
“5) Vienīgi attiecībā uz
alkoholiskiem dzērieniem, kas ražoti Rumānijā, nosaukumu “augļu
alkohols” var aizstāt ar norādi “Pălincă”.”;
b) Regulas II pielikumu papildina
ar šādiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem:
– 4. punktā – “Vinars
Târnave”, „Vinars Vaslui”, „Vinars
Murfatlar”, „Vinars Vrancea”, „Vinars
Segarcea”;
– 6. punktā – “Сунгурларска
гроздова ракия / Гроздова ракия от Сунгурларе /
Sungurlarska grozdova rakiya / Grozdova rakiya no
Sungurlare”, “Сливенска перла (Сливенска
гроздова ракия / Гроздова ракия от Сливен) /
Slivenska perla (Slivenska grozdova rakiya /
Grozdova rakiya from Sliven)”, “Стралджанска мускатова
ракия / Мускатова ракия от Стралджа / Straldjanska
muscatova rakiya / Muscatova rakiya no
Straldja”, “Поморийска гроздова ракия / Гроздова
ракия от Поморие / Pomoriyska grozdova rakiya /
Grozdova rakiya no Pomorie”, “Русенска
бисерна гроздова ракия / Бисерна гроздова ракия от
Русе / Rusenska biserna grozdova rakiya /
Biserna grozdova rakiya no Ruse”, “Бургаска
мускатова ракия / Мускатова ракия от Бургас /
Bourgaska muscatova rakiya / Muscatova rakiya no
Bourgas”, “Добруджанска мускатова ракия /
Мускатова ракия от Добруджа / Dobrudjanska
muscatova rakiya / Muscatova rakiya no
Dobrudja”, “Сухиндолска гроздова ракия /
Гроздова ракия от Сухиндол / Suhindolska grozdova
rakiya / Grozdova rakiya no Suhindol”,
“Карловска гроздова ракия / Гроздова pакия от
Карлово / Karlovska grozdova rakiya / Grozdova
rakiya no Karlovo”;
– 7. punktā – “Троянска сливова
ракия / Сливова ракия от Троян / Troyanska slivova
rakiya / Slivova rakiya no Troyan”,
“Силистренска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от
Силистра / Silistrenska kaysieva rakiya / Kaysieva
rakiya no Silistra”, “Тервелска кайсиева
ракия / Кайсиева ракия от Тервел / Tervelska
kaysieva rakiya / Kaysieva rakiya no Tervel”,
“Ловешка сливова ракия / Сливова ракия от Ловеч /
Loveshka slivova rakiya / Slivova rakiya no
Lovech”, “Ţuică Zetea de Medieşu Aurit”, “Ţuică
de Valea Milcovului”, “Ţuică de Buzău”, “Ţuică de
Argeş”, “Ţuică de Zalău”, “Ţuică ardelenească de
Bistriţa”, “Horincă de Maramureş”, “Horincă de
Cămârzan”, “Horincă de Seini”, “Horincă de
Chioar”, “Horincă de Lăpuş”, “Turţ de Oaş”,
“Turţ de Maramureş”.
2. 31991 R 1601: Padomes Regula
(EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka
vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus
saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu
definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149,
14.6.1991., 1.lpp.) un ko groza:
– 31992 R 3279: Padomes 9.11.1992.
Regula (EEK) Nr. 3279/92 (OVL327, 13.11.1992., 1.lpp.),
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās (OV C
241, 29.8.1994., 21.lpp.),
– 31994 R 3378: Eiropas Parlamenta
un Padomes 22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3378/1994 (OVL366,
31.12.1994., 1.lpp.),
– 31996 R 2061: Eiropas Parlamenta
un Padomes 8.10.1996. Regula (EK) Nr. 2061/2001 (OVL277,
30.10.1996., 1.lpp.),
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
Regulas 2. panta 3. punktā pēc h)
apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:
“i) Pelin – aromatizēts
vīnu saturošs dzēriens, kas iegūts no baltvīna vai sarkanvīna,
koncentrētas vīnogu misas, vīnogu sulas (vai biešu cukura) un
īpašas zāļu tinktūras, ar spirta tilpumkoncentrāciju ne mazāku
par 8,5 %, ar cukura saturu, ko izsaka kā invertcukuru, kura
īpatsvars ir 45–50 grami litrā, un ar kopējo skābumu, ko izsaka
kā vīnskābi, ne mazāku par 3 gramiem litrā.”
un i) apakšpunktu pārdēvē par j)
apakšpunktu.
3. 31992 R 2075: Padomes Regula
(EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus
kopīgo organizāciju (OVL215, 30.7.1992., 70.lpp.), ko groza:
– 11994 N: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Austrijas Republikas,
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās
(OVC241, 29.8.1994., 21.lpp.),
– 31994 R 3290: Padomes
22.12.1994. Regula (EK) Nr. 3290/94 (OVL349, 31.12.1994.,
105.lpp.),
– 31995 R 0711: Padomes 27.3.1995.
Regula (EK) Nr. 711/95 (OVL73, 1.4.1995., 13.lpp.),
– 31996 R 0415: Padomes 4.3.1996.
Regula (EK) Nr. 415/96 (OVL59, 8.3.1996., 3.lpp.),
– 31996 R 2444: Padomes
17.12.1996. Regula (EK) Nr. 2444/96 (OVL333, 21.12.1996.,
4.lpp.),
– 31997 R 2595: Padomes
18.12.1997. Regula (EK) Nr. 2595/97 (OVL351, 23.12.1997.,
11.lpp.),
– 31998 R 1636: Padomes 20.7.1998.
Regula (EK) Nr. 1636/98 (OVL210, 28.7.1998., 23.lpp.),
– 31999 R 0660: Padomes 22.3.1999.
Regula (EK) Nr. 660/1999 (OVL83, 27.3.1999., 10.lpp.),
– 32000 R 1336: Padomes 19.6.2000.
Regula (EK) Nr. 1336/2000 (OVL154, 27.6.2000., 2.lpp.),
– 32002 R 0546: Padomes 25.3.2002.
Regula (EK) Nr. 546/2002 (OVL84, 28.3.2002., 4.lpp.),
– 32003 R 0806: Padomes 14.4.2003.
Regula (EK) Nr. 806/2003 (OVL122, 16.5.2003., 1.lpp.),
– 32003 R 2319: Padomes
17.12.2003. Regula (EK) Nr. 2319/2003 (OVL345, 31.12.2003.,
17.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
a) Pielikuma V punktu „Saulē
kaltēta tabaka” papildina ar šādu tekstu:
“Molovata
Ghimpaţi
Bărăgan”.
b) Pielikuma VI punktu
“Basmas” papildina ar šādu tekstu:
“Djebel
Nevrokop
Dupnitsa
Melnik
Ustina
Harmanli
Krumovgrad
Iztochen Balkan
Topolovgrad
Svilengrad
Srednogorska
yaka”.
c) Pielikuma VIII punktu “Kaba
Koulak (klasiskā)” papildina ar šādu tekstu:
“Severna
Bulgaria
Tekne”.
4. 31996 R 2201: Padomes
Regula(EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un
dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (OVL297,
21.11.1996., 29.lpp.), ko groza:
– 31999 R 2701: Padomes
14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2701/1999 (OVL327, 21.12.1999.,
5.lpp.),
– 32000 R 2699: Padomes 4.12.2000.
Regula (EK) Nr. 2699/2000 (OVL311, 12.12.2000., 9.lpp.),
– 32001 R 1239: Padomes 19.6.2001.
Regula (EK) Nr. 1239/2001 (OVL171, 26.6.2001., 1.lpp.),
– 32002 R 0453: Komisijas
13.3.2002. Regula(EK) Nr. 453/2002 (OVL72, 14.3.2002.,
9.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32004 R 0386: Komisijas
1.3.2004. Regula (EK) Nr. 386/2004 (OVL64, 2.3.2003.,
25.lpp.).
Regulas III pielikumu aizstāj ar
šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
5. pantā
minētie pārstrādes limiti
Svaiga produkta
tīrais svars (tonnās)
|
|
|
Tomāti
|
Persiki
|
Bumbieri
|
|
Kopienas limiti
|
8 860 061
|
560 428
|
105 659
|
|
Valstu limiti
|
Bulgārija
|
156 343
|
17 843
|
n.a.
|
|
Čehijas Republika
|
12 000
|
1 287
|
11
|
|
Grieķija
|
1 211 241
|
300 000
|
5 155
|
|
Spānija
|
1 238 606
|
180 794
|
35 199
|
|
Francija
|
401 608
|
15 685
|
17 703
|
|
Itālija
|
4 350 000
|
42 309
|
45 708
|
|
Kipra
|
7 944
|
6
|
n.a.
|
|
Latvija
|
n.a.
|
n.a.
|
n.a.
|
|
Ungārija
|
130 790
|
1 616
|
1 031
|
|
Malta
|
27 000
|
n.a.
|
n.a.
|
|
Nīderlande
|
n.a.
|
n.a.
|
243
|
|
Austrija
|
n.a.
|
n.a.
|
9
|
|
Polija
|
194 639
|
n.a.
|
n.a.
|
|
Portugāle
|
1 050 000
|
218
|
600
|
|
Rumānija
|
50 390
|
523
|
n.a.
|
|
Slovākija
|
29 500
|
147
|
n.a.
|
|
n.a. = nav attiecināms
|
”.
5. 31998 R 2848: Komisijas
Regula(EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz
sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92
piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un
īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē
(OVL358, 31.12.1998., 17.lpp.), un ko groza:
– 31999 R 0510: Komisijas
8.3.1999. Regula (EK) Nr. 510/1999 (OVL60, 9.3.1993.,
54.lpp.),
– 31999 R 0731: Komisijas
7.4.1999. Regula (EK) Nr. 731/1999 (OVL93, 8.4.1999.,
20.lpp.),
– 31999 R 1373: Komisijas
25.6.1999. Regula (EK) Nr. 1373/1999 (OVL162, 26.6.1999.,
47.lpp.),
– 31999 R 2162: Komisijas
12.10.1999. Regula (EK) Nr. 2162/1999 (OVL265, 13.10.1999.,
13.lpp.),
– 31999 R 2637: Komisijas
14.12.1999. Regula (EK) Nr. 2637/1999 (OVL323, 15.12.1999.,
8.lpp.),
– 32000 R 0531: Komisijas
10.3.2000. Regula (EK) Nr. 531/2000 (OVL64, 11.3.2000.,
13.lpp.),
– 32000 R 0909: Komisijas
2.5.2000. Regula (EK) Nr. 909/2000 (OVL105, 3.5.2000.,
18.lpp.),
– 32000 R 1249: Komisijas
15.6.2000. Regula (EK) Nr. 1249/2000 (OVL142, 16.6.2000.,
3.lpp.),
– 32001 R 0385: Komisijas
26.2.2001. Regula (EK) Nr. 385/2001 (OVL57, 27.2.2001.,
18.lpp.),
– 32001 R 1441: Komisijas
16.7.2001. Regula (EK) Nr. 1441/2001 (OVL193, 17.7.2001.,
5.lpp.),
– 32002R0486: Komisijas 18.3.2002.
Regula (EK) Nr. 486/2002 (OVL76, 19.3.2002., 9.lpp.),
– 32002 R 1005: Komisijas
12.6.2002. Regula (EK) Nr. 1005/2002 (OVL153, 13.6.2002.,
3.lpp.),
– 32002 R 1501: Komisijas
22.8.2002. Regula (EK) Nr. 1501/2002 (OVL227, 23.8.2002.,
16.lpp.),
– 32002 R 1983: Komisijas
7.11.2002. Regula (EK) Nr. 1983/2002 (OVL306, 8.11.2002.,
8.lpp.),
– 32004 R 1809: Komisijas
18.10.2004. Regula (EK) Nr. 1809/2004 (OVL318, 19.10.2004.,
18.lpp.).
Regulas I pielikumu aizstāj ar
šādu pielikumu:
“I PIELIKUMS
GARANTIJAS
SLIEKŠŅA PROCENTI RAŽOTĀJU GRUPU ATZĪŠANAI
PA DALĪBVALSTĪM
VAI NOTEIKTIEM RAJONIEM
|
Ražotāju grupas
reģistrācijas dalībvalsts vai noteikts rajons
|
Procenti
|
|
Ražotāju grupas
reģistrācijas dalībvalsts vai noteikts rajons
|
Procenti
|
|
Vācija, Spānija (izņemot
Kastīliju un Leonu, Navarru un Kampeso zonu Basku zemē),
Francija (izņemot Ziemeļfranciju–Padekalē un Pikardiju),
Itālija, Portugāle (izņemot Azoru autonomo apgabalu),
Beļģija, Austrija, Rumānija
|
2 %
|
|
Grieķija (izņemot Ēpeiru),
Azoru autonomais apgabals (Portugāle),
Ziemeļfrancija–Padekalē un Pikardija (Francija), Bulgārija
(izņemot Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas
pašvaldība Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas,
Šumenas, Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General
Toševo, Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo
pašvaldības Ziemeļbulgārijas zonā
|
1 %
|
|
Kastīlija un Leona, Navarra
un Kampeso zona Basku zemē (Spānija), Ēpeira (Grieķija),
Banites, Zlatogradas, Madanas un Dospatas pašvaldība
Džebelas zonā un Veliki Preslavas, Varbitcas, Šumenas,
Smjadovo, Varnas, Dalgopolas, General Toševo,
Dobričas, Kavarnas, Krušari, Šablas un Antonovo pašvaldība
Ziemeļbulgārijas zonā
|
0,3 %
|
“
6. 31999 R 1493: Padomes
Regula(EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus
kopīgo organizāciju (OVL 179, 14.7.1999., 1.lpp.), ko groza:
– 32000 R 1622: Komisijas
24.7.2000. Regula(EK) Nr. 1622/2000 (OVL194, 31.7.2000.,
1.lpp.),
– 32000 R 2826: Padomes
19.12.2000. Regula (EK) Nr. 2826/2000 (OVL328, 23.12.2000.,
2.lpp.),
– 32001 R 2585: Padomes
19.12.2001. Regula (EK) Nr. 2585/2001 (OVL345, 29.12.2001.,
10.lpp.),
– 32003 R 0806: Padomes 14.4.2003.
Regula(EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32003 R 1795: Komisijas
13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OVL262, 14.10.2003.,
13.lpp.).
a) Regulas 6. pantam pievieno šādu
punktu:
“5. Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju – no jauna noteiktās stādīšanas tiesības piešķir
noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu ražošanai, un šīs
platības no pievienošanās dienas nepārsniedz 1,5 % no kopējās
izmantotās vīna dārzu platības, kas attiecībā uz Bulgāriju ir
2302,5 hektāri un attiecībā uz Rumāniju – 2830,5 hektāri. Šīs
tiesības piešķir no valsts rezerves, uz ko attiecas 5.
pants.”.
b) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“g) Rumānijā: Podişul
Transilvaniei zona”.
c) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 3. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu
teikumu:
“d) “Slovākijā – Tokay
reģions;
e) Rumānijā – ar vīnogulājiem
apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā
vai 5. punkta f) apakšpunktā.”.
d) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
“e) Bulgārijā – ar vīnogulājiem
apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina
(Дунавска равнина), Chernomorski Rayon
(Черноморски район), Rozova Dolina (Розова
долина);
f) Rumānijā – ar vīnogulājiem
apstādītas platības šādos reģionos: Dealurile Buzăului, Dealu
Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele
Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna
reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni.”.
e) Regulas III pielikuma (vīnogu
audzēšanas zonas) 6. punktam pievieno šādu daļu:
“Bulgārijā vīnogu audzēšanas zona
C III a) ir ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav
norādītas 5. punkta e) apakšpunktā.”.
f) Regulas V pielikuma D daļas 3.
punktā aiz vārdiem “kā arī Ungārijas” pievieno šādu tekstu:
“,Rumānijas”.
7. 32000 R 1673: Padomes
Regula(EK) Nr. 1673/2000 2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu
un kaņepju tirgu kopīgo organizāciju (OVL193, 29.7.2000.,
16.lpp.), kuru groza:
– 32002 R 0651: Komisijas
16.4.2002. Regula(EK) Nr. 651/2002 (OVL101, 17.4.2002.,
3.lpp.),
– 12003 T: Akta par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32003 R 1782: Padomes 29.9.2003.
Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OVL270, 21.10.2003., 1.lpp.),
– 32004 R 0393: Padomes 24.2.2004.
Regula (EK) Nr. 393/2004 (OVL65, 3.3.2004., 4.lpp.).
a) Regulas 3. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Attiecībā uz garo linšķiedru
nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80878 tonnas tirdzniecības
gadā, un to sadala visām dalībvalstīm kā valstij garantēto
daudzumu. Daudzumu sadala šādi:
– 13 800 tonnas Beļģijai,
– 13 tonnas Bulgārijai,
– 1923 tonnas Čehijas
Republikai,
– 300 tonnas Vācijai,
– 30 tonnas Igaunijai,
– 50 tonnas Spānijai,
– 55 800 tonnas Francijai,
– 360 tonnas Latvijai,
– 2263 tonnas Lietuvai,
– 4800 tonnas Nīderlandei,
– 150 tonnas Austrijai,
– 924 tonnas Polijai,
– 50 tonnas Portugālei,
– 42 tonnas Rumānijai,
– 73 tonnas Slovākijai,
– 200 tonnas Somijai,
– 50 tonnas Zviedrijai,
– 50 tonnas Apvienotajai
Karalistei.”.
b) Regulas 3. panta 2. punkta
ievaddaļu un a)apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
”2. Attiecībā uz īso linšķiedru un
kaņepju šķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 147265 tonnas
tirdzniecības gadā, par kuru var piešķirt atbalstu. Šo daudzumu
sadala šādi:
a) kā valstīm garantēto daudzumu
šādām dalībvalstīm:
– 10350 tonnas Beļģijai,
– 48 tonnas Bulgārijai,
– 2866 tonnas Čehijas
Republikai,
– 12800 tonnas Vācijai,
– 42 tonnas Igaunijai,
– 20000 tonnas Spānijai,
– 61350 tonnas Francijai,
– 1313 tonnas Latvijai,
– 3463 tonnas Lietuvai,
– 2061 tonnas Ungārijai,
– 5550 tonnas Nīderlandei,
– 2500 tonnas Austrijai,
– 462 tonnas Polijai,
– 1750 tonnas Portugālei,
– 921 tonnas Rumānijai,
– 189 tonnas Slovākijai,
– 2250 tonnas Somijai,
– 2250 tonnas Zviedrijai,
– 12 100 tonnas Apvienotajai
Karalistei.
Ungārijai noteiktais valstij
garantētais daudzums tomēr attiecas vienīgi uz kaņepju
šķiedru;”.
8. 32003 R 1782: Padomes Regula
(EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido
kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr.
1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr.
1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr.
1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270,
21.10.2003., 1.lpp.), ko groza:
– 32004 R 0021: Padomes
17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OVL5, 9.1.2004.,
8.lpp.),
– 32004 R 0583: Padomes 22.3.2004.
Regula (EK) Nr. 583/2004 (OVL91, 30.3.2004., 1.lpp.),
– 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004.
Lēmums 2004/281/EK (OVL93, 30.3.2004., 1.lpp.),
– 32004 R 0864: Padomes
29.4.2004. Regula (EK) Nr. 864/2004 (OVL161, 30.4.2004.,
48.lpp.).
a) Regulas 2.apanta g) apakšpunktu
aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“g) “jaunās dalībvalstis” ir
Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva,
Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.”.
b) Regulas 5. panta 2. punkta
pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu:
“Tomēr Bulgārija un Rumānija
nodrošina to, lai zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007.
gada 1. janvārī, tiktu saglabāta pastāvīgajām ganībām.”.
c) Regulas 54. panta 2. punkta
pirmās daļas beigās pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju datums, kas attiecas uz platībatkarīgā atbalsta
pieteikumu iesniegšanu, ir 2005. gada 30. jūnijs.”.
d) Regulas 71.g pantam pievieno
šādu punktu:
“9. Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju:
a) 2. punktā minētais trīs gadu
pārskata posms ir no 2002. gada līdz 2004. gadam;
b) 3. punkta a) apakšpunktā
minētais gads ir 2004. gads;
c) 4. punkta pirmajā daļā norāde
uz 2004. gadu un/vai 2005. gadu nozīmē 2005. gadu un/vai 2006.
gadu, un norādes uz 2004. gadu nozīmē 2005. gadu.”.
e) Regulas 71.h pantam pievieno
šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2003. gada 30. jūniju nozīmē 2005. gada 30.
jūniju.”.
f) Regulas 74. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Atbalstu piešķir par valsts
pamatplatībām tradicionālajās ražošanas zonās, kas uzskaitītas
Xpielikumā.
Pamatplatības ir šādas:
Bulgārija 21800 ha
Grieķija 617000 ha
Spānija 594000 ha
Francija 208000 ha
Itālija 1646000 ha
Kipra 6183 ha
Ungārija 2500 ha
Austrija 7000 ha
Portugāle 118000 ha
“.
g) Regulas 78. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Ar šo nosaka maksimālu
garantēto platību 1 648 000 ha apjomā, par ko var piešķirt
atbalstu.”.
h) Regulas 80. panta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Atbalsts atbilstīgi ražām
attiecīgajās dalībvalstīs ir šāds:
|
|
2004./2005. tirdzniecības
gadā
un gadījumā, ja piemēro
71. pantu (EUR/ha)
|
2005./2006. un turpmākajos
tirdzniecības gados
(EUR/ha)
|
|
Bulgārija
|
–
|
345,225
|
|
Grieķija
|
1 323,96
|
561,00
|
|
Spānija
|
1 123,95
|
476,25
|
|
Francijā:
– valsts pamatteritorija
– Franču Gviāna
|
971,73
1 329,27
|
411,75
563,25
|
|
Itālija
|
1 069,08
|
453,00
|
|
Ungārija
|
548,70
|
232,50
|
|
Portugāle
|
1 070,85
|
453,75
|
|
Rumānija
|
–
|
126,075
|
“.
i) Regulas 81. pantu aizstāj ar
šādu pantu:
“81. pants
Platības
Ar šo tiek noteikta katras
ražotājas dalībvalsts pamatplatība. Francijai tomēr nosaka divas
pamatplatības. Pamatplatības ir šādas:
Bulgārija 4166 ha
Grieķija 20333 ha
Spānija 104973 ha
Francijā:
– valsts pamatteritorija 19050
ha
– Franču Gviāna 4190 ha
Itālija 219588 ha
Ungārija 3222 ha
Portugāle 24667 ha
Rumānija 500 ha
Dalībvalsts var savu pamatplatību
vai pamatplatības sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās saskaņā ar
objektīviem kritērijiem.”.
j) Regulas 84. pantu aizstāj ar
šādu pantu:
“84. pants
Platības
1. Dalībvalsts piešķir Kopienas
atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina,
reizinot attiecīgās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā
noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 120,75.
2. Ar šo nosaka maksimālo
garantēto platību 829 229 ha apjomā.
3. Maksimālo garantēto platību,
kas minēta 2. punktā, sadala šādās valsts garantētajās
platībās:
|
Valsts garantētās platības
(VGP)
|
|
Beļģija
|
100 ha
|
|
Bulgārija
|
11984 ha
|
|
Vācija
|
1500 ha
|
|
Grieķija
|
41100 ha
|
|
Spānija
|
568200 ha
|
|
Francija
|
17300 ha
|
|
Itālija
|
130100 ha
|
|
Kipra
|
5100 ha
|
|
Luksemburga
|
100 ha
|
|
Ungārija
|
2900 ha
|
|
Nīderlande
|
100 ha
|
|
Austrija
|
100 ha
|
|
Polija
|
4200 ha
|
|
Portugāle
|
41300 ha
|
|
Rumānija
|
1645 ha
|
|
Slovēnija
|
300 ha
|
|
Slovākija
|
3100 ha
|
|
Apvienotā Karaliste
|
100 ha
|
4. Dalībvalsts var savu valsts
garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās saskaņā ar
objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā
ar ražošanu.”.
k) Regulas 95. panta 4. punktam
pievieno šādas daļas:
“Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju šā punkta pirmajā daļā minētie kopējie daudzumi ir
noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 I pielikuma f)
tabulā, un tos pārskata saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.
1788/2003 6. panta 1. punkta sesto daļu.
Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju
šā punkta pirmajā daļā minētais 12 mēnešu laikposms ir
2006./2007. gads.”.
l) Regulas 103. panta otrajai
daļai pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju šo punktu piemēros ar nosacījumu, ka vienoto
platībmaksājuma shēmu piemēro 2007. gadā un ka ir izmantotas
tiesības izvēlēties piemērot 66. pantu.”.
m) Regulas 105. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Piemaksu platībatkarīgajam
maksājumam:
– 291 EUR/ha par 2005./2006.
tirdzniecības gadu,
– 285 EUR/ha par 2006./2007.
tirdzniecības gadu un turpmākajiem gadiem,
maksā par platību, kas paredzēta
cietajiem kviešiem tradicionālajās ražošanas zonās, kuras
uzskaitītas X pielikumā, ievērojot šādus ierobežojumus:
|
|
(hektāri)
|
|
Bulgārija
|
21 800
|
|
Grieķija
|
617 000
|
|
Spānija
|
594 000
|
|
Francija
|
208 000
|
|
Itālija
|
1 646 000
|
|
Kipra
|
6 183
|
|
Ungārija
|
2 500
|
|
Austrija
|
7 000
|
|
Portugāle
|
118 000
|
“.
n) Regulas 108. panta otrajai
daļai pievieno šādu tekstu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras
2005. gada 30. jūnijā bija pastāvīgas ganības, pastāvīgi tika
audzēti kultūraugi vai koki vai kura tika izmantota ar
lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem.”.
o) Regulas 110.c panta 1. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“1. Ar šo tiek noteikta valsts
pamatplatība:
– Bulgārijai: 10237 ha
– Grieķijai: 370000 ha
– Spānijai: 70000 ha
– Portugālei: 360 ha.”.
p) Regulas 110.cpanta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Atbalsta summa par katru
hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir:
– Bulgārijā: EUR 263;
– Grieķijā: EUR 594 300 000
hektāriem un EUR 342,85 atlikušajiem 70000hektāriem,
– Spānijā: EUR 1039;
– Portugālē: EUR 556.”;
q) Regulas 116. panta 4. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
«4. Piemēro šādus maksimāli
pieļaujamos daudzumus:
|
Dalībvalsts
|
Tiesības (x 1 000)
|
|
Beļģija
|
70
|
|
Bulgārija
|
2 058,483
|
|
Čehijas Republika
|
66,733
|
|
Dānija
|
104
|
|
Vācija
|
2 432
|
|
Igaunija
|
48
|
|
Grieķija
|
11 023
|
|
Spānija
|
19 580
|
|
Francija
|
7 842
|
|
Īrija
|
4 956
|
|
Itālija
|
9 575
|
|
Kipra
|
472,401
|
|
Latvija
|
18,437
|
|
Lietuva
|
17,304
|
|
Luksemburga
|
4
|
|
Ungārija
|
1 146
|
|
Malta
|
8,485
|
|
Nīderlande
|
930
|
|
Austrija
|
206
|
|
Polija
|
335,88
|
|
Portugāle
|
2 690
|
|
Rumānija
|
5 880,620
|
|
Slovēnija
|
84,909
|
|
Slovākija
|
305,756
|
|
Somija
|
80
|
|
Zviedrija
|
180
|
|
Apvienotā Karaliste
|
19 492
|
|
Kopā
|
89 607,008
|
“;
r) Regulas 123. panta 8. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“8. Piemēro šādus reģionālos
maksimāli pieļaujamos daudzumus:
|
Beļģija
|
235 149
|
|
Bulgārija
|
90 343
|
|
Čehijas Republika
|
244 349
|
|
Dānija
|
277 110
|
|
Vācija
|
1 782 700
|
|
Igaunija
|
18 800
|
|
Grieķija
|
143 134
|
|
Spānija
|
713 999*
|
|
Francija
|
1 754 732**
|
|
Īrija
|
1 077 458
|
|
Itālija
|
598 746
|
|
Kipra
|
12 000
|
|
Latvija
|
70 200
|
|
Lietuva
|
150 000
|
|
Luksemburga
|
18 962
|
|
Ungārija
|
94 620
|
|
Malta
|
3 201
|
|
Nīderlande
|
157 932
|
|
Austrija
|
373 400
|
|
Polija
|
926 000
|
|
Portugāle
|
175 075***
|
|
Rumānija
|
452 000
|
|
Slovēnija
|
92 276
|
|
Slovākija
|
78 348
|
|
Somija
|
250 000
|
|
Zviedrija
|
250 000
|
|
Apvienotā Karaliste
|
1 419 811****
|
* Neierobežojot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.
** Neierobežojot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.
*** Neierobežojot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.
**** Šo maksimālo apjomu uz laiku
palielina pa 100000līdz 1519811līdz laikam, kad ir iespējams
izvest dzīvos dzīvniekus, kas nav sasnieguši sešu mēnešu
vecumu.”.
s) Regulas 126. panta 5. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“5. Piemēro šādus valstīm
noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus:
|
Beļģija
|
394 253
|
|
Bulgārija
|
16 019
|
|
Čehijas Republika
|
90 300
|
|
Dānija
|
112 932
|
|
Vācija
|
639 535
|
|
Igaunija
|
13 416
|
|
Grieķija
|
138 005
|
|
Spānija*
|
1 441 539
|
|
Francija**
|
3 779 866
|
|
Īrija
|
1 102 620
|
|
Itālija
|
621 611
|
|
Kipra
|
500
|
|
Latvija
|
19 368
|
|
Lietuva
|
47 232
|
|
Luksemburga
|
18 537
|
|
Ungārija
|
117 000
|
|
Malta
|
454
|
|
Nīderlande
|
63 236
|
|
Austrija
|
375 000
|
|
Polija
|
325 581
|
|
Portugāle***
|
416 539
|
|
Rumānija
|
150 000
|
|
Slovēnija
|
86 384
|
|
Slovākija
|
28 080
|
|
Somija
|
55 000
|
|
Zviedrija
|
155 000
|
|
Apvienotā Karaliste
|
1 699 511
|
* Neierobežojot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1454/2001.
** Neierobežojot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1452/2001.
*** Neierobežojot īpašās normas, kas
paredzētas Regulā (EK) Nr. 1453/2001.”.
t) Regulas 130. panta 3. punkta
otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Jaunajām dalībvalstīm noteiktais
valsts maksimāli pieļaujamais daudzums ir tāds, kā norādīts šajā
tabulā:
|
|
Buļļi,
vērši, govis un teles
|
Teļi, kas ir 1 līdz 8mēnešus
veci un kuru kautsvars ir līdz 185 kg
|
|
Bulgārija
|
22 191
|
101 542
|
|
Čehijas Republika
|
483 382
|
27 380
|
|
Igaunija
|
107 813
|
30 000
|
|
Kipra
|
21 000
|
–
|
|
Latvija
|
124 320
|
53 280
|
|
Lietuva
|
367 484
|
244 200
|
|
Ungārija
|
141 559
|
94 439
|
|
Malta
|
6 002
|
17
|
|
Polija
|
1 815 430
|
839 518
|
|
Rumānija
|
1 148 000
|
85 000
|
|
Slovēnija
|
161 137
|
35 852
|
|
Slovākija
|
204 062
|
62 841.
|
«.
u) Regulas 143.apantam pievieno
šādu daļu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto
pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu
apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka 2004.
gada 30. aprīlī:
– 25% – 2007. gadā,
– 30% – 2008. gadā,
– 35% – 2009. gadā,
– 40% – 2010. gadā,
– 50% – 2011. gadā,
– 60% – 2012. gadā,
– 70% – 2013. gadā,
– 80% – 2014. gadā,
– 90% – 2015. gadā,
– 100% no 2016. gada.”.
v) Regulas 143.b panta 4. punktam
pievieno šādu daļu:
“Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā
platībmaksājuma shēma, ir daļa no tajās izmantotās
lauksaimniecības zemes platības, kas tiek uzturēta labā
lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība tiek
vai netiek izmantota ražošanā, un kuru attiecīgos gadījumos
koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko Bulgārija un
Rumānija nosaka pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.”.
w) Regulas 143.bpanta 9. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
«9. Katrai jaunajai dalībvalstij
vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanas laikposmā
līdz 2006. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes
pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Tomēr
attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju vienotā platībmaksājuma shēma
ir pieejama piemērošanas laikposmā līdz 2009. gada beigām ar
iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja
minētās dalībvalstis to lūdz. Ņemot vērā 11. punktu, ikviena
jaunā dalībvalsts piemērošanas laikposma pirmā vai otrā gada
beigās var pieņemt lēmumu pārtraukt šīs shēmas piemērošanu. Par
savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu
jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai līdz pēdējā piemērošanas
gada 1. augustam.”.
x) Regulas 143.b panta 11. punktam
pievieno šādu daļu:
“Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā
platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2011. gadam, piemēro
procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 143.apanta otrajā daļā. Ja
atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b)apakšpunktu, vienotā
platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo
daļu, kas 2011. gadam noteikta 143.apanta otrajā daļā, piemēro
līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada
beigām.”.
y) Regulas 143.c panta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“2. Jaunajām dalībvalstīm ir
iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos
maksājumus, piešķirot:
a) attiecībā uz visiem tiešajiem
maksājumiem, 2004. gadā – līdz 55% no tiešo maksājumu līmeņa
Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005. gadā –
līdz 60 %, 2006. gadā – līdz 65 % un no 2007. gada – līdz
30procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas
attiecīgajam gadam noteikts 143.apantā. Ciktāl tas attiecas uz
Bulgāriju un Rumāniju, piemēro šādus noteikumus: 2007. gadā –
līdz 55% no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz
2004. gada 30. aprīli, 2008. gadā – līdz 60%, 2009. gadā – līdz
65% un no 2010. gada – līdz 30procentu punktiem papildus
piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts
143.apanta otrajā daļā. Tomēr Čehijas Republika var tiešos
maksājumus kartupeļu cietes ražošanas nozarē papildināt līdz 100%
no Kopienā piemērojamā tiešo maksājumu apjoma, kāds tas ir 2004.
gada 30. aprīlī. Tomēr attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas
minēti šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļā, piemēro šādas maksimālās
procentu likmes: 2004. gadā – 85%, 2005. gadā – 90%, 2006. gadā –
95% un 2007. gadā – 100%. Ciktāl tas attiecas uz Bulgāriju un
Rumāniju, piemēro šādas maksimālās procentu likmes: 2007. gadā –
85%, 2008. gadā – 90%, 2009. gadā – 95% un no 2010. gadā –
100%;
vai
b) i) attiecībā uz tiešajiem
maksājumiem, kas nav vienotā maksājuma shēmas maksājumi, par
10procenta punktiem palielinātu tāda tiešā atbalsta kopējo
apjomu, ko jaunajā dalībvalstī lauksaimniekam attiecībā uz
konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt 2003.
kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr
attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads.
Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006.
kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10
procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20
procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007.
gada;
ii) attiecībā uz vienreizējā
maksājuma shēmu papildu valsts tiešā atbalsta kopapjoms, ko jaunā
dalībvalsts var piešķirt konkrētā gadā, nepārsniedz noteikto
finanšu līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība
starp:
– KLP veida valsts tiešā atbalsta
kopapjomu, kas būtu pieejams attiecīgajā jaunajā dalībvalstī
2003. kalendārajā gadā vai – attiecībā uz Lietuvu 2002.
kalendārajā gadā, ikreiz palielinot par 10procenta punktiem.
Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju references gads ir 2006.
kalendārais gads. Attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10
procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20
procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007.
gada,
un
– attiecīgajai jaunajai
dalībvalstij VIIIa pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo
apjomu, ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar 64. panta 2.
punktu un 70. panta 2. punktu.
Lai aprēķinātu pirmajā ievilkumā
minēto kopapjomu, aprēķinā ietver valsts tiešos maksājumus un/vai
tās sastāvdaļas, kas atbilst Kopienas tiešajiem maksājumiem,
un/vai tās sastāvdaļas, kas tika ņemtas vērā, saskaņā ar 64.
panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu un 71.c pantu aprēķinot
attiecīgajai jaunajai dalībvalstij noteikto faktisko maksimāli
pieļaujamo apjomu.
Attiecībā uz katru konkrēto tiešo
maksājumu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vai nu a) vai
b) iespēju.
Kopējais tiešais atbalsts, ko
lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc
pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgiem tiešajiem maksājumiem,
ieskaitot valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā
atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar
atbilstīgo tiešo maksājumu, kādu attiecīgajā laikā Kopienā
piemēro dalībvalstīm un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.”.
z) Regulas 154.apanta 2. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
«2. Pasākumus, kas minēti
1.punktā, var noteikt laikposmā, kas sākas 2004.gada 1.maijā un
beidzas 2009.gada 30.jūnijā, un pēc minētā datuma tie nav spēkā.
Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju laikposms sākas 2007.
gada 1. janvārī un beidzas 2011. gada 31. decembrī. Padome pēc
Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu,
var pagarināt šos laikposmus.”.
aa) Regulas III pielikumā pievieno
šādas zemsvītras piezīmes:
A punkta nosaukumam:
“* Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2005. gadu jālasa kā norāde uz pirmo gadu, kad
piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”;
B punkta nosaukumam:
“* Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2006. gadu jālasa kā norāde uz otro gadu, kad
piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”;
un C punkta nosaukumam:
„* Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju norāde uz 2007. gadu jālasa kā norādi uz trešo gadu, kad
piemēro vienreizējā maksājuma shēmu.”.
ab) Regulas VIII.Apielikumu
aizstāj ar šādu pielikumu:
“VIII.A PIELIKUMS
Valstij
noteiktais maksimālie pieļaujamais daudzums, kas minēts 71.c
pantā
Maksimālie
pieļaujamie daudzumi ir aprēķināti, ievērojot 143.apantā
paredzēto pieaugumu shēmu, un tādēļ tie nav jāsamazina.
(miljonos
EUR)
|
Kalendārais gads
|
Bulgārija
|
Čehijas Republika
|
Igaunija
|
Kipra
|
Latvija
|
Lietuva
|
Ungārija
|
Malta
|
Polija
|
Rumānija
|
Slovēnija
|
Slovākija
|
|
2005
|
–
|
228,8
|
23,4
|
8,9
|
33,9
|
92,0
|
350,8
|
0,67
|
724,6
|
–
|
35,8
|
97,7
|
|
2006
|
–
|
266,7
|
27,3
|
12,5
|
39,6
|
107,3
|
420,2
|
0,83
|
881,7
|
–
|
41,9
|
115,4
|
|
2007
|
200,3
|
343,6
|
40,4
|
16,3
|
55,6
|
146,9
|
508,3
|
1,64
|
1 140,8
|
440,0
|
56,1
|
146,6
|
|
2008
|
240,4
|
429,2
|
50,5
|
20,4
|
69,5
|
183,6
|
634,9
|
2,05
|
1 425,9
|
527,9
|
70,1
|
183,2
|
|
2009
|
281,0
|
514,9
|
60,5
|
24,5
|
83,4
|
220,3
|
761,6
|
2,46
|
1 711,0
|
618,1
|
84,1
|
219,7
|
|
2010
|
321,2
|
600,5
|
70,6
|
28,6
|
97,3
|
257,0
|
888,2
|
2,87
|
1 996,1
|
706,4
|
98,1
|
256,2
|
|
2011
|
401,4
|
686,2
|
80,7
|
32,7
|
111,2
|
293,7
|
1014,9
|
3,28
|
2 281,1
|
883,0
|
112,1
|
292,8
|
|
2012
|
481,7
|
771,8
|
90,8
|
36,8
|
125,1
|
330,4
|
1141,5
|
3,69
|
2 566,2
|
1 059,6
|
126,1
|
329,3
|
|
2013
|
562,0
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 236,2
|
140,2
|
365,9
|
|
2014
|
642,3
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 412,8
|
140,2
|
365,9
|
|
2015
|
722,6
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 589,4
|
140,2
|
365,9
|
|
turpmākie gadi
|
802,9
|
857,5
|
100,9
|
40,9
|
139,0
|
367,1
|
1268,2
|
4,10
|
2 851,3
|
1 766,0
|
140,2
|
365,9
|
“.
ac) Regulas Xpielikumam pievieno
šādu tekstu:
“BULGĀRIJA
Starozagorski
Haskovski
Slivenski
Yambolski
Burgaski
Dobrichki
Plovdivski”.
ad) Regulas XIB pielikumu aizstāj
ar šādu pielikumu:
“XIB PIELIKUMS
Valsts laukaugu pamatplatības un
atsauces ražas jaunajās dalībvalstīs, kā minēts
101. un 103. pantā
|
|
Pamatplatība (hektāros)
|
Atsauces ražas (t/ha)
|
|
Bulgārija
|
2 625 258
|
2,90
|
|
Čehijas Republika
|
2 253 598
|
4,20
|
|
Igaunija
|
362 827
|
2,40
|
|
Kipra
|
79 004
|
2,30
|
|
Latvija
|
443 580
|
2,50
|
|
Lietuva
|
1 146 633
|
2,70
|
|
Ungārija
|
3 487 792
|
4,73
|
|
Malta
|
4 565
|
2,02
|
|
Polija
|
9 454 671
|
3,00
|
|
Rumānija
|
7 012 666
|
2,65
|
|
Slovēnija
|
125 171
|
5,27
|
|
Slovākija
|
1 003 453
|
4,06
|
“.
9. 32003 R 1788: Padomes Regula
(EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka
maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 270, 21.10.2003.,
123.lpp.), kuru groza:
– 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004.
Lēmums 2004/281/EK (OVL93, 30.3.2004., 1.lpp.),
a) Regulas 1. panta 4. punktam
pievieno šādu daļu:
“Bulgārijai un Rumānijai izveido
īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts I pielikuma g)
tabulā. Šo rezervi atmaksā no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā,
par ko laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena
produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm.
Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp
piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā
ar 23.panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz
izvērtējumu par ziņojumiem, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz
līdz 2008.gada 31.decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā
restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences attiecīgās
valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas
saimniecības vajadzībām uz ražošanu tirgum.”.
b) Regulas 1. panta 5. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“5. “Attiecībā uz Bulgāriju,
Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju,
Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju norādītie valsts
references daudzumi ietver visu govs pienu vai piena ekvivalentu,
kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, kā noteikts
šīs regulas 5. pantā, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots
atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm
valstīm.”.
c) Regulas 1. pantam pievieno šādu
punktu:
“6. Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju maksājumu piemēro no 2007. gada 1. aprīļa.”.
d) Regulas 6. panta 1. punkta otro
un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:
“Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas
Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu,
Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju individuālie references
daudzumi ir izklāstīti I pielikuma f) tabulā.
Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas
Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu,
Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju 12 mēnešu laikposms
individuālo references daudzumu noteikšanai sākas: Ungārijai –
2001. gada 1. aprīlī, Maltai un Lietuvai – 2002. gada 1. aprīlī,
Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai –
2003. gada 1. aprīlī, Polijai un Slovēnijai – 2004. gada 1.
aprīlī un Bulgārijai un Rumānijai – 2006. gada 1. aprīlī.”.
e) Regulas 6. panta 1. punktam
pievieno šādu daļu:
“Attiecībā uz Bulgāriju un
Rumāniju kopējā apjoma sadalījumu piegādēm un tiešajai
tirdzniecībai, kā noteikts I pielikuma f) tabulā, Komisija
pārskata, pamatojoties uz 2006. gada faktiskajiem datiem par
piegādēm un tiešo tirdzniecību, un – vajadzības gadījumā – koriģē
saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”
f) Regulas 9. panta 2. punkta otro
daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas
Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju,
Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju references tauku saturs, kas
minēts 1. daļā, ir tāds pats kā references tauku saturs
daudzumos, kas ražotājiem piešķirti šādos datumos: Ungārijai –
2002. gada 31. martā, Lietuvai – 2003. gada 31. martā, Čehijas
Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai – 2004.
gada 31. martā un Polijai un Slovēnijai – 2005. gada 31. martā,
Bulgārijai un Rumānijai – 2007. gada 31. martā.”.
g) Regulas 9. panta 5. punktam
pievieno šādu daļu:
“Attiecībā uz Rumāniju references
tauku saturu, kas noteikts II pielikumā, Komisija pārskata,
pamatojoties uz datiem par visu 2004. gadu, un – vajadzības
gadījumā – koriģē saskaņā ar 23. panta 2. punktā paredzēto
procedūru.”.
h) Regulas I pielikuma d), e), f)
un g) tabulu aizstāj ar šādām tabulām:
“d) 2007./2008. gadam
|
Dalībvalsts
|
Daudzumi tonnās
|
|
Beļģija
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija
Vācija
Igaunija
Grieķija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Malta
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Apvienotā Karaliste
|
3 343 535,000
979 000,000
2 682 143,000
4 499 900,000
28 143 464,000
624 483,000
820 513,000
6 116 950,000
24 478 156,000
5 395 764,000
10 530 060,000
145 200,000
695 395,000
1 646 939,000
271 739,000
1 947 280,000
48 698,000
11 185 440,000
2 776 895,000
8 964 017,000
1 939 187,000
3 057 000,000
560 424,000
1 013 316,000
2 431 047,324
3 336 030,000
14 755 647,000
|
e) Laikposmā no 2008./2009. gada
līdz 2014./2015. gadam
|
Dalībvalsts
|
Daudzumi tonnās
|
|
Beļģija
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija
Vācija
Igaunija
Grieķija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Kipra
Latvija
|
3 360 087,000
979 000,000
2 682 143,000
4 522 176,000
28 282 788,000
624 483,000
820 513,000
6 116 950,000
24 599 335,000
5 395 764,000
10 530 060,000
145 200,000
695 395,000
|
|
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Malta
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Apvienotā Karaliste
|
1 646 939,000
273 084,000
1 947 280,000
48 698,000
11 240 814,000
2 790 642,000
8 964 017,000
1 948 550,000
3 057 000,000
560 424,000
1 013 316,000
2 443 069,324
3 352 545,000
14 828 597,000
|
f) References daudzumi piegādēm un
tiešajai tirdzniecībai, kas minēti 6. panta 1. punkta otrajā
daļā
|
Dalībvalsts
|
References daudzumi
piegādei, tonnās
|
References daudzumi tiešajai
tirdzniecībai, tonnās
|
|
Bulgārija
Čehijas Republika
Igaunija
Kipra
Latvija
Lietuva
Ungārija
Malta
|
722 000
2 613 239
537 188
141 337
468 943
1 256 440
1 782 650
48 698
|
257 000
68 904
87 365
3 863
226 452
390 499
164 630
–
|
|
Polija
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
|
8 500 000
1 093 000
467 063
990 810
|
464 017
1 964 000
93 361
22 506
|
g) Īpašās restrukturizācijas
rezerves daudzumi, kas minēti 1. panta 4. punktā
|
Dalībvalsts
|
Īpašās restrukturizācijas
rezerves daudzumi, tonnās
|
|
Bulgārija
Čehijas Republika
Igaunija
Latvija
Lietuva
Ungārija
Polija
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
|
39 180
55 788
21 885
33 253
57 900
42 780
416 126
188 400
16 214
27 472
|
“
i) Regulas II pielikuma tabulu
aizstāj ar šādu tabulu:
“REFERENCES TAUKU SATURS
|
Dalībvalsts
|
References tauku saturs
(g/kg)
|
|
Beļģija
Bulgārija
Čehijas Republika
Dānija
Vācija
Igaunija
Grieķija
Spānija
Francija
Īrija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Nīderlande
Austrija
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Somija
Zviedrija
Apvienotā Karaliste
|
36,91
39,10
42,10
43,68
40,11
43,10
36,10
36,37
39,48
35,81
36,88
34,60
40,70
39,90
39,17
38,50
42,36
40,30
39,00
37,30
35,93
41,30
37,10
43,40
43,40
39,70
|
“.
3. TRANSPORTA
POLITIKA
31996 L 0026: Padomes Direktīva
96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu
autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt
profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu
kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai
veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes
un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OVL124, 23.5.1996.,
1.lpp.), kuru groza:
– 31998L0076: Padomes 1.10.1998.
Direktīva98/76/EK (OVL277, 14.10.1998., 17.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OVL168, 1.5.2004., 35.lpp.).
a) Direktīvas 10. pantam pievieno
šādus punktus:
“11. Atkāpjoties no 3. punkta,
sertifikātus, kas Bulgārijā līdz pievienošanās dienai izdoti
autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem
tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja
pirmie minētie sertifikāti:
– pēc 2002. gada 19. novembra
izdoti kravu un pasažieru starptautisko autopārvadājumu veicējiem
saskaņā ar 2002. gada 31. oktobra Rīkojumu Nr. 11 par pasažieru
un kravu starptautiskiem autopārvadājumiem (“Valsts Vēstnesis”
Nr. 108, 2002. gada 19.novembrī);
– pēc 2002. gada 19. novembra
izdoti kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumu veicējiem
saskaņā ar 1999. gada 3. novembra Rīkojumu Nr. 33 par pasažieru
un kravu sabiedriskiem pārvadājumiem Bulgārijas teritorijā, kurā
grozījumi izdarīti 2002.gada 30. oktobrī (“Valsts Vēstnesis” Nr.
108, 2002. gada 19. novembrī).
12. Atkāpjoties no 3.punkta,
sertifikātus, kas Rumānijā līdz pievienošanās dienai izdoti
autopārvadājumu veicējiem, vienīgi tad uzskata par līdzvērtīgiem
tiem sertifikātiem, kas izdoti atbilstīgi šai direktīvai, ja
pirmie minētie sertifikāti pēc 2000.gada 28.janvāra izdoti kravu
un pasažieru starptautisko un iekšzemes autopārvadājumu veicējiem
atbilstīgi Transporta ministra 1999. gada 21. decembra Rīkojumam
Nr. 761 par to personu iecelšanu, apmācību un profesionālās
kompetences sertificēšanu, kuri pastāvīgi un faktiski koordinē
autopārvadājumu darbības.”.
b) Direktīvas 10.b panta otro daļu
aizstāj ar šādu daļu:
“Profesionālās kompetences
sertifikātus, kas minēti 10. panta 4. līdz 12. punktā, attiecīgās
dalībvalstis var izdot atkārtoti atbilstīgi sertifikāta paraugam
I.apielikumā.”.
4. NODOKĻU
POLITIKA
1. 31977 L 0388: Padomes Sestā
direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā
saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –
Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu
bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1.lpp.), kuru groza:
1) – 11979 H: Akts par
pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Grieķijas
Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 95.lpp.),
– 31980L0368: Padomes 26.3.1980.
Direktīva80/368/EEK (OVL90, 3.4.1980., 41.lpp.),
– 31984 L 0386: Padomes 31.7.1984.
Direktīva84/386/EEK (OVL208, 3.8.1984., 58.lpp.),
– 11985 I: Akta par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Spānijas Karalistes un
Portugāles Republikas pievienošanās (OJ L 302, 15.11.1985.,
167.lpp.),
– 31989 L 0465: Padomes 18.7.1989.
Direktīva89/465/EEK (OVL226, 3.8.1989., 21.lpp.),
– 31991 L 0680: Padomes
16.12.1991. Direktīva91/680/EEK (OVL376, 31.12.1991.,
1.lpp.),
– 31992 L 0077: Padomes
19.10.1992. Direktīva92/77/EEK (OVL316, 31.10.1992., 1.lpp.),
– 31992 L 0111: Padomes
14.12.1992. Direktīva92/111/EEK (OVL384, 30.12.1992.,
47.lpp.),
– 31994 L 0004: Padomes 14.2.1994.
Direktīva94/4/EK (OVL60, 3.3.1994., 14.lpp.),
– 31994 L 0005: Padomes 14.2.1994.
Direktīva94/5/EK (OVL60, 3.3.1994., 16.lpp.),
– 31994 L 0076: Padomes
22.12.1994. Direktīva94/76/EK (OVL365, 31.12.1994., 53.lpp.),
– 31995 L 0007: Padomes 10.4.1995.
Direktīva95/7/EK (OVL102, 5.5.1995., 18.lpp.),
– 31996 L 0042: Padomes 25.6.1996.
Direktīva96/42/EK (OVL170, 9.7.1996., 34.lpp.),
– 31996 L 0095: Padomes
20.12.1996. Direktīva96/95/EK (OVL338, 28.12.1996., 89.lpp.),
– 31998 L 0080: Padomes
12.10.1998. Direktīva98/80/EK (OVL281, 17.10.1998., 31.lpp.),
– 31999 L 0049: Padomes 25.5.1999.
Direktīva1999/49/EK (OVL139, 2.6.1999., 27.lpp.),
– 31999 L 0059: Padomes 17.6.1999.
Direktīva1999/59/EK (OVL162, 26.6.1999., 63.lpp.),
– 31999 L 0085: Padomes
22.10.1999. Direktīva1999/85/EK (OVL277, 22.10.1999.,
34.lpp.),
– 32000 L 0017: Padomes 30.3.2000.
Direktīva2000/17/EK (OVL84, 5.4.2000., 24.lpp.),
– 32000 L 0065: Padomes
17.10.2000. Direktīva2000/65/EK (OVL269, 21.10.2000.,
44.lpp.),
– 32001 L 0004: Padomes 19.1.2001.
Direktīva2001/4/EK (OVL22, 24.1.2001., 17.lpp.),
– 32001 L 0115: Padomes 20.12.
2001. Direktīva2001/115/EK (OVL15, 17.1.2002., 24.lpp.),
– 32002 L 0038: Padomes 7.5.2002.
Direktīva2002/38/EK (OVL128, 15.5.2002., 41.lpp.),
– 32002 L 0093: Padomes 3.12.2002.
Direktīva2002/93/EK (OVL331, 7.12.2002., 27.lpp.),
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.),
– 32003 L 0092: Padomes 7.10.2003.
Direktīva2003/92/EK (OVL260, 11.10.2003., 8.lpp.),
– 32004 L 0007: Padomes 20.1.2004.
Direktīva2004/7/EK (OVL27, 30.1.2004., 44.lpp.),
– 32004 L 0015: Padomes 10.2.2004.
Direktīva2004/15/EK (OVL52, 21.2.2004., 61.lpp.),
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OVL168, 1.5.2004., 35.lpp.).
Direktīvas 24.a pantā pirms
ievilkuma “– Čehijas Republikā: EUR 35 000” iekļauj šādu
ievilkumu:
“– Bulgārijā: EUR 25 600;”
un pēc ievilkuma “– Polijā – EUR
10 000” iekļauj šādu ievilkumu:
“– Rumānijā – EUR 35 000;”.
2. 31992 L 0083: Padomes Direktīva
92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams
akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OVL316,
31.10.1992., 21.lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akta par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
a) Direktīvas 22. panta 6. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“6. Etilspirtam, ko ražo augļu
audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta
ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem
pārsniedz 10hektolitrus gadā, Bulgārija un Čehijas Republika ir
tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka
par 50% no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai
augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro
tikai 30litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts
vienīgi pašu patēriņam.”.
b) Regulas 22. panta 7. punktu
aizstāj ar šādu punktu:
“7. Etilspirtam, ko ražo augļu
audzētāju spirta destilācijas rūpnīcās, kuru jauda spirta
ražošanai no augļu audzētāju saimniecību piegādātajiem augļiem
pārsniedz 10hektolitrus gadā, Ungārija, Rumānija un Slovākija ir
tiesīga piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mazāka
par 50% no valsts akcīzes nodokļa pamatlikmes etilspirtam. Katrai
augļu audzētāju saimniecībai samazināto nodokļa likmi piemēro
tikai 50litriem augļu alkohola gadā, ja šis alkohols paredzēts
vienīgi pašu patēriņam. Šos pasākumus Komisija pārskata 2015.
gadā un iesniedz Padomei ziņojumu par iespējamiem
grozījumiem.”.
IV PIELIKUMS
Pievienošanās
akta 20. pantā minētais saraksts:
papildu
pielāgojumi iestāžu pieņemtajos aktos
LAUKSAIMNIECĪBA
A. TIESĪBU AKTI
LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ
1. Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, Trešā daļa, II sadaļa, Lauksaimniecība
Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas
Parlamentu groza regulu, ar ko reglamentē cukura tirgu kopīgo
organizāciju, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas
pievienošanos, tādējādi pielāgojot cukura un izoglikozes kvotas,
kā arī maksimālos vajadzīgos jēlcukura piegādes daudzumus, kā
noteikts turpmāk sniegtajā tabulā, kurus var pielāgot tāpat kā
pielāgo pašreizējo dalībvalstu kvotas, lai nodrošinātu atbilstību
attiecīgajā laikā spēkā esošajiem cukura nozares tirgu kopīgās
organizācijas principiem un mērķiem.
Saskaņotie daudzumi
(tonnās)
|
|
Bulgārija
|
Rumānija
|
|
Cukura pamatdaudzums,
1
|
4752
|
109164
|
|
no kura: A
|
4320
|
99240
|
|
B
|
432
|
9924
|
|
Maksimālie vajadzīgie
piegādes daudzumi (noteikti kā baltais cukurs) jēlcukura
importam
|
198748
|
329636
|
|
Izoglikozes
pamatdaudzums,
2
|
56063
|
9981
|
|
no kura: A
|
56063
|
9790
|
|
B
|
0
|
191
|
1 Baltā cukura
tonnās.
2 Sausnas tonnās.
Ja Bulgārija 2006. gadā tā lūdz,
iepriekš minētos cukura pamatdaudzumus no A un B iedaļas pārnes
uz attiecīgajiem Bulgārijai noteiktajiem izoglikozes A un B
iedaļas pamatdaudzumiem.
2. 31998 R 2848: Komisijas
Regula(EK) Nr. 2848/98 (1998. gada 22. decembris), ar ko paredz
sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92
piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un
īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē
(OVL358, 31.12.1998., 17.lpp.), un ko groza:
– 31999 R 0510: Komisijas
8.3.1999. Regula(EK) Nr. 510/1999 (OVL60, 9.3.1999.,
54.lpp.),
– 31999 R 0731: Komisijas
7.4.1999. Regula(EK) Nr. 731/1999 (OVL93, 8.4.1999.,
20.lpp.),
– 31999 R 1373: Komisijas
25.6.1999. Regula(EK) Nr. 1373/1999 (OVL162, 26.6.1999.,
47.lpp.),
– 31999 R 2162: Komisijas
12.10.1999. Regula(EK) Nr. 2162/1999 (OVL265, 13.10.1999.,
13.lpp.),
– 31999 R 2637: Komisijas
14.12.1999. Regula(EK) Nr. 2637/1999 (OVL323, 15.12.1999.,
8.lpp.),
– 32000 R 0531: Komisijas
10.3.2000. Regula(EK) Nr. 531/2000 (OVL64, 11.3.2000.,
13.lpp.),
– 32000 R 0909: Komisijas
2.5.2000. Regula(EK) Nr. 909/2000 (OVL105, 3.5.2000.,
18.lpp.),
– 32000 R 1249: Komisijas
15.6.2000. Regula(EK) Nr. 1249/2000 (OVL142, 16.6.2000.,
3.lpp.),
– 32001 R 0385: Komisijas
26.2.2001. Regula(EK) Nr. 385/2001 (OVL57, 27.2.2001.,
18.lpp.),
– 32001 R 1441: Komisijas
16.7.2001. Regula(EK) Nr. 1441/2001 (OVL193, 17.7.2001.,
5.lpp.),
– 32002 R 0486: Komisijas
18.3.2002. Regula(EK) Nr. 486/2002 (OVL76, 19.3.2002.,
9.lpp.),
– 32002 R 1005: Komisijas
12.06.2002. Regula(EK) Nr. 1005/2002 (OVL153, 13.6.2002.,
3.lpp.),
– 32002 R 1501: Komisijas
22.08.2002. Regula(EK) Nr. 1501/2002 (OVL227, 23.8.2002.,
16.lpp.),
– 32002 R 1983: Komisijas
7.11.2002. Regula(EK) Nr. 1983/2002 (OVL306, 8.11.2002.,
8.lpp.),
– 32004 R 1809: Komisijas
18.10.2004. Regula(EK) Nr. 1809/2004 (OVL318, 19.10.2004.,
18.lpp.),
Vajadzības gadījumā un saskaņā ar
procedūru, kas paredzēta 23. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr.
2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo
organizāciju 1, Komisija
līdz pievienošanās dienai pieņem vajadzīgos grozījumus Kopienas
atzīto tabakas ražošanas apgabalu sarakstā, kas iekļauts Regulas
(EK) Nr. 2848/98 II pielikumā, lai ņemtu vērā Bulgārijas un
Rumānijas pievienošanos un jo īpaši lai šajā sarakstā iekļautu
noteiktos Bulgārijas un Rumānijas tabakas ražošanas
apgabalus.
3. 32003 R 1782: Padomes
Regula(EK) Nr.1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko
izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr.
1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr.
1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr.
1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270,
21.10.2003., 1. lpp.), ko groza:
– 32004 R 0021: Padomes
17.12.2003. Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8.
lpp.),
– 32004 R 0583: Padomes 22.3.2004.
Regula (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.),
– 32004 D 0281: Padomes 22.3.2004.
Regula (EK) Nr. 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.),
– 32004 R 0864: Padomes 29.4.2004.
Regula (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).
a) Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas
Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un
Rumānija atbalstu par sēklām varētu integrēt atbalsta shēmās, kas
paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV
A sadaļā.
i) Šajos noteikumos būs ietverts
šāds grozījums XIa pielikumā “Maksimālie pieļaujamie daudzumi
atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99.panta
3.punktā”, kurš pievienots Regulai (EK) Nr. 1782/2003, ko groza
Regula (E) Nr. 583/2004:
“PIELIKUMS XIa
Maksimālie
pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās
dalībvalstīs,
kas minēti
99.panta 3.punktā
(miljonos
EUR)
|
Kalendārais
gads
|
Bulgārija
|
Čehijas
Republika
|
Igaunija
|
Kipra
|
Latvija
|
Lietuva
|
Ungārija
|
Malta
|
Polija
|
Rumānija
|
Slovēnija
|
Slovākija
|
|
2005
|
-
|
0,87
|
0,04
|
0,03
|
0,10
|
0,10
|
0,78
|
0,03
|
0,56
|
-
|
0,08
|
0,04
|
|
2006
|
-
|
1,02
|
0,04
|
0,03
|
0,12
|
0,12
|
0,90
|
0,03
|
0,65
|
-
|
0,10
|
0,04
|
|
2007
|
0,11
|
1,17
|
0,05
|
0,04
|
0,14
|
0,14
|
1,03
|
0,04
|
0,74
|
0,19
|
0,11
|
0,05
|
|
2008
|
0,13
|
1,46
|
0,06
|
0,05
|
0,17
|
0,17
|
1,29
|
0,05
|
0,93
|
0,23
|
0,14
|
0,06
|
|
2009
|
0,15
|
1,75
|
0,07
|
0,06
|
0,21
|
0,21
|
1,55
|
0,06
|
1,11
|
0,26
|
0,17
|
0,07
|
|
2010
|
0,17
|
2,04
|
0,08
|
0,07
|
0,24
|
0,24
|
1,81
|
0,07
|
1,30
|
0,30
|
0,19
|
0,08
|
|
2011
|
0,22
|
2,33
|
0,10
|
0,08
|
0,28
|
0,28
|
2,07
|
0,08
|
1,48
|
0,38
|
0,22
|
0,09
|
|
2012
|
0,26
|
2,62
|
0,11
|
0,09
|
0,31
|
0,31
|
2,33
|
0,09
|
1,67
|
0,45
|
0,25
|
0,11
|
|
2013
|
0,30
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,53
|
0,28
|
0,12
|
|
2014
|
0,34
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,60
|
0,28
|
0,12
|
|
2015
|
0,39
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,68
|
0,28
|
0,12
|
|
2016
|
0,43
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,75
|
0,28
|
0,12
|
|
turpmākie gadi
|
0,43
|
2,91
|
0,12
|
0,10
|
0,35
|
0,35
|
2,59
|
0,10
|
1,85
|
0,75
|
0,28
|
0,12
|
“
ii) Sadalījums valstu
maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu, ir
šāds:
Saskaņotais sadalījums valstu
maksimālajiem daudzumiem sēklām, par ko maksā atbalstu
(tonnās)
|
|
Bulgārija
|
Rumānija
|
|
Rīsu sēklas (Oryza
sativa L.)
|
883,2
|
100
|
|
Sēklas, kas nav rīsu
sēklas
|
936
|
2 294
|
b) Padome ar kvalificētu balsu
vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas
Parlamentu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai Bulgārija un
Rumānija atbalstu par tabaku varētu integrēt atbalsta shēmās, kas
paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 6. nodaļā un IV
A sadaļā.
Sadalījums valstu garantētajiem
daudzumiem tabakai ir šāds:
Saskaņotais sadalījums valstu
garantētajiem daudzumiem tabakai
(tonnās)
|
|
Bulgārija
|
Rumānija
|
|
Kopsumma, no tā:
|
47 137
|
12 312
|
|
I Dūmos kaltēta tabaka
|
9 023
|
4 647
|
|
II Ēnā kaltēta gaišā
tabaka
|
3 208
|
2 370
|
|
V Saulē kaltēta tabaka
|
|
5 295
|
|
VI Basmas
|
31 106
|
|
|
VIII Kaba Koulak
|
3 800
|
|
B. TIESĪBU AKTI
VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ
31999 L 0105: Padomes Direktīva
1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā
materiāla tirdzniecību (OVL11, 15.1.2000., 17. lpp.).
Vajadzības gadījumā un saskaņā ar
Direktīvas 1999/105/EK 26. panta 3. punktā noteikto procedūru,
Komisija minētās direktīvas I pielikumu pielāgo attiecībā uz meža
sugām Pinus peuce Griseb., Fagus orientalis
Lipsky, Quercus frainetto Ten. un Tilia
tomentosa Moench.
1 OV L 215, 30.7.1992., 70.lpp.
V PIELIKUMS
Pievienošanās
akta 21. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
1.
UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, III daļas I sadaļa, Brīva preču aprite
ĪPAŠIE
PASĀKUMI
Attiecībā uz Bulgāriju vai
Rumāniju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta
īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir
iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm
nebija iespējams saņemt kādā no iepriekš uzskaitītajām jaunajām
dalībvalstīm, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents
vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu
attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstīs vai valstīs,
kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai papildu
aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles
jaunajā dalībvalstī pirmo reizi laidusi tirgū pati iepriekšminētā
persona, vai arī tas noticis ar viņas piekrišanu.
Ikviena persona, kas zāles, uz
kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot
dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai papildu
aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo
importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas
šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.
2. KONKURENCES
POLITIKA
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, III daļas IV sadaļas 1 nodaļa, Konkurences noteikumi
1. Turpmāk norādītās atbalsta
sistēmas un individuālo atbalstu, ko jaunajās dalībvalstīs ir
sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno
pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par esošo atbalstu
EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:
a) atbalsta pasākumi, kuru
īstenošana sākta pirms 1994. gada 10. decembra;
b) atbalsta pasākumi, kas
uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā;
c) atbalsta pasākumi, kurus
attiecīgās jaunās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde
līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgu
ar acquis un pret kuriem Komisija – atbilstīgi 2. punktā
izklāstītajai procedūrai – nav iebildusi, pamatojoties uz
nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar kopējo tirgu.
Piemērojot EK līguma 88. panta 3.
punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus
pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir
valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem
nosacījumiem.
Iepriekš izklāstītie noteikumi
neattiecas uz atbalstu transporta nozarei un darbībām, kas
saistītas ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu – kas nav
zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti – ražošanu,
pārstrādi vai tirdzniecību.
Tāpat iepriekš izklāstītie
noteikumi neskar aktā paredzētos pārejas posma pasākumus
attiecībā uz konkurences politiku un akta VII pielikuma 4.
sadaļas Biedaļā izklāstītos pasākumus.
2. Ja jaunā dalībvalsts vēlas, lai
Komisija atbilstīgi 1. punkta c)apakšpunktā paredzētajai
procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri
iesniedz:
a) sarakstu ar esošā atbalsta
pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalsts Valsts atbalsta
uzraudzības iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar
acquis; un
b) jebkādu citu informāciju, kas
ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību;
iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka
Komisija.
Ja Komisija – 3mēnešos pēc
pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai
pēc tāda jaunās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas, kurā tā
informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo
pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta –
neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma
saderību ar kopējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu
pret to.
Uz visiem pasākumiem, kas pirms
pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta
c)apakšpunktā paredzētajai procedūrai, attiecas iepriekš
izklāstītā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā
attiecīgā jaunā dalībvalsts jau kļuvusi par Savienības
dalībvalsti.
3. Komisijas lēmumu, ar kuru tā
iebilst pret kādu pasākumu, kā noteikts 1. punkta c)apakšpunktā,
uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā
definēta Padomes Regulā(EK) Nr. 659/1999(1999. gada 22. marts),
ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKlīguma 93. panta
piemērošanai1.
Ja šādu lēmumu pieņem pirms
pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās
dienā.
4. Neskarot procedūras, kas
attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas
atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu transporta
nozarē, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms
pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas,
atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo
atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:
– atbalsta pasākumus paziņo
Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā
paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu.
Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz
piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir
paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās
dienā.
Šādus atbalsta pasākumus trīs
gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu EK
līguma 88. panta 1. punkta nozīmē.
Šos atbalsta pasākumus jaunās
dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus
pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas
piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu
atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm,
uzskata par jaunu atbalstu.
5. Attiecībā uz Rumāniju 1. punkta
c) apakšpunkts attiecas tikai uz atbalsta pasākumiem, kurus
Rumānijas Valsts atbalsta uzraudzības iestāde izvērtē pēc dienas,
kad Komisija, pamatojoties uz Rumānijas pievienošanās sarunu
kontekstā pieņemto saistību nepārtraukto uzraudzību, pieņem
lēmumu, ka Rumānijas valsts atbalsta īstenošanas uzskaite
laikposmā pirms pievienošanās ir sasniegusi apmierinošu līmeni.
Šādu apmierinošu līmeni uzskata par sasniegtu tikai tad, ja
Rumānija ir pierādījusi to, ka attiecībā uz visiem Rumānijā
piešķirtiem atbalsta pasākumiem tiek konsekventi piemērota
pilnīga un pareiza valsts atbalsta uzraudzība, tostarp to, ka
Rumānijas Valsts atbalstu uzraudzības iestāde pieņem un īsteno
pilnīgi un pareizi pamatotus lēmumus, kuros iekļauts katra
pasākuma valsts atbalsta iezīmju precīzs novērtējums un kuri
paredz saderības kritēriju pareizu piemērošanu.
Pamatojoties uz nopietnām šaubām
par saderību ar kopējo tirgu, Komisija var iebilst pret jebkuru
atbalsta pasākumu, kas pirmspievienošanās laikposmā piešķirts no
2004. gada 1. septembra līdz datumam, kas noteikts
iepriekšminētajā Komisijas lēmumā, kurā konstatē, ka īstenošanas
uzskaite ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu Komisijas lēmumu,
ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, uzskata par lēmumu sākt
oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Regulā(EK) Nr.
659/1999. Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad
lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.
Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu
pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas, Komisija pieņem
lēmumu, ka Rumānija veic visus vajadzīgus pasākumus, lai efektīvi
atgūtu atbalstu no saņēmēja. Atbalsts, kas ir jāatgūst, ietver
atbilstīgas likmes procentus, ko nosaka saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 794/20042 un kas jāmaksā
no tās pašas dienas.
3.
LAUKSAIMNIECĪBA
a) Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, III daļas I sadaļa, Lauksaimniecība
1. Valsts rezerves, kas uz
pievienošanās dienu ir izveidotas jaunajās dalībvalstīs,
pamatojoties uz šo valstu tirgus atbalsta politiku, pārņem
Kopiena atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 8. pantu
Padomes Regulā(EEK) Nr. 1883/78 (1978. gada 2. augusts), ar ko
paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, kuru veic
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju
nodaļa3. Minētās rezerves
pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz
konkrētajiem produktiem tiek piemērota Kopienā un ja rezerves
atbilst Kopienas intervences prasībām.
2. Jebkādas produktu privātas vai
valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā
jaunajās dalībvalstīs un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu
uzskatīt par normālu rezervju pārņemšanu, ir jālikvidē uz jauno
dalībvalstu rēķina.
Normālu rezervju pārņemšanu katram
produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus kopīgās
organizācijas kritērijiem un mērķiem.
3. Iepriekš 1. punktā minētās
rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas
rezerves.
4. Iepriekš izklāstītos pasākumus
Komisija īsteno un piemēro saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13.
pantā Padomes Regulā(EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par
kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu4, vai arī – attiecīgos gadījumos –
saskaņā ar procedūru, kas minēta 42. panta 2. punktā Padomes
Regulā(EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 30. jūnijs) par cukura tirgu
kopīgu organizāciju5,
attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu
kopīgu organizāciju vai attiecīgajās komiteju procedūrās, kuras
paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos.
b) Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, III daļas VI sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
Neskarot procedūras, kas attiecībā
uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta
sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar
EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu – kas nav
zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti – ražošanu,
pārstrādi vai tirdzniecību, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī
sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās
dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par
esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:
– atbalsta pasākumus paziņo
Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā
paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu.
Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz
piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir
paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā.
Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.
Šādus atbalsta pasākumus trīs
gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu EK
līguma 88. panta 1. punkta nozīmē.
Šos atbalsta pasākumus jaunās
dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus
pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas
piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu
atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm,
uzskata par jaunu atbalstu.
4. MUITAS
SAVIENĪBA
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, Trešās daļas I sadaļa – Brīva preču aprite, 1. nodaļa –
Muitas savienība
31992 R 2913: Padomes Regula (EEK)
Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa
pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992, 1. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.);
31993 R 2454: Komisijas Regula
(EEK) Nr.2454/93 (1993.gada 2.jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas
noteikumus Padomes Regulai(EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas
kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32003 R 2286: Komisijas
18.12.2003. Regula (EK) Nr. 2286/2003 (OVL343, 31.12.2003., 1.
lpp.).
Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula
(EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, ievērojot
šādus īpašos noteikumus:
KOPIENAS
STATUSA
APLIECINĀJUMS
(TIRDZNIECĪBA PAPLAŠINĀTĀ KOPIENĀ)
1. Neskarot Regulas (EEK) Nr.
2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā
paplašinātājā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā
uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām,
kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b)apakšpunktā
vai 16. punkta b) līdz g)apakšpunktā, vai kuras paplašinātājā
Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau
veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem
un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā, ja tiek
uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:
a) preferenciālas izcelsmes
apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstīgi
kādam no turpmāk uzskaitītajiem Eiropas Līgumiem, vai kādam
līdzvērtīgam preferenciālam nolīgumam, kurš noslēgts starp pašām
jaunajām dalībvalstīm un kurā – attiecībā uz nenoteiktas
izcelsmes izejvielām, ko izmanto tādu ražojumu izgatavošanai,
kuriem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu – paredzēts
aizliegums kompensēt muitas nodokļus vai atbrīvot no muitas
nodokļiem ("nodokļu nekompensēšanas" klauzula);
Eiropas
Līgumi:
– 21994 A 1231 (24) Bulgārija:
Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām
un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no
otras puses – 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas
definīciju un administratīvās sadarbības metodēm6;
– 21994 A 1231 (20) Rumānija:
Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām
un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses
– 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un
administratīvās sadarbības metodēm7;
b) kāds no RegulasNr. 2454/93(EEK)
314. c pantā minētajiem Kopienas statusa apliecinājumiem;
c) ATA karnete, kas pirms
pievienošanās dienas izdota kādā pašreizējā dalībvalstī vai
jaunajā dalībvalstī.
2. Izsniedzot 1. punkta
b)apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli
pievienošanās dienā, un papildus Regulas (EEK) Nr.2913/92 4.
panta 7. punktam, "Kopienas preces" ir preces:
– kuras pilnībā iegūtas kādā no
jaunajām dalībvalstīm apstākļos, kas atbilst Regulas (EEK)
Nr.2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver
preces, kas ievestas no citām valstīm vai teritorijām; vai
– kuras ievestas no valstīm vai
teritorijām, kas nav attiecīgā valsts, un laistas brīvā apgrozībā
attiecīgajā valstī; vai
– kuras attiecīgajā valstī iegūtas
vai ražotas, vai nu tikai no šā punkta otrajā ievilkumā minētajām
precēm, vai arī no šā punkta pirmajā un otrajā ievilkumā
minētajām precēm.
3. Pārbaudot 1. punkta a)
apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par
“izcelsmes preču” koncepcijas definīciju un administratīvās
sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos Eiropas Līgumos vai
līdzvērtīgos preferenciālos nolīgumos, kuri noslēgti starp pašām
jaunajām dalībvalstīm. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes
apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un
jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc
attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes
šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts
izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai
brīvā apgrozībā.
PREFERENCIĀLAS
IZCELSMES
APLIECINĀJUMS
(TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM, TOSTARP TURCIJU, ATBILSTĪGI
PREFERENCIĀLIEM NOLĪGUMIEM PAR LAUKSAIMNIECĪBAS, OGĻU UN TĒRAUDA
IZSTRĀDĀJUMIEM)
4. Neskarot tādu pasākumu
piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas,
attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs akceptē izcelsmes
apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti atbilstīgi
preferenciāliem nolīgumiem, kurus jaunās dalībvalstis noslēgušas
ar trešām valstīm, vai atbilstīgi jauno dalībvalstu tiesību aktos
vienpusēji noteiktiem režīmiem, ar nosacījumu, ka:
a) pamatojoties uz preferenciālo
tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena
noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos,
kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes
iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas
(EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e)apakšpunktā; un
b) izcelsmes apliecinājums un
pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms
pievienošanās dienas; un
c) izcelsmes apliecinājums ir
iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās
dienas.
Ja preces ir deklarētas laišanai
brīvā apgrozībā kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās
dienas, attiecīgajā jaunajā dalībvalstī var akceptēt arī
izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti vai
sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem vai režīmiem,
kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir spēkā dienā, kad preces
tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm
to iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.
5. Bulgārija un Rumānija ir
tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts “apstiprināta
eksportētāja” statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar
trešām valstīm, ja:
a) šāds noteikums ir paredzēts arī
nolīgumos, ko šādas trešās valstis pirms pievienošanās dienas
noslēgušas ar Kopienu; un
b) apstiprinātie eksportētāji
piemēro minētajos nolīgumos paredzētos izcelsmes noteikumus.
Vēlākais, gadu pēc pievienošanās
dienas jaunās dalībvalstis šīs atļaujas aizstāj ar jaunām
atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.
6. Pārbaudot 4. punktā minētos
apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču”
koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā
noteikts attiecīgajos nolīgumos vai režīmos. Pieprasījumus veikt
šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo
dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs
gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās
iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad
saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču
laišanai brīvā apgrozībā.
7. Neskarot tādu pasākumu
piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas,
tādus izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs retrospektīvi
izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Kopiena
noslēgusi ar šīm valstīm, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu
preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek
vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas
noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai
attiecīgajā jaunajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka laikā, kad
tika izdoti pārvadājuma dokumenti, jaunajai dalībvalstij, kur
notiek preču laišana brīvā apgrozībā, ar trešo valsti nav bijis
spēkā esoša tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un
ja:
a) pamatojoties uz preferenciālo
tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena
noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos,
kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes
iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas
(EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e)apakšpunktā; un
b) pārvadājuma dokumenti ir
izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
c) izcelsmes apliecinājums, kas
izsniegts retrospektīvi, ir iesniegts muitas iestādēm četros
mēnešos no pievienošanās dienas.
8. Pārbaudot 7. punktā minētos
apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču”
koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā
noteikts attiecīgajos nolīgumos.
STATUSA
APLIECINĀJUMS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM PAR RŪPNIECĪBAS izstrādājumu
BRĪVU APGROZĪBU EK UN TURCIJAS MUITAS SAVIENĪBĀ
9. Izcelsmes apliecinājumus, ko
atbilstīgi izsniegusi vai nu Turcija, vai kāda jaunā dalībvalsts
atbilstīgi preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kas
piemērojami starp tām un kas ļauj izcelsmes kumulāciju ar
Kopienu, pamatojoties uz vienādiem izcelsmes noteikumiem, un kas
saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu
atmaksāšanu vai atlikšanu, attiecīgajās valstīs akceptē kā
statusa apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības
izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un
Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/958, ar nosacījumu, ka:
a) izcelsmes apliecinājums un
pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms
pievienošanās dienas; un
b) izcelsmes apliecinājums ir
iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās
dienas.
Ja preces ir deklarētas laišanai
brīvā apgrozībā Turcijā vai kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms
pievienošanās dienas atbilstīgi iepriekšminētajiem
preferenciālajiem nolīgumiem, var akceptēt arī izcelsmes
apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti saskaņā ar šiem
nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros
mēnešos pēc pievienošanās dienas.
10. Pārbaudot 9. punktā minētos
apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču”
koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā
noteikts attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus
veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem
pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas
iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma
izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt
trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā
ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.
11. Neskarot tādu pasākumu
piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas,
tādas A.TR preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas
atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā
apgrozībā, kuri izklāstīti EK un Turcijas Asociācijas padomes
Lēmumā Nr. 1/95, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču
laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu
transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta
formalitātes Kopienā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai attiecīgajā
jaunajā dalībvalstī atrodas pagaidu uzglabāšanā atbilstīgi kādai
muitas procedūrai, kas minēta Regulas (EEK) Nr.2913/92 4. panta
16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:
a) par attiecīgajām precēm
neiesniedz 9. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus; un
b) preces atbilst nosacījumiem,
lai īstenotu noteikumus par rūpniecības izstrādājumu brīvu
apriti; un
c) pārvadājuma dokumenti ir
izsniegti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
d) A.TR preču pārvadājumu
atļauja ir iesniegta muitas iestādēm četros mēnešos pēc
pievienošanās dienas.
12. Pārbaudot 11. punktā minētās
A.TR preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par
A.TR preču pārvadājumu atļauju izsniegšanu un
administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts EKun Turcijas
Muitas sadarbības komitejas Lēmumā
Nr.1/20019.
MUITAS
PROCEDŪRAS
13. Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4.
panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu
uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās,
pabeidz vai izpilda saskaņā ar Kopienas tiesību aktos
paredzētajiem nosacījumiem.
Ja, procedūru pabeidzot vai
izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā,
kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas
tarifu, un samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu
resursiem.
14. Procedūras attiecībā uz
ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Regulas (EEK)
Nr.2913/92 84. līdz 90. pantā un 98. līdz 113. pantā, kā arī
Regulas (EEK) Nr.2454/93 496. līdz 535. pantā, jaunajās
dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
– ja muitas parāda summu nosaka,
pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, to muitas vērtību un
daudzumu laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka
attiecīgajām precēm piemēro ievešanu muitas noliktavā, un ja šī
deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad
minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko
attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās
dienas.
15. Procedūras attiecībā uz
ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr.2913/92
84. līdz 90. un 114. pantā līdz 129. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 536. līdz 550. pantā,
jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos
noteikumus:
– ja muitas parāda summu nosaka,
pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju,
daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja
procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir
apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus
nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā
dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;
– ja procedūras pabeigšanas
iznākumā rodas muitas parāds, tad – nolūkā nodrošināt vienlīdzību
starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem
un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs – par ievedmuitu, kas
no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību
aktiem, maksā kompensācijas procentus;
– ja deklarācija par ievešanu
pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas
sistēmai, nodokļu atmaksāšanu veic attiecīgā jaunā dalībvalsts uz
sava rēķina un atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ja muitas
parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies
pirms pievienošanās dienas.
16. Procedūras attiecībā uz
pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84.
līdz 90. pantā un 137. līdz 144. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr.2454/93 496. līdz 523. pantā un 553. līdz 584. pantā, jaunajās
dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
– ja muitas parāda summu nosaka,
pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju,
daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja
procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir
apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus
nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā
dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;
– ja procedūras pabeigšanas
iznākumā rodas muitas parāds, tad – nolūkā nodrošināt vienlīdzību
starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem
un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs – par ievedmuitu, kas
no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību
aktiem, maksā kompensācijas procentus.
17. Procedūras attiecībā uz
izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92
84. līdz 90. pantā un 145. līdz 160. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr. l2454/93 496. līdz 523. pantā un 585. līdz 592. pantā,
jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos
noteikumus:
– Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591.
panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu
eksporta precēm, kas pirms pievienošanās dienas uz laiku
eksportētas no jaunajām dalībvalstīm.
CITI
NOTEIKUMI
18. Atļaujas, kas pirms
pievienošanās dienas piešķirtas Regulas Nr. 2913/92 4.panta
16.punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru
izmantošanai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī
vienu gadu pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš
beidzas agrāk.
19. Procedūras, kas attiecas uz
muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc
muitošanas un kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz
232. pantā un Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.apantā,
jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos
noteikumus:
– atgūšanu īsteno atbilstīgi
Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr
gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas,
atgūšanu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts savā labā un
atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.
20. Procedūras attiecībā uz muitas
nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Regulas
(EEK) Nr.2913/92 235. līdz 242. pantā, kā arī Regulas (EEK)
Nr.2454/93 877. līdz 912. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro
ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
– atmaksāšanu un atbrīvojumu
īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem
nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem
lūdz piemērot atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir saistīti ar muitas
parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu
atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts uz
sava rēķina un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā
valstī.
V PIELIKUMA
papildinājums
Esošo atbalsta
pasākumu saraksts, kas minēts V pielikuma 2. nodaļā paredzētās
esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā
Piezīme: Piemērojot esošā atbalsta
sistēmu, kas izklāstīta V pielikuma 2. nodaļā, šajā pielikuma
papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo
atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas
pirmā daļa.
|
Nr.
|
Nosaukums
(oriģinālvalodā)
|
Valsts atbalsta uzraudzības
iestādes apstiprinājuma datums
|
Ilgums
|
|
DV
|
Nr.
|
Gads
|
|
Nr.
|
Nosaukums
(oriģinālvalodā)
|
Valsts atbalsta uzraudzības
iestādes apstiprinājuma datums
|
Ilgums
|
|
DV
|
Nr.
|
Gads
|
|
BG
|
1.
|
2004.
|
Предоговаряне на
задълженията към държавата, възникнали по реда на Закона за
уреждане на необслужваните кредити, договорени до
31.12.1990 г. със “Силома” АД, гр.Силистра, чрез удължаване
на срока на изплащане на главницата за срок от 15
години.
|
29.7.2004.
|
2004.–2018.
|
|
BG
|
2.
|
2004.
|
Средства за компенсиране от
държавния бюджет на доказания от “Български пощи” ЕАД
дефицит от изпълнението на универсалната пощенска
услуга
|
18.11.2004.
|
31.12.2010.
|
|
BG
|
3.
|
2004.
|
Целево финансиране на
дейността на Българската телеграфна агенция– направление
“Информационно обслужване”
|
16.12.2003.
|
31.12.2010.
|
1 OVL83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 345. lpp.).
2 Komisijas Regula(EK) Nr. 794/2004, ar
ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki
izstrādātus noteikumus EKlīguma 93. panta piemērošanai (OVL140,
30.4.2004., 1. lpp.).
3 OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1259/96 (OV L 163,
2.7.1996., 10. lpp.).
4 OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.
5 OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004
(OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).
6 OV L 358, 31.12.1994., 3. lpp.
Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Bulgārijas
Asociācijas padomes 4.6.2003. Lēmumu Nr. 1/2003 (OVL191,
30.7.2003., 1. lpp.).
7 OV L 357, 31.12.1994. 2. lpp.
Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas
Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr.2/2003 (“Oficiālajā
Vēstnesī” vēl nav publicēts).
8 EK un Turcijas Asociācijas padomes
22.12.1995. Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā
posma ieviešanu (OV L 35, 13.2.1996., 1.lpp.). Lēmumā jaunākie
grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu
Nr. 2/99 (OV L 72, 18.3.1999., 36.lpp.).
9 EKun Turcijas Muitas sadarbības
komitejas 28.3.2001. Lēmums Nr. 1/2001, ar ko groza
Lēmumu Nr. 1/96, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus EK un
Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr.1/95 īstenošanai (OV L 98,
7.4.2001., 31.lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un
Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 28,
4.2.2003., 51.lpp.).
VI PIELIKUMS
Pievienošanās
akta 23.pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Bulgārija
1. PERSONU
PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums
31968 R 1612: Padomes Regula (EEK)
Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu
pārvietošanos Kopienā (OVL257, 19.10.1968., 2.lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004.,
77.lpp.);
31996 L 0071: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par
darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OVL18,
21.1.1997., 1.lpp.);
32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par
Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi
pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza
Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK,
68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK,
90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004.,
77.lpp.).
1. Attiecībā uz darba ņēmēju
pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas
saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta
Direktīvas 96/71/EK 1.pantā, Konstitūcijas III-133.pantu un
III-144.panta pirmo daļu attiecībās starp Bulgāriju, no vienas
puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā
piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 14.punktā paredzētos pārejas
posma noteikumus.
2. Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6.panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus
pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai
pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē
Bulgārijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās
dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc
pievienošanās dienas.
Bulgārijas pilsoņi, kas
pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām
dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku
laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba
tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum,
bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus
iekšējos pasākumus.
Bulgārijas pilsoņiem, kam pēc
pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir
piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas
pašas tiesības.
Šā punkta otrajā un trešajā daļā
minētie Bulgārijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās
tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba
tirgu.
Bulgārijas pilsoņiem, kas kādā no
pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai
laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam
piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas
īsāks par 12mēnešiem, nav minēto tiesību.
3. Pirms beidzas divu gadu
laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā
paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas
ziņojumu.
Pēc minētās pārskatīšanas un ne
vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas
pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās
īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6.pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts,
piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6.pantu.
4. Pēc Bulgārijas lūguma var veikt
vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3.punktā izklāstīto
procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Bulgārijas
lūguma saņemšanas.
5. Dalībvalstis, kuras turpina
īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma
beigās var – ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to
rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai – septiņus gadus
pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja
šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68
1. līdz 6.pantu.
6. Septiņu gadu laikposmā pēc
pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4.
vai 5. punktu attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro Regulas
(EEK) Nr.1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā
Bulgārijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas,
minētās atļaujas izsniegs automātiski.
7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi
3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Bulgārijas pilsoņiem piemēro
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6.pantu, var septiņu gadu
laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta
daļās izklāstītās procedūras.
Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā
minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus
traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai
nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī
dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis,
sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo
informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6.panta piemērošana pilnīgi vai
daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu
normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī
apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas
nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara
zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas,
ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt
attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem
lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas
(EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam
iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.
8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz
5.punktam un 7.punktam ir apturēta Regulas EEK Nr.1612/68 1. līdz
6.panta piemērošana, Bulgārijā attiecībā uz pašreizējo
dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz
Bulgārijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23.pantu,
ņemot vērā šādus nosacījumus:
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī,
pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā
dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes
locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir
atļauta uz laikposmu līdz 12mēnešiem;
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir
pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti
iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās
dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit
mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā
pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas
agrāk.
Šie noteikumi neskar labvēlīgākus
pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas
izriet no divpusējiem nolīgumiem.
9. Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK
noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK1 noteikumus, nav iespējams nošķirt no
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi
2. līdz 5. punktam un 7. un 8.punktam, tad Bulgārija un
pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem
noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz
5. punktu un 7. un 8.punktu.
10. Visos gadījumos, kad
atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem
pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai
pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Bulgārija var
paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās
dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.
11. Ja kāda no pašreizējām
dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr.1612/68 1. līdz 6.panta
piemērošanu, Bulgārija var attiecībā uz Rumāniju izmantot
procedūras, kas izklāstītas 7.punktā. Šādos laikposmos darba
atļaujas, ko Bulgārija pārraudzības nolūkā izsniedz Rumānijas
pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.
12. Pašreizējās dalībvalstis, kas
atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas
valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt
plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā,
tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo
gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts,
kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka
minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz
6.pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.
13. Lai atsevišķās jutīgās
pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai
šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt
starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas
96/71/EK 1.pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš
izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Bulgārijas darba
ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet
no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var – iepriekš par
to informējot Komisiju – atkāpties no Konstitūcijas
III-144.panta, lai saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz
sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Bulgārijā, ierobežotu tādu
darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā
un Austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.
Pakalpojumu jomas, uz kurām var
attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:
– Vācijā:
|
Joma
|
NACE*
kods, ja nav norādīts citādi
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70. Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
|
Citi pakalpojumi
|
74.87. Vienīgi iekštelpu
tapsētāju darbība
|
– Austrijā:
|
Joma
|
NACE* kods, ja nav norādīts
citādi
|
|
Dārzkopības pakalpojumi
|
01.41.
|
|
Akmens sadalīšana, apstrāde
un apdare
|
26.7.
|
|
Metāla būvkonstrukciju un to
daļu ražošana
|
28.11.
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Apsardzes darbība
|
74.60.
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70.
|
|
Mājas aprūpe
|
85.14.
|
|
Sociālā palīdzība un
darbības bez izmitināšanas
|
85.32.
|
Tiktāl, ciktāl Vācija un Austrija
saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma
49.panta pirmās daļas, Bulgārija var veikt līdzvērtīgus
pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.
Šā punkta piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi
saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai
Austrijā un Bulgārijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā
nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas
dienā.
14. Iepriekš 2. līdz 5. punktā un
7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi nosacījumi Bulgārijas pilsoņu piekļuvei
pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk
ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma
parakstīšanas dienā.
Neskarot 1. līdz 13. punktā
izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek
īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar
piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir
dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu
pilsoņi.
Režīms, ko piemēro Bulgārijas
migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un
strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem
darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā
Bulgārijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko
piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā,
attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Bulgārijā. Turklāt,
piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko
piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas
dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko
piemēro Bulgārijas pilsoņiem.
2. PAKALPOJUMU
SNIEGŠANAS BRĪVĪBA
31997 L 0009: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par
ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OVL84, 26.3.1997.,
22.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 97/9/EK
4.panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Bulgāriju
neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Bulgārija nodrošina
to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu,
kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31.
decembrim ir vismaz EUR12000 un laikposmā no 2008. gada 1.
janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim – vismaz EUR15000.
Pārejas laikā pārējās dalībvalstis
saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Bulgārijas
ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles
nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai
attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp
Bulgārijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4.panta 1.
punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.
3. BRĪVA
KAPITĀLA APRITE
Līgums par Eiropas Savienību,
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums.
1. Neskarot pienākumus, kuri
noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Bulgārija var
piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus,
kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos
noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otriem mājokļiem un
kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas
zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav
Bulgārijas iedzīvotāji, un uz juridiskām personām, kas ir
izveidotas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību
aktiem.
Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas
Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas
likumīgi dzīvo Bulgārijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās
daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko
neattiecina uz Bulgārijas pilsoņiem.
2. Neskarot pienākumus, kuri
noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Bulgārija var
septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā
ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās
tiesību aktos noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu
un mežsaimniecības zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu
pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju
valstu pilsoņiem un juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā
ar kādas citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem.
Attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības
zemes iegādi dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst
piemērot noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri
ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī
noteikumus, kas ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu
pilsoņiem piemērotie noteikumi.
Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas
ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un
likumīgi dzīvot Bulgārijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas
noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Bulgārijas
pilsoņiem.
Šo pārejas posma pasākumu
vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās
dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome
pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai
pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.
4.
LAUKSAIMNIECĪBA
A. TIESĪBU AKTI
LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ
31997 R 2597: Padomes Regula(EK)
Nr.2597/97 (1997.gada 18.decembris), ar ko paredz papildu
noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai
attiecībā uz dzeramo pienu (OVL351, 23.12.1997., 13.lpp.), un
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 31999 R 1602: Padomes 19.7.1999.
Regula (EK) Nr. 1602/1999 (OVL189, 22.7.1999., 43.lpp.).
Atkāpjoties no Regulas(EK) Nr.
2597/97 3.panta 1. punkta b)un c) apakšpunkta, prasības attiecībā
uz tauku saturu nepiemēro dzeramajam pienam, kas ražots Bulgārijā
laikposmā līdz 2009. gada 30. aprīlim; tādējādi pienu ar tauku
saturu 3% (m/m) var tirgot kā pilnpienu, un pienu ar tauku saturu
2% (m/m) var tirgot kā pilnpienu ar samazinātu tauku saturu.
Dzeramo pienu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz tauku saturu,
var tirgot tikai Bulgārijā vai eksportēt uz kādu trešo
valsti.
B. TIESĪBU AKTI
VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ
32004 R 0853: Eiropas Parlamenta
un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar
ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai
(OV L 139, 30.4.2004., 55.lpp.).
a) Šā pielikuma papildinājuma I un
II nodaļā uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2009. gada
31. decembrim var saņemt svaigpiena piegādes, kas neatbilst
Regulas EK 853/2004 III pielikuma IX iedaļas I nodaļas II un III
apakšnodaļas prasībām vai kas nav apstrādāts saskaņā ar minētajām
prasībām, ja saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas
sarakstā, ko šim nolūkam veido Bulgārijas iestādes.
b) Kamēr vien a)punktā minētie
uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru
izcelsme ir šajos uzņēmumos, var – neatkarīgi no dienas, kad
produktu laiž tirgū – laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot
turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat
attiecas a)punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam
identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts Regulas (EK)
Nr. 853/2004 5.pantā.
c) Šā pielikuma papildinājuma II
nodaļā uzskaitītie uzņēmumi ir tiesīgi līdz 2009. gada 31.
decembrim pārstrādāt gan ES prasībām atbilstošu, gan neatbilstošu
pienu, izmantojot atsevišķas ražošanas līnijas. Šajā sakarā par
ES prasībām neatbilstošu pienu uzskata a)punktā minēto pienu.
Šādiem uzņēmumiem ir pilnībā jāizpilda ES prasības attiecībā uz
uzņēmumiem, tostarp attiecībā uz Riska analīzes un kritisko
kontrolpunktu (HACCP) principu īstenošanu (minēti Regulas
(EK) Nr. 852/20042 5.pantā),
un tiem ir jādemonstrē spēja pilnībā ievērot turpmāk izklāstītos
nosacījumus, tostarp izraudzīties attiecīgās ražošanas
līnijas:
– jāveic visi vajadzīgie pasākumi,
lai būtu iespējams pareizi ievērot iekšējās procedūras attiecībā
uz piena nošķirtu pārstrādi – no piena savākšanas un līdz gala
produkta stadijai – tostarp atsevišķus piena savākšanas
maršrutus, glabātuves un apstrādi ES prasībām atbilstīgam un
neatbilstīgam pienam, kā arī nodrošināt īpašu iepakojumu un
marķējumu ES prasībām neatbilstīga piena produktiem un šādu
produktu atsevišķu glabāšanu;
– jāizstrādā procedūra, lai
nodrošinātu izejvielu izsekojamību, ietverot vajadzīgos
dokumentāros pierādījumus attiecībā uz produktu apriti, produktu
uzskaiti, kā arī sistēmu, lai ES prasībām atbilstīgās un
neatbilstīgās izejvielas saistītu ar saražoto produktu
kategorijām;
– svaigpiens jāpakļauj vismaz
15sekunžu ilgai termiskai apstrādei vismaz 71,7°C temperatūrā;
un
– jāveic visi atbilstīgie
pasākumi, lai nodrošinātu to, ka identifikācijas marķējums netiek
izmantots krāpnieciskos nolūkos.
Bulgārijas iestādes:
– nodrošina to, ka katra attiecīgā
uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs veic visus vajadzīgos pasākumus,
lai būtu iespējama piena nošķiršanas iekšējo procedūru pareiza
ievērošana;
– veic testus un iepriekš
nepaziņotas kontroles attiecībā uz piena nošķiršanu; un
– apstiprinātās laboratorijās veic
testus visām izejvielām un gala produktiem, lai pārbaudītu to
atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II
nodaļas prasībām, tostarp mikrobioloģiskajiem kritērijiem
attiecībā uz piena produktiem.
Pienu un/vai piena produktus, kuru
izcelsme ir nošķirtās ražošanas līnijās, kas ES apstiprinātos
uzņēmumos pārstrādā ES prasībām neatbilstīgu pienu, var laist
tirgū vienīgi saskaņā ar b) apakšpunktā paredzētajiem
nosacījumiem. Produktus, kas ražoti uz atbilstīga svaigpiena
bāzes, kurš pārstrādāts nošķirtā ražošanas līnijā šā pielikuma
papildinājuma II nodaļā uzskaitītā uzņēmumā, var laist tirgū kā
atbilstīgus produktus, ja vien tiek izpildīti visi nosacījumi
attiecībā uz ražošanas līniju nošķiršanu.
d) Attiecībā uz pienu un piena
produktiem, kas ražoti atbilstīgi c) punktā minētajiem
noteikumiem, atbalstu, kurš paredzēts Regulas(EK) Nr.
1255/19993 I sadaļas II un
IIInodaļā, izņemot 11.pantu, un II sadaļā, var piešķirt vienīgi
tad, ja tiem ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā
paredzētais ovālais identifikācijas marķējums.
e) Bulgārija nodrošina, ka
pakāpeniski tiek panākta atbilstība a) punktā minētajām prasībām,
un iesniedz Komisijas gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta
piena ražošanas saimniecību un piena savākšanas sistēmas
modernizēšanā. Bulgārija nodrošina, ka pilnīga atbilstība šīm
prasībām tiek panākta līdz 2009. gada 31. decembrim.
f) Pirms pievienošanās un līdz
2005.gada 31.decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr.
178/20024 58.pantā minēto
procedūru atjaunināt šā pielikuma papildinājumu un šajā sakarā
iekļaut sarakstā vai svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot
vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un
pārraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.
Sīki izstrādātus īstenošanas
noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma
sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas(EK)
Nr.178/2002 58.pantā minēto procedūru.
5. TRANSPORTA
POLITIKA
1. 31993 R 3118: Padomes Regula
(EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz
nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī
drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus
(OVL279, 12.11.1993., 1.lpp.), un kurā jaunākos grozījumus
izdara:
– 32002R0484: Eiropas Parlamenta
un Padomes 1.3.2002. Regula(EK) Nr. 484/2002 (OVL76, 19.3.2002.,
1.lpp.).
a) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 3118/93 1.panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās
dienas, Bulgārijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes
autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu
dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu
pakalpojumus Bulgārijā.
b) Līdz trešā gada beigām pēc
pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai
tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai
arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas
1.pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas
1.pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas veic uzņēmējdarbību
dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1.pants, drīkst sniegt
kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās
dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1.pants.
c) Tās dalībvalstis, uz kurām
atbilstīgi b)punktam attiecas regulas 1.pants, var piecus gadus
no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto
procedūru.
Ja kādā no šā punkta iepriekšējā
daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas
traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram,
piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta
daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai
pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās
dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo
informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā
dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas
1.panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.
Pamatojoties uz attiecīgās
dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena
mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt
aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas
7.panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī
minētā panta 4., 5. un 6. punktā.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas
1.panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu
paziņojumu.
d) Kamēr atbilstīgi a) un
b)punktam nepiemēro regulas 1.pantu, dalībvalstis var regulēt
piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski
palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā
ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī
pilnīgas liberalizācijas iespēju.
e) Piemērojot a) līdz c)punktu,
piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt
vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas
dienā.
2. 31996 L 0026: Padomes Direktīva
96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu
autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt
profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu
kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai
veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes
un starptautisko autopārvadājumu nozarē (OVL124, 23.5.1996.,
1.lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 31998L0076: Padomes 1.10.1998.
Direktīva98/76/EK (OVL277, 14.10.1998., 17.lpp.).
Līdz 2010. gada 31. decembrim
Direktīvas 96/26/EK 3.panta 3. punkta c)apakšpunktu Bulgārijā
nepiemēro attiecībā uz pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas
vienīgi ar kravu un pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem.
Šo uzņēmumu pieejamais kapitāls un
rezerves pakāpeniski un atbilstīgi turpmāk izklāstītajai sistēmai
sasniedz minimālos apjomus, kas noteikti iepriekšminētajā
pantā:
– līdz 2007. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz
EUR5850 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR3250 par katru
papildu transportlīdzekli;
– līdz 2008. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz
EUR6750 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR3750 par katru
papildu transportlīdzekli;
– līdz 2009. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz
EUR7650 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR4250 par katru
papildu transportlīdzekli;
– līdz 2010. gada 1. janvārim
uzņēmuma pieejamajam kapitālam un rezervēm ir jābūt vismaz
EUR8550 par pirmo transportlīdzekli un vismaz EUR4750 par katru
papildu transportlīdzekli.
3. 31996 L 0053: Padomes Direktīva
Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu
Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos
gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī
šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos
autopārvadājumos (OVL235, 17.9.1996., 59.lpp.), un kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta
un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OVL67, 9.3.2002.,
47.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK
3.panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I
pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1.
kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31. decembrim drīkst
izmantot Bulgārijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi
tad, ja tie atbilst Bulgārijā noteiktajiem ass slodzes
ierobežojumiem.
Uz transportlīdzekļiem, kas
atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas
nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie
transportlīdzekļi izmanto galvenos tranzīta autoceļus, kas
norādīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr.
1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm
Eiropas Transporta tīkla attīstībai5.
Bulgārija ievēro turpmāk tabulās
izklāstīto grafiku galveno autoceļu tīkla uzlabošanai. Visi
ieguldījumi infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu
izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai
uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5tonnu kravnesībai uz vienu asi.
Vienlaikus ar uzlabošanas darbu
pabeigšanu, pakāpeniski notiek Bulgārijas autoceļu tīkla, tostarp
Lēmuma Nr. 1692/96/EK I pielikumā norādītā tīkla, atvēršana
starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst
direktīvā noteiktajām robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu
iekraušanai un izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes
autoceļu tīkla neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski
iespējams.
No pievienošanās dienas uz visiem
starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļiem ar pneimatisko
balstiekārtu, kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām
robežvērtībām, visa Bulgārijas ceļu tīkla robežās neattiecas
jebkādi uz laiku noteikti papildu maksājumi.
Uz laiku noteiktos papildu
maksājumus par to, ka tīkla neuzlabotās daļas izmanto
starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi bez pneimatiskās
balstiekārtas, kuri atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām,
iekasē nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir
pārskatāma, un šie maksājumi lietotājiem nerada liekus
administratīvus apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo
maksājumu noteikšana nerada situāciju, ka pie robežas veic ass
slodzes regulāras pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes
ierobežojumus nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie
attiecas arī uz Bulgārijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Autoceļu
uzlabošanas programma (km)
1. tabula
|
Nr.
|
CEĻŠ
|
IEDAĻA
|
GARUMS /KM
|
ATVĒRTS SATIKSMEI
|
PASĀKUMS
|
|
Nr.
|
CEĻŠ
|
IEDAĻA
|
GARUMS /KM
|
ATVĒRTS SATIKSMEI
|
PASĀKUMS
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
|
1.
|
I–5/E–85/
|
GABROVO
– SHIPKA
|
18
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
2.
|
I–5/E–85/
|
KARDJALI
– PODKOVA(MAKAZA)
|
18
|
2008.
|
JAUNBŪVE
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
36
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.
|
I–6
|
SOFIA –
PIRDOP
|
56
|
2009.
|
REMONTS
|
|
4.
|
I–7
|
SILISTRA
– SHUMEN
|
88
|
2011.
|
REMONTS
|
|
5.
|
I–7
|
PRESLAV
– E–773
|
48
|
2010.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
136
|
|
|
|
6.
|
I–9 /E–87/
|
RUMĀNIJAS ROBEŽA –
BALCHIK
|
60
|
2009.
|
REMONTS
|
|
7.
|
II–12
|
VIDIN – SERBIJAS UN
MELNKALNES ROBEŽA
|
26
|
2008.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
8.
|
II–14
|
VIDIN – KULA –
SERBIJAS UN MELNKALNES ROBEŽA
|
42
|
2009.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
9.
|
II–18
|
SOFJA APVEDCEĻŠ –
ZIEMEĻU LOKS
|
24
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
10.
|
II–19
|
SIMITLI – GOTSE
DELCHEV – GRIEĶIJAS ROBEŽA
|
91
|
2008.
|
REMONTS
|
|
11.
|
II–29
|
DOBRICH
– VARNA
|
21
|
2010.
|
REMONTS
|
|
12.
|
II–35
|
LOVECH –
KARNARE
|
28
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
13.
|
II–53
|
SLIVEN –
YAMBOL
|
25
|
2010.
|
REMONTS
|
|
14.
|
II–55
|
GURKOVO
– NOVA ZAGORA
|
26
|
2010.
|
REMONTS
|
|
15.
|
II–55
|
NOVA
ZAGORA – SVILENGRAD
|
81
|
2012.
|
REMONTS
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
107
|
|
|
|
16.
|
II–57
|
STARA ZAGORA – RADNEVO
|
42
|
2010.
|
REMONTS
|
|
17.
|
II–62
|
KYUSTENDIL – DUPNITSA
|
26
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
18.
|
II–63
|
PERNIK – SERBIJAS UN
MELNKALNES ROBEŽA
|
20
|
2010.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
19.
|
II–73
|
SHUMEN –
KARNOBAT
|
44
|
2012.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
20.
|
II–73
|
SHUMEN –
KARNOBAT
|
19
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
63
|
|
|
|
21.
|
II–78
|
RADNEVO
– TOPOLOVGRAD
|
40
|
2013.
|
REMONTS
|
|
22.
|
II–86
|
ASENOVGRAD – SMOLYAN
|
72
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
23.
|
II–98
|
BURGAS –
MALKO TARNOVO
|
64
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
24.
|
III–197
|
GOTZE
DELCHEV – SMOLYAN
|
87
|
2013.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
25.
|
III–198
|
GOTZE DELCHEV –
BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
95
|
2013.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
26.
|
III–534
|
ELENA –
NOVA ZAGORA
|
52
|
2012.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
27.
|
III–534
|
NOVA
ZAGORA – SIMEONOVGRAD
|
53
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
105
|
|
|
|
28.
|
III–601
|
KYUSTENDIL – BIJUŠĀS
DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
27
|
2011.
|
JAUNBŪVE
|
|
29.
|
III–622
|
KYUSTENDIL – BIJUŠĀS
DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
31
|
2013.
|
JAUNBŪVE
|
|
30.
|
III–865
|
SMOLYAN
– MADAN
|
15
|
2011.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
31.
|
III–867
|
SMOLYAN
– KARDJALI
|
69
|
2014.
|
ATJAUNOŠANA
|
|
32.
|
III–868
|
SMOLYAN APVEDCEĻŠ
|
40
|
2012.
|
JAUNBŪVE
|
|
33.
|
IV–410068
|
SIMITLI – BIJUŠĀS
DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS ROBEŽA
|
28
|
2009.
|
JAUNBŪVE
|
|
34.
|
|
PLOVDIV APVEDCEĻŠ
|
4
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
|
A1
|
“TRAKIA»
AUTOMAĢISTRĀLE – STARA ZAGORA – KARNOBAT
|
|
|
|
|
35.
|
|
LOT 2
|
33
|
2010.
|
JAUNBŪVE
|
|
36.
|
|
LOT 3
|
37
|
2011.
|
JAUNBŪVE
|
|
37.
|
|
LOT 4
|
48
|
2014.
|
JAUNBŪVE
|
|
|
|
STARPSUMMA
|
118
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
1598
|
|
|
2. tabula
|
|
2008.
|
2009.
|
2010.
|
2011.
|
2012.
|
2013.
|
2014.
|
|
|
PASĀKUMS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
REMONTS
|
91
|
116
|
114
|
88
|
81
|
40
|
0
|
|
|
ATJAUNOŠANA
|
26
|
42
|
68
|
88
|
96
|
182
|
258
|
|
|
JAUNBŪVE
|
18
|
28
|
33
|
64
|
40
|
31
|
94
|
|
|
|
135
|
186
|
215
|
240
|
217
|
253
|
352
|
1598 km
|
6. NODOKĻU
POLITIKA
1. 31977L0388: Padomes Sestā
direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā
saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –
Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu
bāze (OVL145, 13.6.1977., 1.lpp.), kurā jaunākos grozījumus
izdara:
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīvu2004/66/EK (OVL168, 1.5.2004., 35.lpp.).
Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK
28.panta 3. punkta b)apakšpunktu, Bulgārija var saglabāt
atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru
starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas Fpielikuma
17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28.panta 4. punktā
paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro
kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš
beidzas agrāk.
2. 31992L0079: Padomes Direktīva
92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu
cigaretēm (OVL316, 31.10.1992., 8.lpp.), kurā jaunākos grozījumus
izdara:
– 32003 L 0117: Padomes 5.12.2004.
Direktīva2003/117/EK (OVL333, 20.12.2003., 49.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
92/79/EEK 2.panta 1. punkta, Bulgārija var līdz 2009. gada 31.
decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu
mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm
vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā
laikposmā Bulgārija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa
likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts
direktīvā.
Neskarot 8.pantu Padomes Direktīvā
92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes
precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību
6 un informējot Komisiju,
dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš paredzētā
atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu ievest no
Bulgārijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli, saglabāt tādus
pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek piemēroti importam
no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto šādu iespēju, var
veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes
neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.
3. 32003 L 0049: Padomes Direktīva
2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko
piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti
uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49.lpp.), un
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004L0076: Padomes 29.4.2004
Direktīva 2004/76/EK (OV L 157, 30.4.2004., 106.lpp.).
Bulgārijai ir atļauts nepiemērot
Direktīvas 2003/49/EK 1.pantu līdz 2014. gada 31. decembrim. Šajā
pārejas laikposmā nodokļu likme par procentiem vai honorāriem, ko
maksā citas dalībvalsts asociētai uzņēmējsabiedrībai vai kādas
dalībvalsts asociētās uzņēmējsabiedrības pastāvīgam uzņēmumam
citā dalībvalstī, līdz 2010. gada 31. decembrim nedrīkst
pārsniegt 10 % un turpmākos gados līdz 2014. gada 31 decembrim –
5%.
4. 32003L0096: Padomes Direktīva
2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas
noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un
elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51.lpp.), un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0075: Padomes 29.4.2004.
Direktīva 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 7.panta, Bulgārija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2011. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu bezsvina benzīnu
pielāgotu minimāli pieļaujamam līmenim EUR 359 par 1000 l.
Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamam
bezsvina benzīnam, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR
323 par 1 000 l;
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu gāzeļļu un
petroleju pielāgotu minimāli pieļaujamam līmenim EUR 302 par 1
000 l, un līdz 2013. gada 1. janvārim, lai sasniegtu minimāli
pieļaujamo līmeni EUR 330 par 1 000 l. Faktiskā nodokļu likme, ko
piemēro degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai, no 2008.
gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 274 par 1 000 1.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 9.panta, Bulgārija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par oglēm un koksu, ko izmanto rajonu
siltumapgādei, pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem
minimāli pieļaujamiem nodokļa līmeņiem;
– līdz 2009. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par oglēm un koksu, ko izmanto mērķiem, kas
nav rajonu siltumapgāde, pielāgotu I pielikuma C tabulā
paredzētajiem minimāli pieļaujamiem nodokļa līmeņiem.
Faktiskās nodokļu likmes, ko
piemēro attiecīgiem energoproduktiem, no 2007. gada 1. janvāra
nav mazākas par 50% no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas
likmes.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 10.panta, Bulgārija līdz 2010. gada 1. janvārim var
piemērot pārejas laikposmu, lai savus nodokļu līmeņus par
elektroenerģiju pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem
minimāli pieļaujamiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu likmes,
ko piemēro elektroenerģijai, no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas
par 50% no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas likmes.
7. SOCIĀLĀ
POLITIKA UN NODARBINĀTĪBA
32001L0037: Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par
dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā
uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformējumu un pārdošanu (OV L
194, 18.7.2001., 26.lpp.).
Atkāpjoties no 3.panta Direktīvā
2001/37/EK, Bulgārijas teritorijā ražotām un pārdotām cigaretēm
maksimāli pieļaujamo darvas saturu piemēro no 2011. gada 1.
janvāra. Pārejas laikposmā:
– Bulgārijā ražotās cigaretes ar
darvas daudzumu, kas pārsniedz 10 mg vienā cigaretē, netirgo
citās dalībvalstīs;
– Bulgārijā ražotās cigaretes ar
darvas daudzumu, kas pārsniedz 13 mg vienā cigaretē, neeksportē
uz trešām valstīm; šo ierobežojumu samazina līdz 12 mg no 2008.
gada 1. janvāra un līdz 11 mg no 2010. gada 1. janvāra;
– Bulgārija sniedz Komisijai
regulāri atjauninātu informāciju par grafiku un pasākumiem, ko
veic, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai.
8.
ENERĢĒTIKA
31968 L 0414: Padomes Direktīva
68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm
uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu
obligātas rezerves (OVL308, 23.12.1968., 14.lpp.) un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 31998L0093: Padomes 14.12.1998.
Direktīva98/93/EK (OVL358, 31.12.1998., 100.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
68/414/EEK 1.panta 1. punkta, līdz 2012. gada 31. decembrim uz
Bulgāriju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms.
Bulgārija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves
apjoms katrai 2.pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai
ir 1.panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī
vismaz šādam dienu skaitam:
– līdz 2007. gada 1. janvārim –
30dienām;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
40dienām;
– līdz 2008. gada 31. decembrim –
50dienām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
60dienām;
– līdz 2010. gada 31. decembrim –
70dienām;
– līdz 2011. gada 31. decembrim –
80dienām;
– līdz 2012. gada 31. decembrim –
90dienām.
9.
TELEKOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS
32002L0022: Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīva2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo
pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko
komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma
direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2002/22/EK 30.panta 1. punkta, Bulgārija var atlikt numura
pārnesamības ieviešanu līdz, vēlākais, 2009. gada 1.
janvārim.
10. VIDE
A. GAISA
KVALITĀTE
1. 31994L0063: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par
kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS)
emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem
uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24.lpp.),
kuru groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 3.panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Bulgārijā
nepiemēro:
– līdz 2007.gada 31.decembrim –
glabāšanas iekārtām 6 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks par
25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar
50000tonnām/gadā;
– līdz 2009.gada 31.decembrim –
glabāšanas iekārtām 19 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks vai
vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 4.panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un
izkraušanu no tiem terminālos, Bulgārijā nepiemēro:
– līdz 2007.gada 31.decembrim –
glabāšanas iekārtām 12 terminālos, kuru apgrozījums ir lielāks
par 25 000 tonnām/gadā, bet mazāks vai vienāds ar
150000tonnām/gadā;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
29termināliem, kuru apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar
25000tonnām/gadā.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 5.panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem
pārvietojamiem konteineriem terminālos, Bulgārijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
50 autocisternām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
466 autocisternām.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 6.panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas
uzpildes stacijās, Bulgārijā nepiemēro:
– līdz 2007.gada 31.decembrim –
355 degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir lielāks par
500m3/gadā, bet mazāks vai vienāds ar 1 000
m3/gadā;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
653degvielas uzpildes stacijām, kuru apgrozījums ir mazāks vai
vienāds ar 500m3/gadā.
2. 31999 L 0032: Padomes Direktīva
1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura
samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza
Direktīvu 93/12/EEK (OVL121, 11.5.1999., 13.lpp.), kuru
groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/32/EK 3.panta 1. punkta, Bulgārijā līdz 2011. gada 31.
decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra
saturu smagajā dīzeļdegvielā. Šajā pārejas laikposmā sēra saturs
nepārsniedz 3,00masas procentus.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/32/EK 4.panta 1. punkta, Bulgārijā līdz 2009. gada 31.
decembrim nepiemēro prasības, kas noteiktas attiecībā uz sēra
saturu smagajā dīzeļdegvielā. Šajā pārejas laikposmā sēra saturs
nepārsniedz 0,20% masas procentus.
B. ATKRITUMU
APSAIMNIEKOŠANA
1. 31993 R 0259: Padomes Regula
(EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un
kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā,
ievešanu tajā un izvešanu no tās (OVL30, 6.2.1993., 1.lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32001 R 2557: Komisijas
28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OVL349, 31.12.2001.,
1.lpp.).
a) Līdz 2014. gada 31. decembrim
par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz
Bulgāriju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā,
paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas
regulas 6., 7. un 8.pants.
b) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7.panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes
līdz 2009. gada 31. decembrim var iebilst pret turpmāk norādīto
pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju,
iebildumus pamatojot ar regulas 4.panta 3. punktā paredzētajiem
iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas regulas 10.pants.
AA. METĀLUS SATUROŠI ATKRITUMI
– AA 090 Arsēna atkritumi un
atliekas
– AA 100 Dzīvsudraba atkritumi
un atliekas
– AA 130 Atsārmi, kas radušies
metālu kodināšanā
AB. Atkritumi, kas satur
galvenokārt neorganiskus komponentus, kuri var saturēt metālus un
organiskas vielas
AC. Atkritumi, kas satur
galvenokārt organiskus komponentus, kuri var saturēt metālus un
NEorganiskas vielas
– AC 040 Etilēta benzīna
nosēdumi
– AC 050 Termālie (siltumnesēji)
šķidrumi
– AC 060 Hidrauliskie šķidrumi
– AC 070 Bremžu šķidrumi
– AC 080 Antifrīza šķidrumi
– AC 110 Fenoli, fenola
savienojumi,
tostarp hlorfenols šķidrumu
vai nosēdumu veidā
– AC 120 Polihlornaftalīni
– AC 150 Hlorfluorogļūdeņraži
– AC 160 Haloni
– AC 190 Vieglā putekļainā
frakcija, kas
rodas automašīnu
sasmalcināšanā
– AC 200 Fosfora organiskie
savienojumi
– AC 230 Halogenēti vai
nehalogenēti
bezūdens destilācijas
atlikumi,
kuri radušies organisko
šķīdinātāju rekuperācijā
– AC 240 Alifātisko halogenēto
ogļūdeņražu (piemēram,
hlormetāna, dihloretāna,
vinilhlorīda,
vinilidēnhlorīda,
alilhlorīda un epihlorhidrīna)
ražošanas atkritumi
– AC 260 Šķidri cūku mēsli,
fekālijas
AD. ATKRITUMI, KAS VAR SATURĒT VAI
NU NEORGANISKUS, VAI ORGANISKUS KOMPONENTUS
– AD 010 Atkritumi, kas rodas
farmācijas
produktu ražošanā un
sagatavošanā
Atkritumi, kas satur šādas
vielas, sastāv no tām vai ir
ar tām piesārņoti:
• AD 040 – Neorganiskie cianīdi,
izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus, kuros ir nelieli
neorganisko cianīdu piemaisījumi
• AD 050 – Organiskie cianīdi
– AD 060 Eļļu/ūdens,
ogļūdeņražu/
ūdens maisījumu un emulsiju
atkritumi
– AD 070 Atkritumi, kas
radušies
tipogrāfijas krāsu, krāsvielu,
pigmentu, krāsu, laku un
emaljas krāsu ražošanā,
pagatavošanā un lietošanā
– AD 150 Dabā sastopami
organiskie
materiāli, ko izmanto
filtrēšanai (piemēram,
biofiltri)
– AD 160 Sadzīves atkritumi
Minēto laikposmu var pagarināt
līdz, ilgākais, 2012.gada 31.decembrim atbilstīgi procedūrai, kas
noteikta 18.pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada 15.
jūlijs) par atkritumiem7,
ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu
91/156/EEK8.
c) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7.panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes
līdz 2009. gada 31. decembrim var iebilst pret regulas
IVpielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem,
kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu
atkritumu sūtījumiem uz Bulgāriju, iebildumus pamatojot ar
regulas4.panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem;
d) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7.panta 4. punkta, Bulgārijas kompetentās iestādes
neatļauj regulas II, III un IVpielikumā uzskaitīto pārstrādei
paredzētu atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos
neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas
paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no
dažiem noteikumiem Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24.
septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un
kontroli9 vai Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada 23.
oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu
emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām10, un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu
attiecas pagaidu atkāpe.
2. 31994 L 0062: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20.
decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365,
31.12.1994., 10.lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0012: Eiropas Parlamenta
un Padomes 11.2.2004. Direktīva 2004/12/EK (OV L 47, 18.2.2004.,
26.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6.panta 1. punkta a)apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to,
ka attiecībā uz reģenerāciju vai sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2011. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
35%, 2007. gadā – 39%, 2008. gadā – 42%, 2009. gadā – 46% un
2010. gadā – 48% no svara.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6.panta 1. punkta b)apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to,
ka attiecībā uz reģenerāciju vai sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2014. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– 2011. gadā – 50%, 2012. gadā –
53% un 2013. gadā – 56% no svara.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6.panta 1. punkta c)apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to,
ka līdz 2009. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais
plastmasas pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
8%, 2007. gadā – 12% un 2008. gadā – 14,5% no svara.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6.panta 1. punkta d)apakšpunkta, Bulgārija nodrošina to,
ka līdz 2014. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais
kopējais pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
34%, 2007. gadā – 38%, 2009. gadā – 45%, 2010. gadā – 47%, 2011.
gadā – 49%, 2012. gadā – 52%, un 2013. gadā – 54,9% no svara.
e) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6.panta 1. punkta e)apakšpunkta i) punkta, Bulgārija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais stikla pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
26%, 2007. gadā – 33%, 2009. gadā – 46%, 2010. gadā – 51%, 2011.
gadā – 55% un 2012. gadā – 59,6% no svara.
f) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6.panta 1. punkta e)apakšpunkta iv) punkta, Bulgārija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, skaitot tikai to
materiālu, kuru atkal pārstrādā plastmasā, un ievērojot šādus
starpposma mērķus:
– 2009. gadā – 17%, 2010. gadā –
19%, 2011. gadā – 20% un 2012. gadā – 22% no svara.
3. 31999 L 0031: Padomes Direktīva
1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem
(OVL182, 16.7.1999., 1.lpp.), kuru groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 5.panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma
2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas
6.panta c) punkta ii) apakšpunktu un Padomes Direktīvu 75/442/EEK
(1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem11, prasības, kas noteiktas attiecībā
uz šķidrajiem, kodīgajiem un oksidētājiem atkritumiem un
attiecībā to, kā novērst virszemes ūdeņu nokļūšanu apglabātajos
atkritumos, līdz 2014. gada 31. decembrim nepiemēro šīm 14
esošajām iekārtām:
1. “Polimeri” sārņu
nostādināšanas dīķis, Varna, Devnya;
2. “Solvay Sodi”,
“Deven” un “Agropolichim” jauktu pelnu un sārņu
nostādināšanas dīķis, Varna, Devnya – Varna
pašvaldībā;
3. TEC “Varna” pelnu
nostādināšanas dīķis, Varna, Beloslav;
4. “Sviloza” pelnu
nostādināšanas dīķis, Veliko Tarnovo, Svishtov;
5. TEC “Zaharni zavodi”
pelnu nostādināšanas dīķis, Veliko Tarnovo, Gorna
Oriahovitsa;
6. “Vidachim v likvidatsya”
pelnu nostādināšanas dīķis, Vidin, Vidin;
7. “Toplofikatsia–Ruse”,
TEC “Ruse–East” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse,
Ruse;
8. TEC “Republica”,
“COF–Pernik” un “Kremikovtsi–Rudodobiv” pelnu
nostādināšanas dīķis, Pernik, Pernik;
9. “Toplofikatsia Pernik”
un “Solidus Pernik” pelnu nostādināšanas dīķis,
Pernik, Pernik;
10. TEC “Bobov dol” pelnu
nostādināšanas dīķis, Kyustendil, Bobov dol;
11. “Brikel” pelnu
nostādināšanas dīķis, Stara Zagora, Galabovo;
12. “Toplofikatsia Sliven”
pelnu nostādināšanas dīķis, Sliven, Sliven;
13. TEC “Maritsa 3” pelnu
nostādināšanas dīķis, Khaskovo, Dimitrovgrad;
14. TEC “Maritsa 3” pelnu
nostādināšanas dīķis, Khaskovo, Dimitrovgrad.
Bulgārija nodrošina, ka atkritumu
daudzumu, ko apglabā šajās 14 esošajās neatbilstīgajās iekārtās,
pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli
pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31. decembrim:
3020000tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim:
3010000tonnu;
– līdz 2008. gada 31. decembrim:
2990000tonnu;
– līdz 2009. gada 31. decembrim:
1978000tonnu;
– līdz 2010. gada 31. decembrim:
1940000tonnu;
– līdz 2011. gada 31. decembrim:
1929000tonnu;
– līdz 2012. gada 31. decembrim:
1919000tonnu;
– līdz 2013. gada 31. decembrim:
1159000tonnu;
– līdz 2014. gada 31. decembrim:
1039000tonnu.
4. 32002L0096: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par
elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37,
13.2.2003., 24.lpp.), ko groza:
– 32003L0108: Eiropas Parlamenta
un Padomes 8.12.2003. Direktīva 2003/108/EK (OV L 345,
31.12.2003., 106.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2002/96/EK 5.panta 5. punkta un 7.panta 2. punkta, Bulgārija
nodrošina to, ka līdz 2008. gada 31. decembrim no privātām
mājsaimniecībām gadā uz katru iedzīvotāju vidēji savāc vismaz
četrus kilogramus šķirotus EEIA, kā arī sasniedz sastāvdaļu,
materiālu un vielu reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un
pārstrādes paredzēto apjomu.
C. ŪDENS
KVALITĀTE
31991 L 0271: Padomes Direktīva
91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu
attīrīšanu (OVL135, 30.5.1991., 40.lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.)
Atkāpjoties no Direktīvas
91/271/EEK 3., 4.panta un 5.panta 2. punkta, Bulgārijā līdz 2014.
gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz
komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu,
ievērojot šādu starpposma mērķi:
– attiecībā uz aglomerācijām, kuru
iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvai
nodrošina līdz 2010. gada 31. decembrim.
D. RŪPNIECISKĀ
PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA
1. 31996 L 0061: Padomes Direktīva
96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli (OVL257, 10.10.1996., 26.lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK
5.panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu
ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām,
līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko
nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts
minētās direktīvas 9.panta 3. un 4. punktā, prasības, kas
noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Bulgārijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
– “Jambolen” –
Yambol (darbība 4.1. h)
– “Verila” – Ravno
Pole (darbība 4.1.)
– “Lakprom” –
Svetovrachane (darbība 4.1. b)
– “Orgachim” – Ruse
(darbība 4.1. j)
– “Neochim” –
Dimitrovgrad (darbība 4.1. b)
līdz 2009. gada 31. decembrim:
– “Elisejna” gara
Elisejna (darbība 2.5. a)
līdz 2011. gada 31. decembrim:
– TEC “Ruse East” –
Ruse (darbība 1.1.)
– TEC “Varna” –
Varna (darbība 1.1.)
– TEC “Bobov dol” –
Sofia (darbība 1.1.)
– “Lukoil Neftochim” TEC
– Burgas (darbība 1.1.)
– “Lukoil Neftochim” –
Burgas (darbība 1.2.)
– “Kremikovtsi” –
Sofia (darbība 2.2.)
– “Radomir Metali” –
Radomir (darbība 2.3. b)
– “Solidus” –
Pernika (darbība 2.4.)
– “Berg Montana fitingi”
– Montana (darbība 2.4.)
– “Energoremont” –
Kresna (darbība 2.4.)
– “Chugunoleene” –
Ihtiman (darbība 2.4.)
– “Alkomet” –
Shoumen (darbība 2.5. b)
– “Start” – Dobrich
(darbība 2.5. b)
– “Alukom” – Pleven
(darbība 2.5. b)
– “Energiya” –
Turgovishte (darbība 2.5. b)
– “Uspeh” – Lukovit
(darbība 3.5.)
– “Keramika” –
Burgas (darbība 3.5.)
– “Stroykeramika” –
Mezdra (darbība 3.5.)
– “Stradlja keramika” –
Stradlja (darbība 3.5.)
– “Balkankeramiks” –
Novi Iskar (darbība 3.5.)
– “Shamot” – Elin
Pelin (darbība 3.5.)
– Keramikas rūpnīca –
Dragovishtitza (darbība 3.5.)
– “Fayans” –
Kaspichan (darbība 3.5.)
– “Solvay Sodi” –
Devnia (darbība 4.2. d)
– “Polimeri” –
Devnia (darbība 4.2. c)
– “Agropolichim” –
Devnia (darbība 4.3.)
– “Neochim” –
Dimitrovgrad (darbība 4.3.)
– “Agriya” – Plovdiv
(darbība 4.4.)
– “Balkanpharma” –
Razgrad (darbība 4.5.)
– “Biovet” –
Peshtera (darbība 4.5.)
– “Catchup–frukt” –
Ajtos (darbība 6.4. b)
– “Bulgarikum” –
Burgas (darbība 6.4. c)
– “Serdika 90” –
Dobrich (darbība 6.4. c)
– “Ekarisaj” – Varna
(darbība 6.5.)
– “Ekarisaj Bert” –
Burgas (darbība 6.5.).
Pilnībā saskaņotas atļaujas
minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim,
ietverot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības
nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30.
oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas
attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts
direktīvas 3.pantā.
2. 32001 L 0080: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva2001/80/EK (2001. gada 23.
oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu
emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OVL309,
27.11.2001., 1.lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33.lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4.panta 3. punkta, kā arī no III, IV un VII pielikuma
A daļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam un
putekļiem, Bulgārijā līdz attiecīgajiem blokiem norādīto termiņu
beigām nepiemēro šādām iekārtām:
– TEC “Varna”:
– 1. blokam – līdz 2009. gada 31.
decembrim
– 2. blokam – līdz 2010. gada 31.
decembrim
– 3. blokam – līdz 2011. gada 31.
decembrim
– 4. blokam – līdz 2012. gada 31.
decembrim
– 5. blokam – līdz 2013. gada 31.
decembrim
– 6. blokam – līdz 2014. gada 31.
decembrim
– TEC “Bobov dol”:
– 2. vienībai – līdz 2011. gada
31. decembrim
– 3. vienībai – līdz 2014. gada
31. decembrim
– TEC “Ruse–East”:
– 3. un 4. vienībai – līdz 2009.
gada 31. decembrim
– 1. un 2. vienībai – līdz 2011.
gada 31. decembrim
– “Lukoil Neftochim”,
Bourgas TEC:
– 2., 7., 8., 9. 10. un 11.
vienībai – līdz 2011. gada 31. decembrim.
Šajā pārejas laikposmā sēra
dioksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2008. gadam: 179700 tonnas
SO2/gadā; 8900 tonnas putekļu/gadā;
– līdz 2012. gadam: 103000 tonnas
SO2/gadā; 6000 tonnas putekļu/gadā.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4.panta 3. punkta un VI pielikuma A daļas, slāpekļa
oksīda emisijas robežvērtības Bulgārijā līdz 2011. gada 31.
decembrim nepiemēro attiecībā uz “Lukoil Neftochim”,
Bourgas TEC sadedzināšanas iekārtas 2., 7., 8., 9., 10. un
11. bloku.
Šajā pārejas laikposmā slāpekļa
oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2008. gadam: 42900 tonnas /
gadā;
– līdz 2012. gadam: 33300 tonnas /
gadā.
c) Līdz 2011. gada 1. janvārim
Bulgārija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp
ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai
pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis
piemērošanai. Šie plāni nodrošina emisijas turpmāku samazināšanu
līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par a) un b) punktā
norādītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju
laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam. Ja Komisija, jo īpaši
ņemot vērā ietekmi uz vidi un vajadzību samazināt pārejas posma
pasākumu izraisītos konkurences traucējumus iekšējā tirgū,
konstatē to, ka šie plāni nav pietiekami noteikto mērķu
sasniegšanai, tā informē Bulgāriju. Turpmākajos trīs mēnešos
Bulgārija paziņo pasākumus, ko tā veikusi, lai sasniegtu minētos
mērķus. Ja Komisija pēc tam, apspriežoties ar dalībvalstīm,
konstatē to, ka šie pasākumi nav pietiekami noteikto mērķu
sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma procedūru, kā paredzēts EK līguma
226.pantā.
VI PIELIKUMA papildinājums
I NODAĻA
VI pielikuma 4.nodaļas B iedaļas
a) punktā minētais to piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kas
pārstrādā neatbilstīgu pienu
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums un
adrese
|
Attiecīgo telpu
atrašanās vieta
|
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums un
adrese
|
Attiecīgo telpu
atrašanās vieta
|
|
Blagoevgrad reģions –
Nr. 1
|
|
1
|
BG 0112004
|
“Matand”
Ltd.
gr.
Pernik
ul.
«Lenin» 111
|
s.
Eleshnitsa
|
|
Bourgas reģions – Nr.
2
|
|
2
|
BG 0212013
|
ET
“Marsi–Mincho Bakalov”
gr.
Burgas
j.k.
«Vazrajdane» bl. 1
|
Burgas
j.k.
“Pobeda”
ul.
“Baykal” 9
|
|
3
|
BG 0212027
|
DZZD
“Mlechen svyat»
gr.
Burgas
j.k.
«Izgrev»
ul.
«Malchika» 3
|
s.
Debelt
ul.
“Indje voyvoda” 5
obl.
Burgaska
|
|
4
|
BG 0212028
|
“Vester”
OOD
gr.
Burgas
ul.
“Fotinov” 36
|
s.
Sigmen
|
|
5
|
BG 0212047
|
“Complektstroy” EOOD
gr.
Burgas
ul.
“Aleksandar Stamboliiski” 17
|
s.
Veselie
|
|
Vidin reģions – Nr.
5
|
|
6
|
BG 0512025
|
“El Bi
Bulgarikum” EAD
gr.
Vidin
|
gr.
Vidin
Yujna
promishlena zona
|
|
Vratsa reģions – Nr.
6
|
|
7
|
BG 0612010
|
“Hadjiiski i familiya” EOOD
s.
Gradeshnitsa
|
s.
Gradeshnitsa
|
|
8
|
BG 0612027
|
“Mlechen
ray 99” EOOD
gr.
Vratsa
j.k.
“Dabnika” bl. 48 ap. 3
|
gr.
Vratsa
j.k.
Bistrets
Stopanski dvor
|
|
9
|
BG 0612035
|
ET
“Nivego”
s.
Chiren
|
s.
Chiren
|
|
Gabrovo reģions – Nr.
7
|
|
10
|
BG 0712001
|
“Ben
Invest” OOD
s.
Kostenkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
s.
Kostenkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
|
11
|
BG 0712002
|
“Shipka
97” AD
gr.
Gabrovo
ul. «V.
Levski» 2
|
gr.
Gabrovo
ul. “V.
Levski” 2
|
|
12
|
BG 0712003
|
“Elvi”
OOD
s.
Velkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
s.
Velkovtsi
obsht.
Gabrovo
|
|
13
|
BG 0712008
|
“Milkieks” OOD
gr.
Sevlievo
j.k.
“d–r Atanas Moskov”
|
gr.
Sevlievo
j.k.
“Atanas Moskov”
|
|
Dobrich reģions – Nr.
8
|
|
14
|
BG 0812002
|
“AVITA”
OOD
gr.
Sofia
ul.
«20–ti April» 6
|
s.
Tsarichino
|
|
15
|
BG 0812008
|
“Roles
2000” OOD
gr.
Varna
ul.
“Tsar Ivan Shishman” 13
|
s.
Kardam
|
|
16
|
BG 0812019
|
“Filipopolis” OOD
gr.
Plovdiv
ul.
“Hristo Danov” 2
|
s.
Jeglartsi
|
|
17
|
BG 0812029
|
“AKURAT
– MLECHNA PROMISHLENOST» OOD
gr.
Sofia
ul.
«Baba Vida 2»
|
gr.
Dobrich
j.k.
“Riltsi”
|
|
18
|
BG 0812030
|
“FAMA”
AD
gr.
Varna
ul.
“Evlogi Georgiev” 23
|
gr.
Dobrich
bul.
“Dobrudja” 2
|
|
Kardjali reģions –
Nr. 9
|
|
19
|
BG 0912004
|
ET
“Rado”
s. Byal
izvor
|
s. Byal
izvor
obsht.
Ardino
|
|
Kiustendil reģions –
Nr. 10
|
|
20
|
BG 1012012
|
“Galkom”
OOD
gr.
Dupnitsa
|
gr.
Dupnitsa
ul.
“Venelin” 57
|
|
21
|
BG 1012008
|
ET
“Nikolay Kolev»
s.
Konyavo
|
s.
Konyavo
|
|
Lovech reģions – Nr.
11
|
|
22
|
BG 1112001
|
“Prima
Lakta” Ltd.
gr.
Lovech
ul.
«Troyansko shose» 1
|
gr.
Lovech
ul.
“Troyansko shose”
|
|
23
|
BG 1112004
|
“Mlekoprodukt” OOD
gr.
Lovech
|
s.
Goran
|
|
24
|
BG 1112008
|
“Plod”
AD
gr.
Apriltsi
|
gr.
Apriltsi
|
|
25
|
BG 1112012
|
“Stilos”
OOD
gr.
Dupnitsa
ul.
“Batenberg” 64
|
s.
Lesidren
|
|
Pazardjik reģions –
Nr. 13
|
|
26
|
BG 1312011
|
“Eko–F”
EAD
gr.
Sofia
ul.
«Stara planina» 34
|
s.
Karabunar
|
|
27
|
BG 1312015
|
“Mevgal
Bulgaria” EOOD
gr.
Velingrad
|
gr.
Velingrad
j.k.
«Industrialen»
|
|
28
|
BG 1312022
|
ET
“Palmite–Vesela Popova”
gr.
Plovdiv
ul.
«Koprivkite» 23
|
gr.
Strelcha
ul.
“Osvobojdenie” 17
|
|
Pleven reģions – Nr.
15
|
|
29
|
BG 1512003
|
“Mandra
1” EOOD
gr.
Obnova
|
s.
Tranchovitsa
|
|
30
|
BG 1512006
|
“Mandra”
OOD
s.
Obnova
|
s.
Obnova
|
|
31
|
BG 1512008
|
ET
“Viola”
s.
Koynare
|
gr.
Koynare
ul.
“Hristo Botev” 16
|
|
32
|
BG 1512010
|
ET
“Militsa Lazarova – 90»
gr.
Slavyanovo
|
gr.
Slavyanovo
ul.
“Asen Zlatarev” 2
|
|
Plovdiv reģions – Nr.
16
|
|
33
|
BG 1612009
|
ET
“D.Madjarov”
gr.
Plovdiv
|
gr.
Stamboliiski–mandra
|
|
34
|
BG 1612013
|
ET
“Polidey – EI”
gr.
Karlovo
|
s.
Domlyan
|
|
35
|
BG 1612017
|
“Snep”
OOD
gr.
Rakovski
|
gr.
Rakovski
ul.
“F.Stanislavov” 57
|
|
36
|
BG 1612020
|
ET “Bor
–Chvor”
s.
Dalbok izvor
|
s.
Dalbok izvor
|
|
37
|
BG 1612023
|
“Vanela”
OOD
gr.
Plovdiv
bul.
“Bulgaria” 170
|
s.
Tsarimir
|
|
38
|
BG 1612024
|
SD
“Kostovi – EMK”
gr.
Saedinenie
|
gr.
Saedinenie
|
|
39
|
BG 1612039
|
“Topolovo–Agrokomers” OOD
gr.
Sofia
z.k.
Dianabad, bl.20
|
s.
Topolovo
Stopanski dvor
|
|
40
|
BG 1612040
|
“Mlechni
produkti” OOD
gr.
Plovdiv
|
s.
Manole
|
|
Razgrad reģions – Nr.
17
|
|
41
|
BG 1712002
|
ET
“Rosver”
gr. Tsar
Kaloyan
ul.
“Ivan Vazov” 4
|
gr. Tsar
Kaloyan
ul.
«Sofia» 41
|
|
42
|
BG 1712010
|
“Bulagrotreyd” OOD
gr.
Ruse
ul.
“Elin Pelin” 15A
|
s.
Juper
|
|
43
|
BG 1712020
|
ET
“Prelest-Sevim Ahmed”
s.
Podayva
ul.
“Struma” 12
|
s.
Lavino
Stopanski dvor
|
|
44
|
BG 1712042
|
ET
“Madar”
s.
Madrevo
ul. «Han
Kubrat» 65
|
s.
Terter
Stopanski dvor
|
|
Ruse reģions – Nr.
18
|
|
45
|
BG 1812002
|
“Laktis-Byala” AD
gr.
Byala
|
gr.
Byala
ul.
“Stefan Stambolov” 75
|
|
46
|
BG 1812005
|
ET
“DAV”
gr.
Ruse
ul.
«6-ti Septemvri» 43
|
gr.
Vetovo
|
|
47
|
BG 1812022
|
ZKPU
“Tetovo”
s.
Tetovo
|
s.
Tetovo
ul.
“Tsar Osvoboditel” 5
|
|
48
|
BG 1812011
|
ET
“Georgi Bojinov-Gogo”
s.
Nikolovo
|
s.
Nikolovo
|
|
Silistra reģions –
Nr. 19
|
|
49
|
BG 1912004
|
ET
“Merone-Hristo Kunev”
gr.
Silistra
bul.
«Makedonia» 150
|
gr.
Alfatar
|
|
50
|
BG 1912013
|
“JOSI”
OOD
gr.
Sofia
ul.
«Hadji Dimitar» 142 vh.A
|
s.
Chernolik
|
|
51
|
BG 1912024
|
“Buldeks” OOD
gr.
Silistra
ul.
«D.Donchev» 6
|
s.
Belitsa
|
|
Sliven reģions – Nr.
20
|
|
52
|
BG 2012007
|
“Delta
lakt” OOD
gr.
Stara Zagora
ul.
“Tsar Kaloyan” 20
|
s. Stoil
Voyvoda
|
|
53
|
BG 2012020
|
“Yotovi”
OOD
gr.
Sliven
j.k.
Rechitsa
ul.
“Kosharite” 12
|
gr.
Sliven
j.k.
Rechitsa
|
|
54
|
BG 2012022
|
“Bratya
Zafirovi” OOD
gr.
Sliven
ul.
“Treti mart” 7
|
gr.
Sliven
Industrialna zona Zapad
|
|
55
|
BG 2012030
|
“Agroprodukt” OOD
gr.
Sliven
ul.
“Oreshak” 24
|
s.
Dragodanovo
|
|
56
|
BG 2012036
|
“Minchevi” OOD
s.
Korten
obl.
Sliven
|
s.
Korten
obl.
Sliven
|
|
Smolian reģions – Nr.
21
|
|
57
|
BG 2112001
|
“Belev”
EOOD
gr.
Smolyan
|
gr.
Smolyan
ul.
“Trakiya” 15
|
|
58
|
BG 2112021
|
“Rossi”
EOOD
gr.
Dospat
|
gr.
Dospat
|
|
59
|
BG 2112018
|
ET
“Rosen Atanasov-Komers”
s.
Kutela
|
s.
Kutela
|
|
60
|
BG 2112023
|
ET
“Iliyan Isakov”
s.
Trigrad
|
s.
Trigrad
obsht.
Devin
|
|
Sofijas pilsētas reģions –
Nr. 22
|
|
61
|
BG 2212001
|
“Danon –
Serdika” AD
gr.
Sofia
ul.
«Ohridsko ezero» 3
|
ul.
“Ohridsko ezero” 3
|
|
62
|
BG 2212002
|
“Formalat” EOOD
s.
G.Lozen
ul.
“Saedinenie” 132
|
s. G.
Lozen
ul.
“Saedinenie” 132
|
|
63
|
BG 2212009
|
“Serdika-94” OOD
j.k.
Jeleznitsa
|
j.k.
Jeleznitsa
|
|
64
|
BG 2212022
|
“Megle -
MJ” OOD
ul.
“Probuda” 14
|
ul.
“Probuda” 12-14
|
|
65
|
BG 2212023
|
“EL BI
BULGARIKUM” EAD
gr.
Sofia
ul.
“Saborna” 9
|
ul.
“Malashevska” 12A
|
|
Sofijas rajona reģions – Nr.
23
|
|
66
|
BG 2312013
|
ET
“Dobrev”
s.
Dragushinovo
|
s.
Dragushinovo
|
|
67
|
BG 2312016
|
AD
“Bovis”
s.
Trudovets
|
s.
Trudovets
|
|
68
|
BG 2312026
|
“Dyado
Liben” OOD
gr.
Sofia
ul.
“Hubcha” 2
|
gr.
Koprivshtitsa
bul.
“H.Nencho Palaveev” 137
|
|
69
|
BG 2312033
|
“Balkan
Spetsial” OOD
gr.
Sofia
|
s. Gorna
Malina
|
|
70
|
BG 2312002
|
ET
“Danim”
gr. Elin
Pelin
|
gr. Elin
Pelin
bul.
“Vitosha” 18A
|
|
Stara Zagora reģions
– Nr. 24
|
|
71
|
BG 2412019
|
“Dekada”
OOD
gr.
Stara Zagora
bul.
«Ruski» 41 et.3 ap.9
|
s.
Elhovo
|
|
72
|
BG 2412023
|
Agricultural Institute
gr.
Stara Zagora
|
gr.
Stara Zagora
|
|
73
|
BG 2412033
|
“Gospodinovi” OOD
gr.
Stara Zagora
pl.
“Beroe” 1 ap.21
|
s.
Julievo
|
|
Targovishte reģions –
Nr. 25
|
|
74
|
BG 2512004
|
“PIP
Trade” OOD
gr.
Sofia
ul.
“Baba Vida” 2
|
s.
Davidovo
|
|
75
|
BG 2512006
|
“Hadad”
OOD
s.
Makariopolsko
|
s.
Makariopolsko
|
|
76
|
BG 2512016
|
“Milktreyd-BG” OOD
gr.
Sofia
obsht.
“Studentska” 58-A-115
|
s.
Saedinenie
obl.
Targovishte
|
|
77
|
BG 2512017
|
“YU E S
- Komers” OOD
gr.
Opaka
|
s.
Golyamo Gradishte
ul.
“Rakovski” 2
|
|
Yambol reģions – Nr.
28
|
|
78
|
BG 2812002
|
“Arachievi” OOD
gr.
Elhovo
ul.
«Bakalov» 19
|
s.
Kirilovo
|
|
79
|
BG 2812003
|
“Balgarski jogurt” OOD
s.
Ravda
ul.
«Struma» 8
|
s.
Veselinovo
Kompleks
“Ekaterina”
|
|
80
|
BG 2812025
|
“Sakarela” OOD
gr.
Yambol
ul. “Hr.
Botev” 24-B-15
|
gr.
Yambol
ul.
“Preslav” 269
|
II NODAĻA
VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas
a) un c) punktā minētais to piena pārstrādes uzņēmumu saraksts,
kas pārstrādā atbilstīgu un neatbilstīgu pienu
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums un
adrese
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums un
adrese
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
Veliko Tarnovo
reģions – Nr. 4
|
|
1
|
BG 0412002
|
“Sofbiolayf-BG” OOD
gr.
Svishtov
|
gr.
Svishtov
ul.
“33-ti svishtovski polk.” 67
|
|
2
|
BG 0412009
|
“Milki-luks” OOD
gr.
Plovdiv
|
s. Byala
Cherkva
|
|
3
|
BG 0412010
|
“Bi Si
Si Handel” OOD
gr.
Elena
|
gr.
Elena
ul.
«Treti mart» 19
|
|
Vratsa reģions – Nr.
6
|
|
4
|
BG 0612012
|
ET
“Zorov -97”
gr.
Vratsa
j.k.
Kulata
ul.
“Palkovitsa” 7
|
Vrachanski balkan, mestnost “Parshevitsa”
|
|
Dobrich reģions – Nr.
8
|
|
5
|
BG 0812009
|
“Serdika
- 90” AD
gr.
Dobrich
|
gr.
Dobrich
ul. “25
septemvri” 100
|
|
Lovech reģions – Nr.
11
|
|
6
|
BG 1112006
|
“Kondov
Ekoproduktsiya” OOD
gr.
Sofia
|
s. Staro
selo
|
|
Plovdiv reģions – Nr.
16
|
|
7
|
BG 1612001
|
“OMK”
gr.
Sofia
|
gr.
Plovdiv
bul.
“Dunav” 3
|
|
8
|
BG 1612002
|
“Shipka
99” OOD
gr.
Parvomay
|
gr.
Parvomay
|
|
9
|
BG 1612037
|
“Filipopolis-RK” OOD
gr.
Plovdiv
|
gr.
Plovdiv
j.k.
“Proslav”
ul.
“Prosveta” 2A
|
|
10
|
BG 1612041
|
“Elit-95” EOOD
s.
Dalbok izvor
|
s.
Dalbok izvor
|
|
Ruse reģions – Nr.
18
|
|
11
|
BG 1812003
|
“Sirma
Prista” AD
gr.
Ruse
|
gr.
Ruse
bul.
“3-ti mart” 1
|
|
Sliven reģions – Nr.
20
|
|
12
|
BG 2012006
|
“Mlechen
pat” AD
gr.
Sofia
ul.
“Vasil Levski” 109
|
gr. Nova
Zagora
j.k.
Industrialen
|
|
13
|
BG 2012009
|
“Vangard” OOD
gr.
Sliven
ul. “Al.
Stamboliiski” 1
|
s. Jelyo
voyvoda
obl.
Sliven
|
|
14
|
BG 2012019
|
“Hemus
milk komers” OOD
gr.
Sliven
ul.
“Neofit Rilski” 3a
|
gr.
Sliven
Industrialna zona Zapad
j.k.
10
|
|
15
|
BG 2012042
|
“Tirbul”
EAD
gr.
Sliven
|
“Tirbul”
EAD
gr.
Sliven
|
|
Stara Zagora reģions
– Nr. 24
|
|
16
|
BG 2412005
|
“Markeli” AD
gr.
Stara Zagora
ul.
“Sv.Kn.Boris” 67 et.3 ap.6
|
gr.
Kazanlak
j.k.
Industrialen
|
|
Targovishte reģions –
Nr. 25
|
|
17
|
BG 2512001
|
“Mladost
-2002” OOD
gr.
Targovishte
|
gr.
Targovishte
bul.
“29-ti yanuari” 7
|
|
|
18
|
BG 2512020
|
“Mizia-Milk” OOD
gr.
Targovishte
ul.
“Rodopi” 5
|
gr.
Targovishte
Industrialna zona
|
|
|
Haskovo reģions – Nr.
26
|
|
|
19
|
BG 2612047
|
“Balgarsko sirene” OOD
gr.
Harmanli
ul.
“Gotse Delchev” 1
|
gr.
Haskovo
bul.
“Saedinenie” 94
|
|
|
Yambol reģions – Nr.
28
|
|
|
20
|
BG 2812022
|
“Karil i
Tanya” OOD
gr.
Yambol
|
gr.
Yambol
ul.
“Graf Ignatiev” 189
|
1 Padomes
Direktīva 68/360/EEK (1968.gada 15.oktobris) par ierobežojumu
atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu
pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (OVL257, 19.10.1968.,
13.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada
Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā
atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2004/38/EK (OVL158, 30.4.2004., 77.lpp.).
* NACE: skat. 31990R3037:
Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par
saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā
(OVL293, 24.10.1990., 1.lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti
ar 32003R1882: Eiropas Parlamenta un Padomes 29.9.2003. Regula
(EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
(EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu
higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
3 Padomes Regula(EK) Nr. 1255/1999
(1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo
organizāciju (OVL160, 26.6.1999., 48. lpp.). Regulā jaunākie
grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L
29, 3.2.2004., 6. lpp.).
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
(EK) Nr.178/2002 (2002.gada 28.janvāris), ar ko paredz pārtikas
aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras
saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1.lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003
(OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).
5 OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr.884/2004/EK (OV L 167,
30.4.2004., 1. lpp.).
6 OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.807/2003
(OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
7 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003
(OVL284, 31.10.2003., 1. lpp.).
8 OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.
9 OV L 275, 10.10.1996., 26. lpp.
10 OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003.gada Pievienošanās
aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
11 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK un jaunākie
grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
VII PIELIKUMS
Pievienošanās
akta 23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Rumānija
1. PERSONU
PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums
31968 R 1612: Padomes Regula (EEK)
Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu
pārvietošanos Kopienā (OVL257, 19.10.1968., 2. lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.4.2004. Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004.,
77. lpp.).
31996 L 0071: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par
darba ņēmēju norīkošanu darba pakalpojumu sniegšanas jomā (OVL18,
21.1.1997., 1. lpp.)
32004 L 0038: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par
Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi
pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza
Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK,
68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK,
90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77.
lpp.).
1. Attiecībā uz darba ņēmēju
pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas
saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta
Direktīvas 96/71/EK 1.pantā, EK līguma 39. pantu un 49. panta
pirmo daļu attiecībās starp Rumāniju, no vienas puses, un katru
pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā piemēro, vienīgi
ievērojot 2. līdz 14.punktā paredzētos pārejas posma
noteikumus.
2. Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus
gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu
pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem,
kuri reglamentē Rumānijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba
tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu
piemērošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.
Rumānijas pilsoņi, kas
pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām
dalībvalstīm un kam uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku
laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba
tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum,
bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus
iekšējos pasākumus.
Rumānijas pilsoņiem, kam pēc
pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir
piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, ir tādas
pašas tiesības.
Šā punkta otrajā un trešajā daļā
minētie Rumānijas pilsoņi zaudē minētajās daļās paredzētās
tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba
tirgu.
Rumānijas pilsoņiem, kas kādā no
pašreizējām dalībvalstīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai
laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam
pieeja attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas
īsāks par 12mēnešiem, nav minēto tiesību.
3. Pirms beidzas divu gadu
laikposms pēc pievienošanās dienas, Padome pārskata 2. punktā
paredzēto pārejas noteikumu darbību, pamatojoties uz Komisijas
ziņojumu.
Pēc minētās pārskatīšanas un ne
vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam pēc pievienošanās dienas
pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās
īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (EEK)
Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts,
piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu.
4. Pēc Rumānijas lūguma var veikt
vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto
procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Rumānijas
lūguma saņemšanas.
5. Dalībvalstis, kuras turpina
īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, 2. punktā minētā piecu gadu laikposma
beigās var – ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to
rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai – septiņus gadus
pēc pievienošanās dienas turpināt īstenot minētos pasākumus. Ja
šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (EEK) Nr. 1612/68
1. līdz 6. pantu.
6. Septiņu gadu laikposmā pēc
pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4.
vai 5. punktu attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro Regulas
(EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā
Rumānijas pilsoņiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas,
minētās atļaujas izsniegs automātiski.
7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi
3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Rumānijas pilsoņiem piemēro
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. pantu, var septiņu gadu
laikposmā pēc pievienošanās dienas izmantot turpmākajās šā punkta
daļās izklāstītās procedūras.
Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā
minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus
traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai
nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, tad šī
dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis,
sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo
informāciju, dalībvalsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka
Regulas (EEK) Nr.1612/68 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai
daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu
normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī
apturēšanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas
nedēļas pēc attiecīga lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara
zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc dienas,
ar ko datēts Komisijas lēmums, lūgt Padomi atcelt vai grozīt
attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem
lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas
(EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta piemērošanu, pēc tam
iesniedzot Komisijai pamatotu ex–post paziņojumu.
8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5.
punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (EEK) Nr.1612/68 1.
līdz 6. panta piemērošana, Rumānijā attiecībā uz pašreizējo
dalībvalstu pilsoņiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz
Rumānijas pilsoņiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu,
ņemot vērā šādus nosacījumus, ciktāl tas attiecas uz darba ņēmēju
ģimenes locekļu tiesībām strādāt algotu darbu:
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī,
pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā
dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes
locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir
atļauta uz laikposmu līdz 12mēnešiem;
– darba ņēmēja laulātajam un viņu
pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar
darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir
pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti
iepriekš izklāstītie pārejas noteikumi, ir piekļuve attiecīgās
dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz astoņpadsmit
mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā
pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas
agrāk.
Šie noteikumi neskar labvēlīgākus
pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas
izriet no divpusējiem nolīgumiem.
9. Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK
noteikumus, kas pārņem Direktīvas 68/360/EEK1 noteikumus, nav iespējams nošķirt no
Regulas (EEK) Nr. 1612/68 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi
2. līdz 5. punktam un 7. un 8. punktam, Rumānija un pašreizējās
dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl,
ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5. punktu un 7. un 8.
punktu.
10. Visos gadījumos, kad
atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem
pašreizējās dalībvalstis īsteno attiecīgo valstu pasākumus vai
pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Rumānija var
paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās
dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu pilsoņiem.
11. Ja kāda no pašreizējām
dalībvalstīm aptur Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz 6. panta
piemērošanu, Rumānija var attiecībā uz Bulgāriju izmantot
procedūras, kas izklāstītas 7. punktā. Šādos laikposmos darba
atļaujas, ko Rumānija pārraudzības nolūkā izsniedz Bulgārijas
pilsoņiem, tiek izsniegtas automātiski.
12. Pašreizējās dalībvalstis, kas
atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. līdz 9. punktam īsteno savas
valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt
plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā,
tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo
gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts,
kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka
minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (EEK) Nr. 1612/68 1. līdz
6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.
13. Lai atsevišķās jutīgās
pakalpojumu jomās darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai
šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt
starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas
96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš
izklāstītajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz Rumānijas darba
ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet
no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un Austrija var – iepriekš par
to informējot Komisiju – atkāpties no EK līguma 49. panta, lai
saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic
uzņēmējdarbību Rumānijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu
pārvietošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un Austrijā
piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.
Pakalpojumu jomas, uz kurām var
attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:
– Vācijā:
|
Joma
|
NACE*
kods, ja nav
norādīts citādi
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70. Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
|
Citi pakalpojumi
|
74.87. Vienīgi iekštelpu
tapsētāju darbība
|
– Austrijā:
|
Joma
|
NACE* kods, ja nav norādīts
citādi
|
|
Dārzkopības pakalpojumi
|
01.41.
|
|
Akmens sadalīšana, apstrāde
un apdare
|
26.7.
|
|
Metāla būvkonstrukciju un to
daļu ražošana
|
28.11.
|
|
Būvniecība, tostarp
saistītās nozares
|
45.1. līdz 4.;
Darbības jomas, kas
uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
|
|
Apsardzes darbība
|
74.60.
|
|
Ēku tīrīšana un
uzkopšana
|
74.70.
|
|
Mājas aprūpe
|
85.14.
|
|
Sociālā palīdzība un
darbības bez izmitināšanas
|
85.32.
|
*NACE: skat.
31990R3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9.
oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju
Eiropas Kopienā (OVL293, 24.10.1990., 1.lpp.). Regulā jaunākie
grozījumi izdarīti ar 32003R1882: Eiropas Parlamenta un Padomes
29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.
lpp.).
Tiktāl, ciktāl Vācija vai Austrija
saskaņā ar iepriekšējām šā punkta daļām atkāpjas no EK līguma 49.
panta pirmās daļas, Rumānija var veikt līdzvērtīgus pasākumus,
par to iepriekš paziņojot Komisijai.
Šā punkta piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi
saistībā ar pakalpojumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai
Austrijā un Rumānijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi,
kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
14. Iepriekš 2. līdz 5. punktā un
7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas
nedrīkst būt tādi nosacījumi Rumānijas pilsoņu piekļuvei
pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk
ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma
parakstīšanas dienā.
Neskarot 1. līdz 13. punktā
izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek
īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no
divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar
piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir
dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu
pilsoņi.
Režīms, ko piemēro Rumānijas
migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un
strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem
darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā
Rumānijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko
piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā
attiecīgi konkrētajā dalībvalstī vai Rumānijā. Turklāt,
piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko
piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas
dzīvo un strādā Rumānijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko
piemēro Rumānijas pilsoņiem.
2. PAKALPOJUMU
SNIEGŠANAS BRĪVĪBA
31997 L 0009: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par
ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OVL84, 26.3.1997., 22.
lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas97/9/EK
4. panta 1. punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim uz Rumāniju
neattiecas minimālais nodrošinājuma apjoms. Rumānija nodrošina
to, ka tās ieguldītāju kompensācijas sistēma nodrošina segumu,
kas laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31.
decembrim ir vismaz EUR 4 500, no 2008. gada 1. janvāra līdz
2008. gada 31. decembrim – vismaz EUR 7 000, no 2009. gada 1.
janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim – vismaz EUR 9 000, no
2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim – vismaz EUR
11 000 un laikposmā no 20011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31.
decembrim – vismaz EUR 15 000.
Pārejas laikā pārējās dalībvalstis
saglabās tiesības apturēt savā teritorijā izveidotu Rumānijas
ieguldījumu sabiedrību filiāļu darbību, kamēr šādas filiāles
nepievienojas oficiāli atzītai ieguldītāju kompensācijas sistēmai
attiecīgajā dalībvalstī, lai tādējādi segtu starpību starp
Rumānijas kompensācijas apjomu un Direktīvas 97/9/EK 4. panta 1.
punktā minēto minimālo nodrošinājuma apjomu.
3. BRĪVA
KAPITĀLA APRITE
Līgums par Eiropas Savienību,
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums.
1. Neskarot pienākumus, kuri
noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Rumānija var
piecus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā ierobežojumus,
kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās tiesību aktos
noteikti attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi otrajiem mājokļiem
un kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas
zonas līguma (EEZL) Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas nav
Rumānijas iedzīvotāji, un uz uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas
saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem un
kas nav neveic uzņēmējdarbību Rumānijā, un kam nav nodaļu vai
pārstāvniecību Rumānijā.
Dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas
Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kas
likumīgi dzīvo Rumānijā, nepiemēro ne šā punkta iepriekšējās
daļas noteikumus, ne arī jebkādus noteikumus un procedūras, ko
neattiecina uz Rumānijas pilsoņiem.
2. Neskarot pienākumus, kas
noteikti Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, Rumānija
var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā
ierobežojumus, kuri Pievienošanās līguma parakstīšanas laikā tās
tiesību aktos noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes, mežu
un mežsaimniecības zemes iegādi un kuri attiecas uz dalībvalstu
pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju valstu
pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar citas
dalībvalsts vai EEZL valsts tiesību aktiem un kas neveic
uzņēmējdarbību Rumānijā un nav reģistrētas Rumānijā. Attiecībā uz
lauksaimniecības zemes, mežu un mežsaimniecības zemes iegādi
dalībvalstu pilsoņiem nekādā gadījumā nedrīkst piemērot
noteikumus, kas ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuri ir spēkā
Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, ne arī noteikumus, kas
ir vairāk ierobežojoši nekā trešo valstu pilsoņiem piemērotie
noteikumi.
Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas
ir citas dalībvalsts pilsoņi un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un
dzīvot Rumānijā, nepiemēro šā punkta iepriekšējās daļas
noteikumus vai jebkādas procedūras, ko neattiecina uz Rumānijas
pilsoņiem.
Šo pārejas posma pasākumu
vispārēju pārskatīšanu veic trešajā gadā pēc pievienošanās
dienas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome
pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai
pārtraukt šā punkta pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.
4. KONKURENCES
POLITIKA
A. FISKĀLAIS
ATBALSTS
1. Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, VI sadaļa, 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
a) Neskarot EK līguma 87. un 88.
pantu, attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas nepietiekami
attīstītos apvidos un kas saņēma pastāvīga investora sertifikātu
pirms 2003. gada 1. jūlija, Rumānija var turpināt piemērot
atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko piešķir atbilstīgi
Valdības Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami
attīstītiem apvidiem, ņemot vērā minētā rīkojuma grozījumus:
– līdz 2008. gada 31. decembrim,
ieskaitot – 3 nepietiekami attīstītos apvidos (Brad,
Valea Jiului, Bălan);
– līdz 2009. gada 31. decembrim,
ieskaitot – 22 nepietiekami attīstītos apvidos (Comăneşti,
Bucovina, Altân Tepe, Filipeşti, Ceptura, Albeni, Schela, Motru
Rovinari, Rusca Montană, Bocşa, Moldova Nouă–Anina, Baraolt,
Apuseni, Ştei–Nucet, Borod Şuncuiuş–Dobreşti–Vadu Crişului,
Popeşti–Derna–Aleşd, Ip, Hida–Surduc– Jibou–Bălan,
Şărmăşag–Chiejd–Bobota, Baia Mare, Borşa Vişeu, Rodna);
– līdz 2010. gada 31. decembrim,
ieskaitot – 3 nepietiekami attīstītos apvidos (Cugir,
Zimnicea, Copşa Mică);
atbilstīgi šādiem
nosacījumiem:
– valsts atbalstu piešķir
reģionāliem ieguldījumiem:
– šāda reģionālā atbalsta neto
intensitāte nepārsniedz 50% no neto subsīdijas ekvivalenta.
Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šo maksimālo apjomu
var palielināt par 15 procentiem, ar nosacījumu, ka kopējā neto
atbalsta intensitāte nepārsniedz 75%,
– ja uzņēmums darbojas mehānisko
transportlīdzekļu nozarē2,
kopējais atbalsts nepārsniedz 30% no kompensējamām ieguldījumu
izmaksām,
– laikposms tāda atbalsta
aprēķināšanai, kurš iekļaujams iepriekš minētajos maksimālajos
apjomos, sākas 2003. gada 2. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu
atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas
gūta pirms minētās dienas,
– aprēķinot atbalsta kopapjomu,
ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar
kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts
atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts
no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas resursiem,
– kompensējamās izmaksas nosaka
atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu
3;
– kompensējamās izmaksas, ko
drīkst ņemt vērā, ir tās, kas radušās laikposmā no 1998. gada 2.
oktobra (t.i., shēmas spēkā stāšanās datums atbilstīgi Valdības
Ārkārtas rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem
apvidiem) līdz 2004. gada 15. septembrim.
b) Rumānija iesniedz
Komisijai:
– divus mēnešus pēc pievienošanās
dienas – informāciju par iepriekš izklāstīto nosacījumu
izpildi;
– līdz 2010. gada decembra beigām
– informāciju par kompensējamām ieguldījumu izmaksām, kas
saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi Valdības Ārkārtas
rīkojumam Nr. 24/1998 par nepietiekami attīstītiem apvidiem,
ņemot vērā minētā rīkojuma grozījumus, kā arī par atbalsta
kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši; un
– pusgada ziņojumus par tāda
atbalsta pārraudzību, kurš piešķirts saņēmējiem mehānisko
transportlīdzekļu nozarē.
2. Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, VI sadaļa, 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
a) Attiecībā uz uzņēmumiem, kas
parakstīja tirdzniecības līgumus ar Brīvās tirdzniecības zonu
pārvaldēm pirms 2003. gada 1. jūlija, Rumānija – neatkarīgi no EK
līguma 87. un 88. panta – līdz 2011. gada 31. decembrim var
turpināt piemērot atbrīvojumus no atlīdzību maksāšanas, ko
piešķir atbilstīgi grozītam Likumam Nr. 84/1992 par brīvās
tirdzniecības zonām, atbilstīgi šādiem nosacījumiem:
– valsts atbalstu piešķir
reģionāliem ieguldījumiem:
– šāda reģionālā atbalsta tīrā
intensitāte nepārsniedz 50% no tīrā piešķīruma ekvivalenta.
Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šo maksimālo apjomu
var palielināt par 15 procentiem, ar nosacījumu, ka kopējā neto
atbalsta intensitāte nepārsniedz 75%;
– ja uzņēmums darbojas mehānisko
transportlīdzekļu nozarē4,
kopējais atbalsts nepārsniedz 30% no kompensējamām ieguldījumu
izmaksām,
– laikposms tāda atbalsta
aprēķināšanai, kurš iekļaujams iepriekš minētajos maksimālajos
apjomos, sākas 2003. gada 2. janvārī; aprēķinos neiekļauj nekādu
atbalstu, kas pieprasīts un saņemts, pamatojoties uz peļņu, kas
gūta pirms minētās dienas;
– aprēķinot atbalsta kopapjomu,
ņem vērā visu atbalstu, kas saņēmējam piešķirts saistībā ar
kompensējamām izmaksām, tostarp atbalstu, kas piešķirts
atbilstīgi citām shēmām, neatkarīgi no tā, vai atbalsts piešķirts
no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas resursiem,
– kompensējamās izmaksas nosaka
atbilstīgi Pamatnostādnēm par valstu reģionālo
atbalstu5;
– kompensējamās izmaksas, ko
drīkst ņemt vērā, ir tās, kas radušās laikposmā no 1992. gada 2.
oktobra (t.i., shēmas spēkā stāšanās datums atbilstīgi Likumam
Nr. 84/1992 par brīvās tirdzniecības zonām) līdz 2004. gada 1.
novembrim.
b) Rumānija iesniedz
Komisijai:
– divus mēnešus pēc pievienošanās
dienas – informāciju par iepriekš izklāstīto nosacījumu
izpildi,
– līdz 2011. gada decembra beigām
– informāciju par kompensējamām ieguldījumu izmaksām, kas
saņēmējiem faktiski radušās atbilstīgi Likumam Nr. 84/1992 par
brīvās tirdzniecības zonām, ņemot vērā minētā likuma grozījumus,
kā arī par atbalsta kopapjomiem, ko saņēmēji jau saņēmuši; un
– pusgada ziņojumus par tāda
atbalsta pārraudzību, kurš piešķirts saņēmējiem mehānisko
transportlīdzekļu nozarē.
B. TĒRAUDA
RŪPNIECĪBAS RESTRUKTURIZĀCIJA
Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, VI sadaļa, 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
1. Neskarot EK līguma 87. un 88.
pantu, valsts atbalstu, ko laikposmā no 1993. gada līdz 2004.
gadam Rumānija piešķīrusi dažu Rumānijas tērauda rūpniecības daļu
restrukturizācijai, uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu, ja:
– līdz 2005. gada 31. decembrim
tiek pagarināts laikposms, kas noteikts 9. panta 4. punktā 2.
protokolā par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas Līgumam par
asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to
dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras
puses6;
– visā laikposmā no 2002. gada
līdz 2008. gadam tiek ievēroti restrukturizācijas valsts
programmas un individuālo komercdarbības plānu noteikumi,
pamatojoties uz kuriem tiek pagarināts iepriekšminētā protokola
termiņš;
– tiek ievēroti nosacījumi, kas
izklāstīti šajos noteikumos un šā pielikuma A papildinājumā;
– laikposmā no 2005. gada 1.
janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim – proti, līdz
restrukturizācijas laikposma beigām – nekāds valsts atbalsts
netiek piešķirts vai izmaksāts tērauda rūpniecības uzņēmumiem, uz
kuriem attiecas restrukturizācijas valsts programma; un
– pēc 2004. gada 31. decembra
netiek piešķirts vai izmaksāts nekāds valsts atbalsts Rumānijas
tērauda rūpniecības nozares restrukturizācijai. Šajos noteikumos
un šā pielikuma A papildinājumā valsts atbalsts
restrukturizācijai nozīmē jebkuru pasākumu, kurš attiecas uz
tērauda rūpniecības uzņēmumiem, kurš ir valsts atbalsts EK līguma
87. panta 1. punkta nozīmē un kuru nevar uzskatīt par saderīgu ar
kopējo tirgu saskaņā ar parastajiem Kopienā piemērotajiem
noteikumiem.
2. Valsts atbalstu saskaņā ar
Rumānijas tērauda rūpniecības restrukturizācijas programmu ir
tiesīgi saņemt vienīgišā pielikuma A papildinājuma I daļā
uzskaitītie uzņēmumi (turpmāk “saņēmējuzņēmumi”).
3. Rumānijas tērauda rūpniecības
nozares restrukturizāciju, kā tā paredzēta saņēmējuzņēmumu
individuālajos komercdarbības plānos un restrukturizācijas valsts
programmā, ievērojot šā pielikuma A papildinājumā izklāstītos
nosacījumus, pabeidz, vēlākais, 2008. gada 31. decembrī (turpmāk
“restrukturizācijas laikposma beigas”).
4. Saņēmējuzņēmums nav
tiesīgs:
a) apvienojoties ar uzņēmumu, kas
nav iekļauts A papildinājuma I daļā, nodot tiesības uz atbalstu,
kas piešķirts saņēmējuzņēmumam;
b) pārņemt tādu uzņēmumu aktīvus,
kas nav uzskaitīti A papildinājuma I daļā, un nodod atbalstu, kas
saņēmējuzņēmumam piešķirts laikposmā līdz 2008. gada
31.decembrim.
5. Saņēmējuzņēmuma īpašnieku
maiņas gadījumā ievēro šajos noteikumos un šā pielikuma A
papildinājumā paredzētos nosacījumus un principus attiecībā uz
uzņēmuma dzīvotspēju, valsts atbalstu un ražošanas jaudas
samazināšanu.
6. Uzņēmumi, kas nav uzskaitīti A
papildinājuma I daļā kā “saņēmējuzņēmumi”, negūst valsts atbalstu
restrukturizācijai vai jebkāda cita veida atbalstu, kas nav
uzskatāms par saderīgu ar Kopienas valsts atbalsta noteikumiem,
un šajā sakarā tiem neprasa samazināt ražošanas jaudu. Jebkādu
ražošanas jaudas samazinājumu šajos uzņēmumos neieskaita
minimālajā samazinājumā.
7. Saņēmējuzņēmumiem apstiprināmo
restrukturizācijas atbalsta bruto kopapjomu nosaka atbilstīgi
pamatojumiem attiecībā uz ikvienu atbalsta pasākumu, kurš
paredzēts restrukturizācijas valsts programmā un individuālajos
komercdarbības plānos, ko apstiprina Rumānijas iestādes un uz ko
attiecas galīgā pārbaude par Eiropas Līguma 2. protokola 9. panta
4. punktā paredzēto kritēriju izpildi un Padomes apstiprinājums.
Jebkurā gadījumā restrukturizācijas atbalsta bruto kopapjoms, kas
piešķirts un izmaksāts laikposmā no 1993. gada līdz 2004. gadam,
nepārsniedz ROL 49985miljardus. Ņemot vērā šo kopapjomu, piemēro
šādus valsts atbalsta maksimālos apjomus, ko katram
saņēmējuzņēmumam piešķir un izmaksā laikposmā no 1993. gada līdz
2004. gadam:
|
Ispat
Sidex Galaţi
|
ROL 30 598 miljardi
|
|
Siderurgica Hunedoara
|
ROL 9 975 miljardi
|
|
CS
Reşiţa
|
ROL 4 707 miljardi
|
|
IS
Câmpia Turzii
|
ROL 2 234 miljardi
|
|
COS
Târgovişte
|
ROL 2 399 miljardi
|
|
Donasid
(Siderca) Călăraşi
|
ROL 72 miljardi
|
Valsts atbalsta mērķis ir
restrukturizācijas laikposma beigās nodrošināt saņēmējuzņēmumu
dzīvotspēju normālos tirgus apstākļos. Šāda atbalsta apjomu un
intensitāti stingri ierobežo līdz minimumam, kas noteikti
vajadzīgs, lai atjaunotu šādu dzīvotspēju. Dzīvotspēju nosaka,
ņemot vērā kritērijus, kas aprakstīti šā pielikuma A
papildinājuma IIIdaļā.
Rumānija nepiešķir nekādu turpmāku
valsts atbalstu Rumānijas tērauda rūpniecības
restrukturizācijai.
8. Kopējais tīrais ražošanas
jaudas samazinājums, ko saņēmējuzņēmumi laikposmā no 1993. gada
līdz 2008. gadam sasniedz attiecībā uz gatavo produkciju, ir
vismaz 2,05miljoni tonnu.
Šo ražošanas jaudas samazinājumu
nosaka, pamatojoties vienīgi uz ražotņu pilnīgu slēgšanu,
attiecīgās karstās velmēšanas tērauda ražotnes faktiski
likvidējot, lai nebūtu iespējama to darbības atjaunošana. Ja
saņēmējuzņēmumu atzīst par bankrotējušu, to neuzskata par
ražošanas jaudas samazinājumu7.
Minimālo tīro ražošanas jaudas
samazinājumu 2,05 miljonu tonnu apjomā īsteno un datumus
ražošanas pārtraukšanai un pilnīgai attiecīgo ražotņu slēgšanai
nosaka saskaņā ar šā pielikuma A papildinājuma II daļā paredzēto
grafiku.
9. Individuāls komercdarbības
plānus rakstiski apstiprina saņēmējuzņēmumi. Tos īsteno, un tajos
jo īpaši ir paredzēts turpmāk norādītais:
a) attiecībā uz Ispat Sidex
Galaţi:
i) ieguldījumu programmas
īstenošana darbu modernizēšanai, produktivitātes uzlabojumam,
izmaksu samazinājumam (īpaši attiecībā uz enerģijas patēriņu) un
kvalitātes uzlabojumam;
ii) pāriešana uz augstākas
pievienotās vērtības plakanu tērauda ražojumu tirgus daļām;
iii) darbības efektivitātes un
organizācijas vadības uzlabošana;
iv) uzņēmuma finanšu
restrukturizācijas pabeigšana;
v) to ieguldījumu īstenošana, kas
vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā;
b) attiecībā uz Siderurgica
Hunedoara:
i) ražotnes modernizācija, lai
sasniegtu paredzēto pārdošanas plānu;
ii) darbības efektivitātes un
organizācijas vadības uzlabošana;
iii) to ieguldījumu īstenošana,
kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā;
c) attiecībā uz IS Câmpia
Turzii:
i) augstākas pievienotās vērtības
un pārveidotas produkcijas izlaides pieaugums;
ii) ieguldījumu programmas
īstenošana, lai uzlabotu produkcijas kvalitāti;
iii) darbības efektivitātes un
organizācijas vadības uzlabošana;
iv) to ieguldījumu īstenošana, kas
vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā;
d) attiecībā uz CS
Reşiţa:
i) specializēšanās pusfabrikātos
piegādēm vietējam cauruļvadu sektoram;
ii) neefektīvu ražotņu
slēgšana;
iii) to ieguldījumu īstenošana,
kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā;
e) attiecībā uz COS
Târgovişte:
i) augstākas pievienotās vērtības
produkcijas īpatsvara pieaugums;
ii) ieguldījumu programmas
īstenošana, lai panāktu izmaksu samazinājumu, augstāku
efektivitāti un kvalitātes uzlabojumu;
iii) to ieguldījumu īstenošana,
kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā;
f) attiecībā uz Donasid
Călăraşi:
i) ieguldījumu programmas
īstenošana darbu modernizēšanai;
ii) gatavās produkcijas īpatsvara
pieaugums;
iii) to ieguldījumu īstenošana,
kas vajadzīgi, lai ievērotu tiesību aktus vides jomā.
10. Jebkādas turpmākas izmaiņas
restrukturizācijas programmā kopumā un individuālajos
komercdarbības plānos ir jāsaskaņo ar Komisiju un, attiecīgos
gadījumos, ar Padomi.
11. Restrukturizācijas plānu
īsteno, ievērojot pilnīgu atklātību un atbilstīgi sakārtotas
tirgus ekonomikas principiem.
12. Pirms un pēc pievienošanās
līdz 2009. gadam Komisija un Padome rūpīgi pārrauga
restrukturizācijas programmas un individuālo komercdarbības plānu
īstenošanu, kā arī šajos noteikumos un šā pielikuma A
papildinājumā izklāstīto nosacījumu izpildi. Jo īpaši Komisija
pārrauga galvenās saistības un noteikumus, kas 7. un 8. punktā
izklāstīti attiecībā uz valsts atbalstu, dzīvotspēju un ražošanas
jaudas samazinājumu, jo īpaši izmantojot restrukturizācijas
kritērijus, kas paredzēti 9. punktā un A papildinājuma III daļā.
Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumus Padomei.
13. Pārraudzība ietver neatkarīgu
izvērtēšanu, kas jāveic reizi gadā laikposmā no 2005. gada līdz
2009. gadam.
14. Rumānija pilnībā piedalās
visos pārraudzības pasākumos. Proti:
– Rumānija iesniedz Komisijai 6
mēnešu ziņojumus, vēlākais, katra gada 15. martā un 15 septembrī,
ja vien Komisija nelemj citādi. Pirmo ziņojumu iesniedz 2005.
gada 15.martā un pēdējo ziņojumu – 2009. gada 15. martā;
– šajos ziņojumos iekļauj visu
informāciju, kas vajadzīga, lai pārraudzītu restrukturizācijas
procesu, kā arī ražošanas jaudas samazināšanu un izmantošanu;
ziņojumiem ir jānodrošina pietiekama finanšu informācija, lai
varētu izvērtēt to, vai ir ievēroti šajos noteikumos un šā
pielikuma A papildinājumā paredzētie nosacījumi un prasības.
Ziņojumos ir jābūt vismaz Apapildinājuma IVdaļā norādītajai
informācijai, ko Komisija ir tiesīga mainīt, ņemot vērā
pārraudzības procesa gaitā gūto pieredzi. Papildus
individuālajiem komercdarbības ziņojumiem, ko iesniedz
saņēmējuzņēmumi, sagatavo arī ziņojumu par vispārējo stāvokli
Rumānijas tērauda rūpniecības nozarē, tostarp par aktuālajiem
makroekonomikas rādītājiem;
– Rumānija saņēmējuzņēmumiem
uzliek par pienākumu sniegt visu attiecīgo informāciju, kas citos
apstākļos būtu uzskatāma par konfidenciālu. Komisija nodrošina,
ka ziņojumā Padomei netiek uzpausta uzņēmumu konfidenciālā
informācija.
15. Konsultatīvā komiteja, kurā ir
Rumānijas iestāžu un Komisijas pārstāvji, tiekas reizi 6 mēnešos.
Konsultatīvās komitejas sanāksmes var notikt arī ad hoc,
ja Komisija to uzskata par vajadzīgu.
16. Ja Komisija pārraudzības gaitā
konstatē būtiskas novirzes no prognozēm attiecībā uz
makroekonomiskajiem rādītājiem, saņēmējuzņēmuma finanšu situāciju
vai dzīvotspēju novērtējumu, tā var prasīt, lai Rumānija veic
atbilstīgus pasākumus attiecīgo saņēmējuzņēmumu
restrukturizācijas pasākumu pastiprināšanai vai mainīšanai.
17. Ja pārraudzības gaitā
konstatē, ka
a) kādi no šajos noteikumos un šā
pielikuma A papildinājumā paredzētajiem nosacījumiem nav
izpildīti; vai
b) nav izpildītas kādas no
saistībām, kas radušās saistībā ar tā laikposma pagarināšanu,
kura laikā Rumānija ir tiesīga izņēmuma kārtā piešķirt valsts
atbalstu tērauda rūpniecības restrukturizācijai, kā noteikts
Eiropas Līgumā; vai
c) restrukturizācijas laikposmā
Rumānija ir piešķīrusi papildu nesaderīgu valsts atbalstu
saņēmējuzņēmumiem vai jebkādam tērauda rūpniecības uzņēmumam,
Komisija veic atbilstīgus
pasākumus, prasot, lai attiecīgie uzņēmumi atmaksā jebkādu
atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot šajos noteikumos un šā
pielikuma A papildinājumā paredzētos nosacījumus. Vajadzības
gadījumā izmanto aizsardzības klauzulas, kas paredzētas Protokola
37. pantā vai saskaņā ar Protokola 39. pantu.
5.
LAUKSAIMNIECĪBA
A. TIESĪBU AKTI
LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ
31999 R 1493: Padomes Regula(EK)
Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo
organizāciju (OVL 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie
grozījumi izdarīti ar:
– 32003 R 1795: Komisijas
13.10.2003. Regula (EK) Nr. 1795/2003 (OVL262, 14.10.2003., 13.
lpp.).
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr.
1493/1999 19. panta 1. līdz 3. punkta, Rumānija var atzīt
atkārtotas stādīšanas tiesības, kas iegūtas no to hibrīdu šķirņu
izaršanas, kuras var nebūt iekļautas vīnogulāju šķirņu
klasifikācijā un kuras tiek audzētas 30 000 hektāru platībā. Šīs
atkārtotās stādīšanas tiesības var izmantot tikai līdz 2014. gada
31. decembrim un tikai apstādīšanai ar Vitis vinifera.
Šo vīna dārzu restrukturizācija un
pārveide nevarēs pretendēt uz Kopienas atbalstu, kas paredzēts
Regulas (EK) Nr. 1493/1999 13. pantā. Tomēr var piešķirt valsts
atbalstu izmaksām, kas saistītas ar to restrukturizāciju un
pārveidi. Šāds atbalsts katram vīna dārzam nedrīkst pārsniegt 75%
no visām izmaksām.
B. TIESĪBU AKTI
VETERINĀRIJAS UN FITOSANITĀRIJAS JOMĀ
I. TIESĪBU AKTI
VETERINĀRIJAS JOMĀ
32004 R 0852: Eiropas Parlamenta
un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par
pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
32004 R 0853: Eiropas Parlamenta
un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar
ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai
(OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
a) Strukturālās prasības, kas
noteiktas Regulas(EK) Nr.852/2004 II pielikuma IInodaļā un
Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma Iiedaļas II un III
nodaļā, II iedaļas II un III nodaļā, un V iedaļas I nodaļā, līdz
2009. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz šā pielikuma B
papildinājumā uzskaitītajiem Rumānijas uzņēmumiem, ņemot vērā
turpmāk izklāstītos nosacījumus.
b) Kamēr vien a) punktā minētie
uzņēmumi izmanto minētā punkta noteikumus, produktus, kuru
izcelsme ir šajos uzņēmumos, var — neatkarīgi no dienas, kad
produktu laiž tirgū — laist vienīgi vietējā tirgū vai izmantot
turpmākai pārstrādei Rumānijas uzņēmumos, uz kuriem tāpat
attiecas a) punkta noteikumi. Šiem produktiem jābūt citādam
veselības vai identifikācijas marķējumam nekā tas, kas noteikts
Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā.
Šā punkta iepriekšējā daļa
attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos
gaļas ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas
a) punkts.
c) Šā pielikuma B papildinājumā
uzskaitītie piena pārstrādes uzņēmumi var saņemt svaigpiena
piegādes, kas neatbilst Direktīvas (EK) Nr. 853/2004 III
pielikuma IXiedaļas I nodaļas II un III apakšnodaļas prasībām, ja
saimniecības, no kurām pienu piegādā, ir norādītas sarakstā, ko
šim nolūkam veido Rumānijas iestādes. Rumānija sniedz Komisijai
gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta piena ražošanas
saimniecību un piena savākšanas sistēmas modernizēšanā.
d) Rumānija nodrošina, ka
pakāpeniski tiek panākta atbilstību a)punktā minētajām
strukturālajām prasībām. Pirms pievienošanās dienas Rumānija
iesniedz Komisijai modernizācijas plānu, ko apstiprinājusi
kompetentā valsts veterinārā iestāde, par visiem uzņēmumiem, uz
ko attiecas a) punktā minētais pasākums un kuri uzskaitīti šā
pielikuma Bpapildinājumā. Plāns ietver sarakstu, kurā uzskaitītas
visas nepilnības attiecībā uz a) punktā minētajām prasībām, kā
arī datumu, kad plānots tās novērst. Rumānija iesniedz Komisijai
gada ziņojumus par attīstību, kāda panākta katrā attiecīgajā
uzņēmumā. Rumānija nodrošina, ka darbību var turpināt vienīgi tie
uzņēmumi, kas līdz 2009. gada 31. decembrim ir pilnībā
izpildījuši šīs prasības.
e) Pirms pievienošanās un līdz
2009.gada 31.decembrim Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr.
178/2002 8 58. pantā minēto
procedūru atjaunināt šā pielikuma Bpapildinājumu un šajā sakarā
iekļaut sarakstā vai svītrot no tā atsevišķus uzņēmumus, ņemot
vērā attīstību, kāda panākta pastāvošo nepilnību novēršanā, un
pārraudzības procesa gaitā izdarītos secinājumus.
Sīki izstrādātus īstenošanas
noteikumus, lai nodrošinātu iepriekš izklāstītā pārejas režīma
sekmīgu piemērošanu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr.
178/2002 58. pantā minēto procedūru.
II. TIESĪBU
AKTI FITOSANITĀRIJAS JOMĀ
31991 L 0414: Padomes Direktīva
91/414/EEK (1991.gada 15.jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu
laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32004 L 0099: Komisijas
1.10.2004. Direktīva 2004/99/EK (OVL309, 6.10.2004., 6.
lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
91/414/EEK 13.panta 1.punkta, Rumānija var atlikt termiņus, kas
noteikti Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā minētās
informācijas sniegšanai par augu aizsardzības līdzekļiem, kuri
pašlaik atļauti Rumānijā, kurus tirgo vienīgi Rumānijā un kuru
sastāvā ir vara savienojumi (sulfāts, oksihlorīds vai
hidroksīds), sērs, acetohlors, dimetoāts un 2,4–D, ar nosacījumu,
ka šīs sastāvdaļas attiecīgajā laikā ir uzskaitītas minētās
direktīvas I pielikumā. Iepriekšminētos termiņus var atlikt,
ilgākais, līdz 2009. gada 31. decembrim, izņemot termiņu
attiecībā uz 2,4–D, ko var atlikt, ilgākais, līdz 2008. gada 31.
decembrim. Iepriekš izklāstītos noteikumus piemēro vienīgi
pieteikumu iesniedzējiem uzņēmumiem, kas pirms 2005.gada
1.janvāra ir faktiski sākuši darbu pie nepieciešamo datu
apstrādes vai ieguves.
6. TRANSPORTA
POLITIKA
1. 31993 R 3118: Padomes Regula
(EEK) Nr. 3118/93 (1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz
nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī
drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus
(OVL279, 12.11.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus
izdara:
– 32002R0484: Eiropas Parlamenta
un Padomes 01.03.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OVL 76,
19.03.2002., 1. lpp.).
a) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 3118/93 1. panta un līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās
dienas, Rumānijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes
autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu
dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu
pakalpojumus Rumānijā.
b) Līdz trešā gada beigām pēc
pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai
tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai
arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1.
pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1.
pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz
kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes
autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām
attiecas 1. pants.
c) Tās dalībvalstis, uz kurām
atbilstīgi b)punktam attiecas regulas 1. pants, var piecus gadus
no pievienošanās dienas izmantot turpmāk izklāstīto
procedūru.
Ja kādā no šā punkta iepriekšējā
daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas
traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram,
piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta
daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai
pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās
dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo
informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā
dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas
1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.
Pamatojoties uz attiecīgās
dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena
mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt
aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas
7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī
minētāpanta 4., 5. un 6. punktā.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos
šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1.
panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu
paziņojumu.
d) Kamēr atbilstīgi a) un
b)punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt
piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski
palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā
ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī
pilnīgas liberalizācijas iespēju.
e) Piemērojot a) līdz c)punktu,
piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt
vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas
dienā.
2. 31996 L 0053: Padomes Direktīva
Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu
Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos
gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī
šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos
autopārvadājumos (OVL235, 17.9.1996., 59. lpp.), un kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32002 L 0007: Eiropas Parlamenta
un Padomes 18.2.2002. Direktīva 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002.,
47. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/53/EK
3. panta 1. punkta, transportlīdzekļus, kas atbilst direktīvas I
pielikumā norādītajām 3.2.1., 3.4.1., 3.4.2. un 3.5.1.
kategorijas robežvērtībām, līdz 2013. gada 31.decembrim drīkst
izmantot Rumānijas autoceļu tīkla neuzlabotajās daļās vienīgi
tad, ja tie atbilst Rumānijā noteiktajiem ass slodzes
ierobežojumiem.
Uz transportlīdzekļiem, kas
atbilst Direktīvas 96/53/EK prasībām, no pievienošanās dienas
nedrīkst attiecināt nekādus ierobežojumus, ja minētie
transportlīdzekļi izmanto turpmāk uzskaitītos galvenos tranzīta
autoceļus, kas norādīti EK un Rumānijas Pārvadājumu nolīguma 5.
pielikumā9 un I pielikumā
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1692/96/EK (1996. gada
23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla
attīstībai10:
1. Alba Iulia – Turda – Zalau –
Satu Mare – Halmeu (ceļš E 81)
2. Zalau – Oradea – Bors
(ceļi 1 H un E 60)
3. Marasesti – Bacau – Suceava
– Siret (ceļš E 85)
4. Tisita – Tecuci – Husi –
Albita (ceļš E 581)
5. Simeria – Hateg – Rovinari –
Craiova – Calafat (ceļš E 79)
6. Lugoj – Caransebes –
Drobeta–Turnu Severin – Filiasi – Craiova (ceļš
E 70)
7. Craiova – Alexandria –
Bucharest (ceļš 6)
8. Drobeta–Turnu
Severin – Calafat (ceļš 56 A)
9. Bucharest – Buzau (ceļi
E 60/E 85)
10. Bucharest – Giurgiu
(ceļi E 70/E 85)
11. Braşov – Sibiu (ceļš E
68)
12. Timişoara – Stamora
Moraviţa (ceļš 59)
Rumānija ievēro turpmāk tabulā
izklāstīto grafiku to sekundāras nozīmes autoceļu tīkla
uzlabošanai, kā turpmāk parādīts kartē. Visi ieguldījumi
infrastruktūrā, kuri paredz Kopienas budžeta līdzekļu
izmantošanu, nodrošina, ka maģistrālie ceļi tiek būvēti vai
uzlaboti tā, lai atbilstu 11,5tonnu kravnesībai uz vienu asi.
Vienlaikus ar uzlabošanas darbu
pabeigšanu, pakāpeniski notiek Rumānijas sekundāras nozīmes
autoceļu tīkla atvēršana starptautisko autopārvadājumu
transportlīdzekļiem, kas atbilst direktīvā noteiktajām
robežvērtībām. Visā pārejas laikposmā kravu iekraušanai un
izkraušanai drīkst izmantot sekundāras nozīmes autoceļu tīkla
neuzlabotās daļas, ja vien tas ir tehniski iespējams.
No pievienošanās dienas visiem
starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst
Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, uz laiku noteiktus
papildu maksājumus par Rumānijas sekundāras nozīmes autoceļu
tīkla izmantošanu piemēro vienīgi tad, ja minētie
transportlīdzekļi pārsniedz valsts noteiktās ass slodzes
robežvērtības. Šiem transportlīdzekļiem Rumānijas sekundāras
nozīmes autoceļu tīklā nepiemēro šādus uz laiku noteiktus papildu
maksājumus, ja šie transportlīdzekļi pārsniedz valsts noteiktās
robežvērtības attiecībā uz gabarītiem vai pilnu masu. Turklāt
starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļiem, kas atbilst
Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām un kas ir aprīkoti
ar pneimatisko balstiekārtu, piemēro vismaz par 25% mazākus
maksājumus.
Uz laiku noteiktos papildu
maksājumus par to, ka sekundāras nozīmes tīkla neuzlabotās daļas
izmanto starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļi, kas
atbilst direktīvā noteiktajām robežvērtībām, iekasē
nediskriminējot. Maksājumu iekasēšanas sistēma ir pārskatāma, un
maksājumi lietotājiem nerada liekus administratīvus
apgrūtinājumus vai nokavējumus, kā arī šo maksājumu noteikšana
nerada situāciju, ka pie robežas veic ass slodzes regulāras
pārbaudes. Tiek nodrošināts, ka ass slodzes ierobežojumus
nediskriminējot piemēro visā teritorijā un ka tie attiecas arī uz
Rumānijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Maksājumi, ko piemēro
transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar pneimatisko
balstiekārtu un kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām
robežvērtībām, nepārsniedz turpmāk tabulā norādīto maksājumu
apjomu (izteikts 2002. gada skaitļos). Maksājumi, ko piemēro
transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu
un kuri atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām, ir
vismaz par 25% mazāki;
Maksājumu maksimālais apjoms
(2002. gada skaitļos) transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar
pneimatisko balstiekārtu un kas atbilst Direktīvā 96/53/EK
noteiktajām robežvērtībām
|
Norādīta ass slodze
transportlīdzeklī,
no – līdz
|
Papildu maksājums, lai
lietotu vienu kilometru neuzlabota ceļa (maksimālā
kravnesība nepārsniedz 10 tonnas uz asi), euro (2002. gada
skaitļos)
|
|
no 10 tonnām uz vienu asi
līdz 10,5 tonnām uz vienu asi
|
0,11
|
|
no 10,5 tonnām uz vienu asi
līdz 11 tonnām uz vienu asi
|
0,30
|
|
no 11 tonnām uz vienu asi
līdz 11,5 tonnām uz vienu asi
|
0,44
|
Grafiks to sekundāras nozīmes ceļu
uzlabošanai, kurus pakāpeniski atver transportlīdzekļiem, kas
atbilst Direktīvā 96/53/EK noteiktajām robežvērtībām
|
Laikposms
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
2010.
|
2011.
|
2012.
|
2013.
|
KOPĀ
|
|
Km pašreizējie
1
|
3031
|
2825
|
1656
|
1671
|
1518
|
1529
|
1554
|
|
|
Km nodoti ekspluatācijā
2
|
960
|
1,674
|
528
|
624
|
504
|
543
|
471
|
|
|
Kopējie darbi (km)
|
3916
|
5590
|
6118
|
6742
|
7246
|
7789
|
8260
|
8260
|
1 Km pašreizējie = ceļa posmi, kuros
veic uzlabošanas darbus atsauces gadā. Šos darbus var sākt
atsauces gadā, vai tos varēja sākt jau iepriekšējos gados.
2 Km nodoti ekspluatācijā = ceļa posmi,
kuros darbi pabeigti vai kuri nodoti ekspluatācijā atsauces
gadā.
3. 31999 L 0062: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17.
jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu
smagajiem kravas transportlīdzekļiem. (OV L 187, 20.7.1999., 42.
lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
1999/62/EK 6. panta 1. punkta, direktīvas I pielikumā noteiktās
minimālās nodokļa likmes līdz 2010.gada 31.decembrim Rumānijā
neattiecina uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi
iekšzemes autopārvadājumiem.
Šajā laikposmā likmes, ko Rumānijā
piemēro minētajiem transportlīdzekļiem, pakāpeniski sasniedz
direktīvas I pielikumā noteiktās minimālās nodokļa likmes saskaņā
ar šādu grafiku:
– līdz 2007. gada 1. janvārim
Rumānijā piemērojamās likmes ir vismaz 60% no direktīvas I
pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm;
– līdz 2009. gada 1. janvārim
Rumānijā piemērojamās likmes ir vismaz 80% no direktīvas I
pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.
7. NODOKĻU
POLITIKA
1. 31977L0388: Padomes Sestā
direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā
saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem –
Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu
bāze (OVL145, 13.6.1977., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus
izdarīta:
– 32004 L 0066: Padomes 26.4.2004.
Direktīva2004/66/EK (OVL168, 1.5.2004., 35. lpp.).
Piemērojot Direktīvas 77/388/EEK
28. panta 3. punkta b)apakšpunktu, Rumānija var saglabāt
atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pasažieru
starptautiskajiem pārvadājumiem, kas minēti direktīvas Fpielikuma
17. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā
paredzētais nosacījums vai kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro
kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš
beidzas agrāk.
2. 31992L0079: Padomes Direktīva
92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu
cigaretēm (OVL316, 31.10.1992., 8. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 L 0117: Padomes 5.12.2003.
Direktīva2003/117/EK (OVL333, 20.12.2003., 49.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
92/79/EEK 2. panta 1. punkta, Rumānija var līdz 2009. gada
31.decembrim atlikt vispārējā minimālā akcīzes nodokļa uzlikšanu
mazumtirdzniecības cenai (iekļaujot visus nodokļus) cigaretēm
vispieprasītākajā cenu kategorijā, ar nosacījumu, ka šajā
laikposmā Rumānija pakāpeniski pielāgo savas akcīzes nodokļa
likmes vispārējam minimālajam nodoklim, kas paredzēts
direktīvā.
Neskarot 8. pantu Padomes
Direktīvā 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju
režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un
uzraudzību11 un informējot
Komisiju, dalībvalstis var laikā, kamēr tiek piemērota iepriekš
paredzētā atkāpe, attiecībā uz cigaretēm, ko šajās valstīs varētu
ievest no Rumānijas, papildus nemaksājot akcīzes nodokli,
saglabāt tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus, kādi tiek
piemēroti importam no trešām valstīm. Dalībvalstis, kas izmanto
šādu iespēju, var veikt vajadzīgās pārbaudes, ar nosacījumu, ka
šādas pārbaudes neiespaido iekšējā tirgus pareizu darbību.
3. 32003 L 0049: Padomes Direktīva
2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko
piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti
uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.),
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004L0076: Padomes 29.4.2004.
Direktīva2004/76/EK (OVL157, 30.4.2004., 106. lpp.).
Rumānijai ir atļauts nepiemērot
Direktīvas 2003/49/EK 1. pantu līdz 2010. gada 31.decembrim. Šajā
pārejas laikposmā nodokļu likme par procentiem vai honorāriem, ko
maksā citas dalībvalsts asociētai uzņēmējsabiedrībai vai kādas
dalībvalsts asociētās uzņēmējsabiedrības pastāvīgam uzņēmumam
citā dalībvalstī, nedrīkst pārsniegt 10 %.
4. 32003L0096: Padomes Direktīva
2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas
noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un
elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32004 L 0075: Padomes 29.4.2004.
Direktīva2004/75/EK (OVL157, 30.4.2004., 100. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 7.panta, Rumānija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2011. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamam bezsvina benzīnu
pielāgotu minimāli pieļaujamajam līmenim EUR 359 par 1000 1.
Faktiskā nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamam
bezsvina benzīnam, no 2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR
323 par 1 000 l;
– līdz 2013. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni par degvielai izmantojamu gāzeļļu pielāgotu
minimāli pieļaujamajam līmenim EUR 330 par 1000 l. Faktiskā
nodokļu likme, ko piemēro degvielai izmantojamai gāzeļļai, no
2008. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 274 par 1000 l un no
2011. gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 302 par 1000 l.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 9.panta, Rumānija var piemērot šādus pārejas
laikposmus:
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni dabas gāzei, ko izmanto kā siltuma avotu
nolūkiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, pielāgotu I
pielikuma C tabulā paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļa
līmeņiem;
– līdz 2010. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto
centrālapkures vajadzībām, pielāgotu I pielikuma C tabulā
paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem,
– līdz 2009. gada 1. janvārim, lai
savu nodokļu līmeni smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto
vajadzībām, kas nav centrālapkure, pielāgotu I pielikuma C tabulā
paredzētajiem minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem.
Faktiskās nodokļu likmes, ko
piemēro attiecīgajiem smagās dīzeļdegvielas produktiem, no 2007.
gada 1. janvāra nav mazāka par EUR 13 par 1000 kg.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
2003/96/EK 10. panta, Rumānija līdz 2010. gada 1. janvārim var
piemērot pārejas laikposmu, lai savus nodokļu līmeņus par
elektroenerģiju pielāgotu I pielikuma C tabulā paredzētajiem
minimāli pieļaujamajiem nodokļu līmeņiem. Faktiskās nodokļu
likmes, ko piemēro elektroenerģijai, no 2007. gada 1.janvāra nav
mazākas par 50% no attiecīgās minimāli pieļaujamās Kopienas
likmes.
8.
ENERĢĒTIKA
31968L0414: Padomes Direktīva
68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm
uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un vai naftas produktu
obligātas rezerves (OVL308, 23.12.1968., 14. lpp.), un kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 31998L0093: Padomes 14.12.1998.
Direktīva98/93/EK (OVL358, 31.12.1998., 100. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2011. gada 31. decembrim uz
Rumāniju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms.
Rumānija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves
apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai
ir 1.panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī
vismaz šādam dienu skaitam:
– līdz 2007. gada 1. janvārim –
68,75dienām;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
73dienām;
– līdz 2008. gada 31. decembrim –
77,25dienām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
81,5dienām;
– līdz 2010. gada 31. decembrim –
85,45dienām;
– līdz 2011. gada 31. decembrim –
90dienām.
9. VIDE
A. GAISA
KVALITĀTE
31994L0063: Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par
kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS)
emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem
uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.),
kuru groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
1. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 3. panta un I pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz glabāšanas iekārtām terminālos, Rumānijā
nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
115 glabāšanas iekārtām 12 terminālos un līdz 2008.gada 31.
decembrim – 4 glabāšanas iekārtām 1 terminālā, kuru apgrozījums
ir lielāks par 25 000 tonnām/gadā, mazāks vai vienāds ar 50 000
tonnām/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
138 glabāšanas iekārtām 13 terminālos, līdz 2008.gada 31.
decembrim – 57 glabāšanas iekārtām 10 terminālos un līdz 2009.
gada 31. decembrim – 526 glabāšanas iekārtām 63 terminālos, kuru
apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 25000 tonnām/gadā.
2. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 4. panta un II pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajos pārvietojamos konteineros un
izkraušanu no tiem terminālos, Rumānijā nepiemēro:
– līdz 2007 gada 31 decembrim – 36
iekraušanas un izkraušanas iekārtām 12 terminālos, kuru
apgrozījums ir lielāks par 25000 tonnām/gadā, bet mazāks vai
vienāds ar 150000 tonnām/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
82 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 18 terminālos, līdz 2008.
gada 31. decembrim – 14 iekraušanas un izkraušanas iekārtām 11
terminālos un līdz 2009. gada 31. decembrim – 114 iekraušanas un
izkraušanas iekārtām 58 terminālos, kuru apgrozījums ir mazāks
vai vienāds ar 25 000 tonnām/gadā.
3. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 5. panta, prasības, kas noteiktas attiecībā uz esošajiem
pārvietojamajiem konteineriem terminālos, Rumānijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
31 autocisternai;
– līdz 2008. gada 31. decembrim –
papildu 101 autocisternām;
– līdz 2009. gada 31. decembrim –
papildu 432 autocisternām.
4. Atkāpjoties no Direktīvas
94/63/EK 6. panta un III pielikuma, prasības, kas noteiktas
attiecībā uz iekraušanu esošajās glabāšanas iekārtās degvielas
uzpildes stacijās, Rumānijā nepiemēro:
– līdz 2007. gada 3. decembrim –
116 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31.decembrim –
nākamajām 19 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada
31.decembrim – nākamajām 106 degvielas uzpildes stacijām, kuru
apgrozījums ir lielāks par 1000m3/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
49 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31.decembrim –
nākamajām 11 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada
31.decembrim – nākamajām 85 degvielas uzpildes stacijām, kuru
apgrozījums ir lielāks par 500m3/gadā, bet mazāks vai
vienāds ar 1 000 m3/gadā;
– līdz 2007. gada 31. decembrim –
23 degvielas uzpildes stacijām, līdz 2008. gada 31. decembrim –
nākamajām 14 degvielas uzpildes stacijām un līdz 2009. gada 31.
decembrim – nākamajām 188 degvielas uzpildes stacijām, kuru
apgrozījums ir mazāks vai vienāds ar 500m3/gadā.
B. ATKRITUMU
APSAIMNIEKOŠANA
1. 31993 R 0259: Padomes Regula
(EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un
kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā,
ievešanu tajā un izvešanu no tās (OVL30, 6.2.1993., 1. lpp.),
kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32001 R 2557: Komisijas
28.12.2001. Regula (EK) Nr. 2557/2001 (OVL349, 31.12.2001.,
1.lpp.).
a) Līdz 2015. gada 31. decembrim
par visiem tādu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem uz
Rumāniju, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 259/93 II pielikumā,
paziņo kompetentajām iestādēm, un uz šiem sūtījumiem attiecas
regulas 6., 7. un 8. pants.
b) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes
līdz 2011. gada 31. decembrim var iebilst pret turpmāk norādīto
III pielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzēto atkritumu
sūtījumiem uz Rumāniju, iebildumus pamatojot ar regulas 4. panta
3. punktā paredzētajiem iemesliem. Uz šādiem sūtījumiem attiecas
regulas 10. pants.
AA. METĀLUS
SATUROŠI ATKRITUMI
– AA 060 Vanādija pelni un
atlikumi
– AA 080 Tallija atkritumi, lūžņi
un atliekas
– AA 090 Arsēna atkritumi un
atliekas
– AA 100 Dzīvsudraba atkritumi
un atliekas
– AA 130 Atsārmi, kas radušies
metālu
kodināšanā
AB. ATKRITUMI,
KAS SATUR GALVENOKĀRT NEORGANISKUS KOMPONENTUS, KURI VAR SATURĒT
METĀLUS UN ORGANISKAS VIELAS
– AB 010 Izdedži, pelni un
atliekas,
kas citur nav minētas
vai iekļautas
– AB 020 Atliekas, kas rodas,
sadedzinot
sadzīves/mājturības atkritumus
– AB 030 Atkritumi, kas radušies
metālu
virsmas apstrādē bez
cianīdiem
– AB 040 Stikla atkritumi no
katodu
elektronstaru lampām un
cita aktivētā stikla
– AB 050 Kalcija fluorīda
nosēdumi
– AB 060 Citi neorganiski
fluora
savienojumi šķidrā veidā
vai kā nosēdumi
– AB 080 Izlietoti katalizatori,
kas
nav iekļauti zaļajā sarakstā
– AB 090 Alumīnija hidrātu
atkritumi
– AB 110 Bāziski šķīdumi
– AB 120 Neorganiski
halogenīdu
savienojumi, kas nav norādīti
vai iekļauti citur
AC. ATKRITUMI,
KAS SATUR GALVENOKĀRT ORGANISKUS KOMPONENTUS, KURI VAR SATURĒT
METĀLUS UN NEORGANISKAS VIELAS
– AC 040 Svinu saturoša
benzīna
nosēdumi
– AC 050 Termiskie
(siltumnesēji)
šķidrumi
– AC 060 Hidrauliskie šķidrumi
– AC 070 Bremžu šķidrumi
– AC 080 Antifrīza šķidrumi
– AC 090 Atkritumi, kas rodas
sveķu,
lateksa, plastifikatoru, līmes
un adhezīvu ražošanā,
pagatavošanā un lietošanā
– AC 100 Nitroceluloze
– AC 110 Fenoli, fenola
savienojumi,
tostarp hlorfenols šķidrumu
vai nosēdumu veidā
– AC 120 Polihlorinēti
naftalīni
– AC 140 Trietilamīna
katalizators
liešanas smilšu nosēdināšanai
– AC 150 Hlorfluoroglekļi
– AC 160 Haloni
– AC 190 Vieglā putekļainā
frakcija,
kas radusies automobiļu
sagriešanā
– AC 200 Fosfora organiskie
savienojumi
– AC 210 Nehalogenēti
šķīdinātāji
– AC 220 Halogenēti
šķīdinātāji
– AC 230 Halogenēti vai
nehalogenēti
bezūdens destilācijas
atlikumi,
kuri radušies organisko
šķīdinātāju rekuperācijā
– AC 240 Alifātisko halogenēto
ogļūdeņražu (piemēram,
hlormetānu, dihloretāna,
vinilhlorīda,
vinilidēnhlorīda,
alilhlorīda un epihlorhidrīna)
ražošanas atkritumi
– AC 260 Šķidri cūku mēsli,
fekālijas
– AC 270 Notekūdeņu dūņas
AD. ATKRITUMI,
KAS VAR SATURĒT VAI NU NEORGANISKUS, VAI ORGANISKUS
KOMPONENTUS
– AD 010 Atkritumi, kas rodas
farmācijas produktu ražošanā
un sagatavošanā
– AD 020 Biocīdu un
fitofarmaceitisko
produktu ražošanā,
pagatavošanā un lietošanā
radušies atkritumi
– AD 030 Koksnes konservantu
ražošanas, pagatavošanas un
lietošanas atkritumi
Atkritumi, kas satur, sastāv no
vai ir piesārņoti ar jebko no turpmāk minētā:
• AD 040 – Neorganiskie cianīdi,
izņemot dārgmetālus saturošus cietus atlikumus, kuros ir nelieli
neorganisko cianīdu piemaisījumi
• AD 050 – Organiskie cianīdi
– AD 080 Sprādzienbīstami
atkritumi, ja
uz tiem neattiecas citi
konkrēti
tiesību akti
– AD 110 Skābi šķīdumi
– AD 120 Jonu apmaiņas sveķi
– AD 130 Vienreizlietojami
fotoaparāti
ar baterijām
– AD 140 Atkritumi, kas
radušies
rūpniecības izplūdes gāzu
piesārņojuma attīrīšanas
iekārtās un nav minēti vai
iekļauti citur
– AD 150 Dabā sastopami
organiskie
materiāli, ko izmanto
filtrēšanai (piemēram,
biofiltri)
– AD 160 Sadzīves/mājturības
atkritumi
– AD 170 Izlietotā aktivētā ogle
ar
bīstamām īpašībām, kas rodas,
to lietojot neorganiskās
ķīmijas, organiskās ķīmijas un
farmācijas rūpniecībā,
notekūdeņu attīrīšanā, gāzes/
gaisa attīrīšanā un
tamlīdzīgos
procesos
Minēto laikposmu var pagarināt
līdz, ilgākais, 2015. gada 31. decembrim atbilstīgi procedūrai,
kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EEK (1975. gada
15. jūlijs) par atkritumiem12, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti
ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK13.
c) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes
līdz 2011. gada 31. decembrim var iebilst pret regulas
IVpielikumā uzskaitīto pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem,
kā arī regulas pielikumos neuzskaitītu pārstrādei paredzētu
atkritumu sūtījumiem uz Rumāniju, iebildumus pamatojot ar
regulas4. panta 3. punktā paredzētajiem iemesliem. Šo laikposmu
var pagarināt līdz, ilgākais, 2015. gada 31. decembrim atbilstīgi
procedūrai, kas noteikta 18. pantā Padomes Direktīvā 75/442/EK
(1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem14, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti
ar Padomes Direktīvu 91/156/EEK 15.
d) Atkāpjoties no Regulas (EEK)
Nr. 259/93 7. panta 4. punkta, Rumānijas kompetentās iestādes
neatļauj regulas II, III un IVpielikumā uzskaitīto pārstrādei
paredzētu atkritumu sūtījumus, kā arī minētajos pielikumos
neuzskaitītu pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumus, kas
paredzēti saņēmējuzņēmumiem, uz kuriem attiecas pagaidu atkāpe no
dažiem noteikumiem Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24.
septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli
16, Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvā 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par
atkritumu sadedzināšanu17 un
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada
23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo
vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām 18, un tikmēr, kamēr uz saņēmējuzņēmumu
attiecas pagaidu atkāpe.
2. 31994 L 0062: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada
20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365,
31.12.1994., 10. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:
– 32004 L 0012: Eiropas Parlamenta
un Padomes 11.2.2004. Direktīva 2004/12/EK (OV L 47, 18.2.2004.,
26. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta a)apakšpunkta, Rumānija nodrošina to,
ka attiecībā uz reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2011. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
32%, 2007. gadā – 34%, 2008. gadā – 40%, 2009. gadā – 45%un 2010.
gadā – 48% no svara.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta b)apakšpunkta, Rumānija nodrošina to,
ka attiecībā uz reģenerāciju un sadedzināšanu atkritumu
sadedzināšanas iekārtās ar enerģijas reģenerāciju līdz 2013. gada
31. decembrim tiek sasniegts paredzētais kopējais apjoms,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– 2011. gadā – 53% un 2012. gadā –
57% no svara.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta c)apakšpunkta, Rumānija nodrošina to,
ka līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts paredzētais
plastmasas pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
8%, 2007. gadā – 10%, 2008. gadā – 11%, 2009. gadā – 12% un 2010.
gadā – 14% no svara.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta d)apakšpunkta, Rumānija nodrošina to,
ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegti vispārējie
paredzētie mērķi pārstrādes jomā, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
26%, 2007. gadā – 28%, 2008. gadā – 33%, 2009. gadā – 38%, 2010.
gadā – 42%, 2011. gadā – 46% un 2012. gadā – 50%no svara.
e) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e)apakšpunkta i) punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais stikla pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
21%, 2007. gadā – 22%, 2008. gadā – 32%, 2009. gadā – 38%, 2010.
gadā – 44%, 2011. gadā – 48% – un 2012. gadā – 54% no svara.
f) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e)apakšpunkta iv) punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2013. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais plastmasas pārstrādes apjoms, skaitot tikai to
materiālu, kuru atkal pārstrādā plastmasā, ievērojot šādus
starpposma mērķus:
– 2011. gadā – 16% un 2012. gadā –
18% no svara.
g) Atkāpjoties no Direktīvas
94/62/EK 6. panta 1. punkta e)apakšpunkta v) punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2011. gada 31. decembrim tiek sasniegts
paredzētais koksnes pārstrādes apjoms, ievērojot šādus starpposma
mērķus:
– līdz 2006. gada 31. decembrim –
4%, 2007. gadā – 5%, 2008. gadā – 7%, 2009. gadā – 9%un 2010.
gadā – 12% no svara.
3. 31999 L 0031: Padomes Direktīva
1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem
(OVL182, 16.7.1999., 1. lpp.), ko groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 14. panta c)punkta un I pielikuma 2., 3., 4. un
6.punkta, kā arī neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK (1975.
gada 15. jūlijs) par atkritumiem19 un Padomes Direktīvu 91/689/EEK
(1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem20, prasības, kas noteiktas attiecībā
uz ūdens kontroli un notekūdeņu attīrīšanu, augsnes un ūdens
aizsardzību, gāzes kontroli un stabilitāti, Rumānijā līdz 2017.
gada 16. jūlijam nepiemēro 101esošajam municipālajam atkritumu
poligonam.
Rumānija nodrošina, ka atkritumu
daudzumu, ko apglabā šajā 101 esošajā neatbilstīgajā municipālajā
atkritumu poligonā, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada
maksimāli pieļaujamiem daudzumiem:
līdz 2006. gada 31. decembrim:
3470000tonnu;
līdz 2007. gada 31. decembrim:
3240000tonnu;
līdz 2008. gada 31. decembrim:
2920000tonnu;
līdz 2009. gada 31. decembrim:
2920000tonnu;
līdz 2010. gada 31. decembrim:
2900000tonnu;
līdz 2011. gada 31. decembrim:
2740000tonnu;
līdz 2012. gada 31. decembrim:
2460000tonnu;
līdz 2013. gada 31. decembrim:
2200000tonnu;
līdz 2014. gada 31. decembrim:
1580000tonnu;
līdz 2015. gada 31. decembrim:
1420000tonnu;
līdz 2016. gada 31. decembrim:
1210000tonnu.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma
2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6.
panta c) punkta ii) apakšpunktu un Direktīvu 75/442/EEK,
prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un
oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes
ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, Rumānijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādām 23 esošajām iekārtām:
līdz 2007. gada 31. decembrim:
1. S.C. BEGA UPSOM Ocna Mureş,
Ocna Mureş, Alba apgabals
līdz 2008. gada 31. decembrim:
2. S.C. TERMOELECTRICA SA – SE
Doiceşti, Doiceşti, Dâmboviţa apgabals
3. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA, Cicani–Beterega, Gorj apgabals
4. RAAN Dr.Tr.Severin –
Sucursala ROMAG – TERMO, Drobeta – Turnu Severin, Mehedinti
apgabals
līdz 2009. gada 31. decembrim:
5. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA
– SE Craiova, Valea Mănăstirii, Dolj apgabals
6. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA
– SE Işalniţa, Işalniţa II, Dolj apgabals
7. COMPLEXUL ENERGETIC CRAIOVA
– SEIşalniţa, Işalniţa I, Dolj apgabals
8. S.C. ELECTROCENTRALE DEVA SA
– SE Paroşeni, Căprişoara, Hunedoara apgabals
9. S.C. TERMICA SA Suceava,
Suceava, Suceava apgabals
līdz 2010. gada 31. decembrim:
10. S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA, Bejan, Hunedoara apgabals
11. S.C. ALUM Tulcea, Tulcea,
Tulcea apgabals
līdz 2011. gada 31. decembrim:
12. S.C. UZINA
TERMOELECTRICĂ GIURGIU SA, Giurgiu, Giurgiu
apgabals
līdz 2012. gada 31. decembrim:
13. CET Bacău, Furnicari
– Bacău, Bacău
14. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI, Valea Ceplea, Gorj apgabals
15. S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI, Valea Ceplea, Gorj apgabals
16. S.C. UZINELE SODICE Govora,
Govora, Vâlcea apgabals
17. S.C. CET Govora SA, Govora,
Vâlcea apgabals
līdz 2013. gada 31. decembrim:
18. S.C. CET Arad, Arad,
Arad apgabals
19. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals
20. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals
21. S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA, Sântaul Mic, Bihor apgabals
22. CET II Iaşi, Holboca,
Iaşi apgabals
23. S.C. Uzina Electrică
Zalău, Hereclean – Panic, Sălaj apgabals
Rumānija nodrošina to, ka šķidro
atkritumu daudzumu, ko apglabā šajās 23 esošajās neatbilstīgajās
iekārtās, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada maksimāli
pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31. decembrim:
11286000tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim:
11286000tonnu;
– līdz 2008. gada 31. decembrim:
11120000tonnu;
– līdz 2009. gada 31. decembrim:
7753000tonnu;
– līdz 2010. gada 31. decembrim:
4803000tonnu;
– līdz 2011. gada 31. decembrim:
3492000tonnu;
– līdz 2012. gada 31. decembrim:
3478000tonnu;
– līdz 2013. gada 31. decembrim:
520000tonnu.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta un I pielikuma
2. punkta otrā ievilkuma, kā arī neskarot minētās direktīvas 6.
panta c) punkta ii) apakšpunktu un Direktīvu 75/442/EEK,
prasības, kas noteiktas attiecībā uz šķidrajiem, kodīgajiem un
oksidētājiem atkritumiem un attiecībā to, kā novērst virszemes
ūdeņu nokļūšanu apglabātajos atkritumos, Rumānijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādiem 5 esošajiem atkritumu
dīķiem:
līdz 2009. gada 31. decembrim:
1. BĂITA Ştei, Fânaţe,
Bihor apgabals
līdz 2010. gada 31. decembrim:
2. TRANSGOLD Baia Mare,
Aurul–Recea, Maramureş apgabals
3. MINBUCOVINA Vatra Dornei,
Ostra–Valea Straja, Suceava apgabals
līdz 2011. gada 31. decembrim:
4 CUPRUMIN Abrud, Valea Şesei,
Alba apgabals
5 CUPRUMIN Abrud, Valea
Ştefancei, Alba apgabals.
Rumānija nodrošina to, ka šķidro
atkritumu daudzumu, ko apglabā šajos 5 esošajos neatbilstīgajos
atkritumu dīķos, pakāpeniski samazina saskaņā ar šādiem gada
maksimāli pieļaujamiem daudzumiem:
– līdz 2006. gada 31. decembrim:
6370000tonnu;
– līdz 2007. gada 31. decembrim: 5
92 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu, 3 820
000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2008. gada 31. decembrim: 4
720 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu,
2620000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2009. gada 31. decembrim: 4
720 000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu,
2620000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2010. gada 31. decembrim:
4640000 tonnu (no kurām 2 100 000 tonnu bīstamu atkritumu,
2540000 tonnu nebīstamu atkritumu);
– līdz 2011. gada 31. decembrim: 2
470 000 tonnu (viss apjoms nebīstami atkritumi).
d) Atkāpjoties no Direktīvas
1999/31/EK 2. panta g) apakšpunkta otrā ievilkuma, kā arī
neskarot Direktīvu 75/442/EEK un Direktīvu 91/689/EEK, pastāvīgas
vietas, ko izmanto par pagaidu glabātuvēm Rumānijā saražotiem
bīstamiem atkritumiem, Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim
netiks uzskatīta par atkritumu poligonu.
Sākot ar 2007. gada 30. jūniju,
Rumānija līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu
par direktīvas pakāpenisku īstenošanu un minēto starpposma mērķu
ievērošanu.
4. 32002L0096: Eiropas Parlamenta
un Padome Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27.janvāris) par
elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37,
13.2.2003., 24.lpp.), ko groza:
– 32003L0108: Eiropas Parlamenta
un Padomes 8.12.2003. Direktīva 2003/108/EK (OVL345, 31.12.2003.,
106. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2002/96/EK 5. panta 5. punkta un 7. panta 2. punkta, Rumānija
nodrošina to, ka līdz 2008. gada 31. decembrim no privātām
mājsaimniecībām gadā uz katru iedzīvotāju vidēji savāc vismaz
četrus kilogramus šķirotus EEIA, kā arī sasniedz sastāvdaļu,
materiālu un vielu reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un
pārstrādes paredzēto apjomu.
C. ŪDENS
KVALITĀTE
1. 31983 L 0513: Padomes Direktīva
83/513/EEK (1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un
kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (OVL291,
24.10.1983., 1.lpp.), ko groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OVL377, 31.12.1991., 48.
lpp.).
– 31984 L 0156: Padomes Direktīva
84/156/EEK (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes
mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju nozarēs, kas nav sārmu
metālu hlorīdu elektrolīze (OVL74, 17.3.1984., 49. lpp.), ko
groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OVL377, 31.12.1991., 48.
lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
83/513/EEK 3. panta un I pielikuma un no Direktīvas 84/156/EEK 3.
panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā uz kadmija un
dzīvsudraba emisiju ūdenī paredzētas 1.pantā Padomes Direktīvā
76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras
novada Kopienas ūdens vidē 21, Rumānijā līdz 2009. gada 31.
decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:
ARIEŞMIN SA Baia de Arieş–Valea
Sărtaş– Baia de Arieş – Alba apgabals
ARIEŞMIN SA Baia de Arieş – ape
de mină – Baia de Arieş – Alba apgabals
EM TURŢ – Turţ – Satu
Mare apgabals
SM BAIA BORŞA – evacuare ape de
mină Gura Băii – Borşa – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA – evacuare ape de
mină Burloaia – Borşa – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA –evacuare
Colbu–Toroioaga – Borşa – Maramureş apgabals
EM BAIA SPRIE – Baia Sprie –
Maramureş apgabals
EM CAVNIC – Cavnic –
Maramureş apgabals
EM BĂIUŢ – Băiuţ –
Maramureş apgabals
S.C. Romplumb SA BAIA
MARE–evacuare în canal de transport – Baia Mare – Maramureş
apgabals
SUCURSALA MINIERĂ BAIA
MARE–flotaţie centrală – Baia Mare – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA – evacuare ape
flotatie – Borşa – Maramureş apgabals
Romarm Tohan Zărneşti –
Zărneşti – Braşov apgabals
S.C. Viromet SA Victoria –
Victoria – Braşov apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 1 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 2 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 3 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 4 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 5 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 6 – Slatina – Olt apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 7 – Slatina – Olt apgabals
S.C. GECSAT Târnăveni –
Târnăveni – Mureş apgabals
SGDP BAIA BORŞA – Borşa –
Maramureş apgabals
SPGC SEINI – Seini –
Maramureş apgabals
S.C. VITAL BAIA MARE–evacuare
staţie – Baia Mare – Maramureş apgabals
S.C. IMI SA BAIA MARE–evacuare
staţie mina Ilba – Baia Mare – Maramureş apgabals
S.C. WEST CONSTRUCT MINA SOCEA
– Valea Socea – Maramureş apgabals
2. 31984 L 0491: Padomes Direktīva
84/491/EEK (1984. gada 9. oktobris) par robežvērtībām un
kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām
(OV L 274, 17.10.1984., 11. lpp.), ko groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OVL377, 31.12.1991.,
48.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
84/491/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā
uz lindāna emisiju ūdenī paredzētas 1.pantā Padomes Direktīvā
76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas
bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē22, Rumānijā līdz 2009. gada 31.
decembrim nepiemēro šādām rūpnieciskajām iekārtām:
S.C. Sinteza SA Oradea – Oradea
– Bihor apgabals
S.C. OLTCHIM SA Râmnicu Vâlcea
– RâmnicuVâlcea – Vâlcea apgabals
S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti –
Borzeşti – Bacău apgabals
3. 31986 L 0280: Padomes Direktīva
86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un
kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas
iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma Isarakstā (OVL181,
4.7.1986., 16. lpp.), ko groza:
– 31991 L 0692: Padomes
23.12.1991. Direktīva91/692/EEK (OVL377, 31.12.1991.,
48.lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
86/280/EEK 3. panta un I pielikuma, robežvērtības, kas attiecībā
uz heksahlorobenzēna, heksahlorbutadiēna, 1,2 – dihloretāna
(EDC), trihloretilēna (TRI) un trihlorbenzola (TCB) emisiju ūdenī
paredzētas 1.pantā Direktīvā 76/464/EEK (1976. gada 4.maijs) par
piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada
Kopienas ūdens vidē23,
Rumānijā līdz 2009. gada 31. decembrim nepiemēro šādām
rūpnieciskajām iekārtām:
S.C. NUTRISAM SATU MARE– Ferma
MOFTIN– Satu Mare – Satu Mare apgabals
S.C. MARLIN SA ULMENI – Ulmeni
– Maramureş apgabals
S.C. PROMET – Satu Mare –
Maramureş apgabals
ARDUDANA ARDUD – Ardud –
Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA – evacuare ape de
mină Gura Băii – Borşa – Maramureş apgabals
SM BAIA BORŞA –evacuare
Colbu–Toroioaga – Borşa – Maramureş apgabals
ERS CUG CLUJ – evacuare 3
–Cluj–Napoca – Cluj apgabals
ARMĂTURA CLUJ – 6 evacuări
directe – Cluj–Napoca – Cluj apgabals
SUCURSALA MINIERĂ BAIA
MARE–flotatie centrală – Baia Mare – Maramureş apgabals
S.C. OLTCHIM SA – Râmnicu
Vâlcea – Vâlcea apgabals
S.C. CHIMCOMPLEX SA Borzeşti –M
1 – Borzeşti – Bacău apgabals
S.C. Electrocarbon SA Slatina –
R 2 – Slatina – Olt apgabals
S.C. TERAPIA CLUJ – evacuare
staţie 3 + staţie 2 – Cluj–Napoca – Cluj apgabals
S.C. PHOENIX ROMÂNIA CAREI –
Carei – Satu Mare apgabals
S.C. SILVANIA ZALĂU – Zalău –
Sălaj apgabals
SNP PETROM SA – ARPECHIM
Piteşti – Piteşti – Argeş apgabals
S.C. TEHNOFRIG CLUJ – evacuare
1 – Cluj–Napoca – Cluj apgabals
RBG ELCOND ZALĂU – Zalău –
Sălaj apgabals
S.C. MUCART CLUJ – Cluj–Napoca
– Cluj apgabals
S.C. CELHART DONARIS SA Brăila
– Brăila – Brăila apgabals
STRATUS MOB SA Blaj – Blaj –
Alba apgabals
4. 31991 L 0271: Padomes Direktīva
91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu
attīrīšanu (OVL135, 30.5.1991., 40. lpp.), kurā jaunākos
grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OVL 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
91/271/EEK 3., 4. panta un 5. panta 2. punkta, Rumānijā līdz
2015. gada 31. decembrim pilnībā nepiemēro prasības attiecībā uz
komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu,
ievērojot šādus starpposma mērķus:
– attiecībā uz aglomerācijām, kuru
iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas
3.panta noteikumiem nodrošina līdz 2013. gada 31. decembrim;
– attiecībā uz aglomerācijām, kuru
iedzīvotāju skaits ir 10000 vai vairāk, atbilstību direktīvas
5.panta 2. punkta noteikumiem nodrošina līdz 2015. gada 31.
decembrim;
Rumānija nodrošina pakāpenisku 3.
panta kanalizācijas sistēmu pieaugumu saskaņā ar šādām
minimālajām vispārējā iedzīvotāju skaita ekvivalenta likmēm:
– 61% līdz 2010. gada 31.
decembrim,
– 69% līdz 2013. gada 31.
decembrim,
– 80% līdz 2015. gada 31.
decembrim.
Rumānija nodrošina pakāpenisku 4.
panta un 5. panta 2. punkta komunālo notekūdeņu attīrīšanas
pieaugumu saskaņā ar šādām minimālajām vispārējā iedzīvotāju
skaita ekvivalenta likmēm:
– 51% līdz 2010. gada 31.
decembrim,
– 61% līdz 2013. gada 31.
decembrim,
– 77% līdz 2015. gada 31.
decembrim.
5. 31998 L 0083: Padomes Direktīva
98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti
(OVL330, 5.12.1998., 32. lpp.), ko groza:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OVL 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 98/83/EK
5. panta 2. punkta un 8. panta, kā arī no I pielikuma B un
Cdaļas, vērtības, kas noteiktas turpmāk norādītajiem parametriem,
Rumānijā nepiemēro pilnībā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
– attiecībā uz oksidēšanas spēju –
līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar mazāk nekā 10 000
iedzīvotājiem;
– attiecībā uz oksidēšanās spēju
un duļķainību – līdz 2010. gada 31. decembrim aglomerācijās ar 10
000 – 100 000 iedzīvotājiem;
– attiecībā uz oksidēšanās spēju,
amoniju, alumīniju, pesticīdiem un mangānu – līdz 2010. gada 31.
decembrim aglomerācijās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem;
– attiecībā uz amoniju, nitrātiem,
duļķainību, alumīniju, dzelzi, svinu un pesticīdiem – līdz 2015.
gada 31. decembrim aglomerācijās ar mazāk nekā 10 000
iedzīvotājiem;
– attiecībā uz amoniju, nitrātiem,
alumīniju, dzelzi, svinu, kadmiju, pesticīdiem un mangānu – līdz
2015. gada 31. decembrim aglomerācijās ar 10 000 – 100 000
iedzīvotājiem.
Rumānija nodrošina atbilstību
direktīvas prasībām saskaņā ar turpmāk tabulā noteiktajiem
starpposma mērķiem:
Apdzīvotās vietas, kur atbilstību
nodrošina līdz 2006. gada 31. decembrim
|
Saistītais iedzīvotāju
skaits
|
Apdzīvotu vietu skaits
|
Oksidēšanās spēja
%
|
Amonijs
%
|
Nitrāti
%
|
Duļķainība
%
|
Alumīnijs
%
|
Dzelzs
%
|
Kadmijs
Svins
%
|
Pesticīdi
%
|
Mangāns
%
|
|
<10 000
|
1 774
|
98,4
|
99
|
95,3
|
99,3
|
99,7
|
99,2
|
99,9
|
99,9
|
100
|
|
10 000 –
100 000
|
111
|
73
|
59,5
|
93,7
|
87
|
83,8
|
78,4
|
98,2
|
93,4
|
96,4
|
|
100 001 –
200 000
|
14
|
85,7
|
92,9
|
100
|
100
|
92,9
|
100
|
100
|
78,6
|
92,9
|
|
>200 000
|
9
|
77,8
|
100
|
100
|
100
|
88,9
|
88,9
|
100
|
88,9
|
88,9
|
|
KOPĀ
|
1908
|
96,7
|
96,7
|
95,2
|
98,64
|
98,64
|
97,9
|
99,8
|
99,4
|
99,7
|
Apdzīvotas vietas, kur atbilstību
nodrošina līdz 2010. gada beigām
|
Saistītais iedzīvotāju
skaits
|
Apdzīvotu vietu skaits
|
Oksidēšanās spēja
%
|
Amonijs
%
|
Nitrāti
%
|
Duļķainība
%
|
Alumīnijs
%
|
Dzelzs
%
|
Kadmijs
Svins
%
|
Pesticīdi
%
|
Mangāns
%
|
|
<10 000
|
1 774
|
100
|
99,5
|
97,7
|
99,7
|
99,7
|
99,3
|
99,9
|
99,9
|
100
|
|
10 000 –
100 000
|
111
|
100
|
80,2
|
97,3
|
100
|
94,6
|
90
|
98,2
|
96,4
|
96,4
|
|
100 001 –
200 000
|
14
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
|
>200 000
|
9
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
100
|
|
KOPĀ
|
1908
|
100
|
98,32
|
97,7
|
99,7
|
99,4
|
98,7
|
99,8
|
99,7
|
99,7
|
Šī atkāpe neattiecas uz dzeramo
ūdeni izmantošanai pārtikas rūpniecībā.
D. RŪPNIECISKĀ
PIESĀRŅOJUMA KONTROLE UN RISKA PĀRVALDĪBA
1. 31996 L 0061: Padomes Direktīva
96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli (OVL257, 10.10.1996., 26. lpp.), kurā
jaunākos grozījumus izdara:
– 32003 R 1882: Eiropas Parlamenta
un Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas 96/61/EK
5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu
ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām,
līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko
nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kā paredzēts
minētās direktīvas 9. panta 3. un 4. punktā, prasības, kas
noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Rumānijā līdz
norādītajiem datumiem nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
1. S.C. CARBID FOX SA
Târnăveni (pamatdarbība 4.2.)
2. S.C. AVICOLA SA Ferma
Gârleni–Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
3. S.C. EXPERT 2001 IMPEX SRL
Bistriţa–Năsăud (pamatdarbība 6.6.)
līdz 2009. gada 31. decembrim:
4. S.C. UCM
Reşiţa–Caraş–Severin (pamatdarbība 2.2.)
5. S.C. SICERAM SA Mureş
(pamatdarbība 3.5.)
6. S.C. BEGA UPSOM SA Alba
(pamatdarbība 4.2.)
7. S.C. CELROM SA Mehedinţi
(pamatdarbība 6.1.)
8. S.C. COMCEH SA
Călăraşi–Călăraşi (pamatdarbība 6.1. b)
9. S.C. ECOPAPER SA
Zărneşti–Braşov (pamatdarbība 6.1. b)
10. S.C. RIFIL SA Neamţ
(pamatdarbība 6.2)
11. S.C. AVICOLA SA Ferma
Războieni–Iaşi (pamatdarbība 6.6. a)
12. S.C. AVIMAR SA
Maramureş (pamatdarbība 6.6. a)
13. S.C. AVICOLA SA Iaşi–Ferma
Leţcani–Iaşi (pamatdarbība 6.6. a)
14. COMBINATUL AGROINDUSTRIAL
Curtici–Arad (pamatdarbība 6.6. b)
15. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Bora– Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
16. S.C. SUINTEST Oarja SA–
Argeş (pamatdarbība 6.6. b, c)
17. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Andrăşeşti–Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
18. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Perieţi–Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
19. S.C. AVICOLA SA
Slobozia–Ferma Gheorghe Doja– Ialomiţa (pamatdarbība
6.6.)
līdz 2010. gada 31. decembrim:
20. S.C. ROMPLUMB SA
Maramureş (pamatdarbība 2.5.)
21. S.C. ROMRADIATOARE SA
Braşov (pamatdarbība 2.5. b)
22. S.C. ELECTROMONTAJ SA
Bucureşti (pamatdarbība 2.6.)
23. HOLCIM (Romania) –Ciment
Câmpulung Argeş (pamatdarbība 3.1.)
24. S.C. ETERMED SA Medgidia –
Constanţa (pamatdarbība 3.2.)
25. S.C. CONGIPS SA (Azbest)
Bihor (pamatdarbība 3.2.)
26. S.C. HELIOS SA Aştileu
–Bihor (pamatdarbība 3.5.)
27. S.C. SOFERT SA Bacău
(pamatdarbība 4.3., 4.2. b)
28. S.C. CHIMOPAR SA
Bucureşti (pamatdarbība 4.1.)
29. S.C. ANTIBIOTICE SA
Iaşi (pamatdarbība 4.5.)
30. S.C. ROMPETROL
PETROCHEMICALS SRL Constanţa (pamatdarbība 4.1.)
31. S.C. LETEA SA Bacău
(pamatdarbība 6.1. a)
32. S.C. ZAHĂR Corabia
SA–Olt (pamatdarbība 6.4. b)
33. S.C. TARGO SRL Timiş
(pamatdarbība 6.4.)
34. S.C. SUINPROD Roman–
Neamţ (pamatdarbība 6.6. b)
35. S.C. LUCA SUINPROD SA
Codlea – Braşov (pamatdarbība 6.6. b)
36. S.C. AVICOLA Costeşti
Argeş–Argeş (pamatdarbība 6.6. b)
37. S.C. AVICOLA SA Platou
Avicol Brad – Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
38. S.C. AT GRUP PROD IMPEX SRL
Olt (pamatdarbība 6.6. a)
39. S.C. AVICOLA SA Ferma
Gherăieşti–Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
40. S.C. CARNIPROD SRL Tulcea
–Tulcea (pamatdarbība 6.6. b)
41. S.C. PIGCOM SA Satu
Nou–Tulcea (pamatdarbība 6.6. b)
42. S.C. AGROPROD IANCU SRL
Urziceni– Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. b)
43. S.C. CRUCIANI IMPEX SRL
Deduleşti–Brăila (pamatdarbība 6.6.)
44. S.C. AGROFLIP
Bonţida–Cluj (pamatdarbība 6.6. b, c)
45. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Amara– Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
46. S.C. ISOVOLTA GROUP SA
Bucureşti (pamatdarbība 6.7.)
47. S.C. SAMOBIL SA Satu
Mare (pamatdarbība 6.7.)
48. S.C. ELECTROCARBON SA
Slatina–Olt (pamatdarbība 6.8.)
49. S.C. TRANSGOLD SA Baia
Mare– Maramureş (pamatdarbība 2.5.)
līdz 2011. gada 31. decembrim:
50. S.C. ORGANE DE ASAMBLARE SA
Braşov (pamatdarbība 2.6.)
51. HEIDELBERG CEMENT – Fieni
Cement Dâmboviţa (pamatdarbība 3.1.)
52. CARMEUSE România SA
Argeş (pamatdarbība 3.1.)
53. S.C. RESIAL SA Alba
(pamatdarbība 3.5.)
54. SOCIETATEA NATIONALĂ A
PETROLULUI PETROM SA Sucursala Craiova, Combinatul
Doljchim–Dolj (pamatdarbība 4.2., 4.1.)
55. S.C. USG SA Vâlcea
(pamatdarbība 4.2. d)
56. S.C. ULTEX SA
Ţăndărei–Ialomiţa (pamatdarbība 6.4. b)
57. S.C. CARMOLIMP SRL Viştea
de Sus – Sibiu (pamatdarbība 6.6. b)
58. S.C. AVICOLA Buftea –
Ilfov (pamatdarbība 6.6. a)
59. S.C. AVICOLA SA Ferma
Hemeiuş–Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
60. S.C. SUINPROD SA Zimnicea –
Ferma Zimnicea–Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
61. S.C. SUINPROD SA
Bilciureşti – Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6.)
62. S.C. COMPLEXUL DE PORCI
Brăila SA Baldovineşti –Brăila (pamatdarbība 6.6. b)
63. S.C. COMPLEXUL DE PORCI
Brăila SA Baldovineşti –Brăila (pamatdarbība 6.6. b)
64. S.C. AT GRUP PROD IMPEX SRL
– Teleorman (pamatdarbība 6.6. a)
65. S.C. KING HAUSE ROM Cornetu
SRL Filiala Mavrodin – Teleorman (pamatdarbība 6.6. a)
66. S.C. AVIKAF PROD IMPEX SRL
Teleorman (pamatdarbība 6.6. a)
67. S.C. SUINPROD SA Zimnicea –
Ferma Dracea – Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
68. S.C. ROMCIP Salcia –
Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
69. S.C. AVIPUTNA SA Goleşti –
Vrancea (pamatdarbība 6.6. a)
70. S.C. NUTRICOM SA Olteniţa –
Călăraşi (pamatdarbība 6.6. b)
71. S.C. PIGALEX SA Alexandria
– Teleorman (pamatdarbība 6.6. b)
72. S.C. PIC ROMANIA S.R.L.
Vasilaţi – Călăraşi (pamatdarbība 6.6. c)
73. S.C. SUINTEST SA Fierbinţi
–Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. b)
74. S.C. AGRIVAS SRL Vaslui
(pamatdarbība 6.6. a)
75. S.C. AVICOLA Buftea SA
Punct de lucru Turnu Măgurele – Teleorman (pamatdarbība 6.6.
a)
76. S.C. C+C SA Reşiţa
(pamatdarbība 6.6. b)
līdz 2012. gada 31. decembrim:
77. SNP PETROM SA Sucursala
ARPECHIM Piteşti–Argeş (darbības 1.2., 4.1.)
78. S.C. ROMPETROL Rafinare SA
Constanţa (darbība 1.2.)
79. COMBINATUL DE OTELURI
SPECIALE Târgovişte–Dâmboviţa (pamatdarbība 2.2., 2.3.)
80. S.C. COMBINATUL DE UTILAJ
GREU SA Cluj (pamatdarbība 2.2., 2.3. b)
81. S.C. IAIFO Zalău–Sălaj
(pamatdarbība 2.3. b, 2.4.)
82. S.C. ALTUR SA Olt
(pamatdarbība 2.5.)
83. CNCAF MINVEST SA DEVA
Filiala DEVAMIN SA Deva, Exploatarea minieră Deva–Hunedoara
(pamatdarbība 2.5.)
84. S.C. MONDIAL SA Lugoj–
Timiş (pamatdarbība 3.5.)
85. S.C. MACOFIL SA Târgu
Jiu–Gorj (pamatdarbība 3.5.)
86. S.C. Ceramica SA Iaşi
(pamatdarbība 3.5.)
87. S.C. FIBREXNYLON SA
Neamţ (pamatdarbība 4.1. b, d; 4.2. b; 4.3.)
88. S.C. CHIMCOMPLEX SA
Borzeşti –Bacău (pamatdarbība 4.1. a, b, c, d, f; 4.2. b, c,
d; 4.4.)
89. S.C. PEHART SA Petreşti –
Alba (pamatdarbība 6.1. b)
90. S.C. TABACO–CAMPOFRIO SA
Tulcea (pamatdarbība 6.4. a)
91. S.C. AVICOLA SA Slobozia
Ferma Ion Ghica– Ialomiţa (pamatdarbība 6.6. a)
92. S.C. AVICOLA SA Platou
Avicol Aviasan – Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
93. S.C. ITAL TRUST Racoviţă
SA– Sibiu (pamatdarbība 6.6. b)
94. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Parţa – Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
95. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Pădureni – Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
96. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Peciu Nou– Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
97. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Periam– Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
98. S.C. COMTIM GROUP SRL Ferma
Ciacova– Timiş (pamatdarbība 6.6. b)
99. S.C. AVICOLA LUMINA SA –
Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)
līdz 2013. gada 31. decembrim:
100. S.C. UNIO SA Satu Mare
(pamatdarbība 2.3. b)
101. S.C. ARTROM SA Slatina –
Olt (pamatdarbība 2.3. b, 2.6.)
102. S.C. IAR SA Braşov
(pamatdarbība 2.6.)
103. S.C. ARIO SA Bistriţa
Năsăud (pamatdarbība 2.4.)
104. S.C. LAFARGE ROMCIM SA
Medgidia – Constanţa (pamatdarbība 3.1.)
105. S.C. CARS SA Târnăveni –
Mureş (pamatdarbība 3.5.)
106. S.C. CASIROM SA Cluj
(pamatdarbība 3.5.)
107. S.C. TURNU SA Turnu
Măgurele – Teleorman (pamatdarbība 4.3., 4.2. b)
108. S.C. COMBINATUL DE
ÎNGRĂŞĂMINTE CHIMICE SA Năvodari – Constanţa
(pamatdarbība4.3.)
109. S.C. AMBRO Suceava SA –
Suceava (pamatdarbība 6.1. a, b)
110. S.C. ROMSUIN TEST Periş SA
– Ilfov (pamatdarbība 6.6. a)
111. S.C. NUTRICOD Codlea
Sucursala Sfântu Gheorghe – Covasna (pamatdarbība 6.6. b)
112. S.C. HADITON GRUP SRL
Argeş (pamatdarbība 6.6. a)
līdz 2014. gada 31. decembrim:
113. S.C. PETROM SA Rafinăria
PETROBRAZI – Prahova (darbība 1.2.)
114. S.C. RAFINĂRIA
ASTRA ROMÂNĂ SA Ploieşti – Prahova (darbība 1.2.)
115. S.C. ROMPETROL Rafinăria
VEGA – Prahova (darbība 1.2.)
116. S.C. PETROTEL LUKOIL SA –
Prahova (darbība 1.2.)
117. S.C. ISPAT SIDEX SA
Galaţi (pamatdarbība 2.2., 2.3.)
118. S.C. SIDERURGICA SA
Hunedoara (pamatdarbība 2.2., 2.3.)
119. S.C. KVAERNER IMGB SA
Bucureşti (pamatdarbība 2.4.)
120. S.C. SOMETRA SA Copşa Mică
– Sibiu (pamatdarbība 2.5. a, 2.5. b, 2.1., 2.4.)
121. S.C. FERAL SRL Tulcea
(pamatdarbība 2.5. a)
122. S.C. METALURGICA SA Aiud –
Alba (pamatdarbība 2.4., 2.3. b)
123. S.C. NEFERAL SA Ilfov
(pamatdarbība 2.5. b)
124. S.C. INDUSTRIA SÂRMEI SA
Câmpia Turzii–Cluj (pamatdarbība 2.2., 2.3., 2.6.)
125. S.C. METALURGICA SA
Vlahita–Harghita (pamatdarbība 2.5. b)
126. S.C. UPETROM 1 Mai SA
Prahova (pamatdarbība 2.2.)
127. S.C. LAMINORUL SA
Brăila (pamatdarbība 2.3.)
128. S.C. AVERSA SA
Bucureşti (pamatdarbība 2.4.)
129. S.C. FORMA SA Botoşani
(pamatdarbība 2.3.)
130. S.C. ISPAT TEPRO SA
Iaşi (pamatdarbība 2.3. c)
131. S.C. URBIS Armături
Sanitare SA– Bucureşti (pamatdarbība 2.6.)
132. S.C. BALANŢA SA Sibiu
(pamatdarbība 2.6.)
133. S.C. COMMET SA Galaţi
(pamatdarbība 2.6.)
134. CNACF MINVEST SA Deva
Filiala DEVAMIN Exploatarea minieră Veţel Hunedoara
(pamatdarbība 2.5.)
135. S.C. MOLDOMIN SA
Moldova Nouă – Caraş–Severin (pamatdarbība 2.5.)
136. S.C. FIROS SA
Bucureşti (pamatdarbība 3.3.)
137. S.C. SINTER–REF SA
Azuga–Prahova (pamatdarbība 3.5.)
138. S.C. PRES.C.OM Braşov SA–
Braşov (pamatdarbība 3.1.)
139. S.C. MELANA IV SA
Neamţ (darbība 4.1.)
140. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea–Vâlcea (pamatdarbība 4.1., 4.2., 4.3.)
141. S.C. AMONIL SA Slobozia –
Ialomiţa (pamatdarbība 4.3., 4,2.)
142. CAROM SA Bacău
(pamatdarbība 4.1. a, b, i)
143. AZOCHIM SA
Săvineşti–Neamţ (pamatdarbība 4.2.)
144. S.C. UZINA DE PRODUSE
SPECIALE Făgăraş SA Braşov (pamatdarbība 4.6.)
145. S.C. SINTEZA SA Oradea–
Bihor (pamatdarbība 4.1. g, 4.2. b, e, 4.4.)
146. S.C. CHIMPROD SA Bihor
(pamatdarbība 4.1. b, 4.5.)
147. S.C. AZUR SA
Timişoara–Timiş (pamatdarbība 4.1.)
148. S.C. PUROLITE SA Victoria
– Braşov (pamatdarbība 4.1. d, h)
149. S.C. CELHART DONARIS SA
Brăila (pamatdarbība 6.1.)
150. S.C. VRANCART SA
Adjud–Vrancea (pamatdarbība 6.1. b)
151. S.C. PIM SA Sibiu
(pamatdarbība 6.3.)
152. S.C. DANUBIANA Roman SA
Neamţ (pamatdarbība 6.4. b)
153. S.C. ZAHĂRUL Românesc SA
Ţăndărei –Ialomiţa (pamatdarbība 6.4. b)
154. S.C. VAS.C.AR SA
Vaslui (pamatdarbība 6.4. a)
155. S.C. MULTIVITA SA Negru
Voda – Constanţa (pamatdarbība 6.5.)
156. S.C. SUINPROD SA
Prahova (pamatdarbība 6.6. a)
157. S.C. AVICOLA SA Ferma
Şerbăneşti–Bacău (pamatdarbība 6.6. a)
158. S.C. AVICOLA BUCUREŞTI SA
Punct de lucru CSHD Mihăileşti (pamatdarbība 6.6. a)
159. S.C. SUINPROD SA Bumbeşti
Jiu –Gorj (pamatdarbība 6.6. a)
160. S.C. SIBAVIS SA Sibiu
–Sibiu (pamatdarbība 6.6. a)
161. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma 1 Frănceşti –Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
162. S.C. AVIA AGROBANAT SRL
Bocşa –Reşiţa (pamatdarbība 6.6. a)
163. S.C. AVICOLA Găieşti SA –
Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6. a)
164. S.C. VENTURELLI PROD SRL
Sibiu (pamatdarbība 6.6. b)
165. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma Budeşti – Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
166. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma Băbeni Mihăieşti–Vâlcea (pamatdarbība 6.6.a)
167. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma 2 Frănceşti –Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
168. S.C. OLTCHIM SA Râmnicu
Vâlcea Ferma Băbeni–Vâlcea (pamatdarbība 6.6. a)
169. S.C. AVICOLA Bucureşti SA
Sucursala Cluj–Sălişte–Cluj (pamatdarbība 6.6. a)
170. S.C. AVICOLA Bucureşti SA
Sucursala CSHD Codlea–Braşov (pamatdarbība 6.6. a)
171. S.C. Cereal Prod SA –
Galaţi (pamatdarbība 6.6. a)
172. S.C. AVICOLA Mangalia SA
Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)
173. S.C. AVICOLA SA Constanţa
– Constanţa (pamatdarbība 6.6. a)
174. S.C. AVICOLA BUCUREŞTI SA
Punct de lucru Butimanu– Dâmboviţa (pamatdarbība 6.6. a)
175. S.C. EUROPIG SA Poiana
Mărului – Braşov (pamatdarbība 6.6. b)
176. S.C. SUINPROD SA Leţ –
Covasna (pamatdarbība 6.6. b)
177. S.C. AVICOLA Şiviţa SA
Galaţi (pamatdarbība 6.6. a)
178. S.C. COLLINI SRL Bocşa
–Reşiţa (pamatdarbība 6.6. b)
179. S.C. AGROSAS SRL
Timişoara–Timiş (pamatdarbība 6.6. b, c)
180. S.C. FLAVOIA SRL Platforma
Hereclean– Sălaj (pamatdarbība 6.6. a)
181. S.C. ELSID SA Titu –
Dâmboviţa (pamatdarbība 6.8.)
līdz 2015. gada 31. decembrim:
182. S.C. RAFINĂRIA STEAUA
ROMÂNĂ SA Câmpina – Prahova (darbība 1.2.)
183. S.C. TRACTORUL UTB SA
Braşov (pamatdarbība 2.3. b, 2.4., 2.6., 6.7.)
184. S.C. ISPAT Petrotub SA
Neamţ (pamatdarbība 2.3., 6.7.)
185. S.C. ARO SA Argeş
(pamatdarbība 2.3. b, 2.6.)
186. S.C. STIMET SA Sighişoara
–Mureş (pamatdarbība 3.3.)
187. S.C. BEGA REAL SA Pleşa –
Prahova (pamatdarbība 3.5.)
188. S.C. AZOMUREŞ SA Târgu
Mureş–Mureş (pamatdarbība 4.2. 4.3.)
189. S.C. COLOROM SA Codlea–
Braşov (pamatdarbība 4.1. j)
190. S.C. SOMEŞ SA Dej –
Cluj (pamatdarbība 6.1. a, b)
191. S.C. OMNIMPEX Hârtia SA
Buşteni – Prahova (pamatdarbība 6.1. b)
192. S.C. PERGODUR
Internaţional SA Neamţ (pamatdarbība 6.1. b)
193. S.C. PROTAN SA – Popeşti
Leordeni–Ilfov (pamatdarbība 6.5.)
194. S.C. PROTAN SA Bucureşti
Sucursala Codlea– Braşov (pamatdarbība 6.5.)
195. S.C. PROTAN SA–Cluj
(pamatdarbība 6.5.)
Pilnībā saskaņotas atļaujas
minētajām iekārtām izsniedz līdz 2007. gada 30. oktobrim,
ietverot individuāli saistošus grafikus pilnīgas atbilstības
nodrošināšanai. Šīs atļaujas nodrošina to, ka līdz 2007. gada 30.
oktobrim tiek panākta atbilstība vispārējiem principiem, kas
attiecas uz iekārtu ekspluatētāju pamatpienākumiem, kā noteikts
direktīvas 3. pantā.
2. 32000L0076: Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2000/76/EK (2000. gada 4.decembris) par
atkritumu sadedzināšanu (OVL332, 28.12.2000., 91. lpp.).
Atkāpjoties no Direktīvas
2000/76/EK 6. panta, 7. panta 1. punkta un 11. panta, emisijas
robežvērtības un prasības attiecībā uz mērījumiem Rumānijā līdz
2007. gada 31. decembrim nepiemēro 52 medicīnas atkritumu
sadedzināšanas iekārtām un līdz 2008. gada 31. decembrim –
58medicīnas atkritumu sadedzināšanas iekārtām.
No 2007. gada 30. marta Rumānija
līdz katra gada pirmā trimestra beigām iesniedz Komisijai
ziņojumu par neatbilstīgo bīstamu atkritumu termiskās apstrādes
iekārtu slēgšanu un par iepriekšējā gadā apstrādāto medicīnas
atkritumu daudzumu.
3. 32001 L 0080: Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva2001/80/EK (2001. gada
23.oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo
vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OVL309,
27.11.2001., 1. lpp.), ko groza:
– 12003 T: Akts par pievienošanās
nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas
Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
a) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta, kā arī no III un IVpielikuma
Adaļas, emisijas robežvērtības, kas noteiktas sēra dioksīdam,
Rumānijā līdz norādīto termiņu beigām nepiemēro šādām
iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth
līdz 2009. gada 31. decembrim:
S.C. TERMOELECTRICA SE DOICEŞTI
Nr. 1, 1 tvaika katls x 470 MWth
līdz 2010. gada 31. decembrim:
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. CRAIOVA II – 1, 2 katli x 396,5 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI SA Nr. 2, 2 apkures katli x 789 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI SA Nr. 3, 2 apkures katli x 789 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SE
PAROŞENI Nr. 2, 1 tvaika katls Benson x 467 MWth + 1 karsta
ūdens katls x 120 MWth
RAAN, BRANCH ROMAG TERMO
Nr. 2, 3 katli x 330 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 7, 1
karsta ūdens katls x 116 MWth
līdz 2011. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 2, 2
industriālie tvaika katli x 80 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. CRAIOVA II – 2, 2 CAF x 116 MWth + 2 x CR 68
MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth
S.C. TERMOELECTRICA GIURGIU
Nr. 1, 3 enerģētiskie tvaika katli x 285 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. PETROTEL–LUKOIL SA Nr.
1, 2 DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth
S.C. PETROTEL–LUKOIL SA Nr.
2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 3, 1
katls x 285 MWth
Līdz 2012. gada 31. decembrim:
CET BACAU Nr. 1, 1 tvaika
katls x 343 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI VEST
Nr. 1, 2 tvaika katli x 458 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. IŞALNIŢA, 4 katli x 473 MWth
līdz 2013. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 1, 1 tvaika
katls x 403 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA Nr. 2, 2 tvaika grupas katli x 300 MWth + 269 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SA,
SUCURSALA ELECTROCENTRALE BRĂILA, 6 tvaika katli x 264
MWth
S.C. CET BRAŞOV SA Nr. 1, 2
katli x 337 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 1, 4 tvaika katli x 287 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 2, 2 tvaika katli x 458 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI
PROGRESU Nr. 1, 4 tvaika katli x 287 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA Nr. 1, 2 tvaika katli x 878 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
S.A Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. C.E.T. IAŞI II, 2
tvaika katli x 305 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 1, 4 industriālie tvaika katli x 85,4 MWth
S.C. TERMICA S.A SUCEAVA
Nr. 1, 2 katli x 296 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 5, 1
karsta ūdens katls x 116,3 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3
tvaika katli x 81,4 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 2, 2
katli x 285 MWth
Šajā pārejas laikposmā sēra
dioksīda emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2007. gadam: 540000 tonnas
SO2/gadā;
– līdz 2008. gadam: 530000 tonnas
SO2/gadā;
– līdz 2010. gadam: 336000 tonnas
SO2/gadā;
– līdz 2013. gadam: 148000 tonnas
SO2/gadā.
b) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un no IVpielikuma Adaļas, slāpekļa
oksīda emisijas robežvērtības Rumānijā līdz norādīto termiņu
beigām nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
ARPECHIM PITEŞTI Nr. 2, 1
katls BW x 81 MWth
ARPECHIM PITEŞTI Nr. 3, 4
katli x 81 MWth
PRODITERM BISTRIŢA, 2
karsta ūdens katli x 116 MWth + 2 steam boilers x 69 MWth
S.C. CET BRAŞOV SA 1, 2
katli x 337 MWth
REGIA AUTONOMĂ DE TERMOFICARE
CLUJ, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth
TERMOELECTRICA GIURGIU Nr.
1, 3 enerģētiskie tvaika katli x 285 MWth
TERMOELECTRICA GIURGIU Nr.
2, 2 industriālie tvaika katli x 72 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 2, 1
karsta ūdens katls x 58,1 MWth
līdz 2009. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 1, 1 CR tvaika
katls x 403 MWth
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
TERMICA TÂRGOVIŞTE, 1
karsta ūdens katls x 58,15 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA S.E. CRAIOVA II – 1, 2 katli x 396,5 MWth
S.C. CET IAŞI I Nr. 2, 2
tvaika katli x 283 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 3, 1 tvaika katls x 72,3 MWth
līdz 2010. gada 31. decembrim:
S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
SA Nr.1, 2 tvaika grupas katli x 127 MWth + 1 x 269 MWth
S.C. CET SA Nr. 2
Braila, 2 katli x 110 MWth
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 1, 2 katli x 45,94 MWth
S.C.UZINA TERMOELECTRICĂ
MIDIA Nr. 2, 1 katls x 73 MWth
S.C.UZINA TERMOELECTRICĂ
MIDIA Nr. 3, 1 katls x 73 MWth
S.C.UZINA TERMOELECTRICĂ
MIDIA Nr. 4, 1 katls x 73 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SE
DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls Benson x 470 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE GALAŢI
Nr. 3, 3 apkures katli x 293 MWth
S.C. TERMOELECTRICA SE
PAROŞENI Nr. 2, 1 tvaika katls x 467 MWth + 1 karsta ūdens
katls x 120 MWth
S.C. CET IAŞI I Nr. 1, 3
tvaika katli x 94 MWth
S.C. TERMICA S.A SUCEAVA
Nr. 1, 2 katli x 296 MWth
S.C. TURNU SA TURNU
MĂGURELE Nr. 1, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
S.C. TURNU SA TURNU
MĂGURELE Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
S.C. ENET SA Nr. 1, 3 katli
x 18,5 MWth
S.C. ENET SA Nr. 2, 1
karsta ūdens katls x 58 MWth
līdz 2011. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 2, 2
industriālie tvaika katli + 1 katls x 80 MWth
S.C. TERMON SA ONEŞTI, 3
katli x 380 MWth
S.C. CET SA Nr. 1
BRĂILA, 2 katli x 110 MWth
S.C. TERMICA SA Nr. 1
BOTOŞANI, 3 karsta ūdens katli x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 12, 2 karsta ūdens katli x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 16, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 4, 1 karsta ūdens katls x 58 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
PALAS Nr. 1, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
CRAIOVA SE IŞALNIŢA, 4 katli x 473 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C.CET IAŞI I Nr. 3, 4
karsta ūdens katli x 116 MWth
RAAN, BRANCH ROMAG TERMO
Nr. 1, 3 katli x 330 MWth
RAAN, BRANCH ROMAG TERMO
Nr. 2, 3 katli x 330 MWth
S.C. ROMPETROL SA BUCUREŞTI
VEGA PLOIEŞTI, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 24,75 MWth
S.C. PETROTEL–LUKOIL SA Nr.
1, 2 DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth
S.C. PETROTEL–LUKOIL SA Nr.
2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 1, 4 industriālie tvaika katli x 85,4 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 4, 1
karsta ūdens katls x 116,1 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 3, 1
katls x 285 MWth
līdz 2012. gada 31. decembrim:
CET ENERGOTERM SA REŞIŢA
Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
PALAS Nr. 2, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
MUREŞ Nr. 5, 4 tvaika katli x 277 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3
tvaika katli x 81,4 MWth
līdz 2013. gada 31. decembrim:
S.C. TERMOELECTRICA SA,
SUCURSALA ELECTROCENTRALE BRĂILA, 6 tvaika katli x 264
MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SUD
Nr. 14, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
PALAS Nr. 3, 1 karsta ūdens katls x 116 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE GALAŢI
Nr. 2, 2 apkures katli x 293 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
MUREŞ Nr. 1, 1 tvaika katls x 277 MWth
S.C. ELCEN BUCUREŞTI SE
MUREŞ Nr. 4, 1 tvaika katls x 277 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 5, 1
karsta ūdens katls x 116,3 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 7, 2
karsta ūdens katli x 116,3 MWth
S.C. C.E.T. GOVORA Nr. 2, 2
katli x 285 MWth
S.C. ENET SA VRANCEA Nr. 3,
1 karsta ūdens katls x 116,3 MWth
Šajā pārejas laikposmā slāpekļa
oksīda emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2007. gadam: 128000
tonnas/gadā;
– līdz 2008. gadam: 125000
tonnas/gadā;
– līdz 2010. gadam: 114000
tonnas/gadā;
– līdz 2013. gadam: 112000
tonnas/gadā.
c) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un no VII pielikuma Adaļas, putekļu
emisijas robežvērtības Rumānijā līdz norādīto termiņu beigām
nepiemēro šādām iekārtām:
līdz 2008. gada 31. decembrim:
S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA Nr.
1, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. CET IAŞI II, 2 tvaika
katli x 305 MWth
līdz 2009. gada 31. decembrim:
CET BACĂU Nr. 1, 1 tvaika
katls x 345 MWth
TERMOELECTRICA GIURGIU Nr.
1, 3 tvaika katli x 285 MWth
S.C. COLTERM SA Nr. 6, 3
tvaika katli x 81,4 MWth
līdz 2010. gada 31. decembrim:
CET ARAD Nr. 1 1 tvaika
katls x 403 MWth
S.C. CET BRAŞOV SA Nr. 1, 2
katli x 337 MWth
S.C. TERMOELECTRICA
DOICEŞTI Nr. 1, 1 tvaika katls Benson x 470 MWth
S.C. COMPLEX ENERGETIC TURCENI
SA Nr. 2, 2 apkures katli x 789 MWth
S.C. TERMICA SA SUCEAVA Nr.
1, 2 katli x 296 MWth
S.C. CET GOVORA SA Nr. 3, 1
katls x 285 MWth
līdz 2011. gada 31. decembrim:
S.C. COMPLEX ENERGETIC CRAIOVA
SE CRAIOVA II–2, 2 CAF x 116 MWth + 2 x CR 68 MWth
S.C. COMPLEX ENERGETIC ROVINARI
SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth
S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA
Nr. 2, 4 apkures katli x MWth
S.C. PETROTEL–LUKOIL SA Nr.
1, DAV3 + HPM 1 x 45 MWth + 14,7 MWth + 11,4 MWth
S.C. PETROTEL LUKOIL SA Nr.
2, 3 tehnoloģiskie tvaika katli x 105,5 MWth
S.C. ALUM SA TULCEA 3 katli
x 84,8 MWth +1 x 72,6 MWth
S.C. CET GOVORA SA Nr. 2, 2
katli x 285 MWth
līdz 2013. gada 31. decembrim:
S.C. COMPLEX ENERGETIC Rovinari
SA Nr. 1, 2 tvaika katli x 878 MWth
S.C. ELETROCENTRALE DEVA SA
Nr. 3, 4 apkures katli x 264 MWth
S.C. UZINA ELECTRICĂ ZALĂU
Nr. 1, 4 tvaika katli x 85,4 MWth
S.C. ELECTROCENTRALE ORADEA
S.A Nr. 2, 2 tvaika grupas tvaika katli x 300 MWth + 1 x 269
MWth
Šajā pārejas laikposmā putekļu
emisijas no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts Direktīvā
2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2007. gadam: 38600
tonnas/gadā;
– līdz 2008. gadam: 33800
tonnas/gadā;
– līdz 2010. gadam: 23200
tonnas/gadā;
– līdz 2013. gadam: 15500
tonnas/gadā.
d) Atkāpjoties no Direktīvas
2001/80/EK 4. panta 3. punkta un VI pielikuma Adaļas, slāpekļa
oksīda emisijas robežvērtības, kuras no 2016. gada 1. janvāra
piemēro iekārtām ar nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 500MWth,
Rumānijā līdz 2017. gada 31. decembrim nepiemēro attiecībā uz
šādām iekārtām:
ELECTROCENTRALE ORADEA Nr.
2, 2 tvaika grupas katli x 300 MWth +1 tvaika katls x 269
MWth;
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 2, 4 apkures katli x 264 MWth;
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
ROVINARI SA Nr. 2, 2 tvaika katli x 879 MWth;
S.C. COMPLEXUL ENERGETIC
TURCENI SA Nr. 3, 2 apkures katli x 789 MWth;
S.C. ELECTROCENTRALE DEVA
SA Nr. 1, 4 apkures katli x 264 MWth;
S.C. TERMICA SA SUCEAVA,
Nr. 1, 2 katli x 296 MWth.
Šajā pārejas laikposmā slāpekļa
oksīda emisija no visām sadedzināšanas iekārtām, kā paredzēts
Direktīvā 2001/80/EK, nedrīkst pārsniegt šādas starpposma
robežvērtības:
– līdz 2016. gadam: 80000
tonnas/gadā;
– līdz 2017. gadam: 74000
tonnas/gadā.
e) Līdz 2011. gada 1. janvārim
Rumānija iesniedz Komisijai atjauninātu plānu, tostarp
ieguldījumu plānu, atlikušo neatbilstīgo iekārtu pakāpeniskai
pielāgošanai, skaidri norādot konkrētus posmus acquis
piemērošanai. Šie plāni nodrošina emisijas turpmāku samazināšanu
līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks par a) līdz d) punktā
norādītajiem starpposma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju
2012. gadā. Ja Komisija, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vidi un
vajadzību samazināt pārejas posma pasākumu izraisītos konkurences
traucējumus iekšējā tirgū, konstatē to, ka šie plāni nav
pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā informē Rumāniju.
Turpmākajos trīs mēnešos Rumānija paziņo pasākumus, ko tā
veikusi, lai sasniegtu minētos mērķus. Ja Komisija pēc tam,
apspriežoties ar dalībvalstīm, konstatē to, ka šie pasākumi nav
pietiekami noteikto mērķu sasniegšanai, tā sāk pārkāpuma
procedūru, kā paredzēts EK līguma 226. pantā.
VII PIELIKUMA A papildinājums
Rumānijas
tērauda rūpniecības restrukturizācija (kā minēts VII pielikuma 4.
nodaļas B iedaļā)
I DAĻA
UZŅĒMUMI, KAS
SAŅEM VALSTS ATBALSTU ATBILSTĪGI RUMĀNIJAS TĒRAUDA RŪPNIECĪBAS
RESTRUKTURIZĀCIJAS PROGRAMMAI
– Ispat
SidexGalaţi
–
SiderurgicaHunedoara
– COS
Târgovişte
– CS
Reşiţa
– IS Câmpia
Turzii
– Donasid
(Siderca) Călăraşi
II DAĻA
RAŽOŠANAS JAUDAS IZMAIŅU
GRAFIKS UN RAKSTUROJUMS24
|
|
Iekārtas
|
Jaudas izmaiņas (tonnās)
|
Ražošanas izbeigšanas
datums
|
Pastāvīgas slēgšanas
datums
|
|
Siderurgica Hunedoara
|
Stiepļu stienīši Nr. 1
|
– 400000
|
1995.
|
1997.
|
|
|
Stiepļu stienīši Nr. 3
|
– 280000
|
1998.
|
2000.
|
|
|
Vidējie profili
|
– 480000
|
2008., 1. ceturksnis
|
2008., 2.
ceturksnis
|
|
IS
Câmpia Turzii
|
Stiepļu stienīši Nr. 1
|
– 80000
|
1995.
|
1996.
|
|
CS
Reşiţa
|
Vieglie profili
|
– 80000
|
2000.
|
2001.
|
|
|
Dzelzceļa riteņi
|
– 40000
|
1999.
|
2000.
|
|
|
Smagie profili
|
– 220000
|
2007., 4.
ceturksnis
|
2008., 2.
ceturksnis
|
|
|
Vidējie un īpašie
profili
|
– 120000
|
2006., 4. ceturksnis
|
2007. 4.
ceturksnis
|
|
Donasid
(Siderca) Călăraşi
|
Vidējie profili
|
– 350000
|
1997.
|
1999.
|
|
|
Ražošanas jaudas izmaiņu
kopapjoms
|
– 2050000
|
|
|
III DAĻA
RESTRUKTURIZĀCIJAS KRITĒRIJI
1. Dzīvotspēja
Ievērojot īpašos uzskaites
noteikumus, ko piemēro Komisija, ikviens saņēmējuzņēmums vēlākais
līdz 2008. gada 31. decembrim sasniedz minimālo gada
saimnieciskās darbības apgrozījumu 10% neintegrētiem tērauda
rūpniecības uzņēmumiem un 13,5% integrētām tērauda rūpnīcām un
minimālos ieņēmumus no pašu kapitāla 1,5% no apgrozījuma. To
apstiprina neatkarīgā izvērtēšanā, ko laikposmā no 2005. gada
līdz 2009. gadam veic katru gadu, kā paredzēts VII pielikuma 4.
nodaļas B iedaļas 13. punktā.
2. Produktivitāte
Līdz 2008. gada 31. decembrim
pakāpeniski sasniedz vispārējo produktivitāti, kas līdzvērtīga ES
tērauda rūpniecības produktivitātei. To apstiprina neatkarīgā
izvērtēšanā, ko laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam veic
katru gadu, kā paredzēts VII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas 13.
punktā.
3. Izmaksu samazināšana
Īpaša uzmanība jāpievērš izmaksu
samazināšanai, kas ir viens no uzņēmuma dzīvotspējas būtiskajiem
elementiem. Tā jāveic pilnībā atbilstīgi saņēmējuzņēmumu
komercdarbības plāniem.
IV DAĻA
INFORMĀCIJAS
PRASĪBU INDIKATĪVS SARAKSTS
1. Ražošana un tirgus
iedarbība
– mēneša ražošanas apjoms
neapstrādātam tēraudam, pusfabrikātiem un gatavajai produkcijai,
iedalot pēc kategorijas un ražojumu klāsta,
– pārdoto ražojumu apjoms, norādot
daudzumus, cenas un tirgus; iedalījums pēc ražojumu klāsta.
2. Ieguldījumi
– dati par veiktajiem
ieguldījumiem,
– pabeigšanas datums,
– ieguldījumu izmaksas,
finansējuma avoti un jebkāda attiecīgā atbalsta summas saistībā
ar šiem ieguldījumiem,
– atbilstīgos gadījumos – atbalsta
izmaksas diena.
3. Darbaspēka samazināšana
– atlaisto darbinieku skaits un
atlaišanas laiks,
– nodarbinātības attīstība
saņēmējuzņēmumos (nošķirot tiešo un netiešo nodarbinātību),
– nodarbinātības attīstība valsts
tērauda nozarē.
4. Ražošanas jauda (Rumānijas
tērauda rūpniecības nozarē kopumā)
– datums vai plānotais datums, kad
tiek pārtraukta MIJ izteiktu konkrētu apjomu ražošana (MIJ ir
gada maksimālā iespējamā ražošanas jauda, ko sasniedz parastos
ražošanas apstākļos), kā arī šo ražošanas jaudu raksturojums,
– datums (vai plānotais datums)
attiecīgās ražotnes demontāžai, kas definēta Komisijas Lēmumā Nr.
3010/91/EOTK par informāciju, kas tērauda rūpniecības uzņēmumiem
jāsniedz par ieguldījumiem25, kā arī sīkāka informācija par
demontāžu,
– datums (vai plānotais datums)
jaunu ražošanas jaudu ieviešanai un to raksturojums,
– Rumānijas kopējās ražošanas
jaudas attīstība attiecībā uz neapstrādātu tēraudu un gala
produkciju, iedalot pēc kategorijām.
5. Izmaksas
– izmaksu sadalījums, kā arī
iepriekšējo laikposmu un turpmāko izmaksu attiecīgs izvērtējums,
jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmaksu samazinājumu, enerģijas
patēriņu, izejvielu izmaksu samazinājumu, inventāru un
piesaistīto pakalpojumu apjoma samazinājumu.
6. Finanšu darbība
– noteiktu galveno finanšu
rādītāju izvērtēšana, lai demonstrētu virzību uzņēmuma
dzīvotspējas nodrošināšanai (finanšu rezultātus un rādītājus
norāda tā, lai būtu iespējama salīdzināšana ar uzņēmuma finanšu
restrukturizācijas plānu, un tiem ir jāietver Komisijas noteiktā
uzņēmuma dzīvotspējas pārbaude),
– sīkāka informācija par
samaksātiem nodokļiem un nodevām, tostarp informācija par
jebkādām atkāpēm no parasti piemērojamiem nodokļu un muitas
noteikumiem,
– izdevumu apjoms,
– sīkāka informācija par iepriekš
piešķirto atbalstu un tā izmaksāšanas laiku saskaņā ar aktu,
– jebkādu jaunu aizdevumu
noteikumi (neatkarīgi no finansējuma avota).
7. Jaunu uzņēmumu vai ražotņu
izveide, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu
– visu iesaistīto privātā un
publiskā sektora dalībnieku nosaukumi,
– finansējuma avoti, kas nodrošina
viņu dalību jaunā uzņēmuma vai ražotnes izveidē,
– privātā un publiskā sektora
kapitāla daļu turētāju dalības noteikumi,
– jaunā uzņēmuma vadības
struktūra.
8. Īpašumtiesību maiņa.
VII PIELIKUMA B papildinājums
Gaļas
ražošanas, putnu gaļas ražošanas un piena un piena produktu
ražošanas uzņēmumu saraksts, kā minēts VII pielikuma 5. nodaļas B
iedaļas I apakšiedaļā
Gaļas ražošanas uzņēmumi
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
1.
|
5806/2000
|
Comb
Agroind Curtici
|
Str.
Revoluţiei, nr.33, Curtici, jud. Arad
|
|
2.
|
5065/2000
|
S.C. RB
Prod S.R.L.
|
Str.
Constituţiei, Arad, jud. Arad
|
|
3.
|
101/2000
|
S.C.
Cominca S.A.
|
Str.
Octavian Goga, nr. 4, Oradea, jud. Bihor
|
|
4.
|
102/1999
|
S.C.
Prodaliment S.A.
|
Str.
Republicii, nr. 101, Salonta, jud. Bihor
|
|
5.
|
115/1996
|
S.C.
Ferm Com Prod S.R.L.
|
Căldărăşti, jud. Buzău
|
|
6.
|
1446/2002
|
S.C.
Izocon MC S.A.
|
Cuza
Vodă, jud. Călăraşi
|
|
7.
|
19/2002
|
S.C.
Carnob S.R.L.
|
Str.
Lebedelor, nr. 1, Lumina, jud. Constanţa
|
|
8.
|
154/1999
|
S.C.
Casalco S.A.
|
Str.
Jókai Mór, nr. 9–11, Sf. Gheorghe, jud. Covasna
|
|
9.
|
312/1999
|
S.C.
Olas Prod S.R.L.
|
Str. N.
Romanescu, nr. 28, Craiova, jud. Dolj
|
|
10.
|
58/2001
|
S.C.
Elan Trident S.R.L.
|
Str.
Rákóczi, Miercurea Ciuc, jud. Harghita
|
|
11.
|
143/1999
|
S.C.
Lorialba Prest S.R.L.
|
Str.
Crişul Alb, nr. 1, Brad, jud. Hunedoara
|
|
12.
|
4585/2002
|
S.C.
Agro Prod Com Dosa S.R.L.
|
Str.
Principală, nr. 79, Chibed, jud. Mureş
|
|
13.
|
2585/2000
|
S.C.
Cazadela S.R.L.
|
Str.
Oltului, nr. 34, Reghin, jud. Mureş
|
|
14.
|
4048/2000
|
S.C.
Coniflor S.R.L.
|
Str.
Petru Maior, Gurghiu, jud. Mureş
|
|
15.
|
422/1999
|
S.C.
Prodprosper S.R.L.
|
Str.
Dumbravei, nr. 18, Dumbrava Roşie, jud. Neamţ
|
|
16.
|
549/1999
|
S.C. Tce
3 Brazi S.R.L.
|
Zăneşti,
jud. Neamţ
|
|
17.
|
24/2000
|
S.C.
Spar S.R.L.
|
Str.
Gării, nr. 10, Potcoava, jud. Olt
|
|
18.
|
2076/2002
|
S.C.
Simona S.R.L.
|
Str.
Popa Şapcă, nr. 105, Balş, jud. Olt
|
|
19.
|
86/2002
|
S.C.
Universal S.R.L.
|
Crişeni,
jud. Sălaj
|
|
20.
|
5661/2002
|
S.C.
Harald S.R.L.
|
Str.
Mânăstirea Humorului, nr. 76A, jud. Suceava
|
|
21.
|
6066/2002
|
S.C.
Raitar S.R.L.
|
Cornu
Luncii, jud. Suceava
|
|
22.
|
5819/2002
|
S.C.
Mara Alex S.R.L.
|
Milişăuţi, jud. Suceava
|
|
23.
|
93/2003
|
S.C.
Mara Prod Com S.R.L.
|
Str.
Abatorului, nr. 1 bis, Alexandria, jud. Teleorman
|
|
24.
|
1/2000
|
S.C.
Diana S.R.L.
|
Bujoreni, jud. Vâlcea
|
|
25.
|
6/1999
|
S.C.
Diana Prod S.R.L.
|
Vlădeşti, jud. Vâlcea
|
Putnu gaļas ražošanas uzņēmumi
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
1.
|
2951/2000
|
S.C.
Agronutrisco Impex S.R.L.
|
Str.
Abatorului, nr. 2A, Mihăileşti, jud. Giurgiu
|
|
2.
|
3896/2002
|
S.C.
Oprea Avicom S.R.L.
|
Str.
Dealul Viilor, nr. 5, Crăieşti, jud. Mureş
|
Piena un piena produktu ražošanas
uzņēmumi
|
Nr.
|
Vet. Nr.
|
Uzņēmuma nosaukums
|
Attiecīgo telpu atrašanās
vieta
|
|
1.
|
999/2000
|
S.C. Alba Lact S.A.
|
Str.
Muncii, nr. 4, Alba Iulia, jud. Alba
|
|
2.
|
5158/8.11.2002
|
S.C. Biolact Bihor
S.R.L.
|
Paleu,
jud. Bihor
|
|
3.
|
2100/8.11.2001
|
S.C. Bendearcris S.R.L.
|
Miceştii de Câmpie, nr.
202A, jud. Bistriţa–Năsăud
|
|
4.
|
2145/5.3.2002
|
S.C. Lech Lacto S.R.L.
|
Lechinţa, nr. 387, jud.
Bistriţa–Năsăud
|
|
5.
|
395/18.6.2001
|
S.C. Lacto Solomonescu
S.R.L.
|
Miron Costin, Vlăsineşti,
jud. Botoşani
|
|
6.
|
115/1.2.2002
|
S.C. Comintex S.R.L.
Darabani
|
Darabani, jud. Botoşani
|
|
7.
|
A343827/
30.8.2002
|
S.C. Prodlacta S.A.
|
Str. Gării, nr. 403,
Homorod, jud. Braşov
|
|
8.
|
258/10.4.2000
|
S.C.
Binco Lact S.R.L.
|
Săcele,
jud. Constanţa
|
|
9.
|
12203/25.9.2003
|
S.C.
Lacto Genimico S.R.L.
|
Str.
Căşăriei nr. 2A, Hârşova, jud. Constanţa
|
|
10.
|
2721/28.8.2001
|
S.C.
Industrializarea Laptelui S.A.
|
B–dul
Independenţei, nr. 23, Târgovişte, jud. Dâmboviţa
|
|
11.
|
4136/10.6.2002
|
S.C.
Galmopan S.A.
|
B–dul G.
Coşbuc, nr. 257, Galaţi, jud. Galaţi
|
|
12.
|
5/7.5.1999
|
S.C.
Sandralact S.R.L.
|
Şos.
Bucureşti–Giurgiu, km. 23, jud. Giurgiu
|
|
13.
|
213/1996
|
S.C.
Paulact S.R.L.
|
Str.
Principală, nr. 28, Sânpaul, jud. Harghita
|
|
14.
|
625/21.11.1996
|
S.C.
Lactis S.R.L.
|
Str.
Beclean, nr. 31, Odorheiu Secuiesc, jud. Harghita
|
|
15.
|
913/17.3.2000
|
S.C.
Lactex – Reghin S.R.L.
|
Jabeniţa, nr. 33, jud. Mureş
|
|
16.
|
207/21.4.1999
|
S.C.
Midatod S.R.L.
|
Ibăneşti, nr. 273, jud. Mureş
|
|
17.
|
391/23.4.1999
|
S.C.
Kubo Ice Cream Company S.R.L.
|
Str.
Dumbravei, nr. 5, Piatra Neamţ, jud. Neamţ
|
|
18.
|
1055/10.7.2000
|
S.C.
Oltina S.A.
|
Str. A.
I. Cuza, nr. 152, Slatina, jud. Olt
|
|
19.
|
282/1999
|
S.C.
Calion S.R.L.
|
Str.
Gheorghe Doja, nr. 39, Jibou, jud. Sălaj
|
|
20.
|
1562/27.12.1999
5750/23.5.2002
|
S.C.
Bucovina S.A. Suceava
|
Str.Humorului, nr.4, Suceava, jud. Suceava
|
|
21.
|
1085/26.5.1999
|
S.C.
Bucovina S.A. Falticeni
|
Str.
Izvor, nr.5, Falticeni, jud. Suceava
|
|
22.
|
5614/20.4.2002
|
S.C.
Coza Rux S.R.L.
|
Str.
Burdujeni, nr.11 A, Suceava, jud. Suceava
|
|
23.
|
1659/27.3.2003
|
S.C.
Ecolact S.R.L.
|
Milisauti, jud. Suceava
|
|
24.
|
1205/5.10.1999
|
S.C. Pro
Putna S.R.L.
|
Putna,
jud. Suceava
|
|
25.
|
5325/13.2.2002
|
S.C.
Cetina Prod Lact S.R.L.
|
Neagra
Sarului, Saru Dornei, jud. Suceava
|
|
26.
|
5245/6.11.2001
|
S.C.
Simultan S.R.L.
|
Ortisoara, jud. Timis
|
|
27.
|
2459/21.8.2002
|
S.C. Zan
S.R.L.
|
Str.
Celulozei, nr. 5, Zarnesti, jud. Brasov
|
________________
1 Padomes Direktīva
68/360/EEK (1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu
attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu
pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (OVL257, 19.10.1968., 13.
lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada
Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.), un tā
atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
2 Kā tā definēta Cpielikumā, kas
pievienots Komisijas paziņojumam par daudznozaru sistēmu
reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem
(OVC70, 19.3.2002., 8. lpp.). Paziņojums ar jaunākajiem
grozījumiem publicēts OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.
3 OVC74, 10.3.1998., 9. lpp. Paziņojumā
jaunākie grozījumi izdarīti un publicēti OV C 258, 9.9.2000., 5.
lpp.
4 Kā tā definēta Cpielikumā, kas
pievienots Komisijas paziņojumam par daudznozaru sistēmu
reģionālā atbalsta piešķiršanai lieliem ieguldījumu projektiem
(OVC70, 19.3.2002., 8. lpp.). Paziņojums ar jaunākajiem
grozījumiem publicēts OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.
5 OVC74, 10.3.1998., 9. lpp. Paziņojums
ar jaunākajiem grozījumiem publicēts OV C 258, 9.9.2000., 5.
lpp.
6 OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp. Līgumā
jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas
padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl
nav publicēts).
7 Ražošanas jaudas samazinājumam ir
jābūt pilnīgam samazinājumam, kā definēts Komisijas Lēmumā Nr.
3010/91/EOTK (OVL286, 6.10.1991., 20. lpp.).
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
(EK) 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas
aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras
saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003
(OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).
9 Eiropas Kopienas un Rumānijas 2001.
gada 28. jūnija Autopārvadājumu tranzīta nolīgums par kravu
pārvadājumiem (OV L 142, 31.5.2002., 75.lpp.).
10 OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr.884/2004/EK (OV L 167,
30.4.2004., 1. lpp.).
11 OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.807/2003
(OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
12 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003
(OVL284, 31.10.2003., 1. lpp.).
13 OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.
14 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003
(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
15 OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.
16 OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu Nr. 1882/2003 (OVL284, 31.10.2003., 1. lpp.).
17 OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.
18 OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās
aktu (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
19 OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.
Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK un jaunākie
grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003 (OV L 284,
31.10.2003., 1.lpp.).
20 OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK
(OVL168, 2.7.1994., 28. lpp.).
21 OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OVL327, 22.12.2000., 1.
lpp.).
22 OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OVL327, 22.12.2000., 1.
lpp.).
23 OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu Nr. 2000/60/EK (OVL327, 22.12.2000., 1.
lpp.).
24 Ražošanas jaudas samazinājums ir
pilnīgs samazinājums, kas definēts Komisijas 1991. gada 15.
oktobra Lēmumā Nr. 3010/91/EOTK (OVL286, 16.10.1991., 20.
lpp.).
25 OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.
VIII PIELIKUMS
Lauku attīstība
(minēts Pievienošanās akta 34.pantā)
I IEDAĻA:
Pagaidu papildu lauku attīstības pasākumi Bulgārijai un
Rumānijai
A. Atbalsts daļēji naturālām
saimniecībām, kas īsteno restrukturizāciju
1) Atbalstam, ko sniedz daļēji
naturālām saimniecībām, kuras īsteno restrukturizāciju, ir šādi
mērķi:
a) palīdzēt mazināt pārejas laika
problēmas lauku apvidos, kamēr Bulgārijas un Rumānijas
lauksaimniecības nozare un lauku ekonomika izjūt konkurences
spiedienu vienotajā tirgū;
b) atvieglināt un veicināt tādu
saimniecību restrukturizāciju, kuras vēl nav ekonomiski
dzīvotspējīgas.
Šajā pielikumā “daļēji naturālas
saimniecības” nozīmē saimniecības, kas ražo produktus galvenokārt
savam patēriņam, tomēr daļu no saražotā arī pārdod.
2) Lai izmantotu atbalstu,
lauksaimniekam ir jāiesniedz komercdarbības plāns, kurā:
a) pierādīta saimniecības turpmākā
ekonomiskā dzīvotspēja;
b) ietvertas sīkākas ziņas par
vajadzīgajiem ieguldījumiem;
c) norādīti konkrēti atskaites
punkti un mērķi.
3) Iepriekš 2. punktā minētā
uzņēmējdarbības plāna īstenošanu pārskata pēc trim gadiem. Ja
līdz pārskatīšanai, ko veic pēc trim gadiem, nav sasniegti plānā
paredzētie starpposma mērķi, turpmāku atbalstu nepiešķir, tomēr
līdzekļi, kas saņemti, lai īstenotu šos mērķus, nav
jāatmaksā.
4) Atbalstu izmaksā katru gadu kā
fiksētu atbalstu, kura apjoms nepārsniedz I iedaļas G apakšiedaļā
noteikto maksimālo kompensējamo apjomu, un tā izmaksāšanas
laikposms nepārsniedz piecus gadus.
B. Ražotāju grupas
1) Fiksētu atbalstu var piešķirt,
lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi un administratīvo
darbību, kuru mērķi ir:
a) ražotāju, kas ir attiecīgo
grupu locekļi, ražošanas un produkcijas pielāgošana tirgus
prasībām;
b) preču kopīga laišana tirgū,
tostarp sagatavošana pārdošanai, pārdošanas centralizācija un
piegāde vairumpircējiem; un
c) vienotu noteikumu izstrāde
attiecībā uz ražošanas informāciju, īpašu uzmanību pievēršot
ražas novākšanai un pieejamībai.
2) Atbalstu piešķir vienīgi tādām
ražotāju grupām, ko Bulgārijas vai Rumānijas attiecīgās
kompetentās iestādes – pamatojoties uz attiecīgās valsts vai
Kopienas tiesību aktiem – oficiāli atzinušas laikposmā no
pievienošanās dienas līdz 2009. gada 31. decembrim.
3) Atbalstu piešķir ikgadējos
maksājumos pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa ir
atzīta. Atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas gada pārdotās
produkcijas apjomu, un tas nepārsniedz:
a) 5%, 5%, 4%, 3% un 2% no
produkcijas vērtības līdz EUR 1000000, kas pārdota – attiecīgi –
pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā; un
b) 2,5%, 2,5%, 2,0%, 1,5% un 1,5%
no produkcijas vērtības virs EUR1000000, kas pārdota – attiecīgi
– pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.
Atbalsta apjoms nekādā gadījumā
nepārsniedz maksimālos kompensējamos apjomus, kas paredzēti I
iedaļas G apakšiedaļā.
C. Leader+ veida
pasākumi
1) Atbalstu var piešķirt
pasākumiem, kas saistīti ar tādu prasmju iegūšanu, kuras
vajadzīgas, lai lauku iedzīvotāju kopienas sagatavotu lauku
attīstības vietējo stratēģiju izveidošanai un īstenošanai.
Šie pasākumi jo īpaši var būt:
a) tehnisks atbalsts vietējā
apvidus izpētei un teritoriālajai izvērtēšanai, ņemot vērā
attiecīgā apvidus iedzīvotāju izteiktās vēlmes;
b) iedzīvotāju informēšana un
apmācība, lai sekmētu aktīvu dalību attīstības procesā;
c) reprezentatīvu vietējās
attīstības partnerību izveide;
d) integrētu attīstības stratēģiju
izstrāde;
e) finansējums pētniecībai un
atbalsta pieteikumu gatavošanai.
2) Atbalstu var piešķirt, lai
pieņemtu integrētas teritoriālās lauku attīstības stratēģijas,
kas ir eksperimentālas un ko sagatavo vietējās darba grupas
atbilstīgi principiem, kuri izklāstīti 12., 14. un 36. punktā
Komisijas 2000. gada 14. aprīļa Paziņojumā dalībvalstīm, ar ko
paredz pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai lauku attīstības jomā
(Leader+)1. Šādu
atbalstu piešķir vienīgi tiem reģioniem, kur jau ir pietiekama
administratīvā spēja un pieredze lauku attīstības veida
darbībās.
3) Šīs apakšiedaļas 2. punktā
minētās vietējās darba grupas var būt tiesīgas piedalīties
sadarbībā, kas attiecas uz vairākām teritorijām vai valstīm,
atbilstīgi principiem, kas paredzēti 2. punktā minētā Komisijas
paziņojuma 15. līdz 18. punktā.
4) Bulgārijai un Rumānijai un
vietējām darba grupām nodrošina piekļuvi Lauku apvidu novērošanas
centram, kā paredzēts 2. punktā minētā Komisijas paziņojuma 23.
punktā.
D. Lauksaimniecības konsultāciju
un popularizēšanas pakalpojumi
Atbalstu piešķir lauksaimniecības
konsultāciju un popularizēšanas pakalpojumu sniegšanai.
E. Tiešo maksājumu
papildinājumi
1) Atbalstu var piešķirt
lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos
maksājumus vai atbalstu atbilstīgi 143.c pantam Regulā (EK) Nr.
1782/20032.
2) Atbalsts, ko lauksaimniekam
piešķir par 2007., 2008. un 2009. gadu, nepārsniedz starpību
starp:
a) tiešo maksājumu apjomu, ko
Bulgārijā vai Rumānijā attiecīgajā gadā piemēro atbilstīgi
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantam; un
b) 40% no tiešo maksājumu apjoma,
ko attiecīgajā gadā piemēroja Kopienā, kāda tā bija 2004. gada
30. aprīlī.
3) Kopienas ieguldījums atbalstā,
ko atbilstīgi šai E apakšiedaļai piešķir Bulgārijai un Rumānijai
par 2007., 2008. un 2009. gadu, nepārsniedz 20% no Kopienas
ieguldījuma kopapjoma attiecīgajam gadam. Tomēr Bulgārija vai
Rumānija var šo 20 % gada apjomu aizstāt ar šādiem apjomiem:
2007. gadā – 25%, 2008. gadā – 20% un 2009. gadā – 15%.
4) Atbalstu, kas lauksaimniekam
piešķirts atbilstīgi šai E apakšiedaļai, uzskata par, attiecīgi,
valsts papildu tiešajiem maksājumiem vai atbalstu, lai piemērotu
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c panta 2.a punktā minētos
maksimāli pieļaujamos daudzumus.
F. Tehniskā palīdzība
1) Atbalstu var piešķirt
sagatavošanas, pārraudzības, izvērtēšanas un kontroles
pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu lauku attīstības
programmas dokumentus.
2) Iepriekš 1. punktā minētie
pasākumi jo īpaši var būt:
a) pētījumi;
b) tehniskās palīdzības pasākumi,
pieredzes un informācijas apmaiņa ar partneriem, saņēmējiem un
plašāku sabiedrību;
c) datorizētu pārvaldības,
pārraudzības un izvērtēšanas sistēmu uzstādīšana, darbība un
savstarpēja savienošana;
d) izvērtēšanas metožu uzlabošana
un informācijas apmaiņa attiecībā uz labāko praksi šajā jomā.
G. Apjomu tabula pagaidu papildu
lauku attīstības pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā
|
Pasākums
|
EUR
|
|
|
Daļēji naturālas
saimniecības
|
1 000
|
saimniecībai / gadā
|
|
Ražotāju grupas
|
100 000
100 000
80 000
60 000
50 000
|
par pirmo gadu
par otro gadu
par trešo gadu
par ceturto gadu
par piekto gadu
|
II IEDAĻA:
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR IEGULDĪJUMU ATBALSTU BULGĀRIJAI UN
RUMĀNIJAI
1) Ieguldījumu atbalstu lauku
saimniecībām saskaņā ar pievienošanās dienā spēkā esošajām lauku
attīstības regulām piešķir saimniecībām, kuru ekonomisko
dzīvotspēju pēc ieguldījumu veikšanas ir iespējams pierādīt.
2) Atbalsta kopapjoms
ieguldījumiem saimniecībās, izteikts kā procentuāla daļa no
kompensējamiem ieguldījumiem, nepārsniedz vai 50 % un – mazāk
labvēlīgos apvidos – 60 %, vai procentuālās daļas, kas paredzētas
attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības
regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka. Ja ieguldījumus veic
jauni lauksaimnieki, kā definēts attiecīgajā pievienošanās dienā
spēkā esošajā lauku attīstības regulā, šīs procentuālās daļas var
palielināt tikai līdz vai nu 55 % un – mazāk labvēlīgos apvidos –
65 %, vai arī procentuālām daļām, kas paredzētas attiecīgajā
pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības regulā,
atkarībā no tā, kura ir lielāka.
3) Atbalstu ieguldījumiem, lai
saskaņā ar attiecīgo pievienošanās dienā spēkā esošo lauku
attīstības regulu uzlabotu lauksaimniecības produktu pārstrādi un
tirdzniecību, piešķir uzņēmumiem, kam piešķirts pārejas periods
pēc pievienošanās, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem
standartiem vides aizsardzības, higiēnas un dzīvnieku labturības
jomā. Šādā gadījumā uzņēmumam ir jāatbilst attiecīgajiem
standartiem līdz minētā pārejas perioda beigām vai līdz
ieguldījumu perioda beigām, atkarībā no tā, kurš periods beidzas
agrāk.
III IEDAĻA:
ĪPAŠS NOTEIKUMS PAR PRIEKŠLAICĪGAS PENSIONĒŠANĀS ATBALSTU
BULGĀRIJAI
1) Bulgārijas lauksaimnieki, kam
piešķirta piena kvota, ir tiesīgi izmantot pirmstermiņa
pensionēšanās shēmu ar nosacījumu, ka pārskaitījuma laikā viņi
nav sasnieguši 70 gadu vecumu.
2) Uz atbalsta apjomu attiecina
maksimālos apjomus, kas paredzēti attiecīgajā pievienošanās dienā
spēkā esošajā lauku attīstības regulā, un to aprēķina atbilstīgi
piena kvotas lielumam un saimniecības lauksaimnieciskās darbības
kopapjomam.
3) Pārskaitījuma veicējam
piešķirtās piena kvotas atmaksā valsts piena kvotas rezervē,
nepiemērojot papildu kompensācijas maksājumus.
IV IEDAĻA:
Īpaši finanšu noteikumi Bulgārijai un Rumānijai 2007.–2013.
gadam
1) Plānošanas periodam no 2007.
gada līdz 2013. gadam Kopienas atbalstu lauku attīstības
pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā īsteno saskaņā ar principiem,
kas izklāstīti 31. un 32. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999
(1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par
struktūrfondiem 3.
2) Kopienas finansējuma apjoms
apvidos, uz ko attiecas 1. mērķis, var sasniegt vai nu 85%
agrovides un dzīvnieku labturības pasākumiem un 80% citiem
pasākumiem, vai arī procentuālās daļas, kas paredzētas
attiecīgajā pievienošanās dienā spēkā esošajā lauku attīstības
regulā, atkarībā no tā, kura ir lielāka.
1 OV C 139, 18.5.2000., 5. lpp.
2 Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003
(2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta
shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un
izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas
(EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK)
Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr.
1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr.
2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp). Regula pielāgota ar
Padomes Lēmumu 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.), un
regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004
(OV L 161, 30.4.2004, 48. lpp.).
3 OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).
PIELIKUMS IX
Īpašas
saistības, ko Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi,
pievienošanās sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī (minētas
Pievienošanās akta 39. pantā)
I. Attiecībā uz 39. panta 2.
punktu
1) Bez turpmākas kavēšanās īstenot
Šengenas Rīcības plānu, kā tas ir publicēts M.Of., p.I, nr.129
bis/10.II.2005, kurš grozīts saskaņā ar acquis, un
atbilstīgi saskaņotajiem termiņiem.
2) Lai nodrošinātu augsta līmeņa
kontroli un novērošanu pie Savienības nākotnes ārējām robežām,
ievērojami paātrināt centienus, modernizējot aprīkojumu un
infrastruktūru uz zaļās robežas, zilās robežas un
robežšķērsošanas punktos, kā arī turpmāk palielināt operatīvās
riska analīzes iespējas. Tas jāatspoguļo apvienotā daudzgadu
ieguldījumu plānā, kas jāiesniedz, vēlākais, 2005. gada martā un
kas ļaus Savienībai ik gadu izvērtēt sasniegumus, kamēr attiecībā
uz Rumāniju nebūs pieņemts akta 4. panta 2. punktā minētais
lēmums. Turklāt Rumānijai ir ievērojami jāpaātrina savu plānu
īstenošana attiecībā uz 4438 robežpolicijas aģentu un darbinieku
pieņemšanu darbā un jo īpaši jādrošina, lai pie robežām ar
Ukrainu un Moldovu un gar Melnās jūras krastu personāls būtu
pieņemts darbā pēc iespējas tuvu nepieciešamajiem 100 %
darbinieku jau pirms pievienošanās. Rumānijai arī jāīsteno visi
nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi cīnītos pret nelegālu
imigrāciju, tostarp nostiprinot sadarbību ar trešām valstīm.
3) Izstrādāt un īstenot
atjauninātu un integrētu Rīcības plānu un Stratēģiju tiesu
iestāžu reformai, tostarp galvenos īstenošanas pasākumus Tiesu
iestāžu likumam, Tiesnešu statusa likumam un Tiesnešu Augstākās
padomes likumam, kas stājās spēkā 2004. gada 30. septembrī. Abi
atjauninātie dokumenti ir jāiesniedz Savienībai, vēlākais, 2005.
gada martā; jānodrošina atbilstīgi finanšu resursi un
cilvēkresursi Rīcības plāna īstenošanai, un tas jāīsteno
nekavējoties un atbilstīgi sastādītajam grafikam. Rumānijai līdz
2005. gada martam arī jāpierāda, ka pilnībā darbojas jaunā
sistēma attiecībā uz lietu sadali pēc nejaušas izvēles
principa.
4) Ievērojami pastiprināt cīņu
pret korupciju un jo īpaši pret augsta līmeņa korupciju,
nodrošinot korupcijas novēršanas tiesību aktu stingru izpildi un
Valsts Korupcijas novēršanas prokuratūras (VKNP) patiesu
neatkarību, kā arī katru gadu, sākot no 2005. gada novembra,
iesniedzot pārliecinošu pārskatu par VKNP darbības panākumiem
cīņā pret augsta līmeņa korupciju. VKNP ir jānodrošina ar
personāla, finanšu un apmācības resursiem, kā arī ar būtiski
svarīgo funkciju veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.
5) Veikt pašreizējās Valsts
Korupcijas novēršanas stratēģijas rezultātu un ietekmes
neatkarīgu pārbaudi; atainot šīs pārbaudes secinājumus un
ieteikumus daudzgadu pretkorupcijas stratēģijā, kam jābūt gatavai
kā vienam visaptverošam dokumentam, vēlākais, 2005. gada martā un
ko papildina rīcības plāns, kurā ir skaidri norādīti sasniedzamie
standarti un rezultāti, kā arī atbilstīgi budžeta noteikumi;
Stratēģijas un Rīcības plāna izpilde ir jāpārrauga kādai
funkcionējošai, skaidri noteiktai un neatkarīgai iestādei;
stratēģijā jāiekļauj apņemšanās līdz 2005. gada beigām pārskatīt
ilgstošo kriminālprocesu, lai nodrošinātu korupcijas lietu ātru
un pārredzamu izskatīšanu ar mērķi nodrošināt atbilstīgas
sankcijas ar preventīvu iedarbību; visbeidzot, tajā jāiekļauj
pasākumi, kas līdz 2005. gada beigām ievērojami samazinātu to
struktūru skaitu, kurām ir pilnvaras novērst vai izmeklēt
korupciju, lai izvairītos no pienākumu pārklāšanās.
6) Līdz 2005. gada martam
izstrādāt skaidru tiesisku pamatu žandarmērijas un policijas
attiecīgajiem pienākumiem un sadarbībai starp tām, tostarp arī
attiecībā uz īstenošanas tiesību aktiem, līdz 2005. gada vidum
izstrādāt un īstenot skaidru darbā pieņemšanas plānu abām
iestādēm, lai līdz pievienošanās dienai pēc iespējas aizpildītu
7000 brīvās darba vietas policijā un 18 000 brīvās darba vietas
žandarmērijā.
7) Izstrādāt un īstenot saskaņotu
noziedzības mazināšanas daudzgadu stratēģiju, tostarp konkrētas
darbības, lai samazinātu Rumānijas statusu kā cilvēku
tirdzniecības upuru izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsti, un
katru gadu, sākot no 2005. gada marta, iesniegt uzticamus
statistikas datus par to, kā norit cīņa pret šo noziedzības
veidu.
II. Attiecībā uz 39. panta 3.
punktu
8) Nodrošināt, ka Konkurences
padome efektīvi kontrolē jebkādu iespējamu valsts atbalstu,
tostarp tādu valsts atbalstu, kas paredz fiskālo vai sociālo
maksājumu atlikšanu valsts budžetā vai tādu maksājumu atlikšanu,
kas saistīti ar energoapgādi.
9) Nekavējoties stiprināt valsts
atbalsta īstenošanas dokumentēšanu, un pēc tam nodrošināt
apmierinošu īstenošanas dokumentēšanu gan antimonopola, gan
valsts atbalsta jomās.
10) Līdz 2004. gada decembra vidum
iesniegt Komisijai pārskatītu tērauda rūpniecības
restrukturizācijas plānu (tostarp Valsts Restrukturizācijas
programmu un individuālos komercdarbības plānus) saskaņā ar
prasībām, kas noteiktas Protokolā Nr. 2 par EOTK ražojumiem, kurš
pievienots Eiropas Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp
Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Rumāniju, no otras puses1,
kā arī saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti akta VII pielikuma
4. sadaļas B iedaļā.
Pilnībā ievērot apņemšanos
laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim
nepiešķirt vai neizmaksāt nekādu valsts atbalstu tērauda
rūpnīcām, uz kurām attiecas Valsts Restrukturizācijas stratēģija,
un pilnībā ievērot valsts atbalsta apjomu un nosacījumus
attiecībā uz jaudas samazināšanu, kas jānosaka saistībā ar
Protokolu Nr.2 par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas
Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to
dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses.
11) Turpināt nodrošināt
Konkurences padomi ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem un
atbilstīgi kvalificētu personālu.
1 OV L 357, 31.12.1994., 2. lpp.
Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas
Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr.2/2003 (“Oficiālajā
Vēstnesī” vēl nav publicēts).
ЗАКЛЮЧИТЕЛЕН
АКТ
НА ДОГОВОРА ЗА ПРИСЪЕДИНЯВАНЕ КЪМ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ 2005 г.
ACTA FINAL
DEL TRATADO RELATIVO A LA ADHESIÓN A LA UNIÓN EUROPEA 2005
ZÁVĚREČNÝ AKT
SMLOUVY O PŘISTOUPENÍ K EVROPSKÉ UNII 2005
SLUTAKT
TIL TRAKTATEN OM TILTRÆDELSE AF DEN EUROPÆISKE UNION 2005
SCHLUSSAKTE
ZUM VERTRAG ÜBER DEN BEITRITT ZUR EUROPÄISCHEN UNION 2005
2005. AASTA
EUROOPA LIIDUGA ÜHINEMISE LEPINGU LÕPPAKT
ΤΕΛΙΚΗ ΠΡΑΞΗ
ΤΗΣ ΣΥΝΘΗΚΗΣ ΠΡΟΣΧΩΡΗΣΕΩΣ ΣΤΗΝ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗ ΕΝΩΣΗ 2005
FINAL ACT
TO THE TREATY OF ACCESSION TO THE EUROPEAN UNION 2005
ACTE FINAL
DU TRAITE RELATIF A L’ADHESION A L’UNION EUROPEENNE DE 2005
IONSTRAIM CHRÍOCHNAITHEACH
AN CHONARTHA AONTACHAIS LEIS AN AONTAS EORPACH 2005
ATTO FINALE
DEL TRATTATO DI ADESIONE ALL’UNIONE EUROPEA 2005
NOBEIGUMA AKTS
LĪGUMAM PAR PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI, 2005
2005 M. STOJIMO Į
EUROPOS SĄJUNGĄ SUTARTIES BAIGIAMASIS AKTAS
AZ EURÓPAI UNIÓHOZ TÖRTÉNŐ CSATLAKOZÁSRÓL SZÓLÓ SZERZŐDÉS
ZÁRÓOKMÁNYA 2005
L-ATT FINALI
GĦAT-TRATTAT TA’ L-ADEŻJONI MA’ L-UNJONI EWROPEA 2005
SLOTAKTE
BIJ HET VERDRAG BETREFFENDE DE TOETREDING
TOT DE EUROPESE UNIE 2005
AKT KOŃCOWY
DO TRAKTATU O PRZYSTĄPIENIU DO UNII EUROPEJSKIEJ 2005
ACTA FINAL
DO TRATADO DE ADESÃO À UNIÃO EUROPEIA DE 2005
ACT FINAL
AL TRATATULUI DE ADERARE LA UNIUNEA EUROPEANĂ DIN 2005
ZÁVEREČNÝ AKT
KZMLUVE OPRISTÚPENÍ KEURÓPSKEJ ÚNII 2005
SKLEPNA LISTINAPOGODBE O PRISTOPU K EVROPSKI UNIJI 2005
EUROOPAN UNIONIIN
LIITTYMISESTÄ 2005 TEHDYN SOPIMUKSEN PÄÄTÖSASIAKIRJA
SLUTAKT
TILL FÖRDRAGET OM ANSLUTNING TILL EUROPEISKA UNIONEN 2005
Съставено в Люксембург на двадесет
и пети април две хиляди и пета година.
Hecho en Luxemburgo, el
veinticinco de abril del dos mil cinco.
V Lucemburku dne dvacátého pátého
dubna dva tisíce pět.
Udfærdiget i Luxembourg den
femogtyvende april to tusind og fire.
Geschehen zu Luxemburg am
fünfundzwanzigsten April zweitausendfünf.
Kahe tuhande viienda aasta
aprillikuu kahekümne viiendal päeval Luxembourgis.
΄Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις
είκοσι πέντε Απριλίου δύο χιλιάδες πέντε.
Done at Luxembourg on the
twenty‑fifth day of April in the year two thousand and five.
Fait à Luxembourg, le vingt‑cinq
avril deux mille cinq.
Fatto a Lussembourgo, addi’
venticinque aprile duemilacinque.
Luksemburgā, divtūkstoš piektā
gada divdesmit piektajā aprīlī.
Priimta du tūkstančiai penktų metų
balandžio dvidešimt penktą dieną Liuksemburge.
Kelt Luxembourgban, a kettőezer
ötödik év április huszonötödik napján.
Magħmul fil-Lussemburgu, fil-ħamsa
u għoxrin jum ta’ April tas-sena elfejn u ħamsa.
Gedaan te Luxemburg, de
vijfentwintigste april tweeduizend vijf.
Sporządzono w Luksemburgu dnia
dwudziestego piątego kwietnia roku dwutysięcznego piątego.
Feito em Luxemburgo, em vinte e
cinco de Abril de dois mil e cinco.
Întocmit la Luxemburg la
douăzecişicinci aprilie anul două mii cinci.
V Luxembourgu, petindvajsetega
aprila leta dva tisoč pet.
V Luxemburgu dňa dvadsiateho
piateho apríla dvetisícpäť.
Tehty Luxemburgissa
kahdentenakymmenentenäviidentenä päivänä huhtikuuta vuonna
kaksituhattaviisi.
Som skedde i Luxemburg den
tjugofemte april tjugohundrafem.
NOBEIGUMA AKTS
I. NOBEIGUMA
AKTA TEKSTS
1. Pilnvarotie, ko
pilnvarojuši:
VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
čehijas republikas prezidents,
Viņas Majestāte Dānijas
Karaliene,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS
REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
igaunijas republikas
prezidents,
Grieķijas Republikas
Prezidents,
Viņa Majestāte Spānijas
Karalis,
FRANCIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
Īrijas prezidentE,
Itālijas Republikas
prezidents,
kipras republikas prezidents,
latvijas republikas VALSTS
prezidente,
lietuvas republikas
prezidents,
Viņa Karaliskā Augstība
Luksemburgas Lielhercogs,
ungārijas republikas
prezidents,
maltas prezidents,
Viņas MAJESTĀTE Nīderlandes
Karaliene,
AUSTRIJAS REPUBLIKAS
federālais PREZIDENTS,
polijas republikas prezidents,
PORTUGĀLES REPUBLIKAS
PREZIDENTS,
RUMĀNIJAS prezidents,
slovēnijas republikas
prezidents,
slovākijas republikas
prezidents,
SOMIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTE,
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,
Viņas MajestātE
Lielbritānijas
un Ziemeļīrijas Apvienotās
Karalistes KaralienE,
sapulcējušies Luksemburgā, divi
tūkstoši piektā gada divdesmit piektajā aprīlī, lai parakstītu
Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas
Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku,
Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku,
Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku,
Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas
Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas
Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas
Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas
Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti
(Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un
Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
Eiropas Savienībai,
Ir apliecinājuši to, ka turpmāk
norādītie dokumenti ir izstrādāti un pieņemti Eiropas Savienības
dalībvalstu un Bulgārijas Republikas un Rumānijas konferencē par
Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas
Savienībai.
I. Līgums starp Beļģijas
Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas
Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku,
Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas
Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas
Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku,
Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku,
Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku,
Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas
Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par
Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas
Savienībai (turpmāk ‘’Pievienošanās līgums’’);
II. Līgums par Konstitūciju
Eiropai bulgāru un rumāņu valodā;
III. Protokols par nosacījumiem un
pasākumiem Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā
(turpmāk ‘’Pievienošanās protokols’’),
IV. Pievienošanās protokolam
pievienotie dokumenti:
A. I pielikums: Konvenciju un
protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz
ar pievienošanos (minēts Protokola 3. panta 3.punktā)
II pielikums: Šengenas
acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā,
kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti
ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un
piemērojami tajās (minēti Protokola 4. panta 1. punktā)
III pielikums: Protokola 16. pantā
minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi
IV pielikums: Protokola 17. pantā
minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu pieņemtajos
aktos
V pielikums: Protokola 18 pantā
minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
VI pielikums: Protokola 20. pantā
minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija
VII pielikums: Protokola 20. pantā
minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Rumānija
VIII pielikums: Lauku attīstība
(minēts Protokola 34. pantā)
IX pielikums: Īpašas saistības, ko
Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi, pievienošanās
sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī (minēts Protokola 39.
pantā)
B. Eiropas Atomenerģijas kopienas
dibināšanas līgums, kā arī līgumi, ar ko tas grozīts vai
papildināts, bulgāru un rumāņu valodā
V. Akts par Bulgārijas Republikas
un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos,
kas ir Eiropas Savienības pamatā (turpmāk “Pievienošanās
akts”)
VI. Pievienošanās aktam
pievienotie dokumenti:
A. I pielikums: Konvenciju un
protokolu saraksts, kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas līdz
ar pievienošanos (minēts Pievienošanās akta 3. panta
3.punktā)
II pielikums: Šengenas
acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā,
kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti
ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un
piemērojami tajās (minēti Pievienošanās akta 4. panta 1.
punktā)
III pielikums: Pievienošanās akta
19. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu
pielāgojumi
IV pielikums: Pievienošanās akta
20. pantā minētais saraksts: papildu pielāgojumi iestāžu
pieņemtajos aktos
V pielikums: Pievienošanās akta 21
pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
VI pielikums: Pievienošanās akta
23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Bulgārija
VII pielikums: Pievienošanās akta
23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi –
Rumānija
VIII pielikums: Lauku attīstība
(minēts Pievienošanās akta 34. pantā)
IX pielikums: Īpašas saistības, ko
Rumānija uzņēmusies, un prasības, ko tā pieņēmusi, pievienošanās
sarunu noslēgumā 2004. gada 14. decembrī (minēts Pievienošanās
akta 39. pantā)
B. Līgums par Eiropas Savienību,
Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas
kopienas dibināšanas līgums, kā arī līgumi, ar ko tie grozīti vai
papildināti, tostarp Līgums par Dānijas Karalistes, Īrijas un
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes
pievienošanos, Līgums par Grieķijas Republikas pievienošanos,
Līgums par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas
pievienošanos, Līgums par Austrijas Republikas, Somijas
Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos un Līgums par
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un
Slovākijas Republikas pievienošanos, bulgāru un rumāņu valodā
2. Augstās Līgumslēdzējas Puses ir
panākušas politisku vienošanos par vairākiem iestāžu pieņemto
aktu pielāgojumiem, kas vajadzīgi sakarā ar pievienošanos, un
aicina Padomi un Komisiju pieņemt šos pielāgojumus pirms
pievienošanās saskaņā ar Pievienošanās protokola 56. pantu vai –
attiecīgā gadījumā – Pievienošanās akta 56. pantu, kā minēts
Pievienošanās līguma 4. panta 3. punktā, tos vajadzības gadījumā
papildinot un atjaunojot, lai ņemtu vērā Savienības tiesību aktu
attīstību.
3. Augstās Līgumslēdzējas Puses
apņemas paziņot Komisijai un viena otrai visu nepieciešamo
informāciju, lai piemērotu Pievienošanās protokolu vai –
attiecīgā gadījumā – Pievienošanās aktu. Vajadzības gadījumā šo
informāciju sniedz laikus pirms pievienošanās dienas, lai
tādējādi nodrošinātu Pievienošanās protokola vai – attiecīgā
gadījumā – Pievienošanās akta pilnīgu piemērošanu no
pievienošanās dienas, jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus
darbību. Šajā sakarā īpaši nozīmīgs ir laicīgs paziņojums par
Bulgārijas un Rumānijas pieņemtajiem pasākumiem saskaņā ar
Pievienošanās protokola 53. pantu vai – attiecīgā gadījumā –
Pievienošanās akta 53. pantu. Komisija var informēt Bulgārijas
Republiku un Rumāniju par laiku, līdz kuram tā paredz saņemt vai
nodot konkrētu informāciju. Līdz šai parakstīšanas dienai
Līgumslēdzējām Pusēm ir darīts zināms saraksts, kurā izklāstītas
informācijas prasības veterinārijas jomā.
4. Pilnvarotie ir ņēmuši vērā
turpmāk uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma
aktam:
A. Pašreizējo dalībvalstu kopējās
deklarācijas
1. Kopējā deklarācija par darba
ņēmēju brīvu pārvietošanos: Bulgārija
2. Kopējā deklarācija par
pākšaugiem: Bulgārija
3. Kopējā deklarācija par darba
ņēmēju brīvu pārvietošanos: Rumānija
4. Kopējā deklarācija par lauku
attīstību: Bulgārija un Rumānija
B. Pašreizējo dalībvalstu un
Komisijas kopējā deklarācija
5. Kopējā deklarācija par
Bulgārijas un Rumānijas sagatavošanās darbiem pievienošanās
procesam
C. Dažādu pašreizējo dalībvalstu
kopējā deklarācija
6. Vācijas Federatīvās Republikas
un Austrijas Republikas kopējā deklarācija par darba ņēmēju brīvu
pārvietošanos: Bulgārija un Rumānija
D. Bulgārijas Republikas
deklarācija
7. Bulgārijas Republikas
deklarācija par kiriliskā alfabēta lietošanu Eiropas
Savienībā
5. Pilnvarotie ir ņēmuši vērā šim
Nobeiguma aktam pievienoto Vēstuļu apmaiņu starp Eiropas
Savienību un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par informācijas
apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu noteiktus
lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms
pievienošanās.
VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Karel DE GUCHT
Eiropas lietu valsts sekretārs
ārlietu ministra pakļautībā
Didier DONFUT
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
prezidents
Georgi PARVANOV
premjerministrs
Simeon SAXE-COBURG
ārlietu ministrs
Solomon PASSY
Eiropas lietu ministre
Meglena KUNEVA
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
Savienības lietu ministra
vietnieks
Vladimír MÜLLER
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Čehijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Jan KOHOUT
VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS
KARALIENES VĀRDĀ
pastāvīgais valsts sekretārs
Friis Arne PETERSEN
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Dānijas Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Claus GRUBE
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS
PREZIDENTA VĀRDĀ
Valsts ministrs Eiropas
jautājumos
Hans Martin BURY
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgais pārstāvis
Eiropas Savienībā
Wilhelm SCHÖNFELDER
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Urmas PAET
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Igaunijas Republikas pastāvīgas pārstāvis Eiropas
Savienībā
Väino REINART
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministra vietnieks
Yannis VALINAKIS
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks,
Grieķijas Republikas pastāvīgais
pārstāvis Eiropas Savienībā
Vassilis KASKARELIS
VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA
VĀRDĀ
ārlietu un sadarbības ministrs
Miguel Angel MORATINOS CUYAUBÉ
valsts sekretārs Eiropas
Savienības jautājumos
Alberto NAVARRO GONZÁLEZ
FRANCIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTA VĀRDĀ
Eiropas lietu ministre ārlietu
ministra pakļautībā
Claudie HAIGNERÉ
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Francijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Pierre SELLAL
ĪRIJAS PREZIDENTES VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Dermot AHERN
valsts ministrs Eiropas lietās
Noel TREACY
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
valsts sekretāra vietnieks
ārlietās
Roberto ANTONIONE
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Itālijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Rocco Antonio CANGELOSI
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
George IACOVOU
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Kipras Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Nicholas EMILIOU
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS
PREZIDENTES VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Artis PABRIKS
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Latvijas Republikas pastāvīgas pārstāvis Eiropas
Savienībā
Eduards STIPRAIS
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Antanas VALIONIS
Ārlietu ministrijas sekretāra
vietnieks
Albinas JANUSKA
VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ
premjerministrs, valsts ministrs,
finanšu ministrs
Jean-Claude JUNCKER
premjerministra vietnieks, ārlietu
un imigrācijas ministrs
Jean ASSELBORN
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS
PREZIDENTA VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Dr. Ferenc SOMOGYI
Eiropas Savienības lietu ministrs
bez portfeļa
Dr. Etele BARÁTH
MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ
ārlietu ministrs
The Hon Michael FRENDO
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Maltas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā
Richard CACHIA CARUANA
VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES
KARALIENES VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Dr. B.R. BOT
Eiropas lietu ministrs
Atzo NICOLAÏ
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDREĀLĀ
PREZIDENTA VĀRDĀ
vicekanclers
Hubert GORBACH
federālā ārlietu ministre
Dr. Ursula PLASSNIK
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Adam Daniel ROTFELD
valsts sekretārs Eiropas
lietās
Jarosław PIETRAS
PORTUGĀLES REPUBLIKAS
PREZIDENTA VĀRDĀ
valsts un ārlietu ministrs
Diogo PINTO DE FREITAS
DO AMARAL
valsts sekretārs Eiropas
lietās
Fernando Manuel de MENDONÇA
D’OLIVEIRA NEVES
RUMĀNIJAS VALSTS VĀRDĀ
Rumānijas prezidents
Traian BĂSESCU
Rumānijas premjerministrs
Călin POPESCU - TĂRICEANU
ārlietu ministrs
Mihai - Răzvan UNGUREANU
Galvenais sarunu vadītājs ar
Eiropas Savienību
Leonard ORBAN
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
Ārlietu ministrijas valsts
sekretārs
Božo CERAR
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārlietu ministrs
Eduard KUKAN
valsts sekretārs ārlietās
József BERÉNYI
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA
VĀRDĀ
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks,
Somijas Republikas pastāvīgais
pārstāvis Eiropas Savienībā
Eikka KOSONEN
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS
VĀRDĀ
ārlietu ministre
Laila FREIVALDS
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Zviedrijas Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas
Savienībā
Sven-Olof PETERSSON
Viņas Majestātes Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Karalienes vārdā
ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes
pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā
Sir John GRANT KCMG
II.
DEKLARĀCIJAS
A. PAŠREIZĒJO DALĪBVALSTU KOPĒJĀS
DEKLARĀCIJAS
1. KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA
PAR DARBA ŅĒMĒJU BRĪVU
PĀRVIETOŠANOS: BULGĀRIJA
Eiropas Savienība uzsver
diferenciāciju un elastību, kas raksturīga pasākumiem saistībā ar
darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Dalībvalstis, izmantojot savus
tiesību aktus, tieksies Bulgārijas pilsoņiem nodrošināt
paplašinātu piekļuvi darba tirgum, lai tādējādi paātrinātu
tuvināšanos acquis. Tādējādi pēc Bulgārijas pievienošanās
tās pilsoņu nodarbinātības iespējām Eiropas Savienībā būtu
nozīmīgi jāuzlabojas. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstis pēc
iespējas izmantos ierosinātos pasākumus, lai iespējami ātri
nodrošinātu acquis pilnīgu piemērošanu darba ņēmēju brīvas
pārvietošanās jomā.
2. KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA
PAR PĀKŠAUGIEM: BULGĀRIJA
Attiecībā uz pākšaugiem ir ņemta
vērā 18 047 ha liela teritorija, lai aprēķinātu Bulgārijai
paredzēto valsts maksimālo daudzumu, kas noteikts VIIIa pielikumā
2003. gada 29. septembra Regulai (EK) Nr. 1782/2003(OV L 270,
21.10.2003., 1. lpp.).
3. KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA
PAR DARBA ŅĒMĒJU BRĪVU
PĀRVIETOŠANOS: RUMĀNIJA
Eiropas Savienība uzsver
diferenciāciju un elastību, kas raksturīga pasākumiem saistībā ar
darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Dalībvalstis, izmantojot savus
tiesību aktus, tieksies Rumānijas pilsoņiem nodrošināt
paplašinātu piekļuvi darba tirgum, lai tādējādi paātrinātu
tuvināšanos acquis. Tādējādi pēc Rumānijas pievienošanās
tās pilsoņu nodarbinātības iespējām Eiropas Savienībā būtu
nozīmīgi jāuzlabojas. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstis pēc
iespējas izmantos ierosinātos pasākumus, lai iespējami ātri
nodrošinātu acquis pilnīgu piemērošanu darba ņēmēju brīvas
pārvietošanās jomā.
4. KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA
PAR LAUKU ATTĪSTĪBU: BULGĀRIJA UN
RUMĀNIJA
Attiecībā uz lauku attīstības
saistību apropriācijām no ELVGF Garantiju nodaļas Bulgārijai un
Rumānijai trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam, kas
minēts Pievienošanās protokola 34. panta 2. punktā un
Pievienošanās akta 34. panta 2. punktā, Savienība norāda, ka
piešķīrumi varētu būt šādi:
(miljonos EUR, 2004. gada
cenās)
|
|
2007.
|
2008.
|
2009.
|
2007.–2009.
|
|
Bulgārija
|
183
|
244
|
306
|
733
|
|
Rumānija
|
577
|
770
|
961
|
2308
|
|
Kopā
|
760
|
1014
|
1267
|
3041
|
Lauku attīstības piešķīrumi
Bulgārijai un Rumānijai pēc šī 2007. – 2009. gada trīs gadu
laikposma pamatosies uz pastāvošo noteikumu piemērošanu vai to
noteikumu piemērošanu, kas izriet no jebkādām līdz tam notikušām
politikas reformām.
B. PAŠREIZĒJO DALĪBVALSTU UN
KOMISIJAS KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA
5. KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA PAR
BULGĀRIJAS UN RUMĀNIJAS SAGATAVOŠANĀS DARBIEM PIEVIENOŠANĀS
PROCESAM
Eiropas Savienība turpinās cieši
uzraudzīt Bulgārijas un Rumānijas sagatavošanās darbus un
panākumus, tostarp to saistību efektīvu izpildi visās
acquis jomās, ko tās uzņēmušās.
Eiropas Savienība atgādina 2004.
gada 16. un 17. decembrī notikušās Eiropadomes sanāksmes
prezidentvalsts secinājumus, jo īpaši to 8. un 12. punktu, kur
uzsvērts, ka attiecībā uz Rumāniju īpašu uzmanību pievērsīs
sagatavošanās darbiem tieslietu un iekšlietu, konkurences un
vides jomās, un attiecībā uz Bulgāriju īpašu uzmanību pievērsīs
sagatavošanās darbiem tieslietu un iekšlietu jomā. Komisija
turpinās sniegt gada ziņojumus par Bulgārijas un Rumānijas
pievienošanās procesa panākumiem, vajadzības gadījumā kopā ar
ieteikumiem. Eiropas Savienība atgādina, ka drošības klauzulās ir
paredzēti pasākumi tādu nopietnu problēmu risināšanai, kuras var
rasties, attiecīgi, pirms pievienošanās vai trijos gados pēc
tās.
C. Dažādu pašreizējo dalībvalstu
KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA
6. VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS
UN AUSTRIJAS REPUBLIKAS
KOPĒJĀ DEKLARĀCIJA PAR DARBA
ŅĒMĒJU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS:
BULGĀRIJA UN RUMĀNIJA
Vienojoties ar Komisiju, Vācijas
Federatīvā Republika un Austrijas Republika uzskata, ka
noteikumos par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz darba ņēmēju
brīvu pārvietošanos saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kas iekļauti
Pievienošanās protokola un Pievienošanās akta VI un VII
pielikumā, 13. punktā vārdkopa “daži reģioni” attiecīgos var
gadījumos nozīmēt arī visu valsts teritoriju.
D. BULGĀRIJAS REPUBLIKAS
DEKLARĀCIJA
7. BULGĀRIJAS REPUBLIKAS
DEKLARĀCIJA PAR KIRILISKĀ
ALFABĒTA LIETOŠANU EIROPAS
SAVIENĪBĀ
Atzīstot bulgāru valodu par Līgumu
autentisku valodu, kā arī oficiālu un darba valodu, ko lietos
Eiropas Savienības iestādēs, kiriliskais alfabēts kļūs par vienu
no trim Eiropas Savienībā oficiāli lietotajiem alfabētiem. Šī
ievērojamā Eiropas kultūras mantojuma daļa ir īpašs Bulgārijas
ieguldījums Eiropas Savienības valodas un kultūras
daudzveidībā.
III. VĒSTUĻU
APMAIŅA
Vēstuļu apmaiņa
starp Eiropas Savienību un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par
informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu
noteiktus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms
pievienošanās
Vēstule Nr.1
Godātais kungs,
Man ir tas gods norādīt uz
jautājumu, kurš attiecas uz informācijas apmaiņas un apspriešanās
procedūru, lai pieņemtu noteiktus lēmumus un citus pasākumus, kas
jāveic laikposmā pirms Jūsu valsts pievienošanās Eiropas
Savienībai, un kurš tika ierosināts pievienošanās sarunu
gaitā.
Ar šo es apstiprinu, ka Eiropas
Savienība var piekrist šai procedūrai, ņemot vērā šīs vēstules
pielikumā izklāstītos noteikumus, un šo procedūru varētu piemērot
no 2004. gada 1. oktobra.
Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet,
ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.
Ar cieņu,
Vēstule Nr.2
Godātais kungs,
Man ir tas gods apstiprināt, ka
saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:
“Man ir tas gods norādīt uz
jautājumu, kurš attiecas uz informācijas apmaiņas un apspriešanās
procedūru, lai pieņemtu noteiktus lēmumus un citus pasākumus, kas
jāveic laikposmā pirms Jūsu valsts pievienošanās Eiropas
Savienībai, un kurš tika ierosināts pievienošanās sarunu
gaitā.
Ar šo es apstiprinu, ka Eiropas
Savienība var piekrist šai procedūrai, ņemot vērā šīs vēstules
pielikumā izklāstītos noteikumus, un šo procedūru varētu piemērot
no 2004. gada 1. oktobra.
Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet,
ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.”
Man ir tas gods apstiprināt, ka
mana valdība piekrīt šīs vēstules saturam.
Ar cieņu,
PIELIKUMS
Informācijas
apmaiņas un apspriešanās procedūra, lai pieņemtu noteiktus
lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms
pievienošanās
I.
1. Lai nodrošinātu to, ka
Bulgārijas Republika un Rumānija, turpmāk “valstis, kas
pievienojas”, tiek atbilstīgi informētas, visus priekšlikumus,
paziņojumus, ieteikumus vai iniciatīvas, kuru iznākumā Eiropas
Savienības iestādes vai struktūras varētu pieņemt kādus lēmumus,
pēc to nosūtīšanas Padomei dara zināmus valstīm, kas
pievienojas.
2. Apspriešanās notiek,
pamatojoties uz valsts, kas pievienojas, pamatotu lūgumu, kurā
skaidri jāizklāsta attiecīgās valsts kā Savienības nākamās
dalībvalsts intereses un apsvērumi.
3. Administratīvi lēmumi parasti
nav pamats, lai veiktu apspriešanos.
4. Apspriešanās notiek Pagaidu
komitejā, kurā ir pārstāvji no Savienības un valstīm, kas
pievienojas. Izņemot gadījumus, kad pamatoti iebilst valsts, kas
pievienojas, apspriešanās var notikt arī kā savstarpēja sarakste,
izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši kopējās
ārpolitikas un drošības politikas jomā.
5. Savienības pārstāvji Pagaidu
komitejā ir Pastāvīgo pārstāvju komitejas locekļi vai personas,
ko viņi šim nolūkam norādījuši. Attiecīgos gadījumos locekļi var
būt Politikas un drošības komitejas locekļi. Komisiju uzaicina
piedalīties šajā darbā.
6. Pagaidu komitejai palīdz
sekretariāts, kas ir Konferences sekretariāts, kurš šajā nolūkā
turpina darbu.
7. Apspriešanās parasti notiek,
kad Savienības līmenī notikušo Padomes lēmumu vai kopēju nostāju
pieņemšanas priekšdarbu iznākumā ir izstrādātas kopējas
pamatnostādnes, tādējādi nodrošinot šādas apspriešanās
lietderību.
8. Ja pēc apspriešanās joprojām
pastāv nopietnas grūtības, tad pēc tās valsts, kas pievienojas,
lūguma var ierosināt attiecīgā jautājuma izskatīšanu ministru
līmenī.
9. Iepriekš izklāstītie noteikumi
mutatis mutandis attiecas uz Eiropas Investīciju bankas
valdes lēmumiem.
10. Iepriekšējos punktos
izklāstītā procedūra attiecas arī uz visiem lēmumiem, kurus
pieņem valstis, kas pievienojas, un kuri varētu iespaidot
saistības, kas izriet no šo valstu kā nākamo Savienības
dalībvalstu stāvokļa.
II.
11. Savienība un Bulgārijas
Republika un Rumānija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai
nodrošinātu to, ka to pievienošanās nolīgumiem vai konvencijām,
kas minētas 3.panta 3.punktā, 6.panta 2. punktā un 6. panta
6.punktā Protokolā par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas
Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā un 3.panta
3.punktā, 6.panta 2. punktā un 6. panta 6.punktā Aktā par
Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem,
notiek vienlaikus – ciktāl tas ir iespējams un atbilstīgi
minētajā protokolā un aktā paredzētajiem nosacījumiem – ar
Pievienošanās līguma stāšanos spēkā.
12. Ja nolīgumi un konvencijas
dalībvalstu starpā ir tikai projektu stadijā un, iespējams, nevar
tikt parakstītas laikposmā pirms pievienošanās, tad valstis, kas
pievienojas, tiks aicinātas – pēc Pievienošanās līguma
parakstīšanas un saskaņā ar attiecīgajām procedūrām –
līdzdarboties šo projektu sagatavošanā labvēlīgā gaisotnē un tā,
lai veicinātu to noslēgšanu.
13. Attiecībā uz sarunām ar
pārējām pusēm, kas arī ir Līgumslēdzējas Puses protokoliem, kuri
minēti 6.panta 2.punkta otrajā daļā Protokolā par nosacījumiem un
noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas
Savienībā un 6.panta 2.punkta otrajā daļā Aktā par Bulgārijas
Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem, valstu, kas
pievienojas, pārstāvji šajā darbā līdzdarbojas kā novērotāji kopā
ar pašreizējo dalībvalstu pārstāvjiem.
14. Dažus nepreferenciālus
nolīgumus, kurus noslēgusi Kopiena un kuri paliek spēkā pēc
pievienošanās dienas, var pielāgot vai koriģēt, lai ņemtu vērā
Savienības paplašināšanos. Šos pielāgojumus vai korekcijas
apspriedīs Kopiena sadarbībā ar pārstāvjiem no valstīm, kas
pievienojas, un atbilstīgi šīs iedaļas iepriekšējā daļā minētajai
procedūrai.
III.
15. Iestādes savlaicīgi sagatavo
dokumentus, kas minēti 58. un 60.pantā Protokolā par nosacījumiem
un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai
Eiropas Savienībā un 58. un 60.pantā Aktā par Bulgārijas
Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem. Šajā sakarā
Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdības savlaicīgi nodrošina
iestādēm šo tekstu tulkojumus.
