Tulkojums

Protokols par grozījumiem 1969.gada starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem

ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

pārskatījušas 1969.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem un tās 1984.gada protokolu,

atzīmējušas, ka šīs konvencijas 1984.gada protokols, kas nosaka uzlabotu darbības lauku un papildinātu kompensāciju mehānismu, nav stājies spēkā,

apstiprinot starptautiskas atbildības un kompensāciju sistēmas naftas piesārņojuma gadījumos pieejamības nozīmīgumu,

apzinoties nepieciešamību nodrošināt 1984. gada protokola satura pēc iespējas ātrāku stāšanos spēkā,

atzīstot, ka ir nepieciešami īpaši noteikumi, kas saistīti ar 1971. gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai atbilstošu grozījumu ieviešanu,

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo:

1. pants

Konvencija, kuras noteikumus groza šis Protokols, ir 1969. gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem, turpmāk tekstā saukta par “1969. gada Atbildības konvenciju”. Attiecībā uz 1969. gada Atbildības konvencijas 1976. gada protokola Līgumslēdzējvalstīm, šī atsauce jāuzskata par aptverošu 1969. gada Atbildības konvencijai, kas grozīta ar minēto Protokolu.

2. pants

1969.gada Atbildības konvencijas I pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. “kuģis” nozīmē jebkuru jūrniecībā izmantotu kuģi un jebkāda tipa iekārtu, vienalga — konstruētu vai piemērotu naftas kā kravas pārvadāšanai tilpnē, ar noteikumu, ka kuģis ar iespējām pārvadāt naftu un citas kravas tiek uzskatīts par kuģi vienīgi tad, kad tas ved naftu kā kravu un veic ikvienu šādam pārvadājumam sekojošu reisu, ja vien nav pierādīts, ka tā tilpnēs nav šādu naftas produktu pārvadājumu atlieku.

2. 5.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

5. “nafta” nozīmē jebkādu noturīgu hidrokarbonu minerālu naftu, tādu kā jēlnafta, degviela, smagā dīzeļdegviela un smēreļla, neatkarīgi no tā, vai tā tiek vesta uz kuģa kā krava vai vienkārši atrodas šā kuģa kravas tilpnēs.

3. 6.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

6. “piesārņojuma radīts zaudējums” nozīmē:

(a) zaudējumus, kas radīti ārpus kuģa no saindēšanās, kas radusies sakarā ar naftas noplūdi vai izmešanu jūrā no kuģa neatkarīgi no tā, kur šāda noplūde vai izmešana ir notikusi, ar noteikumu, ka kompensācija par zaudējumu nodarīšanu videi, ja par tādiem netiek uzskatīts peļņas zudums sakarā ar videi nodarītajiem zaudējumiem, ir jāierobežo līdz samērīgām izmaksām ar jau veiktajiem vai vēl veicamajiem atjaunošanas pasākumiem;

(b) novēršanas pasākumu izmaksas un turpmākos novēršanas pasākumu radītos zaudējumus.

4. 8. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

8. “incidents” nozīmē jebkuru atgadījumu vai vienas izcelsmes atgadījumu virkni, kas rada zaudējumus no piesārņojuma vai rada nenovēršamus šādu zaudējumu rašanās draudus.

5. 9. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

9. “Organizācija” nozīmē Starptautisko Jūrniecības organizāciju.

6. Pēc 9. punkta tiek pievienots jauns punkts ar šādu tekstu:

10. “1969. gada Atbildības konvencija” nozīmē 1969. gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem. Attiecībā uz 1969. gada Atbildības konvencijas 1976. gada Protokola Līgumslēdzējvalstīm, šādai atsaucei jātiek uzskatītai par aptverošu 1969. gada Atbildības konvencijai ar minētā Protokola grozījumiem.

3. pants

1969.gada Atbildības konvencijas II pants tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Šī konvencija tiek piemērota vienīgi attiecībā uz:

(a) zaudējumiem no piesārņojuma gadījumā, kas radušies:

(i) Līgumslēdzējvalsts teritorijā, ieskaitot teritoriālo jūru, un

(ii) Līgumslēdzējvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai, ja Līgumslēdzējvalstij nav noteikta šāda zona, šīs Līgumslēdzējvalsts teritoriālajai jūrai piegulošā vai aiz tās esošā teritorijā, ko noteikusi šī valsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas nepārsniedz 200 jūras jūdžu attālumu no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīts tās teritoriālās jūras platums;

(b) šādu zaudējumu novēršanas vai mazināšanas pasākumiem, lai kur tie būtu veikti.

4. pants

1969. gada Atbildības konvencijas III pants tiek grozīts šādi:

1. 1. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Izņemot šā panta 2. un 3.punkta noteikumus, kuģa īpašnieks incidenta laikā vai, ja incidents sastāv no vairāku atgadījumu virknes, pirmā šāda atgadījuma laikā ir atbildīgs par zaudējumiem no piesārņojuma, ko šā incidenta laikā radījis kuģis.

2. 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

4. Pret īpašnieku nevar tikt izvirzītas nekādas citas prasības par piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju kā vien saskaņā ar šo Konvenciju. Saskaņā ar šā panta 5. punktu prasība par piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju saskaņā ar šo konvenciju vai citādi nevar tikt izvirzīta pret:

(a) īpašnieka aģentiem vai kalpotājiem, vai apkalpes locekļiem;

(b) loci vai citu personu, kas, nebūdams apkalpes loceklis, pilda savus pienākumus uz kuģa;

(c) jebkuru kuģa fraktētāju (lai kāds būtu tā apraksts, ieskaitot berbouta fraktētāju), administratoru vai operatoru;

(d) jebkuru personu, kas veic glābšanas operācijas ar īpašnieka piekrišanu vai pēc kompetentās varas iestādes rīkojuma;

(e) jebkuru personu, kas veic novēršanas pasākumus;

(f) visiem (c), (d) un (e) apakšpunktos minēto personu kalpotājiem vai aģentiem;

ja vien zaudējums nav radies tādas viņu pašu darbības vai bezdarbības rezultātā, kas veikta nolūkā radīt zaudējumu, vai nolaidības rezultātā, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

5.pants

1969.gada Atbildības konvencijas IV pants tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Ja notiek incidents, kurā iesaistīti divi vai vairāki kuģi, un tā rezultātā rodas zaudējums no piesārņojuma, tad visu iesaistīto kuģu īpašnieki ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nav saprātīgi nošķirami, ja vien viņi no šīs atbildības nav atbrīvoti saskaņā ar III pantu.

6. pants

1969.gada Atbildības konvencijas V pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Kuģa īpašnieka atbildība attiecībā uz vienu incidentu saskaņā ar šo Konvenciju tiek ierobežota līdz kopējam apjomam, kas tiek aprēķināts šādi:

(a) 3 miljoni norēķinu vienību par kuģi, kura tonnāža nepārsniedz 5 000 tonnāžas vienību;

(b) par kuģi, kura tonnāža pārsniedz minēto, par katru papildus tonnāžas vienību pie (a) apakšpunktā minētā apjoma pieskaitāmas 420 norēķinu vienības;

tomēr ar noteikumu, ka šis kopējais apjoms nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonus norēķinu vienību.

2. 2. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

2. Īpašniekam nav tiesību uz šajā Konvencijā minētajiem atbildības ierobežojumiem, ja ir pierādīts, ka zaudējums radies no piesārņojuma, ko izraisījusi viņa paša darbība vai bezdarbība, kas izdarīta ar mērķi radīt šādus zaudējumus, vai nolaidība, kuras rezultātā varēja paredzēt šādu zaudējumu rašanos.

3. 3. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

3. Lai dotu sev iespēju izmantot šā panta 1. punktā noteikto atbildības ierobežojumu, īpašniekam jārada fonds kopējai viņa atbildības ierobežojumu pārstāvībai tās Līgumslēdzējvalsts tiesā vai citā kompetentā iestādē, kurā ir uzsākts tiesas process pret viņu saskaņā ar IX pantu, vai, ja tas nav uzsākts, tās Līgumslēdzējvalsts tiesā vai citā kompetentā iestādē, kur saskaņā ar IX pantu var tikt uzsākts tiesas process. Fonds var tik izveidots, gan iemaksājot šo summu, gan iesniedzot bankas garantiju vai cita veida garantiju, kas ir pieņemama saskaņā ar tās Līgumslēdzējvalsts tiesību normām, kur fonds tiek veidots, un ko tiesa vai cita kompetentā iestāde uzskata par pietiekamu.

4. 9. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

9. (a) Šā panta 1.punktā minētā “norēķinu vienība” nozīmē Starptautiskā Valūtas fonda noteiktās Speciālās aizņemšanās tiesības. 1. punktā minētie apjomi jākonvertē nacionālajā valūtā, par pamatu konvertācijai ņemot šīs valūtas vērtību saskaņā ar Speciālās aizņemšanās tiesībām dienā, kurā tiek izveidots 3. punktā minētais fonds. Līgumslēdzējvalsts, kas ir Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, nacionālās valūtas vērtība Speciālās aizņemšanās tiesību nozīmē ir aprēķināma saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko attiecīgajā datumā savām operācijām un darījumiem piemēro Starptautiskais Valūtas fonds. Līgumslēdzējvalsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, nacionālās valūtas vērtība aprēķināma šīs valsts noteiktā kārtībā.

9. (b) Neskatoties uz augstāk minēto, Līgumslēdzējvalsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts un kuras tiesību normas nepieļauj 9.(a) punkta noteikumu piemērošanu, var šīs Konvencijas ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas, pievienošanās laikā vai vēlāk paziņot, ka 9.(a) punktā minētā norēķinu vienība ir vienāda ar 15 zelta frankiem. Šajā punktā minētais zelta franks ir vienāds ar sešdesmit piecu ar pusi augstākās proves (900) zelta miligramu vērtību. Zelta franku vērtības konversija nacionālajā valūtā notiek saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām.

9. (c) 9.(a) punkta pēdējā teikumā minētajam aprēķinam un 9.(b) punktā minētajai konversijai jānotiek tā, lai Līgumslēdzējvalsts nacionālajā valūtā tiktu izteikta pēc iespējas tā pati 1. punktā minēto apjomu reālā vērtība, kāda tā būtu, piemērojot 9.(a) punkta pirmos trīs teikumus. Līgumslēdzējvalstīm, deponējot ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus, vai vēlāk jebkurā laikā, kad izdarītas kādas izmaiņas, jāiesniedz arī saskaņā ar 9.(a) punktu izdarāmo aprēķinu vai saskaņā ar 9.(b) punktu veicamo konversiju izdarīšanas kārtības apraksts, atkarībā no situācijas.

5. 10. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

10. Šā panta nolūkā kuģa tonnāža ir bruto tonnāža, kas aprēķināta saskaņā ar 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tonnāžas noteikšanu I Pielikumā ietvertajiem aprēķināšanas noteikumiem.

6. 11. punkta otrais teikums tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Tāds fonds var tikt nodibināts pat tad, ja īpašniekam saskaņā ar 2. punkta noteikumiem nav tiesību ierobežot savu atbildību, tomēr tas nekādā ziņā neierobežo jebkādu prasītāju tiesības pret šo īpašnieku.

7. pants

1969. gada Atbildības konvencijas VII pants tiek grozīts šādi:

1. 2. punkta pirmie divi teikumi tiek aizstāti ar šādu tekstu:

Ja Līgumslēdzējvalsts attiecīgās iestādes ir atzinušas, ka 1. punkta prasības ir izpildītas, tai jāizsniedz apliecība, kas apliecinātu, ka apdrošināšana vai cita finansiālā garantija ir spēkā saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem. Attiecībā uz Līgumslēdzējvalstī reģistrētu kuģi, šādu apliecību izdod vai apstiprina šīs valsts attiecīgā kuģu reģistra iestāde; attiecībā uz kuģi, kurš nav reģistrēts Līgumslēdzējvalstī, to var izdot vai apstiprināt jebkuras Līgumslēdzējvalsts attiecīga varas iestāde.

2. 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

4. Šai apliecībai jāatrodas uz kuģa klāja un tās kopija jāiesniedz varas iestādēm, kurās tiek glabāti ieraksti kuģu reģistrā vai, ja kuģis nav reģistrēts Līgumslēdzējvalstī, varas iestādēm, kuras izdevušas vai apstiprinājušas apliecību.

3. 7. punkta pirmais teikums tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Citām Līgumslēdzējvalstīm šīs Konvencijas mērķiem ir jāpieņem Līgumslēdzējvalsts varas iestāžu saskaņā ar 2. punktu izsniegtās vai apstiprinātās apliecības, un jāpiešķir tām tāds pats juridisks spēks, kāds ir viņu pašu valsts varas iestāžu izdotām vai apstiprinātām apliecībām, pat ja tā ir izveidota vai apstiprināta attiecībā uz kuģi, kas nav reģistrēts Līgumslēdzējvalstī.

4. 7. punkta otrajā teikumā vārdi “ar kuģa reģistrācijas valsti” tiek aizstāti ar vārdiem “ar izdošanas vai apstiprināšanas valsti”.

5. 8. punkta otrais teikums tiek aizstāts ar šādu tekstu:

Tādā gadījumā atbildētājs var pat tad, ja īpašniekam nav pienākums ierobežot savu atbildību saskaņā ar V panta 2.punktu, attiecināt uz sevi V panta 1.punktā minētos atbildības ierobežojumus.

8. pants

1969. gada Atbildības konvencijas IX pants tiek grozīts šādi:

1. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

1. Ja vienas vai vairāku Līgumslēdzējvalstu teritorijās, tajā skaitā teritoriālajā jūrā vai II pantā minētajā zonā incidents ir radījis zaudējumus no piesārņojuma vai, ja ir veikti aizsardzības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu piesārņojumu šādā teritorijā, ieskaitot teritoriālo jūru vai zonu, tiesas process par kompensāciju var tikt uzsākts tikai jebkuras šādas Līgumslēdzējvalsts vai Līgumslēdzējvalstu tiesā. Atbildētājam par ikvienu šāda tiesas procesa uzsākšanu jāpaziņo atbilstošā veidā.

9. pants

Aiz 1969. gada Atbildības konvencijas XII panta tiek pievienoti divi jauni panti šādā redakcijā:

XII2 pants

Pārejas noteikumi

Attiecībā uz valsti, kura incidenta laikā ir gan šīs Konvencijas, gan 1969. gada Atbildības konvencijas Līgumslēdzējvalsts, tiek piemēroti šādi pārejas noteikumi:

(a) ja incidents ir radījis zaudējumus no piesārņojuma šīs Konvencijas ietvaros, atbildība, kas rodas saskaņā ar šo Konvenciju, tiek atcelta vai samazināta līdz tādam apjomam, kā to paredz arī 1969. gada Atbildības konvencija;

(b) ja incidenta rezultātā radies zaudējums no piesārņojuma šīs Konvencijas ietvaros, un valsts ir gan šīs, gan 1971. gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai Līgumslēdzējvalsts, pēc šā panta (a) apakšpunkta piemērošanas pārējā atbildība saskaņā ar šo Konvenciju jānosaka vienīgi tiktāl, ciktāl šie zaudējumi no piesārņojuma paliek nekompensēti pēc minētās 1971. gada konvencijas piemērošanas;

(c) piemērojot šīs Konvencijas III panta 4. punktu, izteiciens “šī Konvencija”, vadoties pēc teksta, jāinterpretē kā atsauce uz šo Konvenciju vai uz 1969. gada Atbildības konvenciju;

(d) piemērojot šīs Konvencijas V panta 3. punktu, kopējais izveidojamā fonda apjoms tiek samazināts par summu, kuras apjomā atbildība tiek uzskatīta par piemērotu saskaņā ar šā panta (a) apakšpunktu.

XII3 pants

Noslēguma noteikumi

Šīs Konvencijas noslēguma noteikumi ir 1992. gada Protokola par grozījumiem 1969. gada Atbildības konvencijā 12.–18. panti. Atsauces uz Līgumslēdzējvalstīm šajā Konvencijā jāuzskata par atsaucēm uz minētā Protokola Līgumslēdzējvalstīm.

10. pants

1969. gada Atbildības konvencijai pievienotās apliecības paraugs tiek aizstāts ar šim Protokolam pievienoto apliecības paraugu.

11. pants

1. 1969. gada Atbildības konvencija un tās Protokols starp šā Protokola Līgumslēdzējvalstīm uzskatāmi un interpretējami kopā kā viens vienots dokuments.

2. 1969. gada Atbildības konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, I - XII3 panti, tajā skaitā apliecības paraugs tiek uzskatīti par 1992. gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (1992. gada Atbildības konvencija).

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

12. pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm Londonā no 1993.gada 15. janvāra līdz 1994.gada 14.janvārim.

2. Saskaņā ar 4.punktu jebkura valsts var kļūt par šā Protokola Pusi:

(a) parakstot to ar piebildi par ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, kam seko ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana; vai

(b) pievienojoties.

3. Ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, nosūtot Organizācijas Ģenerālsekretāram oficiālu instrumentu.

4. Jebkura 1971.gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, turpmāk tekstā saukta par 1971.gada Fonda konvenciju, Līgumslēdzējvalsts var ratificēt, akceptēt, apstiprināt šo Protokolu vai pievienoties tam vienīgi tad, ja tā tajā pašā laikā ratificē, akceptē, apstiprina 1992.gada Protokolu par grozījumiem minētajā konvencijā vai pievienojas tam, ja vien tā nedenonsē 1971.gada Fonda konvenciju, denonsēšanai stājoties spēkā datumā, kad šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti.

5. Valstij, kura ir šā Protokola Puse, bet nav 1969.gada Atbildības konvencijas līgumslēdzējvalsts, ir saistoši ar šo Protokolu grozītās 1969. gada Atbildības konvencijas noteikumi attiecībā uz citām tās Līgumslēdzējvalstīm, bet nav saistoši 1969.gada Atbildības konvencijas noteikumi attiecībā uz šīs konvencijas līgumslēdzējvalstīm.

6. Jebkurš ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, kurš iesniegts pēc tam, kad stājušies spēkā ar šo Protokolu izdarītie grozījumi 1969.gada Atbildības konvencijā, tiek uzskatīts par piemērojamu šādi papildinātai Konvencijai, kas grozīta ar šo Protokolu.

13. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kurā desmit valstis, tajā skaitā četras valstis, no kurām katrai ir ne mazāk par vienu miljonu tankkuģu bruto tonnāžas uzskaites vienību, ir deponējušas Organizācijas Ģenerālsekretāram ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.

2. Tomēr jebkura 1971. gada Fonda konvencijas Līgumslēdzējvalsts var, iesniedzot šā Protokola ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, paziņot, ka šāds instruments nav jāuzskata par spēkā esošu šā panta nolūkā līdz 1992. gada Protokola par grozījumiem 1971.gada Fonda konvencijas 31. pantā minētā sešu mēnešu termiņa beigām. Valsts, kas nav 1971. gada Fonda konvencijas Līgumslēdzējvalsts, bet kas iesniedz ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1992. gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada Fonda konvencijā, tāpat var izdarīt paziņojumu saskaņā ar šo punktu.

3. Jebkura valsts, kura izdarījusi paziņojumu saskaņā ar iepriekšējo pantu, var to atsaukt jebkurā laikā, adresējot Organizācijas Ģenerālsekretāram attiecīgu paziņojumu. Jebkurš šāds atsaukums stājas spēkā datumā, kurā ir saņemts paziņojums ar noteikumu, ka šī valsts minētajā datumā uzskatāma par iesniegušu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz šo Protokolu.

4. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas šo Protokolu ratificē, akceptē, apstiprina vai tam pievienojas pēc tam, kad ir izpildīti 1. punkta noteikumi par spēkā stāšanos, šis Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kurā šī valsts iesniegusi attiecīgu instrumentu.

14. pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt 1992. gada Atbildības konvenciju.

2. Līgumslēdzējvalstu Konference ar mērķi pārskatīt vai grozīt 1992. gada Atbildības konvenciju Organizācija sasauc pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas Līgumslēdzējvalstu pieprasījuma.

15. pants

Grozījumi ierobežojumu apjomos.

1. Pēc ne mazāk kā vienas ceturtdaļas Līgumslēdzējvalstu pieprasījuma ikviens priekšlikums par atbildības ierobežojumu grozīšanu, kas noteikti ar šo Protokolu grozītās 1969.gada Atbildības konvencijas V panta 1. punktā, Ģenerālsekretāram jānosūta visiem Organizācijas locekļiem un visām Līgumslēdzējvalstīm.

2. Ikviens augšminētajā kārtībā ierosinātais un izplatītais grozījums jāiesniedz Organizācijas Juridiskajai komitejai izskatīšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš tā izsūtīšanas brīža.

3. Visām ar šo Protokolu grozītās 1969.gada Atbildības konvencijas Līgumslēdzējvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesības piedalīties Juridiskās komitejas darbā grozījumu izskatīšanā un pieņemšanā.

4. Juridiskajā komitejā, kas veidota saskaņā ar 3.punktu, grozījumi tiek pieņemti ar klātesošo un balsojošo Līgumslēdzējvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, turklāt balsošanas laikā ir jābūt pārstāvētai vismaz pusei Līgumslēdzējvalstu.

5. Izskatot priekšlikumu par grozījumiem limitos, Juridiskajai komitejai jāņem vērā incidentu prakse un jo sevišķi to rezultātā radušos zaudējumu apjomi, izmaiņas valūtu vērtībā un ietekme, kādu ierosinātais grozījums atstās uz apdrošināšanas izmaksām. Tai jāņem vērā arī attiecība starp 1969. gada Atbildības konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, V panta 1. punktā noteiktajiem limitiem un limitiem, kas noteikti 1992. gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai 4. panta 4. punktā.

6. (a) Līdz 1998. gada 15.janvārim, kā arī piecu gadu laikā pēc šajā pantā minēto iepriekšējo grozījumu spēkā stāšanās nevar tikt izskatīts neviens grozījums šajā pantā minētajos limitos. Neviens šā panta grozījums nevar tikt izskatīts pirms šā Protokola stāšanās spēkā.

(b) Limits nevar tikt paaugstināts tā, lai tas pārsniegtu ar šo Protokolu grozītajā 1969.gada Atbildības konvencijā noteikto atbilstošo limitu, kas paaugstināts par sešiem procentiem gadā, par pamatu ņemot stāvokli uz 1993.gada 15.janvāri.

(c) Limits nevar tikt paaugstināts tā, lai tas pārsniegtu trīskāršu, ar šo Protokolu grozītajā 1969. gada Atbildības konvencijā noteikto atbilstošo limitu.

7. Par ikvienu saskaņā ar 4.punktu pieņemto grozījumu Organizācija informē Līgumslēdzējvalstis. Grozījums ir uzskatāms par pieņemtu astoņpadsmit mēnešu perioda beigās pēc datuma, kurā izdarīts paziņojums, ja vien šā perioda laikā vismaz viena ceturtdaļa valstu, kuras bijušas Līgumslēdzējvalstis šā grozījuma pieņemšanas laikā Juridiskajā komitejā, nav iesniegušas Organizācijā paziņojumu par to, ka viņas nepiekrīt grozījumam; šajā gadījumā grozījums tiek noraidīts un spēkā nestājas.

8. Grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 7.punktu, stājas spēkā pēc astoņpadsmit mēnešiem, skaitot no tā pieņemšanas dienas.

9. Grozījums ir saistošs visām Līgumslēdzējvalstīm, ja vien tās nedenonsē šo Protokolu saskaņā ar 16.panta 1. un 2.punktu vismaz sešus mēnešus pirms šā grozījuma stāšanās spēkā. Šāda denonsēšana stājas spēkā tad, kad stājas spēkā grozījums.

10. Ja laikā, kad grozījums jau ir pieņemts Juridiskajā komitejā, bet vēl nav beidzies astoņpadsmit mēnešu pieņemšanas termiņš, kāda valsts kļūst par Līgumslēdzējvalsti, grozījums tai ir saistošs gadījumā, ja tas stājas spēkā. Valstij, kas kļūst par Līgumslēdzējvalsti pēc šā termiņa, ir saistošs grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 7.punktu. Šajā punktā minētajos gadījumos grozījums valstij kļūst saistošs tad, kad tas stājas spēkā, vai tad, kad attiecībā uz doto valsti stājas spēkā šis Protokols, ja tas notiek vēlāk.

16. pants

Denonsēšana

1. Ikviena Līgumslēdzējvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā pēc brīža, kad tas ir stājies spēkā attiecībā uz minēto valsti.

2. Denonsēšana veicama, deponējot Organizācijas Ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu.

3. Pēc deponēšanas Organizācijas Ģenerālsekretāram denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem vai citā laika posmā, kas noteikts denonsēšanas instrumentā.

4. Starp šā Protokola Līgumslēdzējvalstīm, ikvienai no tām denonsējot 1969. gada Atbildības konvenciju saskaņā ar tās XVI pantu, tas nekādā veidā nevar tikt uzskatīts par 1969.gada Atbildības konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu denonsēšanu,.

5. 1992. gada Protokola par grozījumiem 1971.gada Fonda konvencijā denonsēšana, ko veikusi valsts, kas paliek 1971.gada Fonda konvencijas Līgumslēdzējvalsts, jāuzskata par šā Protokola denonsēšanu. Šāda denonsēšana stājas spēkā datumā, kurā saskaņā ar minētā Protokola 34. pantu stājas spēkā 1992. gada Protokols par grozījumiem 1971. gada Fonda konvencijā.

17.pants

Deponēšana

1. Šis Protokols un katrs saskaņā ar 15.pantu pieņemtais grozījums jādeponē Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Organizācijas Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās, par:

(i) katru jaunu parakstīšanas vai instrumenta deponēšanas faktu, norādot datumu;

(ii) katru deklarāciju un paziņojumu saskaņā ar 13.pantu, un ikvienu deklarāciju un iesniegumu saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas V panta 9.punktu;

(iii) šā Protokola spēkā stāšanās datumu;

(iv) ikvienu saskaņā ar 15.panta 1.punktu izteiktu priekšlikumu grozīt kompensāciju limitu apjomu;

(v) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 15.panta 4.punktu;

(vi) ikvienu grozījumu, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 15.panta 7.punktu, norādot datumu, kurā šim grozījumam jāstājas spēkā saskaņā ar minētā panta 8. un 9. punktu;

(vii) šā Protokola denonsēšanas instrumenta deponēšanu, norādot deponēšanas datumu un datumu, kurā denonsācija stājas spēkā;

(viii) ikvienu denonsēšanu, kas uzskatāma par izdarītu saskaņā ar 16. panta 5. punktu;

(ix) ikviena ar šo Protokolu pieprasīta dokumenta saņemšanu;

(b) nosūta apstiprinātas šā Protokola kopijas visām Līgumslēdzējvalstīm un visām valstīm, kas pievienojušās šim Protokolam.

3. Tiklīdz šis Protokols stājies spēkā, Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta tā tekstu reģistrācijai un publicēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

18. pants

Valoda

Šis Protokols sastādīts vienā oriģināleksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PARAKSTĪTS LONDONĀ tūkstoš deviņsimt deviņdesmit otrā gada divdesmit septītajā novembrī.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies[*], šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

[*] paraksti tiek izlaisti