Ar atbildību savu cilvēku un tautas priekšā

Piektdien, 18.maijā, Jūrmalā notika Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongress

Attēlos: Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongresā Lielupes zinātnes namā 18.maijā: Ministru prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis (augšējā attēlu rindā pa kreisi) ; īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Juris Krūmiņš un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (augšējā attēlu rindā pa labi) ; Andris Jaunsleinis un Rīgas domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gundars Bojārs (apakšējā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Kongresā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku, tostarp gan kongresa delegāti, gan viesi un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Kongresa dalībniekus uzrunāja arī Ministru prezidents Andris Bērziņš (runu skat. — atsevišķi, 1.lpp un blakus) un labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

 

Ministrs A.Požarnovs uzsverot Labklājības ministrijas un LPS veiksmīgo sadarbību, pauda gandarījumu par abu pušu vienotību jautājumā par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpes un nodarbinātības problēmu risināšanai. Labklājības ministrs pateicās pašvaldībām par atbalstu sociālo jautājumu risināšanā, lai kopīgiem spēkiem rastu finansējumu nākamā gada budžetā valstiski svarīgiem un iedzīvotājiem sasāpējušiem jautājumiem. A. Požarnovs atzina, ka nepiekrīt ierosinājumam nākamā gada budžetā neiekļaut līdzekļus pagaidu sociāla darba nodrošināšanai, jo tas nozīmētu soli atpakaļ ilgstoša bezdarba kā sociālās atstumtības faktora ierobežošanā. Ministrs pauda cerību, ka valdība vienosies ar LPS par optimālāko pašvaldību reformas variantu. Labklājības ministrija atbalsta tāda varianta izvēli, kas nodrošinās, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens sociālās palīdzības dienests vai darbinieks un lai valsts varētu vienmērīgi nodrošināt sociālās palīdzības funkciju izpildi.

 

Kongresa laikā tika apstiprināti arī grozījumi LPS statūtos, kas nostiprina novadu kā atsevišķu pašvaldības veidu LPS sastāvā. Kā "LV" informēja LPS preses sekretāre Olga Kokāne, 13. jūnijā LPS domes sēdē tiks apstiprināts piektais LPS priekšsēža vietnieks, kurš LPS pārstāvēs novadu intereses.

Kongresā ar atskaites ziņojumiem par iepriekšējā gada laikā paveikto uzstājās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis (ziņojumu skat. — atsevišķi, 14.lpp.), Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētāja Ligita Začesta (ziņojumu skat. — atsevišķi, 14.lpp.), Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks un Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere.

Piektdien, 18.maijā, Lielupes zinātnes namā Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongresā: Latvijas Pašvaldību savienības bijušais un arī tagadējais priekšsēdis Andris Jaunsleinis, bijušie Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieki Aleksandrs Lielmežs, Zigmunds Fīrers un Jānis Teikmanis

G. Libeks

atzīmēja, ka komitejas galvenais sadarbības partneris ir Labklājības ministrija. Komiteju sēdēs notiek viedokļu saskaņošana ar Labklājības ministrijas struktūrvienībām, un sarunas kļūstot arvien profesionālākas, kaut veselība un sociālie jautājumi neesot valsts prioritāte. Gada laikā komitejā apspriesti vairāki svarīgi jautājumi gan par garantēto minimālo ienākumu, gan sociālās palīdzības sistēmas attīstību un reformu, gan par novadu slimokasu problēmām un citi. G. Libeks norādīja, ka kongresā paredzēts pieņemt rezolūciju par krīzi veselības aprūpē, kurā apkopoti pašvaldību viedokļi.

 

L. Gintere

atzīmēja, ka likums "Par pašvaldībām" nosaka pienākumus un atbildību vispārējās izglītības jomā. Pieņemti arī vairāki likumi un iztrādātas izglītības attīstības programmas, taču pēc 7. Saeimas vēlēšanām pirmsvēlēšanu laikā likumos iestrādātās un pašvaldībām labvēlīgās atziņas tikušas svītrotas no likumu tekstiem. Šīm aktivitātēm bijis viens mērķis - norādīt, ka valstij nepietiek līdzekļu un tie meklējami pašvaldību finansēs. L. Gintere norādīja, ka diemžēl pedagogu algu sistēmas reformas sakarā netiek domāts par kritēriju izstrādi mazo lauku skolu attīstībai. Vēl arvien tiek uzskatīts, ka mazā skolā izglītība nav kvalitatīva, taču netiek domāts par to, kā situāciju varētu mainīt. LPS piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt lauku skolu atbalsta programmu. Taču pēc ministrijas lūguma jautājuma skatīšana tika atlikta, un risinājums neesot redzams.

Svarīgs ir arī bērnudārzu jautājums, un cerības viešot pašreiz notiekošās sarunas ar izglītības un zinātnes ministru par pirmsskolas bērnu obligātu izglītošanu par valsts finansējumu. L. Gintere uzrādīja tuvākajos gados pašvaldībām veicamos uzdevumus. Jau šobrīd pašvaldības no budžeta 50 līdz 60 procentus plāno izglītībai, taču jādomā ne tikai par skolu uzturēšanu, bet arī par mācību kvalitāti. Viņa uzsvēra, ka katrai pašvaldībai jādomā, kā padarīt savu skolu interesantu un pieejamu pēc iespējas vairākiem savas un apkārtējo pašvaldību iedzīvotājiem.

Komitejas vadītāja runāja arī par interešu izglītību, kura, viņasprāt, tiek "viļāta kā karsts kartupelis no rokas rokā, taču risinājums netiek atrasts". Jau gada sākumā atbildīgā ministrija bija deklarējusi, ka tiks ieviests vienots normatīvs interešu izglītībā. Taču katrā Latvijas pašvaldībā šībrīža finansējums ir atšķirīgs, un, ieviešot vienotu normatīvu, 11 pašvaldības ar 2002.gadu saņems mazāku finansējumu interešu izglītībai uz vienu iedzīvotāju nekā līdz šim. LPS piedāvājusi izlīdzināšanu veikt pakāpeniski un ilgākā laika periodā, kad visām pašvaldībām līdzekļi tiktu palielināti līdz augstākajai iespējai – 24 lati vienam izglītojamam, kā tas ir Kuldīgas rajonā. L. Gintere piebilda, ka tas valstij varētu izmaksāt četrus miljonus latu, taču arī šis priekšlikums atbalstu pagaidām neesot guvis.

Viņa runāja arī par Pasaules bankas (PB) finansētajiem izglītības sistēmas attīstības projektiem un atzina, ka skolu ēkas šobrīd ir sliktā stāvoklī un trūkst naudas kapitāliem remontiem. Arī maksa par patērēto enerģiju ir augsta, jo skolu ēkas nav atbilstoši siltinātas. Projekta ietvaros paredzēts atjaunot 115 mācību iestādes, taču rezultāti atkarīgi arī no pašvaldības finansiālajām iespējām. LPS uzskata, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 330 paredzētā kārtība investīciju projektu kredītu atmaksai nav labvēlīga pašvaldībām un neatbilst sākotnējiem PB projekta mērķiem, jo nosaka, ka laika posmā, kad Latvijas Republikai jāatmaksā aizdevums, pašvaldībām tiks samazināts no valsts budžeta piešķirto līdzekļu apmērs. Sākotnēji bija paredzēta valsts atbildība par šā kredīta atmaksu un katras valsts līdzfinansējumu līdz 90 procentiem. L. Gintere ar nožēlu atzina, ka tāds ir valsts atbalsts pašvaldībām.

Runātāja informēja, ka pašvaldības ir ieinteresētas arī pieaugušo izglītības nodrošināšanā, taču Latvijā līdz šim nav pieņemts likums par pieaugušo izglītību, kurā vajadzētu būt noteiktam finansējumam. Šobrīd var tikai pateikties pašvaldībām, kas izpratušas šī jautājuma nozīmi un atbalsta pieaugušo izglītību. Runājot par kultūras jautājumiem, kas arī ir atbildīgās komitejas redzeslokā, L. Gintere atzina, ka daudzi jautājumi ir atstāti pašvaldību ziņā. Viņa atzinīgi novērtēja pašvaldību darbu ar bibliotēkām, pašvaldību atbalstu dziesmu svētku dalībniekiem, norādot, ka valsts atbildība un līdzdalība arī šajā jautājumā nav pietiekama.

Kongresa noslēguma daļā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas , kurās valdība aicināta pievērst vairāk uzmanības pašvaldībās aktuāliem jautājumiem (rezolūcijas skat. — atsevišķi, zemāk), bet LPS Atzinības rakstu un nozīmi par nopelniem pašvaldību darbā saņēma Mārtiņš Kokars, Uldis Paškēvics, Raimonds Ģīmis, Gunta Bērziņa, Rudīte Miebolte, Andris Birze, Aivars Avens, Mētra Kalniņa, Gaida Krūze, Juris Miķelsons, Inta Baltgalve, Māris Jansons, Māra Jansone, Ojārs Kienkas, Māra Bite, Ilgars Krauze, Gunvaldis Rozenbaums, Leonīds Koindži – Ogli, Alvis Ausmanis, Aleksandrs Lielmežs, Jānis Veits, Zigmunds Fīrers, Jānis Teikmanis, Daina Mažeika,Velga Krekovska, Agris Jansons, Jānis Lejnieks, Marija Fenčenko un Valdis Danenbergs.

"LV" informācija

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis:

Lai daudzveidība ir pamats pozitīvām pārmaiņām

Ziņojums Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongresā Jūrmalā 2001. gada 18. maijā

Savu ziņojumu esmu sadalījis trijās daļās. Pirmkārt, runāšu par paveikto laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam, ņemot vērā, ka šis kongress ir arī atskaite par iepriekšējā vēlēšanu perioda četriem gadiem. Otrā daļa būs veltīta problēmām un to risinājumiem, bet trešā daļa — attīstības virzieniem, kas mums visiem būtu nepieciešami.

Gatavojoties šim kongresam, nepiedāvājām izskatīt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadlīnijas, jo uzskatījām, ka vispirms jānokomplektē LPS vadība, valde, dome un tad caur komitejām jāgatavojas nākamajam kongresam, kur LPS pieņemtās vadlīnijas būtu jāmaina, ņemot vērā tos uzdevumus, kurus mēs vēlētos izdarīt tuvāko četru gadu laikā.

Tātad — kā darbi veikušies pagājušajos četros gados? Protams, galvenais LPS uzdevums bija pašvaldību interešu precīzāka ievērošana. Pozitīvais, kas notika pēdējos gados arī ar jūsu līdzdalību, bija darbs komitejās. Komiteju nozīme un darbs tajās, apspriežot vairākus normatīvos aktus, kļuvis nozīmīgāks. Arī tādā ziņā, ka cilvēki, kas darbojas komitejās, kļūst arvien profesionālāki, un esam paplašinājuši arī komitejās iesaistīto personu loku. Tiek pārstāvētas dažādas intereses. Komiteju darbā aktīvi iesaistījusies LPS Izpilddirektoru asociācija, vairāki pašvaldību darbinieki, nevis tikai politiķi. Līdz ar to komitejās pieņemtie lēmumi un izteiktie viedokļi ir skatīti gan politiskā, gan praktiskā kontekstā. Katru nedēļu LPS izdod informatīvo lapu. Ceru, ka tā nonāk līdz jums. Protams, žēl, ka internets nav pieejams katrā pašvaldībā, jo tādā gadījumā katru piektdienu informatīvā lapa nonāktu visu pašvaldību rokās. Taču ceru, ka sagatavotā informācija ir palīgs jūsu darbā un jūs gūstat priekšstatu par visapkārt notiekošo. Izveidota arī LPS mājaslapa, kuras tapšanā liela nozīme bija starptautiskam "Login" projektam. Kādā no pagastiem man tika uzdots pārsteidzošs jautājums, jo man bija priekšstats, ka internets ir tikai nelielā daļā pašvaldību un ne visur tas strādā. Man tika norādīts, ka LPS mājaslapā vajadzētu būt plašākai un vispusīgākai informācijai. Tas nozīmē to, ka LPS nav novērtējusi informācijas pieejamību, tāpēc gribētu novēlēt jums visiem pieejamus elektroniskos informācijas līdzekļus, bet mēs domāsim, kā šo informāciju nodrošināt, jo visam, kas ir LPS rīcībā, vajadzētu nonākt arī pašvaldību rīcībā, kas ir mūsu galvenais uzdevums. Apbēdina, piemēram, Rēzeknes rajona dati, kur aptaujā noskaidrojās, ka interneta pieslēgums ir vienam no rajona pagastiem. Tātad, no vienas puses, rādītāji ir pozitīvi, bet no otras — apbēdinoši. Liels ieguvums būs valdības kopīgais darbs ar pašvaldībām, sakārtojot informācijas jautājumus.

Šajā laikā esam palīdzējuši izveidoties Izpilddirektoru asociācijai. Domāju, ka izpilddirektoru zināšanas vairāk vajadzētu izmantot saimniecisku jautājumu risināšanā. No savas puses augstu vērtēju, ka Izpilddirektoru asociācija ir veiksmīgi izvairījusies no politisku jautājumu risināšanas un dod ieguldījumu pašvaldību attīstībā. LPS palīdzējusi izveidoties arī pašvaldību darbinieku arodbiedrībai, un tā ir kļuvusi par lielākas arodbiedrības sastāvdaļu.

Otrs jautājums, par ko runāšu, ir finanses. 1998.gads bija lielāko ieguvumu gads, jo tuvojās Saeimas vēlēšanas. Tika piešķirta dotācija pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai 3,4 miljonu latu apmērā. Bet 4,5 miljonus, pateicoties sadarbībai ar Rīgas domi, ieguvām Satversmes tiesā no Finansu ministrijas. Nauda tika sadalīta nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai visā Latvijā. Ieguvēji bija visas pašvaldības. Tas pierāda — ja spējam vienoties un kopīgi uz to arī iet, spējam arī iegūt. 1999. gads bija grūts, jo sakarā ar Krievijas ekonomikas krīzi nepiepildījās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes. Pēc 1998.gada valdības zaudējumiem tā atteicās no garantijām nekustamā īpašuma nodoklim, bet pašvaldībām vismaz izdevās saglabāt garantijas iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 1999. gadā šīs garantijas pašvaldībām "palīdzēja", jo pretējā gadījumā nodokļu daļa pašvaldību budžetā nebūtu izpildīta. Mēs saņēmām kompensāciju pēc vienošanās ar valdību un valsts budžeta likumā paredzētajā kārtībā. 2000. gadā pašvaldību situācija palēnām uzlabojās.

2000.gadā bija 130 pašvaldības, kuru budžets bija mazāks, salīdzinot ar 1999. gadu, tāpēc nevar runāt par attīstību. Toties pēc grūtām sarunām tika palielināts aizņēmumu un garantiju, kā arī investīciju apjoms. Runājot par pašvaldību investīcijām, jāmin kāds diskutējams jautājums. Katru gadu notiek balsojums par budžeta pieņemšanu. Lai budžets tiktu pieņemts veiksmīgi, parasti tiek rezervēts viens miljons latu, ko Saeimas deputāti sadala reāliem objektiem reālās pašvaldībās. Pēc šīs sadales nauda kopumā nonāk pašvaldību investīciju sadaļā. Pateicoties šādai Saeimas budžeta pieņemšanas politikai, pašvaldību investīciju daļa katru gadu pieaug par vienu miljonu latu. Pēc diskusijām Ministru kabinetā nevienam nav pamata šo bāzi samazināt. Piemērojoties piedāvātajai sistēmai, mēģinām izmantot budžeta pieņemšanu savā labā. Jautājums ir diskutabls, jo dažkārt Saeima nobalso par līdzekļu piešķiršanu objektam, par kuru nav rakstīts projekts, ne arī tas ir prioritārs. Tomēr jebkurā gadījumā tie ir resursi attīstībai. Nezinu, vai nemainīsies Finansu ministrijas, valdības un Saeimas pieeja, pieņemot nākamā gada budžetu. Taču jebkurā gadījumā katrā piedāvātajā variantā mēģināsim atrast Latvijas pašvaldībām pieņemamāko.

2001.gads bijis vēl labāks, jo tikai 30 pašvaldībām ir mazāks budžets, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopumā pašvaldību budžets pieaudzis par četriem procentiem, izdevies saglabāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa garantijas un izdevies panākt dotāciju minimālās darba algas palielinājumam. Protams, summa nebija pēc mūsu aprēķinātās statistikas datiem, taču līdzekļu piešķiršana vispār ir ieguvums. Jūs zināt, ka sarunas par finansēm ir grūtas, tās daudz prasa no dalībniekiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem. Sarunas kļūst profesionālākas, soli pa solim mēģināsim sasniegt arī citus mērķus, ko esam iecerējuši.

Atsevišķi kongresa darba kārtībā bija ieplānota mana kā LPS Finansu un ekonomikas komitejas vadītāja runa, taču tagad, manuprāt, vajadzētu pastāstīt par komitejas darbu. Pateicos visiem, kas piedalās komitejas darbā. Tas kļūst arvien profesionālāks, jo normatīvo aktu izvērtēšanā piedalās ne tikai politiķi, bet kvalificēti finansisti un ekonomisti. Skatījām arī grāmatvedības uzskaites un audita jautājumus, spriedām, kā sagatavoties Valsts kontrolei iesniedzamajiem atzinumiem par pagājušo gadu. Pozitīvi vērtēju to, ka darba rezultātā ir samērā maz kļūdu pieņemtajos normatīvajos aktos. Grūtāk ir ar to normatīvo aktu saskaņošanu, kuri skar mūsu iekšējās intereses, taču tas ir loģiski. Kā piemēru varu minēt dokumentu paketi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokli. Man par nākamā gada budžetu ir bažas, jo Saeima, pieņemot izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī un izņemot no apliekamās bāzes būves, izdarījusi vieglprātīgus secinājumus, tāpēc ka aprēķini un ietekme nebija izsvērti. Negribu vainot Saeimas deputātus, jo nebija pieprasīti ietekmes aprēķini, bet atklājušies skaitļi ir satraucoši. Pašvaldību budžetā būs deficīts, jo 2.sadaļā mēs ar nekustamā īpašuma nodokli apliekam ēkas. Latvijā ir viens miljons un trīs simti ēku vienību, bet vai tās būs apzinātas un aprēķinātas kā nodokļa maksātāji? Mēs zinām, ka daļai ēku nav īpašnieku, daļa īpašnieku ir bankrotējuši vai maksātnespējīgi uzņēmēji. Ja visu to "saliksim" savas pašvaldības nodokļa ieņēmumu bāzē, cietīs pašvaldības budžets. Pašvaldību budžetā attīstības daļas šodien nav, jo attīstība tiek veikta uz kredīta. Mūs gaida ļoti smags kopīgs darbs. Mēs savu viedokli Finansu ministrijai varam pierādīt tikai ar cipariem un skaitļiem. Jārisina arī citas problēmas, kas pastāv paralēli nodokļu finansējuma problēmām, piemēram, garantētais iztikas minimums, kas no sociālas problēmas pārvērties par finansu problēmu. Arī izglītības jautājumu risināšana saistīta ar finansējumu, tāpēc nākamā gada budžeta pieņemšana būs sarežģīta.

Runājot par pašvaldību tiesību garantijām, jāatzīmē, ka ar Saeimas un politiķu atbalstu izdevies panākt vēl trīs Eiropas vietējo pašvaldību hartas punktu ratificēšanu. Viens punkts jau tika realizēts, jo pirmo reizi likumā iestrādātas sociālās garantijas pašvaldību politiķiem. Paldies par atbalstu arī Jāņa Lagzdiņa vadītajai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai. Ir jādomā arī par pašvaldību darbinieku sociālajām garantijām, taču šo jautājumu pagaidām varam risināt arī ar koplīgumiem. Nav parakstīts tikai viens Eiropas vietējo pašvaldību hartas punkts par brīvu pieeju kapitāla tirgum, lai pašvaldībām būtu iespēja izmantot ne tikai valsts kases aizdevumus.

Pēc diskusijām Saeimā mums izdevās panākt pašvaldību tiesības apstrīdēt likumus Satversmes tiesā. Likuma pieņēmējiem tagad ar šo normu ir jārēķinās. Mehānisms vairāk domāts nevis izmantošanai, bet preventīviem pasākumiem, lai kļūdas netiktu pieļautas. Pēdējā lieta, kas šeit būtu jāmin, ir panāktās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka obligātu prasību aprēķināt visu normatīvo aktu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Diemžēl līdz šim tas bija tikai valsts budžets. Līdzīgas normas iestrādātas arī Ministru kabineta normatīvo aktu sagatavošanas prasībās. Tagad mūsu uzdevums ir panākt, lai šie aprēķini būtu precīzi un nebūtu tikai formāli, taču prasības ieviešana vērtējama atzinīgi.

Attīstās arī sarunu sistēma starp LPS, Saeimu un valdību. Laba sadarbība izveidojusies ar Saeimas komisijām, piedalāmies komisiju darbā un saņemam informāciju par Saeimā notiekošo. Šo sarunu sistēmu normatīvie akti nereglamentē, jo tā ir abpusēja labas gribas izpausme. Saeimā vienmēr tiek uzklausīts mūsu viedoklis un ir pat aicinājums to izteikt. Dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantots arī darbs frakcijās. Ietekme ir abpusēja, un sadarbība pilnveidojas, jo politiskās partijas ienāk arī pašvaldībās. Nesaskatu neko sliktu daudzpartiju politiskās sistēmas attīstībā. Pilnveidojušās arī LPS sarunas ar ministrijām, kā jūs dzirdējāt no labklājības ministra A.Požarnova kunga teiktā. LPS mēģina nošķirt divu sarunu veidus: politiskās un tehniskās jeb nepolitiskās sarunas. Esam sapratuši, ka sarunu ar valsts sekretāriem līmenī nav nepieciešams risināt politiskus jautājumus, jo šie jautājumi tiek apspriesti sarunās ar ministriem. Šāda prakse izveidojusies pēc sarunām ar Finansu ministriju, un šo pieredzi pārņemam sarunās ar citu ministriju pārstāvjiem. LPS regulāri piedalās valsts sekretāru sanāksmēs, kas nodrošina informācijas saņemšanu. Valsts pārvaldē LPS tiek uztverta kā nopietns sarunu partneris, bieži vien pat piedēvējot mums nevis sabiedriskas organizācijas, bet gan ministrijas raksturu un funkcijas. LPS nešķiro veicamos darbus, ja vien tas nepieciešams Latvijas pašvaldībām. LPS pārstāvji piedalās arī MK Komitejas sēdēs un MK sēdēs, izņemot MK sēdes, kurās tiek skatītas MK lietas. Ir izdevies sarunās ievērot regulāru protokolu procedūru. Tagad gan Saeima, gan valdība zina, ka reizē ar valsts budžeta likumprojektu jāizskata ikgadējais sarunu protokols, kurā ir dažādi viedokļi, kas tiek aizstāvēti Saeimas komisijās, Saeimas frakcijās līdz pat balsojumam 2. lasījumā. Sistēma ir iedzīvināta un, domājams, nes labumu visām iesaistītajām pusēm.

Jāmin arī LPS līdzdalība starptautiskās organizācijās. Pavisam nesen Rīgā notika starptautiska mēroga konference par pašvaldības lomu 21.gadsimtā, kas tika rīkota arī Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros. Saņēmām rekomendācijas par pašvaldību hartas ievērošanu, un dažas izmaiņas tika izdarītas arī likumā "Par pašvaldībām", precizējot pašvaldību vietu un lomu. Ņemot vērā to, ka pašvaldību loma Satversmē vēl nav nostiprināta, izmaiņas likumā ir būtiskas. LPS sadarbojas arī ar Eiropas un pasaules pašvaldību asociācijām, notiek informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības reģionu komiteju, kas ir vienīgā pašvaldību organizācija ES ietvaros. Nesen notika konference par virzību uz ES, un bija interesanti ieklausīties citu kandidātvalstu pieredzē par grūtībām ceļā uz ES. LPS aktīvi sadarbojas ar citu valstu pašvaldību asociācijām. Šā gada rudenī Rīgā notiks starptautiska konference, kas tiks rīkota, pateicoties mūsu darbībai Baltijas jūras valstu starpreģionālā konferencē. Konference ir politiski nozīmīga, tāpēc tā tiks organizēta ar Rīgas domes un starptautisku atbalstu. Arī "Logon" projekts un citi, kuros iesaistās Latvijas pašvaldības, pierāda to gatavību integrācijai.

Kā pārskata periodā tika veicināta pašvaldību attīstība? LPS ir atbalstījusi pašvaldību sadarbības apvienību veidošanos. Izveidotās veiksmīgi darbojas, un pašvaldībām ir iespējas pašvaldību sadarbību pilnveidot. Arī likumdevējs, runājot par reformu, ir pielīdzinājis pašvaldību apvienošanos sadarbībai. Nepiekrītu tiem, kuri atbalsta sadarbības formas izslēgšanu no likuma. Paldies Saeimas deputātiem un atbildīgajai komisijai, ko mums izdevās pirmsvēlēšanu laikā pārliecināt, precizējot sadarbības lomu un formu. Tagad ir iespējams izvēlēties, vai apvienoties vai sadarboties. Un iespējams, ka tie, kuri sadarbojas, apvienosies nākotnē, jo mēs nevaram prognozēt, kā attīstīsies notikumi. Ja katra no šīm formām dod labumu pašvaldībai un cilvēkiem, tad tās ir pieņemamas.

LPS atbalstīja plānošanas reģionus, kaut tas nebija vienkārši, jo bija grūtības ar plānošanas reģionu izveidi Kurzemē un Vidzemē. Paldies kurzemniekiem, kas spēja pārvarēt pastāvošās pretrunas un vienoties par vienu plānošanas reģionu, jo es vienmēr ticēju, ka to var izdarīt. Šobrīd Latvijā ir izveidoti visi plānošanas reģioni, tāpēc neviens nevar teikt, ka pašvaldības nespēj savā starpā vienoties un kādam no augšas tas būtu jāizdara jūsu vietā. Plānošanas reģioni arvien plašāk tiek iesaistīti attīstības plānu izstrādē, gan arī izveidotas reģionu attīstības aģentūras. Tas, ka šogad izdevās 50 tūkstošus latu novirzīt katra plānošanas reģiona aģentūras darba pilnveidošanai, ir būtisks ieguldījums profesionālāka darba un partneru nodrošināšanai. Protams, plānošanas reģioni un reģionālās attīstības aģentūras tiek uztverti kā konkurenti, bet ir jāsaprot, ka reģioniem ir jābūt spējīgiem strādāt, jo attīstība nav atkarīga no atrašanās vietas, bet gan no cilvēku izglītības, kas konkrētajā vietā strādā. Bieži vien tas tā arī tiek tulkots — Rīgā strādājošais ir gudrāks par jebkur citur strādājošo. Mēs atbalstīsim reģionu attīstību. Tika mainīti akcenti arī Reģionālās attīstības padomē, kurā LPS ir tikai viena vieta, un man ir tas gods LPS šajā institūcijā pārstāvēt. Mums izdevās pēdējā sēdē izvirzīt jautājumu par statistiskajiem reģioniem, kas katrai valstij ir atšķirīgi. ES tie netiek reglamentēti. Līdz šim ir pastāvējis aktuāls jautājums, vai Latvijas izvēlētais statistikas reģionu modelis, kas nākotnē būs atkarīgs no resursiem un to izmantošanas, ir labs. Līdzīgas nozīmes jautājums ir arī par investīciju skatījumu no reģionālās attīstības viedokļa vai savietošanu pa sektoriem.

Pieskaroties otrajam jautājumu lokam par problēmām un risinājumiem, gribēju runāt par vietējo pašvaldību reformu, lai arī par to ir ļoti daudz diskutēts. Visā Latvijas teritorijā ir veikta izpēte, kuras kvalitāte kādam var nepatikt, bet tā bija atkarīga gan no izpildītājiem, gan mums pašiem. Izpētes rezultātā noskaidrots gan iedzīvotāju, gan pašvaldību viedoklis. Likums paredzēja divus dažādus brīvprātīgas reformas ceļus — apvienošanos un sadarbību, turklāt jāņem vērā, ka likums bija kompromiss un tika pieņemts sarežģītos politiskos apstākļos. Laiks, kas tika atvēlēts brīvprātīgai reformai, manuprāt, bija pārāk īss, kaut jāņem vērā, ka Latvijā mēs visu mēģinām izdarīt pēc iespējas ātri. Ir saprotams, ka mēs visi vēlamies dzīvot labāk — gan tie, kas ir reformas atbalstītāji, gan tie, kas reformas noliedz. Tikai katrs saskata atšķirīgu ceļu, pa kuru nonākt pie labākas dzīves: vieni atzīst, ka nevajag sagraut visu veco, nezinot, kas nāks tā vietā. Otri uzskata, ka, izveidojot ko jaunu, sāksies labāka dzīve. Ne vieniem, ne otriem nav pilnīga taisnība, un īstais ceļš meklējams kaut kur pa vidu.

Reforma notiek. Manuprāt, neveiksmīgi izvēlēts likuma nosaukums "Administratīvi teritoriālās reformas likums", jo to vajadzētu nosaukt par attīstības likumu. Reforma nozīmē kaut ko izdarīt, lai tas būtu izdarīts, taču būtība un mērķis ir attīstībā. Galvenais reformas kavēklis ir niecīgie līdzekļi, jo reformu neviens negrib atbalstīt, un lielākais saņemtais atbalsts ir publiskas uzstāšanās no tribīnes ar saukli: jā, tā vajag darīt! Netiek piešķirti ne intelektuālie, ne materiālie resursi, taču tiek prasīta rīcība. Bez ieguldījumiem tiek darīts tik, cik iespējams.

Reformas priekšnoteikums ir lauku ceļu un informātikas programmu ieviešana, valstij ir jāveido pašvaldībām labvēlīgāka politika, lai pašvaldībās rastos ieņēmumi un tās netiktu iedalītas saņēmējos un donoros. Finansu izlīdzināšana pastāvēs vienmēr, tikai atšķirības starp pašvaldībām ir salīdzinoši lielas, kas ir viens no būtiskākajiem apstākļiem, kurš neļauj pašvaldībām riskēt un īstenot reformas, nezinot, kas mūs sagaida. Ja nav lauku ceļu, infrastruktūras un informātikas programmu, jebkuras reformas būs neveiksmīgas. Ir izskanējuši pārmetumi, ka LPS nespēj paust savu nostāju, bet mēs gaidījām jūsu viedokļus un šo kongresu, jo LPS viedoklis ir mūsu biedru viedoklis. Sagatavotajā rezolūcijā viedoklis ir pausts, taču nav atbalstāma pēdējā laikā diskusijās pieļautā pilsētu un pagastu pretnostatīšana.

Mūsu juridiskais aizsegs ir Eiropas hartā paredzētā iedzīvotāju un pašvaldību viedokļu ievērošana. Reforma nedrīkst notikt, neuzklausot pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus. Veiksmīgas reformas priekšnoteikums ir finansu decentralizācija. Jāmaina valsts budžeta veidošanas principi, palielinot pašvaldību daļu valsts kopbudžetā. Pašvaldībām tiek izteikti pārmetumi par funkciju neizpildi, bet pašvaldību līdzekļu apjoms no viņu īpatsvara budžetā pēdējo gadu laikā samazināts no 25 līdz 15 procentiem. Vajadzētu redzēt, kā kāda ministrija līdzīgā situācijā tiktu galā ar savām funkcijām. Bīstamākais ir nekorektu metožu un paņēmienu lietošana, taču ir jāatceras, ka visi dzīvojam vienā valstī un vēlamies labklājību. Runājot par ATR likumu, jāpauž bažas, ka likuma prasības netiks pildītas. Valdība nav izpildījusi likumā noteikto termiņu reģionālo pašvaldību izveidei, ko likumdevējs bija uzdevis. Saeimai vajadzētu ar valdību apspriest, kā nodrošināt likuma izpildi. Taču galīgais lēmums par reformu jāpieņem pašām pašvaldībām.

Runājot par reģionālo reformu, jāatzīst, ka panākums ir arī no daudzu valstsvīru mutes dzirdētais teiciens: bez stipriem reģioniem nebūs stipras valsts. Būtu labi, ja vārdi tiktu ietērpti darbos. LPS uzskata, ka reģionālās pašvaldības jāievēlē tiešās vēlēšanās, tām jānodod valsts funkcijas un jānosaka pastāvīgi finansu līdzekļi, ievērojot subsidiaritātes principu. Reģionālās pašvaldības nedrīkst ierobežot vietējo pašvaldību patstāvību vai samazināt vietējo pašvaldību finanses. Izveidojot lielas vietējās pašvaldības, neizdosies atrisināt visas problēmas, jo vietējai pašvaldībai ir vietējās pašvaldības funkcijas un nevar piespiest vietējo pašvaldību risināt reģionu problēmas. To pierāda arī esošo rajonu sistēmas pieredze, kur vietējās pašvaldības risina rajonu funkcijas. Reģionālo pašvaldību galvenajām funkcijām jābūt attīstības plānošanai un reģionāla mēroga publisko investīciju vadīšanai. Arī Polija, Čehija un Ungārija nonākušas pie līdzīgiem secinājumiem, jo pieredze rāda, ka nedrīkst jaukt vietējo pašvaldību un reģionālo pašvaldību funkcijas. Ir saprotams uztraukums, kas nāk kā sekas no pagātnes, kur vietējās pašvaldības bija pakļautas rajonam, taču jaunais pašvaldību modelis ir jābūvē uz atšķirīgiem principiem.

Atsevišķi gribu runāt par Eiropas Savienības fondu pieejamību. Ir jāizvēlas starp reģionālo un sektorālo attīstības plānošanu. Mums izdevās panākt 2000.gada "Phare" projekta naudas novirzīšanu diviem reģioniem — Latgalei un Zemgalei, taču diemžēl 2001.gada valdības pieeja ir sektorāla. Nākotne ir atkarīga no iespējas pierādīt, ka lēmums par līdzekļu piešķiršanu reģioniem ir bijis efektīvāks. LPS uzskata, ka līdzekļi ir jāvirza uz reģioniem, kaut ES ierēdņiem Latviju patīk skatīt kā vienu reģionu, vienu sarunu partneri. Jāizvērtē Latvijai labvēlīgākā situācija, jāļauj cilvēkiem reģionos lemt, jānostiprina plānošanas reģioni.

Aktuāla problēma ir krīze veselības aprūpē. Katra pašvaldība izjūt to, ka resursi ir nepietiekami, bet pašvaldības turpina dotēt medicīnu gan tieši, gan netieši. Neviens neveic uzskaiti, bet pašvaldības pērk iekārtas, atmaksā zāles, pakalpojumus, sedz slimnīcu parādus. No vienas puses, pašvaldībām ir jānodrošina pieejamība, bet, no otras puses — pašvaldības daļēji pilda valsts funkcijas. Slimnīcas pārvēršas par sociālās palīdzības iestādēm, bet tad vajadzētu to legalizēt un piešķirt finansējumu no sociālajai palīdzībai atvēlētās naudas, jo tā vairs nav veselības aprūpe. Veselības aprūpes situācija, manuprāt, ir kritiska. Vakar notikušajā domes sēdē apspriedām divus ceļus izejai no krīzes situācijas: pirmkārt, valsts varētu pārņemt veselības aprūpes funkcijas pilnā apmērā vai novirzīt finansējumu pašvaldībām, kas veselības aprūpes sistēmu mēģinās sakārtot.

Būtu jārunā arī par draudiem izglītības sistēmai. Skolotāju algas ir zemas. Pirmsskolas izglītības nodrošināšanā pašvaldības kārtējo reizi tika veikli "apmānītas", jo Izglītības likumā bija ierakstīts, ka pirmsskolas izglītība tiks finansēta no valsts, pašvaldības izveidoja izglītības iestādes, bet pēc tam norma no likuma tika izņemta, lai nebūtu jādod finansējums. Pašvaldības finansēja bērnudārzus no sava budžeta, un klāt nācis vēl viens pienākums. Manuprāt, vajadzētu atgriezties pie nosacījuma, ka pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības sastāvdaļa un finansējumam pedagogu algām jābūt nodrošinātam, kā noteica likums laikā, kad sistēma tika piedāvāta. Jāatzīst, ka ne tikai mazos pagastos, bet pat pilsētās skolas pārvēršas par sociālām iestādēm. Skola ir vienīgā vieta, kur bērns ir paēdis, saņem garīgu palīdzību bezizejas situācijā. Visu mūsu valstī notiekošo neizdarību sekas nekur nepazūd, kādam problēmas ir jārisina. Ja to nedara centrālā valdība, tad to dara pašvaldība.

Garantētā minimālā iztikas problēma arī ir aktuāls jautājums. Jūsu sagatavotie un LPS apkopotie aprēķini rāda, ka sistēmas ieviešanai nepieciešami 18 miljoni, bet Labklājības ministrija pēc matemātiskām korelācijas metodēm noteikusi, ka nepieciešami tikai deviņi miljoni. Sarunas būs ļoti grūtas, taču LPS uzskata, ka modeļa ieviešana būs viens no mēģinājumiem piespiest pašvaldības dotēt valsts funkciju. Tas ir arī jautājums par unifikāciju, jo arī labklājības ministrs uzrunā uzsvēra, ka pašvaldībās pabalstu bieži vien nesaņem tie, kuriem tas pienāktos. Neticu, ka, ieviešot vienotu sistēmu, problēma tiks atrisināta, jo cilvēki, kas pašvaldībās lemj par pabalstu sniegšanu, godprātīgi analizē katru līdzekļu piešķiršanas gadījumu. Ja sistēma tiks ieviesta, tā apdraudēs pašvaldību sociālās aprūpes sistēmu, jo visas kategorijas, kas šobrīd saņem palīdzību, saskaņā ar likumdošanu tiks no tās nošķirtas. Izmaiņas drīkstētu ieviest tikai tad, kad abas puses būtu apmierinātas ar atrasto kompromisa variantu.

Runājot par infrastruktūru, jāatzīst, ka līdzekļi ceļiem pēdējos gados ir katastrofāli samazinājušies, turklāt lauku ceļi zaudēja visvairāk, jo, pārskatot līdzekļu sadali starp pilsētām un laukiem, bija mēģinājums palīdzēt pilsētām, lauku ceļiem solot Lauku ceļu programmas ieviešanu. Lauku ceļu programma tika apturēta, un tagad redzams, ka lauki ir zaudējuši divas reizes. Jāmin arī informatizācijas problēmas un pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā. Grozījumi aizstāv iedzīvotājus, nosakot iespēju brīvi izvēlēties apkures sistēmu. Tikai grūti pateikt, kas atbildēs par pašvaldību paņemtajiem kredītiem centralizētajai siltumapgādei. Skatīsimies, kurš investors piedalīsies Jelgavas, Liepājas vai jebkuras citas vietas siltumtīklu atjaunošanā, pirkšanā, jo centralizētā siltumapgādes sistēma ir apdraudēta. LPS ieteica likumā iekļaut tiesības izvēlēties siltumapgādes veidu atbilstoši pašvaldību saistošiem noteikumiem, kas var būt atkarīgi no cilvēka dzīvesvietas centralizētajā vai atsevišķā siltumapgādes zonā. Neesmu redzējis, ka brīva izvēle arī kaimiņvalstīs un Eiropas valstīs būtu atļauta. Citās valstīs runā par to, kā izveidot centralizēto sistēmu, kam zināmos apstākļos ir dažādas priekšrocības. Apspriežot teritoriālās attīstības plānus, tiek noteiktas apdzīvoto vietu zonas, un katra pieņem savus spēles noteikumus. Latvijā pieņemtais likums atgādina situāciju, kur katrs, kam ir automašīna, varēs pārvietoties, kā un kur viņš vēlas. Sekas vēl nav apzinātas, taču nevajag tikai demagoģiski paziņot, ka ierobežojums pārkāpj cilvēka tiesības brīvi izvēlēties. Sabiedrībā dzīvojot, ir jāievēro zināmi noteikumi.

Par attīstības virzieniem un LPS ieguvumiem. Galvenais ieguvums ir LPS mītne īpašumā, izpildot kongresa lēmumu. Saeimas balsojums norāda uz zināmu uzticību pašvaldību sistēmai. Nākotnē mēģināsim vēl vairāk ievērot visu pašvaldību veidu intereses, kas ir atkarīgs no jums un jaunās LPS vadības. Paldies pašvaldību cilvēkiem par izpratni un iedziļināšanos, spējot pārvarēt pretrunas līdz šim apspriestajos un pieņemtajos lēmumos, jo katrs, protams, aizstāv savas intereses, bet LPS mēģina tās apkopot. LPS tika izteikti pārmetumi par radikālas nostājas nepaušanu, taču LPS pārstāv pašvaldību kopīgo viedokli, kur radikāla pozīcija nav iespējama un ne vienmēr ir vajadzīga. Attīstīsim LPS iekšējo struktūru, iesaistot jaunus cilvēkus, kas sākuši strādāt pašvaldībās un ienesīs arī LPS attīstībā jaunas vēsmas. Ja izdosies apvienot iepriekšējo vecāko vadītāju pieredzi ar jauno cilvēku idejām un domām, izveidosies ļoti labs modelis. LPS pamatlozungs turpmākajā darbā būs pašvaldību demokrātijas aizsardzība.

Joprojām aktuāls ir jautājums par funkciju sadali starp valsti, reģioniem un vietējām pašvaldībām, jāpanāk finansu decentralizācija, jāattīsta pašvaldību sadarbība gan vietējā, gan nacionālā līmenī, gan starptautiskā mērogā un jāpanāk pašvaldību konstitucionālās garantijas, par ko runāsim, kamēr Satversmē tiks iekļauta nodaļa vai pants par pašvaldībām.

Nobeigumā gribētu teikt: ja Latvijā visi sapratīs, ka bez stiprām pašvaldībām nebūs stipras valsts, tad viss izdosies.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā