Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Lai mūsu sarunas vienmēr būtu konstruktīvas

Uzruna Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongresā Jūrmalā 2001.gada 18.maijā

Man ir liels gods sveikt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresa delegātus. Patīkami redzēt zālē daudzas pazīstamas sejas, bijušos kolēģus, ar kuriem kopā darbojos, kad strādāju Rīgas pilsētas pašvaldībā, gan citos laikos. Jūsu darbu vēlētāji ir novērtējuši un izteikuši jums atzinību, ievēlot nākamajā sasaukumā. Man ir prieks sveikt arī jaunos pašvaldību līderus, kuriem šis ir pirmais pašvaldību kongress. Ir likumsakarīgi, ka valsts pārvaldē ienāk jauni cilvēki ar jaunām idejām, jaunām atziņām. Esmu pārliecināts, ka Pašvaldību savienībai tas dos jaunu impulsu sekmīgam tālākam darbam un sadarbībai ar centrālo varu.

Zinu, cik grūti reizēm ir panākt vienošanos starp pašvaldībām un centrālo varu. Arī pašvaldības ir atšķirīgas, jo vienas intereses ir pilsētām, citas — pagastiem, vienas — donoru pašvaldībām, citas — tām, kas donoru naudu saņem. LPS ir tā organizācija, kas vispirms saskaņo pašvaldību atšķirīgās intereses un pēc tam, pārstāvot visas pašvaldības, to vārdā runā ar valdību. Es zinu, ka LPS nekad nav bijis valdībai ērts sarunu partneris. Zinu arī to, ka ar LPS vienmēr bijis iespējams konstruktīvi atrisināt jebkuru problēmu. Par to jāsaka paldies Andrim Jaunsleinim un viņa komandai, kas šo darbu veica iepriekšējā sasaukuma laikā. Gribu teikt, ka A. Jaunsleinis pārstāv pašvaldību pozīciju, bet vienmēr ir bijis gatavs nākt pretī valdībai pozitīva risinājuma vārdā. Es ceru, ka arī nākamos četrus gadus viņš būs LPS priekšsēdētājs un valdības galvenais partneris sarunās. Kā labas gribas žestu turpmākai sadarbībai ar LPS lūdzu uztvert arī LPS nodoto ēku Mazā Pils ielā 1. Strādājiet tur, godājamie LPS vadītāji un pašvaldību cilvēki! Ja pierādīsit, ka valsts un visas sabiedrības interesēs jums vēl kas ir nepieciešams, dosim arī to, spējiet tikai apsaimniekot!

Izmantojot šo unikālo iespēju, gribētu minēt trīs ļoti nopietnus jautājumus. Pirmkārt, gribu aicināt pašvaldības līdzdarboties administratīvi teritoriālās reformas apspriešanā.

Likums par reformu pieņemts jau pirms krietna laika, un šobrīd vairs nestrīdamies par to — būt reformai vai ne. Vairs nerunājam par reformas nepieciešamību, taču jābeidz diskusija par pašvaldību lielumu un reformas tempu. Diskutējot atcerēsimies, ka mūsu kaimiņi to jau ir veiksmīgi izdarījuši, kamēr mēs nepilnus astoņus gadus par to tikai runājam un strīdamies. Manuprāt, vairāku reformas projektu variantu esamība ir tieši tas, kā visu laiku pietrūcis pragmatiskam darbam. Iepriekš tika pieņemts lēmums par pašvaldību palielināšanu, taču tajā pašā laikā jautājums par to, kā apvienoties, tika atstāts pašvaldību ziņā — apvienojieties, ar ko gribat un kā mākat. Tagad valdība pēc izpētes darbu veikšanas ir piedāvājusi skaidru vīziju, kā tā redz teritoriālo reformu. Jūs varat iebilst, varat ieteikt citus konkrētus risinājumus, iesakot mainīt robežas. Ja varat pamatot, ka nepieciešamas, piemēram, 97 pašvaldības, tad lai būtu 97. Ja varat pierādīt, ka vajag 110 vai 130, varam par to diskutēt. Taču nevajadzētu tikai destruktīvi teikt: "Piedāvātie varianti nekam neder, bet, kas derētu, nezinu un nemāku pateikt!"

Protams, plašākas diskusijas nepieciešamas par daudziem reformas kontekstā risināmiem jautājumiem, piemēram, par problēmām, ko radīs jaunā dzīvesvietas reģistrācijas sistēma vai vecās pierakstu sistēmas atcelšana. Jārisina arī reģionālās attīstības jautājumi, kas skar vairāku pašvaldību intereses. Jādomā par to, kā sabalansēt mehānismu, kas iestrādāts pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbību regulējošajā likumā. Protams, jāņem vērā, ka neviena donorpašvaldība nevēlas maksāt fondā vairāk, taču saņēmēji vienmēr vēlas, lai summa būtu lielāka. Gribētu teikt, ka diskutabls jautājums pašvaldību patstāvības palielināšanai ir arī pagaidām mazizplatītā prakse, kad pašvaldība pati iekasē iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pašvaldību reformas kontekstā arī šī problēma ir jārisina. Konceptuāli valdībai nevarētu būt nekādu iebildumu pret pašvaldību ienākuma nodokļa administrēšanu, kas tādējādi likvidētu likumā paredzēto "aizkavēšanos", proti, likumā 2001.gada budžets faktiski veidots pēc 1999.gada datiem. Vajadzētu saņemt budžetu atbilstoši katras pašvaldības ekonomiskajai attīstībai.

Otrkārt, aicinu jūs uz sadarbību jautājumos, kas skar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES). Daudzām pašvaldībām ES valstīs ir sadarbības partneri. Jūs zināt atbildes uz daudziem jautājumiem. Jūs, pašvaldību vadītāji, ar savu autoritāti varat ietekmēt sabiedrībā notiekošos procesus. Tāpēc lūdzu jūs iesaistīties diskusijā par iestāšanos ES, kā arī aktīvāk piedalīties ES programmās. Pašvaldībām ir iespēja piesaistīt ES sadarbības programmas, piemēram, "Kultūra 2000", "Socrates", "Leonardo da Vinci" un citu programmu līdzekļus. Ja projekti ir kvalitatīvi, finansējumu iespējams saņemt bez valdības starpniecības. Jāatzīst, ka pašlaik gan ES birokrātijas, gan mūsu vainas dēļ ne viss iet gludi ar pirmsstrukturālo fondu izmantošanu. Tas mani neapmierina, tāpēc valdībā šo jautājumu esam skatījuši un mēģināsim optimizēt esošo sistēmu. Taču arī pašvaldībām vajadzētu palīdzēt jautājumu risināt. Cik man zināms, iepriekšējā sasaukumā daudzas pašvaldības kļuvušas par reģionālo attīstības aģentūru struktūru dalībniecēm. Valdība, saskaņojot šo jautājumu ar LPS, šā gada budžetā paredzējusi 50 tūkstošu latu lielu dotāciju institucionālās kapacitātes paaugstināšanai, lai tās varētu rakstīt projektus un iemācītos to darīt kvalitatīvi. Šis jautājums šobrīd ir viens no galvenajiem. Izskatās, ka mums varētu rasties grūtības ar ES pirmsstrukturālo iestāšanās fondu līdzekļu apguvi. Rēķinoties ar iestāšanos ES, naudas apjoms, kas šobrīd ir apmēram 100 miljoni eiro gadā, pieaugs 4 līdz 6 reizes, šajā institūcijā iestājoties. Ir jābūt kapacitātei, lai mēs spētu sagatavot projektus un pilnvērtīgi izmantotu savas iespējas, lai tie būtu saskaņā ar noteiktajām vadlīnijām, pēc kurām tiek pieņemti pozitīvi lēmumi Briselē.

Treškārt, vēlos aicināt pašvaldības nopietnāk pievērsties pašvaldību darba kvalitātei, gan sagatavojot, gan pieņemot lēmumus. Aicinu domāt par pašvaldību darbinieku kompetenci. Domāju, jūs man piekritīsit — ja īsajā laika posmā pēc vēlēšanām atbildīgajam ministram Jānim Krūmiņam ir nācies atcelt 124 pašvaldību pieņemtos lēmumus, kas ir nelikumīgi vai kaut kādā veidā pārkāpj tās vai citas tiesības, tad kaut kas nav īsti kārtībā ar jūsu darbinieku kompetenci. Kompetences jautājums ir saistīts ar to, ko teicu iepriekš — ar mūsu gatavību strādāt ar ES un tās pirmsiestāšanās ekonomiskajiem instrumentiem.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka valdība turpinās uzlabot sadarbību ar pašvaldībām. Mēs turpināsim palīdzēt pašvaldībām risināt gan skolu renovācijas, gan veselības aprūpes jautājumus, gan domāsim par to, lai reģionālās attīstības fonds, ar kura palīdzību var izlīdzināt attīstības iespējas dažādās pašvaldībās, precīzi strādātu. Domāsim par jautājumiem, kas ietverti jūsu sagatavotajās rezolūcijās, ar to es domāju gan Lauku ceļu attīstības programmu, kurai šī gada valsts budžetā ir tikai nedaudz vairāk kā 4 miljoni latu, gan arī iespējas pieņemt lēmumu par akcīzes nodokļa proporcijas pārdali 2002. gada budžetā. Par to nopietni runāsim, sastādot 2002. gada budžetu. Gribētu pieminēt, ka rūpējamies, lai Latvija būtu gatava lielajai revolūcijai, ko saucam par informatīvo revolūciju. "Lattelekom" direktoru padomei un pašai organizācijai ir uzdots nodrošināt līdz 2002.gada sākumam visās pašvaldību skolās un publiskajās bibliotēkās pieslēgumu digitālam informācijas pārraides tīklam. Tas varētu nozīmēt to, ka iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāsts varētu kļūt plašāks un daudzveidīgāks un jebkurš jauns cilvēks, kas vēlas sevi realizēt ar moderno tehnoloģiju palīdzību, varēs to arī izdarīt. Tas ir nopietns uzdevums valsts uzņēmumam "Lattelekom". Jāatceras, ka nākamā gada 14. janvārī beigsies "Lattelekom" privatizācijas līgumā paredzētais termiņš, ar kuru tā laika privatizētāji "Tilts Communications" uzņēmās bezierunu saistības astoņu gadu laikā digitalizēt visu Latviju. Skolu, pašvaldību un bibliotēku publiskais savienojums varētu būt pirmais solis digitalizācijas programmas ieviešanā un reizē arī nozīmīgs solis Latvijas tālākās attīstības nodrošināšanā. Esmu pārliecināts, ka sadarbība arī turpmāk būs konstruktīva. Meklējot kompromisus, būs daudz strīdu un dažādu pārrunu. Tāpēc novēlu kongresam konstruktīvas debates, ražīgu darbu un saskaņotus lēmumus.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā