Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš:

Lai uzklausītu, saprastu un rosinātu katru

Uzruna Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongresā Jūrmalā 2001.gada 18.maijā

Iepriekšējā Pašvaldību savienības kongresā es Pašvaldību savienības priekšsēdim uzdāvināju lāpstu kā simbolu nelielu pagastu sakārtošanai, bet tagad – administratīvi teritoriālās reformas jaunā projekta gaisotnē arī man būs problēmas, jo dāvanai būs jāmeklē ekskavators lielajiem novadiem.

Taču šodien nerunāšu par administratīvi teritoriālo reformu. Man un Pašvaldību savienībai ir atšķirīgs viedoklis par reformas termiņiem un metodēm, toties izpratne par pašvaldību vietu un lomu nākotnē mums ir līdzīga, ja ne vienāda.

Kāds sabiedrisko attiecību psihologs man teica: "Nekad neej pie augstākām varām prasīt naudu savu problēmu risināšanai, bet ej un pārdod šīm varām vēlamo nākotni un savu ieguldījumu šajā nākotnē." Šāda pieeja ir ļoti svarīga pašvaldību attiecībās ar valsti. Atzīstu, ka iepriekšējo valdību attieksme pret pašvaldībām nav bijusi īpaši labvēlīga. Pašvaldībām ir nodotas ļoti daudzas funkcijas bez pienācīga finansējuma. Es ceru, ka mūsu valdība tāda nav. Esmu optimists, taču valdības uzdevumi arvien pieaug, bet naudas tuvākajā nākotnē vairāk nebūs. Gandrīz visas ministrijas un vairāku ministriju galvenie ierēdņi atbalsta 33 novadu koncepciju.

Sagatavojot valsts pārvaldes institucionālās iekārtas likumu, bija virkne politiķu, kas apgalvoja, ka pašvaldības ir izpildvaras sastāvdaļa un tās vajag pakļaut Ministru kabinetam. Es šādu viedokli neatbalstu. Mūsu politiķi ir diezgan piesardzīgi varas decentralizācijas jautājumos. Bet vai pašvaldības šodien var pārliecinoši teikt, ka apzinās savu sūtību un spēs rūpēties par iedzīvotāju vajadzībām labāk, nekā to dara centrālā vara? Domāju, ka ir svarīgi cīnīties ne tikai par pašvaldību tiesībām un finansējumu, bet arī par savas administratīvās spējas un iespēju stiprināšanu, par pašvaldību iekšējā kopprodukta palielināšanu, lai nav tā, ka tas palielinās tikai tāpēc, ka cilvēki no lauku pašvaldībām aiziet projām.

Ko pašvaldības varētu "pārdot" valdībai? Tās varētu būt spēcīgu juristu, ekonomistu un projektu vadītāju zināšanas, spēja piesaistīt lielas investīcijas un dažādu ārzemju fondu līdzekļus lieliem projektiem. Mums ir caurskatāmas, likumam atbilstošas finansu procedūras, vajadzētu parādīt pašvaldību iekšējās struktūras sakārtotību, katra santīma un eiro lietderīgu izmantošanu. Tā mēs publiski piedāvātu nevis savu vājumu, bet gan spēku — stipras pašvaldības, kas saka: es varu, nevis man tikai vajag!

Tomēr jāsaka arī daži kritiski vārdi. Tikai 208 pašvaldības, kas ir mazliet vairāk nekā viena trešā daļa no visām pašvaldībām, ir pareizi sastādījušas finansu pārskatus par 2000. gadu. Rajonu autoceļu fondos uz 2001.gada 1.aprīli ir 2,6 miljoni dotāciju uzkrājuma, pie kam 1,6 miljoni latu ir palikuši pāri no pagājušā gada. Šeit ir divi jautājumi: vai mēs gatavojamies lielākiem projektiem, un — dod, Dievs, ka tā. Bet varbūt nespējam šo naudu apgūt, jo neprotam pareizi uzrakstīt šos projektus… Pēc jūsu reakcijas secinu, ka mēs gatavojamies lielākiem projektiem.

Kāds ir pats svarīgākais solis pašvaldību veiksmīgai sadarbībai ar valdību? Jūs zināt manu atbildi, tā ir minēta arī tajā projektā, par kuru es nerunāšu. Bet no LPS kongresa es gribētu sagaidīt ne tikai mani un valdību kritizējošas rezolūcijas. Es gribētu redzēt pašvaldību attīstības programmu ar skaidri formulētu misiju.

Noslēgumā, nedaudz pārfrazējot, citēšu 18. gadsimta filozofu Johanu Gotlību Herderu, kurš, runājot par pašvaldībām, ir teicis: "Pašvaldību varai ir jābūt saprāta acīm, taisnīguma ausīm, lai uzklausītu, un labestīgai sirdij. Tad tā sapratīs savu iedzīvotāju, modinās un rosinās līdzdarboties ikvienu." Mana sirdsapziņa pret Latvijas laukiem un arī pret jums ir tīra. Varbūt tas skan mazliet patētiski, bet tā nu tas ir. Veiksmīgu darbu kongresā!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā