Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojums

Par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu

Valsts ārējais parāds veidojas no ārvalstu aizņēmumiem un valdības izsniegtajām garantijām kredītu lietotājiem. Valdības ārvalstu aizņēmumi uz 1996.gada 1.janvāri bija Ls 216,26 milj., bet izsniegtās valdības garantijas — Ls 14,70 milj. Kopējais valsts ārējais parāds bija Ls 230,96 milj. Salīdzinot ar 1995.gada 1.janvāri, tas palielinājies par Ls 35,46 milj.

Latvijas valsts ārējo parādu veido:

1. SIA “Lata International” izsniegtā aizdevuma parāds Ls 11,76 milj. Aizdevums izsniegts 1992.gadā graudu un lauksaimniecības tehnikas iegādei. SIA “Lata International” ir bankrotējusi un uzskatāma par bezcerīgu parādnieci. Tās parādus maksā un arī turpmāk maksās Latvijas valdība. No valsts līdzekļiem par šī kredīta apkalpošanu līdz 1996.gada 1.janvārim samaksāti Ls 7,61 milj., t.sk. 1995.gadā — Ls 0,955 milj.

2. G-24 valstu un Starptautiskā valūtas fonda STF-1, STF-2 aizdevuma parāds — Ls 77,68 milj. Šīs grupas kredīti paredzēti maksājumu bilances (importa) finansēšanai, enerģijas, izejvielu, iekārtu un tehnoloģijas iegādei pasaules tirgū. To īpatnība ir tāda, ka pamatsummas ārvalstu kreditoriem jāatmaksā galvenokārt viena gada laikā, t.i., 2000.gadā.

3. Starptautiskā valūtas fonda aizdevums (SVF Stand by-1, Stand by-2), ko saņēma Latvijas Banka nacionālās valūtas stabilizēšanai. Latvijas Banka, noslēdzot līgumu ar Latvijas Republikas Finansu ministriju 1995.gada 28.jūnijā, piešķīra tai tiesības viena gada laikā rīkoties ar aizdevuma līdzekļiem Ls 2,51 milj. īslaicīgu valdības budžeta deficīta problēmu atrisināšanai. Finansu ministrija kredītu izsniedza pašvaldībām. Līdz 1995.gada beigām kredīta lietotāji atmaksājuši Ls 1,5 milj. SVF aizdevuma parāda atlikums uz 1996.gada 1.janvāri bija Ls 49,7 milj. Tas uzskatāms par drošu aizdevumu, un tā atdošana no Latvijas Bankas puses nerada šaubas.

4. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules banka) aizdevuma parāds — Ls 27,66 milj. Aizdevums izsniegts valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām to rehabilitācijai, lauksaimniecības attīstībai, privatizācijai un banku sistēmas attīstībai, vides aizsardzībai.

5. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aizdevuma parāds — Ls 12,69 milj. Aizdevums paredzēts un izsniegts enerģētikas sektora attīstībai.

6. Japānas Eksporta un importa bankas (JEXIM) aizdevuma parāds uz 1996.gada 1.janvāri ir Ls 13,12 milj. Lielākā daļa izsniegta valsts a/s “Latvijas gāze” — Ls 12,35 milj.

7. Vācijas kompānijas AEG aizdevuma parāds — Ls 2,69 milj. Tas izsniegts Nacionālās operas rekonstrukcijai. Kredīts tiek atmaksāts no valsts budžeta pa daļām, sākot ar 1992.gadu.

8. 1995.gadā saņemtais “Nomura International” aizdevums — Ls 20,96 milj., par kuru tika izlaistas valsts parādzīmes valsts budžeta deficīta segšanai. Ārvalstu aizdevējiem tas jāatmaksā divu gadu laikā, līdz 1997.gada 15.augustam.

9. Valdības izsniegtās garantijas — Ls 14,70 milj.

Kredīta līgumus ar ārvalstu kreditoriem LR valdības vārdā slēdz LR Finansu ministrija. Ārvalstu kredīti tiek piešķirti Latvijas Republikas valdībai un deponēti Latvijas Bankā. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Finansu ministrijas līgumu Latvijas Banka ir pilnvarota veikt Latvijas Republikas valdības finansu aģenta funkcijas.

Ārvalstu aizdevumu sadale notiek gan ar komercbanku starpniecību, gan bez komercbanku starpniecības (sadale atbilstoši valsts ieguldījumu programmai).

Ārvalstu aizdevumu sadalē iesaistītā komercbanka uzņemas pilnu atbildību par aizdevumu un aizdevuma procentu atmaksāšanu un atbild par to ar saviem aktīviem.

G-24 un STF-1, STF-2 kredītu sadale uz 1996.gada 1.janvāri:

— kredītu atlikums komercbankās ar to pilnām garantijām — Ls 24,60 milj., tai skaitā kredīts piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem — Ls 3,6 milj., valsts a/s “Latvenergo” — Ls 4,9 milj., kredīts zemniekiem – Ls 0,75 milj.;

— kredītu atlikums bankrotējušās komercbankās — Ls 18,88 milj.;

— kredītu atlikums komercbankās ar valsts garantijām — Ls 16,43 milj. Tikai ar valsts garantijām kredītu saņēmusi valsts a/s “Latvijas gāze” — Ls 7,5 milj.;

— Finansu ministrijas apkalpojamie kredīti — Ls 17,77 milj., tai skaitā no budžeta atmaksājamie — Ls 13,57 milj. No šīs summas lielākā daļa paredzēta valsts budžeta investīcijām — Ls 5,37 milj. un Iekšlietu ministrijai — Ls 4,82 milj. autotransporta un sakaru tehnikas iegādei. No valsts budžeta par valdībai piešķirtiem kredītiem līdz 2000.gadam būs jāatmaksā Ls 12,44 milj.

Pēc 1995.gada banku krīzes, bankrotējot Baltijas bankai, Depozītu bankai, AKB “Olimpija” un Alejas komercbankai, izveidojās situācija, ka tām izsniegtie kredīti par Ls 18,88 milj. zaudējuši banku garantijas. Saskaņā ar grozījumiem kredītiestāžu likuma 114.pantā (Noteikumi Nr.118, protokola Nr.20, 29.¤, 09.04.1996.) paredzēts, ka Finansu ministrijai kopīgi ar Latvijas Banku jālemj jautājums par kredītsaistību pārņemšanu no bankrotējušām bankām un par tranzītkredītu turpmākas apkalpošanas iespējām. Līdz 1996.gada 1.augustam ir pārņemtas kredītsaistības tikai no Alejas uz Talsu komercbankas. Bankrotējušo komercbanku neizdarītie kārtējie maksājumi par kredīta lietošanu 1995.gadā ir Ls 1,467 milj., tai skaitā procentu maksājumi — Ls 0,20 milj. Nav atmaksāti saņemtie aizdevumi Ls 1,88 milj., kam atmaksas termiņš bija 1996.gada pirmajā pusgadā. Līdz 1996.gada beigām beigsies lietošanas termiņš bankrotējušās komercbankās vēl par Ls 5,14 milj. izsniegtajiem kredītiem.

1995.gadā atmaksātās G-24 un STF-1, STF-2 aizdevumu pamatsummas — Ls 9,19 milj., tai skaitā no valsts budžeta līdzekļiem bankrotējušās SIA “Lears” vietā atmaksāti Ls 0,87 milj., bankrotējušās Siguldas komercbankas un Tautas bankas vietā atmaksāts zemniekiem izsniegtais kredīts Ls 0,018 milj., lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu bezcerīgie kredīti — Ls 0,102 milj. Procentos samaksāti Ls 5,40 milj., tai skaitā no valsts budžeta līdzekļiem — Ls 0,10 milj.

Par SRAB (Pasaules bankas), ERAB un JEXIM bankas mērķkredītu lietošanu atmaksātas pamatsummas Ls 1,548 milj., procentos samaksāti Ls 4,59 milj.

Finansu ministrija izveidojusi valdības garantēto ārvalstu aizdevumu un valdības sniegto garantiju rezerves fondu. Fonda līdzekļus veido papildprocentu maksājumi par uzņemto risku, soda naudas par nokavētiem maksājumiem, maksa par naudas rezervēšanu, kā arī procenti par fonda depozītu. Rezerves fonda līdzekļus izlieto procentu un pamatmaksājumiem gadījumos, ja kāds kredīta lietotājs nespēj veikt maksājumus vai kavē maksājumu izdarīšanu. No fonda veic samaksu par auditorfirmu pakalpojumiem, veic aizdevumu apkalpošanas izmaksas. Laikā no 1993.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 31.maijam garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fondā ieskaitīti USD 9,12 milj.

Fonda līdzekļi izlietoti:

— bankrotējušās SIA “Lears” kredīta atmaksai — USD 2,715 milj.;

— piena un gaļas pārstrādes uzņēmumu kredīta procentu atmaksai – USD 0,424 milj.;

— SIA “Latvijas kurināmais” un Latvijas attīstības aģentūras kredītu procentu atmaksai — USD 0,184 milj.;

— auditorfirmu veikto pārbaužu samaksai — USD 0,454 milj.

Kontroles funkcijas pār ārvalstu kredītu izlietošanu saskaņā ar kredītu izsniegšanas noteikumiem jāveic Finansu ministrijai.

Finansu ministrija izvēlējusies auditorfirmas, kurām jāveic regulāras pārbaudes pie kredītu lietotājiem, jānoskaidro to finansiāli ekonomiskais stāvoklis un saņemto kredītu atmaksas iespējas. Auditorfirmas “Interaudits”, “Invest — Rīga”, SIA “Grāmatvedis”, “Cooper & Lybrand” un “Price Waterhouse” līdz 1996.gada 1.jūlijam pārbaudījušas 69% no visas G-24 un STF kredītu lietotājiem izsniegtās kredītu kopsummas. Auditori par drošiem kredītiem, ko lietotāji atmaksās termiņā, atzinuši tikai 8% no pārbaudītajiem kredītiem. Auditori konstatēja, ka uz 1995.gada 1.janvāri biznesa plānos neparedzētiem mērķiem izlietotā summa bija Ls 13,8 milj. Pēc noteikumiem šādā veidā izmantotie līdzekļi kredīta lietotājiem jāatmaksā pirms termiņa. Uz 1996.gada 1.janvāri pirms termiņa atmaksāti tikai Ls 3,6 milj.

Pārbaudīts arī 81% SRAB (Pasaules banka), ERAB (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka) un JEXIM (Japānas Eksporta un importa banka) aizdevuma kredītu lietotāju. Par drošiem kredītiem, ko atmaksās termiņā, auditori atzinuši 16% no visiem pārbaudītajiem kredītiem.

Finansu ministrija par ārvalstu kredītu izlietošanas pārbaužu veikšanu no valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonda samaksājusi USD 454 243, t.sk. SIA “Invest–Rīga” — USD 111 264, valsts auditorkontroles firmai “Interaudits” — USD 201 829, SIA “Grāmatvedis” – USD 42 426, SIA “Cooper & Lybrand” — USD 60 910 un auditorfirmai “Price Waterhouse” – USD 37 814. Šī summa ir izlietota nelietderīgi, jo daudz auditu slēdzieni nedod pareizu priekšstatu par kredīta atdošanas iespējām, piemēram, 1995.gadā auditorfirma “Price Waterhouse” veikusi pārbaudi Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā, kas 1994.gada jūnijā saņēmusi SRAB (Pasaules banka) kredītus USD 3 850 962. Audita slēdziens ir pozitīvs — kredīts tiks atmaksāts paredzētajā termiņā, bet Valsts kontrole 1996.gada jūnijā izdarītajā pārbaudē konstatē, ka uzņēmums nevarēs saņemto kredītu atmaksāt paredzētajā termiņā. Neskaidrus atzinumus par kredīta atmaksas iespējām Finansu ministrijai iesniegušas auditorfirmas “Interaudits” un SIA “Invest–Rīga”.

Valsts kontrole laikā no 1994.gada līdz 1996.gadam veikusi vairākas revīzijas par kredītu lietotājiem piešķirto ārvalstu aizdevumu izlietošanu un atmaksas iespējām.

Pārbaudīti G-24 un STF kredītu lietotāji SIA “Lears”, SIA “Baltijas ķieģelis”, a/s “RAF”, SIA “Romas līnijas”, SIA “Doma”, SIA “Dane un Co”, SIA “Derma Pharm-Rīga”, 26 piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi, v/u “Latvijas agroķīmija” un citi.

No kredītu lietotājiem, kas saņēmuši SRAB (Pasaules bankas) aizdevuma kredītus, Valsts kontrole pārbaudījusi SIA “Bauskas klēts”, Olaines ķīmiski farmaceitisko rūpnīcu, SIA “Doma”, SIA “Latvijas cukurs”, v/u “Latvijas agroķīmija”.

Pārbaudīta arī SIA “Lata International”, kas saņēma Somijas, Kanādas un ASV aizdevumus, kā arī SRAB (Pasaules bankas) aizdevumus kopsummā par USD 38,0 milj.

Valsts kontroles revidenti konstatējuši sekojošus pārkāpumus.

Izsniegtie kredīti nav nodrošināti ar garantijām (SIA “Doma”, v/u “Latvijas agroķīmija”).

Bieži kredīta līdzekļi izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem (SIA “Bauskas klēts”, SIA “Baltijas ķieģelis”). SIA “Derma Pharm-Rīga” saņemtā kredīta daļu aizdevusi LKCS “Turība”, daļu privātpersonām, t.sk. firmas dibinātāja ģimenes locekļiem.

V/u “Latvijas agroķīmija” lielāko daļu G-24 kredīta pēc saņemšanas noguldījusi depozītos. Vairumā gadījumu gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi saņemto kredītu izmantojuši esošo parādu dzēšanai piegādātājiem, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nodokļu parādu samaksai, nevis uzņēmumu attīstībai, kā to paredzēja 1993.gada LR Ministru padomes lēmums Nr.179.

Ir kredīta lietotāji, kas pēc juridiskās adreses nav atrodami, kas izvairās sniegt Valsts ieņēmumu dienestam likumā paredzētos pārskatus (SIA “Dane un Co”, SIA “Romas līnijas”).

Pārbaudēs konstatēts, ka atsevišķās kredīta lietotāju firmās un sabiedrībās grāmatvedības uzskaite neatbilst likuma “Par grāmatvedību” prasībām. SIA “Derma Pharm-Rīga”, “Lata International” netika apkopoti finansiāli saimnieciskās darbības rezultāti, v/u “Latvijas agroķīmija” nekontrolēja līgumsaistību izpildi un svlaicīgi neveica savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ar rajona pakļautības valsts uzņēmumiem un sabiedrībām par kredīta izlietošanu.

Dažiem uzņēmumiem un sabiedrībām piešķirti vairāki ārvalstu kredīti (SIA “Doma”, LKCS “Turība”, v/u “Latvijas agroķīmija”, SIA “Romas līnijas”).

Vairākus ārvalstu aizdevumus valdības ārvalstu kredītu sadales komisija piešķīrusi nepamatoti. Ārvalstu kredītu sadales komisijas 1993., 1994.g. vadīja U.Osis, U.Vītoliņš, A.Bataraga.

SIA “Romas līnijas” saņēma divus kredītus. Pirmais aizdevums USD 1,5 milj. saņemts 1993.gada 17.novembrī (kredītu sadales komisiju vadīja U.Osis), netika pilnībā izlietots, un saņemtā kredīta līdzekļi tika izmantoti biznesa plānā neparedzētiem mērķiem. Pēc a/s “Parekss banka” pieprasījuma valdības ārvalstu kredītu sadales komisija (vadītājs U.Vītoliņš) 1994.gada 25.marta sēdē piešķīra SIA “Romas līnijas” jaunu kredītu USD 1,3 milj. no Starptautiska valūtas fonda STF-1 aizdevuma. Nepamatoti piešķirts kredīts SIA “Derma Pharm-Rīga” USD 200 000 (kredīta sadales komisiju vadīja U.Osis), ko firma saņēma 1994.gada februārī. Iesniegtais biznesa plāns bija nereāls, bez ekonomiskā pamatojuma kredīta atmaksas iespējai.Nelietderīga izrādījās kredīta piešķiršana SIA “Lears” USD 3,0 milj. dīzeļdegvielas iegādei pavasara lauku darbu veikšanai. Kredītu pieprasīja un piešķīra ar lielu nokavēšanos, kad zemnieki pavasara lauku darbus bija pabeiguši. Pirms kredīta piešķiršanas netika pārbaudīts SIA “Lears” finansiālais stāvoklis, netika ievākta informācija par tās dibinātājiem un to iepriekšējo darbību, kā rezultātā faktiski tika izkrāpti USD 900 000. SIA “Lears” bankrotēja, tās parādus jāatmaksā no valsts budžeta.

1995.gada aprīlī beidzās kredīta lietošanas termiņš piena un gaļas produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kas saņēmuši kredītu ar valsts garantijām. No saņemtajiem Ls 9,5 milj. atmaksāti Ls 5,2 milj.

Zemkopības ministrijā griezās LR Ministru kabinetā un Finansu ministrijā ar lūgumu termiņa pagarināšanai. 1995.gada 5.aprīlī ārvalstu aizdevumu izmantošanas koordinācijas komisija (komisijas vadītāja I.Sāmīte) nolēma pagarināt kredīta atmaksas termiņu uz 2 gadiem līdz 1997.gada aprīlim. Pieņemot lēmumu, Finansu ministrija neizvērtēja uzņēmumu iesniegtos dokumentus par atmaksas termiņa pagarināšanas nepieciešamību un lietderību un iespējas atmaksāt kredītus līdz pagarinājuma beigām. Kredīta termiņu pagarināja visiem 18 saistības neizpildījušajiem uzņēmumiem, t.sk. arī tiem, par kuriem bija negatīvi auditoru slēdzieni un to finansu pārskati liecināja par maksātnespēju. Arī šo uzņēmumu pārbaudēs Valsts kontrole atklājusi nelikumības.

1994.gada 20.oktobrī LR Finansu ministrija noslēdza līgumu ar v/u “Latvijas agroķīmija” par SRAB (Pasaules bankas) lauksaimniecības aizdevuma kredītu USD 4,58 milj. Līgumā netika norādīts garantētājs, nebija sastādīts biznesa plāns. Līgums noslēgts ar nokavēšanos — gadu pēc tam, kad Pasaules banka jau bija izsniegusi šo aizdevumu.

Valsts kontrole pārbaudēs konstatējusi, ka atsevišķas komercbankas izmantojušas daļu kredīta līdzekļu savām vajadzībām. SIA “Baltijas ķieģelis” 1993.gada 15.jūnijā piešķirto G-24 kredītu USD 500 000 no Baltijas Tranzītu bankas saņēma pēc 220 dienām. Savukārt komercbanka “Rīga-Bank” (a/s “Trasta komercbanka”) pēc 1993.gada 23.novembra noslēgtā kredītlīguma ar SIA “Doma” par USD 280 000 izsniedza tikai USD 179 168. Atlikušo kredīta daļu — USD 100 832 komercbanka izmantoja savām vajadzībām 697 dienas.

Par iepriekš minētajiem Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem Finansu ministrijā un Latvijas Bankā jau bija zināms no iepriekš veikto auditorfirmu pārbaužu rezultātiem, bet ne no Finansu ministrijas, ne no Latvijas Bankas puses netika veikti pasākumi, lai atgūtu nepamatoti saņemtos un nelikumīgi izmantotos kredītus.

Valsts kontrole konstatē:

1. Valsts ārējais parāds uz 1996.gada 1.janvāri ir Ls 230,96 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 216,26 milj.;

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 14,70 milj.

Valsts ārējais parāds gada laikā palielinājies par Ls 35,46 milj.

2. Līdz 1996.gada 1.janvārim ar ārvalstīm:

2.1. noslēgti līgumi un izsniegti galvojumi par Ls 361,70 milj,. t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 337,32 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 24,38 milj.;

2.2. saņemti ārvalstu aizdevumi Ls 245,40 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 228,70 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 16,70 milj.;

2.3. par noslēgtiem līgumiem vēl nav saņemti Ls 116,30 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 108,62 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 7,68 milj.

3. Komercbanku apkalpošanā uz 1996.gada 1.janvāri izsniegto ārvalstu kredītu atlikums bija Ls 41,04 milj., no kuriem Ls 24,60 milj. — ar pilnām komercbanku garantijām un Ls 16,44 milj. — ar valsts garantijām

4. Finansu ministrijas apkalpojamie kredīti — Ls 17,77 milj., t.sk. Ls 13,69 milj., ko paredzēts atmaksāt no valsts budžeta.

5. Bankrotējušās komercbankās kredītu atlikums — Ls 18,88 milj. Neatmaksātie kārtējie maksājumi 1995.gadā — Ls 1,46 milj. Neatmaksātie kredīti, kam lietošanas termiņš beidzas 1996.gada pirmajā pusgadā,— Ls 1,88 milj.

6. Auditorfirmas pārbaudījušas 75% visu izsniegto ārvalstu kredītu. Pārbaudēs konstatēts, ka līgumā noteiktajā laikā tiks atmaksāti 12% no pārbaudītajiem kredītiem.

7. Finansu ministrija pēc audita pārbaudēs konstatētajiem nopietniem ārvalstu kredītu izmantošanas noteikumu pārkāpumim no kredītu saņēmēja puses nav veikusi pasākumus, lai pārtrauktu kredītlīgumus un saņemtu atpakaļ nepamatoti izsniegtos un nelikumīgi izmantotos kredīta līdzekļus. Biznesa plāns neparedzētiem mērķiem izmantotie kredīti uz 1996.gada 1.janvāri ir Ls 13,8 milj., bet atmaksāts pirms termiņa — Ls 3,6 milj.

 8. Finansu ministrija un Latvijas Banka nepilda LR kredītiestāžu likuma 114.panta prasības par tranzītkredītu apkalpošanu. Bankrotējušo banku kredītsaistības nav nodotas citām bankām. Tās nav pārņēmusi arī Finansu ministrija, izņemot Alejas un Talsu komercbanku.

9. Valsts kontroles revidenti, veicot pārbaudes par ārvalstu kredītu līdzekļu izsniegšanu un izmantošanu, atklājuši nopietnus pārkāpumus.

9.1. Valdības ārvalstu aizņēmumu sadales komisija vairākos gadījumos nepamatoti piešķīrusi ārvalstu kredītus firmām un valsts uzņēmumiem.

9.2. Latvijas Banka nav veikusi kredītlīgumu izpildes kontroli un ir pieļāvusi, ka atsevišķas komercbankas, neievērojot līguma prasības par kredīta izsniegšanas termiņiem, savlaicīgi tos neizmaksāja lietotājiem, bet izmantoja savā saimnieciskajā darbībā, tā gūstot prettiesīgus ienākumus.

9.3. Finansu ministrija, noslēdzot līgumus ar kredīta lietotājiem (Pasaules bankas kredīti), nav pieprasījusi garantijas vai ķīlas.

9.4. Kredīta ņēmēji saņemtos kredīta līdzekļus izlietojuši biznesa plānos neparedzētiem mērķiem.

9.5. Finansu ministrijas izvēlētās auditorfirmas kredītpārbaužu slēdzienos ne vienmēr sniedz patiesu vērtējumu par kredīta atmaksas iespējām.

10. Pēc Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm nepamatoti izsniegtos un izlietotos kredīta līdzekļus Latvijas Bankā pirms termiņa atmaksājusi Parekss banka (SIA “Romas līnijas”) — USD 1,3 milj., Baltijas Tranzītu banka (“Baltijas ķieģelis”) — USD 0,5 milj., Latvijas kredītbanka (SIA “Dane & Co”) — USD 0,5 milj., SIA “Bauskas klēts” (Pasaules bankas kredīts) — USD 0,25 milj.

11. Parādu dzēšanai ārvalstu aizdevējiem pamatsummu un procentu maksājumos vidēji gadā jāatmaksā Ls 42,0 milj., bet 2000.gadā — Ls 93,0 milj.

Izvērtējot auditorpārbaužu rezultātus, redzams, ka bankrotējušo banku un maksātnespējīgo kredītņēmēju parādu dzēšanai no valsts līdzekļiem vidēji gadā būs jāatmaksā Ls 18,0 milj., bet 2000.gadā — Ls 40,0 milj.

Valsts kontrolieris R.Černajs