Konkurences padomes lēmums Nr.E02-31

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2010.gada 29.aprīlī (prot. Nr.14, 4.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Lieta Nr. p/09/05/12

Par Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumā Nr.E02-8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās" uzlikto tiesisko pienākumu neizpildi

Konkurences padome 24.03.2009. pieņēma lēmumu Nr.E02-8 par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesisko pienākumu un naudas soda uzlikšana daļā "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās" (turpmāk – Lēmums Nr.E02-8).

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.punktā Rīgas brīvostas pārvaldei (turpmāk – RBP), ostas kapteinim un citām Rīgas brīvostas amatpersonām tika uzlikti tiesiskie pienākumi:

"2.1. nekavējoties atļaut SIA "PKL flote" velkoņiem MARSS-1 un CASTOR uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Turpmāk, nosakot prasības, kādā velkoņi uzsāk sniegt pakalpojumus Rīgas brīvostā, aizliegts izvirzīt papildus nosacījumus, kas pēc būtības nav saistītas ar konkrētā velkoņa darbības uzsākšanu Rīgas brīvostā. Rīgas brīvostas pārvalde 5 (piecu) dienu laikā no šajā punktā noteiktā pienākuma izpildes iesniedz Konkurences padomei rakstisku apstiprinājumu, kas apliecina šajā punktā noteiktā pienākuma izpildi;

2.2. nodrošināt, ka prasības, kas tiek piemērotas velkoņa pakalpojuma sniedzējiem (attiecībā uz gan jau esošajiem tirgus dalībniekiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem), ir iepriekš zināmas un skaidri saprotamas, objektīvi pamatotas un vienlīdzīgas, kas nepieļauj atsevišķu velkoņu pakalpojumu sniedzēju diskriminēšanu;

2.3. pārtraukt piemērot Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteiņa 2008.gada 12.augusta rīkojumā Nr.22 ietverto prasību Kuģu satiksmes centra dienestam veikt centralizētu informācijas pieteikumu saņemšanu no kuģu aģentiem vai īpašniekiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai, nosakot velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību;

2.4. 10 (desmit) dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nodrošināt, ka tiek informēti SIA "PKL flote", kuģu aģentējošie komersanti, stividorkompānijas un citi rīkojuma adresāti par 2.3.punktā noteikto prasību turpmāku nepiemērošanu. Rīgas brīvostas pārvalde 10 (desmit) dienu laikā no šajā punktā noteiktā pienākuma izpildes iesniedz Konkurences padomei apstiprinātu vēstules kopiju, kas apliecina šajā punktā noteiktā pienākuma izpildi;

2.5. pārtraukt jebkādā veidā regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības (tai skaitā, aizliegts dot jebkādus rīkojumus/norādījumus (t.sk. arī mutiskus) Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un velkoņa pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniedzēju izvēli, izņemot Rīgas domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" paredzēto);

2.6. uzdot viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas Rīgas brīvostas pārvaldei nodot citai juridiskai personai (piemēram, velkoņus atsavinot vai nododot nomā) velkoņa pakalpojumu sniegšanu, nodalot to no tās pārējo funkciju veikšanas. Rīgas brīvostas pārvalde 10 (desmit) dienu laikā no šajā punktā noteiktā pienākuma izpildes iesniedz Konkurences padomei rakstisku apstiprinājumu, kas apliecina šajā punktā noteiktā pienākuma izpildi."

Pamatojoties uz RBP 30.04.2009. pieteikumu Administratīvā apgabaltiesā 28.05.2009. tika ierosināta tiesvedība. Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 28.08.2009. pieņēma lēmumu, ar kuru noraidīja RBP blakus sūdzību par Lēmuma Nr.E02-8 darbības apturēšanu daļā par tiesiskā pienākuma izpildi.

RBP 01.10.2009. iesniedza Konkurences padomei divus laika fraktēšanas līgumus par RBP velkoņu nodošanu nomā SIA "Amberholdings Liepāja" (turpmāk – Amberholdings). Līgumi par katru velkoni atsevišķi ir noslēgti 30.09.2009. Uzskatāms, ka, izpildot Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu, ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, t.i., vairs nepastāv Lēmuma Nr.E02-8 4.punktā norādītā faktiskā situācija, kad RBP, sniedzot pakalpojumu tajā jomā, kuru pati regulē, sev piemēroja labvēlīgākus nosacījumus velkoņa pakalpojuma tirgū nekā tās konkurentam – AS "PKL Flote" (turpmāk – PKL). Ņemot vērā minēto un to, ka Konkurences likumā ietvertais regulējums nodrošina tirgus dalībnieka rīcības kontroli arī, ja Lēmumā Nr.E02-8 konstatētā aizliegtā rīcība tiek atkārtota, Konkurences padome no 01.10.2009. pārtrauca pārējo Lēmumā Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākumu turpmāku kontroli, par ko tika informēta RBP¹. Vienlaicīgi Konkurences padomes rīcībā esoša informācija, kas iegūta, veicot Lēmumā Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākumu izpildes kontroli, liecina, ka laika posmā no 07.04.2009. (kad, ievērojot Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu, attiecībā uz RBP stājās spēkā Lēmums Nr.E02-8) līdz 01.10.2009. RBP ir kavējusi arī citu Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošajā daļā noteikto tiesisko pienākumu izpildi.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas un 14.panta trešās daļas 1.punktu, Konkurences padome 29.10.2009. ierosināja lietu Nr.p/09/05/12 "Par Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumā Nr.E02-8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās" uzlikto tiesisko pienākumu nepildīšanu".

Konkurences padome 04.03.2010. vēstulē Nr.434 uzaicināja RBP iepazīties ar lietā Nr.p/09/05/12 esošajiem pierādījumiem, izteikt viedokli. Pēc iepazīšanās ar lietu 17.03.2010. un 18.03.2010. RBP sniedza viedokli 18.03.2010. vēstulē Nr.1-09/478. Ņemot vērā minēto RBP vēstuli, Konkurences padome ieguva papildu informāciju lietā, ar kuru iepazīstināja RBP (01.04.2010. vēstule Nr.753, tai skaitā, nosūtot pa faksu 01.04.2010.).

Konkurences padome, ievērojot PKL 15.04.2010. vēstuli Nr.194/04-10i un Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmo un trešo daļu, 2010.gada 21.aprīlī pieņēma lēmumu atzīt PKL par trešo personu šajā lietā. PKL pārstāvis 23.04.2010. iepazinās ar lietu, bet viedokli lietā nesniedza.

Rīgas Brīvostas pārvalde 1998.gada 9.jūlijā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā ar vienoto reģistrācijas Nr.90000512408. Tās juridiskā adrese ir Saivas iela 40, Rīga, LV–1030.

PKL ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003643581. Tās juridiskā adrese ir Rīga, Tvaika iela 37a, LV–1034.

Veicot Lēmumā Nr.E02-8 nolemjošā daļā noteikto tiesisko pienākumu kontroli un lietas izpētes gaitā tika pieprasīta un saņemta informācija no RBP, PKL, SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca".

Izvērtējot lietā esošo informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpilde.

Lēmuma nolemjošās daļas 2.1.apakšpunktā noteikts tiesiskais pienākums – "nekavējoties atļaut SIA "PKL flote" velkoņiem MARSS-1 un CASTOR uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Turpmāk, nosakot prasības, kādā velkoņi uzsāk sniegt pakalpojumus Rīgas brīvostā, aizliegts izvirzīt papildus nosacījumus, kas pēc būtības nav saistīti ar konkrētā velkoņa darbības uzsākšanu Rīgas brīvostā. RBP 5 (piecu) dienu laikā [līdz 16.04.2009.]²no šajā punktā noteiktā pienākuma izpildes iesniedz Konkurences padomei rakstisku apstiprinājumu, kas apliecina šajā punktā noteiktā pienākuma izpildi".

Minētā tiesiskā pienākuma mērķis, ņemot vērā Lēmuma Nr.E02-8 5.3.apakšpunktā konstatēto RBP rīcību, ar kuru tā izvirza nekonkrētas un nepamatotas prasības attiecībā uz MARSS-1 un CASTOR, noteikt pienākumu RBP amatpersonām atļaut MARSS-1 un CASTOR sniegt velkoņa pakalpojumu Rīgas ostā, vienlaikus atturoties no jaunu, nepamatotu prasību izvirzīšanas PKL attiecībā uz minētajiem velkoņiem.

20.04.2009. tika saņemta RBP 15.04.2009. vēstule Nr.1-09/742, kurā tā informē, ka "Izpildot Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumu (..) PKL ir paziņots par atļauju sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā velkoņiem MARSS-1 un CASTOR, ievērojot Rīgas domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" paredzēto".

Lai izvērtētu, vai minētajā vēstulē norādītā informācija par atļauju sniegt velkoņu pakalpojumus atbilst faktiskajiem apstākļiem, tika apkopota papildu informācija par Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi.

Veicot tiesiskā pienākuma izpildes kontroli, tika konstatēts, ka uz Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās brīdi MARSS-1 ir atradies remontā (līdz 27.05.2009.) un CASTOR nav atradies Rīgas brīvostā līdz 11.05.2009. RBP sniedza informāciju, ka MARSS-1 Rīgas brīvostā pakalpojumu sniegšanu ir uzsācis 28.06.2009. (RBP 03.07.2009. vēstule Nr.1-09/1260), bet CASTOR sniedz velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā no 22.05.2009. (RBP 05.06.2009. vēstule Nr.1-16/1099). Vienlaikus tika saņemta informācija (PKL 25.06.2009. vēstule Nr.239/06-09i), ka ostas kapteinis neļauj MARSS-1 sniegt velkoņu pakalpojumus, pamatojoties uz to, ka visi MARSS-1 velkoņa kapteiņi nav nokārtojuši "bezloča kuģošanas atļaujas".

Lēmuma Nr.E02-8 2.1.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums paredzēja, ka PKL velkoņiem MARSS-1 un CASTOR jābūt iespējai nekavējoties uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus ar Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās dienu. Tāpēc konstatējot, ka MARSS-1 ir uzsācis sniegt velkoņu pakalpojumus no 28.06.2009. un CASTOR no 22.05.2009., tika izvērtēts, vai pastāvēja objektīvi apstākļi, kuru dēļ MARSS-1 laika posmā no 27.05.2009.–28.06.2009. un CASTOR laika posmā no 11.05.2009.–22.05.2009. nesniedza velkoņu pakalpojumus kuģiem Rīgas brīvostā.

1.1. Par "bezloča kuģošanas atļauju"

Lēmumā Nr.E02-8 Konkurences padome konstatēja, ka RBP piemēro PKL Ministru kabineta 07.02.2006. noteikumos Nr.102 "Noteikumi par ločiem" (turpmāk – Noteikumi par ločiem) noteiktās prasības, kas attiecas uz ostā ienākošajiem kuģiem. Lai saņemtu Noteikumos par ločiem minēto sertifikātu, RBP pieprasīja PKL velkoņu kapteiņiem iziet praktisko apmācību, – trīs mēnešus ar konkrēto velkoni apmeklēt ostu, izmantojot loča pakalpojumus. Saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas sniegto informāciju, velkonis, kas sniedz pakalpojumus ostas akvatorijā, ir uzskatāms par palīgflotes kuģi un tam nav saistoši Noteikumi par ločiem (skatīt Lēmuma Nr.E02-8 5.3.6.apakšpunktu).

Veicot Lēmuma Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākuma izpildes kontroli, tika konstatēts, ka RBP pieprasa PKL kapteiņiem saņemt "bezloča kuģošanas atļaujas" (RBP 30.04.2009. vēstule Nr.1-16/871 adresēta PKL). RBP 07.08.2009. iesniedza Konkurences padomei Rīgas brīvostas kapteiņa apstiprinātos sertifikātus "Sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus Rīgas brīvostā kuģiem, kuri kuģo ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģiem", kuri izdoti, pamatojoties uz Rīgas domes 07.03.2006. saistošo noteikumu Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" (turpmāk – Rīgas brīvostas noteikumi) 43.punktu³ un uz Rīgas brīvostas Kapteiņdienesta komisijas lēmumu (protokols). Rīgas brīvostas kapteinis ir izsniedzis dokumentu "Sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus Rīgas brīvostā kuģiem, kuri kuģo ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģiem" (turpmāk – Sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus) diviem PKL kuģu kapteiņiem uz velkoņa MARSS-1 – 19.05.2009. un 25.06.2009. un sešiem PKL kuģu kapteiņiem uz velkoņa CASTOR – 19.05.2009., 22.05.2009. un 25.06.2009. (RBP 07.08.2009. vēstule Nr.1-09/1505).

Ievērojot iepriekš minēto, Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktu un ņemot vērā konkrētos apstākļus šajā lietā, šāda dokumenta pieprasīšana pati par sevi ir nesamērīgi sīkumaina, birokrātiska un formāla, tomēr no tiesību normu piemērošas viedokļa pamatota. Vienlaikus Konkurences padome konstatē, ka PKL velkonim MARSS-1 tika liegts apkalpot kuģus, jo velkoņa MARSS-1 visi kapteiņi nav nokārtojuši bezloču kuģošanas atļaujas (PKL 25.06.2009. vēstule Nr.239/06-09i). Konkurences padome norāda, ka ostas kapteiņa kompetencē ir piešķirt Sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, kas ir noteikts Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktā. Savukārt to, cik bieži un kādā intensitātē velkonis un tā komanda sniegs velkoņa pakalpojumus, nosaka PKL, ievērojot darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvos aktus. Līdz ar to ir nepamatots RBP aizliegums MARSS-1 sniegt velkoņu pakalpojumus, jo visi velkoņa MARSS-1 kapteiņi nav saņēmuši Sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, tādējādi kavējot MARSS-1 uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus.

Secināms, ka Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpilde tika saistīta ar ostas kapteiņa atļauju velkonim faktiski strādāt ostā. RPB 15.04.2009. formāli ir atļāvusi velkoņiem MARSS-1 un CASTOR sniegt velkoņu pakalpojumus, taču ostas kapteinis, izvirzot papildu nosacījumus visiem MARSS-1 kapteiņiem saņemt Sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumu, ir kavējis velkoņu faktiskās darbības uzsākšanu ostā.

1.2. Par velkoni CASTOR

Saskaņā ar RBP sniegto informāciju (RBP 05.06.2009. vēstule Nr.1-16/1099) CASTOR Rīgas brīvostā ir ienācis 11.05.2009. PKL 25.03.2010. vēstulē Nr.161/03-10i norāda, ka "velkonis CASTOR laika posmā no 11.05.2009.–22.05.2009. nav bijis remontā. (..) Minētajā laika posmā velkonis CASTOR atradās Rīgas ostā, Rīgas Kuģu būvētavas teritorijā, pie piestātnes RKR-6, jo tam nebija citas vietas, kur stāvēt. (..) CASTOR šajā laika periodā ir veicis potenciālo kapteiņu, maiņas kapteiņu apmācību Rīgas ostas akvatorijā". Vēstulei ir pievienota AS "Rīgas kuģu būvētava" 25.03.2010. izdota izziņa Nr.MD/VB 2503/2, kurā norādīts "apstiprinām, ka velkonis CASTOR, piederošs PKL, atradās brīvstāvē no 11.05.2009. līdz 22.05.2009. pie piestātnes Rīgas kuģu būvētavā. Velkoņa brīvstāves periodā tika veikti sekojoši pakalpojumi: 1) piestātnes noma, 2) pieslēgšana un nodrošinājums ar elektroenerģiju. (..) Velkonis CASTOR nekad nav remontēts AS "Rīgas kuģu būvētavā"."

Tādējādi attiecībā uz velkoni CASTOR – PKL 25.03.2010. vēstule Nr.161/03-10i un AS "Rīgas kuģu būvēta" 25.03.2010. izdotā izziņa apstiprina to, ka velkonim CASTOR remonts nav veikts un tas ir bijis tehniski gatavs velkoņu pakalpojumu sniegšanai.

Rīgas brīvostas kapteinis ir izsniedzis Sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus sešiem PKL kuģu kapteiņiem uz velkoņa CASTOR– 19.05.2009. (vienam kapteinim), 22.05.2009. (trīs kapteiņiem) un 25.06.2009. (diviem kapteiņiem). Faktiski CASTOR velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā sniedz no 22.05.2009. Ņemot vērā nelielo dienu skaitu starp pirmā Sertifikāta par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumu izsniegšanas datumu (19.05.2009.) un faktiskās darbības uzsākšanas datumu (22.05.2009.), Konkurences padome uzskata, ka attiecībā uz velkoni CASTOR Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums ir izpildīts.

1.3. Par velkoni MARSS-1

Rīgas brīvostas kapteinis ir izsniedzis Sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus diviem PKL kuģu kapteiņiem uz velkoņa MARSS-1 – 19.05.2009. un 25.06.2009. Tādējādi MARSS-1 noteiktas intensitātes apstākļos varēja sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā jau 19.05.2009, bet ņemot vērā, ka līdz 27.05.2009. MARSS-1 atradās remontā, Konkurences padome uzskata, ka 27.05.2009. ir datums, kad PKL bija tiesīgs sniegt velkoņa pakalpojumus ar velkoni MARSS-1.

Konkurences padome, ņemot vērā RBP 18.03.2010. izteiktos iebildumus attiecībā uz velkoņa MARSS-1 tehnisko stāvokli, lūdza SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" sniegt to rīcībā esošo precizējošu informāciju, tai skaitā, par velkoņa MARSS-1 remonta ilgumu. SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" 26.03.2010. vēstulē Nr.2-5/33 norāda, ka "laika posmā no 07.04.2009. līdz 27.05.2009. velkonim MARSS-1 tika veikts remonts saskaņā ar 2009.gada 26.martā noslēgta līguma Nr.12 nosacījumiem. Remonta pabeigšanas datums 2009.gada 27.maijs. SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" veikusi remontu Lloyd Register klases pārbaudes un modernizācijas darbu apjomā, pēc kura izpildes velkonis tehniski bija gatavs ekspluatācijai bez ierobežojumiem". Vēstulei ir pievienots 27.05.2009. sastādīts Kuģa pieņemšanas - nodošanas akts (parakstījuši SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" kā izpildītājs un PKL kā pasūtītājs). Ņemot vērā SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" norādīto, secināms, ka velkonis MARSS-1 27.05.2009. tehniski bija gatavs sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā.

Konkurences padome,⁴ veicot tiesisko pienākumu izpildes kontroli, saņēma RBP atbildi (RBP 05.06.2009. vēstule Nr.1-16/1099), kurā tā norāda, ka "velkonis MARSS-1 nav tiesīgs sniegt velkoņa pakalpojumus, jo pēc remonta un rekonstrukcijas KSD no Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra nav iesniegti dokumenti, kas dod tiesības kuģot (peldspējas apliecība, u.c.)". Ņemot vērā minēto, tika lūgts⁵ RBP precīzi norādīt, kādus dokumentus RBP ir pieprasījusi par velkoni MARSS-1, norādot iestādi, kas izsniedz šos dokumentus un kādus dokumentus RBP ir saņēmusi par velkoni MARSS-1.

RBP 07.08.2009. vēstulē Nr.1-09/1505 nesniedza tiešu atbildi uz informācijas pieprasījumu par dokumentiem, kādi ir pieprasīti par velkoņiem MARSS-1, bet norādīja, ka, vadoties no likumdošanas normām, kas uzskaitītas vēstulē, Rīgas brīvostas kapteinim nav pamata pieprasīt speciāli PKL dokumentus saistībā ar velkoņa pārbūvi vai remontu. AS "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" iesniedza vēstuli, kurā ir paziņots, ka MARSS-1 atrodas remontā, līdz ar to ir obligāta dokumentu iesniegšana, kas apliecina velkoņa atbilstību kuģošanas drošības prasībām. RBP minētajā vēstulē norāda, ka dokumenti, kas apliecina velkoņu drošības prasības, ienākot ostā vai pēc remonta veikšanas ir sekojoši: kuģošanas spējas apliecība, pielikums kuģošanas spējas apliecībai, kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība, kuģa noturības informācija, kuģa stacijas atļauja (izsniedz Elektronisko sakaru direkcija), tonnāžas sertifikāts, kravas markas sertifikāts, apliecība par kuģa apkalpes minimālo sastāvu, īpašuma apliecība, reģistrācijas apliecība, 406 MHz Cospas-Sarast jūras avārijas radiobojas reģistrācijas kartīte, kuģa klasifikācijas sertifikāts, vinčas vilkšanas izturības sertifikāts, vinčas tauvas sertifikāts, IOPP sertifikāts (naftas produktu piesārņojuma novēršanas sertifikāts), IAPP sertifikāts ar pielikumiem (gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikāts), ISPP sertifikāts (sateču ūdens), GMDSS radio atbilstības sertifikāts.

Lai gan no normatīvajiem aktiem neizriet RBP tiešs pienākums pieprasīt 07.08.2009. vēstulē Nr.1505 uzskaitītos dokumentus, tomēr, ņemot vērā RBP norādīto, ir loģiski secināt, ka pastāvot šādu dokumentu iesniegšanas nepieciešamībai RBP tās uzskaitītos dokumentus būtu pieprasījusi vai attiecīgi saņēmusi. Pēc Konkurences padomes lūguma iesniegt dokumentus, kas saņemti par velkoni MARSS-1, RBP nav iesniegusi Konkurences padomei dokumentus, kas tika norādīti (piemēram, kuģošanas spēju apliecība) RBP 07.08.2009. vēstulē attiecībā uz velkoņu drošības prasībām pēc remonta veikšanas, tai pašā laikā MARSS-1 28.06.2009. ir uzsācis sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā.

Tādējādi RBP nepamatoti atsaucas uz pienākumu iesniegt minētos dokumentus.

Ņemot vērā šā lēmuma 1.1. un 1.3. punktā minēto, RBP nepamatoti liegusi sniegt velkoņu pakalpojumus MARSS-1 no 27.05.2009. līdz 28.06.2009. Tomēr, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju faktiski PKL, ņemot vērā RBP amatpersonu aizliegumu, nav apkalpojis kuģus, kuru aģenti PKL velkoņus bija pieprasījuši, sākot ar 17.06.2009., Konkurences padome uzskata, ka Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošā daļā 2.1.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildes kavējumu dienu skaits velkonim MARSS-1 ir nosakāms no 17.06.2009.–28.06.2009. (t.i., 12 dienas). Līdz ar to RBP Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu ir izpildījusi ar kavēšanos.

1.4. RBP viedoklis

RBP 18.03.2010. vēstulē Nr.1-09/478 norāda, ka "Lietas materiālos nav pierādījums tam, ka remonts [velkonim MARSS-1] (jaunas vinčas uzstādīšana) būtu pabeigts plānotajā termiņā. 28.06.2009. nav datums, kad RBP deva kādu īpašu atļauju darba uzsākšanai. Šajā dienā PKL pirmo reizi sniedza pakalpojumu pēc jaunas vinčas uzstādīšanas. (..) Konkurences padome, vadoties no šī plānotā orientējošā termiņa un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas dienas, nepamatoti ir secinājusi, ka RBP ir liegusi velkonim MARSS-1 uzsākt darbu, nepamatoti kavējot Lēmuma Nr.E02-8 2.1.punktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi 31 dienu."

Izvērtējot RBP 18.03.2010. sniegto viedokli, Konkurences padome 23.03.2010. lūdza PKL un SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" sniegt informāciju par remontdarbiem velkoņiem MARSS-1 un CASTOR. Ar minēto komercsabiedrību sniegtajām atbildēm RBP tika iepazīstināta (nosūtot tās 01.04.2010. (arī pa faksu)). Ņemot vērā SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca" sniegto atbildi, Konkurences padomes secinājums par to, ka nepamatoti tika kavēta velkoņa MARSS-1 pakalpojumu sniegšana, paliek nemainīgs (pamatojumu skat. arī 1.3.apakšpunktā).

Vienlaikus RBP arī norāda – "Attiecībā uz lietas apstākļiem, kas saistīti ar velkoņu remontu, Konkurences padome norāda, ka RBP ir atļāvusi velkoņiem MARSS-1 un CASTOR sniegt velkoņu pakalpojumus, lai gan nav pieprasījusi un saņēmusi visus dokumentus, kurus RBP norādījusi 07.08.2009. vēstulē. Šajā sakarā jāatzīmē, ka 07.08.2009. vēstulē ir norādīts, kādi ārējie normatīvie akti nosaka kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, kā arī kādi dokumenti apliecina velkoņu drošības prasības. Tai pat laikā tas nenozīmē, ka RBP ir pienākums pieprasīt visus uzskaitītos dokumentus".

Konkurences padome norāda, ka RBP pati apgalvo, ka velkonim MARSS-1 tika liegts sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā, pamatojoties uz to, ka pēc remonta veikšanas nav saņemti dokumenti par velkoni MARSS-1 no Latvijas Jūras administrācijas. Lai gan no normatīvajiem aktiem neizriet RBP tiešs pienākums pieprasīt 07.08.2009. vēstulē uzskaitītos dokumentus, tomēr, ņemot vērā, ka RBP norādīja uz šādu prasību, Konkurences padome izvērtēja šīs RBP prasības pamatotību. RBP 18.03.2010. vēstulē norādītais, vēl jo vairāk, apstiprina, ka šāda prasība ir bijusi formāla.

RBP arī norāda – "Attiecībā uz Konkurences padomes pārmetumiem, ka Rīgas brīvostas kapteinis ir nepamatoti izvirzījis papildus nosacījumus, lai ar velkoņiem faktiski varētu uzsākt pakalpojumu sniegšanu ostā, vēlamies paskaidrot turpmāk minēto.

Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktā ir noteikts, ka no loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti kuģi, kuru kapteinim ir izņēmumu sertifikāts, kā arī – saskaņā ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgas komisijas lēmumu – kuģi, kuri kuģo ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi. Savukārt šo noteikumu 61.punktā noteikts, ka kuģu kustība ostā bez KSD (kuģu satiksmes dienests) atļaujas ir aizliegta. KSD vada ostas kapteinis, kura rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komersantiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai atrodas ostas teritorijā. No minētā redzams, ka Rīgas brīvostas kapteiņa rīcība, neļaujot kuģot ostā velkonim, ja tā kapteinis nav saņēmis ostas kapteiņa dienesta komisijas lēmumu par atbrīvojumu no loča pakalpojumiem, ir likumīga. Pie kam, Rīgas brīvostas kapteinis šīs darbības neveic kā tirgus dalībnieks".

Konkurences padome norāda, ka šajā lietā izvērtē RBP, ostas kapteiņa un Rīgas brīvostas amatpersonu rīcību pēc Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās un minētajā lēmumā noteikto tiesisko pienākumu ievērošanu. Šajā lietā nav strīds par to, vai ostas kapteinis ir tiesīgs atbrīvot no loča pakalpojumiem atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktam, kas nosaka, ka kuģiem, kuri kuģo ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģiem tiek piešķirts izņēmuma sertifikāts (Sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus). Konkurences padomes ieskatā RBP savā viedoklī nepamatoti sasaista velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību (klientu izvēles tiesības) ar kuģošanas drošības jautājumiem.

Tālāk RBP 18.03.2010. viedoklī norāda – "Neskatoties uz to, ka esam vairākkārtīgi norādījuši uz šo apstākli, KP to nav ņēmusi vērā. Tādēļ esam spiesti norādīt uz būtisku šīs lietas aspektu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 1.panta pirmo daļu iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. Valsts pārvaldes institucionālā sistēma jūrlietās ir noteikta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 33.panta pirmo daļu ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, osta akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos. Likuma par ostām 16.pants nosaka, ka kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis, turpat 17.pantā noteikts, ka ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. Kā redzams, Rīgas brīvostas kapteinis neapšaubāmi ir amatpersona, kurai ar normatīvo aktu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. (..) Ostas kapteiņa rīcība publisko tiesību jomā, kas izpaužas tiesību akta veidā (administratīvs akts) vai kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums (faktiskā rīcība) ir apstrīdama un to var pārsūdzēt APL noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā PKL nav apstrīdējusi Rīgas brīvostas kapteiņa rīcību, bet iesniegusi pieteikumu Konkurences padomē, lai novērstu savu interešu aizskārumu ar Konkurences padomes izdotu administratīvo aktu, kura adresāts ir Rīgas brīvostas kapteinis.

Saskaņā ar APL 27.pantu adresāts ir privātpersona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts vai veikta faktiskā rīcība. Publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība gadījumos, kad tas rodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu un konkrētajā gadījumā ir pakļauts tādiem pašiem tiesību priekšrakstiem kā privātpersona. Konkurences likuma 8.panta septītajā daļā noteikts, ka Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un tirgus dalībnieku apvienībām. Ostas kapteinim nav noteikta kompetence privāto tiesību jomā. Viņš neatrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu, nav tiesīgs slēgt un neslēdz darījumus, kā arī neveic darbības, kuras atbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pazīmēm – atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un nepamatota atteikšanās piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus. Tādējādi ostas kapteinis nevar būt Konkurences padomes izdota administratīvā akta adresāts, bet viņa rīcība publisko tiesību jomā ir pārsūdzama APL noteiktajā kārtībā, iesniedzot pieteikumu tiesā".

Konkurences padome norāda, ka šajā lietā tās uzdevums ir izvērtēt RBP un tās amatpersonām ar Lēmumu Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākumu izpildi. Jautājumus par ostas kapteiņa un citu amatpersonu darbību valsts pārvaldes jomā Konkurences padome izvērtēja lietas Nr.2249/08/05/25 ietvaros un savu viedokli sniedza Lēmumā Nr.E02-8. Vienlaikus jānorāda, ka šī lieta nav ierosināta uz PKL iesnieguma pamata, bet gan pēc Konkurences padomes iniciatīvas, ņemot vērā, ka tika konstatēts, ka RBP un tās amatpersonas bija kavējušas ar Lēmumu Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākumu izpildi. Konkurences padome norāda, ka Lēmumā Nr.E02-8 noteiktie tiesiskie pienākumi, ievērojot normatīvo regulējumu, nekādā veidā neierobežo ostas kapteiņa un citu RBP amatpersonu pilnvaras un tiesības atbilstoši normatīvajam regulējumam uzraudzīt kuģošanas drošību Rīgas brīvostā. Tāpat Konkurences padome norāda, ka tā savu vērtējumu par RBP atbildību par tās pieļauto konkurences tiesību pārkāpumu (Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta), kuru īstenojusi tās amatpersona vai struktūrvienība, jau ir sniegusi Lēmuma Nr.E02-8 2. un 6.punktā.

2. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.2.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpilde.

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.2.apakšpunktā noteikts – "nodrošināt, ka prasības, kas tiek piemērotas velkoņa pakalpojuma sniedzējiem (attiecībā uz gan jau esošajiem tirgus dalībniekiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem), ir iepriekš zināmas un skaidri saprotamas, objektīvi pamatotas un vienlīdzīgas, kas nepieļauj atsevišķu velkoņu pakalpojumu sniedzēju diskriminēšanu".

Šā tiesiskā pienākuma izpildei bija jānodrošina (gan attiecībā uz jauniem, gan esošo tirgus dalībnieku, kurš uzsāk sniegt velkoņu pakalpojumus ar citu, Lēmumā neatrunātu, velkoni) tādu situāciju novēršanu, kurās RBP amatpersonas rakstiski vai mutiski izvirza arvien jaunas papildu prasības, kuru nenoteiktība nepamatoti novilcina velkoņu pakalpojumu sniegšanu vai pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu.

PKL 21.04.2009. vērsās ar vēstuli Nr.139/04-09i pie RBP ar lūgumu atļaut sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas ostā velkonim ERIDAN. RBP minēto lūgumu noraidīja, pamatojot ar to, ka Lēmumā minētais velkonis nav minēts⁶.

Saskaņā ar Lēmuma Nr.E02-8 2.2.apakšpunktu šāds RBP atteikums ERIDAN sniegt velkoņa pakalpojumu Rīgas brīvostā nav uzskatāms par objektīvi pamatotu.

Ņemot vērā PKL sniegto informāciju⁷, kā arī RBP un PKL savstarpējo saraksti⁸, konstatējams, ka RBP pēc Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās pieprasīja velkoņa pakalpojuma sniedzējam Sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus Tā iegūšanai tiek prasīts velkoņa apkalpes locekļu darbu pieredzi apstiprinoši pierādījumi – "apstiprinātus izrakstus no kuģa žurnāliem", neakceptējot līdzšinējā praksē izmantoto apstiprinājumu – "apliecību par darbu uz kuģa" (PKL 13.05.2009. vēstule Nr.181/05-09i).

Konkurences padome 17.07.2009. vēstulē Nr.1230 lūdza RBP sniegt skaidrojumu, kādā veidā gan esošie, gan potenciālie velkoņa pakalpojumu sniedzēji var iepriekš, skaidri saprotamā veidā iepazīties ar RBP 30.04.2009. vēstulē Nr.1-16/871 minēto prasību, vienlaikus lūdzot norādīt RBP 30.04.2009. vēstulē Nr.1-16/870 (adresētas PKL) atteikuma pamatojumu, proti, – "RBP, ostas kapteiņa vai citas tiesīgas amatpersonas noteiktu kārtību (rīkojuma formā), kas nosaka konkrēti iesniedzamos dokumentus, kā arī kārtību, kādā RBP vai tās amatpersonas nosaka atbrīvojumu no "bezloča kuģošanas atļaujas" (izņēmuma sertifikātu) saņemšanas, kā arī izvirzītās citas prasības velkoņiem, kas jāizpilda velkoņa pakalpojuma sniedzējiem, lai tirgus dalībnieks uzsāktu sniegt šādu pakalpojumus Rīgas ostā". Lietas izpētes gaitā RBP nav sniegusi atbildi uz šo skaidrojuma lūgumu. Tāpat konstatējams, ka lai gan RBP 30.04.2009. vēstulē Nr.1-16/871 PKL pieprasa "apstiprinātus izrakstus no kuģa žurnāliem", faktiski dažos gadījumos tā ir akceptējusi "apliecību par darbu uz kuģa", piemēram, PKL velkoņu kapteiņu V.R., V.R., R.M., V.P. novērtējuma protokolam "Atbrīvošana no loča pakalpojuma izmantošanas Rīgas brīvostā, kuģiem, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģiem" ir pievienota PKL apstiprinātas "apliecības par darbu uz kuģiem" kopija.

Līdz ar to ir pamatoti uzskatīt, ka RBP nav izpildījusi Lēmuma nolemjošās daļas 2.2.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu, jo nav nodrošinājusi, ka tās izvirzītās prasības ir iepriekš zināmas un saprotamas.

RBP viedoklis

"Atļauju pakalpojuma sniegšanai RBP dod, noslēdzot līgumu ar attiecīgu komercsabiedrību, kurā tiek noteiktas pušu saistības. Pirms līguma noslēgšanas iesniedzamie dokumenti ir norādīti līguma pielikumā, savukārt regulāri iesniedzamie dokumenti ir norādīti līgumā, piemēram, pienākums informēt par piestātnes vietas maiņu, iesniegt kuģu apdrošināšanas polises, atskaites par apkalpotajiem kuģiem u.c. Jāņem vērā, ka atļauja tiek izsniegta komercsabiedrībai, nevis kuģim. Tādēļ ir svarīgi nodalīt Likuma par ostām 6.nodaļā noteiktajā kārtībā paredzēto atļaujas sniegšanu darbībai ostā no normatīvajos aktos noteiktajām kuģu drošības prasībām un to uzraudzības kārtības. RBP uzskata, ka 07.08.2009. vēstulē Nr.1-09/1505 ir sniegta detalizēta informācija, kādas ir normatīvajos aktos noteiktās kuģu drošības prasības un kāda ir kuģu drošības uzraudzības kārtība. Šī informācija ir noteikta ārējos normatīvajos aktos un to nav nepieciešams dublēt ar kādu RBP izdotu tiesību aktu, pie kam, RBP nav tādas tiesības ar likumu piešķirtas. Katrs tirgus dalībnieks Rīgas brīvostā ir atbildīgs par ārējos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi neatkarīgi no tā vai RBP ir skaidri un saprotami par tām informējusi".

Konkurences padome norāda, ka šajā gadījumā nepastāv strīds par RBP darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem, bet gan par veidu, kādā šīs darbības tiek izpildīts. Tā, piemēram, normatīvais regulējums (Rīgas brīvostas noteikumu 43.punkts) nosaka, ka ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgas komisijas lēmumu kuģi, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi tiek atbrīvoti no loča pakalpojumiem. Tai pašā laikā normatīvajā regulējumā nav noteikta kārtība, kādā attiecīgā komisija pieņem attiecīgo lēmumu, kādi dokumenti ir iesniedzami minēto atļauju saņemšanai, kā arī termiņi u.tml. Konkurences padome uzskata, ka precīzi nosakot iepriekšminēto kārtību iekšējā normatīvā aktā, RBP amatpersonām nebūtu iespēja rīkoties neobjektīvi vai kā citādi nepamatoti pieprasot dažāda veida dokumentus, tādā veidā kavējot uzņēmuma darbību. Ņemot vērā iegūto informāciju Lēmuma Nr.E02-8 2.2.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildes kontroles laikā, Konkurences padome secina, ka RBP, ostas kapteinis un tās amatpersonas nav nodrošinājusi, ka to izvirzītās prasības attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu vai šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ir iepriekš zināmas un saprotamas.

3. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.3. un 2.4.apakšpunktos noteikto tiesisko pienākumu izpilde.

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.3. un 2.4.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums "pārtraukt piemērot RBP Kuģošanas departamenta ostas kapteiņa 2008.gada 12.augusta rīkojumā Nr.22 ietverto prasību Kuģu satiksmes centra dienestam veikt centralizētu informācijas pieteikumu saņemšanu no kuģu aģentiem vai īpašniekiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai, nosakot velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību" un 2.4.punktā noteiktais tiesiskais pienākums "(desmit) dienu laikā [17.04.2009.] no lēmuma spēkā stāšanās dienas nodrošināt, ka tiek informēti SIA "PKL flote", kuģu aģentējošie komersanti, stividorkompānijas un citi rīkojuma adresāti par 2.3.punktā noteikto prasību turpmāku nepiemērošanu. Rīgas brīvostas pārvalde 10 (desmit) dienu laikā [27.04.2009.] no šajā punktā noteiktā pienākuma izpildes iesniedz Konkurences padomei apstiprinātu vēstules kopiju, kas apliecina šajā punktā noteiktā pienākuma izpildi".

Atbilstoši Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.3.apakšpunktam, KSD bija jāpārtrauc veikt centralizētu informācijas pieteikumu saņemšanu no kuģu aģentiem vai īpašniekiem velkoņu pakalpojumu sniegšanai, lai noteiktu velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību tādā veidā, kas ietver velkoņa pakalpojuma sniedzēja izvēli nevis kuģošanas drošības aspektus.

RBP 24.04.2009. vēstulē Nr.1-09/832 paziņo, ka Rīgas brīvostas kapteinis ir atcēlis 12.08.2008. rīkojumu Nr.22, izdodot 24.04.2009. rīkojumu Nr.13, kas adresēts kuģu aģentējošām komercsabiedrībām, kuģu operatoriem, stividorkompānijām, ostas flotes kuģu un velkoņu operatoram PKL.

PKL pārstāvis 28.04.2009. vēstulē Nr.28/04 informēja, ka "RBP ostas kapteinis 24.04.2009. izdeva rīkojumu Nr.14 (turpmāk – Rīkojums Nr.14), kas pēc mērķa, efekta un sekām ir uzskatāms par 12.08.2008. rīkojumu Nr.22, kurš tika atcelts ar 24.04.2009. rīkojumu Nr.13".

Pēc Konkurences padomes pieprasījuma RBP 05.06.2009. (vēstule Nr.1-16/1099) iesniedza ostas kapteiņa Rīkojumu Nr.14 "Par operatīvo vadību Rīgas ostā un ostas pievadceļos", kurā "pamatojoties uz Likuma par ostām 16.panta pirmo daļu, 17.panta otro daļu, Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likuma 33.pantu pirmo daļu, Rīga domes 07.03.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" 3.5.sadaļu, XI nodaļas 210.punktu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un veiktu operatīvo vadību ostā un ostas pievadceļos nosaku:

1) ienākot, izejot, pārvietojoties ostā komerckuģiem, ostas flotes kuģiem, velkoņiem, baržām – kuģu aģentiem nodrošināt pieteikumu iesniegšanu Kuģu satiksmes dienestam (KSD) atbilstoši Rīgas ostas noteikumiem;

2) Kuģot Rīgas ostā un tās pievadceļos, atļauts tikai pēc pieteikumu apstiprināšanas un atļaujas saņemšanas no KSD;

3) Kuģim pietauvojoties, attauvojoties pie/no piestātnes un eskortēšanas gadījumā, - velkoņa pakalpojumu secības sniegšanu un kārtību nosaka kuģu satiksmes dienests saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumiem.

Izvērtējot Rīkojuma Nr.14 1. un 2.punktu, secināms, ka jau spēkā esošo Rīgas brīvostas noteikumu 3.1.punkts "Kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no ostas" un 3.2.punkts "Noformējamie dokumenti" paredz prasības, kas jāizpilda kuģiem ienākot Rīgas brīvostā, kā arī 3.5.punkts "Kuģošanas drošība un manevrēšana ostā" paredz, ka KSD regulē kuģu kustību ostā.

RBP ir sniegusi skaidrojumu, kā izpaužas velkoņa pakalpojuma "sniegšanas secība un kārtība", proti, RBP 05.06.2009. vēstulē Nr.1-16/1099 norāda, ka konkrēta velkoņa izvēle pakalpojumu sniegšanai (sniegšanas secība un kārtība) notiek Rīgas brīvostas noteikumu 235.punktā noteiktajā kārtībā, kā arī vadoties no šo noteikumu 3.5.sadaļas "Kuģošanas drošība un manevrēšana ostā". Konkrēta velkoņa izvēle pakalpojuma sniegšanai ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Velkoņu skaits tiek noteikts pēc tehniskajiem kritērijiem un īpatnībām (velkoņa jauda, to manevrēšanas spēja, ūdens tilpība, iegrime, cilvēciskais faktors). RBP uzskata, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu XV sadaļā "Velkoņu pakalpojumi ostā" noteikto kārtību, locis un ostas kapteinis saskaņo un izlemj jautājumus par katram konkrētam kuģim nepieciešamo velkoņa skaitu noteikšanu. Savukārt 07.08.2009. vēstulē Nr.1-09/1505 RBP skaidro, ka no Rīgas brīvostas noteikumiem izriet, ka velkoņa pakalpojumus izvēlas, kā arī atsakās no tiem kuģa, kuram tie tiek sniegti, kapteinis. Gadījumā, ja rodas domstarpības, tiesības pieņemt lēmumu šajā jautājumā ir ostas kapteinim.

No minētajām Rīgas brīvostas noteikumu prasībām un arī RBP sniegtā skaidrojuma attiecībā uz velkoņu pakalpojumu saņemšanu izriet, ka ostas kapteinim un locim ir tiesības noteikt tikai velkoņu skaitu un tikai domstarpību gadījumos. Savukārt Rīkojuma Nr.14 3.punktā noteikts "Kuģim pietauvojoties, attauvojoties pie/no piestātnes un eskortēšanas gadījumā, - velkoņa pakalpojumu secības sniegšanu un kārtību nosaka kuģu satiksmes dienests saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumiem". Ņemot vērā RBP sniegto skaidrojumu, nav saprotams Rīkojumā Nr.14 noteiktais regulējums tā iemesla dēļ, ka tas jau noteikts Rīgas brīvostas noteikumos. Šā lēmuma 4.punktā norādītā informācija apstiprina, ka Rīkojuma Nr.14 3.punktā ietvertais tiek piemērots tādā veidā, kas ļauj KSD darbiniekiem noteikt konkrēto velkoņu pakalpojuma sniedzēju.

Rīkojuma Nr.14 izdošana tika pamatota ar Likuma par ostām 16.panta pirmo daļu, 17.panta otro daļu, Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likuma 33.panta pirmo daļu un Rīgas brīvostas noteikumiem. Izvērtējot minēto regulējumu, secināms, ka tie nenosaka pamatu regulējumam, ar kuru ostas klientam būtu jāizvēlas velkoņa pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar Rīgas brīvostas KSC noteiktu kārtību.

Līdz ar to secināms, ka 12.08.2008. rīkojuma Nr.22 atcelšana ir bijusi formāla, jo tai pašā laikā Rīgas brīvostas kapteinis izdeva citu rīkojumu, kura 3.punktā ietvertās prasības pēc būtības ir vērtējams kā līdzvērtīgas minētā rīkojumā Nr.22 ietvertajām prasībām. Tādējādi laika posmā no minēto tiesisko pienākumu izpildes sākuma, attiecīgi, 17.04.2009. un 27.04.2009. līdz 01.10.2009. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.3.apakšpunkts nav izpildīts atbilstoši tā jēgai un mērķim, un attiecīgi nav izpildīts arī Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.4.apakšpunkts.

4. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.5.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpilde.

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.5.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums – pārtraukt jebkādā veidā regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības (tai skaitā, aizliegts dot jebkādus rīkojumus/norādījumus (t.sk. arī mutiskus) Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un velkoņa pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniedzēju izvēli, izņemot Rīgas domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" paredzēto), RBP bija jāpilda no 08.04.2009.

Tiesiskā pienākuma mērķis – pārtraukt RBP darbības, kuras ierobežo ostas klientu (kuģu aģentējošo komercsabiedrību, kravu īpašnieku u.c.) tiesības izvēlēties sev pieņemamāko velkoņa pakalpojuma sniedzēju.

Lietā tika konstatēts:

PKL 21.04.2009. vēstulē Nr.140/04-09i informē Konkurences padomi, ka 21.04.2009. aģentu kompānija SIA "AMG Shiping" nosūtīja tai pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģa SELINDA (garums – 169 metri, GT – 17784) attauvošanai. Neilgi pēc tam SIA "AMG Shiping" informēja PKL dispečeru, ka RBP Satiksmes dienesta operatori viņam paziņoja, ka minētais attauvošanas darbs tiks izpildīts ar velkoņiem SANTA un STELLA, nepaskaidrojot iemeslus.

Tāpat PKL 30.04.2009. vēstulē Nr.160/04-09i informē Konkurences padomi, ka 29.04.2009. SIA "AMG Shiping" nosūtīja PKL pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģim NASSAUBORG" (garums – 174,1 metri, GT – 16 037 tonnas) un SIA "Unitek" 30.04.2009. nosūtīja PKL pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģim PRIMULA (garums – 169,93 metri, GT – 14 332 tonnas). Minētos kuģus apkalpoja RBP velkoņi SANTA un STELLA.

Pēc lūguma sniegt skaidrojumu par velkoņu izmantošanas apstākļiem iepriekšminētajiem kuģiem, RBP 05.06.2009. vēstulē Nr.1-16/1099 skaidro, ka:

1) kuģa SELLINDA kapteinis pieprasījis divus "jaudīgus" velkoņus (attauvošana no piestātnes ZO-12, kuģošanas apstākļi – straume 1,5 mezgli, ūdens līmenis –22 cm),

2) kuģis NASSAUBORG, ienākot ostā 29.04.2009., neizmantoja velkoņa pakalpojumus. Stāvēšanas laikā notikusi kuģa kapteiņa maiņa. Kuģim izejot no ostas, kuģa kapteinis pieprasījis "jaudīgu" velkoni (attauvošana no piestātnes ZO-12, kuģošanas apstākļi – straume 1,5 mezgli, ZA vējš brāzmās līdz 14 m/s).

3) kuģa PRIMULA kapteinis pieprasījis vienu "jaudīgu" velkoni. (KSD operatoru dežūru žurnālā (iesniegts Konkurences padomē 05.06.2009.) 30.04.2009. norādīts, ka "m/t PRIMULA kapteinis ar loča J.M. starpniecību pasūta 5000 ZS [~3677 kW] spēcīgu velkoni").

RBP norāda, ka minētie kuģi tika apkalpoti ar velkoņiem SANTA un STELLA, jo šajā laikā PKL velkoņi MARSS-1 un CASTRO, kuri ir līdzvērtīgi RBP velkoņiem SANTA un STELLA, atradās remontā un nebija spējīgi sniegt velkoņa pakalpojumus.

PKL ir iesniedzis kuģu aģentu veiktos pasūtījumus par iepriekšminētajiem kuģiem, kas adresēti PKL, un kuģa PRIMULA kapteiņa paskaidrojumu, kurā norādīts, ka kuģa apkalpošanai nav pastāvējusi nepieciešamība izmantot velkoni SANTA ar HP 5000, atbilstošāks būtu velkonis ar HP 3000 [~2206 kW]. Velkonis SANTA tika izmantots pēc loča stingra ieteikuma. Papildus ir norādīts, ka kuģa īpašniekam "Neste Shipping" ir līgums ar PKL par velkoņa pakalpojumu izmantošanu, minēto darbību rezultātā kuģa īpašnieks ir zaudējis atlaidi.

Konkurences padome konstatē, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 73.punktu piestātnē ZO-12 ir aizliegts ievest un izvest maksimāla izmēra kuģus, ja straumes ātrums Daugavā pārsniedz 1 mezglu. Rīgas brīvostā tiek izvesti un ievesti kuģi, kuru izmēri ir ļoti plašā amplitūdā (sākot no ~ 200 GT, garums ~ 40 metri līdz pat 40 000-90 000 GT un garums ~290 metri). Saskaņā ar KSD operatora žurnālu šajos datumos nav atzīmes par vētras brīdinājumu. Līdz ar to secināms, ka kuģu SELINDA (garums – 169 metri, GT – 17784), NASSAUBORG (garums – 174,1 metri, GT – 16 037) un PRIMULA (garums – 169,93 metri, GT – 14 332 tonnas), kuru izmēri nav vērtējami kā maksimāli (un uz kuriem neattiecas ostas kapteiņa 07.08.2008. rīkojuma Nr.21 noteiktie ierobežojumi), izvešanai nav pastāvējuši kritiski apstākļi, lai kuģu kapteiņi, atšķirībā no aģentu veiktā pasūtījuma, izvēlētos Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņus, tādējādi kuģa īpašniekam radot zaudējumus PKL piemērotās atlaides apjomā.

PKL 14.05.2009. vēstulē Nr.183/05-09i norāda kuģus TRAVESTERN (garums – 161,36 metri, GT – 11 423), GARDNO (garums – 158 metri, GT – 11 632), KAWANA (garums – 177 metri, GT – 19 885), kuri kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju bija izvēlējušies PKL, nosūtot PKL pieprasījumu par attiecīgo kuģu apkalpošanu, bet praktiski tika apkalpoti ar Rīgas brīvostas velkoņiem. RBP velkoņus minētajiem darbiem izvēlējās Rīgas brīvostas loči.

PKL 14.05.2009. vēstulē Nr.183/05-09i informē par 6 neizpildītiem pasūtījumiem laika posmā 13.04.2009.–09.05.2009. (velkoņa pakalpojuma sniedzēju bija izvēlējušies PKL, bet tika apkalpoti ar RBP velkoņiem).

Konkurences padome 06.05.2009. lūdza RBP sniegt skaidrojumu par velkoņu pakalpojumu izmantošanu Rīgas brīvostā pēc Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās, tai skaitā, vai RBP ir izvirzījusi prasības vai izdevusi mutiskus/rakstiskus rīkojumus attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniegšanu.

Šai sakarā RBP 05.06.2009. vēstules Nr.1-16/1099 2.punktā norāda, ka "RBP rīcībā nav informācijas, ka pēc Lēmuma spēkā stāšanās būtu veiktas darbības (mutiski/rakstiski rīkojumi), kuras varētu identificēt kā prasības velkoņa pakalpojuma sniegšanai. RBP par šādām darbībām neuzskata Rīgas brīvostas noteikumu XV sadaļā noteiktajā kārtībā loča un ostas kapteiņa veiktās darbības, saskaņojot un izlemjot jautājumus par katram konkrētam kuģim nepieciešamo velkoņa skaita noteikšanu".

Konkurences padomē 16.06.2009. notika tikšanās starp Konkurences padomes, RBP un PKL pārstāvjiem par Lēmumā Nr.E02-8 uzlikto tiesisko pienākumu izpildi un to traucējošiem faktoriem. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka pašreiz spēkā esošie Rīgas brīvostas noteikumi attiecībā uz sadaļu par velkoņa pakalpojumu sniegšanu neatbilst pašreizējai situācijai Rīgas brīvostā. Ostas kapteinis par velkoņu skaitu un velkoņu pakalpojumu sniedzēju var pieņemt ārkārtas lēmumus – šie ārkārtas lēmumi attiecas uz nestandarta situācijām, nevis uz regulāru velkoņa pakalpojumu sniedzēju noteikšanu konkrētam kuģim.

PKL 25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norāda, ka RBP arī pēc 16.06.2009. turpina noteikt, kuri velkoņi apkalpos kuģus, un neļauj PKL apkalpot savus klientus (PKL iesniedza informāciju par laika periodu no 17.06.2009.-24.06.2009.). Kā norāda PKL, vēstulē minēto kuģu aģenti vai īpašnieki bija nominējuši PKL pakalpojuma sniegšanai, un par šo faktu ir bijuši informēti arī KSD darbinieki. Atteikums pamatots ar to, ka PKL velkoņa MARSS-1 visi kapteiņi nav nokārtojuši bezloča kuģošanas atļauju.

PKL 25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norādīto kuģu GT ir gan zem 20 000 tonnām, gan virs 20 000 tonnām (saskaņā ar ostas kapteiņa 07.08.2008. rīkojumu Nr.21 šādu kuģu apkalpošanai nepieciešami divi velkoņi ar to kopējo jaudu 7300 kw). Atbilstoši PKL 25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norādītajam, atteikums apkalpot kuģus nav pamatots ar ārkārtas laika apstākļiem, no kuriem būtu iespējams secināt, ka kuģu, kuru GT ir zem 20 000 tonnām, apkalpošanai ir bijuši nepieciešami spēcīgāki velkoņi, nekā tie uz norādīto brīdi ir PKL rīcībā (ņemot vērā, ka MARSS-1 norādītajā brīdī nestrādāja).

PKL 30.06.2009. vēstulē Nr.248/06-09i norāda, ka laika periodā no 25.06.2009.–30.06.2009. RBP un KSC ir bez pamatota iemesla un pamatojuma aizliegusi PKL sniegt velkoņa pakalpojumus 10 kuģiem. Visos gadījumos, kā norāda PKL, tauvošanās operācijas varēja veikt PKL ar saviem velkoņiem.

PKL 09.07.2009. vēstulē Nr.259/07-09i norāda, ka "KSC operatori turpina izvēlēties kādas velkoņu pakalpojumu sniegšanas kompānijas apkalpos attiecīgo kuģi, iemesli šiem gadījumiem netiek paskaidroti vai arī tiek norādīts, ka tāds ir [ostas kapteiņa] mutisks rīkojums. Telefonsarunās [ostas kapteinis] vairākkārt ir pieprasījis nosūtīt Rīgas brīvostas pārvaldei PKL sadarbības līgumus par velkoņu pakalpojumiem, lai būtu pierādījums, ka tie ir PKL klienti. Tai pašā laikā netiek apstiprināts, ka tad PKL varēs apkalpot savus klientus, jo ostas kapteinim ir jāsaņem šāda atļauja no pārvaldes. Tāpat [ostas kapteinis] atsakās strādāt ar velkoņiem SANTA un STELLA pārī ar kādu no PKL velkoņiem, (..) pamatojot savu atteikumu ar vārdiem: "mēs pārī ar jums nestrādāsim un dosim darbu jūsu velkoņu pārim un savam velkoņa pārim atsevišķi". PKL norāda, ka laika posmā no 01.07.2009.-08.07.2009. PKL ir liegts veikt 17 (septiņpadsmit) kuģu tauvošanas operācijas. Šajos gadījumos PKL velkoņi bija nominēti minētajiem darbiem un KSD par to bija informēts.

PKL ir iesniedzis vēl vairākas vēstules, kurās ir norādīts, ka RBP (KSD darbinieki, ostas kapteinis) lieguši PKL apkalpot savus klientus, nosūtot darbam RBP velkoņus (21.07.2009. vēstule Nr.287/07_09i, 03.08.2009. vēstule Nr.302/08-09i, 05.08.2009. vēstule Nr.311/08-09i, 28.08.2009. vēstule Nr.28/08_KP, 08.09.2009. vēstule Nr.369/09-09i, 22.09.2009. vēstule Nr.395/09-09i).

Pēc Konkurences padomes pieprasījuma PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i ir iesniegusi sarakstu ar PKL liegtajiem kuģiem – kuģi, kuru apkalpošanai kuģu aģenti bija pieprasījuši PKL, bet faktiski velkoņa pakalpojumu sniedza RBP velkoņi (par laika periodu no 25.06.2009.-04.09.2009.).

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 235.punktā noteikto kārtību ostas kapteinim ir tiesības domstarpību gadījumos noteikt kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, kā arī, ievērojot RBP un Konkurences padomes 16.06.2009. tikšanās protokolā konstatēto, ka pastāvot ārkārtas gadījumiem (piemēram, vētras gadījumā), ostas kapteinis pieņem ārkārtas lēmumus, Konkurences padome 28.09.2009. vēstulē Nr.1746 lūdza RBP sniegt skaidrojumu par RBP rīcības objektīvo pamatojumu, liedzot PKL sniegt velkoņa pakalpojumus savu klientu kuģiem, pamatojumu norādot katram gadījumam atsevišķi (PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i norādītajiem kuģiem par laika periodu no 25.06.2009.-04.09.2009.).

Konkurences padomē 16.10.2009. tika saņemta RBP 14.10.2009. vēstule Nr.1-09/2000, kurā tā nesniedz atbildi uz Konkurences padomes lūgumu pēc būtības un norāda uz sekojošu:

1) no Rīgas brīvostas noteikumiem izriet, ka velkoņa pakalpojumus izvēlas, kā arī atsakās no tiem kuģa, kuram tie tiek sniegti, kapteinis. Gadījumā, ja rodas domstarpības, tiesības pieņemt lēmumu šajā jautājumā ir ostas kapteinim. Pastāvot strīdīgiem gadījumiem, to izskatīšanai ir izmantojami KSD veiktie video un audio ieraksti, kuri tiek glabāti ierobežotu laiku. RBP rīcībā nav ziņu, ka laika periodā no 25.06.2009.–04.09.2009. starp RBP ločiem un kuģu kapteiņiem, no kuriem ir atkarīga velkoņu pakalpojumu sniedzēju izvēle vai atteikšanās no tiem, būtu radušās domstarpības, kuras būtu jāizskata Rīgas brīvostas kapteinim Rīgas brīvostas noteikumu 235.punktā noteiktajā kārtībā.

2) RBP ir atļāvusi PKL sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā, 26.09.2003. noslēdzot ar PKL līgumu. Līdz šim brīdim PKL nav iesniegusi RBP pierādījumus par to, ka pastāv vienošanās starp PKL un Rīgas brīvostā ienākošo kuģu īpašniekiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem, uz kuras pamata attiecīgo kuģu īpašniekiem ir pienākums izvēlēties PKL velkoņu pakalpojumus. Arī gadījumā, ja šādas vienošanās pastāv, locim ir tiesības ieteikt konkrētajos apstākļos piemērotāko velkoņu pakalpojumus, no kura kuģa kapteinis ir tiesīgs atteikties.

Izvērtējot PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i sniegto informāciju, uzskatāms, ka PKL pamatoti par liegtiem kuģiem var uzskatīt tos kuģus, kuriem kuģu aģenti ir izvēlējušies PKL velkoņus un par to, izmantojot elektroniskos sakarus vai kā citādi, ir informējuši gan PKL, gan Rīgas brīvostas kapteiņdienestu (KSD). Apkopojot PKL un RBP sniegto informāciju (sarakste par tiesisko pienākumu izpildi laika periodā no 07.04.2009.–10.09.2009.), kā arī ņemot vērā RBP pausto, ka nav pastāvējušas domstarpības, kuras būtu jāizskata ostas kapteinim, un to, ka RBP nav norādījusi konkrētos laika apstākļus, kad locim būtu bijušas tiesības ieteikt piemērotāku velkoni, var secināt, ka bez objektīva pamatojuma PKL ir liegts sniegt velkoņu pakalpojumus 2009.gada aprīlī – 5 gadījumos, maijā – 5 gadījumos, jūnijā – 13 gadījumos, jūlijā – 21 gadījumā, augustā – 26 gadījumos, septembrī (līdz 10.09.2009.) – 7 gadījumos.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, ir pamatoti uzskatīt, ka RBP nav izpildījusi Lēmuma nolemjošās daļas 2.5.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu.

RBP viedoklis

RBP 18.03.2010. vēstulē Nr.1-09/478 iebilst Konkurences padomes secinājumiem par Lēmuma Nr.E02-8 2.5.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi, norādot, ka "lietas materiāliem ir pievienoti it kā aģentu sagatavotie velkoņu pakalpojumu pieprasījumi, kuri neatbilst visminimālākajām prasībām, kas ietvertas 23.04.1996. MK noteikumu Nr.154 4.sadaļā "Dokumenta juridiskais spēks", lai tie būtu saistoši. RBP nav informēta par PKL klientiem, ar kuriem PKL ir noslēgtas kādas vienošanās par velkoņa pakalpojuma sniegšanu".

Saskaņā ar PKL sniegto informāciju tās klienti ir informējuši par nepieciešamību izmantot velkoņa pakalpojumus, nosūtot PKL kuģa operatora, īpašnieka, kuģu aģentējošo kompāniju pasūtījumus. Šie pasūtījumi ir veikti, izmantojot elektronisko pastu vai faksimilsakarus. Konkurences padomē ir iesniegtas šo dokumentu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātas kopijas. PKL, nosūtot šādu pieteikumu pa faksu, informē Rīgas brīvostas KSD darbiniekus (PKL 14.05.2009. vēstule Nr.183/05-09i).

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.892 "Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas" 4.punktu "Kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents, izmantojot elektronisko pastu vai faksmilisakarus, informē attiecīgās kontroles iestādes par kuģa ienākšanu ostā vai vismaz sešas stundas pirms ienākšanas". RBP ir iesniegusi Konkurences padomei kuģu pieteikumu par ienākšanu ostā kopijas "Arrival notification", ko tā ir saņēmusi, izmantojot elektronisko pastu un/vai faksimilsakarus. Ņemot vērā normatīvo regulējumu un to, ka RBP ir atzinusi šādu dokumentu pietiekamību un juridisko spēku, tad, vadoties pēc analoģijas, arī PKL klientu veiktie pasūtījumi ir atzīstami par vienlīdz saistošiem. PKL līgumi ar klientiem var ietvert komerciāli aizsargājamu informāciju, kura nav izpaužama konkurentam, vēl jo vairāk, normatīvo aktu regulējums neprasa, lai velkoņu pakalpojumu sniedzējs šādu informāciju iesniegtu ostas pārvaldei vai tās amatpersonai, ņemot vērā regulējumu, kas nosaka kuģošanas drošību Rīgas brīvostā.

5. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpilde.

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums – "uzdot viena mēneša laikā [07.05.2009.]no lēmuma spēkā stāšanās dienas RBP nodot citai juridiskai personai (piemēram, velkoņus atsavinot vai nododot nomā) velkoņa pakalpojumu sniegšanu, nodalot to no tās pārējo funkciju veikšanas. RBP 10 (desmit) dienu laikā [17.05.2009.]no šajā punktā noteiktā pienākuma izpildes iesniedz Konkurences padomei rakstisku apstiprinājumu, kas apliecina šajā punktā noteiktā pienākuma izpildi".

Konkurences padome, veicot tiesisko pienākumu izpildes kontroli, līdz 01.06.2009. nebija saņēmusi informāciju no RBP par Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi. Konkurences padome 01.06.2009. vēstulē Nr.995 RBP norāda, ka nav sniegta informācija saistībā ar Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi.

RBP ir lūgusi termiņa pagarinājumu šā tiesiskā pienākuma izpildei –

1) 05.06.2009. vēstulē Nr.1-16/1099 līdz 30.06.2009.,

2) 03.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1260 līdz 31.07.2009.,

3) 27.07.2009. vēstulē Nr. 1-09/1423 līdz 30.09.2009.

RBP pārstāvis 19.06.2009. vēstulē Nr.2-2-307/62 iesniedza tās velkoņu potenciālo nomnieku rakstiski izteiktos piedāvājumus – viens piedāvājums datēts ar 11.06.2009., otrs piedāvājums datēts un nosūtīts pa faksu 19.06.2009. Tāpat RBP pārstāvis informē, ka 10.06.2009. notikušas sarunas ar vēl vienu komercsabiedrību par velkoņu SANTA un STELLA nomāšanas iespējām. Tika norādīts, ka minētā komercsabiedrība līdz 22.06.2009. (piedāvājuma iesniegšanas termiņš) iesniegs rakstisku piedāvājumu RBP, par ko tā nekavējoties paziņos Konkurences padomei. Ņemot vērā, ka atbilde netika saņemta, RBP lūdza Lēmuma Nr.E02-8 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarinājumu.

Konkurences padome 17.07.2009. vēstulē Nr.1230 paziņoja RBP par Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarināšanu līdz 31.07.2009, ņemot vērā RBP pārstāvja 19.06.2009. vēstulē Nr.2-2-307/62 un RBP 03.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1260 norādīto informāciju un lūgumu.

RBP 27.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1423 informēja, ka RBP 03.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1260 Konkurences padomei ir minējusi, ka galīgā atbilde ar apstiprinājumu nodibināt nomas attiecības par velkoņiem SANTA un STELLA tiks sniegta līdz 15.07.2009. Taču līdz 27.07.2009. RBP nav saņēmusi ne apstiprinošu atbildi ne arī atteikumu, tāpēc tika lūgts termiņa pagarinājums līdz 30.09.2009.

Lai izvērtētu, vai RBP 27.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1423 lūgums par Lēmuma Nr.E02-8 2.6.apakšpunktā noteikto termiņu ir pagarināms līdz 30.09.2009., RBP tika lūgts līdz 05.08.2009. iesniegt Konkurences padomei konkrētus priekšlikumus rīcībai, ko RBP plāno veikt līdz 30.09.2009. – "kādas konkrētas darbības (to plānotie izpildes termiņi) RBP plāno veikt līdz 2009.gada 30.septembrim, lai izpildītu Konkurences padomes 24.03.2009. lēmuma Nr.E02-8 2.6. punktā noteikto tiesisko pienākumu. Vienlaikus tika lūgts iesniegt informāciju, kas apliecina tikšanās, pārrunas un saraksti ar visiem velkoņu SANTA un STELLA nomas pretendentiem, tai skaitā līguma jeb vienošanās projektus, informāciju, kas apliecina pārrunas par līguma jeb vienošanās nosacījumiem (nomas maksas apmērs, līgumu noslēgšanas termiņi, citi nosacījumi) laika posmā no 2009.gada 30.jūnija līdz 2009.gada 31.jūlijam".⁹

Konkurences padomē 20.08.2009. tika saņemta RBP 20.08.2009. vēstule Nr.1-09/1587, kurā tā iesniedza RBP velkoņu iznomātāju pretendentu iesniegtos piedāvājumus, savstarpējo saraksti un pārrunu protokolu ar pretendentiem. Vēstulē RBP norāda – ņemot vērā, ka šāda darījuma [velkoņa iznomāšana] noslēgšanai ir nepieciešams katra pretendenta piedāvājuma izvērtējums un uzņēmējsabiedrībai ir jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli, ir nepieciešams laiks lēmuma pieņemšanai par RBP velkoņu iznomāšanu. Galīgais lēmums par RBP velkoņu iznomāšanu nav pieņemts, jo iesniegtie priekšlikumi tika papildināti un precizēti.

RBP 10.08.2009. piedāvājuma vērtēšanas sanāksmes protokolā norādīts, ka sanāksmes dalībnieki ir konstatējuši, ka ekonomiski izdevīgākais ir Amberholdings piedāvājums, un nolēmuši iesniegt jautājumu par RBP velkoņu iznomāšanu RBP valdei lēmuma pieņemšanai.

Konkurences padome 04.09.2009. vēstulē Nr.1488 (adresētu RBP) noraidīja RBP 23.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1405 un 27.07.2009. vēstulē Nr.1-09/1423 izteikto lūgumu pagarināt Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākuma izpildes termiņu līdz 30.09.2009., jo laika posmā no 07.04.2009. līdz 20.08.2009. netika konstatēti tādi apstākļi, kuru dēļ būtu liegts vai kas kavētu RBP nodrošināt Lēmuma nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi.

RBP 15.09.2009. vēstulē Nr.2-324/79 informēja Konkurences padomi, ka RBP valde 07.09.2009. pieņēma lēmumu Nr.89 (prot.Nr.13, p.1) "Par velkoņu SANTA un STELLA iznomāšanu". RBP norāda, ka pēc laika fraktēšanas līguma noslēgšanas RBP vairs nesniegs velkoņa pakalpojumus.

RBP 01.10.2009. iesniedza Konkurences padomei tās noslēgtos divus laika fraktēšanas līgumus par RPB velkoņu nodošanu nomā Amberholdings. Līgumi tika noslēgti 30.09.2009., Līguma I daļas 16.punktā paredzēts, ka velkoņi tiek nodoti 01.10.2009. plkst. 00:00.

Līdz ar to RBP uz 01.10.2009. ar kavēšanos (59 dienas) ir izpildījusi Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu.

RBP viedoklis

RBP 18.03.2010. vēstulē Nr.1-09/478 norāda, ka "kavēšanās ar Lēmuma nolemjošās daļas 2.6. punktā izpildi ir objektīvi pamatota. RBP ir ieinteresēta, lai Rīgas brīvostā kuģi saņemtu drošus un kvalitatīvus velkoņu pakalpojumus, ko nodrošinātu vismaz divu tirgus dalībnieku esamība. Kā redzams no lietas materiāliem, RBP centieni iznomāt velkoņus kādam citam tirgus dalībniekam, kurš atbilst Likuma par ostām 18.panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam nav vainagojusies ar panākumiem".

Saskaņā ar lietas Nr.2249/08/05/25 (šajā lietā tika pieņemts Lēmums Nr.E02-8) materiāliem RBP 20.03.2009. vēstulē Nr.1-09/569 norāda, ka tā ir nolēmusi līdz 30.04.2009. pārtraukt velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā un iznomāt velkoņus SANTA un STELLA komercsabiedrībai, ar kuru tiks noslēgts līgums par velkoņu pakalpojumu snigšanu, tādējādi nodalot velkoņu pakalpojumu sniegšanu no pārējām Rīgas brīvostas pārvaldes funkcijām. To netieši apstiprina arī Lēmuma Nr.E02-8 7.1. 5) apakšpunktā noteiktais, proti, "Konkurences padome, nosakot naudas sodu, ņem vērā, ka Rīgas brīvostas pārvalde pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas ir ierosinājusi pārtraukt velkoņa pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā un iznomāt velkoņu SANTA un STELLA, tādējādi veicot darbības, kas vērstas uz negatīvo seku novēršanu konkurencei".

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.6.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākuma termiņš bija viens mēnesis – 07.05.2009. Ņemot vērā, ka RBP savā 20.03.2009. piedāvājumā pati ir noteikusi saistību izpildes termiņu 30.04.2009., tad Lēmumā Nr.E02-8 noteiktais termiņš ir samērīgs un Konkurences padomes ieskatā RBP norādītie kavēšanās iemesli ir nepamatoti.

6. Pārkāpuma konstatēšana un naudas soda uzlikšana.

Ņemot vērā šī lēmuma 1.–5.punktā norādīto, secināms, ka laika posmā 07.04.2009.–01.10.2009. RBP ar kavēšanos ir izpildījusi Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1. un 2.6.apakšpunktos noteiktos tiesiskos pienākumus un laika posmā no 07.04.2009.–01.10.2009. RBP nav izpildījusi Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktos noteiktos tiesiskos pienākumus.

Ņemot vērā, ka Konkurences likuma 14.panta trešā daļa nosaka, ka "ja tirgus dalībnieks tiesisko pienākumu nepilda, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu", Konkurences padomei ir jāizvērtē lietderības apsvērumi gan attiecībā uz šī lēmuma izdošanu, gan saturu.

6.1. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteikto, Konkurences padome izvērtēja šī lēmuma izdošanas lietderības pamatprincipus.

Konkurences likuma 27.¹ pants nosaka, ka Konkurences padomes lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu. Izvērtējot lietā Nr.2249/08/05/25 konstatētos faktus attiecībā uz pārkāpuma veidu, raksturu, ilgumu un pastāvošām sekām velkoņu pakalpojumu tirgū, Konkurences padome uzskatīja par pamatotu Lēmumā Nr.E02-8 (7.2.apakšpunktā) noteikt RBP, ostas kapteinim un citām Rīgas brīvostas amatpersonām tiesiskos pienākumus, norādot, ka tiesisko pienākumu izpilde pārtrauks konkurences kavēšanu velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā. Plašākā izpratnē brīva un nedeformēta konkurence jebkurā tautsaimniecības nozarē nodrošina svarīgas sabiedrības intereses, piemēram, komersantiem sniegt pakalpojumus uz vienlīdzīgiem nosacījumiem vai komersantu klientiem vai patērētājiem saņemt pakalpojumus, izvēloties sev pieņemamāko, ņemot vērā tādus faktorus kā pakalpojuma cena un kvalitāte.

Konkurences padome, veicot Lēmumā Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākumu izpildes kontroli, konstatēja, ka RBP nav tos izpildījusi vai izpildījusi ar kavēšanos, tādējādi noteiktā laika posmā nepamatoti ierobežojot citu tirgus dalībnieku un pakalpojumu saņēmēju tiesiskās intereses, ko aizsargā Konkurences likums.

Vienlaikus jānorāda, ka ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 28.08.2009. lēmumu, ar kuru noraidīta RBP blakus sūdzība par Lēmuma Nr.E02-8 darbības apturēšanu daļā par tiesisko pienākumu izpildi, pēc būtības tika atzīta uzlikto tiesisko pienākumu pamatotība un Lēmuma Nr.E02-8 pirmšķietamais tiesiskums.

Ievērojot minēto, Konkurences padome uzskata par nepieciešamu un pamatotu piemērot Konkurences likuma 14.panta trešās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.796 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk – Noteikumi Nr.796) 22.punktu, kas nosaka Konkurences tiesības pieņemt lēmumu par naudas soda palielināšanu, ja tirgus dalībnieks nepilda tam uzliktos tiesiskos pienākumus.

Naudas soda palielinājuma preventīvais mērķis ir atturēt konkrēto tirgus dalībnieku un citus tirgus dalībniekus no šādu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē.

Ņemot vērā, ka RBP izpildīja ar kavēšanos Lēmumā Nr.E02-8 noteiktos tiesiskos pienākumus, secināms, ka Lēmuma Nr.E02-8 3.punktā noteiktais naudas soda apmērs nesasniedza individuālās prevencijas mērķi attiecībā uz Konkurence padomes lēmumā noteikto prasību ievērošanu. Tādējādi Konkurences padomei attiecībā uz RBP ir pamats pieņemt lēmumu par Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 3.punktā noteiktā naudas soda apmēra palielināšanu.

Vienlaikus Konkurences padome konstatē, ka ar citiem tiesiskiem līdzekļiem nav iespējams sasniegt iepriekš norādīto mērķi tādā veidā, kas mazāk ierobežotu RBP tiesības un tiesiskās intereses.

6.2. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 65.panta trešo daļu un 66. panta pirmo daļu, kas nosaka samērīguma principa un lietderības apsvērumu piemērošanu administratīvā procesa ietvaros, Konkurences padome uzskata par samērīgu, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, kas aprakstītas šī lēmuma 1.–5.punktā, piemērot naudas soda palielinājumu, ievērojot tālāk norādītos apsvērumus.

6.2.1. Konkurences likuma 14.panta trešās daļas 1.punkts nosaka: "Ja tirgus dalībnieks tiesisko pienākumu nepilda, Konkurence padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par: 1) šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram".

6.2.2. Ievērojot Konkurences likuma 14.panta trešās daļas 1.punktu un Noteikumu Nr.796 noteikto, Konkurences padome Lēmuma Nr.E02-8 3.punktā uzlika RBP naudas sodu 45 000 latu apmērā. Norādītais naudas soda apmērs ir aptuveni 0,2 procenti no RBP 2008.gada neto apgrozījuma (LVL 27 603 053,68¹⁰).

Lai noskaidrotu RBP iepriekšējā (2009) finanšu gada neto apgrozījumu, Konkurences padome 07.04.2010. vēstulē Nr.765 lūdza RBP iesniegt apstiprinātu 2009.gada neto apgrozījumu (ieņēmumi no pamatdarbības). RBP 13.04.2010. vēstulē Nr.1-09/622 norādīja, ka tās neto apgrozījums 2009.gadā ir LVL (*), kas sastāv no atskaitījumiem no ostas maksām saskaņā ar Likuma par ostām 12. un 14.panta noteikumiem – LVL (*) un ieņēmumi no saimnieciskās darbības (zemes noma, telpu noma, piestātņu noma, velkoņu noma, apsardzes, dzelzceļa, komunālie un citi pakalpojumi) LVL (*). RBP norāda, ka ieņēmumu kopsumma, kas gūta no velkoņu pakalpojumiem veidoja LVL (*).

Ievērojot Lēmuma Nr.E02-8 7.1.apakšpunkta 3) punktā norādīto argumentāciju par ostas maksu iekļaušanu RBP neto apgrozījumā, Konkurences padome par pamatotu šajā lietā uzskata naudas soda palielinājumu aprēķināt no LVL (*).

6.2.3. Uzliekot naudas soda palielinājumu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un ilgumu, finansiālo stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

6.2.4. Lēmuma Nr.E02-8 7.1. 4) apakšpunktā Konkurences padome, izvērtējot RBP nodarījuma smagumu un ilgumu, RBP noteica naudas sodu 1 procenta apmērā no tās neto apgrozījuma 2008.gadā, t.i., LVL 27 603 053,68. Kā apstākli, kas ļauj samazināt naudas sodu, Konkurences padome Lēmuma Nr.E02-8 7.1. 5) punktā norādīja – "Konkurences padome, nosakot naudas sodu, ņem vērā, ka Rīgas brīvostas pārvalde pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas ir ierosinājusi pārtraukt velkoņa pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā un iznomāt velkoņu SANTA un STELLA, tādējādi veicot darbības, kas vērstas uz negatīvo seku novēršanu konkurencei". Uz šī pamata Konkurences padome samazināja naudas soda apmēru un noteica to 45 000 LVL apmērā (Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 3.punkts).

6.2.5. RBP ir kavējusi 2.6.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi, kuru RBP bija apņēmusies izpildīt noteiktā termiņā un kas tieši bija pamats naudas soda būtiskam samazinājumam Lēmumā Nr.E02-8.

6.2.6. Lai noteiktu naudas soda palielinājumu par Lēmumā Nr.E02-8 noteikto tiesisko pienākumu nepildīšanu, tika ņemts vērā tiesisko pienākumu nepildīšanas ilgums. Tiesiskā pienākumu izpildes kontrole ilga no Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās 07.04.2009. līdz 01.10.2009., t.i., nepilnus sešus mēnešus, konstatējot, ka atsevišķi no noteiktajiem tiesiskajiem pienākumiem nav izpildīti vai izpildīti ar kavēšanos, ievērojot Lēmuma Nr.E02-8 noteiktos termiņus.

6.2.7. Nosakot naudas soda palielinājumu un ievērojot iepriekš norādītos apsvērumus, naudas soda palielinājums RBP ir piemērojams LVL 90 000 apmērā, kas, ievērojot RBP 2009.gada neto apgrozījumu, veido aptuveni 0,3 procentus no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

6.2.8. Atbildību pastiprinoši apstākļi RBP darbībās šajā lietā nav konstatēti.

6.2.9. Par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ir pamats šī lēmuma 6.2.7.apakšpunktā noteiktā naudas soda palielinājuma samazināšanai Konkurences padome atzīst faktu, ka Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.1. un 2.6.apakšpunktos noteiktie tiesiskie pienākumi ar kavēšanos, bet ir izpildīti. Citus atbildību mīkstinošus apstākļus Konkurences padome šajā lietā nav konstatējusi.

6.2.10. Papildus 6.2.9.apakšpunktā norādītajam apstāklim, Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt naudas soda apmēru, ņemot vērā, ka Konkurences padome līdz šim nav pieņēmusi lēmumus par Konkurences likuma 14.panta trešās daļas 1.punkta piemērošanu. Konkurences padome arī uzskata, ka, ievērojot samērīguma principu kopsakarā ar soda mērķi, naudas soda palielinājuma apmēram ir jābūt samērīgam ar pamatlēmumā noteiktā naudas soda apmēru. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt šī lēmuma 6.3.apakšpunktā aprēķināto naudas soda palielinājumu līdz LVL 10 000.

6.2.11. Ņemot vērā RBP 2009.gada neto apgrozījumu, kā arī to, ka RBP nav iesniegusi pamatotu informāciju, kas liecina par finanšu grūtībām, Konkurences padome uzskata, ka RBP nepastāv ierobežojumi noteiktā naudas soda palielinājuma samaksāšanai.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka RBP Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 3.punktā noteiktajam naudas sodam ir piemērojams naudas soda palielinājums LVL 10 000 apmērā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 14.panta trešās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 8., 13.pantu, 65.panta trešo daļu un 66.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 22.punktu, Konkurences padome

nolēma:

1. Konstatēt, ka Rīgas brīvostas pārvalde laika periodā no 07.04.2009. līdz 01.10.2009. nav izpildījusi Konkurences padomes 24.03.2009. lēmuma Nr.E02-8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās" nolemjošās daļas 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktos uzliktos tiesiskos pienākumus.

2. Konstatēt, ka Rīgas brīvostas pārvalde laika periodā no 07.04.2009. līdz 01.10.2009. izpildījusi ar kavēšanos Konkurences padomes 24.03.2009. lēmuma Nr.E02-8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās" nolemjošās daļas 2.1. un 2.6.apakšpunktos uzliktos tiesiskos pienākumus.

3. Uzlikt Rīgas brīvostas pārvaldei naudas sodu 10 000 latu (desmit tūkstošu latu) apmērā, kas ir Konkurences padomes 24.03.2009. lēmuma Nr.E02-8 3.punktā noteiktā naudas soda palielinājums. Uzlikto naudas sodu 45 (četrdesmit piecu) dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (saņēmējs: Valsts kase, reģ. Nr.90000050138, konta Nr. LV93TREL1060001010900, BIC: TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei, iesniedzot maksājumu uzdevuma apliecinātu kopiju.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

---

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

¹ Konkurences padomes 05.11.2009. vēstule Nr.2011.

² Šeit un tālāk termiņi kvadrātiekavās ir norādīti, ņemot vērā Lēmuma Nr.E02-8 paziņošanas datumu RBP, ievērojot Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu (ar grozījumiem, kas stājās spēkā 01.01.2009.).

³ Rīgas brīvostas noteikumu 43.punkts paredz, ka "no loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti (..) saskaņā ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas lēmumu – kuģi, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi".

⁴ Konkurences padomes 01.06.2009. vēstule Nr.995.

⁵ Konkurences padomes 17.07.2009. vēstulē Nr.1230.

⁶ RBP 30.04.2009. vēstule Nr.1-16/870 adresēta PKL.

⁷ PKL 22.04.2009. vēstule Nr.142/04-09i, 13.05.2009. vēstule Nr.180/05-09i, Nr.181/05-09i, 15.09.2009. vēstule Nr.185/05/09i.

⁸ Iesniegta Konkurences padomei 16.06.2009.

⁹ Konkurences padomes 31.07.2009. vēstule Nr.1318.

¹⁰ Lēmuma Nr.E02-8 7.1.apakšpunkts.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme