Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 6. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 6.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, J.Sokolovska un M.Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.210/J9)

“Par izglītības eksporta veicināšanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Dukšinska, V.Aizbalta, I.Feldmanes, A.Mackeviča un A.Baštika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.211/J9)

“Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu I.Pimenova, I.Klementjeva, V.Agešina, I.Ribakova un M.Zemļinska jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.212/J9)

“Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu S.Fjodorova, I.Ribakova, J.Tutina, J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Golubova, A.Vidavska, S.Mirska, A.Rubika un I.Pimenova jautājums finanšu ministram Einaram Repšem (jautājumu reģistra Nr.213/J9)

“Par patentmaksas piemērošanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

(Atbildes dok. Nr. 5900).

Rīgā 2010.gada 30.aprīlī Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Par izglītības eksporta veicināšanu

Nav noslēpums, ka arvien pasliktinošās demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijas augstskolas tuvā nākotnē sagaida ar studentu trūkumu saistītas problēmas.

Katru gadu Latvijā augstāko izglītību apgūst aptuveni 120 tūkstoši studentu un tikai pusotrs tūkstotis jeb nedaudz vairāk par procentu ir ārvalstu studenti. Daļa no šiem ārvalstu studentiem studē apmaiņas programmu ietvaros un nemaksā studiju maksu Latvijas augstskolās, tātad viņi nav izglītības eksporta prece klasiskajā izpratnē. Rietumvalstīs ārvalstu studentu skaits ir vidēji 10% procenti no kopējā studējošo skaita, un tas ir mērķis, uz kuru jātiecas arī Latvijai.

Ārvalstu studējošo iespējamais pienesums Latvijas tautsaimniecībai varētu būt mērāms vairākos desmitos miljonu latu gadā, kas ietvertu gan studiju maksu, gan uzturēšanās izmaksas.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Izglītības un zinātnes ministrijā ir izstrādāta stratēģija izglītības eksporta veicināšanai, lai sasniegtu iepriekšminētos 10% no kopējā studējošo skaita, kādi pasākumi jau ir veikti un kādi tiek veikti izglītības eksporta veicināšanai Latvijā?

2. Kādi šķēršļi vai trūkumi likumdošanā, Jūsuprāt, traucē efektīvam izglītības eksportam Latvijā?

3. Cik nozīmīga loma izglītības eksporta veicināšanā ir valsts finansējumam, un vai no valsts puses tiek organizēti pasākumi, lai reklamētu ārvalstīs iespēju studēt Latvijā?

4. Vai Jūs neuzskatāt, ka perspektīvāks no izglītības eksporta viedokļa ir austrumu virziens – NVS un Āzijas valstis, un pašreiz likumdošanā nostiprinātais studiju valodas ierobežojums neveicina izglītības eksportu no šīm valstīm?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs, V.Buzajevs,
Rīgā 2010.gada 29.aprīlī J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs

Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu
no valsts budžeta līdzekļiem

Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Pasaules Banka ierosinājusi samazināt finansējuma apmēru augstākajai izglītībai, samazinot valsts budžeta finansējumu budžeta studiju vietām, studiju un studējošo kreditēšanas subsidēšanai, stipendijām, kā arī par 50% samazinot finansējumu zinātnei.

Tajā pašā laikā izglītības un zinātnes ministre T.Koķe laikrakstam “Latvijas Avīze” pau­dusi viedokli, ka, neskatoties uz Pasaules Bankas ierosinājumiem samazināt finansējumu augstākajai izglītībai, Izglītības un zinātnes ministrija prasīs, veidojot 2011.gada valsts budžeta projektu, valdībai finansējumu vismaz dubultot.

Saeimas LPP/LC frakcijas deputātos neizpratni raisa valdības vadītāja V.Dombrovska reakcijas trūkums uz šādiem pretrunīgiem paziņojumiem. Uzskatām, ka Ministru prezidentam ir publiski jāpauž skaidra nostāja attiecībā uz šīm prasībām, lai neradītu sabiedrībā papildus spriedzi un neziņu.

Tā kā masu medijos izskan minējumi par iespējamību pāriet pilnībā uz maksas augstāko izglītību, tad arī šajā jautājumā aicinām valdības vadītāju paust savu viedokli.

Neraugoties uz esošo saspringto situāciju augstākās izglītības un zinātnes finansēšanā, V.Dombrovska valdība š.g. 13.aprīļa valdības sēdē lēma par Rīgas Juridiskās augstskolas kredītsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vairāk nekā 800 tūkstošu latu apmērā. Tā kā augstskolas kredītsaistību rašanās ir saistīta ar nekustamā īpašuma, kurā atrodas augstskola, apsaimniekošanas grūtībām, tad LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka lietderīgāk un ilgtermiņā ekonomiskāk būtu nevis turpināt no valsts budžeta līdzekļiem dotēt pārāk dārgo telpu uzturēšanu, bet pārcelt augstskolu uz citām lētākām telpām.

Pamatoti rodas arī jautājums – kāpēc valdība lēmusi atbalstīt tieši valsts un privātpersonas nodibinātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas Juridiskā augstskola”, un kāpēc netiek atbalstītas Latvijas valsts augstskolas, kurām ilgstoši apgrūtināta iespēja īstenot ar ES strukturālo fondu izstrādātos projektus, kā arī citas finansiālas grūtības. Lai izvērtētu šo budžeta līdzekļu izlietojuma pamatotību, LPP/LC frakcijas deputāti aicina sniegt vispusīgu informāciju par Latvijas augstāko mācību iestāžu finansiālo stāvokli un parādsaistībām, ja tādas pastāv.

Valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” bija paredzēts, ka koledžas tiks pievienotas augstskolām, lai ekonomētu līdzekļus un padarītu efektīvāku mācību procesu. Tagad presē uzzinām, ka 2,8 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda tiks piešķirti astoņām koledžām telpu renovācijai, mācību laboratoriju un bibliotēku iekārtošanai un telpu pielāgošanai audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. LPP/LC frakcijas deputātiem rodas pamatots jautājums par to, vai lietderīgāk nebija vispirms veikt strukturālās reformas un tikai pēc tam lemt par koledžu rekonstrukciju.

LPP/LC frakcijas deputāti lūdz sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir valdības vadītāja V.Dombrovska viedoklis par Pasaules Bankas prasībām būtiski samazināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei?

2. Vai valdībā ir apspriests variants par pilnīgu pāreju uz maksas studijām Latvijā? Vai šis jautājums ir apspriests ar Latvijas augstskolu un studentu pašpārvalžu pārstāvjiem? Kāds ir Ministru prezidenta viedoklis?

3. Vai valdības lēmums segt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” kredītsaistības būs vienreizējs pasākums? Vai tika apspriesta iespēja izvērtēt tās sanāciju vai maksātnespēju? Vai tiks sniegts atbalsts arī turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem privātajai augstskolai un kāda palīdzība vēl augstskolai būs nepieciešama? Vai ir izskatīts jautājums par augstskolas pārcelšanu uz citām telpām?

4. Kāds ir Latvijas valsts un pašvaldību nodibināto augstskolu finansiālais stāvoklis? Vai arī citām Latvijas augstskolām ir parādi? Cik lieli tie ir?

5. Cik lietderīgi ir tērēt ERAF līdzekļus koledžu telpu rekonstrukcijai, pirms augstākajā izglītībā ir veiktas strukturālās reformas?

9.Saeimas deputāti: J.Dukšinskis, V.Aizbalts, I.Feldmane,
Rīgā 2010.gada 29.aprīlī A.Mackevičs, A.Baštiks

Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo daļu iesniedzam izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei adresētus jautājumus par Latvijas dalību Eiropas Skolu Tīklā.

Eiropas Skolu Tīkls (EST) (“European Schoolnet”, EUN) ir bezpeļņas organizācija, kas apvieno gandrīz visas Eiropas Savienības valstu izglītības ministrijas, izņemot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju. EST tika dibināts 1997.gadā ar mērķi izveidot izglītības kvalitātes celšanas infrastruktūru Eiropā un attīstīt nozares inovācijas gan izglītības ministrijās, gan skolās, iesaistot skolotājus un pētniekus. EST strādā trīs galvenajos virzienos:

– Izglītības politika, pētniecība, inovācija;

– Skolu sadarbība un pārvaldība;

– Mācību resursu apmaiņa un mijiedarbība.

Tā kā LR IZM ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts ministrija, kas nav EST locekle, mēs sazinājāmies ar EST izpilddirektoru Marku Durando kungu, lai noskaidrotu, kādēļ šāda, Latvijai nevēlama situācija, ir izveidojusies.

Durando kungs savā 2009.gada 21.septembra vēstulē sniedza mums šādu skaidrojumu:

– 2005.gada 6.decembrī EST saņēma LR IZM vēstuli, kurā tika izteikta vēlme kļūt
par EST locekli, sākotnēji novērotājas statusā 2006.gadā un pilntiesīgas locekles statusā 2007.gadā.

– 2006.gada 6.decembrī EST vadības komiteja apstiprināja LR IZM kā jaunu EST locekli.

– 2006.gada decembrī EST izpilddirektora vēstule tika nosūtīta LR IZM (Arturam Rusecka kungam) ar pievienotu EST līgumu parakstīšanai, kā arī rēķinu par dalības maksu 2007.gadam.

Atbilde uz šo vēstuli netika saņemta.

– 2007.gada 31.janvārī LR IZM (Arturam Rusecka kungam) tika nosūtīta atkārtota vēstule, kas arī palika bez atbildes.

– 2008.gada 19.janvārī tika nosūtīta vēl viena vēstule Jānim Juhno kungam – LR IZM valsts sekretāra padomniekam, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, EST nesaņēma nekādu atbildi.

2010.g. 10.aprīlī Marks Durando citā savā vēstulē apliecināja, ka Latvija joprojām nav iestājusies EST.

Minētās vilcināšanās dēļ Latvija, pieļaujam, ir zaudējusi iespēju piedalīties svarīgos, Eiropas Savienības finansētos projektos, piem., ASPECT, METASCHOOL, Nanoyou (Eiropas Savienības 7. Ietvara programmas projekts), STELLA, ENTITLE, STEPS, Teachtoday, Xperimania un citos, tādējādi neiegūstot ne tikai finansiālu atbalstu un iespēju radīt un saglabāt darba vietas izglītības nozarē, bet arī nesaņemot jaunākos pētniecības rezultātus un pieredzi.

Kas LR IZM ir jādara, ja tā vēlas kļūt par pilntiesīgu EST locekli:

Tā kā EST vadības komiteja jau ir pieņēmusi lēmumu par LR IZM uzņemšanu EST locekles statusā, LR IZM nav nepieciešams atkārtoti iesniegt iestāšanās pieteikumu.

Lai kļūtu par pilntiesīgu EST locekli, no LR IZM tiek sagaidīta šāda rīcība:

1) EST līguma parakstīšana un

2) ikgadējā dalības maksas pārskaitīšana.

Neviens no minētajiem nosacījumiem netika izpildīts kopš EST vadības komitejas apstiprinājuma 2006.gada 6.decembrī. Lai pabeigtu Latvijas uzņemšanas procesu pilntiesīgas locekles statusā:

1) LR IZM jāparaksta EST līgums un jānosūta tas EST birojam (izpilddirektoram), kā arī jānosaka Latvijas pārstāvis EST vadības komitejā.

2) Tiklīdz EST birojs saņems parakstīto līgumu, tas nosūtīs LR IZM rēķinu par ikgadējo dalības maksājumu (EUR 30 000).

3) Tiklīdz LR IZM būs veikusi maksājumu, tā kļūs par pilntiesīgu EST locekli.

Ņemot vērā iepriekšminēto, deputāti lūdz sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc LR IZM kopš 2006.gada nav spējusi parakstīt EST līgumu, to nosūtīt EST birojam, kā arī nav nosaukusi Latvijas pārstāvi EST vadības komitejā?

2. Vai atbilstoši IZM ziņā esošiem datiem Latvija piedalās zemāk minētajos projektos, un ja nepiedalās, tad kāpēc:

1) ASPECT?

2) METASCHOOL?

3) Nanoyou (Eiropas Savienības programmas projekts)?

4) STELLA?

5) ENTITLE?

6) STEPS?

7) Teachtoday?

8) Xperimania?

Ar cieņu,

LR 9.Saeimas deputāti: I.Pimenovs, I.Klementjevs,
Rīgā 2010.gada 28.aprīlī V.Agešins, I.Ribakovs, M.Zemļinskis

Par patentmaksas piemērošanu

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tam pakārtotie Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1646 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri” nosaka, ka ar 2010.gada 1.janvāri fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās vai vāc tirdzniecībai paredzētas dabas veltes, var maksāt patentmaksu.

Sakarā ar to lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir fizisko personu skaits, kas reģistrētas kā patentmaksas maksātāji un kāds ir šo personu sadalījums pa profesijām vai citiem saimnieciskās darbības veidiem un administratīvajām teritorijām, kurās tiks veikta saimnieciskā darbība?

2. Uz kādu patentmaksas piemērošanas termiņu fiziskās personas ir reģistrētas?

3. Kādi sociālās apdrošināšanas veidi ir nodrošināti ar patentmaksu un kādā apmērā? Kāds ir iemaksu sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem?

9. Saeimas deputāti: S.Fjodorovs, I.Ribakovs, J.Tutins, J.Urbanovičs, V.Agešins, A.Golubovs, A.Vidavskis, S.Mirskis, A.Rubiks, I.Pimenovs