Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 6. maijā

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien bija paredzēts sniegt atbildes uz četriem deputātu jautājumiem.

Uz visiem četriem deputātu jautājumiem ir saņemtas ministru rakstveida atbildes. Trīs saņemtās rakstveida atbildes no četrām deputātus, kuri ir iesnieguši jautājumus, pilnībā apmierina. Līdz ar to viņi uzskata, ka nav nepieciešams saņemt vēl arī papildu informāciju mutvārdos.

Līdz ar to mutvārdu atbilde uz deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par izglītības eksporta veicināšanu” netiks sniegta, jo, kā es jau teicu, rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus.

Tāpat netiks sniegta arī mutiska atbilde uz deputātu Dukšinska, Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika jautājumu Minis­tru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”, jo arī uz šo jautājumu atbilde, ko Ministru prezidents bija lūdzis sagatavot izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, apmierina jautājuma iesniedzējus.

Un netiks sniegta arī mutvārdu atbilde uz deputātu Fjodorova, Ribakova, Tutina, Urbanoviča, Agešina, Golubova, Vidavska, Mirska, Rubika un Pimenova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem “Par patentmaksas piemērošanu”, jo arī uz šo jautājumu saņemtā rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.

Savukārt ceturtais šodien izskatāmais jautājums, kurš arī bija adresēts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā” un kuru iesnieguši deputāti Pimenovs, Klementjevs, Agešins, Ribakovs un Zemļinskis, šodien tiks izskatīts vēl papildus, jo deputāti vēlas saņemt papildu informāciju jau saņemtajai rakstiskajai atbildei.

Es atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja ministres kundze vēlas kaut ko papildināt pie jau sniegtās rakstveida atbildes, viņai ir divas minūtes laika šai papildu informācijas sniegšanai, bet, ja gadījumā ministre pēc savas iniciatīvas nevēlas neko teikt, tad tādā gadījumā jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot papildjautājumus: divus papildjautājumus var uzdot kāds no iesniedzējiem un vēl trīs papildjautājumus var uzdot citi deputāti... Es saprotu, ka deputāts Orlovs, kurš nav jautājuma iesniedzēju sarakstā, līdz ar to var uzdot jautājumus pēc tam, kad Pimenova kungs būs uzdevis savus divus jautājumus... tātad būs izmantojis savas divas iespējas.

Jautājums ministres kundzei: vai jūs vēlaties kaut ko vēl piebilst?

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Labvakar, godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es vēlos papildināt vēstules tekstu ar dažām detaļām, pirmām kārtām pasvītrojot to, ka Latvijas līdzdalība Euroschool Network nav bijusi manā tiešajā politiskajā darba kārtībā, jo pašreiz Eiropas struktūrfondi ir pavēruši ļoti plašas iespējas informatīvo tehnoloģiju attīstībai skolās, un līdz ar to mēs vairs nemeklējam kādas papildu iespējas jaunos tīklos.

Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka gada sākumā, janvārī, valsts sekretārs Mareks Gruškevics Londonā bija konferencē, kas veltīta skolu informatizācijas jautājumiem, un līdz ar to vadības 19.janvāra sēdē viņš ir aktualizējis jautājumu par to, kāpēc Latvija nav iesaistījusies šajā Skolu tīklā, par ko mēs arī saņēmām... Janvāra beigās mēs sniedzām skaidrojumu – un par to es esmu arī rakstījusi jums adresētajā vēstulē –, ka līdzdalība šajā tīklā prasa ikgadējo maksu 30 000 eiro apmērā, un turklāt arī par atsevišķām aktivitātēm vēl vismaz 15–25 procentus no šīs summas kā papildmaksājumus.

Tomēr es gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija, protams, meklēs iespējas un vienmēr aicinās skolas dažādot savu sadarbību virtuālajā vidē ar citiem iespējamajiem šiem tīkliem. Bet pašreiz es nevaru teikt, ka mēs savā ministrijā varam atrast līdzekļus, lai iekļautos šajā Skolu tīklā.

Sēdes vadītājs.

Paldies ministres kundzei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ministres kundze! Kaut mēs visi tagad šeit esošie ievērojam zināmu procedūru, mēs pateicamies jums par to, ka atnācāt uz Saeimu un tagad piedalāties mūsu sarunā. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā nav vienkārši interese. Tā ir, kā mēs uzskatām, tiešām nepieciešamība saprast, kā tad Izglītības un zinātnes ministrija veido savu politiku attiecībā uz izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanu. Un mēs saskatām, ka tieši sadarbība ar Eiropas Savienību dod mums tādas iespējas un kapacitātes, kādas līdz šim nav bijušas.

Savā atbildē uz mūsu jautājumu par Latvijas nepiedalīšanos Eiropas Skolu sadarbības tīklā jūs uzsvērāt, ka dziļi izprotat nepieciešamību un būtiskos ieguvumus no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas dalības Eiropas Skolu sadarbības tīklā. Un jūs arī tikko to apliecinājāt. Un tomēr jūs sakāt, ka līguma parakstīšanas procesa uzsākšana ar šo tīklu nav ministrijas darba kārtībā, kā galveno iemeslu šai pretrunai minot pašreizējo ekonomisko situāciju.

Bet, Koķes kundze, Eiropas Skolu sadarbības tīkls jau nepastāv pirmo gadu! Tam ir jau vairāk nekā desmit gadu ilga vēsture...

Sēdes vadītājs.

Pimenova kungs, es atvainojos! Saeimas kārtības rullis paredz jautājuma uzdošanai vienu minūti. Jūs šobrīd esat pusminūti jau pārtērējis. Man lūgums uzdot konkrētu jautājumu, jo šobrīd jūs vairāk nodarbojaties ar paziņojuma sniegšanu, bet, lūdzu, uzdodiet jautājumu!

I.Pimenovs.

Paldies. Es nezināju, ka man ir tikai minūte jautājumam. Es to ņemu vērā...

Sēdes vadītājs.

Saeimas kārtības rullis ir pieņemts diezgan sen jau...

I.Pimenovs.

Paldies! Es pieņemu jūsu pārmetumu. Es pieņemu to un mēģināšu sekot jūsu norādījumam.

Tātad es gribu pateikt, ka visu šo laiku mūsu ministrija saņēmusi vairākkārt ielūgumus pievienoties šim tīklam, taču šie ielūgumi tika ignorēti. Tāpēc mūs neapmierina jūsu atbildē atsauce uz pašreizējo ekonomisko situāciju. Mēs saskatām tādā attieksmē politiskas gribas trūkumu dalībai vienīgajā Eiropas izglītības ministriju sadarbības organizācijā. Šī attieksme ir parādījusies nevis ar finanšu krīzes sākšanos, bet jau sen.

Tātad – kāpēc?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ministres kundze, jums ir divas minūtes atbildei.

T.Koķe.

Pimenova kungs, es tomēr gribu uzsvērt, ka patiešām mēs ministrijas arhīvos atradām šo saraksti, kura notiek jau no 2005.gada, kura faktiski 2005.gada nogalē tika uzsākta. Un 2006.gada sākumā tika pārtraukta šī sarakste. Taču es gribu teikt, ka kopš 2005.gada ir unikāla iespēja Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij piedalīties struktūrfondos. Un mums struktūrfondi – gan 2004.–2006.gada, gan it īpaši tagadējie, 2007.–2013.gada, – paver milzīgas skolu informatizācijas iespējas, kuras arī pilnā mērā tiks un tiek izmantotas. Savukārt iekļaušanās vienā vai otrā virtuālajā tīmeklī ir katras skolas, universitātes, zinātniskā institūta brīva izvēle. Koordinēt to valsts pārvaldei šodien, šīs ļoti, ļoti piepildītās digitālās pasaules apstākļos, varbūt arī vairs nav tik aktuāli, kā tas bija 2005.gadā.

Bet es vēlreiz atkārtoju, ka mēs... Paldies jums par aktualizāciju. Es vēlreiz pārliecināšos par Euroschool Network lietderību, un iespējams – iespējams! –, ka mēs meklēsim 2011.gada budžetā, ja tas nebūs ar milzīgiem samazinājumiem, šādu iespēju parakstīt dalības līgumu. Iespējams!

Sēdes vadītājs.

Paldies ministres kundzei par atbildi.

Pimenova kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Jums ir vēl viena minūte, lai uzdotu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs.

Pateicos.

Jūs uzsvērāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums nav nepieciešams un katra skola pati var piedalīties šajā projektā. Tā jūs rakstāt savā atbildē.

Bet šinī gadījumā skola piedalās kā pilotskola un tā nevar būt par partneri konkrētajā projektā. Lai tā kļūtu par partneri, valstij jābūt tieši par šā tīkla dalībnieci. Un tātad skola nav spējīga apgūt – pat saņemt nevar, kur nu vēl apgūt! – tos līdzekļus, kurus paredz katrs konkrētais projekts.

Līdz ar to mūsu skolu, Latvijas skolu, tīkls zaudē iespējas savas kvalitātes uzlabošanai.

Vai ministrija zina šo priekšnosacījumu sadarbībai ar Eiropas Skolu sadarbības tīklu?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.

T.Koķe.

Es pieņemu, ka atbildīgie speciālisti ministrijā, protams, pilnvērtīgi pārzina jomu un zina, kādas iespējas tīkls paredz, un ir tās izvērtējuši. Kā jau es teicu, ministrijas vadības 19.janvāra sēdē mēs šo informāciju uzklausījām. Pašreiz finansiālu apsvērumu dēļ mēs neredzam iespēju to īstenot, lai gan, pēc jūsu vārdiem spriežot, tam ir ļoti liela nozīme skolu izglītības kvalitātē. Kaut gan burtiski pirms nepilna mēneša pie Valsts prezidenta bija diskusija par inovācijām izglītībā un viennozīmīgi šīs diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka IT līdzekļi, kā arī dažādi virtuālie tīmekļi ir tikai līdzeklis. Tas nav mērķis arī saistībā ar izglītības kvalitāti.

Sēdes vadītājs.

Paldies, ministres kundze.

Pimenova kungs, jūsu jautājumu limits ir izsmelts. Vai Orlova kungs vēlas uzdot kādu jautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Orlovam. Jums ir minūte jautājumam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamā ministres kundze! Tad kā jūs varat paskaidrot to, ka kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kuras ir līdzīgā ekonomiskā situācijā, tomēr ir ilggadējas Eiropas Skolu sadarbības tīkla dalībnieces?

T.Koķe.

Nē, nu ko es varu paskaidrot par kaimiņvalstīm? Droši vien neko. Katra valsts – katra valsts! – izvēlas savu veidu... Es vēlreiz gribu atkārtot, ka... patiešām, godātie deputāti... ka, kopš esmu ministre – no 2007.gada decembra –, politiskajā darba kārtībā man nav bijis ne stimulēt, ne noliegt šo sadarbību. Tāpēc, ja vien tā iespēja parādīsies, tad noteikti Izglītības un zinātnes ministrija darīs visu iespējamo, lai parakstītu līgumu un samaksātu dalībmaksu.

Paldies jums vēlreiz, ka vēršat manu uzmanību uz to, un es pievērsīšu tam vairāk uzmanības. Ko citu es varu atbildēt?!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir vēl kādi jautājumi? Nav.

Līdz ar to paldies Orlova kungam, paldies Pimenova kungam, paldies izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.