Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.210/J9 – dok. nr.5903

Par izglītības eksporta veicināšanu

Ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 121.panta pirmo daļu, sniedzu atbildi uz Jūsu jautājumu (reģ.nr.210/10) par Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju un eksportspējas veicināšanu.

Ievadam – daži dati par augstākās izglītības eksportu pasaulē un Latvijā

Globalizācijas ietekmē arvien vairāk studentu mācās ārpus savas valsts. Dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā studentu skaits pasaulē pieaudzis par 41%. Tajā pašā laikā no kopējā studentu skaita ārzemēs studē maz – tikai 1,8% (Latvijā 2009./2010.ak.g. – 1,5%). Skaitliski visvairāk ārzemju studentu ir no Ķīnas, Indijas un Dienvidkorejas. Savukārt valstu konkurencē par starptautiskajiem studentiem pārliecinoši dominē 6 valstis (67% no ārvalstu studentiem), no tām pirmais trijnieks ir ASV, Lielbritānija un Francija.

2009./2010.akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studē 1715 ārvalstu studenti no 62 pasaules valstīm, kas ir par 132 studentiem vairāk nekā iepriekšējā studiju gadā. Jāatzīmē, ka kopējais studējošo skaits šajā studiju gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 10%, savukārt ārvalstu studentu skaits un līdz ar to arī īpatsvars kopējā studentu skaitā ir pat nedaudz palielinājies (skatīt tabulu).

Latvijas augstskolās studējošo ārvalstu studentu skaita dinamika laika posmā no 2005.–2009.gadam*

Rādītājs	2005./2006. akad.gads	2006./2007. akad.gads	2007./2008. akad.gads	2008./2009. akad.gads	2009./2010. akad.gads
Latvijas augstskolās studējošie ārvalstu iedzīvotāji, skaits	1416	1425	1492	1583	1715
Ārvalstu studentu īpatsvars kopējā studentu skaitā, %	1,08	1,1	1,17	1,26	1,52

*avots – IZM ikgadējie pārskati par Latvijas augstāko izglītību

Statistikas dati rāda, ka 2009./2010.akadēmiskajā gadā 55% no kopējā ārvalstu studentu skaita studiju valoda ir krievu valoda (tie ir 950 privāto augstskolu ārvalstu studenti), savukārt valsts augstskolās studē 750 ārvalstnieki (45% no kopējā studentu skaita), kuru studiju valoda ir angļu valoda. Vislielākais ārvalstu studentu skaits Latvijā ir no Krievijas, Lietuvas, Ukrainas un Vācijas. Savukārt visstraujāk pieaudzis ārvalstu studentu skaits no Bangladešas (pieaudzis par 88% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), Ukrainas (+73%), Azerbaidžānas (+62%), Armēnijas (+47%).

Studenti no Eiropas Savienības valstīm sastāda apmēram 40% no kopējā ārvalstu studentu skaita. Pēdējos gados strauji palielinās noslēgto sadarbības līgumu skaits ar ārvalstu augstskolām (pēdējo trīs gadu laikā tas ir dubultojies).

Vispopulārākās ārvalstu studentu vidū ir medicīnas, inženierzinātņu un sociālo zinātņu studiju programmas.

Tālāk atbildēšu uz Jūsu uzstādītajiem jautājumiem.

1.jautājums.

Vai Izglītības un zinātnes ministrijā ir izstrādāta stratēģija izglītības eksporta veicināšanai, lai sasniegtu 10% no kopējā studējošo skaita, kādi pasākumi jau ir veikti un kādi tiek veikti izglītības eksporta veicināšanai Latvijā?

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) kā vienu no galvenajiem uzdevumiem 2010.gadā ir izvirzījusi Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanu un augstākās izglītības eksportspējas veicināšanu. IZM neplāno izstrādāt atsevišķu stratēģiju izglītības eksporta veicināšanai, jo eksporta veicināšanas iespējas augstākajā izglītībā pietiekami plaši ir apskatītas Informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” (apstiprināts Ministru kabinetā 2010.gada 12.janvārī). Pamatojoties uz šo informatīvo ziņojumu, IZM šobrīd strādā pie jauna politikas plānošanas dokumenta – “Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam” sagatavošanas, kurā viens no četriem plāna rīcības virzieniem ir augstākās izglītības internacionalizācijas veicināšana un eksportspējas paaugstināšana. Plāna projekts š.g. 15.aprīlī ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē (protokols Nr.15, VSS-455) un šobrīd norisinās tā saskaņošanas procedūra. Plāna projekts tuvāko trīs gadu laikā paredz īstenot pasākumus, kas veicinās Latvijas augstākās izglītības eksportspēju:

1) Akadēmiskās informācijas centrā (turpmāk – AIC) izveidot atbalsta punktu informācijas sniegšanai par studiju iespējām Latvijā, kā arī augstākās izglītības eksporta pakalpojumu atbalstam un koordinēšanai. Plānots izvērtēt pieejamos finanšu resursus kopīgu projektu sagatavošanai Baltijas valstu sadarbībai augstākās izglītības eksportspējas paaugstināšanā. Šī pasākuma ietvaros tiks veiktas šādas darbības:

– izveidota un uzturēta interneta mājaslapa ārvalstu interesentiem par studiju iespējām Latvijā;

– izstrādātas labas prakses vadlīnijas augstākās izglītības institūcijām (turpmāk – AII) ārvalstu studentu iebraukšanas organizēšanai Latvijā;

– sagatavots Latvijas augstākās izglītības institūciju piedāvāto studiju programmu svešvalodās elektroniskais katalogs;

– sagatavoti informatīvie materiāli par studiju iespējām Latvijā izplatīšanai starp­tautiskās un ārvalstu augstākās izglītības izstādēs;

– koordinēta AII resursu izmantošana dalībai ārvalstu un starptautiskās izglītības izstādēs un nodrošināts nacionālais augstākās izglītības stends dalībai šajās izstādēs un dalībai starptautiskajos mobilitātes veicināšanas tīklos.

2) Veicināt studiju programmu izstrādi ES valodās, kā arī kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu ar ārvalstu partnerinstitūcijām, īstenojot ESF projekta 1.1.2.2.1. apakšaktivitāti “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”.

3) Turpināt Boloņas procesa uzdevumu īstenošanu Latvijā augstākās izglītības starptautiskās atvērtības nodrošināšanai.

4) Turpināt dalību Eiropas Savienības izglītības sadarbības programmās (Erasmus, Erasmus Mundus, Tempus) un citās starptautiskās izglītības sadarbības programmās (Nordplus).

5) Turpināt dalību starptautiskajos pasākumos, tajā skaitā ASEM (Asia – Europe Meeting) izglītības forumā. ASEM ir daudzpusējs dialogs starp ES un Āzijas valstīm, lai veidotu savstarpēju partnerību. Ņemot vērā arvien pieaugošo Āzijas valstu lomu pasaules ekonomikā, izglītības ministru savstarpējā sadarbība ASEM ietvaros ir sevišķi nozīmīga.

6) Noslēgt valdības līgumus par izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu un kvalifikāciju atzīšanu ar Ķīnas TR un citām Āzijas valstīm, kas atvieglos iespējas piesaistīt studentus no Āzijas reģiona valstīm.

7) Nodrošināt stipendijas ārvalstu studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem starptautisko divpusējo un trīspusējo starpvaldību un starpministriju līgumu ietvaros. Plānotais piešķirto stipendiju skaits ārvalstu studentiem pētniekiem un mācībspēkiem: 2010.gadā – vismaz 10 stipendijas; 2011.gadā – 78 stipendijas (tajā skaitā 20 stipendijas vasaras skolās); 2012.gadā – 78 stipendijas (tajā skaitā 20 stipendijas vasaras skolās).

Jāatzīmē, ka šobrīd spēkā ir 33 divpusējie un trīspusējie (Baltijas valstu) starpvaldību un 5 nozares ministriju starptautiskie līgumi par sadarbību izglītībā.

Šo pasākumu īstenošanas rezultātā palielināsies Latvijas augstākās izglītības eksporta iespējas, veicinot sadarbību ne tikai ar Eiropas, bet arī ar Āzijas reģiona valstīm. Tiek prognozēts, ka šo pasākumu rezultātā ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā 2013.gadā būs pieaudzis līdz 3% no kopējā studentu skaita.

Informācija par IZM īstenotajām aktivitātēm saistībā ar augstākās izglītības eksportspējas veicināšanu laika posmā no 2006.–2010.gadam

1) Likumdošanas izmaiņas

Lai paaugstinātu studējošo eksportspēju, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji piedalījās likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izstrādē, kas Saeimā tika pieņemts 2009.gada 26.februārī. Šo grozījumu mērķis bija padarīt dokumentu iesniegšanas procedūru ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku, iesaistot tajā ieinteresētās augstskolas. Šo grozījumu rezultātā attiecīgos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē var iesniegt pašas augstskolas, tie nav jāpārsūta no attiecīgo valstu un LR vēstniecībām uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un atpakaļ. Līdz ar to augstskolas var savlaicīgi iesniegt pilnībā nokomplektētu nepieciešamo dokumentu paketi uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Augstākās izglītības likums”, kurš ir Saeimā pieņemts pirmajā lasījumā. Šajā likumprojektā ir iekļauti šādi studējošo eksportspēju veicinoši noteikumi:

– Tiek noteikta Latvijas augstākās izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūra, kuras mērķis ir nodrošināt Latvijā iegūstamo kvalifikāciju līmeņu saskaņotību, izprotamību un salīdzināmību Eiropas Augstākās izglītības telpā, tādējādi veicinot Latvijā piešķirto kvalifikāciju starptautisku atzīšanu.

– Personām tiek paredzētas tiesības reģistrēties augstākās izglītības institūcijā atsevišķu studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Tāpat likumprojektā ir paredzēta iespēja augstākās izglītības institūcijai izvērtēt un atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē apgūtus studiju rezultātus un par tiem piešķirt kredītpunktus.

– Augstākās izglītības institūcijas varēs veidot kopīgas augstākās izglītības pro­grammas ar citām augstākās izglītības institūcijām Latvijā vai ārvalstīs (partnerinstitūcijām), noslēdzot par to vienošanos augstākās izglītības institūciju starpā.

– Tā kā likumprojekts “Augstākās izglītības likums” būtiski veicinās studējošo eksportu, tad ir ļoti svarīgi paātrināt tā pieņemšanu Saeimā.

2) Pārējās darbības

IZM pēdējo gadu laikā ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu Latvijas eksportspēju un piesaistītu ārvalstu studentus mūsu augstskolām.

– IZM ir iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā (pēdējo gadu laikā esam piedalījušies izglītības izstādēs Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā).

– Ņemot vērā arvien pieaugošo Ķīnas lomu pasaules ekonomikā, nozīmīga bija mana piedalīšanās otrajā Āzijas un Eiropas valstu izglītības ministru konferencē, kas norisinājās Āzijas un Eiropas samita (Asia – Europe Meeting) ietvaros šī gada maijā Hanojā (Vjetnamā). Tās laikā piedalījos divpusējās sarunās ar vairāku Āzijas valstu izglītības ministriem, tajā skaitā arī ar Ķīnas Tautas Republikas izglītības viceministru. Sarunu laikā viceministrs atzinīgi novērtēja Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un apliecināja Ķīnas puses ieinteresētību un gatavību pēc iespējas ātrāk parakstīt Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu un kvalifikāciju atzīšanu, kas atvieglos arī iespējas piesaistīt Ķīnas studentus. IZM jau ir izstrādājusi līgumu paraugus par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku.

– Latvija ir noslēgusi starpvaldību līgumus par sadarbību ar vairākām trešās pasaules valstīm – Ēģipti, Malaiziju, Indiju, Mongoliju, Turciju, Uzbekistānu, Vjetnamu, Azerbaidžānu.

– Bijusī Akadēmisko programmu aģentūra (2009.gadā tās funkcijas pārņēma Valsts izglītības attīstības aģentūra) ik gadus piedalās Baltijas valstu kopīgo informācijas un kontaktpasākumu organizēšanā un ir organizējusi vairākus kontaktpasākumus ārvalstīs Tempus un Erasmus Mundus projektu sagatavošanas veicināšanai (ar augstskolu pārstāvju piedalīšanos): Ēģiptē, Armēnijā, Baltkrievijā, Uzbekistānā, kā rezultātā ir ievērojami pieaudzis projektu pieteikumu skaits ar Latvijas līdzdalību. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir aktīvi iesaistījusies 3 projektos ar citu valstu Erasmus Mundus nacionālo atbalsta struktūru kolēģiem, lai sekmētu lielāku Latvijas augstskolu iesaisti Erasmus Mundus programmā. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir sagatavojusi divas grāmatas par studiju programmām Latvijas augstskolās svešvalodās.

– Jaunas iespējas augstākās izglītības kvalitātes un eksportspējas paaugstināšanai paver Latvijas dalība Ziemeļu Minis­tru padomes izveidotajā izglītības sadarbības programmā NORDPLUS, kurā piedalās piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis. Latvijas izglītības iestādes un organizācijas 2009.gada pavasarī iesniedza kopumā 22 projektu pieteikumus, tajā skaitā augstākās izglītības apakšprogrammā
7 projektus, no kuriem atbalstīti tiek Vidzemes augstskolas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas projekti. Latvijas skolas, augstskolas, pieaugušo izglītības iestādes un organizācijas kā partneri piedalās septiņdesmit divos Baltijas un Ziemeļu valstu koordinētajos projektos.

– Būtisks starptautiskās sadarbības virziens ir studentu apmaiņa. Veiksmīgs Latvijas augstskolu un ārvalstu augstskolu sadarbības piemērs ir vasaras skolas. Ļoti atzinīgi vērtējama Vidzemes augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes ilggadīgā pieredze starptautisko vasaras skolu rīkošanā. Dalībai šajās skolās stipendijas ik gadus piešķir arī IZM, izvērtējot to pretendentu pieteikumus, ar kuru valstīm noslēgti starptautiskās sadarbības līgumi, kuros paredzēta stipendiju apmaiņa vasaras skolās un kuras piešķir šādas stipendijas arī Latvijas pretendentiem. Ārvalstu studentu interese ir daudz lielāka nekā mūsu finansiālās iespējas, īpaši, piemēram, no Gruzijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, Lietuvas, Beļģijas un vairākām citām valstīm. IZM katru gadu kopumā piešķir 10–12 stipendijas ārvalstu studentu dalībai šajās vasaras skolās. 2009.gadā tika piešķirtas 5 stipendijas dalībai Vidzemes augstskolas rīkotajā Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā (t.sk. 2 Lietuvas, 1 Grieķijas, 1 Ungārijas un 1 Azerbaidžānas dalībniekam) un 5 stipendijas dalībai Rīgas Tehniskās universitātes vasaras skolā (t.sk. 1 Flandrijas (Beļģija), 1 Gruzijas, 1 Igaunijas, 1 Moldovas, 1 Ķīnas TR dalībniekam).

Diemžēl valsts budžetā ārvalstu studentu uzņemšanai studiju periodam Latvijas augstskolās un starptautiskajās vasaras skolās, kā arī Latvijas studentu atbalstam studijām ārvalstīs (piemēram, ceļa un apdrošināšanas izdevumu segšanai) paredzēts ļoti mazs finansējums, kuru nav izdevies palielināt daudzus gadus, bet 2009.gadā tas tika samazināts. Līdz ar to starp­tautiskajos līgumus paredzēto apmaiņu iespējams īstenot tikai daļēji.

2.jautājums.

Kādi šķēršļi vai trūkumi likumdošanā, Jūsuprāt, traucē efektīvam izglītības eksportam Latvijā?

Galvenais šķērslis efektīvam izglītības eksportam Latvijā ir atsevišķi normatīvie akti, kas regulē vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanu trešo valstu pilsoņiem.

Kopš Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam 2007.gada 21.decembrī Latvijas robežas ir kļuvušas arī par Šengenas telpas ārējām robežām, ir paaugstinājušās prasības vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai un arī kļuvusi sarežģītāka un ilgstošāka dokumentu izskatīšana. Tas sarežģī vīzu, uzturēšanās atļauju izsniegšanu to valstu pilsoņiem, kurās nav Latvijas diplomātisko pārstāvniecību. Īpaši drošības pasākumi attiecas uz tādām valstīm kā Ēģiptes Arābu Republika, Indonēzija, Irāka, Irāna, Kenijas Republika, Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, Somālija, Sudāna, Nigērija, Maroka, Tunisija u.c. Bet tai pašā laikā drošības faktors mums kā valstij (ņemot vērā visus Iekšlietu ministrijas paustos apsvērumus vairākās sanāksmēs, kurās apspriesta augstākās izglītības telpas internacionalizācija) ir ļoti svarīgs. Runājot par studentiem, kas iebrauc Latvijā, mēs ļoti bieži nevaram izvērtēt, kādi ir viņu patiesie iebraukšanas motīvi.

Tā kā Latvija Boloņas procesa kontekstā ir apņēmusies likvidēt šķēršļus studentu, augstskolu mācībspēku un pētnieku mobilitātei, īpaši svarīgi ir risināt termiņuzturēšanās atļauju problēmas. Tas skar ne tikai Latvijas augstskolu sadarbību ar augstskolām Latvijai prioritārajās valstīs Eiropas kaimiņu politikas ietvaros (Gruzija, Moldova, Baltkrievija), bet arī Eiropas-Āzijas valstu sadarbības virzienā. Lai arī dažas no Āzijas valstīm tiek dēvētas par paaugstināta nelegālas imigrācijas riska valstīm, būtu jāveicina Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcība, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kas atvieglotu pašreizējo uzturēšanās atļauju pieprasīšanas kārtību saistībā ar ārvalstu studentu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

Viens no piemēriem ir Imigrācijas likuma 23.panta pirmā daļas 10.punkts, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Šā panta piektā daļa paredz, ka pēc 10.punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja šajos punktos minētais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats joprojām pastāv. No minētās normas var secināt, ka termiņ­uzturēšanās atļauju sakarā ar studēšanu var piešķirt tikai tiem studējošajiem, kas ir pilna laika studenti. Tātad, ja persona vēlas studēt Latvijā nepilna laika studijās, tad viņam uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktā pamata termiņuzturēšanās atļauju nevar izdot un šādas atļaujas izsniegšana viņam tiek atteikta. Tātad ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nevar saņemt termiņ­uzturēšanās atļauju, ja vēlas Latvijā studēt nepilna laika studijās.

Uzskatu, ka valsts līmenī jāturpina risināt jautājums par to, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus trešo valstu studentu piesaistei Latvijā. IZM jau ir sagatavojusi priekšlikumus nepieciešamo grozījumu veikšanai spēkā esošajos normatīvajos aktos.

3.jautājums.

Cik nozīmīga loma izglītības eksporta veicināšanā ir valsts finansējumam, un vai no valsts puses tiek organizēti pasākumi, lai reklamētu ārvalstīs iespēju studēt Latvijā?

Valsts finansējuma piešķiršana izglītības eksporta veicināšanā būtu nozīmīgs faktors, kas veicinātu Latvijas augstākās izglītības eksportspējas pieaugumu, tomēr jāatzīst, ka līdz šim valsts finansējums izglītības eksporta atbalstam ir bijis visai niecīgs. Uzskatu, ka būtu nepieciešams palielināt valsts finansējumu/līdzfinansējumu mārketinga aktivitātēm, vizītēm, dalībai izstādēs un informācijas kampaņām.

Viena no Boloņas procesa prioritātēm ir  starptautiskā atvērtība. Lēvenes komunikē (2009) uzsver nepieciešamību internacionalizēt augstskolu aktivitātes un veicināt Eiropas augstākās izglītības atraktivitāti un atvērtību, kā arī optimāli lietot eksistējošās struktūras, lai informētu par Boloņas procesu ārpus Eiropas. Arī Budapeštas-Vīnes deklarācija (2010) uzsver nepieciešamību palielināt interesi par Eiropu citās pasaules malās un padarīt augstāko izglītību vairāk redzamu un veicināt sadarbību starp valstīm. Latvija kā ES dalībvalsts atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvas izglītībā. Viens no Eiropas Komisijas pro­grammu mērķiem ir rosināt Āzijas studentus studiju  ASV un Austrālijas vietā izvēlēties studijas Eiropā.

Latvija ir iesaistījusies Eiropas Komisijas iniciatīvā – Asia-Link, kas uzsākta 2002.gadā,  ar mērķi veicināt reģionālo un multilaterālo tīklu starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā un Āzijas jaunattīstības valstīs. Programmas mērķis ir veicināt jaunu partnerību rašanos, jaunu ilgtspējīgu saišu veidošanos starp Āzijas un Eiropas augstskolām, kā arī stiprināt esošās partnerības. Viena no programmas aktivitātēm ir Eiropas augstākās izglītības izstādes Āzijā. 2006.–2009.gadā notika 9 šādas izstādes, kurās Latvija piedalījās ar nacionālo
stendu:

2006.gadā – Taizemē (Bangkokā), Indijā (Deli);

2007.gadā – Malaizijā (Kualalumpurā), Ķīnā (Pekinā), Vjetnamā (Hanojā,
Hošiminā);

2008.gadā – Filipīnās (Manila), Indonēzijā (Džakartā), Indijā (Deli).

2009.gadā izstādēs Taizemē un Bangkokā Latvija nepiedalījās finansējuma trūkuma dēļ.

Izstāžu mērķis bija nodrošināt Latvijas augstskolu pārstāvniecību, lai iepazīstinātu Āzijas studentus un akadēmiķus ar Latvijas augstāko izglītību un galvenokārt palielināt interesi par Latviju kā studiju un pētniecības mērķi, radīt savstarpēju ieinteresētību sadarbībai augstākās izglītības jomā un iespēja valstu pārstāvjiem un augstskolām informēt studentus, vecākus, studiju konsultantus un sponsorus par studiju iespējām Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbalstījusi izstāžu iniciatīvu,  nominējusi Akadēmiskās informācijas centru par šī projekta koordinatoru Latvijā un piešķīrusi tam finansējumu Latvijas izglītības stendu organizēšanai. Jāatzīmē, ka no IZM līdzekļiem šo izstāžu organizēšanai tikai piešķirti vidēji 7000 latu gadā, kas ir visai niecīga naudas līdzekļu summa salīdzinājumā ar šo pasākumu potenciālo lietderību.

Ņemot vērā to, ka Latvijā izglītības internacionalizācijas pakāpe ir zema un nav lielas pieredzes studentu piesaistē no Āzijas un citām trešās pasaules  valstīm, ir nepieciešams turpināt koordinētu Latvijas pārstāvniecību izstādēs  un koordinētu AII resursu izmantošanu  dalībai ārvalstu un starptautiskās izglītības izstādēs. Eksportspējas kvalitātes veicināšanai svarīgi ir sadarboties ar Eiropas Starptautiskās izglītības asociāciju (EAIE)/  EAIE pasākumi vērsti galvenokārt uz sadarbību augstākās izglītības jomā un informācijas izplatīšanu par dažādām programmām un projektiem gan Eiropā, gan ārpus tās.

4.jautājums.

Vai Jūs neuzskatāt, ka perspektīvāks no izglītības eksporta viedokļa ir austrumu virziens – NVS un Āzijas valstis, un pašreiz likumdošanā nostiprinātais studiju valodas ierobežojums neveicina izglītības eksportu no šīm valstīm?

Uzskatu, ka Latvija kā valsts jau ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi un mums ir interese un vajadzība stiprināt sadarbību gan ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan ar prioritārajām valstīm attīstības sadarbības un UNESCO ietvaros (Gruziju, Moldovu, Baltkrieviju un Ukrainu), ar valstīm, kas iekļaujas Euro-Asian un Euro-Med aliansēs, kā arī ar Ziemeļamerikas, Latīņamerikas un Karību jūras valstīm.

Ņemot vērā arvien pieaugošo Āzijas valstu lomu pasaules ekonomikā, sevišķi nozīmīga ir sadarbības veicināšana ar šī reģiona valstīm. Samazinoties studentu skaitam pasaulē un rūpnieciskajām ražotnēm pārvietojoties uz Āziju, augstākās izglītības attīstība Eiropā nākotnē nav iedomājama bez jaunas dimensijas sadarbībā ar Āzijas valstīm. Runājot par Eiropas Savienības atbalstu augstākās izglītības internacionalizācijai, 2007.gadā Eiropas Komisija izstrādāja “Indikatīvo programmu sadarbībai ar Āziju 2007–2010” un stratēģisko dokumentu “Reģionālā programma sadarbībai ar Āziju 2007–2013”, kas paredz arī turpmāku Eiropas Komisijas atbalstu augstākās izglītības attīstības sekmēšanai Āzijā, Eiropas un Āzijas augstākās izglītības institūciju sadarbības veicināšanu – Āzijas un Eiropas universitāšu pieredzes apmaiņu, akadēmiskās mobilitātes veicināšanu, savstarpēju kvalifikāciju atzīšanu un citus atbalsta pasākumus. IZM jau ir uzsākusi aktivitātes šajā virzienā, piedaloties ASEM (Asia – Europe Meeting) izglītības ministru konferencēs. Līdz šim ir notikušas divas ASEM izglītības ministru sanāksmes, un pēdējā no tām – 2009.gada 13.–15.maijā Āzijas un Eiropas samita ietvaros Hanojā (Vjetnamā) piedalījās arī manis vadītā Latvijas delegācija. Konferences mērķis bija apspriest sadarbības iespējas augstākās izglītības jomā starp Eiropas un Āzijas valstīm, lai veicinātu studentu un mācībspēku mobilitāti, kā arī līdzsvarotu cilvēkresursu attīstību. Konferencē piedalījās izglītības ministri, vecākās amatpersonas augstākās izglītības jomā un kvalitātes nodrošināšanas aģentūru vadītāji no apmēram 40 ES, Dienvidaustrumāzijas un Dienvidāzijas valstīm.

Informēju Jūs par 2009.gada Latvijas un Āzijas valstu divpusējo sarunu, kas notika ASEM sanāksmes ietvaros Hanojā, galvenajiem rezultātiem:

1) Ķīnas Tautas Republikas viceministrs izteica atzinību par kvalitatīvo Latvijas augstākās izglītības sistēmu un izteica gatavību paātrināt līguma par grādu un kvalifikāciju atzīšanu tālāku virzību, lai pēc iespējas ātrāk parakstītu savstarpējo diplomu atzīšanas līgumu. Šāds līgums ir nepieciešams, lai varētu uzsākt studentu apmaiņu ar Ķīnu. Runājot par Konfūcija institūtu, viceministrs piedāvāja palīdzību, nosūtot ķīniešu valodas grāmatas un skolotājus ķīniešu valodas apguvei.

2) Sarunās ar Malaizijas delegāciju tika panākta vienošanās uzsākt Saprašanās memoranda izstrādi par sadarbību izglītībā, paralēli uzreiz izskatot iespējas studentu apmaiņai, jo iebraukšanai Latvijā Malaizijas studentiem nav nepieciešamas vīzas. Šobrīd jau notiek darbs pie Malaizijas līguma projekta izstrādes. Līguma projekts šobrīd tiek saskaņots Latvijas pusē.

3) Tā kā jau 1996.gada 29.oktobrī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas līgums par sadarbību kultūrā un zinātnē, tad ar Vjetnamas izglītības ministru tika panākta vienošanās izstrādāt un parakstīt līgumu par grādu un kvalifikāciju atzīšanu. Vjetnama izteica interesi apgūt mūsu pieredzi, veicot reformas Boloņas procesa ietvaros pēc valsts neatkarības iegūšanas.

4) Sarunās ar Japānas Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un tehnoloģiju minis­trijas ģenerāldirektoru Isao Kiso tika izteikts gandarījumu par Japānas atbalstu Latvijas jauniešu stipendijām, kā arī aktualizēta kopīgu projektu nozīme zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā. Viens no sadarbības virzieniem ar Japānu augstākajā izglītībā varētu būt studentu apmaiņa, tai skaitā studentu stažēšanās Japānas uzņēmumos.

5) Sarunās ar Indijas delegāciju tika uzsvērta nepieciešamība aktualizēt sadarbību augstākās izglītības un zinātnes jomā, uzsākot sarunas par līguma par grādu un kvalifikāciju abpusēju atzīšanu izstrādi.

Ņemot vērā to, ka 2015.gada 1.pusgadā ir plānota Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, nolūkā veicināt Latvijas valsts un augstākās izglītības atpazīstamību pasaulē un piesaistīt vairāk ārvalstu studentu studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija izteica priekšlikumu 2015.gada ASEM izglītības ministru konferenci organizēt Latvijā. Šis priekšlikums jau ir akceptēts Minis­tru kabinetā, bet lēmums par to, vai Latvija būs 2015.gada konferences norises vieta, tiks pieņemts nākošajā ASEM izglītības ministru konferencē, kas notiks Dānijā 2011.gadā.

Atbildot uz Jūsu jautājuma otro daļu – vai pašreiz likumdošanā nostiprinātais studiju valodas ierobežojums neveicina izglītības eksportu no šīm valstīm, vēlos atzīmēt, ka tiesību normās noteiktie ierobežojumi studiju programmu īstenošanai attiecībā uz valodu ir noteikti tikai valsts dibinātajām augstskolām.

Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa paredz, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.

Jāatzīmē, ka 2010.gada 4.martā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas stājās spēkā 2010.gada 26.martā. Ar minētajiem grozījumiem Izglītības likuma 9.pants tika papildināts ar jaunu 3.prim daļu, kurā tika noteikts tāds pats valsts valodas lietošanas regulējums studiju pro­grammu īstenošanā, kādu nosaka Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa.

Tiesību normās minētie ierobežojumi neattiecas uz privātpersonu dibinātajām augstskolām, un līdz ar to tās var īstenot savas studiju programmas tādā valodā, kādā vien vēlas.

Augstskolu likuma 56.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju pro­grammas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka starptautiskā sarunvaloda (tai skaitā komunikācijai ar Āzijas valstīm) ir angļu valoda, likumā minētie valodas ierobežojumi nevar būtiski ietekmēt izglītības eksportu no Āzijas valstīm.

Noslēguma vietā

Izglītības eksports ir pasākumu komplekss – līdzīgi kā jebkura cita produkta eksports. Un galvenie faktori, kas ietekmē izglītības eksporta efektivitāti, ir iegūtās izglītības atpazīstamība, izglītības kvalitāte un vide, kurā notiek studijas. Lai sekmētu Latvijas izglītības eksportu, IZM jau šobrīd pievērš pastiprinātu uzmanību Latvijas augstskolu pozicionēšanai ārvalstīs, Baltijas izglītības telpas zīmola veidošanai, lai veicinātu Baltijas valstu augstskolu atpazīstamību. Tā kā izglītības eksporta veicināšana ir visas tautsaimniecības attīstības interesēs, šobrīd svarīgi ir apvienoties vairākām ministrijām šī jautājuma risināšanā un panākt atbalstu izglītības eksportam valdības līmenī.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 5.maijā

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.211/J9 – dok. nr.5907

Par Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2010.gada 30.aprīļa rezolūcijā Nr.45/SAN-1552 doto uzdevumu un ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 121.panta pirmās daļas 1.punktu, savas kompetences ietvaros sniedzu atbildi uz Jūsu jautājumu (Nr.211/J9) par Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

1. Kāds ir valdības vadītāja V.Dombrovska viedoklis par Pasaules Bankas prasībām būtiski samazināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei?

Informēju, ka pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma IZM ir sniegusi savu viedokli par Pasaules Bankas sākotnējiem priekšlikumiem, norādot, ka pilnīga Pasaules Bankas rekomendāciju izvērtēšana var notikt tikai 2010.gada maijā, kad tiks prezentēts Pasaules Bankas izglītības sektora novērtējums un tiks sniegtas rekomendācijas. Ievērojot izglītības kā galvenā valsts ilgtermiņa attīstības instrumenta prioritāti nacionālajā līmenī, IZM uzskata, ka pirms budžeta konsolidācijas izglītības sektorā ir izvērtējami alternatīvi risinājumi budžeta izdevumu konsolidēšanai citos (ne izglītības) sektoros.

IZM viedoklis par Pasaules Bankas sākotnējiem novērojumiem par budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem augstākajai izglītībai un zinātnei ir noraidošs, ko esam pamatojuši vēstulē Finanšu ministrijai:

1. Izmaiņas finansēšanas avotos var izdarīt tikai attiecībā uz tiem studentiem, kas uzsāks mācības, nevis tiem, kas jau studē.

2. Augsti izglītotu cilvēku īpatsvara palielināšanas, inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanas nepieciešamība:

2.1. Pasaules Bankas organizētajā 5.izglītības konferencē “Augstākās izglītības finansēšana krīzes apstākļos”, kas notika Budvā (Melnkalnē) 2009.gada 27.–30.oktobrī, uzsvērts, ka izglītības ekspansija nosaka valsts bagātību rašanos – jo vairāk izglītotu cilvēku, jo lielāks ir iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz iedzīvotāju. Ir aprēķināts, ka cilvēku ar augstāko izglītību atdeve valsts ekonomikā ir vidēji
500 000 eiro, bet ar vidējo izglītību –
300 000 eiro.

2.2. Jaunais Eiropas Savienības mērķis augstākajā izglītībā – dalībvalstīm nodrošināt, lai 2020.gadā vismaz 40% jaunās paaudzes cilvēku (30–34 gadu vecuma grupā) būtu iegūta augstākā izglītība (2008.gadā Latvijā bija 27%, Igaunijā – 34%, Lietuvā 39%) – tātad jāpalielina augstākās izglītības pieejamība. Mērķis nebūs sasniedzams, samazinot līdzekļus augstākai izglītībai.

2.3. Jaunais Eiropas Savienības mērķis pētniecībā un attīstībā – dalībvalstīm nodrošināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (2008.gadā Latvijā bija 0,61 % no IKP) – līdz ar to jāpalielina valsts budžeta finansējums zinātnei. Tas nebūs iespējams, turpinot samazināt līdzekļus zinātnei.

3. Valsts budžets veidojas no samaksātajiem nodokļiem – jo to likmes ir augstākas, jo lielāku pakalpojumu paketi iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt no valsts. Latvijas valsts nodokļu slogs iedzīvotājiem ir pietiekami augsts (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2010.gadā ir palielināta no 23% uz 26%, turklāt ir samazināts arī neapliekamais minimums, kas kopumā ir samazinājis iedzīvotāju maksātspēju), tādējādi valsts nedrīkst atteikties no atbildības arī par publiska finansējuma nodrošinājumu augstākajai izglītībai. Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogs ir mazāks nekā Latvijā – attiecīgi abās 21%, bet šīs valstis novirza augstākajai izglītībai ik gadu apmēram 1% no IKP nodokļu maksātāju naudas, salīdzinot ar 0,8% no IKP Latvijā 2008.gadā.

4. Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra sēdē (prot.Nr.2 23.§) apstiprinātajā informatīvā ziņojuma “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starp­tautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” 3.l.punktā noteikts, ka augstākajai izglītībai un zinātnei jāpalielina finansējums, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no IKP. Pieaugums tiks nodrošināts pakāpeniski – 2011. un 2012.gada valsts budžetos tiks piešķirts finansējums ne mazāks kā 2010.gada budžetā paredzētais, bet 2013.–2015.gadā piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjoms jāpalielina proporcionāli sasniedzamajam apjomam (orientējoši – par 0,3–0,4% no IKP katru gadu augstākajai izglītībai un 0,4–0,5% no IKP katru gadu zinātnei).

5. Ap 70% no valsts budžeta finansētām studiju vietām ir valstij prioritārās, augstu pievienoto vērtību radošās un dārgu izmaksu nozarēs – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aprūpē, kā arī maģistrantūrā un doktorantūrā, kas ir svarīgi gan jaunu mācībspēku, gan zinātnieku sagatavošanā.

2. Vai valdībā ir apspriests variants par pilnīgu pāreju uz maksas studijām Latvijā ? Vai šis jautājums ir apspriests ar Latvijas augstskolu un studentu paš­pārvalžu pārstāvjiem? Kāds ir Ministru prezidenta viedoklis?

IZM uzskata, ka pāreja uz maksas studijām nav pieļaujama dotajā situācijā, tādēļ šāds jautājums netiek izvirzīts un apspriests. Uzsveram, ka saskaņā ar Informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajam strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” (Minis­tru kabineta 2010.gada 12.janvāra sēdes prot. Nr.2 23.§) IZM ir sagatavojusi Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Ir notikusi plāna publiska apspriešana un turpinās diskusijas par atsevišķiem pasākumiem un viedokļu saskaņošana (skat. pielikumu).

3. Vai valdības lēmums segt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” kredītsaistības būs vienreizējs pasākums? Vai tika apspriesta iespēja izvērtēt tās sanāciju vai maksātnespēju? Vai tiks sniegts atbalsts arī turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem privātajai augstskolai un kāda palīdzība vēl augstskolai būs nepieciešama? Vai ir izskatīts jautājums par augstskolas pārcelšanu uz citām telpām?

Rīgas Juridiskā augstskola (turpmāk – Augstskola) ir dibināta 1999.gadā, pamatojoties uz 1997.gada 14.jūlijā parakstīto līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par Augstskolas dibināšanu, kuru 1997.gada 20.novembrī ar likumu pieņēma un apstiprināja Saeima, lai sniegtu augsta līmeņa juridisko izglītību Baltijas valstu iedzīvotājiem. Augstskolas juridiskais statuss dibināšanas laikā bija bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā 50% daļu piederēja Zviedrijas Karalistei, 26% daļu Latvijas Republikai un 24% daļu nodibinājumam “Sorosa fonds – Latvija” (turpmāk – Fonds), kas Augstskolai uzdāvināja ēku Rīgā, Alberta ielā 13 (turpmāk – nekustamais īpašums). Nekustamā īpašuma rekonstrukcijai Augstskola saņēma Latvijas valsts galvotu kredītu (1999.gada 29.decembra līgums Nr.88A001 starp Latvijas Republikas Finanšu minis­triju un bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas Juridiskā augstskola” par Ziemeļu investīciju bankas piešķirtā aizdevuma galvojumu) no Zie­meļu investīciju bankas (turpmāk – Banka). Uz minētā līguma noslēgšanas laiku Augstskolas biznesa plāns tika veidots ar pieņēmumu, ka nekustamo īpašumu izmantos kā nomas objektu, par iegūtajiem ieņēmumiem sedzot gan kredīta maksājumus, gan radot ieņēmumus Augstskolas akadēmiskajai darbībai. Pirmie Augstskolas darbības gadi parādīja, ka Augstskola piedāvā augstas kvalitātes juridisko izglītību, taču tās finansiālā nodrošinājuma plāns nav bijis pietiekami ilgtspējīgs. Neuzsākot kredīta pamatsummas atmaksu, Augstskolai ik gadus tika radīti zaudējumi. 2005.gadā Latvijas un Zviedrijas valdības vienojās nodot tām piederošos 76% Augstskolas kapitāldaļu Latvijas Universitātei. Ar Latvijas Universitātes atbalstu Augstskolas kredīts tika pārstrukturēts un izveidota racionāla nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtība. Kopš 2005.gada uzsākta Augstskolas kredīta pamatsummas atmaksa, kā arī sekmīgi attīstīta akadēmiskā darbība, piedāvājot piecas jaunas studiju programmas, pilnā apjomā pārejot uz maksas studijām.

2009.gadā Augstskolas ieņēmumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas ievērojami samazinājās. Situāciju saasināja ne tikai nomas maksu samazināšanas, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārcelšanās uz citām telpām. Augstskolas izdevumi pamatdarbībai tika minimizēti, tomēr 2010.gada finanšu plūsmas prognoze rādīja, ka turpmāk plānotie kredīta maksājumi izraisīs Augstskolas maksātnespēju un stāsies spēkā valsts galvojuma saistības 2 422 588 latu apmērā. Augstskolai nebija pietiekošu finanšu resursu, lai veiktu kārtējo kredīta maksājumu 2010.gada 26.maijā.

Lai izpildītu kredīta saistības pret Banku, investējot pēc iespējas mazākus finanšu resursus, piemērotākais veids ir pamatkapitāla palielināšana. Tādējādi nav jāiegulda papildus 363 388 latu, kurus veidotu uzņēmuma ienākuma nodoklis. 2009.gada 27.novembra dalībnieku sēdē Augstskolas īpašnieki – Latvijas Universitāte un Fonds, lai nepieļautu minētās situācijas iestāšanos, vienojās ieguldīt Augstskolas pamatkapitālā papildus finanšu resursus (izraksts no Augstskolas 2009.gada 27.novembra dalībnieku sēdes protokola Nr.02a/2009). Fonds izteica gatavību segt vienu trešdaļu no Augstskolas kredītsaistībām (807 530 lati) ar zemāk minētajiem nosacījumiem:

– kredīts jāsedz vienā maksājumā līdz 2010.gada 26.maijam;

– darījuma rezultātā Augstskolas dalībnieku kapitāldaļu proporcija nemainās;

– Augstskola pilnībā jāatbrīvo no Bankas kredītsaistībām.

Neraugoties uz saspringto situāciju augstākās izglītības un zinātnes finansējumā, 2010.gada 8.aprīļa vēstulē Nr.A23-MA-3000/114 Latvijas Universitāte apliecināja gatavību segt vienu trešdaļu no kredītsaistībām. Nenomaksātā kredīta pamatsumma ir 2 422 588 lati. Nākamais procentu maksājums ir 14 351 LVL un soda procenti, priekšlaicīgai kredīta nomaksai – 11 596 lati. Tā kā Latvijas Universitāte un Fonds bija apņēmušies segt divas trešdaļas no nepieciešamās summas, Latvijas Republikai bija nepieciešams segt vienu trešdaļu no nepieciešamās summas kredīta nomaksai, kas ir 807 530 latu apmērā.

Ja netiktu nodrošināta šī viena trešā daļa summas kredīta nomaksai, tiktu radīti draudi Augstskolas ilgtermiņa finansiālajai stabilitātei un sekmīgai tās turpmākai attīstībai, kā arī pastāvētu risks Latvijas valdībai pildīt uzņemtās kredītsaistības pilnā apmērā (t.i. pildīt galvoto kredītu 2 422 588 latu apjomā). Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets 2010.gada 13.aprīļa sēdē nolēma uzdot Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 807 530 latu (ekvivalents EUR 1 149 011 pēc Latvijas Bankas kursa 0,702804) pārskaitīšanai Latvijas Universitātei, lai palielinātu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Juridiskā augstskola” pamatkapitālu un segtu kredītsaistības Ziemeļu Investīciju bankā (prot.Nr.19 37.§.).

Esošās Rīgas Juridiskās augstskolas telpas nerada augstskolai zaudējumus, bet nodrošina ieņēmumus par telpu nomu un īri.

Augstskolai turpmāk nav plānots sniegt palīdzību no valsts budžeta līdzekļiem.

4. Kāds ir Latvijas valsts un pašvaldību nodibināto augstskolu finansiālais stāvoklis? Vai arī citām Latvijas augstskolām ir parādi? Cik lieli tie ir?

Saskaņā ar Saeimā 2009.gada 1.decembrī pieņemto Likumu par valsts budžetu 2010.gadam IZM padotībā esošajām augstskolām piešķirti 30 779 982 lati. Tie sadalīti augstskolām saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” un atbilstoši IZM 2010.gada 4.janvāra rīkojumam Nr.4 “Par studiju vietu skaitu augstskolās”. 2009.gadā tika veikti vairāki valsts budžeta izdevumu optimizācijas pasākumi augstākajā izglītībā (studiju vietas izmaksu optimizācija), kas ļāva saglabāt tādu studiju vietu skaitu 2009.gadā, kā iepriekš noteiktais – tātad tika saglabāta augstākās izglītības pieejamība.

IZM rīcībā esoša tekošā informācija par augstskolu ieņēmumiem un izdevumiem, ko tās ik mēnesi iesniedz IZM saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumiem Nr.1071 “Noteikumi par mēneša pārskatu apjomu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”, liecina, ka pašreiz IZM padotībā esošajām augstskolām un koledžām nav būtisku parādu, bet ir nelieli maksājumu kavējumi: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 11 563 lati, Latvijas Jūras akadēmijai – 4124 lati, Jēkabpils
Agrobiznesa koledžai – 6000 lati.

5. Cik lietderīgi ir tērēt ERAF līdzekļus koledžu telpu rekonstrukcijai, pirms augstākajā izglītībā ir veiktas strukturālās reformas?

Augstākas izglītības iestādes izstrādāja projekta iesniegumus saskaņā ar augstākās izglītības iestādes darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.–2015.gadam, kuras tika ņemtas vērā, vērtējot projekta ilgtspēju un ERAF plānoto ieguldījumu efektivitāti ekonomikas konkurētspējas palielināšanā.

Projektu vērtēšanas procesā piesaistītie Augstākās izglītības padomes eksperti sniedza pozitīvu atzinumu par augstākās izglītības iestāžu darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģijām 2009.–2015.gadam un to atbilstību augstākās izglītības attīstības mērķiem (Vērtēšanas komisijas 2009.gada 15.decembra protokols Nr.19). Līdz ar to uzskatām, ka apstiprinātie projekti veicinās augstākās izglītības attīstību Latvijā un ir saskaņoti ar plānoto augstākās izglītības strukturālo reformu.

Lai īstenotu efektīvu IZM un tās padotības iestāžu funkciju izpildi, mazinot birokrātisko aparātu, kā arī nodrošinot valsts budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu, 2009.gadā tika veikta trīs IZM padotībā esošu koledžu reorganizācija, pievienojot tās atvasinātām publiskām personām – universitātēm. 2010.gadā paredzēta vēl vienas – Liepājas Medicīnas koledžas pievienošana Rīgas Stradiņa universitātei. Koledžu reorganizācija veikta atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam ar nolūku veikt koledžu tīkla optimizāciju.

Strukturālo reformu rezultātā nav plānots iznīcināt augstākās izglītības institūciju infrastruktūru, bet to konsolidēt un lietderīgāk izmantot. Neatkarīgi no koledžu juridiskā statusa laboratorijas un citas mācību telpas tiek saglabātas studiju procesam.

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība kā īsā cikla fleksibla speciālistu sagatavošana darba tirgum ir svarīga augstākās izglītības politikas sastāvdaļa.

Aicinām visus LPP/LC frakcijas deputātus atbalstīt IZM centienus, veidojot valsts budžetu 2011.gadam, saglabāt finansējumu augstākajai izglītībai vismaz
2010.gada līmenī.

Pielikums: Pasākumu plāna par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē izstrādāšanas gaita.

Ar cieņu,

izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 5.maijā

Pielikums

Pasākumu plāna par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē izstrādāšanas gaita

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.212/J9 – dok. nr.5904

Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību
jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu tīklā

Ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 121.panta pirmo daļu, sniedzu atbildi uz Jūsu jautājumu (reģ.nr.212/J9) par Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) dalību Eiropas Skolu sadarbības tīklā (turpmāk – ESST) (European Schoolnet, EUN).

Dziļi izprotot nepieciešamību un iespējamos būtiskos ieguvumus no Latvijas dalības šajā organizācijā, informējam, ka pašlaik līguma parakstīšanas procesa uzsākšana ar ESST nav ministrijas dienas kārtībā. Izvērtējot ESST mērķus, uzskatām, ka tie ir atbalstāmi ilgtermiņā, taču, ņemot vērā ministrijas uzdevumus pašreizējā ekonomiskajā situācijā, dalība organizācijā pašlaik netiek plānota. Lai nodrošinātu dalību ESST projektos, ir jāveic ikgadējs dalības maksājums 30 000 euro apmērā, kā arī jānodrošina valsts līdzfinansējums atbalstītajos projektos aptuveni 15–25% apmērā. Ņemot vērā iespējamos ilgtermiņa ieguvumus izglītības sistēmai kopumā no dalības šajā organizācijā, sastādot nākamā un turpmāko gadu budžetu, rūpīgi izvērtēsim visas potenciālās iespējas finansēt Latvijas dalību šajā organizācijā.

Atbildot uz Jūsu uzdoto otro jautājumu, informējam, ka potenciālā dalība kādā no ESST sadarbības, koordinētajos vai finansētajos projektos ir individuāls izglītības iestādes lēmums. Izvērtējot pieejamo informāciju par notiekošajām aktivitātēm tādos projektos kā ASPECT, METASCHOOL un STELLA, lielāki ieguvumi un vērtība no dalības šajos projektos ir tieši katrai izglītības iestādei, nevis nozares vadošajai valsts pārvaldes iestādei. Pārsvarā dalībnieki šajos projektos ir universitātes, institūti un zinātniskās institūcijas, bet šajos projektos var piedalīties jebkura institūcija, kurai ir saistība ar izglītību. Savu dalību šajos un citos neskaitāmajos projektos izglītības iestādēm nav nepieciešams saskaņot ar ministriju.

Savukārt par dalību projektā ENTITLE, kura mērķis ir atbalstīt un nodrošināt progresu Eiropas publiskajās bibliotēkās, būtu jālemj Kultūras ministrijai un aģentūrai “Kultūras informācijas sistēmas”, tomēr arī šajā projektā kopumā darbojas Eiropas valstu lielākās publiskās bibliotēkas, nevis nacionāla mēroga par nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju projekts STEPS ir noslēdzies, tā darbības laiks tika noteikts no 2008.gada janvāra līdz 2009.gada jūnijam. Savukārt projekts Teachtoday ar interneta starpniecību sadarbojas tieši ar pedagogiem un izglītības iestāžu administrācijas darbiniekiem, nevis pastarpināti ar dalīborganizāciju starp­niecību. Izmantot šajā projektā radītās zināšanas, interneta vidē ar savu pieredzi brīvi var dalīties jebkuras valsts pedagogs vai arī jebkurš cits interesents.

Projektā NANOYOU kā pilotskola kopš 2008.gada piedalās Rīgas Purvciema vidusskola, savukārt projektā Xperimenia divas Latvijas skolas – Skrundas 1.vidusskola un Rīgas 71.vidusskola iesniegušas savu eksperimentu aprakstus projektā izveidotajam eksperimentu konkursam.

Informējam, ka izglītības iestāžu dalība šajos projektos ir salīdzinoši neliela, jo tam ir nepieciešami papildu laika, personāla, kā ar finanšu resursi. Līdz ar to Latvijas neiesaistīšanās ESST kā pilntiesīgai dalībniecei ir tikai daļējs iemesls izglītības iestāžu zemajai aktivitātei.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Latvijas skolas 5 gadus piedalās ESST koordinētajā projektā eTwinnig, ir galvenā Eiropas Savienības eLearning programmas sastāvdaļa un veicina skolu sadarbību Eiropā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) starpniecību, nodrošinot atbalstu, palīgrīkus un pakalpojumus, lai skolām būtu vieglāk formēt īstermiņa un ilgtermiņa partnerības, jebkura mācību priekšmeta ietvaros veidojot kopīgus projektus. eTwinning atbalsta sadarbības projektus starp vismaz divām skolām no vismaz divām dažādām Eiropas valstīm. Latvijas līdzfinansējums šajā projektā ir vidēji 35 000 euro katru gadu, kas ir 20% no visām izmaksām. Šo 5 gadu laikā kādā no sadarbības projektiem ar Eiropas skolām ir piedalījušās 497 Latvijas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 5.maijā

Ministrs E.Repše

Uz jaut. nr.213/J9 – dok.nr.5900

Par patentmaksas piemērošanu

Finanšu ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem “Par patentmaksas piemērošanu” (jautājumu reģistra Nr.213/J9) un sniedz atbildes uz tiem.

1. Kāds ir fizisko personu skaits, kas reģistrētas kā patentmaksas maksātāji, un kāds ir šo personu sadalījums pa profesijām vai citiem saimnieciskās darbības veidiem un administratīvajām teritorijām, kurās tiks veikta saimnieciskā darbība?

Atbildot uz šo jautājumu, informējam, ka reģistrēto patentmaksātāju skaits
no 01.01.2010. līdz 30.04.2010. – 71.

Profesijas nosaukums	Skaits
Ādas meistars	1
Amatieršuvējs, pērlīšu izstrādājumu izgatavotājs	1
Apavu labotājs, apavu tīrītājs	3
Apgleznotājs	1
Aprūpētājs, slimnieku kopējs, slimu bērnu auklis	2
Audumspiedējs, reljefspiedējs	2
Auklis	1
Dekorētājakmeņkalis	1
Fiziska persona, kas vāc tirdzniecībai paredzētas dabas veltes – sēnes, ogas, savvaļas ārstniecības augus un ziedus – mežos un pļavās	1
Florists, floristikas speciālists	3
Fotogrāfs, mākslas fotogrāfs	22
Frizieris, frizūru modelētājs	13
Grimētājs	1
Kurpnieks	1
Mājkalpotājs	1
Masieris	9
Nagu kopšanas speciālists, manikīrs, pedikīrs	7
Pirtnieks	1
Rotkalis (gredzeni, saktas, aproces, to gravējumi)	1
Slēdzeņu atslēdznieks	1
Stikla apdarinātājs, stikla apsudrabotājs	2
Stiklinieks	1
Stilists, vizāžists	1
Šuvējs, drēbnieks	2
Tamborētājs, adītājs, mežģīņu darinātājs	1
Kopā *	80

Teritorijas nosaukums	Skaits
Aloja	1
Auce	1
Baldones nov.	1
Bauska	3
Cēsis	2
Daugavpils	1
Dobele	2
Engures nov.	1
Jelgava	1
Jumpravas pag.	1
Kuldīga	1
Liepāja	2
Lubāna	2
Madona	1
Mārupes nov.	2
Neretas nov.	1
Praulienas pag.	1
Rēzekne	1
Rīga	45
Salacgrīvas nov.	1
Saldus	2
Saldus nov.	1
Saulkrastu nov.	1
Saulkrastu pag.	1
Valmiera	3
Ventspils	1
Kopā *	80

2. Uz kādu patentmaksas piemērošanas termiņu fiziskās personas ir reģistrētas?

Patenta termiņš (mēnešos)	Skaits
1	45
3	30
6	3
12	2
Kopā *	80

* Skaits sadalījumā ir lielāks nekā reģistrēto personu skaits, jo viena persona var nodarboties ar vairākiem darbības veidiem.

3. Kādi sociālās apdrošināšanas veidi ir nodrošināti ar patentmaksu un kādā apmērā? Kāds ir iemaksu sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem?

Attiecībā uz šo jautājumu informējam, ka saskaņā ar Saeimā 2009.gada 3.decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (spēkā no 2010.gada 1.janvāra) ir noteikts, ka fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, ir pakļautas pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai, bet personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļautas pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Minētie apdrošināšanas veidi ir noteikti identiski kā citām pašnodarbinātajām personām.

Fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts tiek aprēķināts un reģistrēts viņu sociāli apdrošinātās personas kontā atbilstoši maksājumam speciālā budžeta kontā. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts tiek aprēķināts, nomaksātajām iemaksām piemērojot attiecīgo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kuru katrai sociālai apdrošināto personu kategorijai katram gadam nosaka Minis­tru kabinets (2010.gadā pašnodarbinātajam vispārīgajā gadījumā tā ir 28,17%, bet personai, kura sasniegusi pensijas vecumu, – 25,65%).

Piemērs. Patentmaksas apmērs mēnesī ir 50 lati, kur sociālās apdrošināšanas iemaksām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek novirzīti 67% jeb 33,5 lati. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts šai personai tiek reģistrēts 118,92 latu apmērā vai 130,60 latu apmērā – patentmaksātājam, kurš sasniedzis pensijas vecumu.

Ar cieņu,

finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 5.maijā