Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 13.maijā

FM: Par grozījumiem likumā par privātajiem pensiju fondiem

13.maijā valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par privātajiem pensiju fondiem, kas paredz regulēt gadījumus, kad darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas privātajā pensiju fondā.

Grozījumi likumā par privātajiem pensiju fondiem ir izstrādāti, lai ieviestu MK apstiprināto koncepciju “Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu”. Tā paredz, ka privātais pensiju fonds izbeidz noslēgto kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā. Tādējādi tiek ierobežots parāda veidošanās laiks un darbinieki tiek laikus informēti par to, ka darba devējs pārtrauc iemaksu veikšanu uz laiku vai lauž kolektīvās dalības līgumu ar pensiju fondu.

Tādēļ likumprojektā ir noteikta darba devēju un pensiju fondu rīcība un informācijas apmaiņa gadījumā, ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu, kas paredz dalību noteikto izmaksu plānā (paredz noteiktas papildpensijas izmaksas) vai dalību tādā noteikto iemaksu plānā, kurā darba devējs ir apņēmies noteiktos termiņos veikt regulāras iemaksas savu darbinieku labā, taču tās nav veicis.

Tāpat ar likumprojektu tiek ieviesta kārtība, kā notiek informācijas apmaiņa starp darba devēju, kas ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu, un šā darba devēja darbiniekiem, kā arī starp darba devēju un pensiju fondu gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā.

Papildus likumā tiek noteikts, ka 70% no pensiju plāna ieguldījumiem ir jābūt veiktiem tādos likumā uzskaitītajos ieguldījumu objektos, kas ir iekļauti Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu regulētu tirgu oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šo valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos, atbilstoši minētā panta trešajā daļā noteiktajam. Minētās daļas ierobežojumi neattiecas uz ieguldījumiem kredītiestādes termiņnoguldījumos un ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

FM: Par ostas valdes locekļu mēnešalgu un piemaksu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un 13.maijā valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts noteikumu projekts par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu, paredzot vienoti regulēt visu ostu valdes locekļu atalgojumu atkarībā no ostas lieluma un sasniegtajiem darbības rezultātiem. Noteikumu projekts mēnešalgas noteikšanas nolūkos ostas iedala trīs grupās: maza, vidēja, liela. To nosaka pēc bilances kopsummas un neto apgrozījuma, atskaitot valsts budžeta dotāciju.

Nr.p.k.	Ostas iedalījums	Finanšu rādītāji		Ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga, latos
		bilances kopsumma (milj. latu)	neto apgrozījums (milj. latu)
1.	Maza	ne vairāk kā 10,0	ne vairāk kā 3,0	600
2.	Vidēja	10,0–50,0	3,0–10,0	1500
3.	Liela	50,0 un vairāk	10,0 un vairāk	2800

Mazās ostas valdes priekšsēdētājam mēnešalgu nosaka tikai gadījumā, ja osta iepriekšējā gadā ir nodrošinājusi ne mazāk kā 200 tūkstošu tonnu kravu apgrozījumu ar ES valstīm. Lielās un vidējās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Mazās ostās valdes loceklim mēnešalgu nosaka gadījumā, ja osta iepriekšējā gadā ir nodrošinājusi ne mazāk kā 200 tūkstošu tonnu kravu apgrozījumu ar Eiropas Savienības valstīm. Mazās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka minimālās mēneša algas apmērā un izmaksā par tiem mēnešiem, kad ir bijusi valdes sēde un valdes loceklis tajā ir piedalījies.

Tiek paredzēta arī speciālā piemaksa, kas saistīta ar amata specifiku – gadījumā, ja ostas kravu apgrozījums iepriekšējā gadā ir pieaudzis un ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis ir veicis šos pienākumus un ar savu darbību veicinājis kravu apgrozījuma pieaugumu. Speciālo piemaksu aprēķina no valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa mēnešalgas. Speciālās piemaksas procentuālo apmēru nosaka saskaņā ar ostas kravu apgrozījuma pieaugumu iepriekšējā kalendāra gadā. Speciālās piemaksas piešķiršanu un tās apmēru pārskata katru gadu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par jaunu ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumprojektu

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un 13.maijā valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ar citām ministrijām iesniegusi likumprojektu “Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums”. Likumprojekta mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un šo priekšmetu sastāvdaļu apriti Latvijas Republikā.

Atšķirībā no esošā regulējuma tiek paredzēts, ka pašaizsardzībai paredzētās gāzes pistoles (revolveri) tiek reģistrētas Ieroču reģistrā. Likumprojekts definē arī tādu šaujamieroču veidu kā traumatiskie ieroči. Šobrīd Ieroču aprites likums neregulē traumatisko ieroču apriti, kas ir samērā jauns pašaizsardzībai paredzēto šaujamieroču veids.

Likumprojektā paredzēts, ka atļauta tikai garstobra traumatisko šaujamieroču iegāde un glabāšana pašaizsardzībai. Tā iegādei un glabāšanai nepieciešama Valsts policijas atļauja.

Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts ieroču legalizācijas termiņš. Personām, kuras glabā Valsts policijā nereģistrētus šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, paredzēta iespēja reģistrēt tos Valsts policijā līdz 2011.gada 1.maijam un noteiktajā kārtībā saņemt ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas “Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli” normu ieviešanas procesā esošā Ieroču aprites likuma vietā ir izstrādāti atsevišķi likumprojekti “Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums”, “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” un “Sprāgstvielu aprites likums”.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

VidM: Par konkursa “Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām” nolikumu

13.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām ” nolikums.

Starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros 2009.gada 5.oktobrī vides ministrs Raimonds Vējonis parakstīja noteiktā daudzuma vienību (NDV) pirkšanas līgumu ar Japānas Jaunās enerģijas un rūpniecisko tehnoloģiju attīstības organizāciju. Atbilstoši līguma nosacījumiem, iegūtais finansējums ir jāizlieto projektu iesniegumu atklāta konkursa organizēšanai, lai veicinātu sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot informētu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.

Izsludinātais noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām” nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa īstenošanas mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi, tādējādi veicinot informētu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību. Konkursa ietvaros paredzēts atbalstīt atbilstošu rakstu publicēšanu presē, tīmekļa vietnēs, televīzijas vai radio raidījumu veidošanu, publisku akciju un informatīvo pasākumu organizēšanu, izglītojošu semināru organizēšanu un citus izglītības pasākumus, kā arī informatīvo materiālu izdošanu piecās konkursa aktivitātēs.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par jaunu likumu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas jomā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, ko 13.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojekts regulē lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku ar ciltsdarbu saistītas jomas, kā arī vispārīgas dzīvnieku audzēšanas jomas.

Jaunais likums paredz, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām, kas nodarbojas ar noteiktas lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju un pilda ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus, tāpat kā līdz šim jābūt atzītām valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC). Savukārt fiziskām personām, kas veic noteiktas ciltsdarba darbības, būs jāsaņem sertifikāts vai apliecība, kas atļauj šīs darbības veikt. Turklāt sertificētām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu un pārraudzību, būs jānoslēdz sadarbības līgums par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku ar kādu no šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām, lai personas būtu informētas par attiecīgās dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanas darbu.

Savukārt, lai nodrošinātu vienota šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku organizāciju reģistra izveidi, likumprojekts paredz jaunu prasību – organizācijām, kas kārto šo dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus, būs jāreģistrējas LDC.

Tāpat likumprojektā noteiktas prasības lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanai, lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanai, pēcnācēju ieguvei, pārraudzībai un izcelsmes sertifikāta lietošanai.

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma un normatīvo aktu par ciltsdarbu ievērošanu arī turpmāk uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Paredzams, ka likumprojekts stāsies spēkā 2011.gada 1.martā.

ZM: Par marķēšanas prasībām piena produktiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”, ko 13.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd spēkā esošie MK 2003.gada 16.septembra noteikumi Nr.521 “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem” ir sagatavoti jaunā redakcijā.

Lai novērstu patērētāju maldināšanu, noteikumu projektā ir precizētas marķēšanas prasības saliktiem piena produktiem vai piena produktu izstrādājumiem, kuriem ir pievienoti citi pārtikas produkti vai sastāvdaļas, kas ir vai nav gabalveida, kā arī ja ir pievienots cita pārtikas produkta aromatizētājs.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk siera ražotājiem blakus siera tirdzniecības nosaukumam vai marķējumā būs jānorāda informācija par tauku saturu siera sausnā procentos.

ZM: Par Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2011.–2013.gadam

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu par Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2011.–2013.gadam un tās īstenošanas nodrošināšanai prognozējamiem finanšu līdzekļiem, ar ko 13.maijā iepazinās valsts sekretāru sanāksmē.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, nodrošina Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2011.–2013.gadam iesniegšanu izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK).

Saskaņā ar Eiropas Padomes nosacījumiem dalībvalstis, sākot no 2011.gada, nacionālās daudzgadu programmas bioloģisko, tehnisko, sociāli ekonomisko datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai ES izstrādā trīs gadu ilgam periodam.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka pēc programmas izskatīšanas un apstiprināšanas EK Latvijai jāspēj pildīt programmā ietvertās ilgtermiņa saistības zivsaimniecības nozares datu vākšanā, analīzē un interpretācijā.

Atbilstoši Zvejniecības likumā paredzētajam funkciju deleģējumam programmas izstrādes, īstenošanas un nacionālā korespondenta funkcijas nodrošina valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR””. Programma institūtā izstrādāta, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, un ietver tikai to Latvijai obligāti veicamo darbu apjomu, kas tiek prasīts attiecīgajos ES tiesību aktos par zivsaimniecības datu vākšanu.

Līdz ar to programmā ir ietvertas sadaļas, kurās paredzēta zvejas kapacitātes un zvejas piepūles, zivju nozvejas un izkrāvuma vienību datu vākšana un apkopošana, zivju krājumu zinātniskā uzskaite, nozvejas, piezvejas un izmetumu bioloģiskā izpēte, kā arī zvejniecības sektora (zveja, zivju produktu apstrāde un akvakultūra) ekonomiskās situācijas datu apkopošana un analīze. Programmā ir paredzēts, ka datu vākšanā tiks izmantotas ES tiesību aktos un attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES), vispārpieņemtās metodikas un programma tiks īstenota, nodrošinot vācamo datu kvalitāti, to vākšanas nepārtrauktību un precizitāti.

Programma ik gadu tiks īstenota par ZM budžeta apakšprogrammas “Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku īstenošanas instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai” pasākumam “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma” piešķirtajiem līdzekļiem. Par katra gada programmas īstenošanas gada attaisnotajiem izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgajiem tiesību aktiem būs iespējams saņemt ES līdzfinansējumu ne vairāk kā 50% apmērā par zvejniecības pamatdatu vākšanas un pārvaldības attaisnotajiem izdevumiem.

Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas 2009.–2010.gadam izpildes nodrošināšanai 2010.gadā no minētās budžeta apakšprogrammas līdzekļiem ir paredzēti 311 592 lati, un saskaņā ar atbilstošajām regulām EK ir pieteikts darbu apjoms, kura attaisnoto izdevumu summa ir 221 399,57 lati. 2011.–2013.gada budžeta prognozes programmas īstenošanai ir plānotas 2010.gada līmenī ar ikgadējo izmaksu pieaugumu turpmākajiem gadiem 3–5% robežās.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa