Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu Kononova lietā

17.maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā “Kononovs pret Latviju”, kurā ar 14 balsīm par un 3 balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Vasiliju Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantā. ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai un ka šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma. Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju nesodāmības apkarošanā, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas uzmanības lokā un kam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība Eiropas Padomē.

Ārlietu ministrija pateicas Lietuvai par iesaistīšanos šajā lietā trešās puses statusā, atbalstot Latvijas valdības nostāju.

Tajā pašā laikā Latvijas Ārlietu ministrija stingri nosoda Krievijas Federācijas (KF) pārstāvju mēģinājumus ietekmēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Vairāki šādi mēģinājumi tika novēroti lietas “Kononovs pret Latviju” izskatīšanas laikā, kad tiesneši gatavoja spriedumu. Plašsaziņas līdzekļos organizētā kampaņa, kas kulminēja ar Lielās palātas tiesnešu balsojuma atklāšanu pirms sprieduma pasludināšanas, un draudīgie KF pārstāvju izteikumi vērtējami kā tiesas apspriežu noslēpuma pārkāpums un tiesas neatkarības apdraudēšana.

Neskatoties uz to, ka lietā “Kononovs pret Latviju” KF pārstāvju izdarītais spiediens uz ECT nevainagojās ar panākumiem, Ārlietu ministrija ir norūpējusies par bīstamo tendenci. Ārlietu ministrija uzskata, ka Eiropas Padomes līmenī būtu stingri jānosoda jebkādi ECT ietekmēšanas mēģinājumi, kā arī sadarbībā ar ECT jāapspriež iespējamie pasākumi, kas tālāk nostiprinātu ECT neatkarību. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka arī ECT būtu jāpārskata pašreizējās darba metodes, lai nostiprinātu tiesas apspriežu noslēpumu.

Ārlietu ministrijas Informācijas
un sabiedrisko attiecību departaments