Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Irēna Kalniņa. Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze

2010.gada 25.martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41.pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma. Kā minēts skaidrojumā, Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr.2003/88/EK “Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem”, Nr.2006/54/EK “Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)” un Nr.2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117.panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās.

• Baiba Lielkalne. Būtiskas izmaiņas Komerclikumā

Šā gada 1.maijā spēkā stājās likums “Grozījumi Komerclikumā”. Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan atvieglojot atsevišķas procedūras. Vienlaikus likumā ir ietvertas normas, kas vērstas uz komercdarbības vides drošības veicināšanu un stiprināšanu. Pārmaiņas skārušas sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēra, Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu, valdes un padomes pilnvaru termiņa, likvidācijas veikšanai nepieciešamā laika un komersanta firmas regulējumu. Komerclikumā veiktas arī citas mazāk apjomīgas, bet ne mazāk nozīmīgas izmaiņas. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku dalību minēto Komerclikuma grozījumu izstrādē, piedāvājam “JV” lasītājiem vairākus komentārus par būtiskākajām izmaiņām līdzšinējā regulējumā.

• Jūlija Guļčenko. Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos

Šā gada 1.maijā spēkā stājās likums “Grozījumi Komerclikumā”. Līdz ar to līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksāto pamatkapitālu varēs apliecināt ne vien ar bankas izsniegtu Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, bet arī ar citu dokumentu. Vienlaikus komersanti tiks atbrīvoti no pienākuma iesniegt, piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa paraksta paraugu. Tomēr tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tiek mainīta forma komercsabiedrības likvidatora un kapitālsabiedrības valdes locekļa rakstveida piekrišanai būt par attiecīgās komercsabiedrības likvidatoru vai valdes locekli.

• Jūlija Aleksejeva. Mainīti kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi

Grozījumi paredz pagarināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka SIA padomi un valdes locekļus ievēl uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Papildus tam grozījumi paredz pagarināt akciju sabiedrības (AS) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka AS padomi un valdes locekļus ievēl uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Attiecīgās normas Komerclikumā iekļautas, lai radītu tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību amatpersonu pilnvaru termiņiem, kā arī optimizētu administratīvos šķēršļus saistībā ar kapitālsabiedrību amatpersonu ievēlēšanu un reģistrāciju.

“Jurista Vārda” redakcija