— telefonsarunā ar Igaunijas premjerministru

Trešdien, 13. janvārī, notika Ministru prezidenta Viļa Krištopana un Igaunijas premjerministra Marta Sīmana telefonsaruna, kuras gaitā pārrunāts jau V.Krištopana darba vizītes laikā Igaunijā skartais jautājums par cūkgaļas importu no Igaunijas uz Latviju.

M.Sīmans pateicās V.Krištopanam par Latvijas valdības lēmumu atsaukt likumprojektu par pagaidu muitas tarifu kvotu noteikšanu cūkgaļai. V.Krištopans uzsvēra, ka Latvijas valdības lēmuma pamatā atsaukt likumprojektu no Saeimas bijuši iekšpolitiski apsvērumi, kā arī Baltijas valstu solidaritātes arguments.

Atgriežoties pie Igaunijas vizītes laikā uzsvērtā temata, V.Krištopans norādīja, ka jāsāk praktisks darbs lauksaimniecības atbalsta politikas saskaņošanā, kā arī tarifu politikas saskaņošanā starp Baltijas valstīm. Abi premjeri vienojās, ka šis jautājums tiks aktualizēts politiskā līmenī un tam tiks nozīmēti abu pušu personīgie pārstāvji, kas sekos praktiskās darbības virzībai.

— Izglītības un zinātnes ministrijā

Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu iepazīties ar ministriju iesniegtajām rīcības programmām valdības deklarācijas izpildei Ministru prezidents Vilis Krištopans vakar, 14.janvārī, apmeklēja Izglītības un zinātnes ministriju.

Sarunā ar ministrijas vadošajiem darbiniekiem pārrunāti jautājumi, kas skar skolu tīkla optimizāciju valstī, izmantojot Pasaules bankas piešķirto kredītu, valsts valodas apguves programmas ieviešanu skolās, skolu normatīvā finansējuma ieviešanas nepieciešamību, datorklašu un datortīkla nodrošinājumu, kā arī studiju kreditēšanas gaitu valstī.

Ministru prezidents pauda viedokli, ka skolu tīklam valstī jāveidojas atbilstoši principam, kas nodrošinātu lauku skolu pastāvēšanu arī nākamajos piecos gados, kad skolēnu skaits turpinās samazināties. V.Krištopans iestājās par skolu centralizētas eksaminācijas nepieciešamību, lai lielajās pilsētās veidotos reāla konkurence starp vidējām mācību iestādēm.

Ministru prezidents uzsvēra, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem izglītības sistēmas reformā pašlaik ir skolu finansējuma sakārtošana tā, lai viena līmeņa skolas netiktu finansētas no pilnīgi atšķirīgiem un nesavienojamiem avotiem, kas rada nepamatotu nevienlīdzību.

Ministrijas vadība informēja, ka joprojām turpinās latviešu mācību valodas sākumskolas klašu skaita pieaugums un krievu valodas klašu samazināšanās, savukārt skolu datorizācija tiks pabeigta pēc diviem gadiem.

Nākamajā tikšanās reizē ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadību V.Krištopans detalizēti iepazīsies ar izglītības finansējuma modeļiem un Pasaules bankas pētījuma datiem, kas veikti, lai konstatētu un prognozētu skolu tīkla optimālo situāciju valstī.— vizītē un Lietuvu

Pēc Lietuvas Ministru prezidenta Ģedimina Vagnora ielūguma, šodien 15. janvārī, privātā vizītē Lietuvu apmeklēs Latvijas Ministru prezidents Vilis Krištopans.

Pirms vizītes V.Krištopans ieradīsies Zemnieku Saeimā Bulduros, kur teiks uzrunu tās dalībniekiem, bet pēc tam izlidos uz Viļņu. Lietuvā V.Krištopanam paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Valdu Adamku un piedalīšanās Ziemeļu valstu basketbola līgas dibināšanas ceremonijā, uz kurieni V.Krištopanu ielūdza Šarūns Marčuļonis.

Sarunā ar V.Adamku paredzēts skart jautājumus par Latvijas un Lietuvas divpusējām attiecībām, kā arī Baltijas valstu sadarbību. Šobrīd ir pabeigta Latvijas un Lietuvas sauszemes robežas atjaunošana dabā, bet dokumentu pakete par robežu kopumā abu valstu valdību parakstīšanai tiks sagatavota līdz 31.jūnijam. Vienlaikus notiek veiksmīga sadarbība kopējā robežpunktā Grenctāle–Saloči. Latvijas puse izsaka cerību, ka šāda veida sadarbība padziļināsies, atverot nākamos kopējos robežkontroles punktus Medumi–Smelīne un Meitene–Kalvi.

Jautājumā, kas skar politiski represēto personu sociālās garantijas Baltijas valstīs, pašlaik nav pretrunu, jo, kā drīz pēc stāšanās amatā solīja V.Krištopans, izskatīšanai Saeimā ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", kas paredz paplašināt personu loku, iekļaujot tajā arī Lietuvas un Igaunijas pilsoņus.

Valdības preses departaments